30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 401/34

(1)

Ar 1999. gada 15. decembra vēstuli, kas reģistrēta 1999. gada 20. decembrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punkta noteikumiem paziņoja Komisijai par Sicīlijas reģiona 1999. gada likumu ar nosaukumu “neatliekami pasākumi lauksaimniecības nozarē” (še turpmāk likums Nr. 22/1999).

(2)

Ar 2000. gada 6. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2000. gada 9. oktobrī, 2001. gada 1. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 5. februārī, un 2001. gada 30. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 1. augustā, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai papildu informāciju, ko tā prasīja no Itālijas iestādēm ar 2000. gada 23. februāra, 2000. gada 20. novembra un 2001. gada 27. marta vēstuli.

(3)

Ar 2001. gada 25. septembra vēstuli Komisija informēja Itāliju par savu lēmumu saistībā uz atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK Līguma 88. panta 2. punktā.

(4)

Komisijas lēmumu uzsākt šo procedūru publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās trešās personas iesniegt savus komentārus par šo atbalstu.

(5)

No ieinteresētajām personām Komisija nekādus komentārus nav saņēmusi.

(6)

Komisijas un Itālijas iestāžu pārstāvji tikās 2001. gada 29. novembrī Briselē.

(7)

Ar 2002. gada 29. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 30. aprīlī, Itālija nosūtīja Komisijai plašāku informāciju par plānoto atbalstu.

(8)

Apskatāmajā Sicīlijas reģiona likumā sākotnēji paredzētie pasākumi, norādot pa pantiem, ir izklāstīti no 9. līdz 21. punktam.

(9)

Šajā pantā ir paredzēts, ka lauksaimniecības kredītiestādes lauksaimniecības aizņēmumu atmaksāšanas termiņu, kas beidzas 1998. un 1999. gadā, pagarina līdz 2000. gada 31. decembrim. Pagarināšanas darbībām piemēro atsauces likmi, kas bija spēkā tajā dienā, kad aizņēmums jāsāk atmaksāt kopā ar saistītajām izmaksām, kas radušās aizņēmējiem. Lauksaimniecības aizņēmumu termiņu pagarināšanā valdības iesaistīšanās nav paredzēta, tas ir līgumslēdzēju pušu (lauksaimnieku un kredītiestāžu) jautājums. Tomēr Itālija ir nolēmusi nepiemērot šo noteikumu.

(10)

Šajā pantā ir paredzēts, ka kredītiestādes, kas piedāvā finansiālus atvieglojumus (3), un kredītņēmēji var prasīt tādu aizņēmumu pārskatīšanu, kam atsauces likme pārsniedz minētā likuma spēkā stāšanās laikā piemērojamo likmi. Lauksaimniecības aizņēmumi, kas atbilst pārskatīšanai, turpina saņemt subsīdijas par nenomaksātajiem procentu maksājumiem pat tad, ja kredītiestāde, kas pārskata kredītu, saņem lūgumu pieņemt aizņēmuma pirmstermiņa atmaksu.

(11)

Šajā pantā paredzēta agrovides atbalsta izmaksa, ko Sicīlijas reģions piešķīris saskaņā ar Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku apvidu saglabāšanas prasībām (4), bet kas neatbilda finansēšanai no Eiropas Savienības. Tā ir saistīta ar agrovides pasākumiem, kas noteikti Sicīlijas reģiona izstrādātajā agrovides programmā 1999. gadam un par ko jau bija paziņots lauksaimniekiem, kad Komisija paziņoja, ka šādi izdevumi nav attaisnojami saskaņā ar minētās regulas nosacījumiem par līdzfinansējumu. Finansējuma pieprasījums ir ITL 25 miljardi (EUR 12 911 420). Budžeta dotācija ir ITL 10 miljardi (EUR 5 160 000).

