27.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/69

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 5. marts),

kas nosaka kārtību, kādā īstenojams Padomes Lēmums 2007/435/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, attiecībā uz dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām, administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem un Fonda līdzfinansēto projektu izdevumu atbilstību

(izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 795)

(Autentiski ir tikai teksti angļu, bulgāru, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

(2008/457/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 25. jūnija Lēmumu 2007/435/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (1), un jo īpaši tā 21. pantu, 29. panta 5. punktu, 31. panta 6. punktu un 33. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis īstenos Fondam atbilstīgās darbības, jo īpaši ir nepieciešams paredzēt apstākļus, kādos atbildīgā iestāde var īstenot projektus tieši. Turpmākais regulējums būtu jāattiecina arī uz deleģētajām iestādēm.

(2)	Ir jānosaka procedūras un/vai praktiski pasākumi, kuri dažādām norīkotajām iestādēm ir jāparedz un jāievēro, rīkojoties ar Fonda līdzekļiem.

(3)

Ir jāparedz atbildīgo iestāžu pienākumi pret tiešajiem saņēmējiem finansējamo projektu atlases un apstiprināšanas posmā un attiecībā uz tiem jautājumiem, kuri ir jāiekļauj tiešo saņēmēju un/vai projekta sadarbības partneru deklarēto izdevumu pārbaudēs, ieskaitot izdevumu atmaksas pieteikumu administratīvās pārbaudes un atsevišķu projektu pārbaudes uz vietas.

(4)	Lai nodrošinātu, ka gada programmu izdevumus var pienācīgi revidēt, ir jānosaka kritēriji, kas jāievēro, lai revīzijas liecības varētu uzskatīt par atbilstošām.

(5)

Par projektu un sistēmu revīziju veikšanu ir atbildīga revīzijas iestāde. Lai nodrošinātu, ka šo revīziju apjoms un efektivitāte ir pietiekama un ka visās dalībvalstīs revīziju veic saskaņā ar vienotiem standartiem, jāparedz revīzijas veikšanas nosacījumi, ieskaitot revidējamo darbību atlases pamatu.

(6)

Dalībvalstīm kopā ar daudzgadu programmu ir jāiesniedz Komisijai arī pārvaldības un kontroles sistēmu apraksts. Tā kā šis dokuments ir viens no pamatdokumentiem, uz kuriem Komisija paļaujas Kopienas budžeta pārvaldības dalītas atbildības kontekstā, lai pārliecinātos, ka dalībvalstis attiecīgo finansiālo palīdzību izlieto saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un Kopienas finanšu interešu aizsardzības principiem, ir nepieciešams precīzi definēt, kāda informācija ir jāiekļauj šajā dokumentā.

(7)

Lai harmonizētu programmu izstrādes, Fonda līdzekļu izlietojuma pārraudzības, revīzijas un sertifikācijas standartus, nepieciešams skaidri definēt daudzgadu programmas, gada programmas, progresa ziņojuma un noslēguma ziņojuma, maksājumu pieteikumu, kā arī revīzijas stratēģijas, gada revīzijas ziņojuma, deklarācijas par pamatotību un izdevumu apstiprinājuma saturu.

(8)	Ņemot vērā, ka dalībvalstīm ir jāziņo par nelikumībām un jāuzrauga tās, kā arī jāatgūst saistībā ar Fonda finansējumu nepareizi samaksātās summas, nepieciešams paredzēt, kādi dati ir jānosūta Komisijai.

(9)	Pieredze liecina, ka Eiropas Savienības pilsoņi nepietiekami apzinās Eiropas Kopienas lomu programmu finansēšanā. Tādēļ ir jāsagatavo sīki izstrādāti informācijas un publicitātes pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu šo komunikācijas un informācijas trūkumu.

(10)

Lai garantētu, ka informācija par finansējuma iespējām ir plaši izplatīta visu ieinteresēto personu vidū, un lai nodrošinātu pārskatāmību, ir jānosaka nepieciešamais pasākumu minimums potenciālo tiešo saņēmēju informēšanai par Kopienas un dalībvalstu kopīgi piedāvātajām finansēšanas iespējām ar Fonda palīdzību. Lai veicinātu pārskatāmību attiecībā uz Fonda izmantošanu, jāpublicē tiešo saņēmēju saraksts, projektu nosaukumi un projektiem piešķirtā publiskā finansējuma apjoms.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un par šādu datu brīvu apriti (3) ir jānodrošina, ka attiecībā uz informācijas un publicitātes pasākumiem un revīzijām, ko veic saskaņā ar šo lēmumu, Komisija un dalībvalstis novērš jebkādu personas datu neatļautu izpaušanu vai piekļūšanu tiem, turklāt ir jāprecizē mērķis, kura sasniegšanai Komisija un dalībvalstis var apstrādāt šādus datus.

(12)

Elektronisko līdzekļu izmantošana informācijas un finanšu datu apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju vienkāršo datu apmaiņu, paaugstina tās efektivitāti un pārskatāmību, kā arī ietaupa laiku. Lai pilnībā izmantotu šīs priekšrocības, vienlaicīgi saglabājot datu apmaiņas drošību, Komisija var izveidot vienotu datorsistēmu.

(13)

Lai nodrošinātu Fonda līdzekļu efektīvu izlietojumu dalībvalstīs saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, jāpieņem vienotu noteikumu kopums par Fonda izdevumu atbilstību. Lai samazinātu administratīvo slogu tiešajiem saņēmējiem un norīkotajām iestādēm, noteiktos apstākļos netiešajiem izdevumiem ir atbilstīgi piemērot vienotas likmes.

(14)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotajai Karalistei ir saistošs pamatdokuments un tādējādi arī šis lēmums.

(15)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrijai ir saistošs pamatdokuments un tādējādi arī šis lēmums.

(16)	Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, šis lēmums nav Dānijai saistošs un nav jāpiemēro.

(17)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Fonda pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

SATURS

I daļa

Ievads

I nodaļa

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

2. pants

Definīcijas

II daļa

Četriem fondiem kopīgie noteikumi

1. nodaļa

Norīkotās iestādes

3. pants

Kopīgās iestādes

4. pants

Deleģētā iestāde

5. pants

Ārpakalpojumi konkrētu uzdevumu veikšanai

2. nodaļa

Pārvaldības un kontroles sistēmas

6. pants

Procedūru rokasgrāmata

7. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumi Fonda līdzekļu izlietošanā

8. pants

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem atbildīgā iestāde var rīkoties kā izpildinstitūcija

9. pants

Atlases un piešķiršanas procedūra, ja atbildīgā iestāde rīkojas kā piešķīrēja iestāde

10. pants

Subsīdiju līgumi ar tiešajiem saņēmējiem, ja atbildīgā iestāde rīkojas kā piešķīrēja iestāde

11. pants

Īstenošanas līgumi

12. pants

Kopienas galīgā ieguldījuma noteikšana

13. pants

Tehniskā palīdzība

14. pants

Tehniskās palīdzības izdevumi, ja ir kopīga atbildīgā iestāde

15. pants

Atbildīgās iestādes veiktās pārbaudes

16. pants

Revīzijas liecības

17. pants

Sistēmu revīzijas un projektu revīzijas

18. pants

Sertifikācijas iestādes veiktās pārbaudes

3. nodaļa

Informācija, kas jāsniedz par Fonda līdzekļu izlietojumu

19. pants

Proporcionalitātes princips

20. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu apraksts

21. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu apraksta pārskatīšana

22. pants

Programmu veidošanas dokumenti

23. pants

Finansējuma sadalījuma pārskatīšana gada programmās

24. pants

Progresa un noslēguma ziņojumi par gada programmu īstenošanu

25. pants

Revīzijas iestādes dokumenti

26. pants

Sertifikācijas iestādes dokumenti

4. nodaļa

Ziņošana par nelikumībām

27. pants

Sākotnējā ziņojuma sniegšana – atkāpes

28. pants

Ziņošana par turpmākiem pasākumiem – neatgūšana

29. pants

Saziņa ar dalībvalstīm

30. pants

Informācijas izmantošana

5. nodaļa

Informācija un publicitāte

31. pants

Informācija potenciālajiem tiešajiem saņēmējiem

32. pants

Informācija tiešajiem saņēmējiem

33. pants

Atbildīgās iestādes pienākumi attiecībā uz sabiedrības informēšanas un publicitātes pasākumiem

34. pants

Tiešo saņēmēju pienākumi attiecībā uz sabiedrības informēšanas un publicitātes pasākumiem

35. pants

Informācijas tehniskais raksturojums un darbības publicitāte

6. nodaļa

Personas dati

36. pants

Personas datu aizsardzība

7. nodaļa

Dokumentu elektroniska apmaiņa

37. pants

Dokumentu elektroniska apmaiņa

38. pants

Dokumentu apmaiņas datorsistēma

III daļa

Īpašie noteikumi attiecībā uz Integrācijas fondu

1. nodaļa

Noteikumi par izdevumu atbilstību

39. pants

Noteikumi par izdevumu atbilstību

IV daļa

Nobeiguma noteikumi

40. pants

Adresāti

PIELIKUMI

I DAĻA

IEVADS

I NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

1.   Šis lēmums paredz Fonda līdzekļu izlietojuma noteikumus attiecībā uz:

a)	norīkotajām iestādēm;

b)	pārvaldības un kontroles sistēmām;

c)	informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai par Fonda izmantošanu;

d)	ziņošanu par nelikumībām;

e)	informāciju un publicitāti;

f)	personas datiem;

g)	dokumentu elektronisku apmaiņu.

2.   Turpmāk paredzētie noteikumi ir piemērojami, neskarot Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (4).

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā lieto šādas definīcijas:

—	“pamatdokuments”: Lēmums 2007/435/EK,

—	“Fonds”: Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidots saskaņā ar pamatdokumentu,

—

“četri fondi”: Eiropas Bēgļu fonds, Eiropas Ārējo robežu fonds, Eiropas Atgriešanās fonds un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (7) un Lēmumu 2007/435/EK kā daļa no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”,

—	“atbildīgā iestāde”: dalībvalsts norīkotā iestāde saskaņā ar pamatdokumenta 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

—	“sertifikācijas iestāde”: dalībvalsts norīkotā iestāde saskaņā ar pamatdokumenta 23. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

—	“revīzijas iestāde”: dalībvalsts norīkotā iestāde saskaņā ar pamatdokumenta 23. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

—	“deleģētā iestāde”: dalībvalsts norīkotā iestāde saskaņā ar pamatdokumenta 23. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

—	“norīkotās iestādes”: visas dalībvalsts norīkotās iestādes saskaņā ar pamatdokumenta 23. pantu,

—	“darbība”: Fonda atbalstītā darbība saskaņā ar pamatdokumenta 4. panta definīciju,

—	“projekts”: konkrēti praktiskie līdzekļi, ko subsīdiju tiešie saņēmēji izmanto, lai īstenotu visu darbību vai daļu no tās,

—	“tiešais saņēmējs”: juridiska persona, kas ir atbildīga par projektu īstenošanu, piemēram, NVO, federālās, valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, citas bezpeļņas organizācijas, privāti vai publiski uzņēmumi vai starptautiskas organizācijas,

—	“projekta partneris”: jebkura juridiska persona, kas īsteno projektu sadarbībā ar tiešo saņēmēju, apgādā projektu ar resursiem un saņem daļu no Kopienas ieguldījuma ar tiešā saņēmēja starpniecību,

—	“stratēģiskās pamatnostādnes”: Fonda pasākumu struktūra, kas noteikta ar Komisijas Lēmumu C(2007)  3926,

—	“prioritāte”: darbību kopums, kas definēts kā prioritāte stratēģiskajās pamatnostādnēs,

—	“īpašā prioritāte”: darbību kopums, kas definēts kā īpašā prioritāte stratēģiskajās pamatnostādnēs un kurām ir iespējama augstāka līdzfinansējuma likme saskaņā ar pamatdokumenta 13. panta 4. punktu,

—

“primārā administratīvā vai tiesas konstatācija”: pirmais rakstiskais novērtējums, ko veikusi kompetenta administratīvā vai tiesas iestāde, kurā, pamatojoties uz konkrētiem faktiem, secināts, ka ir izdarīta nelikumība, neierobežojot iespēju, ka šo secinājumu vēlāk var pārskatīt vai atsaukt administratīvās vai tiesvedības procedūras virzības rezultātā,

—	“nelikumība”: jebkurš Kopienas tiesību aktu pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu,

—

“aizdomas par krāpšanu”: nelikumība, attiecībā uz kuru valsts līmenī tiek uzsākts administratīvais vai tiesvedības process, lai noteiktu, vai pastāv tīšs pārkāpums, jo īpaši krāpšana, kā definēts 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Konvencijā par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību (8), kas sastādīta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3. pantu,

—	“bankrots”: maksātnespējas procedūras, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1346/2000 2. panta a) punktā (9),

—	“subsīdiju līgums”: līgums vai līdzvērtīgas formas tiesisks instruments, uz kura pamata dalībvalstis piešķir subsīdijas tiešajam saņēmējam Fonda atbalstīta projekta īstenošanai.

II DAĻA

ČETRIEM FONDIEM KOPĪGIE NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Norīkotās iestādes

3. pants

Kopīgās iestādes

Dalībvalstis var norīkot vienu un to pašu atbildīgo iestādi, revīzijas iestādi vai sertifikācijas iestādi diviem vai vairākiem no četriem fondiem.

4. pants

Deleģētā iestāde

1.   Uzdevumus deleģē saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, kas paredz nodrošināt efektīvu un iedarbīgu iekšēju kontroli, ievērojot nediskriminācijas un Kopienas finansējuma pārskatāmības principu. Deleģētie īstenošanas uzdevumi nedrīkst radīt interešu konfliktus.

2.   Uzdevumu, ko atbildīgā iestāde deleģējusi deleģētajai iestādei, apjomu un sīku deleģēto uzdevumu īstenošanas procedūru aprakstu oficiāli fiksē rakstveidā.

Deleģēšanas dokumentā norāda vismaz:

a)	atsauces uz attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem;

b)	deleģētajai iestādei uzticēto uzdevumu;

c)	deleģētās iestādes tiesības un pienākumus un atbildību, ko tā uzņemas;

d)	deleģētās iestādes pienākumu ieviest un uzturēt tādu organizatorisko struktūru un pārvaldības un kontroles sistēmu, kas ir piemērotas tās uzdevumu veikšanai;

e)	garantijas, kas jāsniedz attiecībā uz pareizu finanšu pārvaldību un deleģēto uzdevumu tiesisku un pareizu veikšanu.

3.   Saziņas ar Komisiju īstenošanu, kas minēta pamatdokumenta 23. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nedeleģē. Deleģētā iestāde sazinās ar Komisiju ar atbildīgās iestādes starpniecību.

4.   Ja deleģētā iestāde nav valsts pārvaldes iestāde vai dalībvalsts privāttiesību subjekts, kas veic valsts dienesta uzdevumu, atbildīgā iestāde nevar deleģēt šai iestādei izpildes pilnvaras, ja šīs pilnvaras ietver lielu rīcības brīvību saistībā ar politiskām izvēlēm.

5.   Uzdevumu deleģēšana deleģētajai iestādei neietekmē atbildīgās iestādes atbildību, tā paliek atbildīga par uzdevumiem, ko tā ir deleģējusi.

6.   Ja atbildīgā iestāde ir deleģējusi uzdevumus deleģētajai iestādei, visi šā lēmuma noteikumi attiecībā uz atbildīgo iestādi mutatis mutandis attiecas arī uz deleģēto iestādi.

5. pants

Ārpakalpojumi konkrētu uzdevumu veikšanai

Norīkotās iestādes var izmantot ārpakalpojumus atsevišķu savu uzdevumu veikšanai, tomēr tās paliek atbildīgas par šo uzdevumu izpildi saskaņā ar pienākumiem, kas definēti pamatdokumenta 25., 27. un 28. pantā.

2. NODAĻA

Pārvaldības un kontroles sistēmas

6. pants

Procedūru rokasgrāmata

Saskaņā ar pamatdokumenta 29. panta 2. punktu, ņemot vērā proporcionalitātes principu, dalībvalstis izstrādā rokasgrāmatu, kas nosaka procedūras un praktiskos pasākumus attiecībā uz:

a)	norīkoto iestāžu darbību;

b)	pasākumiem, kas nodrošina atbilstošu funkciju nošķīrumu;

c)	deleģēto iestāžu un citu ārpakalpjomu pārraudzību atbilstošos gadījumos;

d)	daudzgadu un gada programmu izstrādi;

e)	revīzijas stratēģijas un gada revīzijas plānu izstrādi;

f)	projektu atlasi, subsīdiju piešķiršanu, kā arī projektu pārraudzību un finanšu pārvaldību;

g)	nelikumību pārvaldību, finanšu korekcijām un atgūšanu;

h)	revīzijas uzdevumu sagatavošanu un īstenošanu;

i)	revīzijas ziņojumu un deklarāciju sagatavošanu;

j)	izdevumu sertificēšanu;

k)	programmas novērtēšanu;

l)	ziņojumiem Komisijai;

m)	revīzijas liecībām.

7. pants

Atbildīgās iestādes uzdevumi Fonda līdzekļu izlietošanā

1.   Atbildīgā iestāde par Fonda līdzekļu izlietošanu var rīkoties kā piešķīrēja iestāde un/vai kā izpildinstitūcija.

2.   Gadījumos, kad atbildīgā iestāde rīkojas kā piešķīrēja iestāde, tā saskaņā ar vispārēju noteikumu īsteno projektus, pamatojoties uz gada publiskiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus.

Ne atbildīgā iestāde, ne arī kāda no deleģētajām iestādēm nevar iesniegt piedāvājumus minētajiem uzaicinājumiem.

Pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp – lai turpinātu daudzgadu projektus saskaņā ar pamatdokumenta 13. panta 6. punktu, kuri tika atlasīti pēc iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, subsīdijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus.

3.   Atbildīgā iestāde rīkojas kā izpildinstitūcija gadījumos, kad tā nolemj īstenot projektus tieši, jo projekta būtība neļauj izvēlēties citus īstenošanas veidus, piemēram, de jure monopola situācija vai drošības apsvērumi. Šādos gadījumos noteikumi attiecībā uz tiešajiem saņēmējiem mutatis mutandis piemērojami arī atbildīgajai iestādei.

8. pants

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem atbildīgā iestāde var rīkoties kā izpildinstitūcija

1.   Iemeslus, kāpēc atbildīgā iestāde rīkojas kā projektu īstenošanas izpildinstitūcija, identificē un paziņo Komisijai attiecīgās gada programmas ietvaros.

2.   Īstenojot projektus, atbildīgā iestāde ievēro cenas un vērtības vislabākās attiecības jeb izdevīguma principu un nepieļauj interešu konfliktu rašanos.

3.   Atbildīgā iestāde var īstenot projektus, kas atbilst 7. panta 3. punkta nosacījumiem, tieši un/vai sadarbībā ar jebkuru kompetentu valsts iestādi, ņemot vērā tās tehniskās zināšanas, augsta līmeņa specializāciju vai administratīvās pilnvaras. Galvenās īstenošanā iesaistītās valsts iestādes norāda attiecīgajā gada programmā.

4.   Administratīvajā lēmumā par projekta līdzfinansēšanu no Fonda līdzekļiem ietver informāciju, kas nepieciešama līdzfinansēto produktu un pakalpojumu pārraudzībai un izdevumu pārbaudei. Visus atbilstošos noteikumus, kas 10. panta 2. punktā paredzēti attiecībā uz subsīdiju līgumu, ietver atbilstoša veida tiesiskā instrumentā.

5.   Noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu norāda informāciju par procedūrām un praktiskajiem pasākumiem, kas piemēroti, lai nodrošinātu atbilstošu funkciju nošķiršanu, efektīvu kontroli un Eiropas Kopienu finanšu interešu pietiekamu aizsardzību, kā arī sniedz paskaidrojumus par to, kā ir novērsta interešu konflikta rašanās.

6.   Ja ir paredzams, ka atbildīgā iestāde regulāri būs izpildinstitūcija Fonda līdzfinansētajiem projektiem:

a)	revīzijas iestāde nedrīkst ietilpt tajā pašā struktūrvienībā kā atbildīgā iestāde, izņemot, ja tās neatkarība revīzijas veikšanai ir garantēta un tā sniedz ziņojumu vēl arī citai struktūrai ārpus tās, kuras sastāvā ietilpst pati revīzijas iestāde un atbildīgā iestāde;

b)	fakts, ka atbildīgā iestāde tieši īsteno projektus, neietekmē atbildīgās iestādes uzdevumus, kas definēti pamatdokumenta 25. pantā.

7.   Ja ir paredzams, ka deleģētā iestāde būs izpildinstitūcija Fonda līdzfinansētajiem projektiem, deleģētā iestāde nevar būt vienīgais to apropriāciju tiešais saņēmējs, kuru pārvaldība tai ir deleģēta.

9. pants

Atlases un piešķiršanas procedūra, ja atbildīgā iestāde rīkojas kā piešķīrēja iestāde

1.   Uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, kas minēti 7. panta 2. punktā, publicē tādā veidā, kas nodrošina vislielāko publicitāti iespējamo saņēmēju vidū. Visas uzaicinājumu satura izmaiņas publicē, ievērojot tos pašus nosacījumus.

Uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus norāda:

a)

mērķus;

b)	atlases kritērijus, kuri atbilst pamatdokumenta 13. panta 5. punkta prasībām, un attiecīgos pamatojuma dokumentus;

c)	Kopienas un atbilstošos gadījumos arī valsts finansējuma piešķiršanas kārtību;

d)	piedāvājumu iesniegšanas kārtību un termiņu.

2.   Atbildīgā iestāde, lai nodrošinātu projektu atlasi un subsīdiju piešķiršanu, garantē, ka potenciālie saņēmēji ir informēti par šādiem īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz projektu īstenošanu:

a)	izdevumu atbilstības noteikumiem;

b)	īstenošanas termiņu, kā arī

c)	finansiālo un citu informāciju, kas jāglabā un jādara zināma.

Pirms pieņemt lēmumu par piešķiršanu, atbildīgā iestāde pārliecinās, ka tiešais saņēmējs un/vai projekta partneri ir spējīgi izpildīt šos nosacījumus.

3.   Atbildīgā iestāde nodrošina, ka projektiem, kam piešķirtas subsīdijas, veic formālu, tehnisku un budžeta analīzi, kā arī kvalitātes novērtējumu, piemērojot kritērijus, kas izklāstīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Iemeslus citu projektu noraidīšanai atzīmē.

4.   Dalībvalstis nosaka, kas ir tiesīgs izvēlēties projektus, un nodrošina interešu konfliktu novēršanu visos gadījumos, jo īpaši, ja piedāvājumu iesniedzēji ir valsts struktūras.

5.   Lēmumā par piešķiršanu norāda vismaz tiešā saņēmēja un/vai projekta partneru nosaukumu, būtisko projekta informāciju un tā darbības mērķus, Fonda līdzfinansējuma maksimālo apmēru un kopējo atbilstīgo izmaksu maksimālo līdzfinansējuma likmi.

6.   Katram pieteikuma iesniedzējam nosūta rakstisku informāciju par atlases procesa rezultātiem, ietverot skaidrojumu par pieņemtajiem atlases lēmumiem. Ja valsts tiesību akti to paredz, norāda atbilstošo pārsūdzības procedūru.

10. pants

Subsīdiju līgumi ar tiešajiem saņēmējiem, ja atbildīgā iestāde rīkojas kā piešķīrēja iestāde

1.   Atbildīgā iestāde nosaka sīki izstrādātas procedūras projektu pārvaldībai, tostarp:

a)	subsīdiju līgumu parakstīšanai ar izraudzītajiem tiešajiem saņēmējiem;

b)	līgumu un to grozījumu uzraudzībai, izveidojot projektu administratīvās uzraudzības sistēmu (sarakste, grozījumu un atgādinājuma vēstuļu sagatavošana un pārraudzība, ziņojumu saņemšana un izskatīšana utt.).

2.   Subsīdiju līgumos cita starpā norāda:

a)	maksimālo subsīdijas summu;

b)	Kopienas ieguldījuma maksimālo apjomu, kas izteikts procentos, saskaņā ar pamatdokumenta 13. panta 4. punktu;

c)	atbalstītā projekta sīku aprakstu un īstenošanas grafiku;

d)	uzdevumus un ar tiem saistītās izmaksas, ko tiešais saņēmējs ir paredzējis nodot izpildei trešajām personām, vajadzības gadījumā;

e)	projekta apstiprināto budžeta tāmi un finansēšanas plānu, ieskaitot fiksētu netiešo izmaksu apjomu, izteiktu procentos, kā noteikts XI pielikumā attiecībā uz noteikumiem par izdevumu atbilstību;

f)	līguma izpildes grafiku un noteikumus (pienākums sniegt ziņojumus, grozījumi un līguma izbeigšana);

g)	projekta darbības mērķus un izmantojamos rādītājus;

h)	atbilstīgo izmaksu definīciju;

i)	nosacījumus attiecībā uz subsīdijas maksājumiem un uzskaites prasībām;

j)	nosacījumus attiecībā uz revīzijas liecībām;

k)	atbilstošo datu aizsardzības regulējumu;

l)	atbilstošo publicitātes regulējumu.

3.   Atbilstošos gadījumos tiešie saņēmēji garantē, ka visi projekta partneri uzņemas tās pašas saistības, ko tiešie saņēmēji. Partneri uzņemas atbildību ar tiešā saņēmēja starpniecību, kurš paliek atbildīgs par līguma nosacījuma izpildi gan attiecībā uz sevi, gan visiem projekta partneriem.

Tiešie saņēmēji glabā uzskaites dokumentu apstiprinātas kopijas, kas pamato partneru ienākumus un izdevumus saistībā ar attiecīgo projektu.

4.   Subsīdiju līgumos tieši nosaka, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir tiesības īstenot savas kontroles pilnvaras, veicot dokumentu pārbaudi un pārbaudi uz vietas, attiecībā uz visiem tiešajiem saņēmējiem, projekta partneriem un apakšlīgumu slēdzējiem.

11. pants

Īstenošanas līgumi

Neskarot piemērojamos Kopienas un valsts publiskā iepirkuma noteikumus, subsīdiju līgumos paredz, ka tiešie saņēmēji un/vai projekta partneri, īstenojot projektus, iepirkuma līgumu slēgšanai saskaņā ar konkursa procedūru izvēlēsies ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu ar vislabāko cenas un vērtības attiecību un veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta. Tomēr, neskarot piemērojamos Kopienas un valsts publiskā iepirkuma noteikumus, līgumus, kuru vērtība ir zemāka par EUR 5 000, var slēgt, pamatojoties uz vienu piedāvājumu un neizsludinot konkursu.

12. pants

Kopienas galīgā ieguldījuma noteikšana

Aprēķinot noslēguma maksājumu tiešajam saņēmējam, Kopienas kopējā ieguldījuma apjoms katrā projektā ir mazākais no turpmāk uzskaitītajiem:

a)	maksimālā summa, kas paredzēta subsīdiju līgumā;

b)	maksimālais līdzfinansējuma apjoms, ko iegūst, reizinot attiecīgā projekta kopējās atbilstīgās izmaksas ar procentu likmi, kas noteikta pamatdokumenta 13. panta 4. punktā (tas ir, 50 % vai 75 %), un

c)	summa, ko iegūst, piemērojot bezpeļņas darbības principu, kā noteikts XI pielikuma I.3.3. punktā.

13. pants

Tehniskā palīdzība

1.   Tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes saskaņā ar pamatdokumenta 14. pantu no Fonda līdzekļiem var finansēt līdz 100 % apmēram.

2.   Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes saskaņā ar pamatdokumenta 15. pantu no Fonda līdzekļiem var finansēt līdz 100 % apmēram.

3.   Tehniskā palīdzība pēc Komisijas vai dalībvalstu ierosmes var būt konkursa kārtībā noslēgti līgumi, ekspertu izmaksas un/vai citas administratīvās izmaksas, ievērojot noteikumus par izdevumu atbilstību, kas paredzēti III daļas 1. nodaļā.

14. pants

Tehniskās palīdzības izdevumi, ja ir kopīga atbildīgā iestāde

1.   Ja viena vai vairākas norīkotās iestādes ir kopīgas diviem vai vairākiem no četriem fondiem, apropriācijas tehniskās palīdzības izdevumiem katrai attiecīgajai gada programmai var daļēji vai pilnībā apvienot.

2.   Tehniskās palīdzības izdevumus sadala starp attiecīgajiem fondiem, vēlams – izmantojot vienkāršu un reprezentatīvu sadalījuma formulu. Izmantojot šo formulu, tehniskās palīdzības izmaksu apjoms nevienai no gada programmām palielināties nedrīkst.

15. pants

Atbildīgās iestādes veiktās pārbaudes

1.   Pārbaudes, kuras veic pati atbildīgā iestāde vai par kuru veikšanu tā ir atbildīga saskaņā ar pamatdokumenta 25. panta 1. punkta h) apakšpunktu, pēc vajadzības aptver projektu administratīvos, finanšu, tehniskos un faktiskos aspektus.

Pārbaudes nodrošina, ka deklarētie izdevumi ir īsti un atbilstīgi projekta mērķa sasniegšanai, ka konkursa rezultātā izraudzītie projekti ir īstenoti saskaņā ar subsīdiju līgumiem, ka Kopienas ieguldījums veikts atbilstoši noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz pamatdokumenta 13. pantā paredzēto finansēšanas struktūru, ka tiešā saņēmēja atlīdzināšanas pieteikumi ir pareizi un projekti un izdevumi atbilst Kopienas un valsts normatīvajiem noteikumiem, un nav konstatējama izdevumu dubulta finansēšana citu Kopienas vai valsts finansēšanas shēmu un programmu īstenošanas termiņu ietvaros.

Turklāt pārbaudes ietver:

a)	visu atlīdzinājuma pieteikumu, ko iesniedz tiešie saņēmēji, administratīvās un finanšu pārbaudes;

b)	tiešo saņēmēju deklarēto izdevumu, ienākumu un izmaksu, ko sedz ar norīkotiem ienākumiem, atbilstības, precizitātes un attaisnojuma pārbaudes, pamatojoties vismaz uz pavadošo dokumentu reprezentatīvu izlasi, kas aptver subsīdiju līgumam pievienotā budžeta visas pozīcijas;

c)

individuālo projektu pārbaudes uz vietas, pamatojoties vismaz uz izlasi, kas pietiekamā skaitā aptver dažāda veida un lieluma projektus, un ņemot vērā jau iepriekš zināmos riska faktorus, lai gūtu saprātīgi pamatotu pārliecību par veikto darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā atbildīgās iestādes konstatēto riska līmeni.

Pārbaudes, kas minētas a) un b) apakšpunktā, neveic, ja tiešajam saņēmējam ir pienākums iesniegt neatkarīga revidenta izdotu revīzijas sertifikātu, kurā ietverti visi a) un b) apakšpunktā uzskaitītie jautājumi.

2.   Katras pārbaudes dokumentāciju saglabā, norādot veiktās darbības, datumu, rezultātus un atbildes pasākumus uz konstatētajām nepilnībām. Atbildīgā iestāde nodrošina, ka visi veikto pārbaužu pavadošie dokumenti ir pieejami Komisijai un Revīzijas palātai piecus gadus pēc projekta slēgšanas. Šo termiņu pārtrauc vai nu tiesvedības, vai pienācīgi motivēta Komisijas pieprasījuma gadījumā.

3.   Ja atbildīgā iestāde rīkojas kā gada programmas izpildinstitūcija saskaņā ar 7. panta 3. punktu, pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic, ievērojot funkciju atbilstošas nošķiršanas principu.

16. pants

Revīzijas liecības

1.   Saskaņā ar pamatdokumenta 25. panta 1. punkta l) apakšpunktu revīzijas liecību uzskata par atbilstīgu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tā ļauj saskaņot kopsummas, kas apstiprinātas Komisijai, ar precīzo grāmatvedības dokumentāciju un pamatojuma dokumentiem, kas ir sertifikācijas iestādes, atbildīgās iestādes, deleģēto iestāžu un tiešo saņēmēju rīcībā attiecībā uz Fonda līdzfinansētajiem projektiem;

b)	tā ļauj pārbaudīt publiskā ieguldījuma maksājumu tiešajam saņēmējam, Fonda piešķirtā Kopienas finansējuma piešķīrumu un pārskaitījumus, kā arī projekta līdzfinansējuma avotus;

c)	tā ļauj pārbaudīt gada programmai noteikto atlases kritēriju piemērošanu;

d)	tā attiecībā uz katru projektu pēc vajadzības ietver tehniskās specifikācijas un finansēšanas plānu, dokumentus attiecībā uz subsīdijas apstiprināšanu, dokumentus saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām un ziņojumus par veiktajām pārbaudēm un revīzijām.

2.   Atbildīgā iestāde nodrošina, ka tiek saglabāta informācija par visu ar Fonda līdzekļu pārskaitījumiem saistīto dokumentu atrašanās vietu.

17. pants

Sistēmu revīzijas un projektu revīzijas

1.   Pamatdokumenta 28. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās revīzijas ir paredzētas dalībvalstu izveidoto pārvaldības un kontroles sistēmu pārbaudei un to projektu izlases pārbaudei, kas atlasīti, izmantojot metodi, ko apstiprinājusi revīzijas iestāde.

Projektu atlases metode:

a)	pietiekamā skaitā iekļauj dažāda veida un lieluma projektus;

b)	ņem vērā visus riska faktorus, kas atklāti valsts vai Kopienas pārbaudēs, kā arī pārbaužu izmaksu un ieguvumu aspektus.

Izlasē vismaz proporcionāli ietver arī projektus, ko atbildīgā iestāde īsteno kā izpildinstitūcija.

Atlases metodi dokumentē.

2.   Pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju katram no turpmāk uzskaitītajiem procesiem līdz 2013. gadam veic vismaz vienu reizi: programmu izstrāde, uzdevumu deleģēšana, atlase un piešķiršana, projektu pārraudzība, maksājums, izdevumu apstiprināšana, ziņojumi Komisijai, iespējamo nelikumību atklāšana un risināšana un programmu novērtējums.

3.   Projektu revīzijas veic uz vietas, pamatojoties uz tiešā saņēmēja un/vai projekta partneru rīcībā esošo dokumentāciju un datiem. Revīzijās pārbauda, vai:

a)	projekts atbilst gada programmas atlases kritērijiem, ir īstenots saskaņā ar subsīdiju līgumu un atbilst nosacījumiem, kas attiecināmi uz tā spēju darboties, izlietojumu vai sasniedzamajiem mērķiem;

b)	deklarētie izdevumi atbilst grāmatvedības datiem un pavadošajiem dokumentiem, kas ir tiešā saņēmēja un/vai projekta partneru rīcībā, un vai šie dati atbilst pavadošajiem dokumentiem, kas ir atbildīgās iestādes vai jebkuras citas norīkotās iestādes rīcībā;

c)	izdevumu posteņi atbilst noteikumiem par izdevumu atbilstību, kas paredzēti XI pielikumā, valsts atlases procedūras laikā noteiktajām prasībām, subsīdiju līguma noteikumiem un faktiski paveiktajam, kā arī citiem Kopienas un valsts noteikumiem pēc vajadzības;

d)	projekta izlietojums vai plānotais izlietojums saskan ar mērķiem, darbībām vai pasākumiem, kas uzskaitīti pamatdokumenta 2., 3., 4. un 15. pantā, un atbilstošos gadījumos arī to, vai ir aptverta iedzīvotāju mērķgrupa;

e)	publiskais vai privātais ieguldījums tiešajam saņēmējam ir samaksāts saskaņā ar pamatdokumenta 13. panta 2. punktu;

f)	revīzijas liecība ir atbilstīga;

g)	nepastāv interešu konflikti un ir sasniegta cenas un vērtības vislabākā attiecība, jo īpaši gadījumos, kad atbildīgā iestāde rīkojas kā projekta izpildinstitūcija.

4.   Izdevumos, ko revidē pamatdokumenta 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajam mērķim, ieskaita tikai tos izdevumus, kas pakļauti revīzijai, ko veic saskaņā ar 3. punktu. Ja revīziju veic pirms projekta slēgšanas, seguma proporcijas aprēķināšanai ņem vērā tikai faktiski revidētos izdevumus.

5.   Ja konstatētās problēmas izrādās sistemātiskas un tādējādi var radīt risku citiem projektiem, revīzijas iestāde nodrošina turpmāku pārbaudi, tostarp, ja nepieciešams, papildrevīzijas, lai noteiktu šādu problēmu mērogu. Attiecīgās iestādes veic nepieciešamos preventīvos un koriģējošos pasākumus.

6.   Revīzijas iestāde izdara secinājumus, pamatojoties uz revīziju rezultātiem attiecībā uz Komisijai deklarētajiem izdevumiem, un paziņo tos Komisijai gada revīzijas ziņojumā. Gada programmās, kurās kļūdu koeficients pārsniedz būtiskuma līmeni, tas ir, 2 % no Kopienas ieguldījuma, revīzijas iestāde analizē kļūdas nozīmīgumu un veic vajadzīgos pasākumus, tostarp formulē attiecīgus ieteikumus, kas jāpaziņo vēlākais gada revīzijas ziņojumā.

18. pants

Sertifikācijas iestādes veiktās pārbaudes

1.   Gadījumos, kad revīzijas iestāde sniedz daļēji labvēlīgu vai nelabvēlīgu atzinumu par pārvaldības un kontroles sistēmu darbību, sertifikācijas iestāde pārbauda, vai šī informācija ir nosūtīta Komisijai. Tā gādā arī par to, lai atbildīgā iestāde īstenotu atbilstošu rīcības plānu pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvas darbības atjaunošanai, un novērtē darbības traucējumu ietekmi uz izdevumu deklarāciju.

2.   Ja revīzijas iestāde noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu neapstiprina maksājumu pieprasījumu vai atlīdzināšanas deklarāciju, sertifikācijas iestāde nodrošina, ka nekavējoties tiek sagatavots pareizs maksājuma pieprasījums vai atlīdzināšanas deklarācija.

3. NODAĻA

Informācija, kas jāsniedz par Fonda līdzekļu izlietojumu

19. pants

Proporcionalitātes princips

1.   Saskaņā ar pamatdokumenta 8. panta 2. punktu apjoms, kādā dalībvalsts rīcībā esošā informācija par Fonda izlietojumu ir jānosūta Komisijai, ietverot to dokumentos, kas minēti šajā nodaļā, var būt proporcionāls Kopienas ieguldījumam, kas piešķirts attiecīgajai dalībvalstij, un atbilstošos gadījumos šo informāciju var sniegt kā kopsavilkumu.

2.   Tomēr pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalsts sniedz arī sīkāku informāciju. Komisija var pieprasīt šo informāciju, ja tas šķiet nepieciešams, lai Komisija varētu efektīvi pildīt savus pienākumus saskaņā ar pamatdokumentu un Finanšu regulu.

20. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu apraksts

1.   Pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu, kas minēts pamatdokumenta 29. panta 4. punktā un 30. panta 2. punktā, iesniedz atbilstoši paraugam I pielikumā.

2.   Atbildīgā iestāde apstiprina visu deleģēto iestāžu ieviesto sistēmu aprakstus. Katra norīkotā iestāde apliecina tās pārvaldības un kontroles sistēmas apraksta precizitāti, kas uz to attiecas. Turklāt revīzijas iestāde apliecina arī apraksta pilnīgumu.

3.   Pārbaudot aprakstu, Komisija var pieprasīt skaidrojumus un ierosināt pasākumus, kas nodrošinātu atbilsmi pamatdokumenta noteikumiem. Ja nepieciešams, Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt apskates uz vietas.

4.   Ja atbildīgā iestāde ir kopīga diviem vai vairākiem no četriem fondiem vai gadījumos, kad diviem vai vairāk fondiem tiek piemērotas kopīgas sistēmas, var iesniegt kopīgu pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu, nepieciešamības gadījumā izceļot īpašās iezīmes.

21. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu apraksta pārskatīšana

1.   Atbildīgā iestāde:

a)	iesniedzot gada programmas projektu, ziņo par pārvaldības un kontroles sistēmu izmaiņām;

b)	paziņo Komisijai par katru būtisku izmaiņu vēlākais, kad tā stājas spēkā;

c)	vairāku būtisku izmaiņu gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma sniedz pārskatītu aprakstu.

2.   Būtiskas izmaiņas ir tādas izmaiņas, kas varētu ietekmēt funkciju nošķīrumu, atlases, piešķiršanas, kontroles un maksājumu mehānismu efektivitāti un saziņu ar Komisiju. Jo īpaši tās ietver izmaiņas vienā no norīkotajām iestādēm, grāmatvedības uzskaites sistēmā un maksājumu un sertifikācijas procesos.

3.   Pārvaldības un kontroles sistēmu pārskatīšana notiek saskaņā ar to pašu procedūru, kas noteikta 20. pantā.

22. pants

Programmu veidošanas dokumenti

1.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai daudzgadu programmu, kā minēts pamatdokumenta 17. pantā, atbilstoši paraugam II pielikumā.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai gada programmas, kā minēts pamatdokumenta 19. pantā, atbilstoši paraugam III pielikumā.

3.   Finanšu plānos, ko pievieno daudzgadu programmai, atspoguļo budžeta summu sadalījumu pa prioritātēm, kā noteikts stratēģiskajās pamatnostādnēs.

Finanšu plāni, kas saistīti ar daudzgadu programmām, atspoguļo budžeta summu sadalījumu pa darbību kategorijām, kā minēts pamatdokumenta 4. pantā, ar atsauci uz prioritātēm.

23. pants

Finansējuma sadalījuma pārskatīšana gada programmās

1.   Lai pārskatītu gada programmu, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar pamatdokumenta 19. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu gada programmas projektu līdz 1. maijam nākamajā gadā pēc atsauces gada. Komisija izskata un pēc iespējas drīz apstiprina pārskatīto programmu saskaņā ar procedūru, kas paredzēta pamatdokumenta 19. panta 4. punktā.

2.   Izmaiņas finansējuma sadalījumā, nepārskatot gada programmu saskaņā ar 1. punktu, nevar pārsniegt 10 % no Fonda kopējā ieguldījuma un ir pieļaujamas tikai apstākļos, kas ir ārpus atbildīgās iestādes kontroles. Progresa ziņojumā un/vai noslēguma ziņojumā par gada programmas īstenošanu ir jāsniedz pamatots skaidrojums par šādām izmaiņām.

24. pants

Progresa un noslēguma ziņojumi par gada programmu īstenošanu

1.   Dalībvalstis sniedz Komisijai progresa ziņojumus par gada programmas īstenošanu un maksājumu pieprasījumiem, kā noteikts pamatdokumenta 37. panta 4. punktā, atbilstoši paraugam IV pielikumā.

2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai noslēguma ziņojumus par gada programmas īstenošanu un maksājumu pieprasījumiem, kā noteikts pamatdokumenta 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atbilstoši paraugam V pielikumā.

3.   Finanšu tabulās, kas saistītas ar progresa ziņojumiem un noslēguma ziņojumiem, atspoguļo naudas summu sadalījumu gan pa prioritātēm, kā noteikts stratēģiskajās pamatnostādnēs, gan pa katras darbību kategorijas projektiem, kā noteikts pamatdokumenta 4. pantā.

25. pants

Revīzijas iestādes dokumenti

1.   Pamatdokumenta 28. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto revīzijas stratēģiju nosaka saskaņā ar paraugu VI pielikumā.

2.   Izņemot gadījumu, ja katrā no pēdējām divām Komisijas apstiprinātajām gada programmām Kopienas gada ieguldījums ir mazāks par 1 miljonu euro, revīzijas iestāde, sākot ar 2009. gadu, katru gadu līdz 15. februārim iesniedz gada revīzijas plānu. Revīzijas plānu izstrādā kā pielikumu revīzijas stratēģijai saskaņā ar paraugu VI pielikumā. Apvienotās revīzijas stratēģijas gadījumā, kas paredzēta pamatdokumenta 28. panta 2. punktā, var iesniegt apvienoto gada revīzijas plānu.

3.   Pamatdokumenta 28. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 28. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais revīzijas ziņojums un atzinums pamatojas uz sistēmu revīzijām un projektu revīzijām, ko veic atbilstoši revīzijas stratēģijai, un tos sagatavo saskaņā ar paraugiem VII pielikuma A un B daļā.

4.   Pamatdokumenta 28. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā atbilstības deklarācija pamatojas uz visu revīzijas darbu, kuru veikusi revīzijas iestāde, un papildrevīzijām, ja tās bijušas nepieciešamas. Atbilstības deklarāciju sagatavo saskaņā ar paraugu VII pielikuma C daļā.

5.   Ja pastāv pārbaudes apjoma ierobežojumi vai ja konstatētais neatbilstīgo izdevumu līmenis neļauj pamatdokumenta 28. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā gada atzinumā vai tā paša punkta c) apakšpunktā minētajā deklarācijā izteikt atzinumu bez iebildumiem, revīzijas iestāde norāda iemeslus un novērtē problēmas apmēru un tās finansiālo ietekmi.

26. pants

Sertifikācijas iestādes dokumenti

1.   Pamatdokumenta 37. panta 4. punktā minēto apstiprināto izdevumu deklarāciju saistībā ar otrā avansa maksājuma pieprasījumu sagatavo un nosūta Komisijai atbilstoši VIII pielikumā norādītajam paraugam.

2.   Pamatdokumenta 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto apstiprināto izdevumu deklarāciju saistībā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu sagatavo un nosūta Komisijai atbilstoši IX pielikumā norādītajam paraugam.

4. NODAĻA

Ziņošana par nelikumībām

27. pants

Sākotnējā ziņojuma sniegšana – atkāpes

1.   Atbilstoši paraugiem, kas sniegti IV un V pielikumā, dalībvalstis progresa vai noslēguma ziņojumos par gada programmas īstenošanu ziņo Komisijai par visām nelikumībām, par kurām ir saņemta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija.

Ziņojumā norāda:

a)	attiecīgo fondu, gada programmu un projektu;

b)	noteikumu, kas ticis pārkāpts;

c)	datumu, kad pirmoreiz saņemta informācija, kas izraisījusi aizdomas par notikušu nelikumību, un informācijas avotu;

d)	pārkāpuma izdarīšanai izmantotās darbības;

e)	attiecīgā gadījumā – vai darbība rada aizdomas par krāpšanu;

f)	veidu, kā nelikumība tika atklāta;

g)	atbilstošo Kopienas ieguldījuma apjomu, ko skar nelikumība.

Tomēr nav jāziņo par turpmāk uzskaitītajiem gadījumiem, izņemot, ja ir aizdomas par krāpšanu:

a)	nelikumības attiecas uz naudas summām, kas ir mazākas par EUR 10 000, kas iekasējami no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta;

b)	nelikumība izpaužas vienīgi kā nespēja pilnībā vai daļēji izpildīt gada programmā iekļautu projektu tiešā saņēmēja bankrota dēļ;

c)	gadījumi, uz kuriem tiešais saņēmējs brīvprātīgi norādījis atbildīgajai iestādei, pirms atbildīgā iestāde pati tos konstatējusi – vai nu pirms, vai arī pēc publiskā ieguldījuma maksājuma izdarīšanas;

d)	gadījumi, kurus atbildīgā iestāde atklājusi un koriģējusi pirms publiskā ieguldījuma maksājuma veikšanas tiešajam saņēmējam un pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas izdevumu deklarācijā, kas iesniegta Komisijai.

2.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis visos gadījumos sniedz sīkākus paskaidrojumus par:

a)	citām iesaistītajām dalībvalstīm un trešām valstīm, attiecīgos gadījumos;

b)	laikposmu vai brīdi, kad izdarīts pārkāpums;

c)	valsts dienestiem vai iestādēm, kas sagatavojušas oficiālo ziņojumu par nelikumību, un iestādēm, kas ir atbildīgas par administratīvo vai tiesas uzraudzību;

d)	dienu, kad tika veikta primārā administratīvā vai tiesas konstatācija par nelikumību;

e)	iesaistīto fizisko un juridisko personu vai citu iesaistīto tiesību subjektu identitāti, izņemot gadījumus, kad šāda informācija nevar būt lietderīga pārkāpumu atklāšanai, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma raksturu;

f)	projektam apstiprināto kopējo budžetu un publisko ieguldījumu, kā arī līdzfinansējuma sadalījumu starp Kopienas un valsts ieguldījumiem;

g)	publiskā ieguldījuma summu, ko skar nelikumība, un atbilstošo riskam pakļauto Kopienas ieguldījumu;

h)	summām, kas būtu nepamatoti samaksātas, ja nelikumība netiktu atklāta, gadījumos, kad g) apakšpunktā minētā publiskā ieguldījuma maksājumi personām un/vai struktūrām vēl nav veikti;

i)	iespējām vajadzības gadījumā apturēt maksājumus un tos atgūt;

j)	nelikumīgo izdevumu veidu.

3.   Ja 2. punktā minētā informācija daļēji nav pieejama, jo īpaši attiecībā uz nelikumības izdarīšanā izmantotajām darbībām un nelikumības atklāšanas veidu, dalībvalstis, ciktāl iespējams, sniedz trūkstošo informāciju nākamajos ziņojumos par nelikumībām Komisijai.

28. pants

Ziņošana par turpmākiem pasākumiem – neatgūšana

1.   Dalībvalstis informē Komisiju, atsaucoties uz ikvienu iepriekšēju ziņojumu saskaņā ar 27. pantu, par procedūrām, kas sāktas attiecībā uz visām iepriekš ziņotām nelikumībām, un šo procedūru rezultātā panāktajām svarīgākajām izmaiņām. Šo informāciju sniedz progresa ziņojumos vai noslēguma ziņojumos par gada programmu īstenošanu atbilstoši paraugiem IV un V pielikumā.

Ziņojumos norāda atgūtās un atgūt paredzētās summas.

2.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis visos gadījumos sniedz sīkākus paskaidrojumus par:

a)	ikvienu starpposma pasākumu, ko dalībvalstis veikušas, lai nodrošinātu nepamatoti samaksāto summu atgūšanu;

b)	visiem tiesas un administratīvajiem procesiem, kas uzsākti nolūkā atgūt nepamatoti izmaksātās summas un uzlikt sodus;

c)	atgūšanas procedūru izbeigšanas iemesliem;

d)	kriminālizmeklēšanas procedūru izbeigšanas iemesliem.

Dalībvalstis paziņo Komisijai visus administratīvos vai tiesas lēmumus vai to galvenos punktus, kas attiecas uz šo procedūru izbeigšanu, un jo īpaši norāda, vai izmeklēšanas rezultāti apstiprina aizdomas par krāpšanu.

29. pants

Saziņa ar dalībvalstīm

1.   Komisija pastāvīgi sazinās ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai papildinātu informāciju par 27. pantā minētajiem pārkāpumiem un 28. pantā minētajām procedūrām attiecībā uz atgūšanas iespējām.

2.   Neatkarīgi no 1. punktā minētās saziņas Komisija informē dalībvalstis, ja nelikumības raksturs liecina, ka identiska vai līdzīga prakse var atkārtoties citās dalībvalstīs.

30. pants

Informācijas izmantošana

1.   Ikvienu vispārīga vai operatīva rakstura informāciju, ko dalībvalstis paziņojušas Komisijai saskaņā ar šo lēmumu, Komisija var izmantot riska analīzes veikšanai un, pamatojoties uz saņemto informāciju, var sagatavot ziņojumus un izstrādāt agrīnā brīdinājuma sistēmas, kas kalpo efektīvākai risku identificēšanai.

2.   Komisija regulāri informē attiecīgās dalībvalstis par informācijas izmantošanu saskaņā ar 1. punktu.

5. NODAĻA

Informācija un publicitāte

31. pants

Informācija potenciālajiem tiešajiem saņēmējiem

1.   Atbildīgā iestāde nodrošina, ka galvenās norādes par daudzgadu un gada programmām, ietverot sīku informāciju par attiecīgajiem finanšu ieguldījumiem, tiek plaši izplatītas un ir pieejamas visām ieinteresētajām personām.

Tomēr atbildīgā iestāde var pieņemt lēmumu neizpaust informāciju par iekšējās pārvaldības kārtību, kas noteikta daudzgadu vai gada programmās, kā arī citu informāciju par Fonda līdzekļu izlietojumu sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ.

2.   Atbildīgā iestāde sniedz potenciālajiem tiešajiem saņēmējiem vismaz šādu informāciju:

a)	atbilstības nosacījumus, kas jāievēro, lai varētu saņemt finansējumu saskaņā ar gada programmu;

b)	finansējuma saņemšanas pieteikumu izskatīšanas procedūru aprakstu un attiecīgos termiņus;

c)	kritērijus finansējamo projektu atlasei;

d)	informāciju par kontaktpersonām, kuras var sniegt informāciju par gada programmām.

Turklāt atbildīgā iestāde informē potenciālos tiešos saņēmējus par 33. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto publikāciju.

32. pants

Informācija tiešajiem saņēmējiem

Atbildīgā iestāde informē tiešos saņēmējus, ka finansējuma pieņemšana nozīmē piekrišanu tikt iekļautiem tiešo saņēmēju sarakstā, ko publicē saskaņā ar 33. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

33. pants

Atbildīgās iestādes pienākumi attiecībā uz sabiedrības informēšanas un publicitātes pasākumiem

1.   Atbildīgā iestāde nodrošina, ka informācijas un publicitātes pasākumus īsteno ar mērķi aptvert iespējami plašāku plašsaziņas līdzekļu klāstu, izmantojot dažādus komunikācijas veidus un metodes atbilstošā teritoriālā līmenī.

2.   Atbildīgā iestāde organizē vismaz šādus informācijas un publicitātes pasākumus:

a)	sākot ar 2008. gadu, vismaz vienu informācijas pasākumu gadā, kas atspoguļo daudzgadu programmas sākšanu vai gada programmas(-u) sasniegumus;

b)	tiešo saņēmēju saraksta, projektu nosaukumu un tiem piešķirtā valsts un Kopienas finansējuma apjoma ikgadēju publicēšanu vismaz tīmekļa vietnē. Mērķgrupām piederīgās personas nenosauc. Tīmekļa vietnes adresi paziņo Komisijai.

34. pants

Tiešo saņēmēju pienākumi attiecībā uz sabiedrības informēšanas un publicitātes pasākumiem

1.   Tiešais atbalsta saņēmējs ir atbildīgs par sabiedrības informēšanu, izmantojot 2., 3. un 4. punktā minētos pasākumus, par atbalstu, ko tas guvis no Fonda.

2.   Tiešais atbalsta saņēmējs uzstāda lielu, stacionāru informatīvo plāksni ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tāda projekta pabeigšanas, kas atbilst turpmāk uzskaitītajiem nosacījumiem:

a)	kopējais Kopienas ieguldījums projektā pārsniedz EUR 100 000, un

b)	darbība ir fiziska objekta iegāde vai infrastruktūras finansēšana, vai būvniecības projekti.

Plāksnē norāda projekta veidu un nosaukumu. Turklāt vismaz 25 % plāksnes satura aizņem 35. pantā minētā informācija.

3.   Ja projekts saņem finansējumu Fonda līdzfinansētās gada programmas ietvaros, tiešais saņēmējs nodrošina, ka projekta dalībnieki ir informēti par šo finansējumu.

4.   Jebkurā dokumentā, tostarp dalības vai cita veida sertifikātā, kas attiecas uz šādu projektu, ietver paziņojumu par to, ka šo projektu līdzfinansē Fonds.

35. pants

Informācijas tehniskais raksturojums un darbības publicitāte

Visi tiešajiem saņēmējiem, iespējamajiem tiešajiem saņēmējiem un sabiedrībai paredzētie informācijas un publicitātes pasākumi ietver šādus elementus:

1)	Eiropas Savienības emblēmu saskaņā ar X pielikumā noteiktajiem grafiskajiem standartiem un atsauci uz Eiropas Savienību;

2)	atsauci uz Fondu;

3)	atbildīgās iestādes izvēlētu paziņojumu, kurā uzsvērta Kopienas ieguldījuma pievienotā vērtība.

Panta 1. un 3. punktu nepiemēro maziem reklāmas priekšmetiem vai reklāmas priekšmetiem, kas saistīti ar diviem vai vairākiem no četriem fondiem.

6. NODAĻA

Personas dati

36. pants

Personas datu aizsardzība

1.   Dalībvalstis un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu neatļautu izpaušanu vai neatļautu piekļuvi informācijai, kas minēta pamatdokumenta 25. panta 1. punkta i) apakšpunktā, informācijai, ko Komisija savākusi pārbaudēs uz vietas, un informācijai, kas minēta 4. nodaļā.

2.   Informāciju, kas minēta 4. nodaļā, nevar sūtīt personām, kuras nav dalībvalstu vai Kopienas iestāžu darbinieki un kuru pienākumu izpildei nav nepieciešama piekļuve šādai informācijai, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts, kas sniedza šādu informāciju, ir tam skaidri piekritusi.

7. NODAĻA

Dokumentu elektroniska apmaiņa

37. pants

Dokumentu elektroniska apmaiņa

Papildus pienācīgi parakstītiem dokumentiem papīra formātā, kas minēti 3. nodaļā, informāciju pēc iespējas nosūta arī elektroniski.

38. pants

Dokumentu apmaiņas datorsistēma

1.   Ja Komisija izstrādā datorsistēmu drošai datu apmaiņai starp Komisiju un katru dalībvalsti Fonda īstenošanas vajadzībām, Komisija informē dalībvalstis un pēc to lūguma iesaista tās minētās datorsistēmas izstrādē.

2.   Komisija un norīkotās iestādes kopā ar struktūrām, kam ir deleģēti uzdevumi, reģistrē 3. nodaļā minētos dokumentus 1. punktā minētajā datorsistēmā.

3.   Turklāt dalībvalstis var tikt aicinātas brīvprātīgi sniegt 27. un 28. pantā minēto informāciju, izmantojot jau pastāvošu īpašu sistēmu, ko pārvalda Komisija informācijas vākšanai par nelikumībām, kas konstatētas saistībā ar struktūrfondiem.

4.   Izmaksas par saskarni starp kopējo datu apmaiņas datorsistēmu un valstu, reģionu un vietējām datorsistēmām un visu valstu, reģionu un vietējo sistēmu pielāgošanu kopējās sistēmas tehniskajām prasībām ir atbilstīgas izmaksas saskaņā ar pamatdokumenta 15. pantu.

III DAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ INTEGRĀCIJAS FONDU

1. NODAĻA

Noteikumi par izdevumu atbilstību

39. pants

Noteikumi par izdevumu atbilstību

1.   Lēmuma XI pielikumā paredzētos noteikumus izmanto, lai noteiktu izdevumu atbilstību darbībām, kuras finansē saskaņā ar pamatdokumenta 33. panta 4. punktā minētajām gada programmām.

2.   Noteikumi ir piemērojami tiešo saņēmēju izdevumiem, un tos mutatis mutandis piemēro arī projekta partneru izdevumiem.

3.   Dalībvalstis var piemērot tādus valsts noteikumus par izdevumu atbilstību, kas ir stingrāki par šajā lēmumā noteiktajiem.

Komisija ir pilnvarota izvērtēt, vai piemērojamie valsts noteikumi par izdevumu atbilstību atbilst minētajam nosacījumam.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

40. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

---

(1)  OV L 168, 28.6.2007., 18. lpp.

(2)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 8, 12.1.2001.,1. lpp.

(4)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(5)  OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.

(6)  OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

(7)  OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.

(8)  OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.

(9)  OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 681/2007 (OV L 159, 20.6.2007., 1. lpp.).

---

---