29.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/32

(1)

Augstās cenas, ko publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotāji, piemēram, studenti, cilvēki komandējumu laikā un tūristi, maksā, kad savus mobilos tālruņus izmanto, ceļojot Kopienas teritorijā, ir izraisījušas valstu regulējošo iestāžu, patērētāju un Kopienas iestāžu bažas. Pārmērīgi augstas mazumtirdzniecības cenas izraisa gan augstie vairumtirdzniecības tarifi, kurus uzliek ārzemju sakaru tīklu operatori, gan daudzos gadījumos augstais mazumtirdzniecības uzcenojums, kuru uzliek klienta paša sakaru tīkla operators. Vairumtirdzniecības tarifu pazeminājumi bieži nenonāk līdz mazumtirdzniecības klientam. Lai gan daži operatori nesen ir ieviesuši tarifu plānus, kas klientiem piedāvā izdevīgākus nosacījumus un zemākas cenas, fakti joprojām liecina, ka izmaksu un cenu attiecība nav tāda, kas būtu dominējošā pilnīgas konkurences apstākļos.

(2)

Tādas Eiropas sociālās, izglītības un kultūras telpas izveidei, kuras pamatā ir personu mobilitāte, būtu jāveicina cilvēku saziņa nolūkā izveidot patiesu “Eiropu pilsoņiem”.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (7) (turpmāk kopā “2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā”) ir vērstas uz elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidi Kopienā, nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību ar pieaugošas konkurences palīdzību.

(4)

Šī regula nav atsevišķs pasākums, bet attiecībā uz Kopienas mēroga viesabonēšanu papildina normas, kas paredzētas 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā. Minētajos noteikumos valsts regulējošām iestādēm nav paredzēti pietiekami mehānismi, lai tās efektīvi un izlēmīgi rīkotos attiecībā uz viesabonēšanas tarifu noteikšanu Kopienā, tādēļ šie noteikumi nav spējuši nodrošināt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Šī regula ir atbilstošs instruments minētās situācijas labošanai.

(5)

2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā darbojas pēc principa, ka ex ante regulējuma saistības piemēro tikai tad, ja nav efektīvas konkurences, valsts regulējošām iestādēm uzdodot periodiski veikt tirgus analīzi un saistību pārskatu, pēc kā ex ante piemēro saistības operatoriem, kas atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū. Šā procesa elementi ietver attiecīgā tirgus definīciju saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (8) par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kas ir jutīgi pret ex ante regulējumu, saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (turpmāk “Ieteikums”), definētu tirgu analīzi saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu saskaņā ar Kopienas reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (9), operatoru ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un ex ante saistību piemērošanu operatoriem, kas par tādiem atzīti.

(6)

Ieteikumā kā attiecīgais tirgus, kam piemēro ex ante regulējumu, definēts vairumtirdzniecības valsts tirgus starptautiska mēroga viesabonēšanai publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos. Tomēr darbs, ko valstu regulējošās iestādes (gan individuāli, gan Eiropas reglamentējošo iestāžu grupā) uzņēmušās, analizējot starptautiska mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības valsts tirgus, ir parādījis, ka valstu regulējošām iestādēm vēl nav bijis iespējams efektīvi vērsties pret Kopienas mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības augstajiem tarifiem, jo ir grūti noteikt uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū, ņemot vērā starptautiskās viesabonēšanas īpašos apstākļus, tajā skaitā tās pārrobežu raksturu.

(7)

Attiecībā uz starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu Ieteikumā starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības tirgus nav identificēts kā attiecīgais tirgus tā iemesla dēļ, citu starpā, ka starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumi mazumtirdzniecības līmenī netiek pirkti atsevišķi, bet gan ir tikai viens no plašākas mazumtirdzniecības paketes elementiem, kuru klienti iegādājas no vietējā mobilo sakaru operatora.

(8)

Turklāt valsts regulējošās iestādes, kuras ir atbildīgas par to teritorijā dzīvojošo mobilo sakaru lietotāju interešu aizsardzību un veicināšanu, nespēj kontrolēt citā dalībvalstī esošu sakaru tīklu viesoperatoru rīcību, no kā šie klienti ir atkarīgi, izmantojot starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus. Šis šķērslis mazinātu arī to dalībvalstu piemēroto pasākumu efektivitāti, kas balstīti uz atlikušo kompetenci pieņemt patērētāju aizsardzības noteikumus.

