Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007R1458

    Padomes Regula (EK) Nr. 1458/2007 ( 2007. gada 10. decembris ), ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes un no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes un no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam

    OV L 326, 12.12.2007, p. 1–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 13/12/2012

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1458/oj

    12.12.2007   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 326/1


    PADOMES REGULA (EK) Nr. 1458/2007

    (2007. gada 10. decembris),

    ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes un no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes un no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. punktu,

    ņemot vērā priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju iesniedza Komisija,

    tā kā:

    A.   PROCEDŪRA

    1.   Spēkā esošie pasākumi

    (1)

    Padome 1991. gadā ar Regulu (EEK) Nr. 3433/91 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu 16,9 % apmērā inter alia Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam.

    (2)

    Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/95 (3) sākotnējais ad valorem nodoklis 1995. gadā tika aizstāts ar īpašu nodokli ECU 0,065 apmērā par vienu šķiltavu.

    (3)

    Papildus izmeklēšanai saskaņā ar pamatregulas (4) 13. pantu ar Padomes Regulu (EK) Nr. 192/1999 (5) iepriekšminētie pasākumi ir attiecināti arī uz 1) no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu un uz 2) tādu ĶTR izcelsmes vai no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, kuru cena, ietverot piegādi līdz Kopienas robežai, ir mazāka nekā EUR 0,15 par vienību pirms nodokļa nomaksas.

    (4)

    Ar Regulu (EK) Nr. 1824/2001 (6) Padome 2001. gadā apstiprināja galīgos antidempinga maksājumus, kas tika piemēroti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/95, kas pagarināti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 192/1999 (“pašreizējie pasākumi”), atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

    2.   Pārskatīšanas pieprasījums

    (5)

    Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (7) Komisija 2006. gada 16. jūnijā saņēma minēto pasākumu pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

    (6)

    Pieprasījumu iesniedza BIC S.A, Kopienas ražotājs, kas ražo vairāk nekā 80 % no kopējā Kopienā saražoto ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu daudzuma. Lūgums par pārskatīšanu sakarā ar pasākumu beigšanos tika pamatots tādējādi, ka pēc pasākumu termiņa beigām, iespējams, turpināsies vai atsāksies dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

    (7)

    Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija uzsāka pārskatīšanu 2006. gada 16. septembrī (8), publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“uzsākšanas paziņojums”).

    3.   Izmeklēšana

    3.1.   Izmeklēšanas periods

    (8)

    Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanos un/vai atkārtošanos ir aptvērusi laikposmu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (turpmāk tekstā “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Situācijas attīstības izpēte, kas ir būtiska, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību, ir aptvērusi laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

    3.2.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

    (9)

    Komisija oficiāli paziņoja par procedūras sākšanu Kopienas ražotājam, kas iesniedza pieprasījumu, diviem citiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem/eksportētājiem ĶTR un zināmiem importētājiem, kā arī ĶTR un Taivānas iestādēm. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt, lai to uzklausa procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā.

    (10)

    Kopienas ražotājs, kas iesniedza pieprasījumu, divi citi Kopienas ražotāji, kas ir pret antidempinga pasākumu turpināšanu, un importētāju asociācija izteica savus viedokļus. Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa, tika uzklausītas.

    (11)

    Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR eksportētājiem/ražotājiem, iespējams, veiks atlasi. Tomēr tā kā neviens no zināmajiem ĶTR eksportētājiem/ražotājiem nepieteicās, tad nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

    (12)

    Anketas nosūtīja Kopienas ražotājam, kas iesniedza pieteikumu, abiem pārējiem Kopienas ražotājiem, 62 zināmajiem ĶTR eksportētājiem/ražotājiem un 33 importētājiem un Eiropas Šķiltavu importētāju asociācijai (“ELIAS”). Turklāt sazinājās ar ražotāju ieteiktajā analogajā valstī Brazīlijā, kā arī ar 8 ražotājiem citās iespējamās analogajās valstīs, un nosūtīja tiem anketas. Atbildes saņēma tikai no Kopienas ražotāja, kas iesniedza pieteikumu, un ražotāja Brazīlijā, kā arī no uzņēmuma Malaizijā, ar kuru sazinājās kā ar alternatīvo analogo valsti. Neviens no ĶTR zināmajiem ražotājiem/eksportētājiem neatbildēja uz anketas jautājumiem. Turklāt neviens no importētājiem, ar kuriem sazinājās, neatbildēja uz anketas jautājumiem, paziņojot, ka tie neimportē attiecīgo ražojumu, bet tikai elektroniskās (pjezo) šķiltavas.

    (13)

    Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās:

     

    Kopienas ražotāji:

    BIC S.A. HQ – Clichy, Francija

    BIC IBERIA S.A. – Tarragona, Spānija

     

    Ražotājs un saistītais uzņēmums analogajā valstī:

    BIC Amazonia S.A., Manaus, Brazīlija

    BIC Brasil S.A., Cajamar, Brazīlija

    B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

    (14)

    Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, t.i., ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas. Iepriekš 3. apsvērumā aprakstīts, ka ražojumu klāstu paplašināja 1999. gadā, lai ietvertu ar gāzi pildītas, uzpildāmas kabatas krama šķiltavas ar plastmasas gāzes tvertni (“krama šķiltavas” vai “attiecīgais ražojums”). Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 9613 10 00 un ex 9613 20 90 (Taric kodi 9613100011, 9613100019, 9613209021 un 9613209029).

    (15)

    Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza pieteikumu, apgalvoja, ka ražojumi, ko ražo un pārdod analogajā valstī Brazīlijā, nav līdzīgi Ķīnā ražotajiem un uz Kopienu eksportētajiem ražojumiem. Viņš īpaši apgalvoja, ka Brazīlijā ražotās šķiltavas ir augstākas kvalitātes un ar ilgāku kalpošanas laiku nekā Ķīnā ražotās. Kvalitātes atšķirības pašas par sevi tomēr nav galvenās, lai noteiktu, vai ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Izmeklēšanā atklāja, ka Ķīnā ražotajām šķiltavām un Brazīlijā ražotajām ir vienādas pamata tehniskās, fiziskās un ķīmiskās īpašības un gala lietojums. Šo prasību tāpēc noraidīja.

    (16)

    Rezultātā, kā minēts 1. līdz 4. apsvērumā, iepriekšējās izmeklēšanās secināja, un šī izmeklēšana apstiprināja to, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju ražotās un ĶTR un Kopienas tirgū pārdotās ar gāzi pildītās, neuzpildāmās kabatas krama šķiltavas un ražojums, ko Kopienas tirgū pārdod Kopienas ražotājs, kas iesniedza pieteikumu, visos aspektos ir līdzīgas vai vismaz tām ir tādas pašas pamata tehniskās, fiziskās un ķīmiskās īpašības un nav atšķirību to izmantošanā. Tas pats attiecas uz Brazīlijā ražotajām un pārdotajām šķiltavām. Tāpēc minētie izstrādājumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

    C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

    1.   Iepriekšējas piezīmes

    (17)

    Tāpat kā iepriekšējo pārskata izmeklēšanu laikā, Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Tāpēc tieši no ražotājiem eksportētājiem nebija iespējams iegūt uzticamu informāciju par attiecīgā ražojuma importu Kopienā izmeklēšanas perioda laikā. Šajos apstākļos un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija izmantoja pieejamos faktus, t.i., Eurostat, pārskatīšanas uzsākšanas pieteikumu un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (“OLAF”) 2007. gada 30. janvārī publicētos datus (OLAF/07/01) par spēkā esošā antidempinga maksājuma apiešanu.

