Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012L0018

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES ( 2012. gada 4. jūlijs ) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 197, 24.7.2012, p. 1–37 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2012/18/oj

    24.7.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 197/1


    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/18/ES

    (2012. gada 4. jūlijs)

    par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Padomes Direktīva 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (3), paredz noteikumus attiecībā uz dažu rūpniecisku darbību izraisītu lielu avāriju novēršanu un to seku ierobežošanu uz cilvēku veselību un vidi.

    (2)

    Lielām avārijām, kādas notika, piemēram, Seveso, Bhopālā, Šveicerhallē, Enshedē, Tulūzā un Bansfīldā, bieži ir nopietnas sekas. Turklāt to ietekme var sniegties pāri valstu robežām. Tas apstiprina vajadzību nodrošināt atbilstīgus preventīvus pasākumus, kas visā Savienībā nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni iedzīvotājiem, kopienām un videi Tādēļ ir jāsaglabā vismaz pašreizējais augstais aizsardzības līmenis vai tas jāpaaugstina.

    (3)

    Direktīva 96/82/EK ir mazinājusi šādu avāriju iespējamību un to sekas, radot labāku aizsardzības līmeni visā Savienībā. Direktīvas pārskatīšana apstiprināja to, ka lielas avārijas joprojām notiek tikpat bieži. Lai gan esošie noteikumi atbilst mērķim, ir vajadzīgas dažas izmaiņas, lai turpmāk stiprinātu aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz lielu avāriju riska novēršanu. Vienlaikus ar Direktīvu 96/82/EK izveidotā sistēma būtu jāpielāgo Savienības vielu un maisījumu klasifikācijas sistēmas izmaiņām, uz ko minētā direktīva atsaucas. Turklāt būtu jāprecizē un jāatjaunina vairāki citi noteikumi.

    (4)

    Tāpēc ir lietderīgi aizstāt Direktīvu 96/82/EK, lai nodrošinātu esošā augstā aizsardzības līmeņa saglabāšanu un uzlabošanu, izstrādājot vēl efektīvākus un racionālākus noteikumus, kā arī, ja iespējams, ar racionalizāciju vai vienkāršošanu samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu, bet paredzot, ka šādi pasākumi neietekmē drošību un vides un cilvēku veselības aizsardzību. Tajā pašā laikā, lai veicinātu jauno noteikumu īstenošanu un izpildāmību, ir jānodrošina, ka tie ir skaidri, saskaņoti un viegli saprotami, bet cilvēku veselības un vides aizsardzības līmenis tiek saglabāts tāds pats vai paaugstināts. Komisijai, praktiski ieviešot šo direktīvu, būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm. Īstenojot minēto sadarbību, inter alia, būtu jārisina vielu un maisījumu pašklasifikācijas jautājums. Šīs direktīvas ieviešanā attiecīgā gadījumā būtu jāiesaista ieinteresētās aprindas, piemēram, nozares pārstāvji, darba ņēmēji un nevalstiskās organizācijas, kas veicina cilvēku veselības un vides aizsardzību.

    (5)

    ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijā par rūpniecības negadījumu pārrobežu ietekmi, ko Savienības vārdā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 98/685/EK (1998. gada 23. marts) par Konvencijas noslēgšanu par ražošanas negadījumiem ar pārrobežu ietekmi (4), ir paredzēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu rūpniecības avārijas, būtu gatavībā un varētu rīkoties, ja notiek rūpniecības avārijas, kurām var būt pārrobežu sekas, kā arī starptautiski sadarbotos šajā jomā. Ar Direktīvu 96/82/EK minētā konvencija ir iekļauta Savienības tiesību aktos.

    (6)

    Lielas avārijas var radīt sekas aiz valstu robežām, un ekoloģiskās un ekonomiskās izmaksas nākas uzņemties ne tikai avārijas skartajam uzņēmumam, bet arī attiecīgajām dalībvalstīm. Tāpēc ir jāievieš un jāpiemēro drošības un riska mazināšanas pasākumi, lai izvairītos no iespējamām avārijām, samazinātu avāriju rašanās risku un gadījumā, ja tās notiktu, mazinātu to iespējamās sekas, tādējādi ļaujot nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visā Savienībā.

    (7)

    Šīs direktīvas noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot Savienības tiesību aktus par veselību un drošību darbavietās, kā arī darba vidi, un jo īpaši neskarot Padomes Direktīvu 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par tādu pasākumu ieviešanu, kas veicina darbinieku drošības un veselības uzlabošanu darbavietās (5).

    (8)

    Šīs direktīvas darbības jomā nevajadzētu iekļaut dažas rūpnieciskas darbības, ja uz tām attiecas citi Savienības vai valstu līmeņa tiesību akti, kas paredz līdzvērtīgu drošības līmeni. Komisijai būtu jāturpina izvērtēt, vai esošajos reglamentējošajos noteikumos nav būtisku nepilnību, jo īpaši saistībā ar jauniem un potenciāliem riskiem, ko rada citas darbības, kā arī konkrētas bīstamas vielas, un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai novērstu šīs nepilnības.

    (9)

    Direktīvas 96/82/EK I pielikumā ir iekļautas bīstamās vielas, uz kurām attiecas tās darbības joma, inter alia, atsaucoties uz Padomes Direktīvu 67/548/EK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (6), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (7). Direktīva 67/548/EEK un Direktīva 1999/45/EK ir aizstātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (8), ar kuru Savienībā īsteno Ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācijas Globālo harmonizēto sistēmu, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) struktūrā ir pieņemta starptautiski. Ar minēto regulu ievieš jaunas bīstamības klases un kategorijas, kuras tikai daļēji atbilst tām, kas paredzētas minētajās atceltajās direktīvās. Dažas vielas vai maisījumi tomēr nav klasificētas atbilstīgo šai sistēmai, jo šim nolūkam trūkst kritēriju. Tādēļ Direktīvas 96/82/EK I pielikums ir jāgroza, lai to pielīdzinātu minētajai regulai, vienlaikus saglabājot vai palielinot minētajā direktīvā noteikto aizsardzības līmeni.

    (10)

    Lai klasificētu attīrītu biogāzi, būtu jāņem vērā jebkādas Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) veiktās izmaiņas standartos.

    (11)

    Var rasties nevēlamas sekas, ko var radīt pielīdzināšana Regulai (EK) Nr. 1272/2008 un turpmākie pielāgojumi minētajai regulai, kas ietekmē vielu un maisījumu klasifikāciju. Pamatojoties uz šajā direktīvā iekļautajiem kritērijiem, Komisijai būtu jāizvērtē, vai pastāv bīstamas vielas, kas ir klasificētas kā bīstamas vielas, bet nerada lielu avāriju risku, un vajadzības gadījumā jāiesniedz likumdošanas priekšlikums, lai attiecīgo bīstamo vielu izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas. Novērtēšana būtu jāsāk ātri, jo īpaši pēc vielas vai maisījuma klasifikācijas maiņas, lai izvairītos no lieka sloga radīšanas operatoriem un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs. Vielas neiekļaušanu šīs direktīvas darbības jomā nevajadzētu uzskatīt par šķērsli dalībvalstīm saglabāt vai noteikt stingrākus aizsargpasākumus.

    (12)

    Operatoriem vajadzētu būt vispārējam pienākumam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu lielas avārijas, kā arī mazinātu un likvidētu to sekas. Ja uzņēmumos atrodas bīstamas vielas lielākos daudzumos par noteiktajiem, operatoram būtu jāsniedz kompetentajai iestādei pietiekama informācija, kas tai ļautu identificēt attiecīgo uzņēmumu, tajā esošās bīstamās vielas un potenciālās briesmas. Operatoram būtu jāsagatavo un, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, jānosūta kompetentajai iestādei arī lielu avāriju novēršanas politika (MAPP), kurā būtu noteikta operatora vispārējā nostāja un pasākumi, tostarp atbilstošas drošības vadības sistēmas lielu avāriju risku pārvaldībai. Konstatējot un novērtējot lielu avāriju risku, operatoriem būtu jāņem vērā arī bīstamās vielas, kas var rasties, ja uzņēmumā notiek nopietna avārija.

    (13)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (9) parasti attiecas uz lielas avārijas rezultātā radītu kaitējumu videi.

    (14)

    Lai mazinātu domino efekta risku gadījumos, kad uzņēmumu izvietojuma dēļ vai tādēļ, ka tie ir cieši blakus, palielinās lielu avāriju iespējamība vai šo avāriju sekas ir smagākas, operatoriem būtu jāsadarbojas attiecīgas informācijas apmaiņas nolūkā un sabiedrības informēšanā, tostarp to blakus esošo uzņēmumu informēšanā, kurus var skart ietekme.

    (15)

    Lai apliecinātu, ka ir darīts viss nepieciešamais lielu avāriju novēršanai, un lai izstrādātu avārijas rīcības plānus un reaģēšanas pasākumus, tādu uzņēmumu operatoriem, kuros atrodas bīstamas vielas lielos daudzumos, būtu jāsniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei informācija drošības pārskatu veidā. Minētajā drošības pārskatā vajadzētu būt sīkai informācijai par uzņēmumu, bīstamajām vielām, objektiem vai glabātavām, kas tajā atrodas, par lielu avāriju iespējamajiem scenārijiem un risku analīzi, novēršanas un intervences pasākumiem un pieejamajām vadības sistēmām, kas ļautu novērst un mazināt lielu avāriju risku un veikt to seku mazināšanai vajadzīgos pasākumus. Lielas avārijas risku var pastiprināt dabas katastrofu iespējamība uzņēmuma atrašanās vietā. Tas būtu jāņem vērā, izstrādājot rīcības scenāriju lielu avāriju gadījumiem.

    (16)

    Lai sagatavotos ārkārtējām situācijām, uzņēmumiem, kuros bīstamās vielas atrodas ievērojamos daudzumos, ir jāizstrādā ārējie un iekšējie avārijas rīcības plāni, kā arī procedūras, kā nodrošināt tādu plānu pārbaudi, vajadzības gadījumā pārskatīšanu un to īstenošanu, ja notiek liela avārija vai rodas tās iespējamība. Izstrādājot iekšējos avārijas rīcības plānus, būtu jākonsultējas ar uzņēmuma personālu, bet, izstrādājot ārējos operatīvās rīcības plānus, ieinteresētajai sabiedrības daļai būtu jādod iespēja izteikt par to savu viedokli. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana var ietekmēt uzņēmuma drošību. Dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai operatori to ņem vērā, izstrādājot MAPP, drošības pārskatu vai iekšējo avārijas rīcības plānu.

    (17)

    Apsverot piemērotas rīcības, tostarp uzraudzības un kontroles, metodes izvēli, operatoriem būtu jāņem vērā pieejamā informācija par paraugpraksi.

    (18)

    Lai nodrošinātu lielāku aizsardzību dzīvojamajiem rajoniem, sabiedriski plaši izmantotām vietām un videi, tostarp teritorijām, kuru daba ir īpaši interesanta vai aizsargājama, dalībvalstīm, izstrādājot zemes izmantošanas un/vai citu attiecīgu politiku, jācenšas nodrošināt, ka starp minētajām vietām vai teritorijām un bīstamiem uzņēmumiem tiek saglabāts pietiekams attālums, kā arī attiecībā uz jau uzceltiem uzņēmumiem vajadzības gadījumā tiek īstenoti papildu tehniski pasākumi tā, lai cilvēkiem vai videi radītais risks tiek saglabāts pieņemamā līmenī. Pieņemot lēmumus, būtu jāņem vērā pietiekama informācija par riskiem un tehniskas konsultācijas par šiem riskiem. Lai samazinātu administratīvo slogu, ja iespējams, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, šīs procedūras un pasākumi būtu jāiekļauj procedūrās, kas paredzētas citos attiecīgās jomas Savienības tiesību aktos.

    (19)

    Lai veicinātu piekļuvi informācijai par vidi saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā (Orhūsas konvenciju) un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ko Savienības vārdā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (2005. gada 17. februāris) par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (10), būtu jāuzlabo sabiedrībai sniedzamās informācijas līmenis un kvalitāte. Konkrēti, personām, kuras varētu skart lielas avārijas, jāsniedz pietiekama informācija par to, kā pareizi rīkoties tādos gadījumos. Dalībvalstīm būtu jāinformē par to, kur atrast informāciju par to cilvēku tiesībām, kuri cietuši lielu avāriju dēļ. Informācijai, ko sniedz sabiedrībai, vajadzētu būt izklāstītai skaidri un saprotami. Papildus aktīvai informācijas nodrošināšanai bez attiecīga pieprasījuma iesniegšanas un neizslēdzot citus informācijas izplatīšanas veidus, atjauninātai informācijai vajadzētu būt pastāvīgi pieejamai elektroniski. Lai, cita starpā, risinātu ar drošību saistītus jautājumus, vienlaikus būtu jāparedz atbilstoši konfidencialitātes aizsargpasākumi.

    (20)

    Informācijas pārvaldības veidam būtu jāatbilst Kopīgai vides informācijas sistēmai (SEIS) – iniciatīvai, kas ieviesta ar Komisijas 2008. gada 1. februāra paziņojumu “Ceļā uz kopīgu vides informācijas sistēmu (SEIS)”. Tam būtu jāatbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE(11), kā arī tās īstenošanas noteikumiem, kuru mērķis ir radīt iespējas nodrošināt kopīgu telpisko informāciju vides jomā visām valsts sektora organizācijām, kā arī veicināt labāku sabiedrības piekļuvi telpiskajai informācijai visā Savienībā. Informācija Savienības līmenī būtu jāglabā publiski pieejamā datubāzē, kas veicinātu arī īstenošanas uzraudzību un ziņojumu sniegšanu.

    (21)

    Ņemot vērā Orhūsas konvencijas noteikumus, ir vajadzīga efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, lai dotu iespēju ieinteresētajai sabiedrības daļai izteikt un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem.

    (22)

    Lai nodrošinātu, ka, notiekot lielai avārijai, tiek veikti atbilstoši operatīvās reaģēšanas pasākumi, operatoram par avāriju būtu nekavējoties jāziņo kompetentajai iestādei un jāsniedz visa informācija, kas tai vajadzīga, lai novērtētu avārijas ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

    (23)

    Vietējās iestādes ir ieinteresētas lielu avāriju novēršanā un to seku mazināšanā, un tām var būt nozīmīga loma šajā jautājumā. Dalībvalstīm, īstenojot šo direktīvu, tas būtu jāņem vērā.

    (24)

    Lai veicinātu informācijas apmaiņu un novērstu līdzīgu avāriju turpmāku atkārtošanos, dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai informācija par to teritorijā notikušajām lielajām avārijām, lai Komisija varētu analizēt to bīstamību un nodrošināt sistēmu informācijas izplatīšanai, jo īpaši attiecībā uz lielām avārijām un tajās gūto pieredzi. Šai informācijas apmaiņai būtu jāaptver arī ziņas par avārijas situācijām, kurās gūto tehnisko pieredzi dalībvalstis uzskata par īpaši noderīgu citu lielu avāriju novēršanai un to seku mazināšanai. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas nodrošināt, lai informatīvajās sistēmās, kuras izveidotas informācijas apmaiņai par lielām avārijām, tiktu iekļauta pilnīga informācija.

    (25)

    Dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes, kas nodrošina, lai operatori izpildītu savus pienākumus. Kompetentajām iestādēm un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai veiktu tādas darbības īstenošanas atbalstam kā, piemēram, attiecīgu norādījumu izstrāde un informācijas apmaiņa par paraugpraksi. Lai neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu, nepieciešamības gadījumā informēšanas pienākumi būtu jāiekļauj pienākumos, kas noteikti ar citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktiem.