(12)

Sicīlijas agrovides programmu Komisija bija apstiprinājusi (5) līdz 1999. gada beigām, kurpretim lielākajai Itālijas reģionu daļai programmas bija apstiprinātas līdz 1998. gadam. Komisija 1998. gada martā nolēma turpināt programmas, kuru termiņš tuvojās beigām, (vai tās grozīt) atkarībā no jau izpildīto programmu novērtējuma iesniegšanas.

(13)

Sicīlijas lauksaimnieki 1998. gada oktobrī pieņēma attiecīgās saistības, tā radot izdevumus un zaudējot ienākumus.

(14)

Komisija 1998. gada novembrī atteicās parakstīt jaunas agrovides saistības, kamēr nav veikts novērtējums (6). Komisija paskaidroja sīkāk, ka šajā jautājumā galīgo lēmumu pieņemtu pēc apspriešanās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Novērtējuma ziņojumu Sicīlija iesniedza 1999. gada janvārī.

(15)

Komisija 1999. gada maijā paziņoja savu lēmumu nefinansēt Sicīlijas agrovides plāna A1, B, D1, E un F pasākumus (7) tāpēc, ka novērtējumā nebija sniegta pietiekoša informācija, lai izdarītu secinājumu par šo pasākumu sociālekonomisko un ekoloģisko ietekmi. Turklāt programmā nav izdarīti nekādi grozījumi, lai novērstu novērtējumā norādītos trūkumus.

(16)

Itālija plāno sniegt tādu identisku atbalstu, izmantojot identiskus kritērijus, kas noteikti apstiprinātajā agrovides programmā, ar likmi 50 % apmērā no plānotajām summām. Šī procentuālā daļa atspoguļo saistību faktisko laiku, citiem vārdiem sakot, no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam (seši mēneši, nevis viens gads).

(17)

Šajā pantā paredzēts atbalsts siltumnīcas kultūru veicināšanai, ietverot 40 % augsnes sterilizācijas izmaksu, 50 % sterilizācijas iekārtu iepirkuma cenas un subsīdiju 250 ITL/kg apmērā plastmasas pārklāja iepirkumam tuneļsiltumnīcām. Itālijas iestādes ir paziņojušas, ka plāno šim pasākumam kā juridisko pamatojumu piemērot 1982. gada 5. augusta likuma Nr. 40 (še turpmāk – likums 861982) 49. pantu, ko Komisija jau ir apstiprinājusi kā atbalstu, kas paredzēts, lai kompensētu nelabvēlīgu laika apstākļu radītos zaudējumus. Šā pasākuma budžets ir 20 miljardi ITL (EUR 10 329 000).

(18)

Šajā pantā paredzēta budžetā noteiktā summa valsts citrusu kultivēšanas plāna izpildei. Pēc šā pasākuma izslēgšanas no lietas, Komisija ar 2003. gada 15. oktobra Lēmumu SG (2003) 232301 apstiprināja šo atbalstu saistībā ar lietu C 65/A/2001.

(19)

Šajā pantā ir paredzēta dotācija ražas aizsardzības biedrībām: ar atbalstu segt 50 % izdevumu, kas rodas kooperatīva kasei par tās biedru ražas apdrošināšanu. Atbalsts ietver maksājumus gan biedrību apdrošināšanas iemaksām, gan administratīvajiem izdevumiem (0,5 % apmērā no apdrošinājuma summas), nosakot maksimālo vienai biedrībai izmaksājamo summu 100 miljonu ITL (EUR 51 645) apmērā.

(20)

Šajā pantā paredzēts 1997. gada 7. novembra reģionālā likuma Nr. 40 (še turpmāk likums Nr. 40/1997) 11. pantā noteiktā pasākuma finansējums. Šis pasākums tika izskatīts lietas NN 37/98 pārbaudes gaitā un apstiprināts ar Komisijas 2002. gada 11. decembra vēstuli SG (2002) 233136.

(21)

Iepriekš minētā atbalsta piešķiršana ir atkarīga no Komisijas apstiprinājuma.

