17.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/388

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. novembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto darbu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu (COM(2011) 736) un šim ziņojumam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SEC(2011) 1350 un SEC(2011) 1351),

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 11. marta paziņojumu “Eiropas aģentūras – turpmākā virzība” (COM(2008) 135),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 10. maija rezolūciju par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu – ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (1),

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), un jo īpaši tās 96. pantu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2008 “Par rezultātu sasniegšanu Eiropas Savienības aģentūrās”,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas atsevišķos ziņojumus (4) par decentralizēto aģentūru 2010. gada finanšu gada pārskatiem,

—

ņemot vērā 2009. gada 7. aprīlī publicēto Parlamenta pētījumu “Opportunity and Feasibility of Establishing Common Support Services for EU Agencies” (“Izdevība un iespējas veidot kopīgus ES aģentūru atbalsta dienestus”),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūciju par ES centieniem korupcijas apkarošanā (5), Parlamenta 2010. gada 18. maija deklarāciju par Savienības centieniem korupcijas apkarošanā (6) un Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011) 308),

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0103/2012),

A.

tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantā minētajām iestādēm un kas ir daļa no lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 96. pantu un Parlamenta Reglamenta VI pielikuma 3. pantu;

B.

tā kā aizvadīto desmit gadu laikā aģentūru skaits ir būtiski pieaudzis (2000. gadā darbojās trīs aģentūras, savukārt 2010. gadā – 24);

C.

tā kā par aģentūru izveidi un izvietošanu Padome pēdējos gados ir lēmusi, neņemot vērā rentabilitātes apsvērumus, tostarp izvietojot tās attālās vietās, kur ir augsts izmaksu līmenis, tādēļ attiecīgo aģentūru izdevumu apjoms ir bijis liels un to darbība nav bijusi efektīva;

D.

tā kā decentralizēto aģentūru budžets laikā no 2007. līdz 2010. gadam ir ievērojami pieaudzis, no EUR 1 055 000 000 (21 aģentūrai) palielinoties līdz EUR 1 658 000 000 (24 aģentūrām);

E.

tā kā 2010. finanšu gadā Savienības piešķirtais finansējums decentralizētajām aģentūrām pārsniedza EUR 620 000 000;

F.

tā kā pēc iepriekš minētā Komisijas 2008. gada 11. marta paziņojuma pieņemšanas Parlaments, Padome un Komisija atsāka īstenot ieceri par vienota pamatregulējuma noteikšanu aģentūrām un 2009. gadā izveidoja iestāžu darba grupu aģentūru jautājumu risināšanai;

G.

tā kā 2011. gada 13. decembrī minētā iestāžu darba grupa septīto reizi tikās politiska līmeņa sanāksmē, kurā tika apspriesti šādi jautājumi: jaunu aģentūru izveides kritēriji, aģentūru mītnes vietas izraudzīšanās un nolīgums par mītnes vietu, valžu sastāvs, direktoru iecelšanas procedūra, aģentūru novērtējums un darbības rādītāji, daudzgadu programma un administratīvais atbalsts;

H.

tā kā Revīzijas palāta bija paredzējusi līdz 2011. gada beigām nākt klajā ar īpašu ziņojumu par Eiropas Savienības aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu, tomēr šis ziņojums vēl nav publicēts un tā kā 2012. gada 15. februārī no Revīzijas palātas tika saņemta vēstule, kurai bija pievienots kopsavilkuma dokuments ar 2008.–2010. gada datiem par aģentūru pārvaldības izmaksām, finanšu pārvaldību un darbības efektivitāti, un tā kā Eiropas Revīzijas palāta ar 2012. gada 18. aprīļa vēstuli ir informējusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādi, ka tā nav iecerējusi publicēt īpašo ziņojumu par Eiropas Savienības aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu,

1.

aicina Komisiju ik gadu sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei konsolidētu informāciju par katras aģentūras kopējo ikgadējo finansējumu no Savienības vispārējā budžeta; uzsver, ka minētajā dokumentā jāiekļauj šādas ziņas:

aicina Komisiju ik gadu sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei konsolidētu informāciju par aģentūru gūto ieņēmumu apmēru (attiecīgā gadījumā), kā arī dalībvalstu un trešo personu veikto iemaksu apmēru;

2.

aicina Komisiju salīdzināmi un pārskatāmi sniegt 1. punktā prasīto informāciju gan par 2010. finanšu gadu, gan iepriekšējiem finanšu gadiem, lai Parlamentam un sabiedrībai būtu iespējams salīdzināt ikvienai aģentūrai sniegto Savienības finansējumu pa gadiem; tas ļaus nodrošināt arī skaidrību, pārredzamību un sabiedrības kontroli pār Savienības līdzekļu izlietojumu;

3.

mudina Komisiju pārtraukt palielināt aģentūru budžetus un pat apsvērt iespēju samazināt tajos Savienības finansējuma daļu; turklāt mudina aģentūras samazināt darbības izmaksas un pieskaitāmās izmaksas, šai nolūkā arī apvienojot aģentūras, kuras veic uzdevumus, kas ir līdzīgi vai pārklājas, vai kuras izvietotas vairākās vietās, un izveidojot mehānismus, kas ļautu nepārprotami konstatēt, kā izlietots katrs euro, un atskaitīties par to, un panākt ievērojamu Savienības līdzekļu ietaupījumu;

4.

pieprasa visām aģentūrām ziņojumos par galīgajiem gada pārskatiem un gada pārskatos par budžeta un finanšu pārvaldību sistemātiski pamatot budžetā izdarīto grozījumu, apropriāciju pārvietojumu un pārnesto apropriāciju nepieciešamību;

5.

konstatē, ka dažām aģentūrām ir grūti laikus izlietot savu budžetu un ka līdzekļi tiek piesaistīti projektiem, kuri neattiecas uz konkrēto finanšu gadu; pauž satraukumu par to, ka būtiskas budžeta līdzekļu summas tiek iedalītas finanšu gada beigās; uzskata – tas, iespējams, liecina, ka dažos gadījumos Savienības līdzekļi tiek izmantoti nelietderīgi; aicina Revīzijas palātu un jo īpaši pašas aģentūras sniegt papildu informāciju un pamatojumu attiecībā uz Cedefop, CPVO, EFSA, EMSA, ENISA, ERA, Eurojust un FRA, kuras vairāk nekā 25 % no sava budžeta ir izlietojušas 2010. gada pēdējos divos mēnešos, kā arī attiecībā uz CEPOL, CPVO, Frontex un (atkal) EMSA, kas regulāri pārnes uz nākamo gadu lielu daļu apropriāciju, kuras nākas atcelt;

6.

