—

ņemot vērā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2010. finanšu gada galīgos pārskatus,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2010. finanšu gada pārskatiem, ar Aģentūras atbildēm (1),

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 21. februāra ieteikumu (06083/2012 – C7-0051/2012),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un jo īpaši tās 185. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008 (3) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi un jo īpaši tās 60. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), un jo īpaši tās 94. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 77. pantu un VI pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A7-0124/2012),

A.

tā kā Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (Aģentūras) gada pārskati par 2010. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi;

B.

tā kā 2011. gada 10. maijā Parlaments sniedza Aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi (5) un lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu pievienotajā rezolūcijā cita starpā:

C.

tā kā Aģentūras finansējumu veido maksas un atlīdzība, kā arī iemaksa no Savienības;

D.

tā kā Aģentūras 2010. finanšu gada budžets bija EUR 137 200 000 salīdzinājumā ar 2009. gada budžetu EUR 122 200 000 apmērā, kas ir par 12,27 % vairāk; tā kā Savienības iemaksa Aģentūras 2010. gada budžetā bija EUR 34 197 000 (6), kas salīdzinājumā ar 2009. gadu ir par 0,87 % vairāk,

1.

atgādina, ka divas trešdaļas no Aģentūras budžeta veido nozares samaksātās maksas un atlīdzība, vienu trešdaļu – Savienības subsīdija un ka sākotnējā Savienības iemaksa Aģentūras 2010. gada budžetā bija EUR 32 879 000; tomēr norāda, ka šai summai tika pievienoti EUR 1 318 000 no pārpalikuma atgūšanas un līdz ar to Savienības kopējā iemaksa bija EUR 34 197 000;

2.

atzīmē, ka laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam Aģentūras budžets no EUR 85 200 000 palielinājās līdz EUR 137 200 000, t. i., par 61 %, un personāls no 333 darbiniekiem palielinājās līdz 524;

3.

norāda, ka saskaņā ar 3. pantu Komisijas 2007. gada 31. maija Regulā (EK) Nr. 593/2007 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām (7) un atlīdzību ieņēmumi no maksām veido piešķirtos ieņēmumus, kurus Aģentūra var pārnest, ja tie nav izmantoti; norāda, ka ieņēmumi no nozares var attiekties vairāk nekā uz vienu finanšu gadu; norāda, ka rezervi, kuru var izmantot turpmākajos gados, koriģē, pamatojoties uz attiecīgā gada budžeta rezultātiem; norāda, ka 2008. gada beigās konstatētā rezerve EUR 29 000 000 apmērā iepriekšējos divos gados ir samazinājusies un 2010. gada beigās tā ir EUR 21 000 000;

4.

norāda, iepazīstoties ar Aģentūras 2010. finanšu gada galīgajiem pārskatiem, ka 2010. gadā Aģentūra izmantoja tikai nediferencētās apropriācijas, kā rezultātā saistību apropriāciju apmērs bija vienāds ar maksājumu apropriāciju apmēru; turklāt atzīmē, ka kopējais budžeta izpildes līmenis 2010. gada apropriācijām bija 99,51 %;

5.

aicina Aģentūru veikt turpmākus atbilstīgus pasākumus, lai novērstu trūkumus, kas mazina iepirkuma procedūras pārredzamību, kā arī neatbilst pareizas finanšu pārvaldības principam;

6.

secina, iepazīstoties ar galīgajiem gada pārskatiem, ka 2010. gadā Aģentūra ir mainījusi ieņēmumu atzīšanas metodi, no izmaksu aprēķina metodes pārejot uz lineāro aprēķina metodi, kā tas ierosināts EK grāmatvedības noteikumā Nr. 4;

7.

konstatē, iepazīstoties ar Aģentūras sniegto informāciju, ka šī metodes maiņa tika veikta, lai precīzāk un pārredzamāk atspoguļotu to, kā tiek pamatoti nopelnītie ieņēmumi, un ņemtu vērā Revīzijas palātas 2009. gada ieteikumu piemērot metodi, kas precīzāk atspoguļo attiecīgajā finanšu gadā norādīto ieņēmumu apmēru;

8.

norāda, iepazīstoties ar Aģentūras gada darbības pārskatu, ka uzņēmuma resursu plānošanas sistēma tikusi uzlabota un sistemātiski izmantota visu veidu finanšu darījumiem un finanšu gada slēgšanai;

9.

atzīmē, iepazīstoties ar gada darbības pārskatu, ka 2010. gadā tika rīkotas 23 konkursa procedūras ar augstu līgumcenu, aptverot gan ar pamatdarbību, gan administrēšanu saistītās vajadzības, un ka tika pabeigtas 20 procedūras un parakstīti 29 augstas līgumcenas līgumi, kuru kopējā summa bija apmēram EUR 14 000 000; turklāt norāda, ka saistībā ar zemas līgumcenas iepirkuma procedūrām tika parakstīti 428 līgumi, kuru kopējā summa bija apmēram EUR 1 650 000;

10.