(22)

1. pants (lauksaimniecības aizņēmumu termiņu pagarinājums). Kaut arī Itālija apņēmusies pasākumu neīstenot, oficiāli no likuma teksta šis pasākums nav izņemts, un sniegtā informācija ir nepietiekama, lai varētu novērtēt šā pasākuma saderību ar kopējo tirgu.

(23)

2. pants (lauksaimniecības aizņēmumu pārskatīšana). Itālijas iestādes bija paziņojušas, ka aizņēmumi, kurus var pārskatīt, bija tie, kas izsniegti saskaņā ar reģionālo likumu (1986. gada 25. marta reģionālais likums Nr. 13, še turpmāk likums Nr. 13/86, ko apstiprinājusi Komisija (8)) un dažiem valsts tiesību aktiem (9). Nebija skaidrs, vai par pasākuma valsts likumīgo pamatu ir ziņots Komisijai, un vai tā ir to apstiprinājusi. Ja lauksaimniecības aizņēmumi, kurus var pārskatīt, būtu nelikumīgi un nesaderīgi, jebkurš atbalsta intensitātes palielinājums arī būtu nesaderīgs.

(24)

Turklāt no teksta nebija saprotams, vai aizņēmumu pārskatīšana vienlaicīgi arī noteiktu atbalsta likmju pielīdzināšanu tām, kas noteiktas Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (10) (turpmāk tekstā “pamatnostādnes”). Saskaņā ar šāda veida atbalsta shēmu, šāda pielīdzināšana bija jāveic vēlākais līdz 2000. gada 30. jūnijam vai 2000. gada 31. decembrim.

(25)

3. pants (agrovides pasākumi). Lai nepieļautu nekādu iespējamu kompensācijas pārsniegšanu attiecībā uz papildu izmaksām un ienākumu zaudējumiem, kuri lauksaimniekiem radušies agrovides programmas saistību pieņemšanas dēļ, pieejamā informācijas bija nepietiekama, lai pārbaudītu, vai ir ievērotas maksimālās summas un nosacījumi, kas noteikti

(26)

4. pants (pasākumi siltumnīcas kultūru veicināšanai). Saistībā ar pamatnostādņu 11.3. punktu (atbalsts lauksaimnieku zaudējumu kompensācijai, ko izraisījuši nelabvēlīgi laika apstākļi) šķiet, ka tikai atbalsts materiālu iegādei, lai atjaunotu tuneļsiltumnīcas, atbilst pamatnostādņu prasībām. Tomēr, tā kā pamatnostādnēs ir atļauta kompensācija tikai par tiem zaudējumiem, ko nelabvēlīgi laika apstākļi nodarījuši ēkām un iekārtām, atbalsts augsnes sterilizācijai vai sterilizācijas iekārtu iepirkumam nešķiet atbilstīgs finansējuma saņemšanai. Turklāt Itālija nav sniegusi garantijas tam, ka jebkāda pēc apdrošināšanas polisēm saņemta iespējama kompensācija un jebkuri izdevumi, kas lauksaimniekiem nav radušies, tiktu atskaitīti no atbalsta summas.

(27)

Saistībā ar pamatnostādņu 4.1. punkta noteikumu piemērošanu (atbalsts investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos) šķiet, ka šajā punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti: izdevumi augsnes sterilizācijai nepieder pie attaisnotiem izdevumiem 4.1.1.5. punkta nozīmē, atbalsta likme (50 %) iekārtu iepirkumam pārsniedz maksimāli atļauto likmi (40 %) mazāk labvēlīgos apgabalos (4.1.1.2. punkts), un pamatnostādņu 4.1.1.3. punktā noteiktie piešķiršanas tiesību kritēriji nav ievēroti.

(28)

5. pants (valsts citrusu kultivēšanas plāna līdzfinansējums). Šajā pantā noteiktais finansējums bija paredzēts valsts citrusu kultivēšanas plānam, ko pašlaik Komisija vēl izskata. Tādēļ šajā procedūras stadijā šā plāna finansējumu vēl nebija iespējams uzskatīt par pieļaujamu.