ir satraukts par to, ka ECHA, ENISA, ERA, Eurofound, FRA, CEPOL, EU-OSHA, EFSA, Eurojust, ECDC, Frontex un OHIM gadījumā uzkrājumu īpatsvars attiecībā pret pārnesto apropriāciju apjomu 2010. gadā bija mazāks par 50 %; aicina šīs aģentūras sniegt papildu informāciju un pamatojumu, jo iepriekšminētais liecina, ka vairāk nekā puse no pārnestajām apropriācijām attiecas uz nākamajā gadā veicamām darbībām, un bez attiecīga pamatojuma tas būtu pretrunā gada pārskata principam;

7.

konstatē, ka vairākām aģentūrām 2010. finanšu gadā bijis visai daudz pārnestu un atceltu darbības apropriāciju, taču ziņojumos par 2010. finanšu gada pārskatiem Revīzijas palāta nav norādījusi, ka šo apropriāciju daudzums būtu ievērojams vai nepamatots; tādēļ vēlētos saņemt no Revīzijas palātas informāciju par to, kādus kritērijus tā izmantojusi, vērtējot, kuros gadījumos pārnesto apropriāciju daudzums uzskatāms par ievērojamu vai nepamatotu;

8.

uzsver, ka augsts pārnesto un atcelto apropriāciju līmenis, vispārīgi raugoties, ir pazīme, kas liecina par aģentūras nespēju apgūt nozīmīgu budžeta palielinājumu; prasa, lai, pieņemot lēmumus par budžetiem, tiktu pievērsta lielāka vērība līdzekļu apguves spējai un laikam, kas nepieciešams papildu uzdevumu īstenošanai; mudina samazināt attiecīgās aģentūras gada budžetu, ja netiek veiktas strukturālas darbības šā jautājuma risināšanai;

9.

mudina aģentūras pilnveidot savu saistību pārvaldību, kā arī iekšējo plānošanu un vispārējās ieņēmumu prognozes, lai optimizētu gan pārnesto un atcelto apropriāciju īpatsvaru, gan arī tēriņus; atgādina aģentūrām, ka tām jāuzlabo savas plānošanas un uzraudzības sistēmas un jāsāk slēgt līgumus jau kalendārā gada sākumā, lai mazinātu nepieciešamību veikt apropriāciju pārnesumus; turklāt aicina Komisiju sniegt attiecīgas norādes šajā jautājumā un turpināt stingri uzraudzīt aģentūras;

10.

tomēr atzīst, ka, ņemot vērā dažu aģentūru (piemēram, EMA) finansiālo struktūru, tām katra finanšu gada beigās parasti ir liels pārnesto apropriāciju apjoms; aicina šīs aģentūras izveidot reālu mehānismu, kas ļautu tām laikus noteikt paredzamo apropriāciju pārnesumu apjomu; uzskata, ka šādam mehānismam ir ļoti svarīga nozīme, lai izvērtētu, vai gada beigās pārnesto apropriāciju apjoms ir pamatots un vai aģentūras spēj pienācīgi pārvaldīt savu budžetu;

11.

atzīst, ka dažas ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistītās aģentūras ir operatīvās aģentūras un to budžeta izpilde var būt atkarīga no ārējiem apstākļiem;

12.

atzinīgi vērtē Cedefop ieceri tupināt samazināt apropriāciju pārnesumus, uzraudzībā izmantojot standartizētus budžeta izpildes (saistības, maksājumi) un iepirkuma norises modeļus; uzskata, ka šāda prakse būtu jāpārņem arī pārējām aģentūrām;

13.

norāda, ka pirms jebkādu ārpakalpojumu izmantošanas vai aģentūru apvienošanas ir jāveic rūpīga izmaksu un ieguvumu analīze, lai noskaidrotu administratīvo izmaksu samazināšanas iespējas, piemēram, tādās jomās kā budžeta plānošana un personāla vadība; šajā sakarā atsaucas uz Parlamenta jau 2009. gadā veikto pētījumu “Opportunity and Feasibility of Establishing Common Support Services for EU Agencies” (“Izdevība un iespējas veidot kopīgus ES aģentūru atbalsta dienestus”);

14.

atgādina, ka aģentūru budžetiem jābūt līdzsvarotiem; uzsver, ka dažas aģentūras no savas darbības gūst peļņu un dažkārt tajās veidojas līdzekļu pārpalikums; uzskata, ka aģentūrām, kuras pilnībā tiek finansētas no Eiropas Savienības budžeta, n gadā izveidojies līdzekļu pārpalikums nepārprotami ir jāietur no Savienības dotācijas n + 1 gadam;

15.

prasa, lai aģentūras pārbaudītu savus iekšējos administratīvos procesus, raugoties, kā samazināt administratīvo slogu; jo īpaši norāda uz iepirkuma un darbā pieņemšanas procesiem, kurus varētu padarīt krietni mazāk laikietilpīgus;

16.

uzstāj, lai aģentūras turpmāk, plānojot resursus, izvērtētu savas administratīvās izmaksas salīdzinājumā ar citu līdzīgu aģentūru izmaksām un nākotnē, aizpildot attiecīgās štata vietas, ņemtu vērā administratīvā personāla klasifikācijas salīdzinošo tabulu;

17.

turklāt uzskata, ka par pakalpojumiem, kurus sniedz aģentūras, kas savu darbību daļēji finansē pašas, klientiem būtu jāmaksā pilna cena, ieskaitot darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā; attiecībā uz jautājumu, kā rīkoties situācijā, ja no klientiem saņemto maksu apmērs būtu mazāks, nekā prognozēts, un kā šādā gadījumā nodrošināt, ka aģentūrām ir pieejams vajadzīgais finansējums, aicina Komisiju izskatīt nepieciešamību izveidot ierobežotu, nodalītu rezerves fondu, kam būtu jādarbojas pārredzamā veidā, un apsvērt šāda fonda iespējamās izveides nosacījumus;

18.

aicina visas budžeta jautājumos iesaistītās puses izpildīt savu pienākumu budžeta procedūras gaitā pienācīgi pamatot ar aģentūru budžetiem saistītos pieprasījumus (t. i., sākotnējā budžeta pieprasījumus, budžeta palielinājumus, budžeta samazinājumus) un turpmāk, lemjot par aģentūru budžeta palielinājumiem, rūpīgāk izvērtēt laiku, kas nepieciešams jauno darbību īstenošanai; uzskata, ka aģentūru budžetiem būtu jāatbilst faktiskajām aģentūru vajadzībām; tādēļ aicina Komisiju un visas attiecīgās budžeta procedūrā iesaistītās puses iespējami drīz īstenot Revīzijas palātas ieteikumu, proti, aģentūru budžetus izstrādāt, pamatojoties uz “nulles budžeta” principu, kas nozīmē, ka katras aģentūras budžets tiek veidots, neņemot vērā līdzšinējās summas, un to nosaka, rēķinoties tikai un vienīgi ar katras aģentūras konkrētajām vajadzībām;