jo īpaši norāda, iepazīstoties ar Revīzijas palātas sniegto informāciju, ka divās lielās iepirkuma procedūrās izmantotā novērtēšanas metode liedza finansiāli izdevīgākajiem piedāvājumiem iegūt augstāko cenas vērtējumu; atzīmē, iepazīstoties ar Aģentūras sniegto informāciju, ka šīs divas iepirkuma procedūras attiecas uz:

atzīmē – Aģentūra savā atbildē norādījusi, ka nav konstatēta šīs iepirkuma procedūras rezultāta negatīva ietekme un ka tā tomēr ņems vērā Revīzijas palātas apsvērumus un turpmāk centīsies novērst konstatēto risku, īpašu uzmanību pievēršot finanšu novērtēšanas formulām;

11.

norāda, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestāde ir konstatējusi darbinieku atlases procedūru trūkumus, kas mazina šo procedūru pārredzamību; konstatē, iepazīstoties ar Revīzijas palātas sniegto informāciju, ka nav pierādījumu tam, ka pirms pieteikumu izskatīšanas būtu noteikti kritēriji kandidātu uzaicināšanai uz darba interviju vai iekļaušanai rezerves sarakstā; norāda, ka tādējādi varētu būt piesegts nepotisms vai interešu konflikts; prasa darīt visu iespējamo, lai nepieļautu interešu konfliktus; prasa Komisijai panākt, ka aģentūra pienācīgi piemēro Savienības noteikumus; uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai publiskā iepirkuma un personāla atlases procedūras būtu pārredzamas;

12.

norāda, ka Aģentūra budžeta izpildes apstiprinātājiestādei nesniedza informāciju par darbībām, kas veiktas, lai Aģentūras ekspertu/darbinieku atlases procedūras padarītu pārredzamākas, kā tas tika prasīts 2009. gadā, tomēr secina, ka šis jautājums ticis risināts 2010. gadā pēc tam, kad Revīzijas palāta savā ziņojumā atkārtoti norādīja uz šo problēmu; atkārtoti uzsver – šo trūkumu novēršanai ir vēl jo izšķirošāka nozīme tādēļ, ka Aģentūrai ir tādi darbības mērķi kā izdot sertifikācijas specifikācijas, pieņemt lēmumus par lidojumderīgumu un par sertifikāciju, ar ko apliecina atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī veikt standartizētas pārbaudes dalībvalstu kompetentajās iestādēs;

13.

atzīmē, ka Aģentūra, atbildot Revīzijas palātai, ir norādījusi, ka tā pamatnostādnēs atlases komisijas locekļiem ir noteikusi kritēriju minimumu, kas kandidātiem ir jāizpilda, lai viņus uzaicinātu uz darba interviju (50 %) vai iekļautu rezerves sarakstā (65 %), taču Aģentūra saglabā tiesības lemt par to, kāds ir maksimālais pamatotais to kandidātu skaits, kuri ir jāuzaicina uz darba interviju atbilstīgi viņu saņemtajam vērtējumam;

14.

atgādina Aģentūrai, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu apmācību un kvalifikācijas kritērijus, pēc kuriem pārbaudīt darba grupas un šo grupu vadītājus; aicina Aģentūru veikt konkrētus pasākumus un attiecīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi;

15.

atzīmē, ka no 2009. līdz 2010. gadam Aģentūras darbinieku skaits palielinājās no 509 līdz 578 darbiniekiem, tostarp pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki;

16.

norāda, ka Aģentūras tehniskie darbinieki parasti jāpieņem darbā no dalībvalstu aviācijas iestādēm un aviācijas nozares; saprot, ka šiem darbiniekiem jābūt pietiekamai un mūsdienīgai tehniskai pieredzei darbā aviācijas jomā, lai veiktu atbilstību pamatojošo dokumentu tehnisko pārbaudi nolūkā nodrošināt atbilstīgu aviācijas drošības līmeni, kā tas prasīts piemērojamajos Savienības tiesību aktos; tomēr pauž bažas, ka šāda situācija var radīt interešu konfliktus, ja darbinieks, kurš pirms tam ir strādājis pie gaisa kuģa ražotāja, strādā Aģentūrā un pieņem lēmumus par tādu gaisa kuģu sertifikāciju, kuru ražošanas uzņēmumā viņš agrāk strādājis, un, ja šādi gadījumi netiek pamanīti un pienācīgi risināti, var rasties interešu konflikta situācija; tomēr konstatē, ka Aģentūra ir ieviesusi sertificēšanas procedūru, ar ko lēmumu pieņemšanas objektivitāti garantē ar koleģiāliem tehniskajiem novērtējumiem un lēmumu pieņemšanas procesu kopumā; turklāt secina, ka Aģentūra pašlaik ievieš Aģentūras mēroga politiku rīcības kodeksu jomā, ietverot iespējamo interešu konflikta seku konstatēšanu, novēršanu, uzraudzību un risināšanu, un šāda politika palīdzēs Aģentūrai uzlabot interešu konflikta situāciju konstatēšanu un risināšanu tā, lai nevienā brīdī neapdraudētu aviācijas drošību;

17.