(29)

6. pants (ražas aizsardzības biedrības). Ieguldījums biedrību administratīvo izdevumu segšanā šķita neatbilstam dažiem pamatnostādņu 14. punktā noteiktajiem kritērijiem, īpaši attiecībā uz pakalpojumu vispārējo pieejamību, administratīvo izmaksu ierobežojumu tiem, kas nav biedrības biedri, un prasību atsevišķi atskaitīties par izdevumiem, kas saistīti ar subsidētajiem pakalpojumiem.

(30)

Ar 2002. gada 29. aprīļa vēstuli Itālija sniedza šādu informāciju un paskaidrojumus.

(31)

1. pants (lauksaimniecības aizņēmumu termiņu pagarinājums). Itālija norādīja, ka ar 2000. gada 23. decembra reģionālā likuma Nr. 28 (še turpmāk likums Nr. 28/2000) 1. panta 2. punktu šis noteikums ir atcelts. Itālija arī uzsvēra, ka par šo noteikumu nav ziņots tādēļ, ka lauksaimniecības aizņēmumu termiņu pagarinājums nav saistīts ar valsts darbībām, bet ir līgumslēdzēju pušu jautājums, un ar aizņēmumu atjaunošanu saistītie izdevumi pilnībā jāsedz lauksaimniekiem pašiem.

(32)

2. pants (lauksaimniecības aizņēmumu pārskatīšana). Itālija paskaidroja, ka pārskatīšanas iespēja attieksies tikai uz tiem kredītiem, kas izsniegti, pamatojoties uz reģionālo likumu. Nr. 13/86 2. panta 3. punkta pamata apstiprinātās shēmas darbības laikā. Turklāt Itālija norādīja, ka šā noteikuma nolūks ir pieskaitīt lauksaimniekiem iepriekš izsniegtajiem kredītiem piemērojamo likmi pie tā sauktās “augļošanas likmes”, kā noteikts valsts 1996. gada likumā Nr. 108. Daudzos gadījumos šiem aizņēmumiem ir atsauces likmes, kas ir daudz augstākas par “augļošanas likmi”, un divas vai trīs reizes pārsniedz dominējošo tirgus likmi. Pārskatīšanas nolūks ir pielīdzināt vecās atsauces likmes pašreizējām tirgus likmēm. Saskaņā ar šo pantu, iestādes, kas piešķir atbalstu, varēs pārskatīt attiecīgos aizņēmumus, tā ietaupot valsts līdzekļus. Sicīlijas reģiona valdība ir apņēmusies nemainīt valsts atbalsta apjomu, nosakot sākotnējam pasākumam līdzvērtīgus piešķiršanas noteikumus. Fakts, ka no pārskatītajiem atbalsta maksājumiem iegūs aizņēmējs, nozīmē to, ka tajos gadījumos, kad kredīts tiek dzēsts pirms termiņa, atbalsta samazinājuma dēļ aizņēmējs saņem mazāku summu par sākotnēji noteikto un tādējādi arī līdzvērtīgais atbalsts ir mazāks.

(33)

3. pants (agrovides pasākumi). Itālija norādīja, ka gan aizliegums pieņemt jaunus agrovides pasākumus programmās, kuru termiņš beidzas 1998. gadā un kurām nav novērtējuma (1998. gada novembris), gan lēmums nepiešķirt dažu pasākumu līdzfinansējumu (1999. gada maijs) parādījās pēc tam, kad lauksaimnieki 1998. gada oktobrī bija vienojušies par šiem pasākumiem. Sicīlijas gadījumā vajadzētu ņemt vērā to, ka apstrīdētie pasākumi ir nevis “jauni piecgadu pasākumi”, bet gan iekļaujas Sicīlijas agrovides programmā, kas vēl ir spēkā, ņemot vērā to, ka Komisija to apstiprināja līdz 1999. gada beigām, ne tikai līdz 1998. gadam, kā tas bija citos reģionos.