19.

mudina aģentūras samazināt kavēto maksājumu skaitu, īstenojot korektīvus pasākumus; galvenokārt pauž bažas par to, ka maksājumu kavēšana palielina risku, ka būs jāmaksā kavējuma procenti un soda naudas, taču šādiem izdevumu mērķiem apropriācijas budžetā nav paredzētas;

20.

turklāt aicina aģentūras atbilstīgi iekšējās kontroles standartam Nr. 16 precīzi un pilnībā atskaitīties par izņēmumiem;

21.

konstatē nepilnības iepirkuma procedūrās; aicina aģentūras uzlabot iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti, lai nepieļautu vai atklātu pastāvīgas kļūdas, kas apdraud aģentūru darījumu likumību un pareizību;

22.

tādēļ mudina aģentūras pilnveidot iepirkuma procedūras, un jo sevišķi uzlabot iepirkuma atļauju izsniegšanu, pieņemot finansēšanas lēmumus un īstenojot darba programmas; norāda, ka, piemēram, EMSA gadījumā, trūkstot datiem, kas pamatotu lēmumu par plānotā ar pamatdarbību saistītā iepirkuma finansēšanu, varētu būt apdraudēta šā aģentūras pieņemtā lēmuma spēkā esamība;

23.

turklāt aicina aģentūras savās ikgadējās darba programmās skaidri sniegt informāciju par kopējiem budžeta līdzekļiem, kas paredzēti iepirkumam, un par iecerēto līgumu orientējošo skaitu un veidiem; pauž bažas, ka aģentūru ikgadējās darba programmās bieži vien nav izsmeļoši sniegta visa Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos prasītā informācija; norāda, ka šis trūkums galvenokārt konstatēts attiecībā uz EMSA un ERA;

24.

aicina aģentūras nodrošināt, ka ziņojumi tiek sniegti precīzi un laikus, lai gada darbības pārskatos vispusīgi atklātu informāciju par izņēmumiem; detalizēti pārbaudes protokoli un darba uzdevumu “pavadzīmes” ļautu aģentūrām precīzi raksturot katra darbinieka pienākumus un nodrošinātu, ka varbūtēju pārkāpumu gadījumā tiktu veikti atbilstoši kontroles pasākumi;

25.

turklāt mudina aģentūras nodrošināt, ka sarunu procedūru piemēro saskaņā ar stingriem nosacījumiem un pienācīgi un laikus paziņojot par to aģentūras valdei, lai tā būtu pilnībā informēta par šādu procedūru apmēru;

26.

turklāt aicina aģentūras izvērst ex post kontroles un ziņot par to īstenošanu, lai nodrošinātu, ka varbūtēju pārkāpumu gadījumā tiek īstenoti atbilstoši pasākumi; šajā sakarā atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz centralizētas un koordinētas struktūras izveidi iekšējā direktorāta līmenī ikvienā aģentūrā, lai mazinātu resursu nelietderīga izlietojuma un nesaskaņotas līgumu uzraudzības risku;

27.

atzinīgi vērtē EFSA iniciatīvu izstrādāt un regulāri atjaunināt praktisku publiskā iepirkuma rokasgrāmatu, kurā būtu detalizēti raksturotas funkcijas un uzdevumi ikvienā procedūras posmā; uzskata, ka šī iniciatīva būtu jāpārņem arī pārējām aģentūrām;

28.

ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka aģentūru, kas saistītas ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, gada pārskati par 2010. finanšu gadu visos būtiskajos aspektos ir ticami un ka tajos atspoguļotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi; norāda, ka šo aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanas pamatā arī turpmāk jābūt to darbības rezultātiem visa gada garumā;

29.

mudina aģentūras izstrādāt daudzgadu stratēģiskās programmas un pamatnostādnes, pieskaņojot tās attiecīgās aģentūras darbības specifikai; uzskata, ka ir svarīgi, lai šāds daudzgadu darbības plānojums (mērķi un līdzekļi, kā tos sasniegt) būtu saistīts ar daudzgadu resursu plānojumu (galvenokārt budžets un personāls) un lai šis princips skaidri atspoguļotos ikgadējā darba programmā; turklāt aicina aģentūras šajā sakarā apspriesties ar Parlamentu;

30.

rosina aģentūras izveidot daudzgadu IT stratēģisko plānu savu pamatdarbību atbalstam;

31.

uzskata, ka iekšējie procesi, kuru gaitā tiek izstrādātas aģentūru ikgadējās darba programmas, visai spēcīgi ietekmē aģentūras sniegtās informācijas ticamību ieinteresētajām personām un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; tādēļ mudina aģentūras nodrošināt konsekvenci plānošanā, izmantot piemērotas procedūras un pamatnostādnes un pamatot ikgadējās darba programmas ar pietiekamu dokumentāciju, sniedzot informāciju par visām īstenojamām darbībām un katrai darbībai plānotajiem resursiem;

32.

uzskata, ka ir absolūti nepieciešams, lai par aģentūrām atbildīgās komitejas ļoti rūpīgi pārbaudītu aģentūru ikgadējās darba programmas un pielāgotu tās attiecīgā brīža apstākļiem un politiskajām prioritātēm;

33.

šajā sakarā sagaida, ka aģentūras, izstrādājot ikgadējās darba programmas, ciešāk sadarbosies ar Komisiju;

34.

prasa aģentūrām cieši sadarboties, efektīvi saskaņojot savas ikgadējās darba programmas;

35.

jo īpaši mudina aģentūras rīkoties, lai nodrošinātu, ka ikgadējās darba programmas ir atbilstoši pilnīgas un tajās ietverta visa prasītā informācija (t. i., informācija par visām aģentūras īstenotajām darbībām un katras darbības īstenošanai plānotajiem resursiem), un papildus iekļaut izsmeļošu informāciju par apropriācijām, kas pārnestas uz nākamo gadu, un šo pārnesto apropriāciju tāmi;

36.