    (26)

    Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus gadījumos, kad netiek ievērotas šajā direktīvā noteiktās prasības. Lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu un izpildi, būtu jāizveido inspekciju sistēma, kas ietver plānotu regulāru inspekciju programmu un pēkšņas negaidītas inspekcijas. Kad vien iespējams, inspekcijas būtu jāsaskaņo ar citos Savienības tiesību aktos paredzētajām pārbaudēm, tostarp attiecīgos gadījumos ar pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (12). Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejams pietiekams skaits darbinieku, kuriem ir attiecīgās prasmes un kvalifikācijas šo inspekciju efektīvai veikšanai. Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz atbilstošs atbalsts, izmantojot attiecīgus, arī Savienības līmeņa, pieredzes apmaiņas un zināšanu konsolidācijas instrumentus un mehānismus.

    (27)

    Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu šīs direktīvas II līdz VI pielikumā, lai tos pielāgotu tehnikas attīstība. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

    (28)

    Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (13).

    (29)

    Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas valsts noteikumu, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

    (30)

    Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, nodrošināt cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

    (31)

    Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem (14), dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

    (32)

    Šā iemesla dēļ būtu jāgroza un vēlāk jāatceļ Direktīva 96/82/EK,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Priekšmets

    Šī direktīva paredz noteikumus, kuru mērķis ir novērst lielas avārijas, kurās iesaistītas bīstamas vielas, kā arī mazināt šādu avāriju seku ietekmi uz cilvēkiem un vidi tā, lai visā Savienībā konsekventi un efektīvi nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni.

    2. pants

    Darbības joma

    1.   Šī direktīva attiecas uz uzņēmumiem, kas definēti 3. panta 1. punktā.

    2.   Šī direktīva neattiecas uz:

    a)

    militāriem uzņēmumiem, objektiem vai glabātavām;

    b)

    vielu radītā jonizējošā starojuma bīstamību;

    c)

    bīstamo vielu pārvadājumiem un ar tiem tieši saistītu pagaidu glabāšanu uz autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, jūras vai gaisa satiksmes transporta līdzekļiem ārpus uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, arī iekraušanu un izkraušanu vai transportēšanu uz citiem transportlīdzekļiem vai no tiem dokos, piestātnēs vai šķirotavās;

    d)

    bīstamo vielu transportu pa cauruļvadiem, arī uz sūkņu stacijām, kas atrodas ārpus uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva;

    e)

    derīgo izrakteņu ieguvi, proti, izpēti, ieguvi un pārstrādi raktuvēs un karjeros, tostarp urbumos;

    f)

    derīgo izrakteņu, tostarp ogļūdeņražu, izpēti un ieguvi atklātā jūrā;

    g)

    gāzes glabāšanu pazemes krātuvēs atklātā jūrā gan tam paredzētās glabāšanas krātuvēs, gan vietās, kur notiek arī derīgo izrakteņu, tai tostarp ogļūdeņražu, izpēte un ieguve;

    h)

    atkritumu poligoniem, arī atkritumu pazemes glabātavām.

    Neskarot šā punkta pirmās daļas e) un h) apakšpunktu, šīs direktīvas darbības jomā iekļauj gāzes glabāšanu pazemes krātuvēs dabiskos slāņos, ūdens nesējslāņos, sāls iegulu dobumos un neizmantotās šahtās, bīstamo vielu ķīmiskās un termiskās pārstrādes operācijas un ar šīm operācijām saistīto glabāšanu, kā arī pārstrādes atkritumu uzglabāšanas objektus, tostarp pārstrādes atkritumu dīķus vai krātuves, kurās ir bīstamas vielas.

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

    1)

    “uzņēmums” ir visa operatora pārziņā esošā teritorija, kuras vienā vai vairākos objektos atrodas bīstamās vielas, tostarp kopīgas vai saistītas infrastruktūras vai darbības; uzņēmumi ir vai nu zemāka līmeņa uzņēmumi, vai augstāka līmeņa uzņēmumi;

    2)

    “zemāka līmeņa uzņēmums” ir uzņēmums, kurā bīstamās vielas ir I pielikuma 1. daļas tabulas 2. ailē vai 2. daļas tabulas 2. ailē norādītajā daudzumā vai to pārsniedz, bet ir ne vairāk par I pielikuma 1. daļas tabulas 3. ailē vai 2. daļas tabulas 3. ailē norādīto daudzumu, attiecīgos gadījumos piemērojot I pielikuma 4. piezīmē minēto saskaitīšanas noteikumu;

    3)

    “augstāka līmeņa uzņēmums” ir uzņēmums, kurā bīstamās vielas atrodas I pielikuma 1. daļas tabulas 3. ailē vai 2. daļas tabulas 3. ailē norādītajā daudzumā vai to pārsniedz, attiecīgos gadījumos piemērojot I pielikuma 4. piezīmē minēto saskaitīšanas noteikumu;

    4)

    “blakusesošs uzņēmums” ir uzņēmums, kas atrodas tik tuvu citam uzņēmumam, ka paaugstina lielas avārijas riska vai tās seku līmeni;

    5)

    “jauns uzņēmums” ir:

    a)

    uzņēmums, kas sāk darbību vai tiek uzbūvēts 2015. gada 1. jūnijā vai pēc minētās dienas; vai

    b)

    darbības vieta, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, vai zemāka līmeņa uzņēmums, kas kļūst par augstāka līmeņa uzņēmumu, vai otrādi 2015. gada 1. jūnijā vai vēlāk saistībā ar to, ka tiek pārveidoti tā objekti vai mainītas darbības un šo izmaiņu dēļ mainās uzņēmuma bīstamo vielu krājumu saraksts;

    6)

    “esošs uzņēmums” ir uzņēmums, uz kuru 2015. gada 31. maijā attiecas Direktīvas 96/82/EK darbības joma un uz kuru, sākot no 2015. gada 1. jūnija, attiecas šīs direktīvas darbības joma, ja netiek mainīta tā zemāka līmeņa uzņēmuma vai augstāka līmeņa uzņēmuma klasifikācija;

    7)

    “cits uzņēmums” ir darbības vieta, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, vai zemāka līmeņa uzņēmums, kas kļūst par augstāka līmeņa uzņēmumu, vai otrādi 2015. gada 1. jūnijā vai vēlāk tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 5. punktā;

    8)

    “objekts” ir uzņēmuma tehniska vienība, kura atrodas virszemē vai pazemē un kurā ražo, lieto, apstrādā vai glabā bīstamās vielas; tas ietver visas iekārtas, būves, cauruļvadus, mašīnas, darbarīkus, privātus dzelzceļu atzarus, dokus, izkraušanas piestātnes objektu apkalpošanai, molus, noliktavas vai līdzīgas būves, arī peldošas vai citādas, kas vajadzīgas šā objekta ekspluatācijai;

    9)

    “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic objekta vai uzņēmuma ekspluatāciju vai nodrošina tā kontroli, vai gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti, persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas vai lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz uzņēmuma vai objekta tehnisko ekspluatāciju;

    10)

    “bīstamā viela” ir I pielikuma 1. daļā minēta vai 2. daļā uzskaitīta viela vai maisījums, tostarp izejvielu, produktu, blakusproduktu, ražošanas atkritumu vai starpproduktu formā;

    11)

    “maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām vielām;

    12)

    “bīstamo vielu klātbūtne” ir bīstamo vielu faktiska vai paredzama klātbūtne uzņēmumā vai tādu bīstamu vielu klātbūtne, kas atbilstīgi pamatotiem pieņēmumiem var veidoties, ja kāda uzņēmumā esoša objekta procesi, tostarp glabāšanas darbības, kļūst nekontrolējami, un šo vielu daudzums ir vienāds vai lielāks par I pielikuma 1. daļā vai 2. daļā norādītajiem kritiskajiem daudzumiem;

    13)

    “liela avārija” ir notikums, ko izraisa nekontrolējamas norises tādu uzņēmumu ekspluatācijas laikā, uz kuriem attiecas šī direktīva, piemēram, liela apjoma emisija, ugunsgrēks vai eksplozija, kas nekavējoties vai pēc kāda laika pašā uzņēmumā, vai ārpus tā nopietni apdraud cilvēku veselību vai vidi un kas saistīts ar vienu vai vairākām bīstamajām vielām;

    14)

    “bīstamība” ir tāda bīstamajai vielai vai reālajai situācijai raksturīga īpašība, kuras dēļ var tikt nodarīts kaitējums cilvēku veselībai vai videi;

    15)

    “risks” ir konkrētas ietekmes iespējamība noteiktā laikā vai noteiktos apstākļos;

    16)

    “glabāšana” ir kāda bīstamu vielu daudzuma klātbūtne, šīs vielas glabājot noliktavās, droši deponējot vai turot krājumos;

    17)

    “sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kā arī to apvienības, organizācijas vai grupas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi;

    18)

    “ieinteresētā sabiedrības daļa” ir tā sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt ar vidi saistītu lēmumu pieņemšana saskaņā ar 15. panta 1. punktu vai kura ir ieinteresēta tādu lēmumu pieņemšanā; saskaņā ar šo definīciju par ieinteresētām uzskata nevalstiskas vides aizsardzības organizācijas, kuras atbilst visām attiecīgajām valsts tiesību aktos noteiktajām prasībām;

    19)

    “inspekcija” ir visas darbības, tostarp objektu apmeklējumi, iekšējo pasākumu, sistēmu, pārskatu un paveiktā darba kontroles dokumentu pārbaudes un pēcpasākumi, ko veic kompetentā iestāde tās vārdā, lai pārbaudītu un veicinātu uzņēmumu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

    4. pants

    Ar noteiktu bīstamu vielu saistītas lielas avārijas risku novērtēšana

    1.   Komisija attiecīgā gadījumā vai jebkurā gadījumā, pamatojoties uz dalībvalsts paziņojumu, saskaņā ar 2. punktu novērtē, vai I pielikuma 1. vai 2. daļā iekļautai noteiktai bīstamai vielai ir praktiski neiespējami radīt vielas vai enerģijas noplūdi, kas varētu izraisīt lielu avāriju gan normālos, gan ārkārtas apstākļos, kurus var pamatoti paredzēt. Šajā novērtēšanā ņem vērā 3. punktā minēto informāciju, un tās pamatā ir viens vai vairāki no turpmāk minētajiem rādītājiem:

    a)

    bīstamās vielas agregātstāvoklis normālos apstrādes vai pārvietošanas apstākļos vai aizsargiepakojuma neplānotas zaudēšanas gadījumā;

    b)

    bīstamās vielas raksturīgās īpašības, jo īpaši tās, kas saistītas ar izplatīšanos lielas avārijas gadījumā, piemēram, molekulmasa un piesātināta tvaika spiediens;

    c)

    vielu maksimālā koncentrācija maisījumos.

    Šā punkta pirmās daļas nolūkā attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā arī bīstamās vielas aizsargiepakojums un vispārējais iepakojums, tostarp īpaši tad, ja uz iepakojumu attiecas konkrēti Savienības tiesību akti.

    2.   Ja dalībvalsts uzskata, ka bīstama viela nevar radīt lielu avāriju bīstamību saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju, sniedzot attiecīgu pamatojumu, tostarp 3. punktā minēto informāciju.

    3.   Šā panta 1. un 2. punkta vajadzībām informācijā, kas nepieciešama, lai novērtētu attiecīgās bīstamās vielas bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi, iekļauj šādas ziņas:

    a)

    tādu īpašību izsmeļošu sarakstu, kas nepieciešamas, lai novērtētu fizisko, veselības vai vides kaitējumu, ko bīstamā viela varētu radīt;

    b)

    fizikālās un ķīmiskās īpašības (piemēram, molekulmasu, piesātināta tvaika spiedienu, raksturīgo toksiskumu, viršanas temperatūru, reaktivitāti, viskozitāti, šķīdību un citas atbilstīgas īpašības);

    c)

    īpašības, kas raksturo bīstamību veselībai un fizikālo bīstamību (piemēram, reaktivitāti, uzliesmojamību, toksiskumu kopā ar tādiem papildu faktoriem kā veids, kādā ķermenim tiek nodarīts kaitējums, bojā gājušo skaits cietušo cilvēku vidū, ilgtermiņa sekas un citas atbilstīgas īpašības);

    d)

    īpašības, kas raksturo bīstamību videi (piemēram, ekotoksiskumu, noturību, bioakumulāciju, iespējamu plašu pārvietošanos vidē un citas atbilstīgas īpašības);

    e)

    vielas vai maisījuma Savienības klasifikāciju, ja tāda ir;

    f)

    informāciju par specifiskiem darbības apstākļiem (piemēram, temperatūru, spiedienu un citiem attiecīgiem apstākļiem), kuros attiecīgā bīstamā viela tiek glabāta, izmantota un/vai var būt klātesoša paredzamas ārkārtas darbības gadījumā vai tādā avārijas gadījumā kā ugunsgrēks.

    4.   Pēc 1. punktā minētās novērtēšanas Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai attiecīgo bīstamo vielu izslēgtu no šīs direktīvas darbības jomas.

    5. pants

    Operatora vispārīgi pienākumi

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatora pienākums ir veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas avārijas un mazinātu to sekas attiecībā uz cilvēku veselību un vidi.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatoram ir pienākums jebkurā laikā pierādīt 6. pantā minētajai kompetentajai iestādei, jo īpaši 20. pantā minēto inspekciju un kontroles pasākumu nolūkā, ka tas veicis visus šajā direktīvā noteiktos vajadzīgos pasākumus.

    6. pants

    Kompetentā iestāde

    1.   Neskarot operatora atbildību, dalībvalstis izveido vai norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā direktīvā paredzēto pienākumu veikšanu (“kompetentā iestāde”), un, vajadzības gadījumā, struktūras, kuras tehniskos jautājumos palīdz kompetentajai iestādei. Dalībvalstis, kas izveido vai norīko vairākas kompetentās iestādes, nodrošina šo iestāžu pienākumu izpildes procedūru pilnīgu koordināciju.

    2.   Kompetentās iestādes un Komisija sadarbojas, veicot pasākumus šīs direktīvas īstenošanas atbalstam, attiecīgos gadījumos iesaistot ieinteresētās aprindas.

    3.   Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas nolūkā kompetentās iestādes no operatoriem pieņem ekvivalentu informāciju, kuru sniedz saskaņā ar citiem atbilstīgiem Savienības tiesību aktiem un kura atbilst šīs direktīvas prasībām. Šādos gadījumos kompetentās iestādes nodrošina šīs direktīvas prasību ievērošanu.

    7. pants

    Paziņošana

    1.   Dalībvalstis pieprasa, lai operators nosūtītu kompetentajai iestādei paziņojumu ar šādu informāciju:

    a)

    operatora vārds un uzvārds vai nosaukums un/vai komercnosaukums un attiecīgā uzņēmuma pilna adrese;

    b)

    operatora reģistrētā uzņēmējdarbības vieta un tās pilna adrese;

    c)

    ja atšķiras no a) apakšpunktā minētā, par uzņēmumu atbildīgās personas vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

    d)

    informācija, kas ir pietiekama, lai identificētu bīstamās vielas un vielu kategoriju, kas atrodas vai varētu atrasties uzņēmumā;

    e)

    vienas vai vairāku attiecīgo bīstamo vielu daudzums un agregātstāvoklis;

    f)

    objekta vai glabātavas esošā vai plānotā darbība;

    g)

    uzņēmuma tiešā vide, kā arī faktori, kas varētu izraisīt lielas avārijas vai padarīt smagākas to sekas, tostarp izsmeļoša informācija, ja tāda ir pieejama, par blakusesošajiem uzņēmumiem, par citām teritorijām, uz ko neattiecas šī direktīva, par zonām un norisēm, kas varētu radīt vai palielināt lielas avārijas risku vai padarīt smagākas tās sekas, un par šādas avārijas domino efektiem.

    2.   Paziņojumus vai to atjauninātas versijas kompetentajai iestādei nosūta šādos termiņos:

    a)

    par jauniem uzņēmumiem – pietiekami savlaicīgi pirms būvdarbu vai darbības sākšanas, vai pirms pārveides, kuras rezultātā mainās bīstamo vielu krājumu saraksts;

    b)

    visos citos gadījumos – vienu gadu pēc dienas, kad attiecīgajam uzņēmumam tiek piemērota šī direktīva.