(9)

Tādējādi dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai risinātu jautājumu par starptautiskās viesabonēšanas tarifu līmeni, bet mehānisms, saskaņā ar kuru valstu regulējošām iestādēm tika uzticēta ex ante regulējošās intervences funkcija, kas noteikta ar 2002. gada reglamentējošiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā, nav izrādījies pietiekams, lai šīm iestādēm ļautu izšķiroši rīkoties klientu interesēs šajā specifiskajā nozarē.

(10)

Turklāt Eiropas Parlaments rezolūcijā par Eiropas elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem 2004. gadā (10) aicināja Komisiju izstrādāt jaunas iniciatīvas pārrobežu mobilo telefonsakaru augsto izmaksu samazināšanai, bet 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadomē secināja, ka mērķtiecīga, efektīva un integrēta informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) politika gan Eiropas, gan valstu līmenī ir būtiska atjauninātās Lisabonas stratēģijas mērķu — ekonomikas izaugsmes un ražīguma — sasniegšanai, un šajā kontekstā atzīmēja viesabonēšanas tarifu samazināšanas nozīmību konkurētspējas veicināšanā.

(11)

2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā, pamatojoties uz tā laika apsvērumiem, bija paredzēti, lai likvidētu visus šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm nozarē, kuru saskaņo ar šiem noteikumiem, cita starpā attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē viesabonēšanas cenas. Tomēr tam nebūtu jānovērš saskaņotu noteikumu pielāgošana atbilstīgi citiem apsvērumiem, lai atrastu visefektīvāko līdzekli patērētāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanai, uzlabojot iekšējā tirgus darbības nosacījumus.

(12)

Tāpēc būtu jāgroza 2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā, jo īpaši pamatdirektīva, lai ļautu atkāpties no citādi piemērojamiem noteikumiem, proti, ka pakalpojumu piedāvājumu cenas nosaka ar komercvienošanos, ja tirgū nepastāv būtiska ietekme, un tādējādi ļautu ieviest papildu regulējošas saistības, kas atspoguļo Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu īpašo raksturojumu.

(13)

Viesabonēšanas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgum piemīt unikālas iezīmes, kas attaisno izņēmuma pasākumus, kuri pārsniedz mehānismus, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošos noteikumos elektronisko sakaru jomā.

(14)

Regulējošās saistības būtu jāpiemēro gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī, lai aizsargātu viesabonēšanas klientu intereses, jo pieredze liecina, ka Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības tarifu samazināšana var neatspoguļoties viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenu samazinājumā, ja nav to veicinošu faktoru. No otras puses, rīcība, kas vērsta uz mazumtirdzniecības cenu līmeņa samazināšanu, nevēršoties pret vairumtirdzniecības izmaksām, kas saistītas ar šo pakalpojumu nodrošināšanu, varētu izraisīt risku izjaukt Kopienas mēroga viesabonēšanas tirgus pienācīgu funkcionēšanu.

(15)

Šīm regulējošajām saistībām būtu jāstājas spēkā, cik drīz vien iespējams, tomēr piešķirot attiecīgajiem operatoriem saprātīgu periodu cenu un pakalpojumu piedāvājumu pielāgošanai, lai nodrošinātu atbilstību, un tās tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs.

(16)

Būtu jāizstrādā kopēja pieeja, lai nodrošinātu, ka sauszemes publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotājiem, ceļojot Kopienas teritorijā, nebūtu jāmaksā pārmērīgas cenas par Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, veicot vai saņemot balss zvanus, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, bet saglabājot konkurenci mobilo sakaru operatoru starpā un stimulus jauninājumu veikšanai un patērētāju izvēlei. Ņemot vērā apskatāmo pakalpojumu pārrobežu raksturu, šī kopēja pieeja ir nepieciešama, lai mobilo sakaru operatori var darboties atbilstīgi vienotam saskaņotam tiesiskajam regulējumam, kas balstīts uz objektīvi noteiktiem kritērijiem.

(17)

Visefektīvākā un proporcionālākā pieeja, lai regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanas un saņemšanas Kopienas iekšienē cenu, ir noteikt Kopienas mērogā maksimālo vidējo maksu par minūti vairumtirdzniecības līmenī un ierobežot mazumtirdzniecības cenas, ieviešot Eiropas tarifu. Vidējai vairumtirdzniecības cenai būtu jāattiecas uz jebkuru operatoru pāri Kopienā ierobežotā laikposmā.

(18)

Eiropas tarifs būtu jānosaka tādā līmenī, kas garantē pietiekamu peļņu operatoriem un veicina konkurētspējīgus viesabonēšanas piedāvājumus par zemākiem tarifiem. Operatoriem būtu aktīvi jāpiedāvā Eiropas tarifs visiem saviem viesabonēšanas klientiem bez maksas, skaidrā un pārskatāmā veidā.

(19)

Šai regulatīvajai pieejai būtu jānodrošina, ka Kopienas mēroga viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenās pieņemamāk nekā līdz šim atspoguļotos attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu. Tāpēc maksimālajam Eiropas tarifam, ko var piedāvāt viesabonēšanas klientiem, būtu jāatspoguļo pieņemama peļņas norma salīdzinājumā ar viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanas vairumtirdzniecības izmaksām, vienlaikus ļaujot operatoriem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un piemērojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un klientu izvēlei. Šī regulatīvā pieeja nebūtu jāpiemēro pievienotās vērtības pakalpojumiem.

(20)

Šai regulatīvajai pieejai vajadzētu būt vienkārši ieviešamai un uzraugāmai, lai samazinātu administratīvo slogu gan operatoriem, kurus ietekmē šīs prasības, gan valstu regulējošām iestādēm, kurām jāuzņemas mehānisma uzraudzība un izpilde. Tai vajadzētu būt pārredzamai un vienkārši saprotamai visiem mobilo sakaru izmantotājiem Kopienā. Turklāt tai būtu jāparedz noteiktība un paredzamība attiecībā uz operatoriem, kas sniedz viesabonēšanas pakalpojumus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī. Tāpēc šajā regulā būtu precīzi naudas izteiksmē jānosaka maksimālā maksa par minūti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī.

(21)

Nosakot šo maksimālo vidējo vairumtirdzniecības cenu par minūti līmeni, būtu jāņem vērā dažādi elementi, kas veido Kopienas mēroga viesabonēšanas zvanu, jo īpaši savienojuma uzsākšanas un pabeigšanas izmaksas mobilo sakaru tīklos, kā arī pieskaitāmās izmaksas, signāla pārraide un tranzīts. Vispiemērotākais kritērijs savienojuma uzsākšanai un pabeigšanai ir vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs mobilo sakaru tīklu operatoriem Kopienā, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas valstu regulējošās iestādes un ko publicējusi Komisija. Tāpēc šajā regulā paredzētās maksimālās vidējās maksas par minūti būtu jānosaka, ņemot vērā vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu, kas norāda uz saistītajām izmaksām. Maksimālajai vidējai maksai par minūti vairumtirdzniecības līmenī būtu ik gadus jāsamazinās, lai ņemtu vērā mobilo savienojumu pabeigšanas tarifu samazinājumu, ko laiku pa laikam nosaka valstu regulējošās iestādes.

(22)

Ar Eiropas tarifu, ko piemēro mazumtirdzniecībā, viesabonentiem būtu jānodrošina pārliecība, ka viņiem nebūs pārmērīgi jāmaksā par viesabonēšanas zvana veikšanu vai saņemšanu, tajā pašā laikā atstājot vietējam mobilo sakaru operatoram pietiekamu rezervi klientiem piedāvāto produktu dažādošanai.

(23)

Visiem patērētājiem vajadzētu būt iespējai bez papildu maksām un priekšnoteikumiem izvēlēties vienkāršu viesabonēšanas tarifu, kas nepārsniedz regulētos tarifus. Pieņemamai peļņas normai, salīdzinot vairumtirdzniecības izmaksas un mazumtirdzniecības cenas, būtu jānodrošina tas, ka operatori var segt visas to īpašās viesabonēšanas izmaksas mazumtirdzniecības līmenī, ieskaitot atbilstošu tirdzniecības izmaksu daļu un mobilo tālruņu subsidēšanas izmaksas, un būtu jānodrošina samērīgs atlikums, lai gūtu pieņemamus ieņēmumus. Eiropas tarifs ir atbilstošs instruments, lai nodrošinātu gan patērētāju aizsardzību, gan operatoru rīcības elastību. Eiropas tarifa maksimālajam apmēram ik gadus būtu jāsamazinās saskaņā ar vairumtirdzniecības cenu līmeni.

(24)

Jauni viesabonēšanas klienti būtu pilnībā jāinformē par tarifiem, kas viesabonēšanai pieejami Kopienā, tostarp par tarifiem, kas atbilst Eiropas tarifam. Pašreizējiem viesabonēšanas klientiem noteiktā laika posmā būtu jādod iespēja izvēlēties jaunu tarifu, kas atbilst Eiropas tarifam vai jebkuram citam viesabonēšanas tarifam. Attiecībā uz pašreizējiem viesabonēšanas klientiem, kas minētajā laika posmā nav veikuši izvēli, būtu jānošķir tie, kas jau bija izvēlējušies noteiktu viesabonēšanas tarifu vai komplektu pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un tie, kas to nebija izdarījuši. Tiem, kas ietilpst otrajā kategorijā, būtu automātiski jāpiemēro tarifs, kas atbilst šai regulai. Viesabonēšanas klientiem, kas jau izmanto īpašus viesabonēšanas tarifus vai komplektus, kuri atbilst viņu individuālajām prasībām un kurus viņi tādēļ ir izvēlējušies, būtu jāturpina piemērot viņu iepriekš izvēlētais tarifs vai komplekts, ja pēc tam, kad viņiem ir atgādināts par viņu pašreizējiem tarifu nosacījumiem, viņi nav izdarījuši izvēli attiecīgajā laika posmā. Šādi īpaši viesabonēšanas tarifi vai komplekti varētu ietvert, piemēram, vienotas likmes viesabonēšanas maksu, privātus tarifus, tarifus ar papildu fiksētu viesabonēšanas maksu vai tarifus ar maksu par minūti, kas ir zemāki nekā maksimālais Eiropas tarifs, vai tarifus ar maksu par izsaukuma iestati.

(25)

Kopienas mēroga viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod laika posms, kurā brīvprātīgi pielāgot cenas, lai tās atbilstu šajā regulā paredzētajiem maksimālajiem apmēriem.

(26)

Līdzīgi Kopienas mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod pielāgošanas laika posms, lai ievērotu šajā regulā noteiktos maksimālos apmērus.

(27)

Tā kā šī regula paredz, ka direktīvas, kas līdz veido 2002. gada reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā, neskar konkrētus pasākumus, kuri pieņemti, lai regulētu mobilo balss telefonsakaru zvanu Kopienas mēroga viesabonēšanas cenas, un tā kā Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem ar šo regulu var prasīt mainīt viesabonēšanas mazumtirdzniecības tarifus, lai ievērotu šīs regulas prasības, šādām izmaiņām, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus, ar kuriem transponē 2002. gada reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā, nebūtu jārada tiesības mobilo sakaru abonentiem atteikties no līgumiem.

(28)

Šai regulai nebūtu jāierobežo jauninājumi, kurus piedāvā patērētājiem un kuri ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētais maksimālais Eiropas tarifs, bet ar to drīzāk būtu jāveicina jāveicina novatoriski piedāvājumi viesabonentiem par zemākiem tarifiem. Ar šo regulu neprasa atkārtoti ieviest viesabonēšanas tarifus tajos gadījumos, kad tie jau ir kopumā atcelti, kā arī neprasa palielināt pašreizējos viesabonēšanas tarifus līdz šajā regulā noteiktajiem maksimālajiem apmēriem.

(29)

Vietējie mobilo sakaru operatori drīkst piedāvāt vienkārši lietojamu, visaptverošu mēneša vienotu likmi, kurai nepiemēro cenas ierobežojumus. Vienotā likme varētu ietvert Kopienas mēroga viesabonēšanas balss un datu sakaru pakalpojumus (tostarp īsziņu (SMS) un multivides ziņojumu pakalpojumus (MMS)) Kopienā.

(30)

Lai nodrošinātu, ka visi mobilo balss telefonsakaru lietotāji no šīs regulas nosacījumiem gūst labumu, mazumtirdzniecības cenu noteikšanas prasības būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai viesabonentiem ar vietējo mobilo sakaru operatoru ir priekšapmaksas vai pēcapmaksas līgums, un neatkarīgi no tā, vai vietējam mobilo sakaru operatoram ir savs tīkls, vai viņš ir mobilo sakaru virtuālā tīkla operators vai mobilo balss telefonsakaru pakalpojumu tālākpārdevējs.

(31)

Ja Kopienas mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka to klientu ieguvumi no pakalpojumu savstarpējas savietojamības un pilnīga pārklājuma ir apdraudēti tādēļ, ka pārtrauks vai draud pārtraukt īstenot pašreizējās vienošanās ar mobilo sakaru operatoriem citās dalībvalstīs, vai šie mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji nespēj sniegt saviem klientiem pakalpojumu citā dalībvalstī, jo tiem nav noslēgta vienošanās ar vismaz vienu vairumtirdzniecības tīkla operatoru, valsts regulējošām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto piekļuves direktīvas 5. pantā paredzētās pilnvaras, lai nodrošinātu atbilstošu pieeju un savienojamību nolūkā garantēt šādu pilnīgu pārklājumu un pakalpojumu savstarpēju savietojamību, ņemot vērā pamatdirektīvas 8. pantā minētos mērķus, jo īpaši pilnībā funkcionāla vienota elektronisko sakaru pakalpojumu tīkla izveidi.

(32)

Lai uzlabotu regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanas un saņemšanas mazumtirdzniecības cenu pārskatāmību Kopienā un lai palīdzētu viesabonentiem pieņemt lēmumu par mobilā tālruņa izmantošanu, atrodoties ārzemēs, mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzējiem bez maksas būtu jāpalīdz viesabonentiem viegli iegūt informāciju par viesabonēšanas cenām, veicot un saņemot balss zvanus apmeklētajā dalībvalstī. Turklāt operatoriem pēc pieprasījuma un bez maksas būtu jāsniedz saviem abonentiem papildu informācija par datu pārraides pakalpojumu cenām par minūti vai par apjomu (ar PVN) attiecībā uz balss zvanu veikšanu un saņemšanu, kā arī SMS, MMS sūtīšanu un saņemšanu un citiem datu pārraides pakalpojumiem apmeklētajā dalībvalstī.

(33)

Pārskatāmība paredz arī to, ka operatori sniedz informāciju par viesabonēšanas cenām, jo īpaši par Eiropas tarifu un visaptverošu vienotu likmi, ja tāda tiek piedāvāta, laikā, kad klienti noformē abonementu un katru reizi, kad viesabonēšanas cenas tiek mainītas. Vietējiem mobilo sakaru operatoriem informācija par viesabonēšanas cenām būtu jāsniedz, izmantojot atbilstošus līdzekļus, piemēram, rēķinus, internetu, televīzijas reklāmu vai tiešo pastu. Vietējiem mobilo sakaru operatoriem būtu jānodrošina, ka visi viņu viesabonenti zina par regulēto tarifu pieejamību, un viņiem būtu šiem abonentiem jānosūta skaidrs un nepārprotams paziņojums, aprakstot Eiropas tarifa nosacījumus un tiesības pārslēgties uz to vai no tā.

(34)

Valsts regulējošām iestādēm, kuras ir atbildīgas par to uzdevumu īstenošanu, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošos noteikumos elektronisko sakaru jomā, vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas šajā regulā paredzēto saistību uzraudzībai un izpildei to teritorijā. Tām būtu jāuzrauga arī attīstības tendences cenu noteikšanā par balss un datu pakalpojumiem, ko mobilo sakaru abonentiem nodrošina viesabonēšanas laikā Kopienā, tostarp attiecīgā gadījumā īpašās izmaksas saistībā ar viesabonēšanas zvaniem, kas veikti un saņemti Kopienas attālākajos reģionos, un nepieciešamību nodrošināt, ka šīs izmaksas var adekvāti atgūt vairumtirdzniecības tirgū un ka netiek izmantotas datplūsmas vadības metodes, lai nelabvēlīgi ierobežotu abonentu izvēli. Tām būtu jānodrošina, ka ieinteresētajām personām ir pieejama atjaunināta informācija par šīs regulas piemērošanu, un šādas uzraudzības rezultāti būtu jāpublicē reizi sešos mēnešos. Atsevišķi būtu jāsniedz informācija par korporatīvajiem klientiem, priekšapmaksas klientiem un pēcapmaksas klientiem.

(35)

Savā valstī pieejamajai viesabonēšanai visattālākajos Kopienas reģionos, kur mobilo telefonsakaru pakalpojumu licences atšķiras no tām, kas izsniegtas attiecībā uz pārējo valsts teritoriju, varētu piemērot samazinātus tarifus, kas ir līdzvērtīgi Kopienas viesabonēšanas tirgū sastopamajiem tarifiem. Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāizraisa mazāk labvēlīgs cenu režīms patērētājiem, kas izmanto savā valstī pieejamos viesabonēšanas pakalpojumus, salīdzinājumā ar patērētājiem, kas izmanto Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumus. Šajā nolūkā attiecīgās valsts iestādes var veikt papildu pasākumus, kas atbilst Kopienas tiesībām.

(36)

Ņemot vērā to, ka papildus balss telefonsakariem aizvien lielāka loma ir jaunajiem mobilo datu pārraides pakalpojumiem, šajā regulā būtu jāparedz iespēja uzraudzīt tirgus attīstību arī minēto pakalpojumu jomā. Tāpēc Komisijai būtu jāuzrauga arī datu pārraides pakalpojumu, tostarp SMS un MMS, viesabonēšanas tirgus.

(37)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sankciju sistēma, ko piemēro, ja tiek pārkāpta šī regula.

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotāji, ceļojot Kopienas teritorijā, nemaksātu pārmērīgas cenas par Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, veicot vai saņemot balss zvanus, tādējādi nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un vienlaicīgi saglabājot konkurenci starp mobilo sakaru operatoriem – nevar drošā, saskaņotā, savlaicīgā veidā pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)

Šo kopējo pieeju būtu jāizveido ierobežotam laikposmam. Ņemot vērā pārskatīšanu, ko veiks Komisija, šo regulu var paplašināt vai grozīt. Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas efektivitāte un ieguldījums regulējošo noteikumu īstenošanā un iekšējā tirgus vienmērīgā darbībā, kā arī būtu jāizvērtē šīs regulas ietekme uz mazākiem mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzējiem Kopienā un to stāvokli Kopienas mēroga viesabonēšanas tirgū,

a)

“Eiropas tarifs” ir jebkurš tarifs, kas nepārsniedz maksimālo cenu, kura paredzēta 4. pantā, un ko vietējais mobilo sakaru operators var noteikt par regulēto viesabonēšanas zvanu nodrošināšanu saskaņā ar minēto pantu;

b)

“vietējais mobilo sakaru operators” ir uzņēmums, kas viesabonentam sniedz sauszemes publiskos mobilo telefonsakaru pakalpojumus vai nu savā tīklā, vai kā mobilo telefonsakaru virtuālā tīkla operators vai tālākpārdevējs;

c)

“vietējais sakaru tīkls” ir sauszemes publiskais mobilo telefonsakaru tīkls, kas atrodas dalībvalstī un kuru vietējais mobilo telefonsakaru operators izmanto sauszemes publisko mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniegšanai viesabonentam;

d)

“Kopienas mēroga viesabonēšana” ir mobilā tālruņa vai citas ierīces izmantošana, ko veic viesabonents, lai veiktu vai saņemtu zvanus Kopienas iekšienē, atrodoties ārpus dalībvalsts, kurā atrodas klienta vietējais mobilo sakaru operators, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

e)

“regulēts viesabonēšanas zvans” ir viesabonenta veikts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk apmeklētajā sakaru tīklā un savienojumu pabeidz publiskajā telefonsakaru tīklā Kopienas teritorijā, vai viesabonenta saņemts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk publiskajā telefonsakaru tīklā Kopienas teritorijā un savienojumu pabeidz apmeklētajā sakaru tīklā;

f)

“viesabonents” ir sauszemes publisko mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēja klients, kura līgums vai vienošanās ar viņa vietējo mobilo sakaru operatoru ar Kopienā esoša sauszemes publisko mobilo sakaru tīkla palīdzību ļauj izmantot mobilo tālruni vai citu ierīci, lai veiktu vai saņemtu zvanus apmeklētajā sakaru tīklā, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

g)

“apmeklētais sakaru tīkls” ir sauszemes publisko mobilo telefonsakaru tīkls dalībvalstī, kas nav vietējais sakaru tīkls un kas atļauj viesabonentam veikt vai saņemt zvanus, jo ir tāda vienošanās ar vietējā sakaru tīkla operatoru.