(34)

4. pants (pasākumi siltumnīcas kultūru veicināšanai). Itālija ir apņēmusies ierobežot atbalstu, sniedzot to tikai plastmasas pārklāja iegādei tuneļsiltumnīcām. Lai novērstu jebkādu iespēju saņemt pārāk lielu kompensāciju, Itālija ir arī noteikusi, ka neatkarīgi no summas, ko lauksaimnieks paredzējis apdrošināšanas līgumā, lai segtu zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi laika apstākļi, tā no izmaksājamās kompensācijas atskaitīs jebkuras saņemtās summas, kā arī jebkurus parastos izdevumus, kuri lauksaimniekam nav radušies.

(35)

6. pants (ražas aizsardzības biedrības). Itālija ir apņēmusies atcelt maksājumus, ar ko sedz biedrību ikdienas administratīvās izmaksas.

(36)

Reģionālā likuma 1. panta noteikumi ir atcelti (skatīt 9. punktu) un 5. un 7. punktā paredzētie pasākumi ir apstiprināti citu atbalsta shēmu ietvaros (skatīt 18. un 20. punktu). Tādēļ turpmāk dotais novērtējums attiecas tikai uz 1999. gada 28. septembra likuma Nr. 22/1999 2., 3., 4. un 6. pantu.

(37)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada var draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(38)

Reģionālā likuma 2. panta galīgajā redakcijā paredzēta to lauksaimniecības aizņēmumu pārskatīšana, kas ekskluzīvā kārtā piešķirti reģionālā likuma Nr. 13/86 nozīmē (shēmu apstiprinājusi Komisija (13)) minētās shēmas darbības laikā (līdz 1997. gada 31. decembrim). Itālijas iestādes apgalvo, ka nekāda lauksaimniecības aizņēmumu pārskatīšana nav notikusi. Tā kā saskaņā ar reģionālā likuma 2. panta 3. punktu šāda pārskatīšana bija jāpabeidz 18 mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas, Komisija uzskata, ka izskatīt pasākumu nav nepieciešams.

(39)

Komisija patur tiesības pārbaudīt, vai valsts tiesību akti, kas minēti sākotnējā paziņojumā, ja arī tie nav tieši piemērojami šā tiesību akta pantam, tai tiek pareizi paziņoti un tā ir tos apstiprinājusi saistībā ar valsts atbalstu.

(40)

Apskatāmie reģionālā likuma 3., 4. un 6. pants atbilst Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajai atbalsta definīcijai sakarā ar to, ka tajos ir paredzētas:

(41)

EK Līguma 87. panta 1. punktā minētais aizliegums nav absolūts. Lai tiktu uzskatīti par kopējam tirgum atbilstošiem, šā likuma 3., 4. un 6. pantā minētajiem pasākumiem ir jāatbilst kādai no Līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzētajām atkāpēm.

(42)

Šajā gadījumā vienīgā piemērojamā atkāpe ir tā, kas noteikta 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar ko atbalstu var uzskatīt par atbilstošu kopējam tirgum, ja tiek konstatēts, ka tas atvieglo noteiktu ekonomisko darbību vai noteiktu ekonomisko rajonu attīstību, ja šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kādā tas ir pretrunā ar vispārējām interesēm.

(43)

Izmantojot šo atkāpi attiecībā uz lauksaimniecības nozari, Komisija, pirmkārt, pārbauda, vai ir piemērojama Komisijas Regula (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (15). Ja šī regula nav piemērojama, Komisija ņem vērā Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (16) (še turpmāk “pamatnostādnes”).

(44)

Tā kā programma neaptver tikai mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmumus, šajā gadījumā Regula (EK) Nr. 1/2004 nav piemērojama. Tādēļ Komisija ir ņēmusi vērā pamatnostādņu 5.3. punktu (agrovides pasākumi) un 11. punktu (kompensācija par zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi laika apstākļi).

