23.11.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/33

(1)

Dalībvalstu ekonomikas politikas virzienu koordinēšanai Savienībā, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), būtu jāatbilst stabilu cenu, pareizas publisko finanšu un monetārās sistēmas un ilgtspējīgas maksājumu bilances pamatprincipiem.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) sākotnēji ietilpa Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (3), Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, (4) un Eiropadomes 1997. gada 17. jūnija Rezolūcija par Stabilitātes un izaugsmes paktu (5). Regula (EK) Nr. 1466/97 un Regula (EK) Nr. 1467/97 tika grozītas attiecīgi ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (6) un Regulu (EK) Nr. 1056/2005 (7). Turklāt Padome 2005. gada 20. martā pieņēma ziņojumu “Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana” (8).

(3)

SIP pamatmērķis ir pareiza un ilgtspējīga valsts finanšu sistēma kā līdzeklis, lai nostiprinātu nosacījumus stabilām cenām un stiprai, ilgtspējīgai izaugsmei, ko veicina finanšu stabilitāte, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības jomā.

(4)

Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē gūtā pieredze un konstatētās kļūdas liecina par nepieciešamību Savienībā uzlabot ekonomikas pārvaldību, kurai būtu jābalstās uz valstu lielāku atbildību par kopīgi pieņemtiem noteikumiem un politikas virzieniem un stingrāku Savienības līmeņa uzraudzības sistēmu pār valstu ekonomikas politikas virzieniem.

(5)

Jāstiprina vienota ekonomikas pārvaldības sistēma, tostarp attiecībā uz budžeta uzraudzību, saskaņā ar dalībvalstu ekonomiku sasniegto augsto integrācijas līmeni Savienībā, jo īpaši eurozonā.

(6)

Uzlabotās ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā vajadzētu būt vairākām savstarpēji saistītām un saskaņotām politikas nostādnēm ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības panākšanai, kurām jābūt saskaņotām citai ar citu, jo īpaši pamatojoties uz Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju, turklāt īpaša uzmanība jāpievērš iekšējā tirgus attīstībai un nostiprināšanai, starptautiskās tirdzniecības un konkurētspējas veicināšanai, Eiropas pusgadam ekonomikas un budžeta politikas pastiprinātai koordinācijai, efektīvam regulējumam pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanai un koriģēšanai (SIP), stabilai sistēmai makroekonomisku svārstību novēršanai un koriģēšanai, prasību minimumam attiecībā uz valstu budžeta struktūrām un uzlabotam finanšu tirgus regulējumam, un uzraudzībai, ietverot makrouzraudzību, ko veic Eiropas Sistēmisko risku kolēģija.

(7)

Iekšējā tirgus dinamikas panākšana un saglabāšana būtu jāuzskata par vienu no faktoriem, kas ļaus pareizi un netraucēti darboties ekonomikas un monetārajai savienībai.

(8)

SIP un ekonomikas pārvaldības sistēmai kopumā vajadzētu papildināt un atbalstīt Savienības stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai. Savstarpējām dažādu instrumentu saiknēm nebūtu jāsekmē atkāpes no SIP noteikumiem.

(9)

Ekonomikas pārvaldības uzlabošanai būtu jāietver Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu ciešāka un agrīnāka iesaistīšana. Atzīstot, ka šajā dialogā Eiropas Parlamenta partneri ir atbilstīgās Savienības iestādes un to pārstāvji, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā tai dalībvalstij, uz kuru attiecas Padomes lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu, Padomes ieteikums saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, pieprasījumi saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu vai lēmums saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu. Dalībvalstu līdzdalība šādā viedokļu apmaiņā ir brīvprātīga.

(10)

Komisijai būtu jāpiešķir lielāka loma pastiprinātas uzraudzības procedūrā attiecībā uz katras dalībvalsts konkrētu novērtējumu, uzraudzību, apmeklējumiem uz vietas, ieteikumiem un brīdinājumiem.

(11)

Piemērojot šo regulu, Padomei un Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā visi būtiskie faktori un attiecīgo dalībvalstu ekonomikas un budžeta situācija.

(12)

Būtu jāstiprina budžeta disciplīnas noteikumi, jo īpaši piešķirot nozīmīgāku lomu budžeta parāda līmenim un attīstībai un vispārējai ilgtspējai. Būtu jānostiprina arī mehānismi, ar kuriem nodrošina atbilstību šiem noteikumiem un to izpildi.

(13)

Ieviešot pašreizējo pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, pamatojoties gan uz budžeta deficīta, gan parāda kritēriju, jānosaka skaitlisks rādītājs, kurā ņemts vērā ekonomikas cikls, lai, pamatojoties uz to, novērtētu, vai valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pietiekami samazinās un pietiekami strauji tuvojas atsauces vērtībai.

Būtu jānosaka pārejas laiks, lai dalībvalstis, kurās šīs regulas pieņemšanas dienā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, varētu pielāgot savu politiku, ņemot vērā skaitlisko parāda samazināšanas rādītāju. Tas būtu jāpiemēro arī dalībvalstīs, uz kurām attiecas kāda Savienības vai Starptautiskā Valūtas fonda pielāgošanās programma.

(14)

Neatbilstībai skaitliskajam rādītājam par parāda samazināšanos nevajadzētu būt pietiekamam kritērijam, lai noteiktu, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, jo būtu jāņem vērā visu to attiecīgo faktoru kopums, kas minēti Komisijas ziņojumā atbilstīgi LESD 126. panta 3. punktam. Konkrēti, izvērtējums par cikliskuma un atlikumu un plūsmu korekciju sastāva ietekmi uz parāda attīstību var būt pietiekams rādītājs, lai izvairītos no tā, ka pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu konstatē, pamatojoties uz parāda kritēriju.

(15)

Nosakot, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, un šajā nolūkā izmantojot deficīta kritēriju un tā veidošanos, jāņem vērā visu attiecīgo faktoru kopums, kas minēti Komisijas ziņojumā atbilstīgi LESD 126. panta 3. punktam, ja valsts parāds attiecībā pret IKP nepārsniedz atsauces vērtību.

(16)

Starp atbilstīgajiem faktoriem ņemot vērā sistēmiskas pensiju reformas, galvenokārt būtu jāapsver, vai minētās reformas pastiprina vispārējās pensiju sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, vienlaikus neradot apdraudējumus budžeta stāvoklim vidējā termiņā.

(17)

Komisijas ziņojumā atbilstīgi LESD 126. panta 3. punktam pienācīgi būtu jāņem vērā valsts budžeta struktūru kvalitāte, jo tai ir izšķirīga loma budžeta konsolidācijas un ilgtspējīgu publisko finanšu stiprināšanā. Minētajā apsvērumā būtu jāiekļauj prasību minimums, kas noteikts Padomes Direktīvā 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (9), kā arī citas vēlamas prasības attiecībā uz fiskālo disciplīnu, par kurām ir panākta vienošanās.

(18)

Lai atbalstītu uzraudzību attiecībā uz atbilstību Padomes ieteikumiem un pieprasījumiem koriģēt pārmērīga budžeta deficīta situācijas, šie konkrētie gada budžeta mērķi jānosaka atbilstīgi vēlamajam fiskālajam uzlabojumam cikliski koriģētā izteiksmē, neskaitot vienreizējos un pagaidu pasākumus. Minētajā kontekstā gada kritērijs 0,5 % no IKP būtu jāsaprot kā ikgada vidējais rādītājs.

(19)

Rīcības efektivitātes novērtējumā ir lietderīgi kā atsauci ievērot atbilstību vispārējās valsts izdevumu mērķiem kopā ar plānoto konkrēto ieņēmumu pasākumu ieviešanu.

(20)

Novērtējot nepieciešamību pagarināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu, īpaši būtu jāņem vērā nopietnas ekonomikas lejupslīdes eurozonā vai visā Savienībā ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.

(21)

Ir lietderīgi pastiprināt LESD 126. panta 11. punktā paredzētās finanšu sankcijas, lai tās kļūtu par īstu stimulu ievērot atbilstību pieprasījumiem, kas izdoti saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.

(22)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, ievēro Savienības fiskālās uzraudzības sistēmu, saskaņā ar LESD 136. pantu būtu jāizveido uz noteikumiem pamatotas sankcijas, nodrošinot godīgus, savlaicīgus un efektīvus mehānismus, kā panākt atbilstību SIP noteikumiem.

(23)

Šajā regulā minētās sodanaudas ir citi ieņēmumi, kā minēts LESD 311. pantā, un būtu jāpiešķir stabilitātes mehānismiem, kas paredzēti finansiālas palīdzības sniegšanai un ko izveidojušas dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti.

(24)

Regulā (EK) Nr. 1467/97 minētajās atsaucēs būtu jāņem vērā jaunā pantu numerācija Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Padomes Regulas (EK) Nr. 3605/93 (10) aizstāšana ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (11).

(25)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1467/97,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1.   Šajā regulā paredz noteikumus, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķis ir nepieļaut pārmērīgu valsts budžeta deficītu un, ja tāds rodas, veicināt tā tūlītēju koriģēšanu, saderības ar budžeta disciplīnu novērtēšanai izmantojot valsts budžeta deficīta un valsts parāda kritēriju.

2.   Šajā regulā “iesaistītās dalībvalstis” ir tās dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro.”;

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

3)

iekļauj šādu iedaļu:

“1.A IEDAĻA

DIALOGS EKONOMIKAS JOMĀ

2.a pants

1.   Lai uzlabotu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt Padomes, Komisijas un vajadzības gadījumā arī Eiropadomes vai Eurogrupas priekšsēdētāju piedalīties komitejas sanāksmē, lai apspriestu Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu, Padomes ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, pieprasījumus saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu vai Padomes lēmumus saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu.

Parasti sagaidāms, ka Padome ievēro Komisijas ierosinājumus un ieteikumus vai arī izskaidro savu nostāju publiski.

Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var dot iespēju dalībvalstij, uz kuru attiecas šādi lēmumi, ieteikumi vai pieprasījumi, piedalīties viedokļu apmaiņā.

2.   Padome un Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par šīs regulas piemērošanu.”;

4)

regulas 3. pantu groza šādi:

5)

regulas 4. pantu 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Jebkuru Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu darīt zināmus atklātībai tās ieteikumus, ja tiek konstatēts, ka nav veikta nekāda efektīva rīcība, pieņem, tiklīdz ir beidzies termiņš, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 3. panta 4. punktu.

2.   Padome, izvērtējot to, vai ieteikumiem, ko tā izdevusi saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu, ir sekojusi efektīva rīcība, savu lēmumu balsta uz attiecīgās dalībvalsts iesniegto ziņojumu atbilstīgi šīs regulas 3. panta 4.a punktam un uz tā piemērošanu, kā arī citiem attiecīgās dalībvalsts valdības publiski paziņotiem lēmumiem.

Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi efektīvu rīcību, tā par to attiecīgi ziņo Eiropadomei.”;

6)

regulas 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Jebkādu Padomes lēmumu pieprasīt, lai attiecīgā iesaistītā dalībvalsts veic deficīta samazināšanas pasākumus saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, Padome pieņem divu mēnešu laikā pēc Padomes lēmuma, kurā tā konstatē, ka nav veikta efektīva rīcība saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu. Šādā pieprasījumā Padome prasa, lai dalībvalsts sasniedz gada budžeta mērķus, kas, pamatojoties uz prognozi, kura izmantota pieprasījuma sagatavošanai, tās cikliski koriģēto bilanci gadā uzlabo par vismaz 0,5 % no IKP, neskaitot vienreizējos un citus īslaicīgus pasākumus, lai tādējādi nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta korekciju pieprasījumā norādītajā termiņā. Padome norāda arī pasākumus, lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu.

1.a   Pēc Padomes pieprasījuma saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu attiecīgā dalībvalsts ziņo Padomei un Komisijai par rīcību, kas veikta, reaģējot uz to. Ziņojumā ietver valsts izdevumu un ieņēmumu mērķus un diskrecionāro pasākumu mērķus gan izdevumu, gan ieņēmumu jomā, kā arī informāciju par rīcībām, kas veiktas, reaģējot uz konkrētajiem Padomes ieteikumiem, lai Padome vajadzības gadījumā varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu. Dalībvalsts ziņojumu dara pieejamu atklātībai.

2.   Ja ir veikta efektīva rīcība atbilstīgi pieprasījumam saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un ja pēc minētā pieprasījuma pieņemšanas norisinās negaidīti nelabvēlīgi ekonomikas notikumi, kas lielā mērā negatīvi ietekmē valsts finanses, tad Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, var nolemt pieņemt pārskatītu pieprasījumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu. Ar pārskatīto pieprasījumu, ņemot vērā attiecīgos šīs regulas 2. panta 3. punktā minētos faktorus, jo īpaši var pagarināt budžeta deficīta korekcijas termiņu, parasti par vienu gadu. Padome izvērtē negaidītu un ekonomikai negatīvu notikumu esamību, kuriem ir ļoti negatīva ietekme uz valsts finansēm, salīdzinājumā ar ekonomikas prognozēm savā pieprasījumā. Ja notiek nopietna ekonomikas lejupslīde eurozonā vai visā Savienībā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var arī izlemt pieņemt pārskatītu pieprasījumu atbilstīgi LESD 126. panta 9. punktam, ar nosacījumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.”;

7)

regulas 6. līdz 8. pantu aizstāj ar šādiem:

“6. pants

1.   Padome, izvērtējot to, vai pieprasījumam, ko tā izdevusi saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu, ir sekojusi efektīva rīcība, savu lēmumu balsta uz attiecīgās dalībvalsts iesniegto ziņojumu atbilstīgi šīs regulas 5. panta 1.a punktam un uz tā piemērošanu, kā arī citiem attiecīgās dalībvalsts valdības publiski paziņotiem lēmumiem. Ņem vērā rezultātu, kas iegūts saskaņā ar šīs regulas 10.a pantu veiktajā Komisijas uzraudzības misijā.

2.   Gadījumos, kad ir izpildīti LESD 126. panta 11. punkta piemērošanas nosacījumi, Padome piemēro sankcijas saskaņā ar minēto pantu. Jebkuru šādu lēmumu pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc Padomes lēmuma saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu pieprasīt, lai attiecīgā iesaistītā dalībvalsts veic pasākumus.

7. pants

Ja iesaistītā dalībvalsts nerīkojas atbilstīgi attiecīgajiem Padomes aktiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 126. panta 7. un 9. punktu, Padome lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu piemērot sankcijas parasti pieņem 16 mēnešu laikā pēc paziņošanas termiņu beigām, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. un 3. punktā. Ja piemēro šīs regulas 3. panta 5. punktu vai 5. panta 2. punktu, attiecīgi pielāgo 16 mēnešu termiņu. Paātrinātu procedūru izmanto tīši ieplānota deficīta gadījumā, ko Padome uzskata par pārmērīgu.

8. pants

Jebkuru Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu pastiprināt sankcijas pieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ziņojumu iesniegšanas datumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2009. Jebkuru Padomes lēmumu saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu atcelt dažus vai visus savus lēmumus pieņem pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus no ziņojumu iesniegšanas datumiem, ievērojot Regulu (EK) Nr. 479/2009.”;

8)

regulas 9. panta 3. punktā atsauci “6. panta” aizstāj ar atsauci “6. panta 2. punkta”;

9)

regulas 10. pantu groza šādi:

10)

pievieno šādu pantu:

“10.a pants

1.   Komisija saskaņā ar šīs regulas mērķiem nodrošina pastāvīgu dialogu ar dalībvalstu iestādēm. Šajā sakarā Komisija jo īpaši veic misijas, lai izvērtētu faktisko ekonomisko situāciju dalībvalstī un konstatētu jebkādus ar šīs regulas mērķu izpildi saistītos riskus vai grūtības.

2.   Pastiprināti var uzraudzīt dalībvalstis, uz kurām attiecas ieteikumi un pieprasījumi, kas izdoti pēc atbilstīgi LESD 126. panta 8. punktam pieņemtā lēmuma, un lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu nolūkā veikt uzraudzību uz vietas. Attiecīgās dalībvalstis sniedz visu informāciju, kas nepieciešama uzraudzības misijas sagatavošanai un norisei.

3.   Komisija attiecīgos gadījumos var aicināt Eiropas Centrālās bankas pārstāvjus piedalīties uzraudzības misijās dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro vai kuras ir iesaistītas 2006. gada 16. marta Līgumā starp Eiropas Centrālo banku un ārpus eurozonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (12) (VKM II).

4.   Komisija ziņo Padomei par 2. punktā minētās misijas rezultātiem un var pieņemt lēmumu darīt savus apsvērumus zināmus atklātībai.

5.   Organizējot 2. punktā minētās uzraudzības misijas, Komisija attiecīgām dalībvalstīm nosūta pagaidu secinājumus, lai tās varētu izteikt komentārus.;

11)

regulas 11. un 12. pantu aizstāj ar šādiem:

“11. pants

Ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu nolemj piemērot sankcijas iesaistītajai dalībvalstij, tā parasti pieprasa sodanaudu. Padome var nolemt papildināt šādu sodanaudu ar citiem pasākumiem, kas paredzēti LESD 126. panta 11. punktā.

12. pants

1.   Sodanaudas summu nosaka nemainīgs komponents, kas līdzinās 0,2 % no IKP, un mainīgs komponents. Mainīgais komponents ir vienāds ar vienu desmitdaļu no absolūtās vērtības bilancei starp budžeta deficītu procentos no IKP iepriekšējā gadā un valsts bilances atsauces vērtību vai – ja neatbilstība budžeta disciplīnai ietver parāda kritēriju – valsts bilanci procentos no IKP, ko būtu vajadzējis sasniegt tajā pašā gadā atbilstīgi pieprasījumam saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu.

2.   Katru gadu, kas seko gadam, kurā piemērota sodanauda, kamēr lēmums par to, ka pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, nav atcelts, Padome izvērtē, vai attiecīgā iesaistītā dalībvalsts ir rīkojusies efektīvi, reaģējot uz Padomes pieprasījumu saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu. Šajā ikgadējā novērtējumā Padome saskaņā ar LESD 126. panta 11. punktu nolemj pastiprināt sankcijas, izņemot, ja attiecīgā iesaistītā dalībvalsts ir izpildījusi Padomes pieprasījumu. Ja Padome nolemj pieprasīt papildu sodanaudu, to aprēķina tāpat kā 1. punktā minēto sodanaudas mainīgo komponentu.

3.   Neviena atsevišķa 1. un 2. punktā minētā sodanauda nepārsniedz 0,5 % no IKP.”;

12)

regulas 13. pantu dzēš un atsauci uz to 15. pantā aizstāj ar atsauci “12. pantu”;

13)

regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:

“16. pants

Sodanaudas, kas minētas 12. pantā, ir uzskatāmas par citiem ieņēmumiem, kā minēts LESD 311. pantā, un tos piešķir Eiropas finanšu stabilitātes instrumentam. Kad iesaistītās dalībvalstis izveido citu stabilitātes mehānismu finansiālās palīdzības sniegšanai, lai nodrošinātu stabilitāti visā eurozonā, minēto sodanaudu summas piešķir minētajam mehānismam.”;

14)

pievieno šādu pantu:

“17.a pants

1.   Līdz 2014. gada 14. decembrim un turpmāk reizi piecos gados Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

Minētajā ziņojumā inter alia sniedz izvērtējumu par:

2.   Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.

3.   Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

15)

Regulā (EK) Nr. 1467/97 visas atsauces uz Līguma 104. pantu aizstāj ar atsaucēm uz LESD 126. pantu.

16)

Pielikuma 2. punkta I slejā atsauces “Padomes Regulas (EK) Nr. 3605/93 4. panta 2. un 3. punktā” aizstāj ar atsaucēm “Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2009 3. panta 2. un 3. punktā”.