šajā sakarā rosina aģentūras sagatavot ikgadējās darba programmas pēc noteikta parauga, lai tās būtu vieglāk salīdzināt; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas šāda parauga ieviešanai;

37.

pauž bažas, ka dažu aģentūru gadījumā (piemēram, Eurojust) lēmumā par aģentūras dibināšanu nav noteikts, kurš ir atbildīgs par ikgadējās darba programmas sagatavošanu un apstiprināšanu; uzskata, ka šis apstāklis var radīt neskaidrības un nevēlēšanos uzņemties atbildību par ikgadējās darba programmas sagatavošanu un apstiprināšanu; gaida, kad Komisija iesniegs priekšlikumu par juridiskā pamata maiņu;

38.

mudina aģentūras standartizēt gada darbības pārskata struktūru atbilstīgi Komisijas ģenerāldirektorātu (ĢD) izmantotajam formātam un attiecīgi sniegt izsmeļošu un pilnīgu informāciju par šādiem aspektiem: ikgadējās darba programmas izpilde, budžeta un personāla politikas plāni, budžeta pārvaldības rādītāji, piemēram, gada beigās izlietoto līdzekļu apjoms (t. i., budžeta saistības, kuras aģentūra uzņēmusies gada pēdējos trijos mēnešos), vadības un iekšējās kontroles sistēmas, iekšējo/ārējo revīziju konstatējumi, saskaņā ar revidentu ieteikumiem un budžeta izpildes apstiprināšanas gaitā sniegtajiem ieteikumiem veiktie pasākumi un izpilddirektora sniegtā ticamības deklarācija; turklāt aicina aģentūras gada darbības pārskatos iekļaut informāciju, kas izriet no finanšu pārskatiem un no pārskata par budžeta un finanšu pārvaldību, kuru paredzēts sniegt budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros, vienlaikus ievērojot Savienības konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas termiņus;

39.

prasa, lai visu aģentūru gada darbības pārskatu struktūrā, pamatojoties uz aģentūru labāko praksi, būtu iekļauti vairāki kopīgi elementi, tādējādi atvieglojot salīdzināšanas iespēju; šajā nolūkā mudina Komisiju sadarbībā ar aģentūrām izstrādāt orientējošu paraugu;

40.

turklāt aicina aģentūru direktorus iesniegt Revīzijas palātai, Parlamentam, Padomei un Komisijai gada darbības pārskatu par n gadu, kā arī valdes vērtējumu līdz n + 1 gada 1. jūlijam;

41.

atzinīgi vērtē EU-OSHA īstenoto pieeju 2010. gada darbības pārskatā datus detalizēti salīdzināt pa gadiem, tādējādi nodrošinot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iespēju labāk novērtēt aģentūras darbību; uzskata, ka šāda prakse būtu jāpārņem arī pārējām aģentūrām;

42.

turklāt aicina aģentūras arī turpmāk censties nodrošināt, ka gada darbības pārskats patiešām atspoguļo ikgadējo darba programmu; uzskata, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai pienācīgi novērtētu aģentūru darbību un sasniegtos rezultātus, salīdzinot ar Savienības ieguldījumu, un tādējādi gūtu priekšstatu par to, cik sekmīgs bijis aģentūru darbs; šajā sakarā sevišķi atzinīgi vērtē ECHA, EMSA un Eiropola iesniegtos gada darbības pārskatus un ikgadējās darba programmas; tomēr norāda, ka dažām aģentūrām (piemēram, EMCCDA un GSA) šajā ziņā konstatētas nepilnības un darbībām nepieciešamo resursu plānošana (ABB) nebija saskaņota ar aģentūras organizatorisko struktūru tā, lai būtu iespējams veikt budžeta izpildes uzraudzību;

43.

atzinīgi vērtē to, ka Cedefop pēc savas ierosmes 2010. gada darbības pārskatā ir ieviesis Ganta diagrammas attiecībā uz galvenajām pamatdarbības jomām; atgādina aģentūrām, ka no šīm diagrammām var ātri secināt, cik daudz laika katrs darbinieks ir pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un ka tās veicina uz rezultātiem orientētas pieejas īstenošanu; mudina aģentūras izmantot Ganta diagrammu visu pamatdarbību plānošanā;

44.

aicina aģentūras Komisijas, Parlamenta un/vai Revīzijas palātas uzdevumā reizi divos gados veikt un iesniegt īstenoto pasākumu, darbības rezultātu un efektivitātes novērtējumu un ievietot attiecīgos ziņojumus aģentūru tīmekļa vietnēs; uzskata, ka tad aģentūru valdes ir jāaicina izstrādāt ceļvedi, kurā būtu iekļauts rīcības plāns, pamatojoties uz minētajā novērtējumā izdarītajiem secinājumiem, un reizi gadā jāziņo par panākto progresu;

45.

atgādina, ka saskaņā ar Finanšu pamatregulas 96. panta 2. punkta prasībām aģentūrām ir jāsniedz budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ziņojums par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumiem un ieteikumiem iepriekšējo gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu;

46.

pauž nožēlu, ka aģentūru ziņojumos par 96. panta prasību izpildi sniegtās informācijas avots ir pašas aģentūras, līdz ar to nav iespējams pilnībā pārliecināties par pausto apgalvojumu pareizību un pieņemt, ka tie ir patiesi; tādēļ aicina iestāžu darba grupu aģentūru jautājumu risināšanai apsvērt iespēju paredzēt noteikumus par verifikācijas mehānisma izveidi un ieviešanu, kurš ļautu pārbaudīt aģentūru sniegto informāciju ziņojumos par 96. panta prasību izpildi, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu paļauties uz to, ka saņemtā informācija ir pareiza, un lai būtu iespējams rūpīgi pārbaudīt, kas ir paveikts, reaģējot uz iepriekšējo gadu rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu iekļautajiem Parlamenta konstatējumiem un ieteikumiem;

47.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas 2010. gada ziņojumiem par aģentūru gada pārskatiem ir pievienotas tabulas, kurās aģentūras salīdzinājušas 2009. gadā un 2010. gadā paveikto, tādējādi ļaujot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei labāk izvērtēt aģentūru darbības rezultātus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu; norāda, ka šāda prasība ir spēkā, kopš budžeta izpildes apstiprinātājiestāde to pirmo reizi izvirzīja 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

48.

pauž atzinību par ECHA efektīvo darbu, 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā nodrošinot aģentūru tīkla koordinēšanu; uzskata, ka šāda prakse būtu jāpārņem arī kopuzņēmumiem, kuru skaits arvien palielinās;

49.

mudina aģentūras ievietot savās tīmekļa vietnēs informāciju, kas nepieciešama pārredzamības, īpaši finanšu pārredzamības, nodrošināšanai; īpaši mudina aģentūras ievietot tīmekļa vietnē ziņas par visiem pēdējo triju gadu laikā piešķirtajiem publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī ziņas par visiem valdes locekļiem un publiskot viņu interešu deklarācijas, un ievietot visu to uzņēmumu sarakstu, kuri noslēguši publiskā un privātā sektora partnerības līgumus vai kuriem ir cita veida komercattiecības ar aģentūrām; aicina Komisiju turpināt centienus darīt šo informāciju pilnībā pieejamu un integrēt to savā finanšu pārredzamības sistēmā;

50.

aicina aģentūras nodrošināt, ka tās, veicot savas funkcijas, sadarbojas ar dažādām ieinteresētajām personām;

51.

mudina aģentūras pastiprināti iesaistīt Eiropas Savienības iestādes, jo īpaši Parlamentu, gada programmas izstrādē;

52.

aicina aģentūras ieviest efektīvus procesus, kas ļautu pienācīgi novērst iespējamās aizdomas par to, ka aģentūrās – jo īpaši EASA, EEA un EFSA – un/vai to valdēs pastāv interešu konflikti;

53.

atzinīgi vērtē dažu aģentūru iniciatīvu, piemēram, iniciatīvu, ko īstenojusi Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, kuras iekšējās revīzijas struktūra izstrādāja iekšēju apmācības kursu par ētikas un godīguma principiem un nodrošināja aģentūrā vajadzīgo apmācību; sevišķi atzinīgi vērtē to, ka apmācība ir obligāta visiem darbiniekiem, lai nodrošinātu izpratni par ētikas normām un organizācijas vērtībām, jo īpaši attiecībā uz ētisku rīcību, izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu un ziņošanu par pārkāpumiem;

54.

aicina aģentūras rūpīgi dokumentēt un novērtēt izmantotās kontroles sistēmas, lai novērstu darbinieku un aģentūrā nodarbināto ekspertu interešu konfliktus; turklāt aicina aģentūru valdes pieņemt ārkārtīgi stingrus noteikumus un pārbaudes mehānismus un piemērot tos valdes locekļiem, lai nodrošinātu viņu pilnīgu neatkarību no privātām interesēm; vēlreiz atgādina, ka gadījumos, ja kādā aģentūrā pastāvēs aizdomas par interešu konfliktu, tas kaitēs gan pašas aģentūras reputācijai, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs visas Savienības reputāciju;

55.

atgādina, ka Eiropas Ombuds ir kritizējis EFSA par veidu, kādā šī aģentūra izvērtē iespējamos interešu konfliktus un darbinieku rotāciju starp publisko un privāto sektoru; aicina arī citas aģentūras izmantot iedarbīgas procedūras, lai atklātu un novērstu ikvienu interešu konflikta situāciju; uzskata, ka ir jāprecizē noteikumi par “bezdarbības periodu” personām, kas aģentūrā pildījušas direktora amata pienākumus vai bijušas atbildīgas par būtiski svarīgu funkciju izpildi;

56.

tādēļ aicina aģentūras iesniegt Parlamenta komitejām, kas ir atbildīgas par attiecīgo aģentūru darbību, kā arī Budžeta kontroles komitejai sīki izstrādātu pārskatu par to, kādas procedūras, kritērijus un pārbaudes mehānismus tās piemēro, lai novērstu darbinieku rotāciju starp publisko un privāto sektoru un nepieļautu nevienu interešu konflikta situāciju; gadījumos, kad minētā uzdevuma izpildē ir iesaistīti arī dalībvalstu partneri, mudina aģentūras precizēt šo dalīto kompetenci, lai nepieļautu, ka dalītās atbildības dēļ interešu konflikti varētu netikt izvērtēti pietiekami stingri;

57.

turklāt atkārtoti aicina Komisiju līdz 2012. gada beigām informēt par “bezdarbības perioda” regulējuma un attiecīgu noteikumu esamību un piemērošanu līdzīgos gadījumos visās aģentūrās;

58.

ir gandarīts, ka Revīzijas palāta ir iecerējusi vispusīgi izvērtēt aģentūru politikas nostādnes, pieeju un konkrētos risinājumus interešu konflikta situāciju pārvaldībai, lai neļautu veidoties interešu konfliktiem, ņemot vērā ESAO izmantoto interešu konflikta definīciju un attiecīgos noteikumus šajā jomā;

59.

atgādina, ka jau minētajā 2011. gada 15. septembra rezolūcijā par ES centieniem korupcijas apkarošanā Parlaments cita starpā aicināja Komisiju un Savienības aģentūras nodrošināt lielāku pārredzamību, izstrādājot rīcības kodeksus vai pilnveidojot jau spēkā esošos un paredzot tajos vismaz skaidrus noteikumus par interešu konfliktiem;

60.

atgādina, ka interešu konfliktu dēļ veidojas korupcija, krāpšana, nepareiza līdzekļu pārvaldība un cilvēkresursu vadība, kā arī favorītisms un šie konflikti negatīvi ietekmē pieņemto lēmumu objektivitāti un darba kvalitāti un grauj iedzīvotāju uzticēšanos Savienības iestādēm, tostarp arī aģentūrām;

61.

aicina iestāžu darba grupu pievērsties kārtībai, kādā tiek iecelti aģentūru direktori, lai panāktu, ka šī procedūra ir atklāta un pārredzama un raisītu uzticību; šajā sakarā aicina iestāžu darba grupu nodrošināt, lai tās izstrādātajā kopīgās vienošanās dokumentā būtu minēts, ka kandidātiem, kuri izraudzīti aģentūras direktora amatam, jāpiedalās publiskās pārrunās ar Parlamenta komitejām;

62.

norāda, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē, Eiropas Banku iestādē un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādē (šīs aģentūras tika izveidotas 2010. gadā un sāka darboties 2011. gadā) izpilddirektoru amatā ieceļ Uzraudzības padome, taču tai iepriekš jāsaņem Parlamenta kā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes apstiprinājums; uzsver, ka šāda kārtība būtu jānosaka visu aģentūru izpilddirektoru iecelšanai;

63.

aicina aģentūras aktīvāk iesaistīties krāpšanas atklāšanā un novēršanā, kā arī pienācīgi un regulāri ziņot par šajā ziņā paveikto; uzsver, ka būtu oficiāli jānosaka Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) funkcijas attiecībā uz aģentūrām un tās jāpilnveido un jāpadara redzamākas;

64.

uzskata, ka situācijās, kad Komisijai ir nopietns pamats bažām, ka kāda aģentūra grasās pieņemt lēmumus vai iesaistīties darbībās, kas varētu neatbilst aģentūras mandātam, pārkāpt Savienības tiesību aktus vai būt acīmredzamā pretrunā ar Savienības politikas mērķiem, Komisijas pienākums ir nekavējoties informēt Parlamentu un Padomi, lai minētās iestādes varētu attiecīgi rīkoties;

65.