(45)

Komisija ņem vērā faktu, ka šos agrovides pasākumus lauksaimnieki jau bija sākuši veikt tajā laikā, kad Komisija tos apšaubīja un pēc tam pieņēma galīgo lēmumu par to, ka nevar uzskatīt, ka šādiem pasākumiem pienāktos Kopienas līdzfinansējums, un ka tādēļ lēmuma pieņemšanas laikā lauksaimniekiem jau bija radušies izdevumi un zaudēti ienākumi.

(46)

Turklāt šie pasākumi bija agrovides programmas daļa, ko Komisija bija apstiprinājusi līdz 1999. gadam, un tādēļ tie bija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 noteikumiem.

(47)

Lai novērtētu valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu attiecībā uz agrovides saistībām, Komisija piemēroja pamatnostādņu 5.3. punktu.

(48)

Ar šo punktu ir noteikts, ka valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu, ja to piešķir saskaņā ar kritērijiem, ko piemēro agrovides pasākumiem, kurus līdzfinansē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. panta noteikumiem. Šajā gadījumā, ņemot vērā 46. punktā teikto, šo nosacījumu var uzskatīt par izpildītu.

(49)

Tomēr ir nepieciešams paskaidrot, kāpēc Komisija nolēma nepiešķirt līdzfinansējumu šiem pasākumiem: lai izslēgtu jebkādus kredītu administrēšanas trūkumus vai pārkāpumus, norādot, piemēram, uz pārāk lielu kompensāciju izmaksāšanu lauksaimniekiem.

(50)

Komisijas paziņojumi, kā arī attiecīgo departamentu iekšējā sarakste neatklāj neko tādu, kas liecinātu par atbalsta pasākumu nepareizu pārvaldību vai pārāk lielu kompensāciju izmaksāšanu lauksaimniekiem Sicīlijas reģionā. Komisijas pieņemtais līdzfinansējuma noraidījuma pamatojums (skatīt 15. punktu) bija saistīts ar nepieciešamību ņemt vērā programmas novērtējuma rezultātu pēc grozījumiem tās uzlabošanai.

(51)

Tādā pašā veidā un pēc tiem pašiem kritērijiem kā apstiprinātajā agrovides programmā Itālija plāno piešķirt atbalstu 50 % apmērā no plānotā apjoma. Šī procentuālā attiecība proporcionāli laikam atbilst faktiskajam pasākumu ilgumam (seši mēneši). Itālijas iestādes ir pierādījušas, ka atbalsts ir ne tikai noteikts tādā apjomā, lai nepārsniegtu izmaksu kompensāciju, bet arī dažu pasākumu gadījumos tas pat nesedz lielākos izdevumus, kas radušies jau izpildīto saistību dēļ. Vēl jo vairāk, kad 1999. gada maijā lauksaimniekiem paziņoja, ka līdzfinansējuma nebūs, saskaņā ar spēkā esošajām saistībām lielākā daļa lauksaimniecības darbu bija jau paveikti (zemes sagatavošanas darbi, sēkla, minerālmēsli, pavasara apstrāde, atzarošana). Turklāt lauksaimniekiem bija radušies izdevumi arī saistībā ar konsultāciju saņemšanu par tehniskiem un tehniski administratīvās dokumentācijas jautājumiem. Tādējādi šajos sešos mēnešos izmaksas un ienākumu zaudējumi bija vairāk nekā 50 % no visām izmaksām par lauksaimniecības gadu kopumā.

(52)

Tomēr pēc Komisijai pieejamās informācijas nav iespējams noteikt, vai Sicīlijas reģiona iestādes veica atbilstošas pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai 1999. gadā lauksaimnieki ievēroja agrovides saistības, un vai šīs pārbaudes bija devušas pozitīvus rezultātus.

(53)

Tādēļ Komisija uzskata, ka šis valsts atbalsts ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja Itālija var pierādīt, ka 52. punktā minētās pārbaudes notikušas laikā no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam un ka tās bijušas pozitīvas.

(54)

Pasākuma galīgajā versijā šo atbalstu piešķirs lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar kultivāciju siltumnīcās un kas cietuši zaudējumus nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, kā paredzēts likuma Nr. 86/1982 49. pantā, ar kuru likumā Nr. 37/1974 noteikto atbalstu attiecina arī uz kultūraugiem, kurus audzē segtajās platībās. Tomēr tiesības uz kompensāciju būs tikai par izdevumiem plastmasas pārklāju iegādei tuneļsiltumnīcām.

(55)

Komisija apstiprināja reģionālā likuma 86/92 49. panta noteikumus, jo tie attiecās uz atbalstu, kas paredzēts zaudējumu kompensācijai, kuri nodarīti siltumnīcām un plastmasas pārklājiem stipro vētru un krusas dēļ tajos rajonos, kuros kultivācija siltumnīcās ir galvenais lauksaimniecības darbības veids.

(56)

Atbalstu, kas paredzēts to zaudējumu kompensēšanai, kuri nodarīti ēkām un iekārtām nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, saskaņā ar pamatnostādņu 11.3. punktu var noteikt 100 % apmērā no faktiskajām izmaksām, nepiemērojot nekādu minimālo slieksni. Tomēr pamatnostādņu 11.3.6. punktā ir paredzēts: lai novēstu iespēju izmaksāt pārāk lielu kompensāciju, jebkuras summas, kas saņemtas no apdrošināšanas, un parastās izmaksas, kas lauksaimniekiem nav radušās, ir atskaitāmas no atbalsta summas. Turklāt saskaņā ar pamatnostādņu 11.3.1. punktu atbalsta pasākumiem jāpievieno attiecīga meteoroloģiskā informācija.

(57)

Kā izklāstīts 34. punktā, Itālija ir norādījusi, ka kompensāciju var saņemt tikai par izdevumiem par plastmasas pārklāju nomaiņu. Bez tam Itālija apņemas no atbalsta summām atskaitīt jebkuras summas, kas saņemtas no apdrošināšanas, kā arī parastās izmaksas, kas lauksaimniekiem nav radušās.

(58)

Turklāt Itālija iesniedza meteoroloģisko dokumentāciju par attiecīgajiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem.

(59)

Tādēļ Komisija uzskata, ka šis pasākums ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu.

(60)

Pasākuma galīgajā versijā Itālija piešķirs atbalstu, kas vienāds ar 50 % no apdrošināšanas iemaksām par dabas katastrofu izraisītajiem zaudējumiem, ja ražas aizsardzības biedrības būs saņēmušas apdrošināšanas polises. Šīs biedrības ir privātas organizācijas, kurās iestājas paši lauksaimnieki nolūkā palielināt savu spēju noslēgt apdrošināšanas līgumus.

(61)

Ar pamatnostādņu 11. panta 5. punktu atļauj piešķirt atbalstu līdz 80 % no apdrošināšanas iemaksām, kas sedz dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu izraisītos zaudējumus, un līdz 50 % no minētajām iemaksām, ja apdrošināšana ietver arī zaudējumus nelabvēlīgu laika apstākļu vai dzīvnieku vai augu slimību dēļ.

(62)

Šajā gadījumā atbalsta veids un maksimālā atbalsta intensitāte atbilst pamatnostādņu 11. panta 5. punkta prasībām.

(63)

Tādēļ Komisija uzskata, ka minēto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(64)

Likuma Nr. 22/99 2. pantā minētais pasākums nav uzskatāms par atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(65)

Iepriekš minētā likuma 3. pantā minētais pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē tikai tad, ja Itālija var pierādīt, ka laikā no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam notika atbilstošas pārbaudes par to, kā lauksaimnieki ievēro noteikumus, un ka tās bija pozitīvas.

(66)

Iepriekš minētā likuma 4. un 6. pantā izklāstītie pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē,