15.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 238/1

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 258/2011 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes keramikas flīžu importam.

(2)

Lai labotu dažas tipogrāfiskas kļūdas, jo īpaši dažu Ķīnas ražotāju eksportētāju nosaukumus, kas pagaidu regulas I pielikumā bija norādīti kļūdaini, 2011. gada 31. maijā tika publicēts kļūdu labojums (3).

(3)

Pēc tam, kad bija pārbaudītas dažas prasības, kas tika saņemtas pēc kļūdu labojuma publicēšanas, kuras tika atzītas par pamatotām, tika konstatēts, ka daži citi nosaukumi ir norādīti kļūdaini. Pareizie visu to uzņēmumu nosaukumi, kam piemēro vidējo svērto maksājumu, ir uzskaitīti šīs regulas I pielikumā.

(4)

Jāatgādina, ka procedūra tika uzsākta, pamatojoties uz sūdzību, ko Eiropas Keramikas flīžu ražotāju federācija (CET) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 30 % – no keramikas flīžu kopējās produkcijas Savienībā. Kā minēts pagaidu regulas 24. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz kaitējuma novērtējumam būtiskajām tendencēm Komisija analizēja datus par laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(5)

Pēc tam, kad atklātībai bija nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts piemērot pagaidu pasākumus (“pagaidu izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus apsvērumus, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja būt uzklausītām, un uzklausīšanas amatpersona uzklausīja personas pēc divu ieinteresēto personu pieprasījuma.

(6)

Komisija turpināja vākt informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem.

(7)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu Ķīnas izcelsmes keramikas flīžu importam un tādu summu galīgo iekasēšanu, kas tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Turklāt tām tika atvēlēts laikposms argumentu iesniegšanai pēc šīs informācijas paziņošanas.

(8)

Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(9)

Ražotāju eksportētāju izlasē tika iekļauta pieteikumu iesniedzēju uzņēmumu “grupa”, jo abi grupā iekļautie ražotāji pēc to kopējā eksporta apjoma bija uzskatāmi par apjoma ziņā trešo lielāko eksportētāju uz Savienības tirgu. Šie uzņēmumi atsaucās uz attiecībām, kuras paredz 143. panta 1. punkta b) apakšpunkts Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4); minētais apakšpunkts nosaka, ka puses uzskata par savstarpēji saistītām, ja “personas ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri”. Izmeklēšanā vēlāk tika konstatēts, ka minētie uzņēmumi nav savstarpēji saistīti šādā nozīmē, un, kā minēts pagaidu regulas 35. apsvērumā, šos abus ražotājus uzskatīja par atsevišķiem uzņēmumiem.

(10)

Vairāki ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka šos uzņēmumus vajadzētu izslēgt no izlases, jo tie ir snieguši nepatiesu vai maldinošu informāciju. Šie ražotāji arī apgalvoja, ka tādējādi vidējo svērto dempinga starpību vajadzētu aprēķināt, neņemot vērā abus izlasē iekļautos uzņēmumus.

(11)

Šajā saistībā jānorāda, ka informāciju, ko šīs personas sniedza pirms atlases, uzskatīja par pietiekamu, lai tos uzskatītu par savstarpēji saistītiem, un, ņemot vērā to kopējo eksporta pārdošanas apjomu uz Savienības tirgu, tie tika iekļauti izlasē. Pēc pārbaudes vizītēm uz vietas abu šo minēto uzņēmumu telpās to savstarpējās attiecības tika izvērtētas sīkāk. Pārbaudīja informāciju, ko uzņēmumi sniedza, pamatojot savu apgalvojumu, ka tie ir savstarpēji saistīti, bet atzina par nepietiekamu, lai tos uzskatītu par savstarpēji saistītiem, atšķirībā no uzņēmumu viedokļa šajā jautājumā. Attiecīgi tika secināts, ka šos uzņēmumus nevar uzskatīt par savstarpēji saistītiem Regulas (EEK) Nr. 2454/93 143. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tā kā uzņēmumi sadarbojās izmeklēšanā, sniedzot informāciju par savām savstarpējām attiecībām, tiek uzskatīts, ka nav pamata tos izslēgt no izlases. Šādos apstākļos šis apgalvojums tiek noraidīts.

(12)

Turklāt, pat pieņemot, ka, iekļaujot izlasē citus uzņēmumus izmeklēšanas laikā, eksporta apjoma īpatsvars uz Savienības tirgu IP aptvertajā periodā būtu ievērojami lielāks, būtu bijis sarežģīti pieejamā termiņā izvērtēt jebkādus no jauna izvēlētus uzņēmumus. Tāpēc, kaut arī ir secināts, ka šie uzņēmumi nav savstarpēji saistīti, izlase joprojām atbilst pamatregulā paredzētajiem kritērijiem. Visbeidzot, jānorāda, ka nebija pierādījumu, ka uzņēmumi ir apzināti apgalvojuši, ka ir savstarpēji saistīti, lai tos iekļautu izlasē.

(13)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 5. un 6. apsvērums.

(14)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka neviens no Savienības ražotājiem, kas uztur sūdzību, nav iesniedzis atbildes uz atlases jautājumiem un ka tāpēc minētie ražotāji būtu jāuzskata par tādiem, kas nesadarbojas procedūrā. Pēc galīgās informācijas paziņošanas šis arguments joprojām tika uzturēts.

(15)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka atbilžu trūkums uz atlases jautājumiem liecina, ka Savienības ražotāji, kas uztur sūdzību, nesadarbojās, jāatgādina, ka CET bija visu sūdzības iesniedzēju uzņēmumu juridiskā pārstāve. Pēc pieprasījuma CET sūdzības iesniedzēju vārdā arī iesniedza papildinformāciju par datiem, kas attiecas uz IP. Kā sīkāk izklāstīts paziņojumā par procedūras sākšanu, informācija izlases veidošanas nolūkiem tika prasīta tikai par tiem uzņēmumiem, kas vēl nebija snieguši visu vajadzīgo informāciju. No tā izriet, ka sūdzību iesniegušie ražotāji pilnībā sadarbojās, jo tie bija iesnieguši visu vajadzīgo informāciju sūdzības iesniegšanas posmā un vajadzīgos atjauninājumus attiecībā uz IP datiem to vārdā iesniedza to juridiskais pārstāvis izmeklēšanas posmā.

(16)

Viena no ieinteresētajām personām apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares iedalīšana dažādos segmentos un atlases ģeogrāfiskais aptvērums nozīmē, ka tas nav statistiski derīgs. Šajā ziņā jāatgādina, ka Savienības keramikas flīžu ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota – tajā darbojas vairāk nekā 500 ražotāju. Tika arī secināts, ka ražošanas nozare ir pārstāvēta visos trīs tās segmentos, t. i., lielo, vidējo un mazo uzņēmumu segmentā. Lai nodrošinātu to, ka lielo uzņēmumu rezultāti nav noteicošie kaitējuma analīzē un ka tiek pienācīgi atspoguļots stāvoklis mazajos uzņēmumos, kas kopā pārstāv lielāko Savienības produkcijas daļu, tika nolemts, ka izlasē vajadzētu būt pārstāvētiem visiem nozares segmentiem (t. i., mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem). Katrā no segmentiem tika izvēlēti vislielākie uzņēmumi ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta ģeogrāfiskā reprezentativitāte.

(17)

Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka pēc tam, kad no atlasīto uzņēmumu saraksta tika svītrots Polijas ražotājs, izlase joprojām ir reprezentatīva, un arī norādīja, ka izlase jebkurā gadījumā ir nepietiekami reprezentatīva no Savienības tirgū notiekošās pārdošanas apjomu viedokļa.

(18)

Ir tiesa, ka viens Polijas ražotājs nolēma pārtraukt sadarbību un tāpēc tas bija jāizslēdz no izlases. Tomēr izlasei, lai tā būtu reprezentatīva, nav katrā ziņā jāatspoguļo ražotāju dalībvalstu precīzs ģeogrāfiskais sadalījums un īpatsvars. Tā kā ģeogrāfiskais sadalījums ir tikai viens no faktoriem, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu reprezentativitāti, šāda pieeja būtu praktiski neiespējama no administratīvā viedokļa. Ir pietiekami, ka izlase kopumā atspoguļo lielāko iesaistīto ražotājvalstu īpatsvaru. Vērtējot pēc šā kritērija, tika secināts, ka Polijas uzņēmuma izslēgšana no izlases neietekmē izlases vispārējo reprezentativitāti. Pamatojoties uz minēto, tiek apstiprināts, ka Savienības ražotāju izlase bija pietiekami reprezentatīva pamatregulas 17. panta nozīmē.

(19)

Attiecībā uz apgalvojumu par izlases vispārējo reprezentativitāti jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozares lielās sadrumstalotības dēļ ir nenovēršami, ka izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāv salīdzinoši nelielu daļu no Savienības produkcijas kopējā apjoma. Jebkurā gadījumā pamatregulas 17. pantā ir noteikts, ka izmeklēšanu var ierobežot vai nu līdz statistiski derīgai izlasei, vai arī līdz vislielākajam pārstāvēto preču, pārdošanas vai eksporta apjomam, kādu ir iespējams pieņemami izpētīt, tomēr minētajā pantā nav noteikts konkrēts šāda reprezentatīvā apjoma līmeņa slieksnis. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts, ka atlasīto paraugu izlase bija reprezentatīva pamatregulas 17. panta nozīmē.

(20)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija izlasē nav iekļāvusi Savienības ražotājus, kas piedāvā zemas pārdošanas cenas un atrodas tādās valstīs kā Polija un Čehija, tāpēc šādi veidota izlase nav reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražotāju vidējām pārdošanas cenām.

(21)

Atbildot uz minēto apgalvojumu, Komisija konstatēja, ka izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares pārstāvju vidējās pārdošanas cenas ir tādā pašā diapazonā kā vidējās pārdošanas cenas, kas ietvertas publiski pieejamā statistikā. Jebkurā gadījumā, kā paskaidrots 125. apsvērumā, izmeklēšanā tika pierādīts, ka, pat ņemot vērā publiski pieejamās cenas attiecībā uz minētajām valstīm, galīgie konstatējumi būtiski nemainītos.

(22)

Vairākas personas iesniedza piezīmes par metodoloģiju, kas izmantota Savienības ražošanas nozares pārstāvju atlasei, salīdzinājumā ar Ķīnas eksportētāju atlasi, kura veikta, pamatojoties tikai uz eksporta apjomu.

(23)

Attiecībā uz atšķirīgo metodoloģiju, kas izmantota Savienības ražotāju atlasei, no vienas puses, un Ķīnas ražotāju eksportētāju parauga atlasei, no otras puses, būtu jānorāda, ka metodoloģija tika izmantota saskaņā ar atlases uzdevuma mērķiem. Attiecībā uz Savienības ražošanas nozari Komisijai bija jānovērtē stāvoklis visā nozarē, un tāpēc tika izvēlēti kritēriji, kas nodrošinātu maksimālu visas nozares reprezentativitāti. Attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika uzskatīts par atbilstošu izvēlēties atlasi pēc vislielākā attiecīgā ražojuma eksporta apjoma, un tāpēc tika atlasīti vislielākie eksportētāji. Tāpat būtu jānorāda, ka pamatregulas 17. pants neparedz pienākumu abus paraugus atlasīt pēc vienādiem kritērijiem. Turklāt šajā gadījumā pirms Ķīnas ražotāju eksportētāju atlases pabeigšanas sadarbībā iesaistītajām personām Ķīnā, kā arī Ķīnas iestādēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes par ierosināto atlasi. Tika saņemtas piezīmes par atlases sastāvu, bet ne par tās reprezentativitāti.

(24)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas kāda importētāju apvienība apgalvoja, ka pamatregulas 17. pants ir jāsaprot tā, ka Savienības ražotāju un ražotāju eksportētāju atlase būtu jāveic pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem. Vairākas Ķīnas ieinteresētās personas pēc galīgās informācijas paziņošanas turpināja apgalvot, ka attiecīgo atlašu veidošanā ir notikusi diskriminācija starp Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražotājiem.

(25)

Atbildot uz apgalvojumu, kas tika izvirzīts pēc galīgās informācijas paziņošanas, proti, ka Savienības ražotāju un ražotāju eksportētāju atlasē būtu jāpiemēro vieni un tie paši kritēriji, 23. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ tiek uzskatīts, ka šo atlasi ir pieļaujams veikt pēc atšķirīgiem kritērijiem. Šādos apstākļos šis apgalvojums tiek noraidīts.

(26)

Attiecībā uz faktu, ka netika saņemtas piezīmes par atlases reprezentativitāti, kā minēts 23. apsvērumā, šīs personas apgalvoja, ka atlases laikā Ķīnas ieinteresētās personas nebija informētas, ka atlases veidošanai tika izmantoti atšķirīgi kritēriji, un tāpēc tās nevarēja iesniegt piezīmes par šo faktu.

(27)

Attiecībā uz to, ka Ķīnas ieinteresētās personas nebija informētas par atšķirīgajiem kritērijiem, kas izmantoti atlasē, ir jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu standarta prakse ir apspriesties ar ieinteresētajām personām par tās ierosinātās atlases sastāvu, kura atbilst šo personu kategorijai, piemēram, apspriedes ar ražotājiem eksportētājiem notiek tikai par ražotājiem eksportētājiem, ko ierosināts iekļaut atlasē. Šādos apstākļos šo personu apgalvojums attiecībā uz nespēju atlases veidošanas laikā iesniegt piezīmes par atšķirīgajiem atlases kritērijiem, kas izmantoti dažādām atlasēm, netiek ņemts vērā.

(28)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ņemot vērā atšķirīgus segmentus, veicot atlasi, Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 4. panta 1. punktu, kas nosaka, ka analīze būtu jāveic par Savienības ražošanas nozari kopumā, nevis par atsevišķām uzņēmumu grupām vai veidiem.

(29)

Apgalvojumam, ka atlases iedalīšana trīs segmentos ir pretrunā pamatregulas 4. panta 1. punktam, nevar piekrist. Kā var secināt no 23. apsvēruma, izveidotajā atlasē bija pārstāvēta visa Savienības ražošanas nozare, nevis tikai atsevišķa uzņēmumu grupa, kā to apgalvo attiecīgā persona. Turklāt pamatregulas 17. panta 1. punkts jo īpaši atļauj veikt atlasi, lai noteiktu kaitējumu. Tāpēc šis apgalvojums bija nepamatots un tika noraidīts.

(30)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas tā pati ieinteresētā persona apstrīdēja faktu, ka atlases veikšanā ir ņemts vērā ģeogrāfiskais sadalījums, apgalvojot, ka Savienība ir vienots tirgus un ka saskaņā ar 17. panta 1. punktu atlasi var veikt, tikai pamatojoties uz vislielāko pārstāvēto apjomu.

(31)

Attiecībā uz apgalvojumu par ģeogrāfiskā sadalījuma kritērija izmantošanu jānorāda, ka šī nozare ir sadrumstalota nozare un ka, lai novērtētu izvēlēto uzņēmumu reprezentativitāti, izmanto ražotāju ģeogrāfisko sadalījumu pa dalībvalstīm, lai atspoguļotu dažādās situācijas, kādas var būt Savienībā. Atlase aptver dalībvalstis, kurās saražo apmēram 90 % no Savienības produkcijas; pēc Polijas uzņēmuma izslēgšanas šis rādītājs joprojām saglabājās augsts, proti, apmēram 80 %. Tādējādi Komisijas izmantotā metodoloģija nodrošināja, ka atlasē tiek pārstāvēta Savienības ražošanas nozare kopumā un ka tā atbilst pamatregulas 17. panta 1. punktam. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(32)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražotāju atlasē ir izvēlēti tikai vidējie un mazie uzņēmumi, kam esot augstākas izmaksas un cenas nekā lielajiem Ķīnas uzņēmumiem.

(33)

Šis arguments netika pamatots ar pierādījumiem. Jānorāda, ka atlasē tika iekļauti uzņēmumi no visiem segmentiem. Turklāt izmaksas var ietekmēt arī citi faktori, nevis tikai uzņēmuma lielums, piemēram, izejvielu izmaksas, nolietojums vai jaudas izmantojums.

(34)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka tas, ka nav informācijas par sūdzības iesniedzēja identitāti, liedz ieinteresētajām personām pilnībā īstenot to aizstāvības tiesības. Tika arī apgalvots, ka prasība pēc anonimitātes ir nepamatota, jo daži ražotāji nav prasījuši neizpaust to nosaukumu.

(35)

Viena persona atkārtoti apgalvoja, ka nebija pamata atzīt nosaukuma konfidencialitāti vairumam uzņēmumu, kas iesniedza sūdzību un to atbalsta. Minētā persona jo īpaši norādīja, ka lietas dokumentos, ko varēja pārbaudīt ieinteresētās personas, nebija iekļauti pierādījumi, kuri pamatotu prasības pēc konfidencialitātes. Tā arī apgalvoja, ka informācijas trūkums par atlasīto uzņēmumu identitāti ir liedzis citām ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes par mikrorādītāju novērtējuma pareizību.

(36)

Atbildot uz galīgās informācijas paziņošanu, tā pati persona apšaubīja, vai visi atlasīto ražotāju saistītie uzņēmumi ir iesnieguši atbildes uz anketas jautājumiem.

(37)

Jāatgādina, ka pamatregulas 19. pants ļauj aizsargāt konfidenciālu informāciju gadījumos, kad tās izpaušana nodrošinātu ievērojamas priekšrocības konkurentam vai ļoti negatīvi ietekmētu personu, kura šādu informāciju ir sniegusi, vai personu, no kuras minētā persona ieguvusi šādu informāciju. Vairākums sūdzības iesniedzēju vēlējās, lai to identitāte paliktu konfidenciāla, un iesniedza pietiekamus pierādījumus, ka pastāv ievērojama pretpasākumu iespējamība, kas cita starpā izpaužas zaudēta noieta veidā gadījumā, ja to nosaukumi tiktu izpausti. Komisijas dienesti attiecīgi pieņēma šo uzņēmumu prasību.

(38)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka daži uzņēmumi nav prasījuši, lai tiktu saglabāta to nosaukumu konfidencialitāte, jānorāda, ka šis fakts neietekmē citu uzņēmumu tiesības pieprasīt šādu konfidencialitāti, ja tiek norādīts pietiekams pamatojums. Šādas prasības tika izvērtētas katrā gadījumā atsevišķi, un tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(39)

Attiecībā uz to, vai visi atlasīto Savienības ražotāju saistītie uzņēmumi ir iesnieguši atbildes uz anketas jautājumiem, jānorāda, ka principā atbilžu nesaņemšana no kāda saistītā Savienības ražotāja nenozīmē, ka tas liegtu Komisijai izdarīt ticamus secinājumus par kaitējumu, ar nosacījumu, ka saņemtās atbildes uz anketas jautājumiem ir iespējams pārbaudīt. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumu, kad saistītie uzņēmumi ir atsevišķas juridiskas personas ar atsevišķu grāmatvedību.

(40)

Viena persona, kas pārstāvēja ražotāju eksportētāju intereses, apgalvoja, ka šīs izmeklēšanas jomā vajadzēja iekļaut attiecīgā ražojuma importu no Turcijas.

(41)

Attiecībā uz to, ka sūdzībā netika iekļauts Turcijas izcelsmes imports, būtu jānorāda, ka uzsākšanas posmā nebija pietiekamu pierādījumu par šīs valsts importa dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, lai pamatotu antidempinga procedūras uzsākšanu pret šādu importu. Tāpēc apgalvojums, ka izmeklēšanas jomā vajadzēja iekļaut Turciju, tiek noraidīts.

(42)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viena ieinteresētā persona norādīja, ka ir mainīti KN kodi, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu un ir ietverti regulā, ar kuru nosaka pagaidu pasākumus, salīdzinājumā ar kodiem, kas norādīti paziņojumā par procedūras sākšanu, un interesējās par šo atšķirību iemesliem un to, vai šādas izmaiņas nozīmē arī to, ka ir mainījies aptverto ražojumu klāsts.

(43)

Šajā saistībā tiek uzsvērts, ka atšķirības starp KN kodiem, kas norādīti regulā, ar kuru nosaka pagaidu pasākumus, un kodiem, kas minēti paziņojumā par procedūras sākšanu, nav saistītas ar ražojumu definīcijas vai izmeklēšanas jomas izmaiņām. Grozījumi nemaina aptvertos flīžu veidus, bet tikai attiecas uz nepieciešamību ņemt vērā vispārējās izmaiņas Kombinētajā nomenklatūrā, kas paredzētas Komisijas Regulā (ES) Nr. 861/2010 (5), kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī.

(44)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja, lai no aptverto ražojumu klāsta izslēdz konkrētas keramikas mozaīkas. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka, nosakot pasākumus, šī attiecīgā ražojuma kategorija zaudētu konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem ražojumiem, ar kuriem to var aizvietot, un ka jebkurā gadījumā šajā konkrētajā segmentā nenotiek dempings.

(45)

Attiecībā uz šo prasību izmeklēšanā tika noskaidrots, ka, tā kā keramikas mozaīkām un cita veida keramikas flīzēm ir tādas pašas fiziskās un tehniskās īpašības, ražojumu klāsta pārskatīšana nav pamatota. Attiecībā uz dempinga nepastāvēšanu šajā segmentā, par ko netika sniegti nekādi pierādījumi, dempinga un kaitējuma analīzei ir jāatspoguļo situācija attiecībā uz visu attiecīgo ražojumu. Šajos apstākļos apgalvojums tiek noraidīts.

(46)

Ņemot vērā minēto un tā kā nav citu piezīmju par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, ar šo apstiprina regulas 25.–32. apsvērumu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus.

(47)

Tā kā nav citu piezīmju vai konstatējumu par tirgus ekonomikas režīma piešķiršanu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 33.–40. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(48)

Netika saņemtas piezīmes par lēmumu, ar kuru piešķir vai atsaka AR piešķiršanu atsevišķiem uzņēmumiem.

(49)

Tomēr divi importētāji apšaubīja Komisijas AR analīzes derīgumu kopumā, apgalvojot, ka Savienība katru gadu sadala subsīdijas, izmantojot struktūrfondu shēmu.

(50)

Šajā saistībā jānorāda, ka pamatregulas 9. panta 5. punktā ir izklāstīti nosacījumi, kas jāievēro, lai varētu izmantot AR statusa sniegtās priekšrocības. Apgalvotā subsidēšanas esamība Savienībā nav būtiska minētās pārbaudes mērķiem. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts un secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 41.– 44. apsvērumā, tiek paturēti spēkā.

(51)

Astoņi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, iesniedza pieprasījumus veikt AP saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu. Tika nolemts veikt AP par vienu ražotāju eksportētāju, proti, Kito Group, jo šāda pārbaude nebija pārmērīgi apgrūtinoša. Šis koncerns pārstāvēja lielāko eksporta apjomu no tiem astoņiem ražotājiem, kas pieprasīja AP.

(52)

Minētais koncerns pieprasīja AP. Pēc šā pieprasījuma izvērtēšanas sākotnēji tika ierosināts piešķirt AP Kito Group, jo nebija iemeslu, lai to nedarītu.

(53)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pamatregulas 17. panta 3. punkts nepieļauj ierobežotu AP pieprasījumu skaitu gadījumos, kad ir saņemti vairāki pieprasījumi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šādu uzskatu atbalsta vairākas iepriekš veiktas antidempinga izmeklēšanas. Šajā saistībā jānorāda, ka pamatregulas 17. panta 3. punktā paredzētais kritērijs attiecībā uz AP pieprasījumu izvērtēšanu ir šāds – vai šādas pārbaudes nebūtu pārmērīgi apgrūtinošas, un vai tās ļautu pabeigt izmeklēšanu laikus. Šajā konkrētajā izmeklēšanā un kā minēts 51. apsvērumā, viena AP pieprasījuma izvērtēšana no astoņiem pieprasījumiem nebija apgrūtinoša. Attiecībā uz iepriekšējām izmeklēšanām, kurās izvērtēti AP pieprasījumi, jānorāda, ka tas, cik apgrūtinoši ir šādi pieprasījumi, un vajadzība pabeigt izmeklēšanu laikus ir jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi. Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzēja apgalvojumi tiek noraidīti.

(54)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas tika saņemta informācija un pierādījumi par to, ka Kito Group, iespējams, nav atklājis visus koncerna saistītos uzņēmumus, kā rezultātā konstatējumi attiecībā uz koncernu varētu būt nepilnīgi. Koncernam tika dota iespēja komentēt šo informāciju, un tas tika informēts par iespējamu pamatregulas 18. panta piemērošanu. Savā atbildē koncerns apstiprināja, ka, sniedzot atbildes uz antidempinga anketas jautājumiem, tie patiešām nav atklājuši divus saistītos uzņēmumus, taču apgalvoja, ka tam nevajadzētu ietekmēt konstatējumus, jo tā bija vienkārša pārskatīšanās bez sekām, jo šie uzņēmumi nav iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai tirdzniecībā. Tomēr fakts, ka šo divu uzņēmumu pastāvēšana netika atklāta, neļāva pareizi novērtēt un pārbaudīt koncerna darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu. Šādos apstākļos tiek secināts, ka koncerns nesniedza nepieciešamo informāciju noteiktajā termiņā un attiecīgi konstatējumi attiecībā uz koncernu ir veikti, pamatojoties uz pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(55)

Divi importētāji iesniedza piezīmes pret Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) kā analogās valsts izvēli, apgalvojot, ka ASV ir neatbilstoša kā analogā valsts tās nenozīmīgā vietējās produkcijas apjoma dēļ un tāpēc, ka tā nav konkurētspējīga pasaules tirgū. Tie arī apgalvoja, ka ASV tika izvēlētas nepamatoti, norādot, ka alternatīvu analogu valstu trūkumu ir izraisījis nepamatots Savienības ražotāju apvienības spiediens uz ražotājiem no citām iespējamām analogām valstīm, lai novērstu to iespējamo sadarbību. Divi importētāji apgalvoja, ka Komisija neņēma vērā informāciju no vairākām valstīm, kam bija iespēja sadarboties, un ka netika ņemti vērā publiski pieejamie dati no valsts vai starptautiskām ražotāju apvienībām trešās valstīs.

(56)

Attiecībā uz pēdējo norādīto argumentu jāatgādina, ka, lai varētu veikt dempinga līmeņa izmeklēšanu, ir vajadzīga ar konkrētiem uzņēmumiem saistīta informācija. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(57)

Attiecībā uz apgalvojumiem par Savienības ražotāju apvienības nepamatotu spiedienu, lai novērstu sadarbību, jānorāda, ka netika iesniegti to apliecinoši pierādījumi. Tāpēc šīs piezīmes nebija ņemamas vērā.

(58)

Minētie importētāji arī apgalvoja, ka ASV ik gadu saražotās keramikas flīžu produkcijas apjoms ir apmēram 60 miljoni m2 gadā, nevis 600 miljoni m2, kā norādīts pagaidu regulas 51. apsvērumā. Minētais apgalvojums tika pārbaudīts un atzīts par patiesu.

(59)

Attiecībā uz ASV kā analogās valsts piemērotību, ņemot vērā ievērojami mazāku produkcijas līmeni, jāuzsver, ka ASV tirgus ir ļoti konkurētspējīgs – tajā darbojas vairāki vietējie ražošanas uzņēmumi, un importa apjomi ir ievērojami. Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 52. apsvērumā, nav pierādījumu par ārpustarifa šķēršļiem, kas būtiski kavētu konkurenci tirgū. Šajos apstākļos, kaut arī produkcijas apjoms ir mazāks, nemainās vispārējais secinājums, ka ASV ir atbilstoša analogā valsts.

(60)

Divi importētāji apgalvoja, ka ASV ražoto flīžu vienības pārdošanas cenas ASV vietējā tirgū ir daudz augstākas nekā Savienības tirgū un, salīdzinot ar eksporta cenām, liek secināt par dempinga prakses esamību. Šis arguments tika atzīts par nebūtisku šīs procedūras mērķim, jo jebkurus šādus apgalvojumus – pieņemot, ka pastāv prima facie pierādījumi tiem par labu, – var rūpīgi pārbaudīt tikai atsevišķā antidempinga procedūrā, kas attiecas uz ASV. Tāpēc to neņēma vērā.

(61)

Minētie importētāji arī apgalvoja, ka ASV ražotājs, kas sadarbojās, piederēja vai bija piesaistīts Savienības ražotājiem un ka tādējādi izmeklēšana ir kļūdaina, jo iegūtie dati nebija neatkarīgi.

(62)

Jāatgādina, ka dati, ko sniedza ASV ražotājs, kurš sadarbojās, tika pārbaudīti uz vietas. Tāpēc šis arguments tika atzīts par nebūtisku un netika ņemts vērā.

(63)

Minētie importētāji arī apgalvoja, ka ASV eksporta apjoms ir ierobežots. Šis arguments tika uzskatīts par nebūtisku analogās valsts izvēlē, jo analogās valsts datus izmanto normālās vērtības, nevis eksporta cenu noteikšanai. Tāpēc to noraidīja.

(64)

Visbeidzot, tie paši importētāji apgalvoja, ka sadarbībā iesaistītā analogā ražotāja identitātes, produkcijas apjoma, vērtības un kvalitātes konfidencialitātes saglabāšana ir nepamatota. Jāatgādina, ka analogais ražotājs, kas sadarbojās, bija pieprasījis konfidencialitāti, bažīdamies par komerciālu pretpasākumu īstenošanu, un šī prasība tika atzīta par pamatotu. Turklāt nevar noliegt, ka jebkuru importētāju pieprasīto datu sniegšana – pat noteiktās amplitūdās – varētu kļūt par cēloni analogās valsts ražotāja identificēšanai. Tāpēc importētāju apgalvojums netika ņemts vērā.

(65)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas abi minētie importētāji atkārtoja vairākus jau iepriekš izteiktus apgalvojumus, tomēr neiesniedzot nekādus pamatotus papildu pierādījumus. Šādos apstākļos to apgalvojumi tiek noraidīti.

(66)

Turklāt abi minētie importētāji arī apgalvoja, ka, tā kā ASV ražotāju, kurš sadarbojas, kontrolē Savienības ražotājs, šā ASV uzņēmuma kā atbilstoša analogās valsts ražotāja izvēle ir kļūdaina. Jo īpaši tie norādīja, ka ASV uzņēmums nav ekonomiski neatkarīgs un tādēļ nevar tikt izmantots kā kritērijs attiecībā uz dempingu. Lai pamatotu savu apgalvojumu, importētāji atsaucas uz pamatregulas 2. panta 1. punkta trešo un ceturto daļu. Atbildot uz šo apgalvojumu, vispirms jānorāda, kā minēts pagaidu regulas 23. apsvērumā un turpmāk 69. apsvērumā, ka ASV ražotājs, kas sadarbojās, ir pieprasījis anonimitāti un tā prasība ir izpildīta. Šādos apstākļos attiecību esamību starp ASV uzņēmumu un Savienības ražotāju nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. Tomēr jānorāda, ka minētie pamatregulas noteikumi attiecas uz to, kā ņemt vērā izmeklēšanai pakļauta uzņēmuma pārdošanas cenas, kad tas veic pārdošanu saistītai personai. Šie noteikumi neattiecas uz jautājumu par iespējamām attiecībām starp analogās valsts ražotāju un Savienības ražotāju. Šādos apstākļos apgalvojums tiek noraidīts.

(67)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas kāda importētāju apvienība iesniedza vairākas pretenzijas. Pirmkārt, tā apgalvoja, ka, ņemot vērā zemos ASV ražotāju tirdzniecības apjomus savā vietējā tirgū salīdzinājumā ar Ķīnas eksportu uz Savienību, ir neatbilstoši izvēlēties ASV par analogās valsts tirgu. Šajā ziņā iespējamo analogo valstu izvērtēšanā viens no elementiem, ko pārbauda, cita starpā ir konkurences līmenis minētajās valstīs. Tas, ka tirdzniecības apjoms vietējā ražošanas nozarē un imports no valsts, attiecībā uz kuru veic izmeklēšanu, ir līdzīgā līmenī, nav priekšnosacījums, lai valsti uzskatītu par atbilstošu analogo valsti. Attiecībā uz šiem apgalvojumiem jānorāda, ka šajā izmeklēšanā, kā noteikts 59. apsvērumā, ASV tirgus tika atzīts par pietiekami konkurētspējīgu, lai to izvēlētos kā atbilstošu. Šādos apstākļos šis apgalvojums tiek noraidīts.

(68)

Importētāju apvienība arī apgalvoja, ka tā neuzskata faktu, ka importa apjoms uz ASV tirgu ir ievērojams, par būtisku ASV kā analogās valsts izvēlē. Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka importa apjoms patiešām ir viens no svarīgajiem faktoriem, vērtējot atbilstošas analogās valsts izvēli. Vietējā ražošana apvienojumā ar lielu importa apjomu veicina tirgus konkurētspēju, kā minēts 59. apsvērumā. Šādos apstākļos šis apgalvojums tiek noraidīts.

(69)

Importētāju apvienība arī interesējās, kādus pierādījumus ir iesniedzis analogās valsts ražotājs, lai pierādītu komerciālu pretpasākumu risku, kā minēts 64. apsvērumā. Šajā ziņā ASV uzņēmums norādīja, ka ASV tirgū darbojas vairāki Ķīnas keramikas flīžu ražotāji eksportētāji, ar kuriem ASV uzņēmums konkurē par tiem pašiem klientiem. Šajos apstākļos ASV uzņēmums norādīja, ka tas bažījas par komerciālu pretpasākumu īstenošanu, ja tiktu atklāta tā identitāte. Attiecībā uz iesniegtajiem komerciālu pretpasākumu riska pierādījumiem jānorāda, ka iespējamais risks, ko rada fakts, ka ASV uzņēmums un Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri aktīvi darbojas ASV tirgū, konkurē par vieniem un tiem pašiem klientiem, tika atzīts par ticamu. Šādos apstākļos uzņēmuma prasība pēc anonimitātes tika izpildīta.

(70)

Apvienība arī apgalvoja, ka, tā kā vietējā ražojuma keramikas flīžu vidējās cenas ASV vietējā tirgū ir vairākas reizes lielākas nekā Savienībā no Ķīnas importēto ražojumu cenas, ASV ražojums nav uzskatāms par “līdzīgu ražojumu” no Ķīnas importētajam ražojumam. Šajā ziņā tas, ka šīs abas cenas atšķiras, nav iemesls, lai uzskatītu, ka ASV ražojums nav līdzīgs attiecīgajam ražojumam. Kā noteikts pagaidu regulas 32. apsvērumā, tika secināts, ka attiecīgajam ražojumam un cita starpā ražojumam, ko ražo un pārdod ASV vietējā tirgū, ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības un tos izmanto vienam un tam pašam pamatmērķim. Šādos apstākļos tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Tāpēc apvienības apgalvojums tiek noraidīts.

(71)

Visbeidzot, apvienība interesējās, kāpēc apstākļos, kad trešās valstis, izņemot ASV, nesadarbojās, par atbilstošu analogo valsti netika uzskatīta Savienība. Šajā ziņā, ņemot vērā, ka ASV tika atzītas par atbilstošu analogo valsti, kā minēts 59. apsvērumā, nebija vajadzības izvērtēt citus iespējamos atbilstošos tirgus. Tāpēc apvienības apgalvojums tiek noraidīts.

(72)

Tā kā citu piezīmju nebija, tiek apstiprināts, ka ASV kā analogās valsts izvēle bija atbilstoša un pamatota saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, un ar šo apstiprina pagaidu regulas 45.–54. apsvērumu.

(73)

Divi importētāji apgalvoja, ka bez informācijas par ASV ražotāja produkcijas apjomu ieinteresētās personas nevar pārbaudīt, vai apjomradītu ietaupījumu dēļ ASV ražotāja ražošanas izmaksas būtiski atšķirtos salīdzinājumā ar atlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem, kas saražo vairāk nekā 10 miljonus m2 keramikas flīžu gadā. Minētie importētāji arī apgalvoja, ka analogā ražotāja un Ķīnas ražotāju produkcijas apjomi nav salīdzināmi, ņemot vērā, ka analogā ražotāja ražošanas apjoms vai ražošanas apjoms analogajā valstī ir mazāks. Jāatgādina, ka sadarbībā iesaistītā analogā ražotāja ražošanas apjoms ir konfidenciāls un tādēļ nav izpaužams. Tāpat jāatgādina, ka Ķīnas ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota un tajā darbojas galvenokārt MVU. Tāpēc šie argumenti tika atzīti par nepamatotiem.

(74)

Minētie importētāji norādīja, ka, tā kā pamatregulas 2. panta 1. punkta otrā daļa paredz, ka normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz “citu pārdevēju vai ražotāju” cenām, normālās vērtības noteikšana, pamatojoties uz viena atsevišķa uzņēmuma datiem, ir kļūdaina.

(75)

Šajā saistībā jāatgādina, ka šī procedūra attiecas uz importu no valsts, kas nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc normālā vērtība jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(76)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas importētāju apvienība norādīja, ka tā uzskata, ka normālo vērtību analogā valstī nedrīkstēja noteikt, pamatojoties uz viena uzņēmuma sniegtiem datiem. Tomēr 75. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ šis apgalvojums tiek noraidīts.

(77)

Visbeidzot, minētie importētāji apgalvoja, ka analogā ražotāja ražojums nav reprezentatīvs, jo minētais ražotājs ražo tikai augsto cenu segmentam. Tā kā tika izpildīta analogā ražotāja konfidencialitātes prasība, šis apgalvojums netiek nedz apstiprināts, nedz noliegts. Jebkurā gadījumā pat tad, ja apgalvojums būtu pareizs, kā izskaidrots pagaidu regulas 61. apsvērumā, pamatotos gadījumos saliktā normālā vērtība tika koriģēta, lai ņemtu vērā visus flīžu veidus, tostarp tālākpārdošanas zīmolus. Tāpēc šis apgalvojums tika atzīts par nepamatotu un noraidīts.

(78)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas dienesti ir kļūdaini klasificējuši noteiktu veidu keramikas flīžu tirdzniecību Savienībā izmeklēšanas periodā un ka attiecīgi būtu jākoriģē uzņēmuma dempinga starpība. Šajā saistībā pārbaudes apmeklējumā uz vietas uzņēmuma telpās tika konstatēts, ka uzņēmums ir kļūdaini klasificējis noteiktas keramikas flīzes, un uzņēmums par to tika informēts. Vēlāk tās tika pārklasificētas pareizi, lai varētu veikt precīzu dempinga aprēķinu. Šādos apstākļos uzņēmuma apgalvojums tiek noraidīts.

(79)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uzņēmuma dempinga starpības aprēķinā nav ņemti vērā konkrēti eksporta pārdošanas darījumi uz Savienību izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika secināts, ka minētie darījumi netika ņemti vērā tāpēc, ka rēķinu izrakstīšanas datums ir vēlāks par IP beigu datumu. Šādos apstākļos uzņēmuma apgalvojums tiek noraidīts.

(80)

Tā kā netika saņemtas piezīmes par eksporta cenu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 59. apsvērumu.

(81)

Tika iesniegtas piezīmes par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu.

(82)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā CIF vērtības aprēķināšanai vajadzēja ņemt vērā faktu, ka eksporta tirdzniecība notika ar savstarpēji nesaistītu tirgotāju starpniecību. Šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un vēlāk CIF vērtības attiecībā uz šo eksportētāju tika pārrēķinātas. Pēc galīgās informācijas paziņošanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šis eksporta cenu pārrēķins nebija jāveic, jo nesaistīto tirgotāju sniegtā informācija nav ticama, ņemot vērā, ka informāciju bija iesnieguši tikai daži no tiem tirgotājiem, ar kuru starpniecību ražotājs eksportētājs pārdeva ražojumus. Šajā ziņā tika secināts, ka informāciju par cenām ir snieguši visi nesaistītie tirgotāji, ar kuru starpniecību ražotājs eksportētājs pārdeva savus ražojumus. Šādos apstākļos apgalvojums tiek noraidīts.

(83)

Cits ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā CIF vērtības aprēķināšanā nav pareizi ņemtas vērā apdrošināšanas izmaksas. Šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un vēlāk CIF vērtības attiecībā uz šo eksportētāju tika attiecīgi koriģētas.

(84)

Viens eksportētājuzņēmumu koncerns apgalvoja, ka to CIF vērtībās iekļautās apdrošināšanas izmaksas ir aprēķinātas nepareizi. Šis apgalvojums tika atzīts par pamatotu, un tādējādi CIF vērtības tika pārrēķinātas. Turklāt tika konstatēts, ka, nosakot ražotāja noteikto cenu, attiecībā uz vienu no koncerna uzņēmumiem nav ņemtas vērā apstrādes izmaksas. Arī tas tika izlabots.

(85)

Divi importētāji apgalvoja, ka eksporta cenu aprēķināšanā vajadzēja ņemt vērā ASV dolāra maiņas kursa izmaiņas IP laikā. Tomēr jāatgādina, ka saskaņā ar Komisijas standarta praksi attiecībā uz valūtas konvertēšanu IP laikā tika izmantoti ikmēneša valūtas maiņas kursi. Tādējādi maiņas kursa izmaiņas IP laikā patiešām tika ņemtas vērā.

(86)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, tā kā normālā vērtība noteikta, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no viena ražotāja analogajā valstī, un attiecīgi precīzus datus nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ, ir noteikti jānodrošina, ka attiecīgā gadījumā tiek veiktas korekcijas, lai garantētu ražojumu salīdzināmību dempinga aprēķinu vajadzībām. Šajā ziņā, kā minēts pagaidu regulas 61. apsvērumā, vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu.

(87)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas divi importētāji apgalvoja, ka ASV ražotājs, kas sadarbojās, ražo tikai augsto cenu keramikas flīžu sektoram, savukārt Ķīnas ražotāji eksportētāji ražo produkciju zemo cenu segmentam. Attiecībā uz taisnīga normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājuma nodrošināšanu minētie importētāji apgalvoja, ka tiem netika darītas zināmas vajadzīgās korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Šajā ziņā jānorāda, ka pagaidu regulas 61. apsvērumā ir izskaidrotas korekcijas, kas veiktas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu.

(88)

Ņemot vērā visas izklāstītās piezīmes, izlasē iekļautajiem ražotājiem, kas sadarbojās, galīgās dempinga starpības, tās izsakot procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(89)

Dempinga starpību aprēķina izmaiņu rezultātā, kas minēts 88. apsvērumā, atlasē iekļauto uzņēmumu vidējā svērtā dempinga starpība ir 30,6 %, kas noteikta, pamatojoties uz to četru atlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpībām, kuri sadarbojās. Šajā saistībā jānorāda, ka attiecībā uz Heyuan Becarry Co. Ltd, kam nepiešķīra ne TER, ne AR, dempinga starpību aprēķināja, kā aprakstīts pagaidu regulas 88. apsvērumā. Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta pirmo teikumu šo dempinga starpību izmantoja, lai aprēķinātu atlasē iekļauto personu vidējo svērto dempinga starpību, ko piemēroja atlasē neiekļautajiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Turklāt, tā kā Heyuan Becarry Co. Ltd netika piešķirts TER un tika konstatēts, ka tā eksporta tirdzniecības lēmumos ievērojami iejaucas valsts, importam no Heyuan Becarry Co. Ltd piemērojamam maksājumam vajadzētu būt tādam pašam kā tam, kas piemērojams importam no atlasē neiekļautajiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(90)

Attiecībā uz dempinga starpības aprēķināšanas metodi uzņēmumam Heyuan Becarry Co. Ltd, kas, kā minēts iepriekš, ir ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un tika iekļauts atlasē, bet kam nepiešķīra AR, kā minēts pagaidu regulas 65. apsvērumā, atsauce minētajā apsvērumā uz pagaidu regulas 64. apsvērumu būtu drīzāk jāaizstāj ar atsauci uz 62. apsvērumu.

(91)

Uzņēmumam, kas minēts 51.–54. apsvērumā un ko pārbaudīja atsevišķi, pamatregulas 18. panta piemērošanas nolūkos piemēros valsts dempinga starpību.

(92)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par dempinga starpības aprēķinu visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, ar šo apstiprina pagaidu regulas 66. un 67. apsvērumu.

(93)

Ņemot vērā 81.–85. apsvērumā izklāstītās piezīmes, valsts mēroga dempinga starpību nosaka 69,7 % apmērā.

(94)

Vairākos saņemtajos apgalvojumos tika norādīts, ka 13 no ražotājiem eksportētājiem, kuri saskaņā ar pagaidu regulu gūst labumu no vidējā svērtā pagaidu maksājuma un ir iekļauti tās pielikumā, ir tikai tirgotāji, nevis ražotāji, un tāpēc tos nevajadzētu iekļaut pielikumā.

(95)

Pēc papildu pārbaudes tika konstatēts, ka šie apgalvojumi ir pareizi attiecībā uz pieciem uzņēmumiem. Minētos uzņēmumus informēja par nodomu svītrot tos no attiecīgā pielikuma, un tiem tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Trīs no šiem uzņēmumiem papildu piezīmes neiesniedza, savukārt divi uzņēmumi iesniedza vēl citus apgalvojumus par šo jautājumu. Tomēr šajos citos apgalvojumos nebija pietiekamu pierādījumu par to, ka šie uzņēmumi faktiski ir attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji, un tāpēc tos noraidīja. Minētie pieci uzņēmumi attiecīgi tika svītroti no to uzņēmumu saraksta, kuri gūst labumu no vidējā svērtā galīgā maksājuma.

(96)

Ir norādīts, ka kopš pagaidu konstatējumu izpaušanas akcionāru struktūras izmaiņu dēļ ir sarežģījušās attiecības starp diviem sadarbībā iesaistītiem ražotājiem eksportētājiem koncernā. Tāpēc viens no šiem uzņēmumiem pieprasīja atsevišķu maksājumu, kas nebūtu atkarīgs no otram uzņēmumam noteiktā maksājuma.

(97)

No sniegtās informācijas izriet, ka attiecības starp šiem abiem uzņēmumiem sarežģījušās pēc IP. Sekas, ko izraisījusi koncerna sastāva sašķelšanās, un prasība vienam no uzņēmumiem piemērot atsevišķu maksājuma likmi būtu jāizvērtē sīkāk. Šajā saistībā, ja viens vai abi no šiem uzņēmumiem pieprasītu pārskatīt to stāvokli pēc šīs sašķelšanās, to var izdarīt savlaicīgi, atbilstoši pamatregulai. Šajos apstākļos uzņēmuma prasība šajā izmeklēšanā noteikt tam atsevišķu maksājumu tiek noraidīta.

(98)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka attiecībā uz vienu no saistītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas minēti 97. apsvērumā, vajadzēja aprēķināt atsevišķu maksājumu, jo ir pierādījumi, ka tas īstenoja lielāku dempingu nekā otrs ražotājs eksportētājs. Šajā ziņā jānorāda, ka tad, ja ražotājiem eksportētājiem, kas kādas izmeklēšanas IP laikā ir savstarpēji saistīti, neaprēķinātu vienu vidējo svērto dempinga starpību un maksājumu, ražotājam eksportētājam, kuram piemēro lielāko maksājumu, rastos iespēja apiet maksājumus. Tā kā tika secināts, ka abi attiecīgie ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā IP laikā bija savstarpēji saistīti, nav pamatojuma noteikt atsevišķu maksājumu katram no tiem. Kā noteikts 97. apsvērumā, ja viens vai abi no šiem uzņēmumiem pieprasītu pārskatīt to stāvokli pēc to sašķelšanās, šādu iespēju var apsvērt atbilstoši pamatregulai. Šādos apstākļos sūdzības iesniedzēja apgalvojums tiek noraidīts.

(99)

Tā kā nav piezīmju vai jaunu konstatējumu par Savienības produkciju un Savienības ražošanas nozari, ar šo apstiprina secinājumus pagaidu regulas 68.–70. apsvērumā.

(100)

Tā kā nav piezīmju vai konstatējumu par patēriņu Savienībā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 71. un 72. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(101)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja importa analīzi, apgalvojot, ka gan sūdzībā, gan pagaidu regulā trūkst datu par importa apjomu, un norādot, ka mērvienība m2 ir platības, nevis apjoma mērvienība.

(102)

Kāda cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Ķīnas importa cenas un apjoma izmaiņas tikai atspoguļo parastās tirdzniecības svārstības un tāpēc nevar liecināt par to, ka Ķīnas eksportētāji ir īstenojuši dempingu.

(103)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas viena persona apšaubīja Eurostat statistikas datu ticamību, apgalvojot, ka faktiskās Ķīnas importa cenas ir lielākas un tāpēc ir pielīdzināmas importa cenām no citām trešām valstīm. Turklāt tika apgalvots, ka tas ietekmēs noteiktās dempinga starpības.

(104)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka tās veiktā Eurostat statistikas datu analīze par tirgus daļu un importa cenu nedaudz atšķiras no pagaidu regulā ietvertās un ka šie konstatējumi ir attiecīgi jāgroza.

(105)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijas dienesti nav ņēmuši vērā Ķīnas importa cenu palielinājumu, kas notika pēc IP – 2010. gadā.

(106)

Attiecībā uz apgalvojumu par mērvienību, kas izmantota importa apjomu noteikšanai, jānorāda, ka jēdziens “apjoms” pamatregulas 3. panta 2. punktā attiecas uz “daudzumu”, nevis “tilpumu kubikmetros”. Saistībā ar katru ražojumu būtu jāizmanto visreprezentatīvākā mērvienība. Runājot par attiecīgo ražojumu, uzņēmēji pasaules tirgū pastāvīgi izmanto kvadrātmetrus (m2). Tāpēc šī mērvienība tika uzskatīta par visatbilstošāko šīs izmeklēšanas mērķim un apgalvojums šajā ziņā tika noraidīts.

(107)

Attiecībā uz Ķīnas importa cenas un apjoma izmaiņām ir tiesa, ka izmaiņas ir ierobežotas, ja tās vērtē absolūtā izteiksmē. Attiecīgajā periodā Ķīnas imports samazinājās par 3 %. Tomēr secinājums par Ķīnas importa apjomu bija jāizdara Eiropas tirgū vērojamā vispārējā patēriņa samazinājuma kontekstā. Fakts, ka Ķīnas imports šajā periodā samazinājās tikai par 3 %, bet vispārējais patēriņš – par 29 %, neapšaubāmi ietekmēja importa klātbūtni Savienības tirgū. Importa saglabāšana stabilā līmenī tādējādi ļāva Ķīnas importam iegūt tirgus daļu periodā, kad citi uzņēmēji kļuva par zaudētājiem.

(108)

Attiecībā uz Ķīnas cenu izmaiņām jānorāda, ka pagaidu regulas 73. apsvērumā norādītās vidējās importa cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem. Ir radušies jautājumi par to, cik precīzas ir uz konkrētām dalībvalstīm veiktā importa vidējās cenas, tomēr izmaiņas oficiālajā statistikā nav apstiprinātas. Jebkurā gadījumā jāatgādina, ka Eurostat dati tika izmantoti tikai, lai noteiktu vispārējās tendences, un ka pat tad, ja Ķīnas importa cenas būtu jākoriģē uz augšu, vispārējais secinājums par kaitējumu būtu tāds pats – cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma liela starpība. Šajā saistībā jāņem vērā, ka ne kaitējuma, ne dempinga starpību aprēķināšanai netika izmantoti Eurostat dati. Starpību apmēra noteikšanai ir izmantoti tikai pārbaudīti dati no apmeklētajiem uzņēmumiem. Tāpēc pat tad, ja tiktu pamatota statistikas datu neatbilstība, tas nekādā veidā neietekmētu konstatēto starpību apmēru.

(109)

Argumentam, ka Komisijas dienesti nav ņēmuši vērā Eurostat datus par 2010. gadu, nevar piekrist, jo attiecīgajā rādītājā par IP ir iekļauti dati par 2010. gada pirmo ceturksni. Attiecībā uz 2010. gada otro līdz ceturto ceturksni jānorāda, ka šie skaitļi attiecas uz laika posmu pēc IP, kas nav jāņem vērā. Turklāt, pat ja tos ņemtu vērā, importa statistikas dati liecina, ka paaugstinājās arī cenas importam no trešām valstīm, tātad tā bija vispārēja tendence, nevis attiecās tikai uz Ķīnas importu.

(110)

Jāatgādina, ka pagaidu posmā, kā izklāstīts pagaidu regulas 76. apsvērumā, cenu samazinājums tika definēts, salīdzinot tās Savienības ražotāju svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, pa ražojuma veidiem ar Ķīnas importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, izdarot atbilstīgas korekcijas saistībā ar spēkā esošiem muitas nodokļiem, pēcimporta izmaksām un tirdzniecības līmeni.

(111)

Viena persona apgalvoja, ka aprēķini, kas darīti zināmi personām attiecībā uz eksporta cenas aprēķinu, neatbilst pagaidu regulas 76. apsvērumā sniegtajam skaidrojumam. To pārbaudot, apstiprinājās, ka minētajā apsvērumā bija ieviesusies teksta kļūda. Patiešām, pagaidu posmā tirdzniecības līmeņa korekcija tika veikta atbilstīgi Savienības ražotāju tirdzniecības cenām savstarpēji nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, bet vidējās eksporta cenas aprēķinā netika veikta korekcija attiecībā uz pēcimporta izmaksām. Galīgajā posmā attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju CIF cenas līdz Savienības robežai tika koriģētas saistībā ar spēkā esošiem muitas nodokļiem un pēcimporta izmaksām (izmaksām, kas radās Savienības ostā saistībā ar importēšanas, transportēšanas un uzglabāšanas izdevumiem, kuri rodas, pirms importētāji veic tālākpārdošanu), pamatojoties uz informāciju, ko sniedza savstarpēji nesaistītie importētāji, kuri sadarbojās.

(112)

Kāda cita persona uzskatīja, ka tad, ja cenas koriģētu uz leju, lai ņemtu vērā izplatīšanas/tirdzniecības izmaksas, tās būtu līdzīgas Ķīnas eksporta cenām. Tomēr pagaidu aprēķinā šīs korekcijas jau ir iekļautas. Tāpēc šis apgalvojums nav pamatots un tiek noraidīts.

(113)

Izmeklēšanā konstatētais cenu samazinājuma līmenis bija 43,2–55,7 %, kas nedaudz atšķiras no pagaidu posmā konstatētā (sk. pagaidu regulas 77. apsvērumu). Šīs atšķirības iemesls ir jaunas CIF cenas aprēķināšana 83.–85. apsvērumā minētajam ražotājam eksportētājam un atsevišķas CIF eksporta cenas aprēķināšana Kito Group ražotājam eksportētājam, kas minēts 51. apsvērumā.

(114)

Tā kā nav piezīmju vai konstatējumu par importu no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 78.–80. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(115)

Tā kā nav piezīmju vai konstatējumu par produkciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 84. un 85. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(116)

Tā kā nav piezīmju vai konstatējumu par pārdošanas apjomiem un tirgus daļu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 86. un 87. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(117)

Tā kā nav piezīmju vai konstatējumu par nodarbinātību un produktivitāti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 88. un 89. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(118)

Dempinga starpības ir norādītas 88.–93. apsvērumā. Tiek apstiprināts, ka visas noteiktās starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Tāpēc, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenas, tiek apstiprināts, ka faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(119)

Viena persona apšaubīja pagaidu regulas 93.–95. apsvērumā sniegto datu pareizību. Tā apgalvoja, ka krājumu vērtība, izteikta procentos no produkcijas visā attiecīgajā periodā, ir daudz zemāka nekā tā, kas norādīta tās pašas regulas 10. tabulā. Minētie aprēķini tika pārskatīti, un tika secināts, ka nepareizi aprēķināti ir tikai procentuālie dati par 2009. gadu un IP un ka minētajos periodos krājumu īpatsvars patiešām ir nedaudz lielāks, nekā norādīts iepriekš. Šā aprēķina pareizā versija ir ietverta šīs regulas 1. tabulā.

(120)

Tā pati persona apgalvoja, ka, ja Savienības ražošanas nozare būtu spiesta palielināt savu krājumu līmeni līdz sešu mēnešu produkcijas apjomam, kā noteikts pagaidu regulas 94. apsvērumā, tas nozīmētu 50 % krājumu īpatsvaru no kopējās produkcijas, nevis 59 %, kā norādīts pagaidu regulas 10. tabulā.

(121)

Šajā saistībā jāuzsver, ka pagaidu regulas 93. un 94. apsvērumā veiktā analīze ir savstarpēji papildinoša, nevis identiska. Pirmajā analīzē tika noskaidrots atlasē iekļauto uzņēmumu krājumu īpatsvars, izteikts kvadrātmetros, salīdzinājumā ar atlasē iekļauto uzņēmumu produkciju, kas arī izteikta kvadrātmetros (IP laikā – 61 %). Otrajā analīzē, kas arī attiecās uz atlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tika noskaidrots uzkrātās produkcijas apjoms, izteikts mēnešos attiecībā pret 12 gada mēnešiem (IP laikā – 50 %).

(122)

Papildu analīzē tika precizēts mēnešos izteiktās uzkrātās produkcijas izmaiņu novērtējums. Šajā ziņā jānorāda, ka 2007. gadā izlasē iekļautie ražotāji krājumos turēja apmēram piecu mēnešu produkciju (43 %), bet spiediens, ko radīja imports par dempinga cenām, lika tiem palielināt krājumus līdz vairāk nekā septiņu mēnešu produkcijas apjomam (atbilst 61 % no kopējās gada produkcijas) IP laikā. Turpmāk 1. tabulā ir norādīti krājumu apjomi, kas izteikti arī mēnešos, attiecībā pret gada kopējo produkciju.

(123)

1. tabula

Krājumi

(124)

Tāpēc tiek apstiprināts secinājums, ka krājumu veidošanas tendences liecina par kaitējumu nodarošu situāciju.

(125)

Viena ieinteresētā persona, kā jau minēts 20. apsvērumā, apstrīdēja pagaidu regulas 96.–99. apsvērumā izdarītos secinājumus par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, apgalvojot, ka Komisija, nosakot vienības cenu Savienībā, nav ņēmusi vērā ražotājus Polijā un Čehijā un ka secinājumi neatbilst faktiskajiem publiskajiem datiem.

(126)

Attiecībā uz šo apgalvojumu tika veikta simulācija, iekļaujot pārdošanas cenas, kas reģistrētas Polijā, kuras produkcijas apjoms veido apmēram 10 % no kopējās produkcijas Savienībā. Simulācija netika veikta attiecībā uz Čehiju, kuras produkcija veido mazāk nekā 3 % no kopējās produkcijas Savienībā. Simulācijā tika pierādīts, ka, pat ņemot vērā Polijas cenas, galīgie konstatējumi būtiski nemainās. Visbeidzot, lai nodrošinātu salīdzināmību ar Ķīnas pārdošanas cenām, Komisija atbilstoši savai metodoloģijai aprēķināja Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas pēc tam, kad tika veiktas attiecīgas korekcijas, lai iegūtu cenas, kas tika piemērotas pirmajam neatkarīgajam pircējam.

(127)

Viena ieinteresētā persona uzskatīja, ka pagaidu regulas 97. apsvērumā ietvertā argumentācija, kurā paskaidrots, ka Savienības ražošanas nozare bija spiesta pārdot mazākus daudzumus un nodrošināt lielāku pārdotās produkcijas dažādību, ir kļūdaina, jo tādā gadījumā Savienības ražošanas nozarei būtu vajadzējis zaudēt daudz vairāk nekā 2 % tirgus daļu.

(128)

Jāņem vērā, ka koncentrēšanās uz mazāku partiju pārdošanu vēl nenozīmē lielākas tirgus daļas zaudēšanu. Pirmkārt, Savienības ražošanas nozare nav pilnībā izstumta no lielāku viendabīgu ražojuma partiju tirgus neatkarīgi no tā, ka minētajā nozarē ir īpaši liels spiediens, ko rada Ķīnas imports par zemām cenām. Otrkārt, Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt savu klātbūtni visā tirgū, samazinot savas pārdošanas cenas un ražojot dārgāku ražojumu klāstu, kā rezultātā mazinājās rentabilitāte, kā minēts pagaidu regulas 100. apsvērumā. Tāpēc tas, ka Savienības ražošanas nozare nezaudēja lielāku tirgus daļu, ir izskaidrojams ar izvēli saglabāt klātbūtni tirgū, neraugoties uz cenu spiedienu no Ķīnas.

(129)

Viena persona uzskatīja, ka pastāv lielas atšķirības starp lielo un mazo uzņēmumu rentabilitāti. Tā apgalvoja, ka tāpēc vidējā peļņa ir jāuzskata par nereprezentatīvu, jo atlasē ir iekļauti dati tikai no viena liela uzņēmuma.

(130)

Kāda cita persona apgalvoja, ka lielo Savienības ražotāju finansiālais stāvoklis ir labs. Tā pati persona apgalvoja, ka vispārējo kaitējumu nevar pierādīt, jo pat tad, ja ņem vērā mazos uzņēmumus, nav konstatējami Savienības ražošanas nozares vidējās peļņas normas zaudējumi, kā to apliecina pagaidu regulas 101. apsvērums un 12. tabula.

(131)

Jānorāda, ka, lai nodrošinātu konstatējumu saskaņotību ar atlases reprezentativitāti, visi kaitējuma rādītāji (tostarp peļņa) ir izsvērti attiecībā pret katra segmenta īpatsvaru Savienības kopējā produkcijā. Turpretī lielā uzņēmuma reprezentativitāte attiecībā uz situāciju lielākajā segmentā ir apstiprināta. Tāpēc vispārējie rādītāji, kas iegūti atlasē iekļauto uzņēmumu analīzē, ir reprezentatīvi attiecībā uz stāvokli visā Savienības ražošanas nozarē un minētais apgalvojums bija jānoraida.

(132)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka lielajiem uzņēmumiem kaitējums nav nodarīts, jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu analīze jāveic par Savienības ražošanas nozari kopumā, nevis par atsevišķām uzņēmumu grupām vai veidiem. Kā jau minēts 130. apsvērumā, tas, ka nav radušies zaudējumi IP, nenozīmē per se, ka kaitējums nav nodarīts.

(133)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja secinājumu, ka, palielinoties krājumiem un notiekot izmaiņām ražojumu klāstā, Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas bija palielinājušās par 14 %. Kā norādīja minētā persona, šāds secinājums nav patiess, jo krājumu līmeņi un arī ražojumu klāsts nav ražošanas izmaksu daļa.

(134)

Šis apgalvojums ir jānoraida, jo lieli krājumi nozīmē ievērojamas finansiālas izmaksas, kas ir iekļautas ražošanas izmaksu analīzē. Savukārt atkārtotas izmaiņas ražojumu klāstā nozīmē papildu ražošanas izmaksas, jo ražotājam ir bieži jāpārskata ražošanas process – šī darbība var izmaksāt dārgi, jo tā izraisa dīkstāves un iekārtas netiek izmantotas optimāli.

(135)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja pagaidu regulas 107. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka patēriņa samazinājums ir negatīvi ietekmējis Savienības ražošanas nozari. Kā norādīja minētā persona, patēriņa samazinājums nevarēja izraisīt kaitējumu, jo vispārējā tirgus daļa nemainījās.

(136)

Attiecībā uz piezīmi par Savienības ražotāju tirgus daļas stabilitāti, neraugoties uz patēriņa samazinājumu, ir jānorāda, ka tirgus daļa nav vienīgais atbilstošais kaitējuma rādītājs. Savienības ražotāji spēja saglabāt savu tirgus daļu Savienības tirgū tikai uz rentabilitātes rēķina, jo tā attiecīgajā periodā samazinājās. Tāpēc nevar secināt, ka Savienības ražotāju tirgus daļas stabilitāte izslēdz kaitējuma klātbūtni.

(137)

Ņemot vērā minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 107.–111. apsvērumā izdarītos secinājumus par kaitējumu.

(138)

Komisija saņēma piezīmes par pagaidu konstatējumiem attiecībā uz cēloņsakarību. Minētās piezīmes bija tieši tādas pašas kā tās, kas jau ir apspriestas pagaidu regulas 128.–132. apsvērumā attiecībā uz pašizraisītu kaitējumu. Netika iesniegti citi pierādījumi, kas mainītu pagaidu secinājumus. Tāpēc ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 135. un 136. apsvērumā.

(139)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pagaidu posmā tika pārbaudīts, vai Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(140)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares produkcijas un pārdošanas apjoma samazinājums ir patēriņa samazinājuma rezultāts. Tās arī uzskatīja, ka Ķīnas importa ietekmei vajadzēja būt ierobežotai, ņemot vērā, ka Ķīnas tirgus daļa palielinājās tikai par 1,6 %, no kuriem ne vairāk kā 1 % varētu būt saistīts ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļu.

(141)

Šajā saistībā jāatgādina, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas importa tirgus daļas palielinājums notika vienlaicīgi ar Savienības ražošanas nozares peļņas samazināšanos un krājumu līmeņa paaugstināšanos. Turklāt spiedienu uz Savienības ražošanas nozari ir izraisījusi ne vien palielināta tirgus daļa, bet vēl jo vairāk arī Ķīnas ražotāju eksportētāju īstenotā cenu noteikšanas prakse un apjomīgā cenu samazināšana.

(142)

Kā atgādināts 113. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts ievērojams cenu samazinājums. Tajā arī tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare un importētāji lielā mērā pārdod produkciju vieniem un tiem pašiem pircējiem – tas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozare attiecībā uz pasūtījumiem tieši konkurē ar importu par dempinga cenām.

(143)

Kopumā tas pierāda, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos un vairākuma kaitējuma rādītāju pasliktināšanos izraisīja ne vien importa apjoms, bet arī cenu spiediens.

(144)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka keramikas flīžu imports no Ķīnas nevarēja izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo Ķīnā un Savienībā ražotās flīzes nav salīdzināmas. Šajā saistībā tās uzskatīja, ka keramikas flīzes no Ķīnas ir paredzētas viendabīgu ražojumu tirgum, savukārt Savienības ražošanas nozare tās ražo pēc pasūtījuma un mazākās partijās. Tika arī pausts uzskats, ka Ķīnas un Savienības ražošanas nozares savstarpēji nekonkurē, jo Ķīnas ražotāji darbojas zemākajā līdz vidējā segmentā, savukārt Savienības ražošanas nozare darbojas vidējā līdz augstākajā segmentā. Šajā ziņā kā pierādījums tika minēta Savienības ražošanas nozares tirgus daļas ierobežotā zaudēšana.

(145)

Lai gan minēto apgalvojumu pamatošanai nav iesniegti pārliecinoši pierādījumi, tika rūpīgi izvērtēts, vai Ķīnas imports tik tiešām konkurē ar Savienībā ražotajām flīzēm.

(146)

Šajā saistībā jānorāda, ka Komisija veica ļoti rūpīgu salīdzināšanu, nošķirtot simtiem dažādu flīžu veidu. Šajā gadījumā izmeklēšana apstiprināja Savienības ražošanas nozares ražoto un eksportētāju eksportēto flīžu veidu ievērojamu savstarpēju atbilstību. Tas nepārprotami pierāda, ka Savienības ražošanas nozare un Ķīnas imports konkurē ražojumu veidu ziņā. Jāatgādina arī, ka izmeklēšanā ir konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare un ražotāji eksportētāji tieši konkurē, jo tiem ir vieni un tie paši galvenie pircēji.

(147)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka keramikas flīzes no Ķīnas paredzētas viendabīgu ražojumu tirgum, savukārt Savienības ražošanas nozare tās izgatavo pēc pasūtījuma un mazākās partijās, ir jāatgādina (sk. pagaidu regulas 95. apsvērumu), ka tieši Ķīnas importa radītais spiediens lika Savienības ražošanas nozarei pārorientēties uz mazākām un krāsu un izmēru ziņā daudzveidīgākām ražojumu partijām. Savienības ražošanas nozare joprojām darbojas visos tirgus segmentos, un atšķirībā no minētajiem apgalvojumiem tendence, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozarei bija jāpārorientējas uz konkrētiem ražojumu veidiem, ir jāuzskata par tiešas konkurences pastāvēšanas apliecinājumu.

(148)

Ņemot vērā minēto, nevar atzīt argumentu, ka Ķīnas imports nav izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo tie abi nekonkurē.

(149)

Dažas personas uzturēja argumentu, ka Turcijas importa izraisītā ietekme ir jāuzskata par būtisku. Cenu ziņā viena persona apšaubīja secinājumu, ka Turcijas cenu palielinājums par 19 % ir ievērojams.

(150)

Šis arguments ir izvērtēts pagaidu regulas 118. apsvērumā, un nav konstatēti jauni pierādījumi, kas pagaidu posmā izdarīto secinājumu padarītu nederīgu. Šajā ziņā tiek apstiprināts, ka Turcijas cenu palielinājums par 19 % ir jāuzskata par ievērojamu. Turklāt jāatceras, kā norādīts 41. apsvērumā, ka nebija pierādījumu par importu par dempinga cenām no šīs valsts, kas būtu izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un tāpēc šim argumentam nevar piekrist.

(151)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka patēriņa samazinājums ietekmēja galvenokārt Spāniju un Itāliju, kur kaitējums esot vislielākais. Turpretim Ķīnas eksporta galvenais galamērķis esot bijis dalībvalstis ziemeļos, kurās patēriņa samazinājums netika novērots un kaitējums Savienības ražotājiem bija mazāks. Tā pati persona arī apgalvoja, ka Spānijas keramikas flīžu nozare ir atguvusies 2010. gadā, un tas pierāda, ka nav saiknes starp Ķīnas eksportu un Savienības ražošanas nozares ražošanas un tirdzniecības rādītājiem.

(152)

Viena persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarē reģistrēto krājumu palielinājums ir saistāms ar patēriņa samazinājumu Savienībā, nevis ar Ķīnas importu par dempinga cenām.

(153)

Apgalvojumi, ka Ziemeļeiropas dalībvalstis patēriņa samazinājums neietekmēja un ka imports no Ķīnas būtu bijis vērsts tikai uz Ziemeļeiropu, netika pamatoti ar ticamiem pierādījumiem. Turpretim dati, kas saņemti no atlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, liecina, ka šī tirdzniecība ir vienmērīgi sadalīta pa visu Savienību. Turklāt Spānijā un Itālijā kopā tiek pārdoti 28 % no šīs produkcijas – tas ir tikai nedaudz mazāk nekā Vācijā (32 %). Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(154)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozarē reģistrēto krājumu palielinājums ir saistāms ar patēriņa samazinājumu Savienībā, Komisija atgādina argumentāciju, kas izklāstīta pagaidu regulas 108. apsvērumā, t. i., ka Ķīnas importa radītais spiediens bija īpaši spēcīgs lielu partiju pārdošanas sektorā un tas acīmredzami ietekmēja Savienības ražotāju krājumus. Krājumu attiecības pieaugumu attiecīgajā periodā nevar izskaidrot tikai ar grūtībām pārdot ražojumus, bet tas saistāms arī ar vajadzību saglabāt krājumos pieejamo ražojumu ārkārtīgi lielu daudzveidību. Tāpēc tiek apstiprināts secinājums par Ķīnas importa kaitējošo ietekmi uz krājumiem.

(155)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares grūtību patiesais cēlonis ir ekonomiskā krīze. To apliecinot fakts, ka stāvoklis visvairāk pasliktinājās laikā no 2008. līdz 2009. gadam, t. i., gadā, kad krīze sasniedza maksimumu, savukārt pēc tam šī tendence bija mazāk izteikta. Tika arī norādīts, ka attiecīgajā periodā notika cikla kāpumi un kritumi un ka augstākajam kāpumam bija raksturīgs uzplaukums būvniecības nozarē, bet viszemāko kritumu raksturoja finanšu krīze un eksporta samazināšanās, jo tika izveidotas jaunas ražotnes trešās pasaules valstīs.

(156)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka vairāki kaitējuma rādītāji bija pasliktinājušies ekonomiskās krīzes dēļ, nevis saistībā ar importu par dempinga cenām. Kā norādīja minētā persona, ekonomikas lejupslīdes ietekmē palielinājās pieprasījums pēc zemu cenu ražojumiem lielos daudzumos. Tādējādi Savienības ražošanas nozarei bija vairāk jāpievēršas liela apjoma produkcijas pasūtījumu izpildei – šajā segmentā Ķīna jau darbojās, tāpēc palielinājās krājumu līmenis. Turklāt ekonomikas lejupslīde Savienībā izraisīja inflāciju, kas bija salīdzinoši lielāka nekā Ķīnā, tāpēc palielinājās Savienības ražotāju ražošanas izmaksas, kā rezultātā Savienības nozarei bija jāpārdod ražojumi par cenām, kas bija zemākas par ražošanas izmaksām.

(157)

Cita persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares peļņa būtiski palielinājās IP pēdējā ceturksnī, un tas pierāda, ka Savienības ražošanas nozare bija atguvusies pēc ekonomiskās krīzes. Minētā persona pieprasīja peļņu par IP norādīt pa ceturkšņiem, jo tas, visticamāk, apliecinātu, ka, tuvojoties IP beigām, rentabilitāte ievērojami palielinājās.

(158)

Tas, ka ekonomikas lejupslīde ietekmēja Savienības ražošanas nozares veiktspēju, jau tika apstiprināts pagaidu pasākumu noteikšanas regulas 120. apsvērumā. Šajā saistībā jāatgādina, ka, lai varētu konstatēt cēloņsakarību, attiecīgā tiesību norma paredz, ka importam par dempinga cenām jārada būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei. Tomēr importam par dempinga cenām nav jābūt vienīgajam kaitējuma cēlonim.

(159)

Turklāt izmeklēšanā pierādījās, ka Ķīna varēja turpināt eksporta palielināšanas tendenci, neraugoties uz ekonomisko krīzi. Ķīna patiešām bija vienīgais tirgus dalībnieks, kas spēja saglabāt savu tirgus daļu sarežģītajā ekonomiskajā situācijā.

(160)

Attiecībā uz strukturālajām pārmaiņām Savienības pieprasījumā, kā minēts 156. apsvērumā, jānorāda, ka netika iesniegti pierādījumi, lai pamatotu šo apgalvojumu. Gluži pretēji – jāatceras, kā paskaidrots pagaidu regulas 106. apsvērumā, ka izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei bija jāmaina savs ražojumu klāsts, piedāvājot lielāku ražojumu dažādību veidu, krāsu un izmēru ziņā, un jāpalielina savi krājumi, lai īsā laikā reaģētu uz ļoti specifiskiem pasūtījumiem. Tāpēc šis apgalvojums ir jānoraida.

(161)

Attiecībā uz inflācijas ietekmi uz ražošanas izmaksām tiek norādīts, ka inflācijas līmenis Savienībā attiecīgajā periodā vidēji nav bijis augstāks kā Ķīnā un ka tāpēc ar to nevar izskaidrot Savienības ražotāju grūtības pārdot ražojumus par stabilām cenām. Turklāt, ņemot vērā cenu samazinājuma līmeni, nevar arī secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir radījusi lejupēju spiedienu uz Ķīnas importa cenām. Pamatojoties uz šiem atzinumiem, minētās personas apgalvojums bija jānoraida.

(162)

Turpretī attiecībā uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē jāatgādina, ka pagaidu regulā (126. apsvērumā) ir pierādīts, ka Ķīnas eksportētāju īstenotā agresīvā cenu noteikšanas politika ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti attiecīgajā periodā jau pirms pasaules ekonomikas lejupslīdes. Tas pierāda, ka pat tad, ja nebūtu krīzes, spiediens, ko izraisīja imports no Ķīnas par zemām cenām, pats par sevi bija pietiekams, lai varētu izraisīt būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(163)

Šis fakts, ja to vērtē dempinga cenu kontekstā, vēl vairāk apstiprina secinājumu, ka ekonomikas lejupslīde nepārtrauc cēloņsakarību starp Ķīnas eksportu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(164)

Attiecībā uz prasību peļņu par IP norādīt pa ceturkšņiem jānorāda, ka tas netika uzskatīts par būtisku pašreizējā izmeklēšanā, jo pat tad, ja būtu noticis šāds lielāks peļņas palielinājums, tas būtu bijis jāsalīdzina ar mērķa peļņu 3,9 %.

(165)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražotājiem nodarītais kaitējums ir saistāms ar ražošanas nepārstrukturēšanu, jo tirgus samazinājums par 29 % tika panākts, tikai samazinot jaudu par 7 % un nodarbinātību par 16 %.

(166)

Šajā sektorā ražošanas jaudas samazināšana ir sarežģīts process, jo tās atjaunošana iespējamas tirgus atveseļošanās gadījumā ražotājiem izmaksā ļoti dārgi. Nodarbinātības samazināšana attiecīgajā periodā notika tādā pašā apjomā kā tirgus samazināšanās. Nodarbinātības tendencēm nav precīzi jāatspoguļo jaudas tendences, jo ne visas darba vietas ir tieši saistītas ar faktisko ražošanu. Visbeidzot, fakts, ka jaudas un darbaspēka samazināšana ražošanas nozarē precīzi neatbilst tirgus samazinājumam, nenorāda uz to, ka nav veikta pārstrukturēšana. Tāpēc pretēji minētajiem apgalvojumiem, ņemot vērā ražošanas nozares struktūru, jaudas samazinājums par 7 % un nodarbinātības samazinājums par 16 % jāuzskata par ievērojamu.

(167)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdošanas apjoma samazināšanos izraisīja augstās cenas, nevis Ķīnas eksporta radītā ietekme.

(168)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti pēc ekonomiskās krīzes ir uzlabojušies. Tāpēc nevar piekrist apgalvojumam, ka eksporta rezultātiem būtu bijusi ievērojama kaitējoša ietekme uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem.

(169)

Neviens no ieinteresēto personu iesniegtajiem argumentiem nepierāda, ka citu faktoru ietekme, izņemot importu no Ķīnas par dempinga cenām, būtu tik liela, lai lauztu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto kaitējumu. Ar šo apstiprina pagaidu regulā izklāstītos secinājumus par cēloņsakarību.

(170)

Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, Komisija veica visu ar Savienības interesēm saistīto argumentu sīkāku analīzi. Visi jautājumi tika izskatīti, un pagaidu regulā izklāstītie secinājumi tika apstiprināti.

(171)

Tā kā nav piezīmju par Savienības ražošanas nozares interesēm, ar šo apstiprina pagaidu regulas 137.–141. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(172)

Viena persona apgalvoja, ka pasākumu piemērošana apdraud importētāju ekonomisko pastāvēšanu, jo tie spētu tikai daļēji novirzīt maksājumu izraisītās papildu izmaksas uz saviem klientiem.

(173)

Pēc galīgās informācijas paziņošanas divas personas iebilda pret secinājumu, ka importētāji var viegli pārorientēties no Ķīnas piegādēm uz citiem piegādes avotiem, jo īpaši tāpēc, ka ražojumu īpašības un cenas nav salīdzināmas.

(174)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jāatgādina, ka lielu daļu importa maksājumi neietekmē, jo tas nav Ķīnas izcelsmes imports. Īpašības, kas piemīt ražojumam, kuru ražo visā pasaulē salīdzināmā kvalitātē, liek domāt, ka šie ražojumi ir savstarpēji aizstājami un ka tāpēc ir pieejami vairāki alternatīvi avoti, neraugoties uz apgalvojumiem. Pat attiecībā uz importētājiem, kuri paļaujas uz Ķīnas importu, kas izmeklēšanā tika atzīts par importu par dempinga cenām un pārdošanas cenām, kuras bija daudz zemākas nekā Savienības izcelsmes ražojumiem, izmeklēšanā tika konstatēts, ka importētāji var piemērot savām pārdošanas cenām vairāk nekā 30 % uzcenojumu. Šis apstāklis kopā ar faktu, ka konstatētā importētāju gūtā peļņa ir apmēram 5 % un ka tiem ir iespēja vismaz daļu no potenciālā izmaksu palielinājuma novirzīt uz saviem klientiem, liecina, ka tie var pārvarēt pasākumu ietekmi.

(175)

Turklāt, kā secināts pagaidu regulas 144. apsvērumā, pasākumu piemērošana neliegs Savienības importētājiem palielināt to ražojumu importa īpatsvaru no pārējiem avotiem, kuri tiek importēti par cenām, kas nav dempinga cenas, un kuri tiem ir pieejami gan Savienībā, gan trešās valstīs.

(176)

Viens importētājs apgalvoja, ka noteiktam ražojumu veidam Ķīnas cenas pašlaik būtu augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un ka tāpēc pasākumi liegtu eksportēt šo konkrēto ražojumu veidu nākotnē.

(177)

Šis apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem. Turklāt saskaņā ar pieejamo informāciju šā ražojuma veida īpatsvars tirgū ir pavisam neliels un būtiski neietekmētu situāciju Savienības tirgū piegāžu ziņā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(178)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ietekme uz lietotājiem būs ievērojama. Tās jo īpaši uzskatīja, ka pat minimāls cenu paaugstinājums par 32,3 % liegs pircējiem iegādāties kvalitatīvus ražojumus. Tika arī pausts uzskats, ka būtiski tiks ietekmēti nelieli specializētie veikali, kaut arī varētu būt tiesa, ka ietekme uz lieliem daudzveidīgiem mājamatniecības preču veikaliem būs ierobežota.

(179)

Saistībā ar ietekmi uz galīgajiem lietotājiem Komisija apstiprina to, kas provizoriski secināts Komisijas regulā, ar kuru nosaka pagaidu maksājumus, konkrēti tās 152. un 153. apsvērumā, proti, ka ietekme uz cenām būs ierobežota.

(180)

Būvniecības sektors, kas ir viens no lielākajiem keramikas flīžu ražotāju klientiem, nolēma izmeklēšanā nesadarboties. Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Eiropas Būvniecības nozares federācija (FIEC) vēlreiz tika aicināta iesniegt statistikas datus, kas norāda, kādā mērā būvniecības nozari ietekmēs – ja vispār ietekmēs – pasākumu piemērošana. FIEC apstiprināja, ka, lai gan šāda informācija nav tieši pieejama, pasākumu ietekme uz nozares vispārējās uzņēmējdarbības izmaksām ir ļoti maza. Tā arī paskaidroja, ka mazā interese no tās dalībnieku puses jāuzskata par Komisijas priekšlikuma atbalstīšanu.

(181)

Visbeidzot, attiecībā uz maziem specializētajiem veikaliem Komisija nevarēja iegūt pārliecinošus datus, kas apstiprinātu antidempinga pasākuma ietekmes apjomu un apmēru. Paturot prātā to, kas notiek ar importētājiem, jāatceras arī, ka keramikas flīzes tiek ražotas Savienībā un daudzās trešās valstīs, no kurām tās netiek importētas par dempinga cenām, tāpēc var izslēgt nopietnu risku, ka varētu būt vērojams piedāvājuma deficīts mazumtirdzniecības veikaliem.

(182)

Centieni tika vērsti uz sīkāka ietekmes novērtējuma saņemšanu no patērētājiem. Izmeklēšana pierādīja, ka ietekme, visticamāk, būs ierobežota.

(183)

Pirmkārt, pasākuma absolūtā vērtība tiek aprēķināta pēc importa cenas, tātad par pamatu izmantojot cenu, kas ir daudz zemāka nekā attiecīgā ražojuma galīgā mazumtirdzniecības cena. Šo vērtību var sadalīt dažādos posmos (importētāji, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji), pirms tiek sasniegts galapatērētājs. Pat ja importētāji un tālākpārdevēji visu maksājuma slogu novirzīs uz klientiem, jāatgādina, ka tirgū ir plašs tādu ražojumu piedāvājums, kam nepiemēro pasākumus un ko izgatavo gan Savienības, gan trešo valstu ražotāji.

(184)

Antidempinga maksājumu ietekmi uz patēriņa cenām Komisija aprēķināja, novērtējot veicamo maksājumu summu atbilstoši faktiskajam importam no Ķīnas un sadalot šo summu tieši uz patērētājiem, pieņemot, ka importētāji, vairumtirgotāji un mazumtirgotāji visas papildu izmaksas novirzītu uz galapatērētājiem. Tādējādi aprēķinātā ietekme uz izmaksām ir daudz mazāka par EUR 0,5 uz m2. Jāatceras, ka pagaidu regulā tika secināts, ka gada vidējais patēriņš Savienībā ir apmēram 2,2 m2 uz vienu cilvēku. Tāpēc, ņemot vērā maksājuma nelielo ietekmi uz vienu kvadrātmetru, izmaksu palielinājums, visticamāk, būs ierobežots pat tad, ja patērētājam būs jāiegādājas ievērojams attiecīgā ražojuma daudzums būvdarbu vai atjaunošanas darbu vajadzībām.

(185)

Paredzams, ka pasākumu piemērošana palīdzēs Savienības ražošanas nozarei un turpmāk labvēlīgi ietekmēs konkurences apstākļus Savienības tirgū, kā arī mazinās ražotņu slēgšanas un nodarbinātības samazinājuma draudus.

(186)

Turklāt paredzams arī, ka pasākumu piemērošanai būs ierobežota ietekme uz lietotājiem/importētājiem, kas varēs iepirkt ražojumu no ļoti dažādiem piegādātājiem Savienības tirgū un citās trešās valstīs.

(187)

Ņemot vērā minēto, nevar secināt, ka pasākumu piemērošana būtu pretrunā Savienības interesēm.

(188)

Divas ieinteresētās personas uzskatīja, ka Komisijai pagaidu regulā bija jāpublisko cenu samazinājuma starpība, un viena no tām apgalvoja, ka šo datu nepubliskošana nozīmē, ka ieinteresētās personas nevarēja novērtēt, vai ir pareizi piemērots mazākā maksājuma noteikums.

(189)

Atbildot uz minēto, jānorāda, ka pagaidu starpības bija šādas:

(190)

Viena persona apgalvoja, ka Komisija kaitējuma noteikšanai ir izmantojusi neatbilstīgu pieeju un ka tai savi secinājumi bija jāizdara, pamatojoties uz visas ražošanas nozares vidējiem svērtajiem datiem.

(191)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka konstatējumi par kaitējuma novēršanas līmeni ir izdarīti, pamatojoties uz pārbaudītiem, ar konkrētiem uzņēmumiem saistītiem datiem, kas tika uzskatīti par visticamāko pamatu, lai ņemtu vērā visus attiecīgos faktus salīdzināšanas mērķiem. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(192)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jāpiemēro pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei nodara imports no Ķīnas par dempinga cenām.

(193)

Nosakot šo maksājumu līmeni, tika ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(194)

Tāpēc tika uzskatīts par atbilstošu aprēķināt cenu samazinājuma starpību, pamatojoties uz cenām, kas noteiktas pēc Savienības ražotāju un Ķīnas eksportētāju iesniegtajiem datiem.

(195)

Aprēķinot antidempinga maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu kaitējošā dempinga ietekmi, tika uzskatīts, ka maksājums būtu jāaprēķina tā, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt savas ražošanas izmaksas un gūt saprātīgu peļņu. Tika uzskatīts, ka šādai saprātīgajai peļņai pirms nodokļu nomaksas jābūt tādai, kādu šāda veida nozare gūtu normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā. Minētā peļņa tika novērtēta, pamatojoties uz 3,9 % rentabilitāti, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza 2007. gadā, kā sīkāk izklāstīts pagaidu regulas 12. tabulā.

(196)

Noteiktā kaitējuma starpība ir šāda:

(197)

Jānorāda, ka kaitējuma starpība “visiem pārējiem ražotājiem, kas sadarbojās”, tika noteikta, neizmantojot no Kito Group saņemtos datus, jo Kito Group nebija iekļauts atlasē, un arī lai nodrošinātu saskaņotību ar veidu, kādā tiek aprēķināta dempinga starpība “visiem pārējiem ražotājiem, kas sadarbojās”. (Sk. pamatregulas 9. panta 6. punkta pirmo teikumu.) Attiecībā uz Kito Group nolūkā piemērot pamatregulas 18. pantu, kā minēts 54. apsvērumā, piemēros atlikušo kaitējuma starpību.

(198)

Jāņem vērā arī, ka cenu samazinājuma starpība ir lielāka nekā iepriekš 88.–93. apsvērumā konstatētā dempinga starpība, un tāpēc dempinga starpība būtu jāizmanto par pamatu maksājuma līmeņa noteikšanai saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(199)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem ražotājiem eksportētājiem un šīs regulas I pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti atlasē, būtu jāparedz noteikums, ka I pielikumā minētajiem uzņēmumiem piemērojamais vidējais svērtais maksājums jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, kuriem pretējā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu nebūtu tiesību uz pārskatīšanu, jo 11. panta 4. punktu nepiemēro, ja ir izmantota atlases veida pārbaude.

(200)

Statistikas dati par attiecīgo ražojumu bieži ir izteikti kvadrātmetros. Tomēr šāda papildu mērvienība attiecīgajam ražojumam nav norādīta Kombinētajā nomenklatūrā, kas noteikta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (6). Tāpēc jāparedz, ka deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā norāda ne tikai importam paredzētā attiecīgā ražojuma svaru kilogramos vai tonnās, bet arī tā daudzumu kvadrātmetros.

(201)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek uzskatīts par nepieciešamu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kuru nosaka ar pagaidu regulu.

(202)

Ja galīgie maksājumi ir lielāki nekā pagaidu maksājumi, būtu galīgi jāiekasē tikai tās summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā, savukārt nodrošinātās summas, kuras pārsniedz antidempinga maksājumu galīgo likmi, būtu jāatmaksā.

(203)

Viena ieinteresētā persona ieteica pasākumus piemērot viszemākās importa cenas (VIC) veidā, nevis ad valorem nodokļu veidā. Tomēr VIC nav piemērota attiecīgajam ražojumam, jo tas ir pieejams vairākos izstrādājumu veidos, kuru cenas būtiski atšķiras, tādējādi radot būtisku šķērskompensācijas risku. Turklāt paredzams, ka izstrādājumu veidi arī turpmāk attīstīsies dizaina un apdares ziņā un VIC vairs nenodrošinās atbilstošu pamatu maksājuma līmeņa noteikšanai. Tāpēc prasība piemērot pasākumus VIC veidā tiek noraidīta.

(204)

Cita persona prasīja pasākumus piemērot importa kvotu veidā. Tomēr importa kvotas neatbilst nedz pamatregulai, nedz starptautiski saskaņotajiem noteikumiem. Tāpēc prasība bija jānoraida,