mudina aģentūras veikt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu darbinieku pieņemšanas procedūru likumību, objektivitāti un pārredzamību; norāda, ka vairākās aģentūrās atkal konstatēti trūkumi darbinieku pieņemšanas procedūrās, kā rezultātā var mazināties šo procedūru pārredzamība un/vai tikt pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, piemērojot atbilstības kritērijus; apstiprina, ka Revīzijas palāta atkārtoti ziņo jo īpaši par šādiem trūkumiem:

uzskata, ka minēto trūkumu dēļ mazinās aģentūru spēja atspēkot iespējamās pretenzijas par darbinieku pieņemšanas lēmumu patvaļīgumu un pieņemt piemērotus lēmumus, lai stāvokli labotu;

66.

atzinīgi vērtē Cedefop 2010. gada iniciatīvu darbinieku pieņemšanai izmantot tiešsaistē pieejamu instrumentu RECON (Recruitment Online), kas minētajai aģentūrai ļaus darbinieku pieņemšanas procedūras īstenot straujāk, efektīvāk un pārredzamāk; aicina visas aģentūras sekot šim piemēram;

67.

ir pārliecināts, ka aģentūrām ik gadu nākas saskarties ar situāciju, ka to darbinieki, tostarp direktori, pāriet strādāt no vienas aģentūras uz citu; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam tabulas veidā izstrādātu pārskatu par visiem darbiniekiem, jo īpaši direktoriem un vadošiem darbiniekiem, kuri pārgājuši darbā no vienas aģentūras uz citu aģentūru vai uz citu Savienības iestādi, šos datus apkopojot vismaz par laikposmu kopš 2008. gada;

68.

aicina Komisiju iesniegt Parlamentam tabulas veidā sīki izstrādātu pārskatu par kritērijiem, kādi tiek izmantoti, lai nodrošinātu pieņemto darbinieku neatkarību, neitralitāti un atbilstīgu kvalifikāciju, tostarp raksturojot kritērijus, kuri paredzēti interešu konfliktu pārtraukšanai vai novēršanai, un piemērot preventīvas sankcijas visos gadījumos, kad atklāti pārkāpumi;

69.

pauž nožēlu, ka dažās aģentūrās 2010. gadā joprojām bija daudz neaizpildītu štata vietu; aicina šīs aģentūras veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai turpmāk nepieļautu šādas situācijas veidošanos;

70.

atkārtoti aicina aģentūras nodrošināt, ka konfidenciālu uzdevumu veikšana netiek uzticēta pagaidu darbiniekiem; pauž nožēlu, ka dažos gadījumos aģentūras konfidenciālu uzdevumu izpildei vai darbam ar konfidenciālu informāciju ir pieņēmušas pagaidu darbiniekus; uzsver iespējamo drošības režīma pārkāpumu risku, ko var radīt konfidenciālas informācijas pieejamība pagaidu darbiniekiem, viņu nekompetence attiecībā uz obligāti ievērojamām procedūrām vai arī interešu konflikti;

71.

aicina visas aģentūras informēt attiecīgo budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, cik brīvdienu 2010. gadā tika piešķirtas katras amata pakāpes darbiniekiem saskaņā ar elastīga darba laika un virsstundu kompensācijas atvaļinājuma sistēmu;

72.

mudina aģentūras turpināt uzlabot iekšējās kontroles sistēmas, lai direktora sniegtā ikgadējā ticamības deklarācija būtu pienācīgi pamatota; turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai aģentūras izveidotu efektīvu riska pārvaldības funkciju risku reģistrācijai un riska mazināšanas pasākumu plānu izstrādei;

73.

norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem aģentūrām būtībā nav pienākuma iesniegt IRD ziņojumus Budžeta kontroles komitejai; uzskata, ka tā ir likumdošanas nepilnība; uzskata, ka iekšējā revidenta ziņojumi būtu jāiesniedz Budžeta kontroles komitejas locekļiem, iespējams, nosakot ierobežotu pieejamību; mudina likumdevējas iestādes pašreizējo sarunu gaitā par Finanšu regulas grozījumiem paredzēt prasību, ka iekšējam revidentam savi ziņojumi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ir jāiesniedz Budžeta kontroles komitejas sekretariātā;

74.

uzskata, ka IRD kā decentralizēto aģentūru iekšējam revidentam ir izšķirīga nozīme; īpaši uzsver to, ka IRD izstrādā neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti un sniedz ieteikumus, kā aģentūrās uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību;

75.

tādēļ aicina aģentūru valdes pienācīgi ņemt vērā IRD sniegtos ieteikumus, lai ātri novērstu konstatētos trūkumus, un attiecīgā gadījumā pamatot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, kāpēc IRD ieteikumu īstenošana ir atlikta vai noraidīta;

76.

norāda, ka gan IRD, gan Revīzijas palāta sniedz aģentūrām ieteikumus attiecībā uz nepilnību novēršanu; atzinīgi vērtē abu revīzijas institūciju centienus sniegt aģentūrām nepilnību novēršanai noderīgus padomus; stingri atgādina aģentūrām, ka tām šie ieteikumi ir nopietni jāņem vērā un jāveic nepilnību novēršanai vajadzīgie pasākumi; prasa, lai IRD informētu budžeta lēmējinstitūciju par nepilnībām aģentūru direktoru ziņojumos, kurus tie iesnieguši saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 72. panta 5. punktu, un atklāti publicēt aģentūrām sniegtos ieteikumus, tā garantējot sabiedrības interešu ievērošanu un līdz ar to arī revīzijas efektivitāti;

77.

norāda, ka Revīzijas palāta 2010. gadā ir sagatavojusi 32 publiskus dokumentus par aģentūrām un ka tie visi ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ir pieejami gan Revīzijas palātas, gan Budžeta kontroles komitejas tīmekļa vietnē; tādēļ mudina Revīzijas palātu arī turpmāk rūpīgi un objektīvi veikt tai uzticētos aģentūru revīzijas pienākumus, atspoguļojot savus konstatējumus un ieteikumus publiski pieejamos ikgadējos vai īpašos ziņojumos, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu pilnībā īstenot savas funkcijas attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu un lai Savienības iedzīvotājiem būtu nodrošināta informācijas pieejamība;

78.

norāda, ka Revīzijas palāta, veicot aģentūru ikgadējo revīziju, pārbauda arī iepirkuma procedūras; atbalsta Revīzijas palātu, kas pilda ārējā revidenta pienākumu, garantējot, ka tiek darīts viss iespējamais, lai iegūtu maksimāli izsmeļošu informāciju par iepirkuma procedūrām, tā panākot, ka aģentūru izsludinātie konkursi sagatavošanas, publicēšanas, izvērtēšanas un līgumu administrēšanas posmos pilnībā atbilst maksimālas un atklātas konkurences un ieguldīto līdzekļu atdeves principam un ka Revīzijas palāta var pārbaudīt, cik patiesas ir izmaiņas uzņēmumu sarakstā, ar kuriem katra aģentūra noslēgusi līgumus, lai pārliecinātos, ka šīs izmaiņas nav saistītas ar līgumslēdzēja oficiālā nosaukuma maiņu;

79.

prasa, lai Revīzijas palāta, uzkrājoties attiecīgajiem revīzijas procesā apkopotajiem datiem, nodrošinātu publisku datubāzi, kurā viegli pieejamā formātā (piemēram, Excel un/vai CSV failos) cita starpā būtu iekļauta šāda informācija:

tādēļ mudina aģentūras laikus sniegt Revīzijas palātai nepieciešamos datus un tāmes;

80.

prasa Revīzijas palātai izveidot atklāti pieejamu un pārredzamu procedūru aģentūru klasifikācijai, šai nolūkā izmantojot labai finanšu un budžeta pārvaldībai, zemām pārvaldības izmaksām, kā arī rentablai darbības efektivitātei svarīgus rādītājus, un attiecīgos datus sniegt viegli pieejamā formātā (piemēram, Excel un/vai CSV failos);

81.

atgādina, ka iepriekšējos gados, apstiprinot aģentūru budžeta izpildi, budžeta izpildes apstiprinātājiestāde aicināja Revīzijas palātu sniegt papildu informāciju par šādiem jautājumiem:

82.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta aģentūru gada darbības pārskatu vērtējuma dokumentam ir pievienojusi īpašu tabulu, kurā salīdzināta aģentūru darbība 2009. un 2010. gadā, tā sniedzot sabiedrībai informāciju par attiecīgajiem pasākumiem;

83.

atgādina, ka Revīzijas palāta darbojas kā neatkarīga ārējā kontroles iestāde, kurai jāgarantē Eiropas iedzīvotāju tiesības uzzināt, kā tiek izlietota viņu nauda un kā tiek pārvaldītas aģentūras; šajā sakarā atgādina, ka aģentūrām ir jāstrādā sabiedrības interesēs un tādēļ tām jābūt atbildīgām iedzīvotāju priekšā; aicina Revīzijas palātu sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei iespējami izsmeļošāku informāciju par to, kas ir izdarīts saistībā ar iepriekšējām revīzijām, kā arī par pārkāpumiem, kurus Revīzijas palāta neuzskata par pietiekami būtiskiem, lai uz tiem norādītu, jo tas palīdzētu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei pildīt aģentūru pārraudzības pienākumu;

84.

pauž bažas par to, ka, neraugoties uz informāciju Revīzijas palātas 2011. gada darba programmā, kā arī uz Parlamenta nemitīgajiem pieprasījumiem, nav izstrādāts īpašais ziņojums par aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus sniegt Parlamentam informāciju par aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu; tomēr ir pārsteigts, ka 2012. gada 15. februārī Revīzijas palātas priekšsēdētājs ir nosūtījis Parlamenta priekšsēdētājam vēstuli ar pielikumu, vēstulē norādot, ka i) šis pielikums nav īpašais ziņojums par aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu, ii) tas nav publicējams un iii) to var izmantot 2011. gada budžeta izpildes apstiprināšanas vajadzībām, kaut gan pielikumā sniegtie dati attiecas uz laikposmu no 2008. līdz 2010. gadam; pauž nožēlu, ka Eiropas Revīzijas palāta nav iecerējusi nākt klajā ar īpašo ziņojumu par aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu, kā minēts tās 2012. gada 18. aprīļa vēstulē budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

85.

norāda, ka Revīzijas palāta līdz 2012. gada jūnija beigām publicēs īpašo ziņojumu par interešu konfliktu pārvaldību aģentūrās; raizējoties par to, ka vairākās aģentūrās ne reizi vien ir konstatēti ar interešu konfliktiem saistīti gadījumi, atzinīgi vērtē Revīzijas palātas lēmumu un mudina Revīzijas palātu ieguldīt vēl vairāk pūļu, lai šis īpašais ziņojums tiktu publicēts plānotajā termiņā;

86.

uzskata – ja aģentūru gada pārskatu ārējā revīzijā nepieciešams iesaistīt revidentus no privātā sektora, tad šo privāto revidentu atlasei un iecelšanai ir jānotiek saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, tostarp arī noteikumiem par publiskā iepirkuma pārredzamību, un ir jāievieš piemēroti kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka aģentūru ieņēmumu un izdevumu likumīguma un pareizības un pārskatu ticamības izvērtēšana norisinās atbilstoši prasītajiem standartiem; turklāt uzskata, ka Revīzijas palātai joprojām jāuzņemas neierobežota atbildība par ārējo pakalpojumu sniedzēju veiktu ārējo revīziju aspektiem, tostarp ziņojumos iekļautajiem revīzijas konstatējumiem, un Revīzijas palātas pienākums būs īstenot visas nepieciešamās administratīvās un iepirkuma procedūras, finansējot tās no sava budžeta un neprasot papildu budžeta līdzekļus, jo šis uzdevums ir Revīzijas palātas kompetencē; turklāt pašreizējos krīzes apstākļos nav iespējams piešķirt papildu budžeta līdzekļus tādu uzdevumu izpildei, kurus veikt ir uzticēts kādai Savienības iestādei, šajā gadījumā – Revīzijas palātai;

87.

mudina Revīzijas palātu, slēdzot līgumus par neatkarīgu revīziju veikšanu aģentūrās, nepieļaut interešu konfliktus;

88.

turklāt uzskata – ja tiks izmantoti šādi ārpakalpojumi, gan neatkarīgajam revidentam, gan Revīzijas palātai būs pienākums nekavējoties publiskot neatkarīgā revidenta ziņojumu; tālab Parlaments prasa Revīzijas palātai neparedzēt līgumā, kas tiks slēgts ar varbūtējo neatkarīgo līgumslēdzēju, konfidencialitātes noteikumus, kas attiektos uz ziņojumu publiskošanu tādā formātā, kādā tos izstrādājis neatkarīgais līgumslēdzējs; vienlaikus norāda, ka Revīzijas palātai jāuzņemas atbildība par šādu neatkarīgu revīziju un atbilstīgi jārīkojas;

89.

norāda, ka skaitliski lielais valdes sastāvs, tā specifika un biežā valdes locekļu mainība dažās aģentūrās var mazināt lēmumu pieņemšanas efektivitāti; tāpēc aicina iestāžu darba grupu, kura risina aģentūru jautājumus, pievērsties šai problēmai un vēlreiz izvērtēt valdes locekļu statusa būtību, kompetences jomu un ar interešu konfliktu saistītus aspektus; turklāt ierosina apsvērt iespēju apvienot tādu aģentūru valdes, kuras darbojas radniecīgās jomās, lai samazinātu ar sanāksmēm saistītās izmaksas;