    2.   Dempings izmeklēšanas periodā

    2.1.   Analoga valsts

    (18)

    Pašreizējie pasākumi paredz vienotu valsts līmeņa nodokli, kas piemērojams visam ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu, Komisija izmantoja to pašu metodoloģiju, ko sākotnējā izmeklēšanā. Attiecīgi normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”).

    (19)

    Sākotnējā izmeklēšanā analogā valsts bija Taizeme. Tomēr turpmākajās pārskatīšanās par analogo valsti izmantoja Filipīnas, jo Taizemes ražotāji atteicās sadarboties, un tika konstatēts, ka Filipīnas atbilst analogajai valstij, inter alia, pēc to iekšējā tirgus izmēra un atvērtības.

    (20)

    Paziņojumā par šīs izmeklēšanas sākumu Komisija informēja par savu nodomu izmantot Brazīliju kā analogo valsti normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Brazīliju uzskatīja par atbilstīgu pēc tās iekšējā tirgus izmēra un atvērtības un tāpēc, ka viens Brazīlijas ražotājs bija piekritis pilnīgi sadarboties izmeklēšanā. Ieinteresētas personas tika aicinātas izteikt komentārus par šo.

    (21)

    Importētāju asociācija iebilda pret Brazīlijas izvēli par analogo valsti, pamatojot ar to, ka Brazīlijā ir tikai viens galvenais ražotājs un ka iekšējā tirgus cenas ir ārkārtīgi augstas. Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza pieteikumu, apgalvoja, ka konkurence Brazīlijā ir zemāka nekā Ķīnas iekšējā tirgū, un tāpēc šie tirgi nav salīdzināmi. Tomēr, kaut gan ražotāju skaits Brazīlijā ir mazāks nekā varbūtējais ražotāju skaits Ķīnā, izmeklēšana apstiprināja, ka Brazīlijā ir divi attiecīgā ražojuma ražotāji un imports no ES un ĶTR. Izmeklēšanā Brazīlijā iegūtie rēķini par šķiltavām, kas importētas no ĶTR, pierādīja, ka tās ievestas valstī par ļoti zemām cenām, tādējādi pazeminot Brazīlijas tirgus cenu. Turklāt neviens no zināmajiem ražotājiem, ar ko sazinājās citās iespējamās analogajās valstīs, ietverot Filipīnas, nepiekrita sadarboties. Uzņēmums Malaizijā atbildēja uz analogās valsts ražotāju anketas jautājumiem, bet, tā kā izrādījās, ka šis uzņēmums pats neražo šķiltavas, Malaiziju nevar uzskatīt par analogo valsti.

    (22)

    Ņemot vērā iepriekš teikto, ir secināts, ka Brazīlija ir vislabāk piemērotā un pamatotā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

    2.2.   Normālā vērtība

    (23)

    Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no ražotāja analogajā valstī.

    (24)

    Komisija, pirmkārt, konstatēja, ka Brazīlijas ražotāja pārdošanas apjomi iekšējā tirgū ir pietiekami lieli, un tāpēc tos var uzskatīt par reprezentatīviem pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

    (25)

    Turpmāk pārbaudīja, vai katru attiecīgā ražojuma paveidu, kas pārdots reprezentatīvos apjomos analogās valsts iekšējā tirgū, var uzskatīt par pārdotu parastā tirdzniecības apritē pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē. Konstatēja, ka attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms pa veidiem par neto pārdošanas cenu, kas bija vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija 80 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma, un attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām. Tāpēc varēja izmantot reālo iekšējā tirgus cenu, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma veida pārdošanas apjoma cenām iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

    (26)

    Tādējādi normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu, pamatojoties uz cenām, ko parastā tirdzniecības apritē neatkarīgi vietējie klienti maksājuši vai maksā analogās valsts iekšējā tirgū.

    2.3.   Eksporta cena

    (27)

    Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem nesadarbojās, tad saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu ražojuma eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, šajā gadījumā – Eurostat datiem.

    2.4.   Salīdzinājums

    (28)

    Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad to atzina par pamatotu, precīzu un pārbaudītu pierādījumu apstiprinātu, tika veiktas attiecīgas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām, apdrošināšanu un kredītizmaksām.

    (29)

    Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza pieteikumu, apgalvoja, ka Brazīlijā šķiltavu ražošanas izmaksas ir augstākas, jo ir augstāki kvalitātes standarti, bet neiesniedza nekādus pierādījums, kas norādītu apjomus un pamatotu viņa apgalvojumu. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, izmeklēšana neguva nekādus norādījumus, kas ļautu pielāgot normālo vērtību, pamatojoties uz varbūtējām kvalitātes atšķirībām. Šo prasību tāpēc noraidīja.

    2.5.   Dempinga starpība

    (30)

    Analogajā valstī noteikto vidējo svērto normālo vērtību, pamatojoties uz ražotāja cenu, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu Kopienā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Salīdzinājums liecināja, ka pastāv ievērojams dempings, un dempinga starpība sasniedz vairāk nekā 150 %.

    3.   Importa apjoma izmaiņas gadījumā, ja pasākumi beigtos

    3.1.   Iepriekšējas piezīmes

    (31)

    Jāatgādina, ka pasākumi ir spēkā kopš 1991. gada. Tomēr bieži ir reģistrēta antidempinga pasākumu apiešana. Divus apiešanas paņēmienus atklāja 1999. gadā. Šķiltavas veda tranzītā caur Taivānu un tajās iestrādāja neīstus ventiļus, lai tās izskatītos kā uzpildāmas šķiltavas, un tādējādi izvairītos no antidempinga maksājuma. Tāpēc, kā minēts 2. apsvērumā, 1999. gadā pasākumus turpināja, lai cīnītos pret šiem paņēmieniem. Pārskatīšanā 2001. gadā saistībā ar spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanos tika secināts, ka pasākumi būtu jāturpina vēl piecus gadus, ņemot vērā dempinga un kaitējuma turpināšanās un atsākšanās iespējamību.

    3.2.   Pašreizējais imports un nesenie secinājumi par pasākumu apiešanu

    (32)

    Pēc Eurostat datiem attiecīgā ražojuma importa apjomi no ĶTR un Taivānas IP sasniedza 11,7 miljonus gabalu. Tomēr patiesībā importa apjoms Kopienā ir daudz lielāks, jo, kā nesen pierādīja OLAF, apejot pasākumus, Ķīnā ražotās šķiltavas masveidā tiek ievestas caur Malaiziju un Indonēziju. Saskaņā ar 2007. gada janvārī publicētajiem OLAF datiem pēdējo četru gadu laikā caur Malaiziju vien ievesti vairāk nekā 300 miljoni Ķīnas izcelsmes krama šķiltavu. Tranzīta vienīgais mērķis bija noslēpt preču patieso izcelsmi Ķīnā un tādējādi izvairīties no antidempinga maksājumiem.

    (33)

    OLAF izmeklēšana vēl atklāja, ka liels daudzums no Indonēzijas importēto šķiltavu faktiski nav ražotas šajā valstī. Izmeklēšana par to patieso izcelsmi turpinās. Pieteikuma iesniedzējs plāno ierosināt lietu par pasākumu apiešanu pret 6 Tālo Austrumu valstīm.

    (34)

    Papildus apiešanai, izmantojot tranzītu, kā pierādījis OLAF, pieteikuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā sniedz pierādījumus par to, ka, lai izvairītos no antidempinga maksājuma, krama šķiltavas (attiecīgais ražojums) nepatiesi deklarētas kā t.s. elektroniskās (pjezo) šķiltavas (nav attiecīgais ražojums).

    (35)

    Importētāju asociācija ELIAS un viens importētājs apgalvoja, ka Komisija izdara secinājumus, pamatojoties uz OLAF nepabeigto izmeklēšanu, un paziņoja, ka nespēj pilnīgi izmantot savas tiesības aizstāvēties un iesniegt komentārus par secinājumiem, ko Komisija izdarījusi, pamatojoties uz minētajiem konfidenciālajiem konstatējumiem.

    (36)

    Tāpēc būtu jāpiezīmē, ka Komisija izmantoja tikai tādu publicētu informāciju, kurai var piekļūt visas ieinteresētās personas un kuras rezultāti bija viegli saprotami, un šajā procedūrā tos nevarēja ignorēt.

    3.3.   Ražošanas apjoma izmaiņas un jaudu izmantošana ĶTR

    (37)

    Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad šai un iepriekšējām izmeklēšanām nav pieejami ticami dati par viņu jaudu un jaudas izmantojumu. Saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aplēsēm, kopējā ražošanas jauda ĶTR ir apmēram 3,9 miljardi šķiltavu gadā, un, iespējams, lielākā daļa no tām ir krama šķiltavas. Šis vērtējums saskan ar Ķīnas šķiltavu ražotāju datiem to tīmekļa vietnēs. Piemēram, viens atsevišķs Ķīnas ražotājs Zhuoye Lighter Manufacturing Co Ltd. savā mājaslapā apgalvo, ka tā trīs rūpnīcu produkcija ir 700 miljoni šķiltavu gadā. Attiecīgais ražotājs tomēr nenorāda, kāda ir attiecība starp attiecīgo ražojumu un cita veida šķiltavām. Pēc pieteikuma iesniedzēja vārdiem ražošanu tomēr var viegli pārkārtot no krama uz elektroniskajām (pjezo) šķiltavām un otrādi.

    (38)

    Pamatojoties uz minēto, var secināt, ka, ievērojot lielo ĶTR pieejamo jaudu un ražošanas procesa acīmredzamo elastību, kas ļauj viegli pārkārtoties no viena šķiltavu veida uz otru, pastāv liela iespēja, ka imports Kopienā palielināsies, ja pasākumiem ļaus izbeigties. Pierādītie apiešanas paņēmieni norāda, ka Ķīnas eksportētājiem ir liela interese par Kopienas tirgu.

    3.4.   Ķīnas eksports uz citām trešām valstīm

    (39)

    Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, tad nav apstiprinātas informācijas par krama šķiltavu eksportu uz citām trešām valstīm. Turklāt tā kā trešo valstu statistika neizšķir krama un elektroniskās (pjezo) šķiltavas, nav iespējams salīdzināt eksporta cenas uz Kopienu un eksporta cenas uz trešām valstīm.

    (40)

    Kopienas ražošanas nozare ir pierādījusi, ka sekmīgi konkurē ar Ķīnas importu ASV tirgū, kur Ķīna ir zaudējusi tirgus daļu. Tas norāda, ka Ķīnas ražotājiem būtu iemesls eksportēt uz Kopienas tirgu, ja pasākumiem atļautu izbeigties.

    (41)

    Importētāji noliedza minētos secinājumus, apgalvojot, ka Kopienas ražošanas nozares panākumi ASV tirgū var būt nevis konkurences spējas, bet uzņēmumu lēmuma pārcelt ienākumus no Kopienas uz ASV rezultāts. Importētāji vēl apgalvoja, ka, ievērojot augstāko peļņas normu ASV, Ķīnas eksportētājiem nebūs iemesla eksportēt uz Kopienas tirgu.

    (42)

    Importētāji neiesniedza pierādījumus vai turpmākus pamatojumus ne par varbūtējo Kopienas ražošanas nozares ienākumu pārvietošanu uz ASV, ne par Ķīnas eksportētāju varbūtējo augstāko peļņas normu ASV tirgū. Apgalvojumi nav pamatoti arī ar izmeklēšanas lietā atrodamu apstiprinātu informāciju. Tāpēc tie ir tīri teorētiski un tiek noraidīti.

    (43)

    Būtu jāievēro, ka konkurences līmeni ASV tirgū nevar uzskatīt par vienīgo iemeslu secinājumam, ka Kopienas ražošanas nozare saņems mazākus ienākumus. Pārējie elementi arī būtu jāņem vērā, piemēram, pircēju vēlmes un cenu līmenis.

    (44)

    Turklāt importētāji apgalvoja, ka Kopienas un ASV tirgi ir līdzīgi tādā nozīmē, ka abos jāievēro vienādas drošības prasības. Atklājās, ka ASV kopš 1994. gada ir spēkā stingrākas prasības šķiltavām, kuras ir piemērotas sargāšanai no bērniem. Šādas normas Kopienā ieviesa tikai 2007. gada martā.

    4.   Slēdziens

    (45)

    Izmeklēšana liecināja, ka, lai gan attiecīgā ražojuma importa apjoms IP bija salīdzinoši neliels, dempinga līmenis šim importam bija ievērojams.

    (46)

    Ņemot vērā lielo ražošanas jaudu ĶTR un Kopienas tirgus acīmredzamo pievilcību Ķīnas eksportētājiem, un pierādītos plaši izmantotos apiešanas paņēmienus, var secināt, ka ir liela iespēja, ka imports par dempinga cenām uz Kopienu sasniegs ievērojamus apjomus, ja spēkā esošajiem pasākumiem ļaus izbeigties.

    D.   KOPIENAS RŪPNIECĪBAS NOZARES DEFINĪCIJA

    (47)

    Līdzīgu ražojumu Kopienā ražo 3 ražotāji, kuru saražotā produkcija ir uzskatāma par kopējo līdzīga ražojuma Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

    (48)

    Būtu jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu pretēji Zviedrijas Match and Flamagas prasības iesniedzēja ražotnes arvien atrodas galvenokārt ES (Francijā un Spānijā).

    (49)

    Kopienas ražotājs, kas iesniedza pieteikumu, izgatavo aptuveni 80 % no Kopienas neuzpildāmu šķiltavu ražošanas apjoma un līdz ar to ir Kopienas ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārējos Kopienas ražotājus neuzskatīja par Kopienas ražošanas nozares pārstāvjiem, jo tie nesadarbojās pilnībā, bet sniedza tikai konkrētu informāciju par pasākumu ietekmi uz viņu darbību.

    E.   STĀVOKLIS KOPIENAS TIRGŪ

    1.   Iepriekšējas piezīmes

    (50)

    Iepriekš 16. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Kopienas tirgus situācijas analīze pamatojās uz datiem par ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām un ar gāzi pildītām, uzpildāmām kabatas krama šķiltavām (“krama šķiltavas” vai “attiecīgais ražojums”).

    (51)

    Turklāt, kā iepriekš minēts, nebija iespējams iegūt datus par divu Kopienas ražotāju darbību, kuriem ir ražotnes Kopienas tirgū. Rezultātā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija izmantoja pieejamos faktus, ja no citām ieinteresētajām personām nebija iegūstama precīzāka informācija.

    (52)

    Informācija par pārdevumiem un ražošanu bija pieejama tikai no vienas ieinteresētās personas – pieteikuma iesniedzēja, uzskata par lietderīgu absolūtos skaitļus neizpaust. Tādēļ tie tika aizstāti ar apzīmējumu “—” un bija doti indeksi.

    2.   Patēriņš Kopienas tirgū

    (53)

    Krama šķiltavu patēriņu Kopienā novērtēja, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares sniegtajiem datiem par pārdošanas apjomu Kopienā un Eurostat datiem par importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šie skaitļi neietver to ES ražotāju pārdošanas apjomus, kuri nesadarbojās.

    1. tabula.   Krama šķiltavu Kopienas patēriņš (000)

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Vienības

    529 550

    575 394

    661 378

    727 715

    Indekss

    100

    109

    125

    137

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    +9 %

    +15 %

    +10 %

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketas jautājumiem un ES imports (Comext Taricdatubāze)

    (54)

    Kopienas patēriņš no 2003. gada līdz IP palielinājās par 37 %.

    3.   ĶTR un Taivānas importa apjomi, tirgus daļa un cenas.

    3.1.   Importa apjoms un tirgus daļa

    (55)

    Attiecīgajā periodā krama šķiltavu importa apjoms no Ķīnas un Taivānas, kaut gan palika zemā līmenī, laikā no 2003. gada līdz IP pieauga par 136 % un IP laikā sasniedza vairāk nekā 11 miljonus vienību. Tas ir 1,6 % no tirgus daļas. Tirgus daļas palielinājās no 0,9 % 2003. gadā līdz 1,6 % IP.

    2. tabula.   Krama šķiltavu imports no Ķīnas un Taivānas un tirgus daļa (000)

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Importa apjoms

    4 949

    7 902

    15 452

    11 657

    Indekss

    100

    160

    312

    236

    Tirgus daļa

    0,9 %

    1,4 %

    2,3 %

    1,6 %

    Vienības cena

    0,22

    0,14

    0,13

    0,14

    Indekss

    100

    66

    60

    65

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketas jautājumiem un ES imports (Comext Taric datubāze)

    4.   Imports no citām valstīm

    (56)

    Imports no citām valstīm palielinājās no apmēram 276 miljoniem gabalu līdz apmēram 487 miljoniem gabalu. Tomēr būtu jāievēro, ka ir norādījumi, ka ievērojamas šā importa daļas izcelsme faktiski ir Ķīnā un Taivānā.

    3. tabula.   Krama šķiltavu imports no citām valstīm un tirgus daļa (000)

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Importa apjoms no Malaizijas

    60 596

    57 717

    65 729

    47 162

    Indekss

    100

    95

    108

    78

    Tirgus daļa

    11,4 %

    10,0 %

    9,9 %

    6,5 %

    Vienības cena

    0,04

    0,04

    0,04

    0,04

    Indekss

    100

    95

    93

    89

     

     

     

     

     

    Importa apjoms no Indonēzijas

    51 968

    56 907

    68 524

    72 012

    Indekss

    100

    110

    132

    139

    Tirgus daļa

    9,8 %

    9,9 %

    10,4 %

    9,9 %

    Vienības cena

    0,05

    0,04

    0,04

    0,04

    Indekss

    100

    76

    75

    81

     

     

     

     

     

    Importa apjoms no Vjetnamas

    106 117

    156 938

    191 498

    237 529

    Indekss

    100

    148

    180

    224

    Tirgus daļa

    20,0 %

    27,3 %

    29,0 %

    32,6 %

    Vienības cena

    0,05

    0,04

    0,04

    0,04

    Indekss

    100

    92

    87

    91

     

     

     

     

     

    Importa apjoms no pārējās pasaules

    53 294

    56 377

    65 025

    119 268

    Indekss

    100

    106

    122

    224

    Tirgus daļa

    10,1 %

    9,8 %

    9,8 %

    16,4 %

    Vienības cena

    0,08

    0,09

    0,07

    0,07

    Indekss

    100

    101

    81

    83

    5.   Attiecīgā ražojuma importa cenu izmaiņas un cenu stratēģija

    (57)

    Kā iepriekš minēts 12. apsvērumā, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija pieejama apstiprināta informācija par krama šķiltavu importa cenu līmeni. OLAF nesen guva pierādījumus par apiešanu caur Indonēziju un Malaiziju, un ir pierādījumi par apiešanu caur dažām citām Āzijas valstīm (Laosu, Taizemi, Vjetnamu un Filipīnām). Šķiet, ka montāžas rūpnīcas, kas ļauj apiet pasākumus, Austrumāzijā var uzstādīt dažu nedēļu laikā. Pasākumu sekmīgā apiešana var būt izskaidrojums, kāpēc neviens no Ķīnas eksportētājiem šajā procedūrā nesadarbojās.

    (58)

    Tādējādi nav iespējams izdarīt secinājumus par attiecīgā ražojuma importa cenu attīstību un cenu stratēģiju.

    6.   Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

    6.1.   Vispārīgas piezīmes

    (59)

    Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un rādītājus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

    6.2.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

    (60)

    Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare krama šķiltavu ražošanas apjomu nepārtraukti palielinājusi, t.i., par 22 %.

    4. tabula.   Ražošanas apjoms

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Ražošana

    Indekss

    100

    109

    120

    122

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    +9 %

    +10 %

    +1 %

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    (61)

    Tā kā ražošana pieauga straujāk nekā ražošanas jaudas, tad attiecīgajā periodā pieauga arī jaudas izmantojums. Kopumā jaudas izmantojumam ir bijusi tāda pati tendence kā ražošanai, no 2003. gada līdz IP palielinoties par 3 procentu punktiem.

    5. tabula.   Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Ražošanas jauda

    Indekss

    100

    109

    114

    118

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    +9 %

    +4 %

    +4 %

    Jaudas izmantojums

    76 %

    75 %

    80 %

    78 %

    Indekss

    100

    100

    105

    103

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    6.3.   Krājumi

    (62)

    Krājumu apjoms attiecīgajā periodā bija stabils. IP novērotos lielākos krājumus radīja ar nodomu, gatavojoties ražošanas pārtraukumam vasaras periodā, un tiem būtu jānormalizējas pēc minētā perioda. Tāpēc šo faktoru neuzskatīja par nozīmīgu kaitējuma noteikšanā.

    6. tabula.   Krājumu apjoms

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Krājumi

    Indekss

    100

    105

    95

    225

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    +5 %

    –10 %

    137 %

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    6.4.   Pārdošanas apjoms, cenas un tirgus daļa

    (63)

    Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū laikā no 2003. gada līdz IP samazinājās par 5 %, tomēr tas nespēja līdzināties Kopienas patēriņam, kas tajā pašā laikposmā palielinājās ievērojami – par 37 %. Šis patēriņa pieaugums nozīmē, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa kopumā samazinājās par vairāk nekā 14 procentu punktiem (“pp”).

    (64)

    Kas attiecas uz vidējām vienības cenām, tās starp 2003. gadu un IP nedaudz samazinājās, un laikā no 2005. gada līdz IP samazinājās par 2 %.

    7. tabula.   Pārdošanas apjoms, cenas un tirgus daļa

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Pārdošanas apjoms (vienības)

    Indekss

    100

    95

    101

    95

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    –5 %

    +7 %

    –6 %

    Vid. cenas (EUR/vienība)

    Indekss

    100

    98

    95

    97

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    –1 %

    –4 %

    +3 %

    Tirgus daļa

    47,7 %

    41,6 %

    38,6 %

    33 %

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    –6,1 pp

    –3 pp

    –5,6 pp

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    6.5.   Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

    (65)

    Attiecīgajā periodā nodarbinātība pieauga par 5 %, t.i., lēnāk nekā ražošanas apjoms, kas radīja ievērojamu ražīguma pieaugumu (15 %). Būtu jāatzīmē, ka nodarbinātības pieaugums bija rezultāts jaunu darbinieku pieņemšanai apmācībai, lai aizstātu pensionējošos darbiniekus.

    (66)

    Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares darbaspēka izmaksas tiešām pieauga tikai nedaudz (+ 7 %). Tādēļ darbaspēka izmaksu un ražošanas izmaksu attiecība palika stabila.

    8. tabula.   Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Nodarbinātība

    816

    856

    856

    859

    Indekss

    100

    105

    105

    106

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    +5 %

    0 %

    +0 %

    Ražīgums (vienības uz nodarbināto)

    Indekss

    100

    104

    114

    115

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    +4 %

    +10 %

    +1 %

    Darbaspēka izmaksas (000 EUR)

    Indekss

    100

    99

    104

    107

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    –1 %

    +5 %

    +2 %

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    6.6.   Rentabilitāte

    (67)

    Rentabilitāte samazinājās par 4,6 procentu punktiem.

    9. tabula.   Rentabilitāte

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Rentabilitāte (%)

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    –0,2 pp

    –2,0 pp

    –2,4 pp

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    6.7.   Investīcijas

    (68)

    Investīcijas ievērojami palielinājās laikā no 2003. gada līdz IP, t.i., par 60 % un tad ievērojami palielinājās 2005. gadā, apmēram par 65 %, tāpēc, ka Kopienas ražošanas nozare attīstīja jaunas ražotnes. Šīs investīcijas galvenokārt saistītas ar ražošanas pārkārtošanu pēc 2005. gada, lai atjaunotu ražošanas jaudu. Minētais pieaugums tika panākts ar ierobežotu darbaspēka pieaugumu, kas ļāva uzņēmumam palielināt ražīgumu uz katru nodarbināto.

    10. tabula.   Investīcijas

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Investīcijas

    Indekss

    100

    111

    165

    160

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    11 %

    49 %

    –3 %

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    6.8.   Spēja piesaistīt kapitālu

    (69)

    Tika secināts, ka attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozarei nebija grūtību ar kapitāla piesaisti.

    6.9.   Naudas plūsma

    (70)

    Naudas plūsma attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās (– 50 %). Šī negatīvā tendence norāda, ka ražošanas nozare izjūt spiedienu. Šis pieaugums atbilst vispārējam rentabilitātes pieaugumam attiecīgajā periodā. Būtu jāatzīmē, ka IP naudas plūsmas apjoms bija tikai apmēram 1 % no kopējā pārdošanas apjoma Kopienā, kas nav uzskatāms par pārmērīgu.

    11. tabula.   Naudas plūsma

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Naudas plūsma

    Indekss

    100

    74

    72

    50

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    –26 %

    –4 %

    –30 %

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    6.10.   Izaugsme

    (71)

    No 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas patēriņš palielinājās par 37 %, kamēr Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū samazinājās par 7 %. Kopienas ražošanas nozare zaudēja apmēram 14,7 procentu punktus tirgus daļas, kamēr importētāji par dempinga cenām no Tālajiem Austrumiem savu tirgus daļu palielināja.

    (72)

    Pēdējos gados, lai gan tirgus sadalījumu starp krama un elektroniskajām (pjezo) šķiltavām raksturo neliela nobīde no krama uz elektroniskajām šķiltavām, izmeklēšana pierādīja, ka krama šķiltavu tirgus aug. Izmeklēšana atklāja, ka krama šķiltavas arvien veido apmēram 70 % no Kopienas tirgus un turpina augt, ņemot vērā Kopienas patēriņa kopējo pieaugumu. Tomēr, kā liecina tirgus daļas zaudējums, Kopienas ražošanas nozare nespēja izmantot tirgus pieaugumu.

    6.11.   Dempinga starpības lielums

    (73)

    Analizējot dempinga starpības lielumu, jāņem vērā tas, ka ir spēkā pasākumi, lai likvidētu kaitējumu izraisošo dempingu. Kā minēts 32. apsvērumā iepriekš, pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji turpina pārdot ražojumus uz Kopienu par dempinga cenām. Analogajā valstī noteikto vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu Kopienā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Salīdzinājums liecināja, ka pastāv ievērojams dempings, un dempinga starpība ir lielāka nekā 150 %.

    (74)

    Ievērojot iepriekšminēto, t.i., augsto dempinga starpību, lielo pieejamo jaudu Ķīnā un apiešanas paņēmienus, ko apliecina OLAF un pieteikuma iesniedzējs, var secināt, ka ir ļoti iespējams, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ievērojami palielināsies, ja pasākumiem atļaus izbeigties.

    6.12.   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām

    (75)

    Attiecīgajā laikposmā pēc tam, kad 2001. gadā pārskatīšanā sakarā ar pasākumu termiņa izbeigšanos tie tika pagarināti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis neuzlabojās. Ievērojot, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija rentabla, rentabilitāte minētajā periodā pastāvīgi samazinājās. Tāpat arī ražošanas nozare saglabāja diezgan lielu tirgus daļu, bet attiecīgajā periodā tā nepārtraukti samazinājās. Tomēr apiešanas paņēmienu dēļ saglabājas Ķīnas importa spiediens, un iepriekš izklāstītie rādītāji arī liecina, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām ir trausla un neaizsargāta.

    6.13.   Kopienas ražošanas nozares eksports

    (76)

    Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms mainījās šādi.

    12. tabula.   Kopienas ražošanas nozares eksports

     

    2003

    2004

    2005

    IP

    Apjoms (vienības)

    Indekss

    100

    113

    129

    135

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    +13 %

    +14 %

    +5 %

    Vērtība (000 EUR)

    Indekss

    100

    107

    134

    147

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    +7 %

    +25 %

    +10 %

    Vid. cena (EUR/vienība)

    Indekss

    100

    95

    104

    109

    Tendence salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

     

    –5 %

    +9 %

    +5 %

    Avots: apstiprinātas atbildes uz anketām

    (77)

    Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms ievērojami pieauga no 2003. gada līdz IP. Šī kopumā pozitīvā tendence nedaudz ietekmēja vidējo cenu celšanos, ko izskaidroja ar labāku konkurētspējas stāvokli trešo valstu tirgos, piemēram, ASV.

    7.   Secinājumi par Kopienas ražošanas nozares stāvokli

    (78)

    Pārdošanas apjoms laikā no 2003. gada līdz IP samazinājās par 5 %, tādējādi radot tirgus daļas samazināšanos no 47,7 % 2003. gadā līdz 33 % IP. Vienības cenas laikā no 2003. gada līdz IP nedaudz samazinājās, t.i., par 3 %, kaut gan izejvielu cenas pieauga. IP kritās Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte. Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantošanas līmenis palielinājās, kas tomēr notika Kopienas ražošanas nozares eksporta palielināšanās dēļ. Vēsturiski nozare vienmēr bijusi ar augstu rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs investīciju atgūšanai, lai pielāgotu ražojumus jaunajām drošības prasībām un uzlabotu vispārējo uzņēmuma konkurētspēju. Jāatzīmē, ka IP aprēķinātā kaitējuma starpība bija virs 60 %. Imports no ĶTR un Taivānas lika samazināt Kopienas ražošanas nozares cenas vidēji par 39 %.

    (79)

    Ikgadējās investīcijas līdzīgā ražojumā attiecīgajā periodā izmainījās pozitīvi, t.i., pieauga par 60 %. Šīs investīcijas galvenokārt saistītas ar ražošanas pārkārtošanu pēc 2005. gada, lai atjaunotu ražošanas jaudu. Nodarbinātība pieauga par 5 %. Naudas plūsma IP mainījās līdzīgi kā rentabilitāte un samazinājās par 50 %.

    (80)

    No 69. un 70. apsvēruma redzams, ka galvenie kaitējuma faktori (pārdošanas cenas, pārdošanas apjomi, tirgus daļa un rentabilitāte) attiecīgajā periodā samazinājās un ka Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums, neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem. Kaitējumu galvenokārt saprot kā tirgus daļas zaudējumu, neskatoties uz patēriņa palielināšanos, bet arī rentabilitātes samazinājumu, ko rada ĶTR un Taizemes importa cenu spiediens. Tāpēc izejmateriālu cenu palielināšanās nevar radīt augstākas pārdošanas cenas.

    (81)

    Vēsturiski nozare vienmēr uzrādījusi augstu rentabilitātes līmeni. Sākotnējā izmeklēšanā, lai noteiktu kaitējuma novēršanas pakāpi, uzskatīja, ka jebkādiem pasākumiem vajadzētu dot iespēju Kopienas ražošanas nozarei atgūt savas ražošanas izmaksas un sasniegt saprātīgu peļņu, proti, 15 % no pārdošanas apgrozījuma. Šādi procenti vajadzīgi, lai atgūtu investīcijas ražojumu pielāgošanai jaunajām drošības prasībām un uzlabotu uzņēmuma vispārējo konkurētspēju.

    (82)

    Diezgan nelabvēlīgo situāciju Kopienas ražošanas nozarē, neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, var izskaidrot ar nozari raksturojošo liela apjoma pasākumu apiešanu, ko atklāja OLAF.

    (83)

    Importētāji apstrīdēja Komisijas secinājumus par Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju. Prasības pamatojumam iesniegtie skaitļi tomēr neattiecas uz Kopienas ražošanas nozares situāciju Eiropā saistībā ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām, bet ar Kopienas ražotāju darbību visā pasaulē visā šķiltavu nozarē. Šie dati nav atbilstīgi, lai noteiktu Kopienas ražošanas nozares stāvokli, un tāpēc argumenti tika noraidīti.

    (84)

    Importētāji apgalvoja, ka Kopienas ražotāji pārkārtojuši ievērojamu Kopienas ražošanas daļu no krama uz pjezo šķiltavām. Rezultātā to krama šķiltavu tirgus daļai bija tendence samazināties. Izmeklēšana atklāja, ka apgalvojums nav pareizs. Kopienas šķiltavu tirgus pēdējos gados tiešām palielinās un krama šķiltavu daļa tirgū nedaudz samazinās, bet 2006. gadā tā ir palikusi 70 % līmenī. Tāpēc būtu jāatgādina, ka attiecīgajā periodā krama šķiltavu tirgus patēriņš palielinājās un Kopienas ražošanas nozares pārdoto krama šķiltavu daļa attiecīgajā periodā samazinājās. Tāpēc izvirzītos argumentus noraidīja.

    (85)

    Importētāji argumentēja, ka Kopienas ražotājam ir monopolstāvoklis Kopienā un antidempinga pasākumi vēl nostiprinās viņa stāvokli. Šis apgalvojums nav pareizs, jo Kopienas tirgū ienāk ievērojami importa apjomi no trešām valstīm. Turklāt Kopienas ražotājs, kas iesniedza pieteikumu, konkurē arī ar pārējiem Kopienas ražotājiem. Turklāt būtu jāatzīmē, ka nav iesniegti un nav citādi iegūti pierādījumi, kas norādītu, ka Kopienas ražošanas nozare ļaunprātīgi izmantojusi varbūtējo dominējošo stāvokli.

    (86)

    Pieteikuma iesniedzēja kopējā pozitīvā ekonomiskā situācija daļēji izskaidrojama ar viņa spēju pārdot ASV tirgū par augstāku cenu attiecīgo ražojumu, kas ražots ASV un ES, jo tam ir augstāki drošības standarti un bērnu aizsardzības iekārta (“sargs”), kas ļauj attiecīgo ražojumu pārdot par augstāku cenu. Visbeidzot, būtu jāatzīmē, ka krama šķiltavas ASV tirgū ir plaši pārstāvētas un šķiltavu tirgus salīdzinošā palielināšanās, neskatoties uz smēķētāju skaita nepārtrauktu samazināšanos, liecina, ka Kopienas ražošanas nozare spēj nodrošināt izaugsmi tirgū ar spēcīgu konkurenci.

    F.   KAITĒJUMA ATSĀKŠANĀS IESPĒJAMĪBA

    (87)

    Kaut gan materiālā kaitējuma turpināšanos, ko rada attiecīgā ražojuma nepatiesas deklarācijas un ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma apiešana caur citām Āzijas valstīm, pierāda OLAF atklājumi (sk. 33. apsvērumu), analīze pievēršas kaitējuma atsākšanās iespējamībai. Šajā saistībā tika analizēti divi būtiskākie parametri: 1) attiecīgā ražojuma eksporta apjomu iespējamā pārcelšana no ASV uz Kopienas tirgu, 2) paredzamo apjomu no attiecīgās valsts un cenu ietekme uz Kopienas ražošanas nozari.

    1.   Eksporta apjomu no ASV pārcelšana uz Kopienas tirgu

    (88)

    Ķīnas šķiltavu tirgus daļas samazināšanās ASV liecina, ka uz ES tirgu var pārvest ievērojamus apjomus par ļoti zemu cenu. Turklāt, kā iepriekš minēts 37. apsvērumā, Ķīnā ir lielas attiecīgā ražojuma ražošanas jaudas, ko var pārcelt uz ES. Ja pasākumus atceltu, ļoti iespējams, ka ĶTR izcelsmes importam tiktu dota priekšroka, ievērojot iespējamās cenas, kas būtu augstākas nekā jaunattīstības valstīs.

    2.   Šo importu ietekme Kopienā

    (89)

    Ja pasākumiem ļaus izbeigties, skaidrs, ka, ņemot vērā zemākās cenas un Ķīnas ražotāju eksportētāju esošās jaudas, liela daļa Kopienas ražošanas nozares kaitējuma rādītāju (galvenokārt pārdošanas apjoms, ražošanas izmaksas un rentabilitāte) ievērojami samazināsies.

    3.   Secinājumi par kaitējuma atsākšanās iespējamību

    (90)

    Ievērojot iepriekš minēto, un tā kā IP aprēķinātā kaitējuma starpība bija lielāka nekā 60 % un imports no ĶTR un Taivānas samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas vidēji par 39 %, Komisija secina, ka pasākumu atcelšana visticamāk radīs materiālā kaitējuma atsākšanos Kopienas ražošanas nozarē.

    (91)

    Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza pieteikumu, apstrīdēja iepriekš minētos secinājumus, apgalvojot, ka, tā kā šķiltavas par zemām cenām importē no dažādiem avotiem, esošo pasākumu atcelšana var neietekmēt Kopienas ražošanas nozares tagadējo stāvokli. Viņš apgalvoja, ka kaitējumu, ja tāds ir, jau rada imports no šiem citiem avotiem. Tomēr šis Kopienas ražotājs neapstrīdēja Ķīnas ievērojamo brīvo jaudu pieejamību un Ķīnas ražotāju eksportētāju nodomu pārcelt eksportu uz Kopienas tirgu. Tāpat viņš neiesniedza informāciju vai pierādījumus par saistību starp šķiltavu importu no citām trešām valstīm un ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju. Neviens no iesniegtajiem argumentiem nevarēja noliegt secinājumus, kas minēti 87.–90. apsvērumā. Šo prasību tāpēc noraidīja.

    G.   KOPIENAS INTERESES

    1.   Ievads

    (92)

    Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika izskatīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarināšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Lai noteiktu Kopienas intereses, tika izvērtēts, kas interesē visas dažādās iesaistītās personas, t.i., Kopienas ražošanas nozari un citus Kopienas ražotājus, un attiecīgā ražojuma importētājus.

    (93)

    Būtu jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās netika atzīts, ka pasākumu pieņemšana un to turpmākā pagarināšana būtu pret Kopienas interesēm.

    (94)

    Pamatojoties uz to, tika izskatīts, vai, neskatoties uz secinājumu par to, ka var atsākties dempings un var atsākties kaitējums, ir pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

    2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

    (95)

    Ja antidempinga pasākumus atceltu, masveidā palielinātos importa dempings par zemām cenām, un Kopienas ražošanas nozares situācija atkal sāktu strauji pasliktināties.

    (96)

    Kopienas ražošanas nozare pēc būtības ir dzīvotspējīga, kā liecina pozitīvie rezultāti tirgos ārpus ES, piemēram, ASV. Tā ir nepārtraukti investējusi, kas bija iespējams augstās rentabilitātes dēļ. Taču var secināt, ka gadījumā, ja antidempinga pasākumus neturpinātu, visticamāk, ka situācija šajā nozarē pasliktinātos.

    3.   Citu Kopienas ražotāju intereses

    (97)

    Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, apgalvoja, ka pašlaik spēkā esošie antidempinga pasākumi kaitē Eiropas patērētājiem. Īpaši šis ražotājs apgalvoja, ka spēkā esošo pasākumu dēļ cenu līmenis Kopienā ir augstāks nekā citos trešos tirgos. Turklāt šis ražotājs, kas daļu savas ražošanas pārcēlis uz ĶTR, apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi attiecas arī uz viņa Ķīnā ražotā attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu, tādēļ šie pasākumi kaitē uzņēmuma interesēm un pēc būtības ir pret Kopienas interesēm.

    (98)

    Šis ražotājs arī apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi nav bijuši efektīvi un nav jāatjauno, jo Kopienas ražošanas nozare nav atguvusies. Visbeidzot, viņš apgalvoja, ka kaitējums notika tāpēc, ka Kopienas ražošanas nozare nepielāgojās jaunajam globālajam tirgum.

    (99)

    Par pasākumu varbūtējo negatīvo ietekmi uz patērētājiem attiecīgais Kopienas ražotājs neiesniedza pierādījumus, kas apstiprinātu viņa apgalvojumu.

    (100)

    Minētais ražotājs apgalvoja, ka antidempinga pasākumi ir šķērslis viņa darbības attīstībai Ķīnā un negatīvi ietekmē viņa ražotņu paplašināšanos Tālajos Austrumos, kā arī tiem ir rezonanses efekts viņa ražotnēs Eiropā. Šis ražotājs apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi negatīvi ietekmē viņa vispārējo rentabilitāti. Tomēr uzņēmums norādīja, ka nesen palielinājis ražošanu savās ražotnēs ES un turpina meklēt sinerģijas ar savām ražotnēm Tālajos Austrumos, lai paplašinātu ražojumu klāstu. Tāpēc pasākumu varbūtējā negatīvā ietekme uz tā ražotnēm ES netika apstiprināta.

    (101)

    Attiecīgais Kopienas ražotājs noliedza, ka pārvietojis ražošanu, un apgalvoja, ka tas tikai izveidojis Ķīnā papildu ražošanas līnijas, kur ražo cita veida ražojumus nekā Kopienā, tādējādi paplašinot ražojumu klāstu. Tas varbūt nācis par labu ražošanai Kopienā, jo tā ir palielinājusies. Kā jau minēts, šis ražotājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un tādējādi nav atbilstīgi sadarbojies šajā izmeklēšanā. Tāpēc nav iespējams pārbaudīt iesniegto informāciju, kas daļēji iesniegta pēc termiņa beigām. Turklāt ražotājs nav paskaidrojis vai norādījis saistību starp ražotņu izvietošanu Ķīnā un apgalvojumu par ražošanas pieaugumu Kopienā. Lietā esošā informācija nenorāda uz šādu saistību. Viņš arī nevarēja izskaidrot, kā šie fakti var ietekmēt 99. apsvērumā minētos secinājumus vai tos apgāzt. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

    (102)

    Līdzīgi arī minētā uzņēmuma importam nevar atļaut gūt labumu no dempinga uz Kopienas ražošanas nozares rēķina. Jebkurā gadījumā būtu jāatzīmē, ka šā ražotāja Kopienā palikusī ražotne ražo tikai attiecīgo ražojumu. Jaunas mazākas krama šķiltavas, kuras arī pakļautas spēkā esošajiem pasākumiem, ražo Ķīnā un Indijā.

    (103)

    Abi pārējie Kopienas ražotāji savas intereses izteica, iebilstot pret esošajiem pasākumiem un to turpināšanu. Tomēr tie nespēja pamatot savus iebildumus ar pierādījumiem, ka pasākumi tiem kaitē.

    (104)

    Pamatojoties uz minēto, tika secināts, ka spēkā esošie pasākumi nerada ievērojamu negatīvu ietekmi uz citiem Kopienas ražotājiem un nekādu nozīmīgu kaitīgu ietekmi uz to finansiālajām interesēm.

    4.   Importētāju un tirgotāju intereses

    (105)

    Savu biedru vārdā importētāju asociācija (Eiropas Šķiltavu importētāju asociācija (“ELIAS”)) un Polyconcept, cits importētājs, iebilda pret spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

    (106)

    Būtu jāatzīmē, ka neviens no individuālajiem importētājiem neaizpildīja anketas, pamatojoties uz to, ka tie neimportē attiecīgo ražojumu. Tāpēc nav pieejami pierādījumi, lai precīzi aprēķinātu pasākumu ietekmi uz importētājiem.

    (107)

    ELIAS un Polyconcept minēja dažus iemeslus, kāpēc spēkā esošajiem pasākumiem būtu jāļauj izbeigties. No viņu piezīmēm par kaitējumu un pieteikuma iesniedzēja ekonomisko darbību tika secināts, ka bez antidempinga pasākumu turpināšanas tā stāvoklis visticamāk pasliktināsies.

    (108)

    ELIAS un Polyconcept apgalvoja, ka pieprasījums ES tirgū mainījies no krama šķiltavām uz elektroniskajām (pjezo) šķiltavām un nākotnē šī tendence turpināsies. Lai gan patērētāju vidū pieaug tendence izmantot elektroniskās (pjezo) šķiltavas, krama šķiltavas ir apmēram 70 % no tirgū esošajām šķiltavām. Krama šķiltavu patēriņš tiešām ir pieaudzis (kā minēts 53. apsvērumā, kur aprakstīta tirgus izaugsme), bet Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no šīs izaugsmes, jo tā ne tikai zaudēja pārdevumu apjomu, bet arī tirgus daļu krama šķiltavu tirgū.

    (109)

    ELIAS un Polyconcept apgalvoja, ka viens no minētās neveiksmes iemesliem bija pieteikuma iesniedzēja nespēja izprast pārmaiņas ES tirgus pieprasījumā. Tomēr Kopienas ražošanas nozare jau ražo elektroniskās (pjezo) šķiltavas, un tāpēc spēj apmierināt jaunu pieprasījumu pēc elektroniskajām (pjezo) šķiltavām.

    (110)

    Tāpat arī ASV smēķēšanai ir tendence samazināties, bet Kopienas ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu tirgū, ko uzskata par augstas konkurences tirgu, jo tajā ir daudzi citi ražotāji, vai nu no Tālajiem Austrumiem, vai ES. Kas attiecas uz ražošanas izmaksām, ASV piemērs rāda, ka Kopienas ražošanas nozare spēj konkurēt ar citiem Kopienas ražotājiem, kuri savu darbību pārcēluši uz Āzijas valstīm.

    5.   Patērētāju intereses

    (111)

    Patērētāji vai patērētāju organizācijas izmeklēšanas laikā nav izteikušas savu viedokli.

    (112)

    Tomēr tika uzskatīts, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ pasākumiem nav nozīmīgas ietekmes uz pārdošanas cenu gala patērētājam.

    6.   Secinājums par Kopienas interesēm

    (113)

    Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav nekādu uz Kopienas interesēm balstītu pārliecinošu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

    H.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

    (114)

    Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām tika dots laiks, lai paustu savu viedokli. Netika minēti pierādījumi par to, ka būtu jāpārtrauc Regulā (EK) Nr. 192/1999 paredzētais pagarinājums.

    (115)

    Iepriekš minētais ļauj secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3433/91, grozīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1006/95 un pagarināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 192/1999, un piemērojami tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu – un konkrētu uzpildāmu šķiltavu – importam, kuru izcelsme ir Ķīnā vai kuras sūtītas no Taivānas, vai kuru izcelsme ir Taivānā,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    1.   Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, kuras atbilst KN kodam ex 9613 10 00 (Taric kods 9613100019) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

    2.   Maksājuma, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, likme ir EUR 0,065 par šķiltavu.

    2. pants

    1.   Antidempinga maksājumu, kas minēts 1. pantā, ar šo attiecina arī uz tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam, kas atbilst KN kodam ex 9613 10 00, kas ievestas no Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tām deklarēta Taivānas izcelsme vai ne (Taric kods 9613100011), ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā vai ievestas no Taivānas, neatkarīgi, no tā vai tām deklarēta Taivānas izcelsme vai nē (Taric kods 9613209021).

    2.   Ar gāzi pildītām, atkārtoti uzpildāmām kabatas krama šķiltavām ar plastmasas gāzes tvertni, kuru vērtība, ietverot piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir mazāka nekā 0,15 EUR par vienību, maksājumu, kurš minēts 1. punktā, nepiemēro, ja šāda cena ir precizēta rēķinā, ko eksportētājs, kurš atrodas Ķīnas Tautas Republikā vai Taivānā, izsniedzis nesaistītam importētājam Kopienā.

    3. pants

    1.   Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms laišanas brīvā apgrozībā un tāpēc faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir proporcionāli sadalīta, lai noteiktu preču muitas vērtību saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (9) 145. pantu, antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta pēc šeit iepriekš norādītajām summām, samazina par procentu likmi, kas atbilst faktiski samaksātās vai maksājamās cenas proporcionālajam sadalījumam.

    2.   Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

    4. pants

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2007. gada 10. decembrī

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    L. AMADO


    (1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

    (2)  OV L 326, 28.11.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 174/2000 (OV L 22, 27.1.2000., 16. lpp.).

    (3)  OV L 101, 4.5.1995., 38. lpp.

    (4)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

    (5)  OV L 22, 29.1.1999., 1. lpp.

    (6)  OV L 248, 18.9.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 155/2003 (OV L 25, 30.1.2003., 27. lpp.).

    (7)  OV C 321, 16.12.2005., 4. lpp.

    (8)  OV C 223, 16.9.2006., 7. lpp.

    (9)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.


    Top