8.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/25

(1)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes produktus importē tikai no tādas trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas iekļauta sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Tāpat Regulā (EK) Nr. 854/2004 paredzēts, ka, veidojot un atjauninot šādus sarakstus, ir jāņem vērā Savienības veiktās kontroles trešās valstīs un trešo valstu kompetento iestāžu sniegtās garantijas attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtību Savienības dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības noteikumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2).

(3)

Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (3), ir iekļauts to trešo valstu saraksts, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 854/2004 kritērijiem un tādējādi spēj garantēt, ka minēto produktu eksports uz Savienību atbilst Savienības tiesību aktos paredzētajiem sanitārajiem nosacījumiem par patērētāju veselības aizsardzību. Jo īpaši minētā lēmuma I pielikumā ir iekļauts to trešo valstu saraksts, no kurām ir atļauts importēt gliemenes, tunikātus, adatādaiņus, un jūras gliemežus lietošanai pārtikā, savukārt minētā lēmuma II pielikumā ir iekļauts to trešo valstu un teritoriju saraksts, no kurām ir atļauts importēt zvejniecības produktus lietošanai pārtikā. Minētajos sarakstos ir arī norādīti ierobežojumi šādam importam no dažām trešām valstīm.

(4)

Komisija no 2010. gada 23. novembra līdz 2. decembrim veica pārbaudi Horvātijā, lai novērtētu spēkā esošās kontroles sistēmas, ar kurām reglamentē eksportam uz Savienību paredzētu dzīvu gliemeņu ražošanu. Tika konstatēti vairāki trūkumi, kurus vēlāk novērsa. Minētajā trešajā valstī spēkā esošās kontroles sistēmas patlaban sniedz pietiekamas garantijas pienācīgai patērētāju veselības aizsardzībai attiecībā uz gliemenēm, kas eksportētas no Horvātijas uz Savienību. Tāpēc Horvātija būtu jāiekļauj Lēmuma 2006/766/EK I pielikuma sarakstā.

(5)

Komisija no 2012. gada 25. līdz 28. aprīlim veica pārbaudi Brunejā, lai novērtētu spēkā esošās kontroles sistēmas, ar kurām reglamentē eksportam uz Savienību paredzētu zvejniecības produktu ražošanu. Pārbaudē attiecībā uz akvakultūras produktu ražošanu netika konstatēti trūkumi, kas būtiski ietekmētu patērētāju veselības aizsardzību. Tāpēc Bruneja būtu jāiekļauj Lēmuma 2006/766/EK II pielikuma sarakstā ar norādi, ka no minētās trešās valsts Savienībā ir atļauts importēt vienīgi akvakultūras produktus.

(6)

Komisija no 2009. gada 8. līdz 11. jūnijam veica pārbaudi Togo. Dzīvu omāru eksporta oficiālās pārbaudes un higiēnas sertifikāciju atzina par apmierinošu, taču tika atzīmēti trūkumi kontroles sistēmā attiecībā uz eksportam uz Savienību paredzētiem kūpinātiem zvejniecības produktiem. Ņemot vērā minētos trūkumus, Togo tika iekļauta Lēmuma 2006/766/EK II pielikuma sarakstā, kurā ar Komisijas Lēmumu 2009/951/ES (4) izdarīti grozījumi, ar norādi, ka no minētās trešās valsts Savienībā ir atļauts importēt vienīgi omārus.

(7)

Togo noritējušās Komisija pārbaudes vizītes gaitā konstatētie trūkumi vēlāk tika novērsti. Tika ieviestas kontroles sistēmas kūpinātu zvejniecības produktu mikrobioloģisko un ķīmisko analīžu veikšanai. Analītiskie ziņojumi un cita kompetentās iestādes iesniegtā informācija sniedz pietiekamas garantijas pienācīgai patērētāju veselības aizsardzībai attiecībā uz visiem lietošanai pārtikā paredzētiem zvejniecības produktiem, izņemot dzīvas, atdzesētas, saldētas vai apstrādātas gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus, kas no Togo eksportēti uz Savienību.

(8)

Pēc Nīderlandes Karalistes iekšējas reformas, kas stājās spēkā 2010. gada 10. oktobrī, Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt kā autonoma minētās karalistes zeme. Tajā pašā datumā Kirasao un Sintmartēna ieguva autonomu zemju statusu Nīderlandes Karalistes sastāvā, savukārt Bonaire, Sintēstatiusa un Saba kļuva par īpašām Nīderlandes Karalistes Eiropas daļas pašvaldībām.

(9)

Tomēr Bonaire, Sintēstatiusa un Saba paliek iekļautas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā ietvertajā aizjūras zemju un teritoriju sarakstā. Tādējādi tās ir aizjūras zemes un teritorijas, kurām piemēro Līguma ceturtās daļas noteikumus.

(10)

Ņemot vērā, ka šīs zemes ir daļa no Nīderlandes Karalistes Eiropas daļas, Līgumu īstenošanu šajās teritorijās nodrošina Nīderlande, un kompetentās iestādes pienākumus sanitārajos jautājumos šajās īpašajās pašvaldībās pilda Nīderlandes kompetentās iestādes. Nīderlandes kompetentās iestādes ir Komisijai iesniegušas vajadzīgo informāciju, lai pierādītu, ka Bonairē, Kirasao un Sintēstatiusā ieviestā sanitārās kontroles sistēma sniedz pietiekamas garantijas par atbilstību Savienības prasībām. Sniegtā informācija arī liecina, ka šīm iestādēm kontroles veikšanai ir tādas pašas juridiskās pilnvaras, kādas bija Nīderlandes Antiļu kompetentajai iestādei, un ka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir saistoši tie paši pienākumi. Turklāt saskaņā ar minēto informāciju oficiālā sanitārā kontrole šajās īpašajās pašvaldībās turpinās tādā pašā līmenī kā laikposmā pirms tam, kad Nīderlandes Antiļas beidza pastāvēt.

(11)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2006/766/EK.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

I pielikumā starp ierakstiem par Grenlandi un Jamaiku iekļauj šādu:

2)

lēmuma II pielikumu groza šādi: