NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

EIROPAS SAVIENĪBA,

EIROPAS KOPIENA,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās, ievērojot attiecīgus pasākumus ārējo robežu kontroles, patvēruma un imigrācijas jomā, kā arī noziedzības novēršanas un tās apkarošanas jomā;

TĀ KĀ Eiropas Savienības sistēmā integrētais Šengenas acquis ir daļa no noteikumiem, kuri ir vērsti uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas īstenošanu, lai radītu telpu bez kontroles pie iekšējām robežām un nodrošinātu kompensējošus pasākumus, kas ļauj garantēt augstu drošības līmeni;

ŅEMOT VĒRĀ Šveices Konfederācijas ģeogrāfisko stāvokli;

TĀ KĀ Šveices Konfederācijas dalība Šengenas acquis un tā turpmākā pilnveidošanā ļaus, no vienas puses, novērst zināmus šķēršļus personu brīvas pārvietošanās jomā, kas izriet no Šveices Konfederācijas ģeogrāfiskā stāvokļa, un, no otras puses, pastiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju jomās, uz kurām attiecas Šengenas acquis;

TĀ KĀ ar Nolīgumu, ko 1999. gada 18. maijā Eiropas Savienības Padome noslēdza ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti (1), šīs valstis tika asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā;

TĀ KĀ būtu lietderīgi asociēt Šveices Konfederāciju Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ būtu lietderīgi starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju noslēgt nolīgumu, kas paredzētu analogas tiesības un pienākumus kā vienošanās, kas panākta starp Eiropas Savienības Padomi, no vienas puses, un Islandi un Norvēģiju, no otras puses;

PĀRLIECĪBĀ, ka ir nepieciešams organizēt sadarbību starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un turpmāku pilnveidošanu;

TĀ KĀ, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju Eiropas Savienības darbībā jomās, ko skar šis nolīgums, un lai nodrošinātu tās dalību minētajā darbībā, ir nepieciešams izveidot komiteju pēc tāda organizatoriskā parauga, kāds izmantots, asociējot Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ sadarbība Šengenas jomā balstās uz brīvības, demokrātijas, tiesiskas valsts un cilvēktiesību ievērošanas principiem, kas garantēti 1950. gada 4. novembra Eiropas Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību;

TĀ KĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV nodaļas noteikumi un uz šīs nodaļas pamata pieņemto tiesību aktu noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti, pamatojoties uz Protokolu par Dānijas nostāju, kurš ar Amsterdamas līgumu ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un tā kā lēmumi, kuru mērķis ir pilnveidot Šengenas acquis, piemērojot minēto nodaļu, un kurus Dānija ir transponējusi savos tiesību aktos, rada starptautisko tiesību saistības vienīgi starp Dāniju un pārējām dalībvalstīm;

TĀ KĀ Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Protokolu, ar ko Šengenas acquis iekļauj Eiropas Savienības sistēmā, kurš ar Amsterdamas līgumu pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (2);

TĀ KĀ ir nepieciešams nodrošināt, ka valstis, kuras Eiropas Savienība ir asociējusi Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piemēro šo nolīgumu arī savstarpējās attiecībās;

TĀ KĀ Šengenas acquis veiksmīgai darbībai ir nepieciešama vienlaicīga šā nolīguma piemērošana ar tādiem līgumiem starp dažādām saistītajām pusēm vai pusēm, kas piedalās Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kuri reglamentē šo pušu savstarpējās attiecības;

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Kopienas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā no dalībvalstīm, kā arī attiecībā uz sistēmas Eurodac izveidošanu;

ŅEMOT VĒRĀ saistību starp Šengenas acquis un minēto Kopienas acquis;

TĀ KĀ šīs saiknes nodrošināšanai ir vajadzīgs vienlaikus piemērot Šengenas acquis un Kopienas acquis attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā no dalībvalstīm, kā arī attiecībā uz sistēmas Eurodac izveidošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Šveices Konfederācija, turpmāk tekstā “Šveice”, iesaistās Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības darbībās jautājumos, uz kuriem attiecas šā nolīguma A un B pielikumā minētie noteikumi un to turpmākie papildinājumi.

2.   Šis nolīgums rada savstarpējās tiesības un pienākumus saskaņā ar šeit paredzētajām procedūrām.

2. pants

1.   Šveice īsteno un piemēro šā nolīguma A pielikumā uzskaitītos Šengenas acquis noteikumus tiktāl, ciktāl tos piemēro Eiropas Savienības dalībvalstīs, turpmāk “dalībvalstis”.

2.   Šveice īsteno un piemēro šā nolīguma B pielikumā uzskaitītos Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesību aktus tiktāl, ciktāl tie aizstāj un pilnveido atbilstīgos noteikumus Konvencijā, ar ko īsteno Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kura parakstīta 1990. gada 19 jūnijā Šengenā, turpmāk “Šengenas īstenošanas konvencija”, vai ciktāl tie ir pieņemti saskaņā ar minēto konvenciju.

3.   Neskarot 7. pantu, Šveice pieņem, īsteno un piemēro arī Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas pieņemtos tiesību aktus un pasākumus, ar kuriem groza vai papildina A un B pielikumā uzskaitītos aktus un uz kuriem attiecas šajā nolīgumā paredzētās procedūras.

3. pants

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir pārstāvji no Šveices valdības, Eiropas Savienības Padomes, turpmāk “Padome”, un Eiropas Kopienu Komisijas, turpmāk “Komisija”.

2.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, panākot konsensu.

3.   Apvienotā komiteja sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc jebkura tās locekļa lūguma.

4.   Ievērojot 4. panta 2. punktu, Apvienotā komiteja, atkarība no apstākļiem, sanāk ministru, vecāko ierēdņu vai ekspertu līmenī.

5.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāja pienākumus pilda:

—	ekspertu līmenī: Eiropas Savienības pārstāvis,

—	vecāko ierēdņu un ministru līmenī: pārmaiņus sešus mēnešus pēc kārtas Eiropas Savienības pārstāvis un Šveices valdības pārstāvis.

4. pants

1.   Saskaņā ar šo nolīgumu Apvienotā komiteja izskata visus 2. pantā minētos jautājumus un nodrošina, ka visi Šveices izteiktie apsvērumi tiek atbilstīgi izskatīti.

2.   Šveices pārstāvjiem Apvienotajā komitejā ministru līmenī ir iespēja:

—	izskaidrot problēmas, ar kurām tie saskaras saistībā ar konkrētu tiesību aktu vai pasākumu, vai piedāvāt risinājumu problēmām, ar kurām saskārušās pārējās delegācijas,

—	izteikt savu viedokli par jebkuru uz tiem attiecināmu jautājumu sakarā ar noteikumu izstrādi vai īstenošanu.

3.   Apvienotās komitejas sēdes ministru līmenī sagatavo Apvienotā komiteja vecāko ierēdņu līmenī.

4.   Šveices valdības pārstāvim ir tiesības Apvienotajā komitejā izteikt ierosinājumus attiecībā uz 1. pantā minētajiem jautājumiem. Pēc apspriedes Komisija vai jebkura dalībvalsts var izskatīt šādus ierosinājumus, lai formulētu priekšlikumu vai uzņemtos iniciatīvu saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem par Eiropas Kopienas vai Eiropas Savienības tiesību akta vai pasākuma pieņemšanu.

5. pants

Neskarot 4. pantu, Apvienoto komiteju informē par jebkuru Padomē sagatavošanā esošu tiesību aktu vai pasākumu, kas varētu attiekties uz šo nolīgumu.

6. pants

Izstrādājot jaunus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, Komisija, izstrādājot priekšlikumus, neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kā tā apspriežas ar dalībvalstu ekspertiem.

7. pants

1.   Jaunus tiesību aktus un pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 2. pantā, pieņem Eiropas Savienības kompetentās iestādes. Ievērojot 2. punktu, šie tiesību akti vai pasākumi vienlaikus stājas spēkā attiecībā uz Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un attiecīgajām tās dalībvalstīm un attiecībā uz Šveici, ja vien pašos tiesību aktos vai pasākumos nav noteikts citādi. Šajā sakarā atbilstīgi ņem vērā termiņu, ko Šveice norādījusi Apvienotajā komitejā un kas tai nepieciešams, lai izpildītu savas konstitucionālās prasības.

2.

a) Padome nekavējoties paziņo Šveicei par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, attiecībā uz kuriem ir piemērojamas šajā nolīgumā paredzētās procedūras. Šveice izlemj, vai pieņemt to saturu un transponēt tos savā iekšējā tiesību sistēmā. Par šiem lēmumiem paziņo Padomei un Komisijai trīsdesmit dienās pēc attiecīgo aktu vai pasākumu pieņemšanas. b) Ja paredzētā akta vai pasākuma saturs Šveicei var kļūt saistošs vienīgi pēc konstitucionālo prasību izpildes, Šveice pēc šo aktu vai pasākumu paziņošanas par to informē Padomi un Komisiju. Šveice nekavējoties un rakstiski informē Padomi un Komisiju par visu tās konstitucionālo prasību izpildi. Gadījumā, ja nav nepieciešams referendums, paziņojumu sniedz tūlīt pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām. Ja referendums ir nepieciešams, Šveices rīcībā paziņojuma sniegšanai ir ilgākais divi gadi no Padomes paziņojuma brīža. No noteiktās dienas, kad tiesību akts vai pasākums stājas spēkā Šveicē, līdz paziņošanai par konstitucionālo prasību izpildi Šveice, ciktāl tas iespējams, provizoriski piemēro attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu.

Ja Šveice nevar provizoriski piemērot attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu un ja tas rada grūtības, kas traucē sadarbībai Šengenas jomā, situāciju izskata Apvienotajā komitejā. Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena attiecībā pret Šveici var veikt proporcionālus un nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību Šengenas jomā.

3.   Šveicei pieņemot 2. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu saturu, tiek radītas tiesības un pienākumi starp Šveici, no vienas puses, un, attiecīgi, Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši šie tiesību akti un pasākumi, no otras puses.

4.   Ja:

a)	Šveice paziņo par tās lēmumu nepieņemt tāda 2. punktā minēta tiesību akta vai pasākuma saturu, attiecībā uz kuru piemēro šajā nolīgumā paredzētās procedūras;

b)	Šveice nesniedz paziņojumu 2. punkta a) apakšpunktā vai 5. punkta a) apakšpunktā paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā;

c)	Šveice nesniedz paziņojumu pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām vai, referenduma gadījumā, 2. punkta b) apakšpunktā minētajā divu gadu termiņā, vai no dienas, no kuras attiecīgais tiesību akts vai pasākums stājās spēkā, neveic minētajā apakšpunktā paredzēto provizorisko piemērošanu,

šo nolīgumu pārstāj piemērot, ja vien Apvienotā komiteja deviņdesmit dienās nenolemj citādi, iepriekš rūpīgi izskatot iespējas turpināt nolīguma darbību. Nolīgumu pārstāj piemērot trīs mēnešus pēc deviņdesmit dienu termiņa beigām.

5.

a) Ja jauns tiesību akts vai jauns pasākums vairs neatļauj dalībvalstīm piemērot Šengenas īstenošanas konvencijas 51. pantā paredzētos nosacījumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās vai kratīšanas atļaujas un/vai tādu pierādījumu konfiscēšanas, kas nākuši no citas dalībvalsts, atzīšanu, tad Šveice 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā var paziņot Padomei un Komisijai, ka tā nepiekrīt šo noteikumu saturam un netransponēs tos savā iekšējā tiesiskajā sistēmā tiktāl, ciktāl tie attiecas uz pieprasījumu vai atļauju veikt kratīšanu un konfiskāciju saistībā ar izmeklēšanu vai tiesas procesa ierosināšanu par pārkāpumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem un kas, ja tie būtu izdarīti Šveicē, saskaņā ar Šveices tiesību aktiem nebūtu sodāmi ar brīvības atņemšanu. Pretēji 4. punkta noteikumiem šādā gadījumā šo nolīgumu nepārstāj piemērot. b) Pēc jebkura tās locekļa lūguma Apvienotā komiteja sanāk vēlākais divus mēnešus pēc šāda lūguma iesniegšanas un, ņemot vērā attīstību starptautiskā līmenī, apspriež situāciju, kas izriet no paziņojuma, kurš izdarīts atbilstīgi a) apakšpunktam. Tiklīdz Apvienotā komiteja ir vienprātīgi panākusi vienošanos, saskaņā ar kuru Šveice pieņem un pilnībā transponē attiecīgos jaunā tiesību akta vai jaunā pasākuma noteikumus, piemēro 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī 3. un 4. punktu. Informāciju, kas minēta 2. punkta b) apakšpunkta pirmajā teikumā, sniedz trīsdesmit dienas pēc Apvienotās komitejas panāktās vienošanās.

8. pants

1.   Lai sasniegtu Līgumslēdzēju pušu mērķi panākt cik vien iespējams vienveidīgu 2. pantā minēto noteikumu piemērošanu un interpretāciju, Apvienotā komiteja seko Eiropas Kopienu Tiesas, turpmāk “Tiesa”, judikatūras attīstībai, kā arī Šveices kompetento tiesu iestāžu judikatūras attīstībai saistībā ar šiem noteikumiem. Šim nolūkam izveido mehānismu, lai nodrošinātu attiecīgās judikatūras regulāru savstarpēju apmaiņu.

2.   Šveice ir tiesīga iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus, ja dalībvalsts tiesa iesniedz Tiesai prejudiciālu jautājumu saistībā ar kāda 2. pantā paredzēta noteikuma interpretāciju.

9. pants

1.   Katru gadu Šveice iesniedz Apvienotajai komitejai ziņojumu par to, kā tās administratīvās un tiesu iestādes ir piemērojušas un interpretējušas 2. pantā paredzētos noteikumus, kā tos attiecīgā gadījumā interpretējusi Tiesa.

2.   Ja divos mēnešos no dienas, kad tai paziņots par būtiskām judikatūras atšķirībām Tiesā un Šveices tiesu iestādēs vai būtiskām atšķirībām 2. pantā minēto noteikumu piemērošanā attiecīgo dalībvalstu iestādēs un Šveices iestādēs, Apvienotā komiteja nav spējusi nodrošināt vienveidīgu šo noteikumu piemērošanu un interpretēšanu, sāk 10. pantā paredzēto procedūru.

10. pants

1.   Ja rodas strīds par šā nolīguma piemērošanu vai ja iestājas 9. panta 2. punktā minētā situācija, attiecīgo jautājumu kā strīdus jautājumu oficiāli iekļauj Apvienotās komitejas, kas sanāk ministru līmenī, darba kārtībā.

2.   Apvienotajai komitejai strīda atrisināšanai ir deviņdesmit dienas, skaitot no dienas, kad pieņem darba kārtību, kurā ir iekļauts attiecīgais strīdus jautājums.

3.   Ja Apvienotā komiteja nevar atrisināt strīdu deviņdesmit dienu termiņā, kas minēts 2. punktā, galīgā izlīguma panākšanai šo termiņu pagarina par trīsdesmit dienām.

Ja šāds galīgais izlīgums netiek panākts, šo nolīgumu pārstāj piemērot sešus mēnešus pēc trīsdesmit dienu termiņa beigām.

11. pants

1.   Attiecībā uz administratīvajām izmaksām sakarā ar šā nolīguma piemērošanu Šveice veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā tādā apmērā, kas atbilst 7,286 % no EUR 8 100 000, ko katru gadu koriģē, ievērojot inflācijas koeficientu Eiropas Savienībā.

2.   Attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmas II attīstīšanas izdevumiem Šveice, sākot no 2002. budžeta gada, attiecīgajos budžeta gados veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā atbilstīgi tās iekšējā kopprodukta attiecībai pret visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomu.

Maksājums, kas attiecas uz budžeta gadiem pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ir jāiemaksā, stājoties spēkā šim nolīgumam.

3.   Ja darbības izmaksas, kas saistītas ar šā nolīguma piemērošanu, nav attiecināmas uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, bet ir tiešs iesaistīto dalībvalstu pienākums, Šveice piedalās šo izdevumu segšanā proporcionāli tās iekšējā kopprodukta procentuālajai daļai visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomā.

Ja darbības izmaksas ir attiecināmas uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, Šveice veic ikgadēju iemaksu minētajā budžetā proporcionāli tās iekšējā kopprodukta procentuālajai daļai visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomā.

4.   Šveicei ir tiesības saņemt Komisijas vai Padomes dokumentus, kas attiecas uz šo nolīgumu, kā arī prasīt Apvienotās komitejas sēdēs mutisko tulkošanu kādā no Eiropas Kopienu iestāžu oficiālajām valodām pēc izvēles.

12. pants

1.   Šis nolīgums nekādi neskar starp Eiropas Kopienu un Šveici noslēgtos nolīgumus, tāpat kā nolīgumus, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveici, no otras puses.

2.   Šis nolīgums neskar nolīgumus, kas ir saistoši Šveicei, no vienas puses, un vienai vai vairākām dalībvalstīm, no otras puses, ciktāl tie ir saderīgi ar šo nolīgumu. Ja pastāv nesaderība starp iepriekšminētajiem nolīgumiem un šo nolīgumu, prevalējošais ir šis nolīgums.

3.   Šis nolīgums nekādi neskar nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt starp Eiropas Kopienu un Šveici, tāpat kā nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveici, no otras puses, vai nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu.

13. pants

1.   Šveice noslēgs līgumu ar Dānijas Karalisti par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Dāniju un Šveici attiecībā uz 2. pantā minētajiem noteikumiem, uz kuriem attiecināma Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV nodaļa un uz kuriem turpmāk attiecas Protokols par Dānijas nostāju, kas ar Amsterdamas līgumu pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

2.   Šveice noslēgs līgumu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju tiesību un pienākumu noteikšanu, pamatojoties uz to attiecīgo iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

14. pants

1.   Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kurā Padomes ģenerālsekretārs kā depozitārs ir konstatējis, ka šā nolīguma Līgumslēdzējas puses ir izpildījušas visas oficiālās prasības, lai tām būtu saistošs šis nolīgums, vai ka tās ir izpildītas Pušu vārdā.

2.   Šā nolīguma 1., 3., 4., 5., 6. pantu un 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo teikumu provizoriski piemēro no šā nolīguma parakstīšanas dienas.

3.   Attiecībā uz tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pieņemti pēc šā nolīguma parakstīšanas, bet pirms tā stāšanās spēkā, 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta pēdējā teikumā paredzētais trīsdesmit dienu termiņš sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

15. pants

1.   Šā nolīguma A un B pielikumā minētos noteikumus, kā arī tos, kas jau ir pieņemti saskaņā ar 2. panta 3. punktu, Šveice piemēro no dienas, kuru – iepriekš apspriedusies Apvienotajā komitejā un pārliecinājusies, ka Šveice ir izpildījusi attiecīgo noteikumu īstenošanas priekšnoteikumus un ka robežkontrole pie tās ārējām robežām ir efektīva, – nosaka Padome ar to Padomes locekļu vienbalsīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piemēro visus A un B pielikumā minētos noteikumus.

Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tiem Šengenas acquis noteikumiem un aktiem, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kuros minētās dalībvalstis piedalās.

Padomes locekļi, kas pārstāv to dalībvalstu valdības, kurās saskaņā ar Pievienošanās līgumu ir piemērojama tikai daļa no A un B pielikumā minētajiem noteikumiem, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Šengenas acquis noteikumiem, kas jau ir piemērojami attiecīgajās dalībvalstīs.

2.   Šā panta 1. punktā minēto noteikumu piemērošana rada tiesības un pienākumus starp Šveici, no vienas puses, un, attiecīgi, Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši attiecīgie noteikumi, no otras puses.

3.   Šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī 13. pantā minētos nolīgumus.

4.   Turklāt šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveici par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē.

16. pants

1.   Lihtenšteina var pievienoties šim nolīgumam.

2.   Lihtenšteinas pievienošanās gadījumā šim nolīgumam tiks sastādīts protokols, kurā būs noteiktas visas šādas pievienošanās sekas, tostarp tiesības un pienākumi, kas radīsies starp Lihtenšteinu un Šveici, tāpat kā starp Lihtenšteinu, no vienas puses, un Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši Šengenas acquis noteikumi, no otras puses.

17. pants

1.   Šo nolīgumu var denonsēt Šveice vai ar Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu. Par šādu denonsēšanu paziņo depozitāram, un tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma.

2.   Šo nolīgumu uzskata par denonsētu, ja Šveice denonsē kādu no 13. pantā minētajiem nolīgumiem vai 15. panta 4. punktā minēto nolīgumu.

18. pants

1.   Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2.   Šā nolīguma maltiešu valodas versijas autentiskumu Līgumslēdzējas puses apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

---

(1)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(2)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp., un OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

NOBEIGUMA AKTS

Pilnvarotie ir pieņēmuši turpmāk norādītās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim nobeiguma aktam:

1.	Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par parlamentāro apspriešanos.

2.	Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par ārējām attiecībām.

3.	Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par 23. panta 7. pantu 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās.

Pilnvarotie tāpat ir ņēmuši vērā turpmāk norādītās deklarācijas, kas ir pievienotas šim nobeiguma aktam:

1.	Šveices deklarācija par savstarpējo palīdzību krimināllietās.

2.	Šveices deklarācija par 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar termiņiem Šengenas līguma turpmāku pilnveidojumu pieņemšanai.

3.	Šveices deklarācija par Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās un Konvencijas par izdošanu piemērošanu.

4.	Eiropas Komisijas deklarācija par priekšlikumu iesniegšanu.

5.	Eiropas Komisijas deklarācija par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai tās ieviešanas pilnvaru īstenošanā.

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Savienības Padomi un Šveices Konfederāciju par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras

Godātais kungs!

Padome atsaucas uz sarunām par Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ir ņēmusi vērā Šveices Konfederācijas lūgumu dalībai lēmumu pieņemšanas procesā tajās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, lai uzlabotu nolīguma sekmīgu darbību, lai to iesaistītu to komiteju darbībā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras.

Padome pieņem zināšanai, ka, tiklīdz šādas procedūras tiks piemērotas jomās, uz kurām attiecas nolīgums, būs nepieciešamība iesaistīt Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā, lai nodrošinātu, ka nolīguma procedūras tiek piemērotas attiecīgajiem tiesību aktiem un pasākumiem tā, ka tie kļūst saistoši Šveices Konfederācijai.

Eiropas Kopiena apņemas vest sarunas par atbilstīgiem pasākumiem, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti:

—

ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā, Eiropas Komisija nodrošina Šveices Konfederācijas ekspertiem visplašāko iespējamo līdzdalību pasākumu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk iesniedz komitejai, kas izveidota ar minētās direktīvas 31. pantu un kura palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras. Tādējādi, izstrādājot savus priekšlikumus, Eiropas Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem,

—

saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 2. punkta otro daļu Šveices Konfederācija var norīkot personu, kas pārstāv kontrolējošo iestādi vai Šveices Konfederācijas norīkotās iestādes, lai tā novērotāja statusā bez balsstiesībām piedalītos darba grupā personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi. Šī līdzdalība notiks pēc ad hoc uzaicinājuma, ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā.

Būšu pateicīgs, ja darīsiet man zināmu Jūsu valdības piekrišanu iepriekš teiktajam.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka saņemta Jūsu vēstule, kuru Jūs man nosūtījāt ... un kuras teksts ir šāds:

“Padome atsaucas uz sarunām par Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ir ņēmusi vērā Šveices Konfederācijas lūgumu dalībai lēmumu pieņemšanas procesā tajās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, lai uzlabotu nolīguma sekmīgu darbību, lai to iesaistītu to komiteju darbībā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras.

Padome pieņem zināšanai, ka, tiklīdz šādas procedūras tiks piemērotas jomās, uz kurām attiecas nolīgums, būs nepieciešamība iesaistīt Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā, lai nodrošinātu, ka nolīguma procedūras tiek piemērotas attiecīgajiem tiesību aktiem un pasākumiem tā, ka tie kļūst saistoši Šveices Konfederācijai.

Eiropas Kopiena apņemas vest sarunas par atbilstīgiem pasākumiem, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti:

—

ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā, Eiropas Komisija nodrošina Šveices Konfederācijas ekspertiem visplašāko iespējamo līdzdalību pasākumu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk iesniedz komitejai, kas izveidota ar minētās direktīvas 31. pantu un kura palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras. Tādējādi, izstrādājot savus priekšlikumus, Eiropas Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem,

—

saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 2. punkta otro daļu Šveices Konfederācija var norīkot personu, kas pārstāv kontrolējošo iestādi vai Šveices Konfederācijas norīkotās iestādes, lai tā novērotāja statusā bez balsstiesībām piedalītos darba grupā personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi. Šī līdzdalība notiks pēc ad hoc uzaicinājuma, ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā.

Būšu pateicīgs, ja darīsiet man zināmu Jūsu valdības piekrišanu iepriekš teiktajam.”

Man ir tas gods Jūs informēt par Šveices Federālās padomes piekrišanu iepriekš teiktajam.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR APVIENOTO KOMITEJU KOPĪGAJĀM SANĀKSMĒM

Delegācijas, kas pārstāv Eiropas Savienības dalībvalstu valdības,

Eiropas Komisijas delegācija,

delegācijas, kas pārstāv Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes valdības,

delegācija, kas pārstāv Šveices Konfederācijas valdību:

—

ir nolēmušas organizēt apvienoto komiteju, kuras izveidotas ar Nolīgumu par Islandes un Norvēģijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, no vienas puses, un Nolīgumu par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, no otras puses, sanāksmes kopīgi, neatkarīgi no sanāksmes līmeņa,

—

ievēro, ka šo sanāksmju kopīgai norisei nepieciešami pragmatiski organizatoriski pasākumi attiecībā uz šādu sanāksmju priekšsēdētāja funkcijām, kad sanāksmes priekšsēdētāja funkcijas jāpilda asociētajām valstīm saskaņā ar Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā vai saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā,

—

ņem vērā asociēto valstu vēlmi atteikties, ja nepieciešams, no savas priekšsēdētāja funkciju izpildes un pildīt priekšsēdētāja funkcijas rotācijas kārtībā alfabētiskā secībā, sākot no dienas, kad stājas spēkā Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgums par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.