    3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tad, ja operators kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām pirms 2015. gada 1. jūnija jau ir nosūtījis paziņojumu un ja tajā iekļautā informācija atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām un nav mainījusies.

    4.   Operators iepriekš informē kompetento iestādi par turpmāk norādīto:

    a)

    tās klātesošās bīstamās vielas daudzuma, kura norādīta paziņojumā, ko operators iesniedzis atbilstīgi 1. punktam, vērā ņemamu palielināšanu vai samazināšanu, vai būtiskām izmaiņām vielas īpašībās vai agregātstāvoklī, vai būtiskām izmaiņām bīstamās vielas izmantošanas procesos;

    b)

    uzņēmuma vai objekta pārveidojumiem, kas var būtiski palielināt lielu avāriju bīstamību;

    c)

    uzņēmuma slēgšanu vai tā ekspluatācijas pārtraukšanu; vai

    d)

    šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētās informācijas izmaiņām.

    8. pants

    Lielu avāriju novēršanas politika

    1.   Dalībvalstis pieprasa operatoram rakstiski izstrādāt dokumentu, kurā aprakstīta lielu avāriju novēršanas politika (“MAPP”), un nodrošināt šīs politikas pienācīgu īstenošanu. Ar MAPP nodrošina cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību. Tai jābūt samērīgai ar lielu avāriju bīstamību. Tajā ietver operatora vispārējos mērķus un darbības principus, vadības uzdevumus un atbildību, kā arī apņemšanos nepārtraukti uzlabot lielu avāriju bīstamības kontroli un nodrošināt augstu aizsardzības līmeni.

    2.   MAPP izstrādā un, ja tas tiek paredzēts valsts tiesību aktos, nosūta kompetentajai iestādei šādos termiņos:

    a)

    par jauniem uzņēmumiem – pietiekami savlaicīgi pirms būvdarbu vai darbības sākšanas, vai pirms pārveides, kuras rezultātā mainās bīstamo vielu krājumu saraksts;

    b)

    visos citos gadījumos – vienu gadu pēc dienas, kad attiecīgajam uzņēmumam tiek piemērota šī direktīva.

    3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro tad, ja operators pirms 2015. gada 1. jūnija jau ir izstrādājis MAPP un atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām nosūtījis to kompetentajai iestādei un ja tajā iekļautā informācija atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām un nav mainījusies.

    4.   Neskarot 11. pantu, operators MAPP vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina. Atjaunināto MAPP operators nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei, ja tā paredzēts valsts tiesību aktos.

    5.   MAPP tiek īstenota, izmantojot atbilstošus līdzekļus, struktūras un drošības pārvaldības sistēmas saskaņā ar III pielikumu un atbilstīgi lielu avāriju bīstamības līmenim un uzņēmuma organizatoriskās struktūras vai darbības sarežģītībai. Zemāka līmeņa uzņēmumi pienākumu īstenot MAPP var pildīt, izmantojot citus atbilstošus līdzekļus, struktūras un pārvaldības sistēmas atbilstīgi lielu avāriju bīstamības līmenim, ņemot vērā III pielikumā izklāstītos principus.

    9. pants

    Domino efekts

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentā iestāde, izmantojot informāciju, ko tās saskaņā ar 7. un 10. pantu vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma par papildu informācijas sniegšanu saņēmušas no operatoriem, vai ieguvušas inspekcijās saskaņā ar 20. pantu, identificē visus zemāka un augstāka līmeņa uzņēmumus vai uzņēmumu grupas, kurās lielu avāriju risks vai sekas var būt paaugstinātas šādu uzņēmumu ģeogrāfiskā novietojuma vai tuvuma dēļ, vai tajos esošo bīstamo vielu krājumu dēļ.

    2.   Ja līdztekus informācijai, ko operators sniedzis saskaņā ar 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, kompetentās iestādes rīcībā ir papildu informācija, tā šo informāciju dara pieejamu šim operatoram, ja tas ir nepieciešams šā panta piemērošanai.

    3.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu identificēto uzņēmumu operatori:

    a)

    apmainās ar vajadzīgo informāciju tā, lai šādi uzņēmumi savā MAPP, drošības pārvaldības sistēmās, drošības pārskatos un iekšējos avārijas rīcības plānos pēc vajadzības varētu ņemt vērā lielas avārijas vispārīgas bīstamības raksturu un apjomu;

    b)

    sadarbojas sabiedrības un to blakusesošo ražotņu informēšanā, uz kurām šī direktīva neattiecas, un informācija sniegšanā par ārējo avārijas rīcības plānu izstrādāšanu atbildīgajai iestādei.

    10. pants

    Drošības pārskats

    1.   Dalībvalstis augstāka līmeņa uzņēmumu operatoriem pieprasa iesniegt drošības pārskatu šādiem mērķiem:

    a)

    lai parādītu, ka atbilstīgi III pielikumā noteiktajai informācijai darbojas MAPP un tās īstenošanai vajadzīgā drošības pārvaldības sistēma;

    b)

    lai parādītu, ka ir apzināta lielu avāriju bīstamība un lielu avāriju iespējamie scenāriji un veikti pasākumi, kas vajadzīgi, lai šādas avārijas novērstu un mazinātu to seku ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

    c)

    lai parādītu, ka tādu objektu, glabātavu, iekārtu un objekta ekspluatācijai vajadzīgo infrastruktūru projektēšanā, būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kas uzņēmumā saistīti ar lielu avāriju bīstamību, ir ņemta vērā pietiekama drošība un izturība;

    d)

    lai parādītu, ka ir izstrādāti iekšējie avārijas rīcības plāni, un sniegtu informāciju, kas vajadzīga ārējo avārijas rīcības plānu izstrādāšanai;

    e)

    lai kompetentajai iestādei sniegtu pietiekamu informāciju lēmumu pieņemšanai par jaunām darbībām vai norisēm esošo uzņēmumu apkārtnē.

    2.   Drošības pārskatā ietver vismaz datus un informāciju, kas minēta II pielikumā. Tajā norāda attiecīgās organizācijas, kas piedalās pārskata sagatavošanā.

    3.   Drošības pārskatu kompetentajai iestādei nosūta šādos termiņos:

    a)

    par jauniem uzņēmumiem – pietiekami savlaicīgi pirms būvdarbu vai darbības sākšanas, vai pirms pārveides, kuras rezultātā mainās bīstamo vielu krājumu saraksts;

    b)

    par esošiem augstāka līmeņa uzņēmumiem – 2016. gada 1. jūnijā;

    c)

    par citiem uzņēmumiem – divus gadus no dienas, kad attiecīgajam uzņēmumam tiek piemērota šī direktīva.

    4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro, ja operators kompetentajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām pirms 2015. gada 1. jūnija jau ir nosūtījis drošības pārskatu un ja tajā iekļautā informācija atbilst šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām un nav mainījusies. Lai izpildītu 1. un 2. punkta prasības, operators formātā, kam piekritusi kompetentā iestāde, iesniedz jebkādas grozītās drošības pārskata daļas, ievērojot 3. punktā minētos termiņus.

    5.   Neskarot 11. pantu, operators drošības pārskatu vismaz reizi piecos gados pārskata un vajadzības gadījumā to atjaunina.

    Operators arī pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina drošības pārskatu pēc lielas avārijas tā uzņēmumā un jebkurā laikā pēc operatora ierosinājuma vai kompetentās iestādes pieprasījuma, ja ir kļuvuši zināmi jauni fakti vai jāņem vērā jaunas tehniskās zināšanas drošības jautājumos, tostarp zināšanas, kas iegūtas, analizējot avārijas vai iespēju robežās avārijas situācijas, kā arī jaunas zināšanas, kas attiecas uz bīstamības novērtēšanu.

    Atjaunināto drošības pārskatu vai tā atjauninātās daļas nekavējoties nosūta kompetentajai iestādei.

    6.   Pirms operators sāk būvdarbus vai uzņēmuma darbību, kā arī gadījumos, kas minēti šā panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā un 5. punktā, kompetentā iestāde pietiekamā laikā pēc pārskata saņemšanas paziņo operatoram par drošības pārskata izskatīšanas secinājumiem un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar 19. pantu aizliedz attiecīgā uzņēmuma darbības sākšanu vai turpmāku darbību.

    11. pants

    Objektu, uzņēmumu vai glabātavu pārveidošana

    Pārveidojot objektus, uzņēmumus, glabātavas vai tajos izmantotos procesus vai notiekot izmaiņām bīstamo vielu īpašībās, agregātstāvoklī vai daudzumos, ja tas varētu būtiski ietekmēt lielu avāriju bīstamību vai ja tā dēļ zemāka līmeņa uzņēmums varētu kļūt par augstāka līmeņa uzņēmumu vai otrādi, dalībvalstis nodrošina, ka operators pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina paziņojumu, MAPP, drošības pārvaldības sistēmu un drošības pārskatu un pirms šādiem pārveidojumiem par attiecīgajām izmaiņām detalizēti informē par šo atjauninājumu kompetento iestādi.

    12. pants

    Avārijas rīcības plāni

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visiem augstākā līmeņa uzņēmumiem:

    a)

    operators izstrādā iekšēju avārijas rīcības plānu, kurā norādīti uzņēmumā veicamie pasākumi;

    b)

    operators sniedz kompetentajai iestādei informāciju, kas tai vajadzīga, lai izstrādātu ārējo avārijas rīcības plānu;

    c)

    iestādes, ko attiecīgajam mērķim norīkojušas dalībvalstis, divos gados pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas no operatora, kā noteikts b) apakšpunktā, izstrādā ārējos avārijas rīcības plānus, kuros norādīti ārpus uzņēmuma veicamie pasākumi.

    2.   Operatori 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktos pienākumus izpilda šādos termiņos:

    a)

    par jauniem uzņēmumiem – pieņemamā laikposmā pirms to darbības sākšanas, vai pirms pārveides, kuras rezultātā mainās bīstamo vielu krājumu saraksts;

    b)

    par esošiem augstāka līmeņa uzņēmumiem – līdz 2016. gada 1. jūnijam, izņemot gadījumus, kad pirms minētās dienas iekšējais avārijas rīcības plāns ir sagatavots atbilstoši valsts tiesību aktiem, un ja tajā ietvertā informācija un informācija, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, atbilst šim pantam un nav mainījusies;

    c)

    par citiem uzņēmumiem – divus gadus no dienas, kad attiecīgajam uzņēmumam tiek piemērota šī direktīva.

    3.   Avārijas rīcības plānus izstrādā šādiem mērķiem:

    a)

    incidentu ierobežošanai un novēršanai tā, lai mazinātu to ietekmi un kaitējumu cilvēku veselībai, videi un īpašumam;

    b)

    lai īstenotu nepieciešamos pasākumus cilvēku veselības un vides aizsardzībai pret lielu avāriju ietekmi;

    c)

    lai sniegtu vajadzīgo informāciju sabiedrībai un attiecīgajiem dienestiem vai iestādēm teritorijā;

    d)

    vides atjaunošanai un attīrīšanai pēc lielām avārijām.

    Avārijas rīcības plānos iekļauj IV pielikumā norādīto informāciju.

    4.   Dalībvalstis nodrošina, ka šajā direktīvā paredzēto iekšējo avārijas rīcības plānu izstrādāšana notiek, apspriežoties ar uzņēmumā strādājošo personālu, tostarp ar personālu, kas strādā saskaņā ar ilgtermiņa apakšlīgumiem.

    5.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajai sabiedrības daļai agrīnā stadijā tiek dota iespēja izteikt savu viedokli par ārējiem avārijas rīcības plāniem, kad tādi tiek izstrādāti vai būtiski pārveidoti.

    6.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori vai attiecīgi izraudzītās iestādes ne retāk kā reizi trīs gados pārskata, pārbauda un vajadzības gadījumā atjaunina iekšējos un ārējos avārijas rīcības plānus. Pārskatīšanā ņem vērā attiecīgajos uzņēmumos vai attiecīgajos avārijas dienestos notiekošās pārmaiņas, jaunas tehniskās zināšanas un zināšanas par operatīvo rīcību lielu avāriju gadījumos.

    Attiecībā uz ārējiem avārijas rīcības plāniem dalībvalstis ņem vērā, ka jāveicina ciešāka sadarbība civilās aizsardzības pasākumu jomā lielu avāriju gadījumos.

    7.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un, vajadzības gadījumā, šim mērķim norīkota kompetentā iestāde nekavējoties īsteno avārijas rīcības plānus, notiekot lielai avārijai vai rodoties tādai nekontrolējamai situācijai, kas sava rakstura dēļ varētu izraisīt lielu avāriju.

    8.   Kompetentā iestāde, savu lēmumu pamatojot un ņemot vērā drošības pārskatā iekļauto informāciju, var izlemt nepiemērot 1. punktā minēto prasību par ārējā avārijas rīcības plāna izstrādāšanu.

    13. pants

    Zemes izmantošanas plānošana

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, izstrādājot zemes izmantošanas vai citu attiecīgu politiku, tiek ņemti vērā mērķi attiecībā uz lielu avāriju novēršanu un to seku mazināšanu attiecībā uz cilvēku veselību un vidi. Minētos mērķus dalībvalstis cenšas sasniegt, kontrolējot:

    a)

    jaunu uzņēmumu izvietošanu;

    b)

    pārveidojumus uzņēmumos saskaņā ar 11. pantu;

    c)

    teritorijas attīstīšanu, tostarp transporta ceļus, publiski izmantotas vietas un dzīvojamos rajonus uzņēmumu tuvumā, ja izvietojums vai pati attīstīšana varētu radīt vai palielināt lielu avāriju risku vai to sekas.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to zemes izmantošanas un citos attiecīgos politikas virzienos un to īstenošanas procedūrās tiek ilgtermiņā ņemta vērā vajadzība:

    a)

    saglabāt pietiekamus drošības attālumus starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un dzīvojamajiem rajoniem, sabiedriskajām ēkām un vietām, atpūtas zonām un, ciktāl tas iespējams, galvenajiem transporta ceļiem;

    b)

    aizsargāt īpaši aizsargājamas vai jutīgas dabas teritorijas uzņēmumu apkārtnē, attiecīgos gadījumos nosakot atbilstošus drošības attālumus vai citus atbilstošus pasākumus;

    c)

    esošos uzņēmumos veikt papildu tehniskus pasākumus saskaņā ar 5. pantu tā, lai nepalielinātos riski cilvēku veselībai un videi.

    3.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas kompetentās iestādes un plānošanas iestādes, kas attiecīgajā teritorijā atbild par lēmumu pieņemšanu, ievieš piemērotas apspriešanas procedūras, lai veicinātu atbilstoši 1. punktam izstrādāto politikas virzienu īstenošanu. Šīs procedūras jāizstrādā tā, lai nodrošinātu, ka operatori sniedz pietiekamu informāciju par riskiem, ko rada attiecīgais uzņēmums, un lēmumu pieņemšanai būtu pieejamas tehniskās konsultācijas par šiem riskiem katrā konkrētajā gadījumā vai pēc vispārīgiem principiem.

    Dalībvalstis nodrošina, ka zemāka līmeņa uzņēmumu operatori pēc kompetentās iestādes pieprasījuma sniedz pietiekamu informāciju par riskiem, ko rada attiecīgais uzņēmums, un ir vajadzīga zemes izmantošanas plānošanas vajadzībām.

    4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta prasības piemēro neatkarīgi no noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (16) un citos atbilstīgos Savienības tiesību aktos. Ja iespējams un ir lietderīgi, dalībvalstis var paredzēt saskaņotas vai kopējas procedūras, lai pildītu šajā pantā un minētajos tiesību aktos norādītās prasības ar mērķi, inter alia, novērst novērtēšanas vai apspriešanas dublēšanos.

    14. pants

    Sabiedrības informēšana

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pastāvīgi pieejama V pielikumā minētā informācija, arī elektroniski. Informāciju vajadzības gadījumā atjaunina, tostarp 11. pantā minētās pārveidošanas gadījumā.

    2.   Attiecībā uz augstāka līmeņa uzņēmumiem dalībvalstis arī nodrošina, ka:

    a)

    visas personas, kuras varētu skart liela avārija, regulāri un vispiemērotākajā veidā bez īpaša pieprasījuma saņem skaidru un saprotamu informāciju par drošības pasākumiem un atbilstošu rīcību avārijas gadījumā;

    b)

    ievērojot 22. panta 3. punktu, drošības pārskats sabiedrībai ir pieejams pēc pieprasījuma; gadījumos, uz kuriem attiecas 23. panta 3. punkts, tam jābūt pieejamam, piemēram, kopsavilkuma veidā, kas nesatur tehniskus datus un kurā ir vismaz vispārīga informācija par lielu avāriju bīstamību un to iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

    c)

    ievērojot 22. panta 3. punktu, bīstamo vielu krājumu saraksts sabiedrībai ir pieejams pēc pieprasījuma.

    Informācijā, kas jāsniedz saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, iekļaujama vismaz V pielikumā minētā informācija. Šī informācija ir jānodrošina arī visām sabiedriska izmantojuma ēkām un teritorijām, tostarp skolām un slimnīcām, un par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 9. pants, visiem tiem blakusesošajiem uzņēmumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija tiek sniegta vismaz reizi piecos gados, periodiski pārskatīta un vajadzības gadījumā atjaunināta, tostarp 11. pantā minētās pārveidošanas gadījumā.

    3.   Ievērojot iespējamību, ka kādā augstāka līmeņa uzņēmumā varētu notikt liela avārija ar pārrobežu ietekmi, dalībvalstis sniedz pietiekamu informāciju potenciāli apdraudētajām dalībvalstīm tā, lai potenciāli apdraudētās dalībvalstis attiecīgos gadījumos varētu piemērot visus 12., 13. un šā panta attiecīgos noteikumus.

    4.   Ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 12. panta 8. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka kāds uzņēmums, kas atrodas tuvu kādas citas dalībvalsts teritorijai, nerada lielu avāriju risku ārpus tā, un tādēļ attiecībā uz to nav jāizstrādā ārējais avārijas rīcības plāns saskaņā ar 12. panta 1. punktu, tad minētā dalībvalsts par savu pamatoto lēmumu informē otru dalībvalsti.

    15. pants

    Sabiedriska apspriešana un līdzdalība lēmumu pieņemšanā

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrībai tiek agrīnā stadijā dota iespēja izteikt viedokli par konkrētiem projektiem, kas saistīti ar:

    a)

    jaunu uzņēmumu plānošanu, kā paredzēts 13. pantā;

    b)

    uzņēmumu būtisku pārveidošanu saskaņā ar 11. pantu, ja uz šādiem pārveidojumiem attiecas 13. pantā paredzētie pienākumi;

    c)

    teritorijas attīstīšanu uzņēmumu tuvumā, ja to atrašanās vieta vai norises varētu palielināt lielu avāriju risku vai to sekas, kā paredzēts 13. pantā.

    2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētajiem atsevišķajiem projektiem sabiedrību ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, arī izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tie ir pieejami, lēmuma pieņemšanas agrīnā posmā vai vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, informē par šādiem jautājumiem:

    a)

    konkrētā projekta tematu;

    b)

    atbilstīgā gadījumā par to, ka attiecībā uz projektu jāveic valsts vai pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējums vai dalībvalstu konsultācijas saskaņā ar 14. panta 3. punktu;

    c)

    sīkāka informācija par kompetento iestādi, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurā var saņemt attiecīgu informāciju, un kurai var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņš;

    d)

    par iespējamo lēmumu būtību, vai gadījumos, kad tas ir tikai viens lēmums, par lēmuma projektu;

    e)

    norādi par laiku un vietu vai veidu, kā pieejama attiecīgā informācija;

    f)

    par noteikumiem sabiedrības informēšanai un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar šā panta 7. punktu.

    3.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētajiem atsevišķajiem projektiem dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā ieinteresētajai sabiedrības daļai ir pieejami:

    a)

    būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentajai iestādei ir izdoti laikā, kad ieinteresētā sabiedrības daļa tika informēta atbilstīgi 2. punktam;

    b)

    saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (17) – cita šā panta 2. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz konkrēto lēmumu un kas kļūst pieejama tikai pēc ieinteresētās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar minēto punktu.

    4.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētā sabiedrības daļa ir tiesīga kompetentajai iestādei izteikt piezīmes un viedokļus, pirms tiek pieņemts lēmums par 1. punktā minētajiem konkrētajiem projektiem, un ka, pieņemot lēmumu, pienācīgi tiek ievēroti saskaņā ar 1. punktu rīkotās apspriešanas rezultāti.

    5.   Dalībvalstis nodrošina, ka pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas kompetentā iestāde dara sabiedrībai pieejamu:

    a)

    lēmuma saturu un tā pieņemšanas pamatojumu, arī tā turpmāki atjauninājumi;

    b)

    pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rīkotās apspriešanas rezultātus un paskaidrojumu par to, kā tie ir ņemti vērā minētajā lēmumā.

    6.   Ja tiek izstrādāti vispārēji plāni vai programmas saistībā ar 1. punkta a) vai c) apakšpunktā minētajiem jautājumiem, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai agrīnā posmā tiek dotas iespējas efektīvi piedalīties to sagatavošanā un pārveidošanā vai pārskatīšanā, izmantojot procedūras, kas noteiktas 2. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē (18).

    Dalībvalstis apzina sabiedrības daļas, kas ir tiesīgas piedalīties, kā paredzēts šajā punktā, ietverot attiecīgas nevalstiskās organizācijas, kas izpilda visas atbilstīgās valsts tiesību aktu prasības, piemēram, tās, kas darbojas vides aizsardzības jomā.

    Šis punkts neattiecas uz plāniem un programmām, saistībā ar kurām sabiedrības līdzdalība tiek īstenota saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK.

    7.   Dalībvalstis paredz sīki izstrādātus noteikumus par sabiedrības informēšanu un par sabiedrisko apspriešanu ar ieinteresēto sabiedrības daļu.

    Dažādajos lēmumu pieņemšanas posmos jāparedz pieņemami termiņi, dodot pietiekamu laiku sabiedrības informēšanai un ļaujot ieinteresētajai sabiedrības daļai sagatavoties un efektīvi piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pantu.

    16. pants

    Informācija, ko operators sniedz, un darbības, ko operators veic, pēc lielas avārijas

    Dalībvalstis nodrošina to, ka pēc lielas avārijas, tiklīdz iespējams, operatoram ar piemērotiem līdzekļiem:

    a)

    jāinformē kompetentā iestāde;

    b)

    jāsniedz kompetentajai iestādei šāda informācija, tiklīdz tā ir pieejama:

    i)

    avārijas apstākļi;

    ii)

    iesaistītās bīstamās vielas;

    iii)

    dati, kas pieejami, lai novērtētu avārijas ietekmi uz cilvēku veselību, vidi un īpašumu;

    iv)

    veiktie operatīvie pasākumi;

    c)

    jāinformē kompetentā iestāde par plānotiem pasākumiem:

    i)

    avārijas ietekmes mazināšanai vidējā termiņā un ilgtermiņā;

    ii)

    šādas avārijas iespējamas atkārtošanās novēršanai;

    d)

    jāatjaunina sniegtā informācija, ja turpmākā izmeklēšanā atklājas papildu fakti, kas maina attiecīgo informāciju vai izdarītos secinājumus.

    17. pants

    Darbības, ko pēc lielas avārijas veic kompetentā iestāde

    Dalībvalstis pieprasa, lai pēc lielas avārijas kompetentā iestāde:

    a)

    nodrošinātu, ka tiek veikti visi vajadzīgie neatliekamie, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi;

    b)

    veicot inspekcijas, izmeklēšanu, vai citiem piemērotiem līdzekļiem vāktu informāciju, kas vajadzīga attiecīgās avārijas tehnisko, organizatorisko un vadības aspektu pilnīgai analīzei;

    c)

    attiecīgi rīkotos, lai nodrošinātu to, ka operators veic visus vajadzīgos pasākumus seku likvidēšanai;

    d)

    sniegtu ieteikumus attiecībā uz turpmākiem aizsargpasākumiem; un

    e)

    informētu personas, kuras notikusī avārija varētu būt skārusi, par šo avāriju un attiecīgā gadījumā par pasākumiem, kas veikti tās seku novēršanai.

    18. pants

    Informācija, ko pēc lielas avārijas sniedz dalībvalstis

    1.   Lai novērstu lielas avārijas un mazinātu to sekas, dalībvalstis par to teritorijā notikušām lielām avārijām, kas atbilst VI pielikuma kritērijiem, informē Komisiju. Dalībvalstis sniedz Komisijai šādas ziņas:

    a)

    attiecīgā dalībvalsts un par ziņojumu atbildīgās iestādes nosaukums un adrese;

    b)

    avārijas diena, laiks un vieta, tostarp operatora pilns vārds un uzvārds vai nosaukums un attiecīgā uzņēmuma adrese;

    c)

    avārijas apstākļu īss apraksts, tostarp iesaistītās bīstamās vielas un tūlītējā ietekme uz cilvēku veselību un vidi;

    d)

    īss apraksts par veiktajiem operatīvajiem pasākumiem un neatliekamiem drošības pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu atkārtošanos;

    e)

    dalībvalstu veiktās analīzes rezultāti un ieteikumi.

    2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz iespējami drīz un, vēlākais, viena gada laikā pēc avārijas, izmantojot 21. panta 4. punktā minēto datubāzi. Ja attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā prasīto informāciju šajā termiņā iekļaušanai datubāzē var sniegt tikai pagaidu ziņas, informāciju atjaunina, tiklīdz ir pieejami turpmākas analīzes rezultāti un ieteikumi.

    Dalībvalstis 1. punkta e) apakšpunktā minētās informācijas paziņošanu var atlikt, ja tas vajadzīgs tiesvedības pabeigšanai gadījumos, kad ziņošana varētu tiesvedību ietekmēt.

    3.   Lai dalībvalstis varētu sniegt šā panta 1. punktā minēto informāciju, ar īstenošanas aktiem izstrādā ziņojuma veidlapu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27 panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai visu to struktūru nosaukumus un adreses, kuru rīcībā varētu būt būtiska informācija par lielām avārijām un kuras varētu konsultēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kurām jāiesaistās, notiekot šādai avārijai.

    19. pants

    Izmantošanas aizliegums

    1.   Dalībvalstis aizliedz izmantot vai nodot ekspluatācijā uzņēmumus, objektus vai glabātavas, kā arī to daļas, ja pasākumi, kurus vadītājs veicis lielu avāriju novēršanai un to seku mazināšanai, ir ar nopietniem trūkumiem. Šajā nolūkā dalībvalsts, inter alia, ņem vērā nopietnus pārkāpumus, kad netiek veiktas inspekcijas ziņojumā norādītās nepieciešamās darbības.

    Dalībvalstis var aizliegt uzņēmumu, objektu, glabātavu vai to daļu ekspluatāciju vai nodošanu ekspluatācijā, ja operators laikus nav iesniedzis šajā direktīvā norādītos paziņojumus, pārskatus vai citu informāciju.

    2.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori kompetentās iestādes aizliegumus, kas izdoti saskaņā ar 1. punktu, var pārsūdzēt attiecīgā struktūrā, kas noteikta valsts tiesību aktos un procedūrās.

    20. pants

    Inspekcijas

    1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido inspekciju sistēmu.

    2.   Inspekcijām jābūt attiecīgā uzņēmuma veidam atbilstošām. Tās nedrīkst būt atkarīgas no drošības pārskata vai citu pārskatu iesniegšanas. Tām jābūt pietiekamām uzņēmumā ieviesto tehnisko, organizatorisko vai pārvaldības sistēmu plānotām un sistemātiskām pārbaudēm ar mērķi jo īpaši nodrošināt, ka:

    a)

    operators var parādīt, ka tas attiecībā uz uzņēmumā veicamajām darbībām veicis atbilstošus pasākumus, lai novērstu lielas avārijas;

    b)

    operators var parādīt, ka tas nodrošinājis atbilstošus līdzekļus lielu avāriju seku mazināšanai uzņēmumā un ārpus tā;

    c)

    drošības pārskatā vai citos iesniegtos pārskatos iekļautie dati un informācija pietiekami atspoguļo apstākļus uzņēmumā;

    d)

    sabiedrībai ir sniegta informācija atbilstoši 14. pantam.

    3.   Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionāla vai vietēja mēroga inspekcijas plānos tiek iekļauti visi uzņēmumi un ka šos plānus regulāri pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina.

    Katrā inspekcijas plānā iekļauj:

    a)

    attiecīgo drošības jautājumu vispārīgu novērtējumu;

    b)

    inspekcijas plānā iekļauto ģeogrāfisko apgabalu;

    c)

    uzņēmumu sarakstu, uz ko attiecas konkrētais plāns;

    d)

    uzņēmumu grupu sarakstu, kuri var būt domino efekta cēlonis saskaņā ar 9.pantu;

    e)

    uzņēmumu sarakstu, kuros konkrēti ārējie riski vai bīstamības avoti varētu palielināt lielas avārijas risku vai tās sekas;

    f)

    plānoto inspekciju procedūras, tostarp šādu inspekciju programmas saskaņā ar 4. punktu;

    g)

    ārpuskārtas inspekciju procedūras saskaņā ar 6. punktu;

    h)

    noteikumu par sadarbību starp dažādām inspekcijas iestādēm.

    4.   Pamatojoties uz 3. punktā paredzētajiem inspekciju plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā plānoto inspekciju programmas visiem uzņēmumiem, nosakot arī dažādu veidu uzņēmumu apmeklējumu biežumu.

    Konkrēta uzņēmuma divu secīgu apmeklējumu periodiskums augstāka līmeņa uzņēmumiem nedrīkst pārsniegt vienu gadu un zemāka līmeņa uzņēmumiem attiecīgi trīs gadus, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde ir sagatavojusi inspekciju programmu, ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu sistemātisku lielas avārijas bīstamības novērtējumu.

    5.   Attiecīgo uzņēmumu sistemātiska bīstamības novērtējuma pamatā jābūt vismaz šādiem kritērijiem:

    a)

    konkrēto uzņēmumu iespējamā ietekme uz cilvēku veselību un vidi;

    b)

    dokumenti, kas apliecina atbilstību šīs direktīvas prasībām.

    Attiecīgos gadījumos ņem vērā arī saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem veiktajās pārbaudēs konstatēto.

    6.   Lai iespējami drīzāk izmeklētu nopietnas sūdzības, lielas avārijas vai avārijas situācijas, incidentus vai neatbilstības gadījumus, veic ārkārtas inspekcijas.

    7.   Kompetentā iestāde četros mēnešos pēc katras inspekcijas operatoram dara zināmus secinājumus par inspekciju un identificētās nepieciešamās darbības. Kompetentā iestāde nodrošina, ka operators pietiekami īsā laikā pēc paziņojuma saņemšanas veic visas nepieciešamās darbības.

    8.   Ja inspekcijā identificēta būtiska neatbilstība šīs direktīvas prasībām, sešos mēnešos veic papildu inspekciju.

    9.   Inspekcijas pēc iespējas koordinē un vajadzības gadījumā apvieno ar pārbaudēm, ko veic saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

    10.   Dalībvalstis rosina kompetentās iestādes nodrošināt mehānismus un instrumentus pieredzes apmaiņai un zināšanu apvienošanai un attiecīgos gadījumos piedalīties šādos mehānismos Savienības līmenī.

    11.   Dalībvalstis nodrošina, ka operatori kompetentajām iestādēm sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai šīs iestādes varētu veikt inspekcijas un savākt visu vajadzīgo informāciju savu uzdevumu izpildei šīs direktīvas nolūkā, jo īpaši, lai iestādes varētu pilnībā novērtēt lielu avāriju iespējamību un noteikt iespējamo lielu avāriju varbūtības vai to smaguma palielināšanos, lai sagatavotu ārējo avārijas rīcības plānu un ņemtu vērā vielas, attiecībā uz kurām to agregātstāvokļa, īpašu apstākļu vai atrašanās vietas dēļ var būt vajadzīgi papildu apsvērumi.

    21. pants

    Informācijas sistēma un apmaiņa

    1.   Dalībvalstis un Komisija, pamatojoties uz gūto pieredzi, apmainās ar informāciju par lielu avāriju novēršanu un to seku mazināšanu. Jo īpaši apmainās ar tādu informāciju, kas attiecas uz šajā direktīvā paredzēto pasākumu darbību.

    2.   Dalībvalstis līdz 2019. gada 30. septembrim un pēc tam reizi četros gados sniedz Komisijai pārskatu par šīs direktīvas īstenošanu.

    3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai vismaz šādu informāciju par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva:

    a)

    operatora vārds un uzvārds vai nosaukums vai komercnosaukums un attiecīgā uzņēmuma pilna adrese;

    b)

    uzņēmuma darbības joma vai jomas.

    Komisija izveido un atjaunina datubāzi, kas satur dalībvalstu sniegtās ziņas. Šī datubāze ir pieejama tikai personām, ko pilnvarojusi Komisija vai dalībvalstu kompetentās iestādes.

    4.   Komisija izveido un nodod dalībvalstu rīcībā datubāzi, kurā jo īpaši sniegtas ziņas par dalībvalstu teritorijās notikušajām lielām avārijām, lai:

    a)

    visu kompetento iestāžu starpā ātri izplatītu informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktu;

    b)

    nodotu kompetentajām iestādēm lielu avāriju cēloņu analīzi un no tām gūto pieredzi;

    c)

    sniegtu kompetentajām iestādēm informāciju par preventīvajiem pasākumiem;

    d)

    nodrošinātu informāciju par organizācijām, kas spēj sniegt konsultācijas vai būtisku informāciju attiecībā uz lielu avāriju izraisīšanos, novēršanu un seku mazināšanu.

    5.   Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu, kādā veidā no dalībvalstīm un attiecīgajām datubāzēm, kas minētas 3. un 4. punktā, tiek sniegta šā panta 2. un 3. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 27. panta 2. punktā.

    6.   Šā panta 4. punktā minētajās datubāzēs iekļauj vismaz:

    a)

    informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 18. panta 1. un 2. punktam;

    b)

    avāriju cēloņu analīzi;

    c)

    no avārijām gūto pieredzi;

    d)

    avāriju atkārtošanās novēršanai nepieciešamos preventīvos pasākumus.

    7.   Komisija dara sabiedrībai pieejamus nekonfidenciālos datus.

    22. pants

    Informācijas pieejamība un konfidencialitāte

    1.   Lai panāktu pārredzamību, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde informāciju, kas ir tās rīcībā, atbilstoši šai direktīvai dara pieejamu jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas to pieprasa saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.

    2.   Kompetentā iestāde var noraidīt vai ierobežot informācijas izpaušanu, kas pieprasīta atbilstīgi šai direktīvai, tostarp tās 14. pantam, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Direktīvas 2003/4/EK 4. pantā.

    3.   Kompetentā iestāde var atteikties izpaust pilnīgu 14. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minēto informāciju, kas ir tās rīcībā, neskarot šīs direktīvas 21. panta 2. punktu, ja operators ir lūdzis neizpaust noteiktas drošības pārskata daļas vai bīstamo vielu krājumu sarakstu atbilstoši iemesliem, kas norādīti Direktīvas 2003/4/EK 4. pantā.

    Kompetentā iestāde to pašu iemeslu dēļ var izlemt, ka noteiktas pārskata vai krājumu saraksta daļas nav atklājamas. Tādos gadījumos pēc minētās kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas operators iesniedz tai pārskata vai krājumu saraksta grozīto variantu, kurā attiecīgās daļas nav iekļautas.

    23. pants

    Iespējas vērsties tiesās

    Dalībvalstis nodrošina, ka:

    a)

    jebkurš pieteikuma iesniedzējs, kurš pieprasa informāciju saskaņā ar šīs direktīvas 14. panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktu vai 22. panta 1. punktu, var atbilstīgi Direktīvas 2003/4/EK 6. punktam lūgt izskatīt kompetentās iestādes darbību vai bezdarbību saistībā ar šādu informācijas pieprasījumu;

    b)

    ieinteresētās sabiedrības daļas pārstāvjiem viņu valsts tiesību sistēmā saistībā ar gadījumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 15. panta 1. punkts, ir pieejamas pārskatīšanas procedūras, kas izveidotas ar Direktīvas 2011/92/ES 11. pantu.

    24. pants

    Norādījumi

    Komisija var izstrādāt norādījumus attiecībā uz drošības attālumu un domino efektu.

    25. pants

    Pielikumu grozījumi

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai II līdz VI pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai. Šādu pielāgojumu dēļ nedrīkst būtiski mainīties šajā direktīvā noteiktie dalībvalstu un operatoru pienākumi.

    26. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

    2.   Pilnvaras pieņemt 25. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2012. gada 13. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu, vēlākais, četrus mēnešus pirms katra laikposma beigām.

    3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 25. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

    4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

    5.   Saskaņā ar 25. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    27. pants

    Komitejas procedūra

    1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 96/82/EK. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

    2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    28. pants

    Sankcijas

    Dalībvalstis nosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Šādām sankcijām ir jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Par šiem noteikumiem dalībvalstis informē Komisiju līdz 2015. gada 1. jūlijam, un tās nekavējoties informē Komisiju par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas šos noteikumus ietekmē.

    29. pants

    Ziņojumi un pārskatīšana

    1.   Komisija līdz 2020. gada 30. septembrim un vēlāk ik pēc četriem gadiem, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 18. pantu un 21. panta 2. punktu, un uz informāciju, kas iekļauta 21. panta 3. un 4. punktā minētajās datubāzēs, un ņemot vērā 4. panta īstenošanu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un darbības efektivitāti, ietverot tajā arī informāciju par Savienības teritorijā notikušām lielām avārijām un par to, kā šīs lielās avārijas, iespējams, varētu ietekmēt šīs direktīvas ieviešanu. Pirmajā ziņojumā Komisija iekļauj novērtējumu par nepieciešamību grozīt šīs direktīvas darbības jomu. Attiecīgā gadījumā ikvienam ziņojumam var pievienot tiesību akta priekšlikumu.

    2.   Saistībā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem Komisija var pārskatīt nepieciešamību risināt operatora finansiālās atbildības jautājumu lielu avāriju gadījumā, tostarp ar apdrošināšanu saistītus jautājumus.

    30. pants

    Grozījumi Padomes Direktīvā 96/82/EK

    Padomes Direktīvā 96/82/EK I pielikuma 1 daļas kategorijā “Naftas produkti” pievieno tekstu “d) mazuts”.

    31. pants

    Transponēšana

    1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2015. gada 31. maijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis piemēro šos pasākumus no 2015. gada 1. jūnija.

    Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2014. gada 14. februārim izpildītu šīs direktīvas 30. panta prasības. Dalībvalstis piemēro šos pasākumus no 2014. gada 15. februāra.

    Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

    2.   Dalībvalstis dara zināmu Komisijai to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    32. pants

    Atcelšana

    1.   Direktīvu 96/82/EK atceļ no 2015. gada 1. jūnija.

    2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

    33. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    34. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Strasbūrā, 2012. gada 4. jūlijā

    Eiropas Parlamenta vārdā

    priekšsēdētājs

    M. SCHULZ

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    A. D. MAVROYIANNIS


    (1)  OV C 248, 25.8.2011., 138. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. jūnija nostāja un Padomes 2012. gada 26. jūnija lēmums.

    (3)  OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.

    (4)  OV L 326, 3.12.1998., 1. lpp.

    (5)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

    (6)  OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

    (7)  OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

    (8)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

    (9)  OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.

    (10)  OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.

    (11)  OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.

    (12)  OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

    (13)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

    (14)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

    (15)  OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.

    (16)  OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

    (17)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

    (18)  OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.


    PIELIKUMU SARAKSTS

    I pielikums.

    Bīstamās vielas

    II pielikums.

    Dati un informācija, kas obligāti jāiekļauj 10. pantā minētajā drošības pārskatā

    III pielikums.

    8. panta 5. punktā un 10. pantā minētā informācija par drošības pārvaldības sistēmu un organizāciju saistībā ar lielu avāriju novēršanu

    IV pielikums.

    Dati un informācija, kas iekļaujama 12. pantā minētajos avārijas rīcības plānos

    V pielikums.

    Informācija, kas jāsniedz sabiedrībai saskaņā ar 14. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu

    VI pielikums.

    Kritēriji, pēc kuriem par lielām avārijām jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 18. panta 1. punktu

    VII pielikums.

    Atbilstības tabula

    I PIELIKUMS

    BĪSTAMĀS VIELAS

    Uz bīstamām vielām, kas pieder šā pielikuma 1. daļas 1. ailē uzskaitītajām bīstamības kategorijām, attiecas kvalificējošie daudzumi, kas norādīti 1. daļas 2. un 3. ailē.

    Ja uz bīstamo vielu attiecas šā pielikuma 1. daļa un attiecīgā viela vai maisījums uzskaitīts arī 2. daļā, piemēro 2. daļas 2. un 3. ailē norādītos kvalificējošos daudzumus.

    1.   DAĻA

    Bīstamo vielu kategorijas

    Šī daļa attiecas uz visām bīstamajām vielām, kas pieder tabulas 1. ailē norādītajām bīstamības kategorijām.

    1. aile

    2. aile

    3. aile

    Bīstamības kategorijas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008

    Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), kā noteikts 3. panta 10. punktā, lai piemērotu

    prasības, kas attiecas uz zemākā līmeņa uzņēmumiem

    prasības, kas attiecas uz augstākā līmeņa uzņēmumiem

    “H” iedaļa –   

    BĪSTAMĪBA VESELĪBAI

    H1 AKŪTAS TOKSICITĀTES 1. kategorija, visi iedarbības ceļi

    5

    20

    H2 AKŪTAS TOKSICITĀTES

    2. kategorija, visi iedarbības ceļi

    3. kategorija, iedarbības ceļš ieelpojot (sk. 7. piezīmi)

    50

    200

    H3 TOKSISKA IETEKME UZ KONKRĒTIEM MĒRĶORGĀNIEM (STOT) – vienreizēja iedarbĪba

    STOT SE 1. kategorija

    50

    200

    “P” sadaļa –   

    FIZIKĀLĀ BĪSTAMĪBA

    P1a SPRĀDZIENBĪSTAMI MATERIĀLI (sk. 8. piezīmi)

    Nestabili sprādzienbīstami materiāli vai

    Sprādzienbīstami materiāli, kas iekļauti 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6. apakšgrupā, vai

    Vielas vai maisījumi, kas ir sprādzienbīstami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 440/2008 A.14 metodi (sk. 9. piezīmi) un neietilpst organisko peroksīdu vai pašreaģējošu vielu un maisījumu kategorijā

    10

    50

    P1b SPRĀDZIENBĪSTAMI MATERIĀLI (sk. 8. piezīmi)

    Sprāgstvielas, 1.4. apakšgrupa (sk. 10. piezīmi)

    50

    200

    P2 UZLIESMOJOŠAS GĀZES

    Uzliesmojošas gāzes, 1. vai 2. kategorija

    10

    50

    P3a UZLIESMOJOŠI AEROSOLI (sk. 11.1. piezīmi)

    “Uzliesmojoši” 1. vai 2. kategorijas aerosoli, kuru sastāvā ir 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi (sk. 11.2. piezīmi)

    150 (neto)

    500 (neto)

    P3b UZLIESMOJOŠI AEROSOLI (sk. 11.1. piezīmi)

    “Uzliesmojoši” 1. vai 2. kategorijas aerosoli, kuru sastāvā nav 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi (sk. 11.2. piezīmi)

    5 000 (neto)

    50 000 (neto)

    P4 OKSIDĒJOŠAS GĀZES

    Oksidējošas gāzes, 1. kategorija

    50

    200

    P5a UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI

    1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi vai

    2. vai 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kas uzglabāti temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru, vai

    citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, ko uzglabā temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru (sk. 12. piezīmi)

    10

    50

    P5b UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI

    2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kuriem īpašos apstākļos, piemēram, pie augsta spiediena vai augstas temperatūras, var būt lielu avāriju bīstamība, vai

    citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, kuriem īpašos apstākļos, piemēram, pie augsta spiediena vai augstas temperatūras, var būt lielu avāriju bīstamība (sk. 12. piezīmi)

    50

    200

    P5c UZLIESMOJOŠI ŠĶIDRUMI

    2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, uz kuriem neattiecas P5a un P5b

    5 000

    50 000

    P6a PAŠREAĢĒJOŠAS VIELAS UN MAISĪJUMI un ORGANISKIE PEROKSĪDI

    A vai B tipa pašreaģējošas vielas un maisījumi, vai A vai B tipa organiskie peroksīdi

    10

    50

    P6b PAŠREAĢĒJOŠAS VIELAS UN MAISĪJUMI un ORGANISKIE PEROKSĪDI

    C, D, E vai F tipa pašreaģējošas vielas un maisījumi vai C, D, E vai F tipa organiskie peroksīdi

    50

    200

    P7 PIROFORI ŠĶIDRUMI UN CIETVIELAS

     

    1. kategorijas pirofori šķidrumi

     

    1. kategorijas piroforas cietvielas

    50

    200

    P8 OKSIDĒJOŠI ŠĶIDRUMI UN CIETVIELAS

     

    1., 2. vai 3. kategorijas oksidējoši šķidrumi vai

     

    1., 2. vai 3. kategorijas oksidējošas cietvielas

    50

    200

    “E” iedaļa –   

    BĪSTAMĪBA VIDEI

    E1 Ūdens videi bīstama viela, akūtas toksicitātes 1. kategorija vai hroniskas toksicitātes 1. kategorija

    100

    200

    E2 Ūdens videi bīstama viela, hroniskas toksicitātes 2. kategorija

    200

    500

    “O” iedaļa –   

    CITA BĪSTAMĪBA

    O1 Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH014

    100

    500

    O2 Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1. kategorija

    100

    500

    O3 Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH029

    50

    200

    2.   DAĻA

    Konkrētas bīstamās vielas

    1. aile

    CAS numurs (1)

    2. aile

    3. aile

     

    Kritiskais/kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu

    Bīstamās vielas

     

     

    prasības, kas attiecas uz zemākā līmeņa uzņēmumiem

    prasības, kas attiecas uz augstākā līmeņa uzņēmumiem

    1.

    Amonija nitrāts (sk. 13. piezīmi)

    5 000

    10 000

    2.

    Amonija nitrāts (sk. 14. piezīmi)

    1 250

    5 000

    3.

    Amonija nitrāts (sk. 15. piezīmi)

    350

    2 500

    4.

    Amonija nitrāts (sk. 16. piezīmi)

    10

    50

    5.

    Kālija nitrāts (sk. 17. piezīmi)

    5 000

    10 000

    6.

    Kālija nitrāts (sk. 18. piezīmi)

    1 250

    5 000

    7.

    Arsēna pentoksīds, arsēnskābe un/vai tās sāļi

    1303-28-2

    1

    2

    8.

    Arsēna trioksīds, arsēnpaskābe un/vai tās sāļi

    1327-53-3

     

    0,1

    9.

    Broms

    7726-95-6

    20

    100

    10.

    Hlors

    7782-50-5

    10

    25

    11.

    Niķeļa savienojumi ieelpojama pulvera veidā: niķeļa monoksīds, niķeļa dioksīds, niķeļa sulfīds, trīsvērtīgā niķeļa disulfīds, divvērtīgā niķeļa trioksīds

     

    1

    12.

    Etilēnimīns

    151-56-4

    10

    20

    13.

    Fluors

    7782-41-4

    10

    20

    14.

    Formaldehīds (koncentrācija ≥ 90 %)

    50-00-0

    5

    50

    15.

    Ūdeņradis

    1333-74-0

    5

    50

    16.

    Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze)

    7647-01-0

    25

    250

    17.

    Svina alkilsavienojumi

    5

    50

    18.

    1. vai 2. kategorijas sašķidrinātās uzliesmojošās gāzes (tostarp sašķidrināta naftas gāze) un dabasgāze (sk. 19. piezīmi)

    50

    200

    19.

    Acetilēns

    74-86-2

    5

    50

    20.

    Etilēnoksīds

    75-21-8

    5

    50

    21.

    Propilēnoksīds

    75-56-9

    5

    50

    22.

    Metanols

    67-56-1

    500

    5 000

    23.

    4,4′-metilēnbis(2-hloranilīns) un/vai tā sāļi, pulverveidā

    101-14-4

     

    0,01

    24.

    Metilizocianāts

    624-83-9

     

    0,15

    25.

    Skābeklis

    7782-44-7

    200

    2 000

    26.

    2,4-toluoldiizocianāts

    584-84-9

    10

    100

    2,6-toluoldiizocianāts

    91-08-7

    27.

    Karbonildihlorīds (fosgēns)

    75-44-5

    0,3

    0,75

    28.

    Arsīns (arsēntrihidrīds)

    7784-42-1

    0,2

    1

    29.

    Fosfīns (ūdeņraža fosfīds)

    7803-51-2

    0,2

    1

    30.

    Sēra dihlorīds

    10545-99-0

     

    1

    31.

    Sēra trioksīds

    7446-11-9

    15

    75

    32.

    Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni (t. sk. TCDD), aprēķināti TCDD ekvivalentā (sk. 20. piezīmi)

     

    0,001

    33.

    KANCEROGĒNAS VIELAS vai maisījumi, kuru sastāvā ir šādas kancerogēnas vielas koncentrācijā, kas ir lielāka par 5 masas %:

    4-aminobifenils un/vai tā sāļi, benztrihlorīds, benzidīns un/vai tā sāļi, bis(hlormetil)ēteris, hlormetilmetilēteris, 1,2-dibrometāns, dietilsulfāts, dimetilsulfāts, dimetilkarbamoilhlorīds, 1,2-dibrom-3-hlorpropāns, 1,2-dimetilhidrazīns, dimetilnitrozamīns, heksametilfosforskābes triamīds, hidrazīns, 2-naftilamīns un/vai tā sāļi, 4-nitrodifenils un 1,3-propānsultons

    0,5

    2

    34.

    Naftas produkti un alternatīvi degvielas veidi

    a)

    benzīni un ligroīni;

    b)

    petrolejas (arī reaktīvo dzinēju degviela);

    c)

    gāzeļļas (arī dīzeļdegvielas, šķidrais kurināmais mājokļiem un gāzeļļas sajaukšanas strūklas);

    d)

    mazuts;

    e)

    alternatīvi degvielas veidi, kuri kalpo tiem pašiem nolūkiem un kuriem ir līdzīgas īpašības attiecībā uz uzliesmojamību un bīstamību videi kā a) līdz d) apakšpunktā minētajām vielām

    2 500

    25 000

    35.

    Bezūdens amonjaks

    7664-41-7

    50

    200

    36.

    Bora trifluorīds

    7637-07-2

    5

    20

    37.

    Ūdeņraža sulfīds

    7783-06-4

    5

    20

    38.

    Piperidīns

    110-89-4

    50

    200

    39.

    Bis(2-dimetilaminoetil)(metil)amīns

    3030-47-5

    50

    200

    40.

    3-(2-Etilheksiloksi)propilamīns

    5397-31-9

    50

    200

    41.

    Nātrija hipohlorīta maisījumi (*1), kas klasificēti kā akūti toksiski ūdens organismiem, 1. kategorija [H400], un satur mazāk nekā 5 % aktīvā hlora un nav iekļautas citās I pielikuma 1. daļā minētajās bīstamības kategorijās.

     

    200

    500

    42.

    Propilamīns (sk. 21. piezīmi)

    107-10-8

    500

    2 000

    43.

    Terc-butilakrilāts (sk. 21. piezīmi)

    1663-39-4

    200

    500

    44.

    2- metilbut-3-butēnnitrils (sk. 21. piezīmi)

    16529-56-9

    500

    2 000

    45.

    3,5-dimetil-1,3,5,2H-tetrahidrotiadiazīn-2-tions (dazomets) (sk. 21. piezīmi)

    533-74-4

    100

    200

    46.

    Metilakrilāts (sk. 21. piezīmi)

    96-33-3

    500

    2 000

    47.

    3-metilpiridīns (sk. 21. piezīmi)

    108-99-6

    500

    2 000

    48.

    1-brom-3-hlorpropāns (sk. 21. piezīmi)

    109-70-6

    500

    2 000

    I   PIELIKUMA PIEZĪMES

    1.

    Vielas un maisījumus klasificē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008.

    2.

    Maisījumus pielīdzina vielām tīrā veidā ar nosacījumu, ka tajos nav pārsniegtas koncentrācijas, kas atbilstīgi to īpašībām noteiktas Regulā (EK) Nr. 1272/2008 vai vēlākos tās pielāgojumos tehnikas attīstībai, ja vien nav īpaši norādīts sastāvs procentos vai dots cits raksturojums.

    3.

    Iepriekš uzskaitītie kvalificējošie daudzumi attiecas uz katru uzņēmumu.

    Daudzumi, kas jāņem vērā, piemērojot attiecīgos pantus, ir maksimālie daudzumi, kas atrodas vai jebkurā brīdī varētu atrasties attiecīgajā vietā. Bīstamās vielas, kuru daudzums uzņēmumā ir 2 % no attiecīgā kvalificējošā daudzuma vai mazāks, neņem vērā, aprēķinot kopējo klātesošo vielu daudzumu, ja vien bīstamo vielu novietojums uzņēmumā nevar izraisīt lielu avāriju citviet šajā uzņēmumā.

    4.

    Vajadzības gadījumā piemēro šādus noteikumus, ar kuriem reglamentē bīstamu vielu vai noteiktu kategoriju bīstamu vielu daudzumu palielināšanos.

    Ja uzņēmumā neatrodas individuāla bīstama vielas tādā daudzumā, kas atbilst vai pārsniedz attiecīgo kvalificējošo daudzumu, izmanto turpmāk norādīto formulu, lai noteiktu, vai uz šo uzņēmumu attiecas šīs direktīvas attiecīgās prasības.

    Šo direktīvu piemēro augstāka līmeņa uzņēmumiem, ja summa, ko iegūst pēc formulas

    q1/QU1 + q2/QU2 + q3/QU3 + q4/QU4 + q5/QU5 + … ir vienāda vai lielāka par 1,

    kur qx = bīstamās vielas x (vai vienas kategorijas bīstamo vielu) daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. vai 2. daļā,

    un QUX = attiecīgais bīstamās vielas vai vielu kategorijas x kvalificējošais daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. daļas 3. ailē vai 2. daļas 3. ailē.

    Šo direktīvu piemēro zemāka līmeņa uzņēmumiem, ja summa, ko iegūst pēc formulas

    q1/QL1 + q2/QL2 + q3/QL3 + q4/QL4 + q5/QL5 + … ir vienāda vai lielāka par 1,

    kur qx = bīstamās vielas x (vai vienas kategorijas bīstamo vielu) daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. vai 2. daļā,

    un QLX = attiecīgais bīstamās vielas vai vielu kategorijas x kvalificējošais daudzums, kas norādīts šā pielikuma 1. daļas 2. ailē vai 2. daļas 2. ailē.

    Šo noteikumu izmanto, lai novērtētu bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi. Tādējādi tas ir jāizmanto trīs reizes:

    a)

    šā pielikuma 2. daļā uzskaitīto un akūtas toksicitātes 1., 2. un 3. kategorijā (ieelpojot) vai STOT SE 1. kategorijā iekļauto bīstamo vielu daudzuma palielināšanas gadījumā kopā ar bīstamām vielām, ko iekļauj H iedaļā, 1. daļas H1 līdz H3 ieraksts;

    b)

    šā pielikuma 2. daļā uzskaitīto bīstamo vielu, kas ir sprāgstvielas, uzliesmojošas gāzes, uzliesmojoši aerosoli, oksidējošas gāzes, uzliesmojoši šķidrumi, pašreaģējošas vielas un maisījumi, organiskie peroksīdi, pirofori šķidrumi un cietvielas, oksidējoši šķidrumi un cietvielas, daudzuma palielināšanas gadījumā kopā ar bīstamajām vielām un maisījumiem, ko iekļauj P iedaļā, 1. daļas P1 līdz P8 ieraksts;

    c)

    šā pielikuma 2. daļā uzskaitīto un par ūdens videi bīstamām klasificēto akūtas toksicitātes 1. vai hroniskas toksicitātes 1. vai 2. kategorijā iekļauto bīstamo vielu daudzuma palielināšanas gadījumā kopā ar bīstamām vielām, ko iekļauj E iedaļā, 1. daļas E1 un E2 ieraksts.

    Šīs direktīvas attiecīgos noteikumus piemēro tad, ja kāda no summām, kas aprēķināta a), b) vai c) apakšpunkta gadījumā, ir vienāda ar 1 vai lielāka par to.

    5.

    Attiecībā uz bīstamajām vielām, uz ko neattiecas Regula (EK) Nr. 1272/2008, tostarp atkritumiem, bet kas tomēr atrodas vai varētu atrasties uzņēmumā un kam konkrētā uzņēmuma apstākļos piemīt vai varētu piemist ekvivalentas īpašības, kas varētu izraisīt lielu avāriju, šīs vielas tiek provizoriski iedalītas analogā kategorijā vai pielīdzinātas konkrētai bīstamai vielai, kas iekļauta šīs direktīvas darbības jomā.

    6.

    Attiecībā uz bīstamām vielām, kurus atbilstoši to īpašībām var iedalīt vairākās kategorijās, šīs direktīvas nolūkā piemēro mazāko kvalificējošo daudzumu. Tomēr, ja izmanto 4. piezīmē norādīto formulu, katrreiz jāizmanto mazākais kvalificējošais daudzums vai katra 4. piezīmes a), b) un c) apakšpunktā norādītā kategoriju grupa, kas atbilst attiecīgajai klasifikācijai.

    7.

    Bīstamās vielas, kas iekļautas 3. akūtas toksisicitātes kategorijā ieelpojot (H 301) ietilpst H2 AKŪTAS TOKSICITĀTES kategorijā gadījumos, kad nav iespējams klasificēt ne akūtu toksicitāti ieelpojot, ne akūtu toksicitāti caur ādu, piemēram, gadījumos, kad trūkst slēdziena izdarīšanai nepieciešamo datu par toksiskumu ieelpojot vai toksiskumu caur ādu.

    8.

    Sprādzienbīstamo materiālu kategorijā ir ietverti arī sprādzienbīstami izstrādājumi (sk. Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1. sadaļu). Ja ir zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, šīs direktīvas mērķiem tas ir jāņem vērā. Ja ir zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, šīs direktīvas mērķiem viss izstrādājums ir uzskatāms par sprādzienbīstamu izstrādājumu.

    9.

    Vielu un maisījumu sprādzienbīstamības testēšana ir nepieciešama tikai tad, ja saskaņā ar ANO Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas (ANO Testēšanas un kritēriju rokasgrāmata) (2) 6. papildinājuma 3. daļā norādītajām procedūrām tiek konstatēts, ka vielai vai maisījumam ir iespējamas sprādzienbīstamas īpašības.

    10.

    Ja 1.4. apakšgrupā minētās vielas, maisījumus un izstrādājumus izpako vai iepako atkārtoti, uz tām attiecas ieraksts P1a, ja vien bīstamība nav norādīta kā arvien atbilstoša 1.4. apakšgrupai, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

    11.1.

    Uzliesmojošus aerosolus klasificē saskaņā ar Padomes Direktīvu 75/324/EEK (1975. gada 20. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem (3) (Aerosola izsmidzinātāju direktīva). Direktīvā 75/324/EEK minētie “īpaši viegli uzliesmojoši” un “uzliesmojoši” aerosoli atbilst attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošiem aerosoliem.

    11.2.

    Lai varētu izmantot šo ierakstu, ir jābūt dokumentētam, ka aerosola iepakojums nesatur ne 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošu gāzi, ne 1. kategorijas uzliesmojošu šķidrumu.

    12.

    Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.6.4.5. punktu šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 35 °C, nav klasificējami 3. kategorijā, ja ir iegūti negatīvi rezultāti ilgstošas degšanas pārbaudē (ANO Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas III daļas, 32. iedaļa, L.2). Tomēr šis nosacījums nav spēkā tādos apstākļos kā paaugstinātā temperatūrā vai augsta spiediena gadījumā, tāpēc šie šķidrumi iekļauti šajā ierakstā.

    13.

    Amonija nitrāts (5 000/10 000): mēslošanas līdzekļi ar pašsadalīšanās spēju

    Tas attiecas uz kombinētiem/saliktiem mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir amonija nitrāts (kombinēti/salikti mēslošanas līdzekļi satur amonija nitrātu ar fosforu un/vai kāliju) un kuriem saskaņā ar UN Trough Test piemīt pašsadalīšanās spēja (sk. ANO Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas III daļas, 38.2. apakšiedaļu), un kuros slāpekļa saturs amonija nitrāta veidā ir:

    no 15,75 % (4) līdz 24,5 % (5) masas, kā arī tādi, kuros vai nu degošu / organisko materiālu kopējā masas daļa ir mazāka vai vienāda ar 0,4 %, vai kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. maijs) par mēslošanas līdzekļiem (6) III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām,

    mazāks vai vienāds ar 15,75 % masas, un degošu materiālu saturs netiek ierobežots.

    14.

    Amonija nitrāts (1 250/5 000): mēslošanas līdzekļu klases

    Tas attiecas parastajiem mēslošanas līdzekļiem uz amonija nitrāta bāzes, un kombinētiem/saliktiem mēslošanas līdzekļiem, kuru pamatā ir amonija nitrāts un kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļas prasībām, un kuros slāpekļa saturs amonija nitrāta veidā

    ir lielāks par 24,5 % masas, izņemot tikai amonija nitrātu saturošu parasto mēslošanas līdzekļu maisījumus ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %,

    ir lielāks par 15,75 % masas amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījumiem,

    ir lielāks par 28 % (7) masas, tikai amonija nitrātu saturošu parasto mēslošanas līdzekļu maisījumus ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %.

    15.

    Amonija nitrāts (350/2 500): tehniskais

    Tas attiecas uz amonija nitrātu un amonija nitrāta maisījumiem, kuros slāpekļa saturs amonija nitrāta veidā

    ir no 24,5 līdz 28 % masas un satur ne vairāk par 0,4 % degošu vielu,

    ir lielāks par 28 % masas un satur ne vairāk par 0,2 % degošu vielu.

    Tas attiecas arī uz amonija nitrāta ūdens šķīdumiem, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir lielāka par 80 % masas.

    16.

    Amonija nitrāts (10/50): Specifikācijai neatbilstoši materiāli un mēslošanas līdzekļi, kas nav izturējuši detonācijas testu

    Tas attiecas uz

    ražošanas procesā izbrāķētu materiālu, amonija nitrātu un amonija nitrāta maisījumiem, tikai amonija nitrātu saturošiem vienkāršajiem mēslošanas līdzekļiem, un kombinētiem/saliktiem mēslošanas līdzekļiem uz amonija nitrāta bāzes, kas minēti 14. un 15. piezīmē un ko galīgais lietotājs nosūta vai ir nosūtījis atpakaļ ražotājam, pagaidu glabāšanā, vai uz rūpnīcu uzlabošanai, atkārtotai pārstrādei vai attīrīšanai, lai to lietošana būtu droša, jo tie vairs neatbilst 14. un 15. piezīmē norādītajām specifikācijām,

    šā pielikuma 13. piezīmes pirmajā ievilkumā un 14. piezīmē minētajiem mēslošanas līdzekļiem, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām.

    17.   Kālija nitrāts (5 000 / 10 000)

    Tas attiecas uz tiem saliktajiem mēslošanas līdzekļiem (mikrogranulu un granulu veidā) uz kālija nitrāta bāzes, kuriem ir tās pašas bīstamības īpašības kā tīram kālija nitrātam.

    18.   Kālija nitrāts (1 250 / 5 000)

    Tas attiecas uz tiem saliktajiem mēslošanas līdzekļiem (kristāliskā veidā) uz kālija nitrāta bāzes, kuriem ir tās pašas bīstamības īpašības kā tīram kālija nitrātam.

    19.   Attīrīta biogāze

    Šīs direktīvas īstenošanas nolūkos attīrītu biogāzi var iekļaut I pielikuma 2. daļas 18. ierakstā, ja tā ir apstrādāta saskaņā ar standartiem, kas tiek piemēroti attīrītas un uzlabotas biogāzes ieguvē, nodrošinot dabasgāzes kvalitātei līdzvērtīgu kvalitāti, tostarp līdzvērtīgu metāna saturu un ne vairāk kā 1 % skābekļa.

    20.   Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni

    Polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumus aprēķina, izmantojot šādus koeficientus:

    PVO 2005 TEF

    2,3,7,8-TCDD

    1

    2,3,7,8-TCDF

    0,1

    1,2,3,7,8-PeCDD

    1

    2,3,4,7,8-PeCDF

    0,3

     

     

    1,2,3,7,8-PeCDF

    0,03

     

     

     

     

    1,2,3,4,7,8-HxCDD

    0,1

     

     

    1,2,3,6,7,8-HxCDD

    0,1

    1,2,3,4,7,8-HxCDF

    0,1

    1,2,3,7,8,9-HxCDD

    0,1

    1,2,3,7,8,9-HxCDF

    0,1

     

     

    1,2,3,6,7,8-HxCDF

    0,1

    1,2,3,4,6,7,8-HpCDD

    0,01

    2,3,4,6,7,8-HxCDF

    0,1

     

     

     

     

    OCDD

    0,0003

    1,2,3,4,6,7,8-HpCDF

    0,01

     

     

    1,2,3,4,7,8,9-HpCDF

    0,01

     

     

     

     

     

     

    OCDF

    0,0003

    (T = tetra, P = penta, Hx = hexa, Hp = hepta, O = octa)

    Atsauce – Van den Berg et al: The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds – Pasaules Veselības organizācijas cilvēku un zīdītāju toksiskuma ekvivalences koeficientu 2005. gada atkārtots novērtējums dioksīniem un dioksīniem līdzīgiem savienojumiem

    21.

    Gadījumos, kad šī bīstamā viela ir iekļauta P5a kategorijā “Uzliesmojoši šķidrumi” vai P5b kategorijā “Uzliesmojoši šķidrumi”, atbilstīgi šai direktīvai tiek piemērots mazākais kvalificējošais daudzums.

    (1)  CAS numurs dots tikai norādei.

    (*1)  Ar nosacījumu, ka maisījums, kura sastāvā nav nātrija hipohlorīta, netiek klasificēts akūti toksisks ūdens organismiem 1. kategorija [H400].

    (2)  Vairāk norādījumu attiecībā uz testēšanas atcelšanu var atrast A.14. metodes aprakstā, sk. Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.).

    (3)  OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp.

    (4)  Slāpekļa saturs 15,75 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 45 % amonija nitrātam.

    (5)  Slāpekļa saturs 24,5 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 70 % amonija nitrātam.

    (6)  OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.

    (7)  Slāpekļa saturs 28 % masas amonija nitrāta veidā atbilst 80 % amonija nitrātam.

    II PIELIKUMS

    Dati un informācija, kas obligāti jāiekļauj 10. pantā minētajā drošības pārskatā

    1.

    Informācija par uzņēmuma pārvaldības sistēmu un organizāciju saistībā ar lielu avāriju novēršanu.

    Šajā informācijā jābūt III pielikumā norādītajiem elementiem.

    2.

    Uzņēmuma vides raksturojums:

    a)

    uzņēmuma un tā vides apraksts, tostarp ģeogrāfiskais izvietojums, meteoroloģiskie, ģeoloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi, kā arī vajadzības gadījumā “vēsture”;

    b)

    to uzņēmuma objektu un darbību uzskaitījums, kas varētu radīt lielu avāriju bīstamību;

    c)

    pamatojoties uz pieejamo informāciju, blakusesošu uzņēmumu, kā arī to teritoriju, uz kurām neattiecas šī direktīva, zonu un norišu apzināšana, kas varētu radīt vai palielināt lielu avāriju vai domino efekta risku vai sekas;

    d)

    to zonu apraksts, kurās varētu notikt lielas avārijas.

    3.

    Objekta apraksts:

    a)

    apraksts, kas aptver galvenās darbības un produktus tajās uzņēmuma daļās, kuras ir svarīgas no drošības viedokļa, lielu avāriju riska avotiem un apstākļiem, kādos lielas avārijas varētu notikt, kā arī ierosināto preventīvo pasākumu apraksts;

    b)

    procesu apraksts, jo īpaši ekspluatācijas metožu apraksts, attiecīgos gadījumos ņemot vērā pieejamo informāciju par paraugpraksi;

    c)

    bīstamo vielu apraksts:

    i)

    bīstamo vielu krājumu saraksts, tostarp:

    bīstamo vielu identifikācija: ķīmiskais nosaukums, CAS numurs, nosaukums saskaņā ar IUPAC nomenklatūru,

    klātesošo vai iespējami klātesošo bīstamo vielu maksimālais daudzums;

    ii)

    to fizikālās, ķīmiskās un toksikoloģiskās īpašības un norāde uz tūlītēju, gan arī vēlāku bīstamību cilvēku veselībai un videi;

    iii)

    fizikālās un ķīmiskās īpašības normālos izmantošanas apstākļos vai prognozējamos avārijas apstākļos.

    4.

    Avārija risku identifikācija un analīze, to novēršanas metodes:

    a)

    lielas avārijas iespējamo scenāriju sīks apraksts un to varbūtība vai apstākļi, kādos tie varētu notikt, tostarp notikumu uzskaitījums, kuri varētu kļūt par cēloni katram no minētajiem scenārijiem, aprakstot gan iekšējos, gan ārējos cēloņus attiecībā uz objektu, tostarp jo īpaši:

    i)

    darbības radītus cēloņus;

    ii)

    ārējus cēloņus, piemēram, tādus, kas saistīti ar domino efektu, objektiem, uz ko neattiecas šī direktīva, zonām un norisēm, kas varētu radīt vai palielināt lielu avāriju risku vai padarīt smagākas to sekas;

    iii)

    dabas parādības, piemēram, zemestrīces vai plūdus;

    b)

    identificētu lielu avāriju seku izplatības un smaguma novērtējums, iekļaujot kartes, attēlus vai, attiecīgus ekvivalentus aprakstus, norādot zonas, kuras varētu skart šādas uzņēmumā notikušas avārijas;

    c)

    pārskats par iepriekš notikušām līdzīgām avārijām un incidentiem ar tām pašām vielām un procesiem, ņemot vērā no tām gūto pieredzi, un tiešas norādes uz īpašiem pasākumiem, kas veikti šādu avāriju novēršanai;

    d)

    tehnisko parametru un iekārtu apraksts, ko izmanto objektu drošības garantēšanai.

    5.

    Aizsardzības un glābšanas pasākumi lielas avārijas seku mazināšanai:

    a)

    lielu avāriju seku ierobežošanai attiecībā uz cilvēku veselību un vidi uzstādīto iekārtu apraksts, tostarp detektoru/aizsardzības sistēmas, tehniskās ierīces avārijas izplūdes apjomu samazināšanai, tostarp ūdens smidzināšanas ierīces; tvaika aizsegi; avārijas uztvērēji vai savākšanas tvertnes; slēgvārsti; inertizācijas sistēmas, ugunsgrēka dzēšanai lietotā ūdens uztveršana;

    b)

    trauksmes brīdinājumu un glābšanas darbu organizācija;

    c)

    mobilizējamo iekšējo un ārējo resursu apraksts;

    d)

    lielas avārijas seku mazināšanai būtisku tehnisku vai netehnisku pasākumu apraksts.

    III PIELIKUMS

    8. panta 5. punktā un 10. pantā minētā informācija par drošības pārvaldības sistēmu un organizāciju saistībā ar lielu avāriju novēršanu

    Operatora drošības pārvaldības sistēmas īstenošanā jāņem vērā šādi elementi:

    a)

    drošības pārvaldības sistēmai jābūt atbilstošai uzņēmuma bīstamībai, tajā veicamo darbību un organizācijas sistēmas sarežģītībai, un tās pamatā ir jābūt riska novērtējumam; tajā būtu jāietver vispārējās vadības sistēmas daļa, kas saistīta ar organizatorisko struktūru, pienākumiem, praksi, procedūrām, procesiem un resursiem, kas vajadzīgi lielu avāriju novēršanas politikas (MAPP) izstrādāšanai un īstenošanai;

    b)

    drošības pārvaldības sistēmā jābūt ietvertiem šādiem jautājumiem:

    i)

    organizācija un personāls – lielu avāriju likvidācijā iesaistītā personāla uzdevumi un pienākumi visos organizācijas līmeņos, kā arī pasākumi, kas veikti, lai veicinātu informētību par nepārtrauktas spēju uzlabošanas nepieciešamību. Šiem darbiniekiem identificētā apmācību vajadzība un šādas identificētās apmācības nodrošināšana. Tādu uzņēmuma darbinieku un saskaņā ar apakšlīgumu strādājošo darbinieku iesaistīšana, kurus ir svarīgi iesaistīt no drošības viedokļa;

    ii)

    augstas bīstamības identificēšana un novērtēšana – procedūru pieņemšana un īstenošana paaugstinātas bīstamības sistemātiskai identifikācijai ekspluatācijas normālos vai ārkārtējos apstākļos, attiecīgā gadījumā arī saistībā ar darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar apakšlīgumu, šādas bīstamības iespējamības un smaguma pakāpes izvērtēšana;

    iii)

    ekspluatācijas kontrole – procedūru un instrukciju pieņemšana un īstenošana objekta drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tostarp uzturēšanai, procesiem un iekārtām, trauksmes stāvokļa pārvaldību un īslaicīgu apturēšanu, ņemot vērā pieejamo informāciju par paraugpraksi uzraudzības un kontroles jomā, lai samazinātu sistēmas atteices risku; tādu risku pārvaldība un kontrole, kas saistīti ar uzņēmumā uzstādītām novecojošām iekārtām un koroziju – uzņēmuma iekārtu inventarizācija, stratēģijas un metodoloģijas izstrāde iekārtu stāvokļa uzraudzībai un kontrolei, atbilstīgas pēcpārbaudes darbības un jebkādu nepieciešamo pretpasākumu veikšana;

    iv)

    pārmaiņu vadība – procedūru pieņemšana un īstenošana esošo objektu, procesu vai glabātavu pārveidošanas plānošanai, vai jaunu objektu, procesu vai glabātavu projektēšanai;

    v)

    plānošana avārijas situācijām – procedūru noteikšana un īstenošana paredzamo avārijas situāciju identificēšanai, veicot sistemātisku analīzi, izstrādātu, testētu un pārskatītu avārijas rīcības plānus avārijas situāciju gadījumiem un attiecīgā personāla īpašu apmācību nodrošināšanai. Šo apmācību nodrošina visiem uzņēmumā strādājošajiem, tostarp arī darbiniekiem, kas tajā strādā saskaņā ar apakšlīgumu;

    vi)

    darbības monitorings – procedūru izstrāde un īstenošana, ar ko nepārtraukti vērtēt atbilstību mērķiem, kas ietverti operatora izstrādātajā MAPP un drošības pārvaldības sistēmā, ka arī mehānismi izmeklēšanas un korektīvo darbību veikšanai neatbilstību gadījumos. Šīs procedūras attiecas arī uz sistēmu, saskaņā ar kuru operators ziņo par lielām avārijām vai avārijas situācijām, jo īpaši tām, kas saistītas ar preventīvo pasākumu neefektivitāti, to izmeklēšanu un turpmākajiem pēcpasākumiem, ņemot vērā gūto pieredzi. Procedūrās var iekļaut arī tādus darbības rādītājus kā drošības stāvokļa rādītājus un/vai citus attiecīgus rādītājus;

    vii)

    audits un pārskatīšana – tādu procedūru izstrāde un īstenošana, ar ko regulāri, sistemātiski MAPP un drošības pārvaldības sistēmas efektivitāti un piemērotību; šīs politikas un drošības pārvaldības sistēmas darbības dokumentēta pārskatīšana un tās pilnveidošana, ko veic augstākā līmeņa vadība, tostarp auditā un pārskatīšanā identificēto vajadzīgo pārmaiņu ņemšana vērā un iekļaušana.

    IV PIELIKUMS

    Dati un informācija, kas iekļaujama 12. pantā minētajos avārijas rīcības plānos

    1.

    Iekšējie avārijas rīcības plāni

    a)

    To personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuras ir pilnvarotas sākt operatīvu rīcību, tās personas vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kura koordinē un atbild par avārijas seku mazināšanu uzņēmumā.

    b)

    Tās personas vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kurai uzdots uzturēt sakarus ar iestādi, kas atbild par ārējo avārijas rīcības plānu.

    c)

    Attiecībā uz paredzamiem apstākļiem vai notikumiem, kas varētu izraisīt lielu avāriju, apraksts par darbībām, kuras veicamas, lai kontrolētu tādus apstākļus vai notikumus un mazinātu to sekas, tostarp drošības iekārtu un pieejamo resursu apraksts.

    d)

    Kārtība, kādā ierobežot riskus uzņēmumā esošajiem cilvēkiem, tostarp tas, kā tiek izziņoti brīdinājumi, un kā cilvēkiem jārīkojas, saņemot brīdinājumu.

    e)

    Kārtība, kādā par incidentu operatīvi brīdina iestādi, kas atbild par ārējā avārijas rīcības plāna īstenošanas sākšanu, kā arī informācija, kas jāiekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtība, kādā sniedzama sīkāka informācija, tiklīdz tā ir pieejama.

    f)

    Vajadzības gadījumā kārtība, kādā tiek nodrošināta personāla apmācība saistībā ar pienākumiem, ko darbiniekiem nāktos veikt, un attiecīgi kārtība, kādā šī apmācība tiek koordinēta ar ārējiem avārijas dienestiem.

    g)

    Kārtība, kādā sniedzams atbalsts seku mazināšanas darbībām ārpus uzņēmuma.

    2.

    Ārējie avārijas rīcības plāni

    a)

    To personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuras ir pilnvarotas sākt operatīvu rīcību, kā arī to personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kuras ir pilnvarotas uzņemties atbildību par operatīvo rīcību ārpus uzņēmuma un to koordinēt.

    b)

    Kārtība, kādā laikus tiek saņemti operatīvie brīdinājumi par starpgadījumiem, kā arī trauksmes izziņošanas un izsaukumu procedūras.

    c)

    Kārtība, kādā tiek koordinēti ārējā avārijas rīcības plāna īstenošanai vajadzīgie resursi.

    d)

    Kārtība, kādā sniedzams atbalsts seku mazināšanas darbībām uzņēmumā.

    e)

    Kārtība, kādā sniedzama palīdzība seku mazināšanas darbībām ārpus uzņēmuma, tostarp reakcija uz lielu avāriju scenārijiem, kā norādīts drošības pārskatā, ņemot vērā iespējamo domino efektu, arī tādu, kam ir ietekme uz vidi.

    f)

    Kārtība, kādā saskaņā ar 9. pantu sabiedrībai un blakusesošiem uzņēmumiem vai ražotnēm, uz ko neattiecas šī direktīva, sniedzama īpaša informācija saistībā ar avārijām, un to attiecīgo rīcību.

    g)

    Kārtība, kādā sniedzama informācija citu dalībvalstu avārijas dienestiem, notiekot lielai avārijai ar iespējamām pārrobežu sekām.