90.

norāda, ka aģentūras valde ir atbildīga par aģentūras pārvaldību un uzraudzību; uzskata, ka daži valdes lēmumi, piemēram, lēmums bez pietiekama pamatojuma noraidīt vienu vai vairākus iekšējā revidenta ieteikumus, var nelabvēlīgi ietekmēt to, kā tiek nodrošināta aģentūras darbība; prasa pārskatīt, kā aģentūru valdēs ir pārstāvēta Komisija, lai varētu tai piešķirt balsstiesības, tādējādi nodrošinot, ka tā var bloķēt ar budžeta, finanšu un administratīvo pārvaldību saistītu lēmumu pieņemšanu; turklāt aicina Komisiju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par ikvienu valdes lēmumu, kas ir pretrunā pareizas budžeta un finanšu pārvaldības principam vai Finanšu regulai;

91.

atzinīgi vērtē jau iesāktos pasākumus apropriāciju pārvietošanas ciešākai uzraudzībai un kontrolei, reaģējot uz Revīzijas palātas ierosinājumiem, un sagaida, ka arī turpmāk aģentūru budžeti tiks rūpīgi kontrolēti; uzskata, ka grūtības saistībā ar budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām ir izskaidrojamas ar to, ka aģentūrās, kuru darbības jomas ir informācijas sniegšana, konsultantu pakalpojumi un uzticības veicināšana, ir sarežģīti nošķirt personāla un administratīvās izmaksas no pamatdarbības izmaksām;

92.

aicina aģentūras pārskatāmāk norādīt darbības pārskatos darbinieku, tostarp līgumdarbinieku, skaitu; gaida iestāžu darba grupas, kura risina aģentūru jautājumus, izstrādāto vienošanos, jo tā ievērojami atvieglos aģentūru budžeta sagatavošanu un aģentūru darbību;

93.

ar bažām norāda, ka 2010. gadā astoņās aģentūrās (t. i., CEPOL, ECHA, EFSA, EMCDDA, EMSA, ETF, FRA un Frontex) vidējās izmaksas par katru valdes sanāksmi un valdes locekli bija robežās no EUR 1 017 līdz EUR 6 175; uzskata, ka šādas izmaksas ir pārāk lielas un ka tās ir radikāli jāsamazina;

94.

turklāt aicina aģentūras, apsverot iespēju padarīt administratīvo darbu maksimāli efektīvu, paredzēt šādus risinājumus:

95.

aicina Komisiju un/vai Revīzijas palātu veikt visu aģentūru novērtējumu, lai konstatētu un izvērtētu:

un izstrādāt vispusīgu izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī ietekmes novērtējumu attiecībā uz atsevišķu aģentūru iespējamo apvienošanu vai slēgšanu, ja, aģentūrai darbojoties atsevišķi, tā nenodrošina pietiekami lielu pievienoto vērtību vai tās darbība nav pietiekami efektīva, un laikus informēt Parlamentu par minētajiem jautājumiem, lai šī informācija būtu pieejama 2011. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas vajadzībām;

96.

mudina Komisiju un Padomi ņemt vērā ikvienas aģentūras faktisko lietderīgumu un nepieciešamību finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos taupīt Eiropas nodokļu maksātāju naudu, un neņemt vērā atsevišķu dalībvalstu vēlmi, lai konkrētajā valstī atrastos kāda aģentūra, ja šīs vēlmes pamatā ir citi iemesli, nevis Savienības publiskās intereses;

97.

vēlreiz atgādina, ka Parlaments jau 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma rezolūcijā aicināja aģentūras apsvērt jautājumu par visām aģentūrām kopējas disciplinārlietu padomes izveidi, kura, būdama neatkarīga, nodrošinātu disciplinārsodu piemērošanu, tostarp pat izslēgšanu; norāda, ka šī iecere joprojām īstenojas ļoti lēni; aicina par aģentūru tīkla koordināciju atbildīgo aģentūru izveidot tādu darbinieku tīklu, kuriem ir nepieciešamā amata pakāpe, lai kļūtu par objektīviem un neitrāliem disciplinārlietu padomes locekļiem;

98.

atzinīgi vērtē darbu, ko iestāžu darba grupa, kura risina aģentūru jautājumus, patlaban veic, lai pārskatītu decentralizēto aģentūru lomu un vietu Savienības institucionālajā sistēmā, šo aģentūru izveidi, struktūru un darbību, kā arī finansēšanas, budžeta, uzraudzības un vadības jautājumus; prasa darba grupai izstrādāt projektu priekšlikumam par kopēju vienošanos starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par aģentūru jautājumiem;

99.

aicina Komisiju sīki izstrādāt iespējamos risinājumus attiecībā uz to, kā varētu organizēt un īstenot aģentūru rīcībā esošo naudas līdzekļu profesionālu pārvaldību;

100.

prasa iestāžu darba grupai apzināt jomas, kurās esošo aģentūru darbība dublējas vai pārklājas, un apsvērt dažu aģentūru iespējamo apvienošanu;

101.

uzskata, ka aģentūrām būtu izdevīgi izmantot kopīgus administratīvos pakalpojumus, līdzīgi tam, kā sadarbojas Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja; mudina iestāžu darba grupu izvērtēt aģentūru izkliedēto ģeogrāfisko izvietojumu, kas būtiski palielina aģentūru izmaksas un apgrūtina sadarbību; uzskata – ja aģentūras pa grupām būtu izvietotas nedaudzās atrašanās vietās, varētu nodrošināt, ka tām ir kopīgas pieskaitāmās izmaksas un pārvaldības izmaksas, sevišķi attiecībā uz IT, personālu un finanšu pārvaldību;

102.

noslēgumā norāda, ka tieši patlaban, krīzes apstākļos, ir strauji un nopietni jāizvērtē aģentūru nodrošinātā faktiskā pievienotā vērtība, lai nepieļautu tēriņus, bez kuriem būtu iespējams iztikt un kuri nav absolūti nepieciešami, tā pienācīgi reaģējot uz Savienības kategoriskajām vajadzībām, kā arī tās iedzīvotāju vajadzībām, raizēm un tiesībām paļauties uz Eiropas iestādēm; uzsver, ka Savienība un tās dalībvalstis nevar prasīt no iedzīvotājiem, lai tie dzīvotu taupīgi, ja pašas tā nerīkojas; uzskata, ka būtu taisnīgi, ja Savienības struktūras – tostarp arī aģentūras – veiktu liela apjoma taupības pasākumus, ja tādi tiek prasīti no Savienības iedzīvotājiem, kuru maksātie nodokļi papildina Savienības budžetu;

103.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kā arī Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.