aicina Aģentūru pienācīgi ņemt vērā savu darbinieku iepriekšējo profesionālo pieredzi, lai novērstu jebkādus interešu konfliktus; uzskata, ka Aģentūras interešu konflikta politikā ir jānosaka, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem Aģentūras darbiniekus var iesaistīt to gaisa kuģu sertificēšanā, kuru ražošanas uzņēmumā viņi strādājuši pirms darba sākšanas Aģentūrā;

18.

aicina Aģentūru pieņemt efektīvas procedūras, kas pienācīgi risina iespējamos pārkāpumus saistībā ar interešu konfliktu gadījumiem Aģentūrā; turklāt aicina Aģentūru savā tīmekļa vietnē publicēt tās ekspertu, vadības, valdes locekļu un jebkuru citu sertificēšanas procesā iesaistīto personu interešu deklarācijas un profesionālo pieredzi; norāda, ka Aģentūrai ir jāievēro ESAO pamatnostādnes interešu konfliktu jomā;

19.

norādot, ka Aģentūra ir iesaistīta visiem iedzīvotājiem svarīgu lēmumu pieņemšanā, un ņemot vērā Aģentūras nozīmi, ko rada tās ietekme uz nozari, budžeta izpildes apstiprinātājiestāde gaida Īpašo ziņojumu par interešu konflikta situācijām, ko Revīzijas palāta publicēs līdz 2012. gada jūnija beigām, un vēlas apspriest tajā iekļautos konstatējumus un ieteikumus;

20.

aicina Aģentūru arī turpmāk darbības budžeta līdzekļus sadalīt pēc pašreizējām darbības jomām, tā nodrošinot konkrētu darba programmu precīzu sasaisti ar finanšu prognozēm un turpmāk uzlabojot darbības rezultātu uzraudzību un attiecīgo atskaišu sagatavošanu;

21.

aicina Aģentūru attiecīgā gadījumā katras pamatdarbības plānošanā izmantot Ganta diagrammu; uzsver arī, cik būtiski ir, lai Aģentūra, plānojot darbu, noteiktu SMART mērķus un RACER rādītājus, kā tas kopš 2008. gada darīts tās gada darba programmā un gada darbības pārskatā;

22.

norāda, iepazīstoties ar gada darbības pārskatu, ka 2010. gadā Aģentūra konsolidēja integrēto pārvaldības sistēmu, ietverot iekšējās kontroles koncepciju, kuras mērķis ir nodrošināt, ka riski tiek pareizi mazināti, lai sekmētu Aģentūras spēju sasniegt darbības, kvalitātes, atbilstības un finanšu mērķus;

23.

norāda, ka 2010. gada decembrī Aģentūras integrētā pārvaldības sistēma tika sertificēta, par pamatu ņemot starptautiski atzīto kvalitātes vadības standartu ISO 9001:2008;

24.

aicina Aģentūru turpmāk uzlabot pārbaužu plānošanas un pārbaužu programmu izstrādes dokumentāciju; atgādina Aģentūrai, cik svarīgi ir dokumentēt riska novērtēšanu un izmantotos kritērijus, izstrādājot pārbaužu plānus, lai pamatotu iekšējo lēmumpieņemšanas procesu gadījumos, kad konstatēti būtiski trūkumi, kas skar Savienības pilsoņu drošību;

25.

turklāt aicina Aģentūru padziļināti uzlabot tās efektivitāti saistībā ar būtiskākajiem drošības apdraudējumiem un veikt šādus pasākumus:

26.

turklāt aicina Aģentūru pārbaužu rezultātus, kas dokumentēti kā “Konstatējumi”, klasificēt, uzraudzīt un veikt izpildes pārbaudes; norāda, iepazīstoties ar Aģentūras sniegto informāciju, ka tā ir izstrādājusi operatīvo procedūru šo konstatējumu noteikšanai un paziņošanai Komisijai; tāpēc aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par veiktajiem pasākumiem;

27.

norāda, ka joprojām nav ņemti vērā vairāki Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) ieteikumi, kuri apzīmēti kā ļoti svarīgi, kuru mērķis ir samazināt atliktos riskus un kurus IRD pašlaik pārskata;

28.

jo īpaši norāda, ka 2010. gadā IRD revidēja standartizācijas pārbaudes procesu, lai izvērtētu un neatkarīgi apstiprinātu iekšējās kontroles sistēmu saistībā ar standartizācijas pārbaudes procesu Aģentūrā, kura mērķis ir pārraudzīt to, kā dalībvalstu aviācijas iestādes piemēro attiecīgos Savienības noteikumus, un ziņot Komisijai; norāda arī, ka Aģentūra jau ir izstrādājusi koriģējošu rīcības plānu, ko apstiprinājis IRD, un jau sniegusi IRD pierādījumus, pēc kuriem tas var pārbaudīt, vai ir īstenoti šā ziņojuma 25.–27. punktā sniegtie ieteikumi;

29.

šajā sakarā aicina Aģentūru turpmāk:

30.

vērš uzmanību uz iepriekšējos budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumos izteiktajiem ieteikumiem, kas izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā;

31.

norāda, ka lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu ir pievienoti arī horizontāla rakstura konstatējumi, kas iekļauti 2012. gada 10. maija rezolūcijā (8) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.