    V PIELIKUMS

    Informācija, kas jāsniedz sabiedrībai saskaņā ar 14. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu

    1.   DAĻA

    Par visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva:

    1.

    Operatora vārds un uzvārds vai nosaukums vai komercnosaukums un attiecīgā uzņēmuma pilna adrese.

    2.

    Apliecinājums tam, ka uzņēmumam piemēro normatīvos un/vai administratīvos aktus, ar kuriem tiek īstenota šī direktīva, un ka kompetentajai iestādei ir iesniegts 7. panta 1. punktā minētais paziņojums vai 10. panta 1. punktā minētais drošības pārskats.

    3.

    Vienkāršs skaidrojums par uzņēmumā veicamo darbību vai darbībām.

    4.

    Vispārpieņemtie nosaukumi un – I pielikuma 1. daļā uzskaitīto bīstamo vielu gadījumā – kopējie kategoriju nosaukumi un vispārējā bīstamības klasifikācija attiecīgajām bīstamajām vielām, kuras izmanto uzņēmumā un kuras varētu izraisīt lielu avāriju, vienkāršiem vārdiem norādot to galvenās bīstamās īpašības.

    5.

    Vispārīga informācija par to, kā vajadzības gadījumā tiks brīdināta ieinteresētā sabiedrības daļa; pietiekama informācija par pareizu izturēšanos lielas avārijas gadījumā vai norādes par to, kur šo informāciju var iegūt elektroniskā formātā.

    6.

    Objekta pēdējā apmeklējuma datums atbilstīgi 20. panta 4. punktam vai norādes par to, kur minēto informāciju var iegūt elektroniskā formātā; informācija par to, kur pēc pieprasījuma var iegūt detalizētāku informāciju par inspekciju un šīs inspekcijas plānu, ievērojot 22. pantā noteiktās prasības.

    7.

    Ziņas par to, kur iegūt attiecīgu papildu informāciju, ievērojot 22. pantā noteiktās prasības.

    2.   DAĻA

    Par augstāka līmeņa uzņēmumiem papildus informācijai, kas minēta šā pielikuma 1. daļā:

    1.

    Vispārīga informācija par lielu avāriju bīstamību, tostarp tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, informācijas apkopojums par lielu avāriju scenāriju galvenajiem veidiem un kontroles pasākumi to novēršanai.

    2.

    Apliecinājums, ka operatoram uzņēmumā jānodrošina noteikta kārtība, jo īpaši sakari ar avārijas dienestiem, lai spētu rīkoties, notiekot lielām avārijām, un mazināt to sekas.

    3.

    Atbilstoša informācija par ārējo avārijas rīcības plānu, kas izstrādāts, lai novērstu avārijas ietekmi ārpus uzņēmumam. Tajā būtu jāietver aicinājums avārijas laikā ievērot avārijas dienestu instrukcijas vai prasības.

    4.

    Attiecīgos gadījumos saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvenciju par rūpniecības avāriju pārrobežu iedarbību norāde uz to, ka uzņēmums atrodas citas dalībvalsts teritorijas tuvumā ar pārrobežu seku iespējamību lielu avāriju gadījumos.

    VI PIELIKUMS

    Kritēriji, pēc kuriem par lielām avārijām jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 18. panta 1. punktu

    I.   Komisijai jāpaziņo par lielām avārijām, uz kurām attiecas 1. punkts vai kuras izraisa vismaz vienas no sekām, kas aprakstītas 2., 3., 4. un 5. punktā.

    1.   Iesaistītās bīstamās vielas

    Ugunsgrēki, eksplozijas vai tādu bīstamo vielu neparedzētas noplūdes, kuras pārsniedz vismaz 5 % no I pielikuma 1. daļas 3. ailē vai 2. daļas 3. ailē minētā kvalificējošā daudzuma.

    2.   Kaitējums personām un nekustamajam īpašumam

    a)

    nāve;

    b)

    uzņēmumā ievainoti seši cilvēki, kas hospitalizēti vismaz uz 24 stundām;

    c)

    vismaz uz 24 stundām hospitalizēts viens ar uzņēmumu nesaistīts cilvēks;

    d)

    avārijas rezultātā ārpus uzņēmuma bojātas un kļuvušas neizmantojamas dzīvojamās ēkas;

    e)

    cilvēku evakuācija vai aizturēšana ilgāk par 2 stundām (cilvēki × stundas): rezultāts vismaz 500;

    f)

    dzeramā ūdens, elektroenerģijas, gāzes piegādes, vai telefonu sakaru pakalpojumu pārtraukums ilgāk par 2 stundām (cilvēki × stundas): rezultāts vismaz 1 000.

    3.   Tūlītējais kaitējums videi

    a)

    pastāvīgs vai ilgtermiņa kaitējums sauszemes dzīvotnēm:

    i)

    0,5 ha vai vairāk dzīvotnes, kas dabas aizsardzības vai saglabāšanas nozīmes dēļ aizsargāta ar likumu;

    ii)

    10 ha vai lielākā platībā plašāk izplatītas dzīvotnes, tostarp lauksaimniecības zemes;

    b)

    vērā ņemams vai ilgtermiņa kaitējums saldūdens vai jūras dzīvotnēm:

    i)

    10 km vai vairāk upju vai kanālu garumā;

    ii)

    1 ha vai lielākā platībā ezeros vai dīķos;

    iii)

    2 ha vai lielākā platībā deltās;

    iv)

    2 ha vai lielākā platībā gar krasta līniju vai atklātā jūrā;

    c)

    būtisks kaitējums ūdens nesējslāņiem vai pazemes ūdeņiem:

    1 ha vai lielākā platībā.

    4.   Kaitējums īpašumam

    a)

    kaitējums īpašumam uzņēmumā: vismaz EUR 2 000 000,

    b)

    kaitējums īpašumam ārpus uzņēmuma: vismaz EUR 500 000.

    5.   Pārrobežu kaitējums

    Lielas avārijas, kurās tieši iesaistīta kāda bīstama viela un kurām ir ietekme ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas.

    II.   Komisijai būtu jāpaziņo par avārijām vai avārijas situācijām, kuru laikā gūto tehnisko pieredzi dalībvalstis uzskata par īpaši noderīgu citu lielu avāriju novēršanai un to seku mazināšanai, lai gan tie neatbilst iepriekš norādītajiem kvantitatīvajiem kritērijiem.

    VII PIELIKUMS

    ATBILSTĪBAS TABULA

    Direktīva 96/82/EK

    Šī direktīva

    1. pants

    1. pants

    2. panta 1. punkta pirmā daļa

    2. panta 1. punkts un 3. panta 2. un 3. punkts

    2. panta 1. punkta otrā daļa

    3. panta 12. punkts

    2. panta 2. punkts

    3. panta 1. punkts

    3. panta 1. punkts

    3. panta 2. punkts

    3. panta 8. punkts

    3. panta 3. punkts

    3. panta 9. punkts

    3. panta 4. punkts

    3. panta 10. punkts

    3. panta 5. punkts

    3. panta 13. punkts

    3. panta 6. punkts

    3. panta 14. punkts

    3. panta 7. punkts

    3. panta 15. punkts

    3. panta 8. punkts

    3. panta 16. punkts

    3. panta 2. līdz 7. punkts, 3. panta 11. un 12. punkts un 3. panta 17. līdz 19. punkts

    4. pants

    2. panta 2. punkta pirmās daļas a) līdz f) un h) apakšpunkts

    2. panta 2. punkta pirmās daļas g) apakšpunkts un 2. panta 2. punkta otrā daļa

    4. pants

    5. pants

    5. pants

    6. panta 1. punkts

    7. panta 2. punkts

    6. panta 2. punkta a) līdz g) apakšpunkts

    7. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts

    6. panta 3. punkts

    7. panta 3. punkts

    6. panta 4. punkts

    7. panta 4. punkta a) līdz c) apakšpunkts

    7. panta 4. punkta d) apakšpunkts

    7. panta 1. punkts

    8. panta 1. punkts

    8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts

    7. panta 1.a punkts

    8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    7. panta 2. punkts

    8. panta 5. punkts

    7. panta 3. punkts

    8. panta 3. punkts

    8. panta 4. punkts

    8. panta 5. punkts

    8. pants 1. un 2. punkts

    9. panta 1. un 2. punkts

    9. panta 2. punkts

    9. panta 1. punkts

    10. panta 1. punkts

    9. panta 2. punkta pirmā daļa

    10. panta 2. punkts

    9. panta 2. punkta otrā daļa

    9. panta 3. punkts

    10. panta 3. punkts

    9. panta 4. punkts

    10. panta 6. punkts

    9. panta 5. punkts

    10. panta 5. punkts

    9. panta 6. punkts

    10. panta 4. punkts

    10. pants

    11. pants

    11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts

    12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 12. panta 2. punkts

    11. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    11. panta 2. punkts

    12. panta 3. punkts

    11. panta 3. punkts

    12. panta 4. un 5. punkts

    11. panta 4. punkts

    12. panta 6. punkta pirmā daļa

    11. panta 4.a punkts

    12. panta 6. punkta otrā daļa

    11. panta 5. punkts

    12. panta 7. punkts

    11. panta 6. punkts

    12. panta 8. punkts

    12. panta 1. punkta pirmā daļa

    13. panta 1. punkts

    12. panta 1. punkta otrā daļa

    13. panta 2. punkts

    12. panta 1.a punkts

    12. panta 2. punkts

    13. panta 3. punkts

    13. panta 4. punkts

    13. panta 1. punkta pirmā daļa

    14. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts un 14. panta 2. punkta otrās daļas otrais teikums

    13. panta 1. punkta otrās daļas pirmais un trešais teikums

    14. panta 2. punkta otrās daļas pēdējais teikums

    13. panta 1. punkta otrās daļas otrais teikums

    14. panta 1. punkts

    13. panta 1. punkta trešā daļa

    14. panta 2. punkta otrās daļas pirmais teikums

    14. panta 1. punkta otrais teikums

    13. panta 2. punkts

    14. panta 3. punkts

    13. panta 3. punkts

    14. panta 4. punkts

    13. panta 4. punkts pirmais teikums

    14. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    13. panta 4. punkta otrais un trešais teikums

    22. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa

    13. panta 5. punkts

    15. panta 1. punkts

    13. panta 6. punkts

    14. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    15. panta 2. līdz 7. punkts

    14. pants 1. punkts

    16. pants

    14. pants 2. punkts

    17. pants

    15. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts

    18. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkts un 18. panta 2. punkta pirmā daļa

    15. panta 2. punkta pirmā daļa

    18. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 18. panta 3. punkts

    15. panta 2. punkta otrā daļa

    18. panta 2. punkta otrā daļa

    15. panta 3. punkts

    18. panta 4. punkts

    16. pants

    6. panta 1. punkts

    6. panta 2. un 3. punkts

    17. pants

    19. pants

    18. panta 1. punkts

    20. panta 1. un 2. punkts

    18. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    20. panta 4. punkts

    18. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts

    20. panta 7. punkts

    18. panta 3. punkts

    20. panta 11. punkts

    20. panta 3., 5., 6., 8., 9. un 10. punkts

    19. panta 1. punkts

    21. panta 1. punkts

    19. panta 1.a punkta pirmā daļa

    21. panta 3. punkta pirmā daļa

    19. panta 1.a punkta otrā daļa

    21. panta 3. punkta otrā daļa

    19. panta 2. punkta pirmā daļa

    21. panta 4. punkts

    19. panta 2. punkta otrā daļa

    21. panta 6. punkts

    19. panta 3. punkts

    21. panta 7. punkts

    21. panta 5. punkts

    19. panta 4. punkts

    21. panta 2. punkts

    20. panta 1. punkta pirmā daļa

    22. panta 1. punkts

    20. panta 1. punkta otrā daļa

    22. panta 2. punkts

    20. panta 2. punkts

    23. pants

    24. pants

    21. panta 1. punkts

    25. pants

    21. panta 2. punkts

    21. panta 5. punkts

    22. pants

    27. pants

    23. pants

    32. pants

    24. pants

    31. pants

    25. pants

    33. pants

    26. pants

    34. pants

    26. pants un 28. līdz 30. pants

    I pielikums, ievaddaļa

    I pielikuma ievaddaļas 1. līdz 5. punkts

    I pielikums, I pielikuma piezīmes, 1. līdz 3. punkts

    I pielikuma ievaddaļas 6. un 7. punkts

    I pielikuma 1. daļa

    I pielikuma 2. daļa

    I pielikuma 1. daļa, 1. daļas piezīmes, 1. līdz 6. piezīme

    I pielikums, I pielikuma piezīmes, 13. līdz 18. piezīme

    I pielikuma 1. daļa, 1. daļas piezīmes, 7. piezīme

    I pielikums, I pielikuma piezīmes, 20. piezīme

    I pielikums, I pielikuma piezīmes, 7. piezīme

    I pielikuma 2. daļa

    I pielikuma 1. daļa

    I pielikuma 2. daļa, 2. daļas piezīmes, 1. punkts

    I pielikums, I pielikuma piezīmes, 1. un 5. līdz 6. piezīme

    I pielikuma 2. daļa, 2. daļas piezīmes, 2. punkts

    I pielikums, I pielikuma piezīmes, 8. līdz 10. piezīme

    I pielikuma 2. daļa, 2. daļas piezīmes, 3. punkts

    I pielikums, I pielikuma piezīmes, 11.1, 11.2 un 12. piezīme

    I pielikuma 2. daļa, 2. daļas piezīmes, 4. punkts

    I pielikums, I pielikuma piezīmes, 4. piezīme

    II pielikuma I. līdz III. punkts

    II pielikuma 1. līdz 3. punkts

    II pielikuma IV daļas A punkts

    II pielikuma 4. punkta a) apakšpunkts

    II pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta pirmais, otrais un trešais ievilkums

    II pielikuma IV daļas B punkts

    II pielikuma 4. punkta b) apakšpunkts

    II pielikuma 4. punkta c) apakšpunkts

    II pielikuma IV daļas C punkts

    II pielikuma 4. punkta d) apakšpunkts

    II pielikuma V daļas A līdz C punkts

    II pielikuma 5. punkta a) līdz c) apakšpunkts

    II pielikuma V daļas D punkts

    II pielikuma 5. punkta d) apakšpunkts

    III pielikuma ievaddaļa un a) un b) punkts

    III pielikuma ievaddaļas punkti un a)apakšpunkts

    8. panta 1. un 5. punkts

    III pielikuma c) punkta i) līdz iv) apakšpunkts

    III pielikuma b) punkta i) līdz iv) apakšpunkts

    III pielikuma c) punkta v) līdz vii) apakšpunkts

    III pielikuma b) punkta v) līdz vii) apakšpunkts

    IV pielikums

    IV pielikums

    V pielikuma 1. punkts

    V pielikuma 1. daļas 1. punkts

    V pielikuma 2. punkts

    V pielikuma 3. līdz 5. punkts

    V pielikuma 1. daļas 2. līdz 4. punkts

    V pielikuma 6. punkts

    V pielikuma 2. daļas 1. punkts

    V pielikuma 7. līdz 8. punkts

    V pielikuma 1. daļas 5. punkts

    V pielikuma 1. daļas 6. punkts

    V pielikuma 9. līdz 10. punkts

    V pielikuma 2. daļas 2. un 3. punkts

    V pielikuma 11. punkts

    V pielikuma 1. daļas 7. punkts

    V pielikuma 2. daļas 4. punkts

    VI pielikuma I daļa

    VI pielikuma I daļa

    VI pielikuma II daļa

    VI pielikuma II daļa

    VII pielikums


    Top