Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006R1995

    Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 1995/2006 ( 2006. gada 13. decembris ), ar kuru groza Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

    OV L 390, 30.12.2006, p. 1–26 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2012; Iesaist. atcelta ar 32012R0966

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1995/oj

    30.12.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 390/1


    PADOMES REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1995/2006

    (2006. gada 13. decembris),

    ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 279. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 183. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

    ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (2),

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (3)

    tā kā:

    (1)

    Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4), (turpmāk – “Finanšu regula”) paredzēts juridiskais nodrošinājums finanšu pārvaldības reformai. Tās galvenie elementi būtu jāsaglabā un jāstiprina. Jo īpaši būtu jāstiprina pārredzamība, sniedzot informāciju par Kopienas līdzekļu saņēmējiem. Turklāt Finanšu regulā paredzētie budžeta principi būtu jāievēro visos tiesību aktos, un atkāpes būtu jāsamazina līdz minimumam.

    (2)

    Ņemot vērā praktisko pieredzi, Finanšu regulā būtu jāveic daži grozījumi, lai veicinātu budžeta izpildi un politikas pamatmērķu sasniegšanu un lai pielāgotu dažas procedūras un dokumentācijas prasības, tās padarot samērīgākas ar attiecīgajiem riskiem un izmaksām saskaņā ar EK līguma 5. panta trešajā daļā noteikto proporcionalitātes principu.

    (3)

    Visiem grozījumiem būtu jāpalīdz sasniegt Komisijas reformu mērķus, kā arī jāpalīdz nodrošināt vai jānodrošina pareiza finanšu pārvaldība, tādējādi sekmējot to, ka tiek iegūts attiecīgs nodrošinājums finanšu operāciju likumībai un pareizībai.

    (4)

    Būtu jāņem vērā budžeta ieņēmumu vai izdevumu īstenošanas noteikumi, kas ir pamataktos, kuri pieņemti laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem aktiem un Finanšu regulu.

    (5)

    Būtu jāprecizē, ka pareizai finanšu pārvaldībai vajadzīga faktiska un efektīva iekšējā kontrole, un būtu jādefinē iekšējās kontroles sistēmu galvenie elementi un mērķi.

    (6)

    Lai nodrošinātu pārredzamību budžeta līdzekļu izmantošanā, ir jādara pieejama informācija par šo līdzekļu saņēmējiem, ievērojot noteiktus ierobežojumus, kas vajadzīgi nolūkā sargāt sabiedrības un personu likumīgas intereses, un ņemot vērā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda īpašo pārskata periodu.

    (7)

    Attiecībā uz budžeta vienotības principu būtu jāvienkāršo noteikums, kas reglamentē procentus, kuri rodas no iepriekšēja finansējuma. Administratīvais slogs attiecībā uz minēto procentu atgūšanu nav samērīgs ar mērķi, un būtu efektīvāk ļaut procentus atskaitīt no galīgā maksājuma saņēmējam.

    (8)

    Attiecībā uz gada pārskata principu būtu jāpiemēro vairāk elastības un pārredzamības, lai nodrošinātu atbilstību praktiskajām vajadzībām. Apropriāciju pārnešana būtu pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumos attiecībā uz izdevumiem par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (5).

    (9)

    Vislielākais skaits dalībvalstu maksājumu pieprasījumu saskaņā ar jaunajām lauksaimniecības regulām būs n budžeta gada sākumā. Tādēļ maksimālā robežvērtība iepriekš uzņemtajām saistībām no ELVGF (no n-1 gada 15. novembra) parastajiem pārvaldības izdevumiem (ko sedz no n gada budžeta), būtu jāpalielina līdz trīs ceturtdaļām no atbilstīgajām apropriācijām, kas paredzētas pēdējā pieņemtajā lauksaimniecības budžetā. Attiecībā uz iepriekš uzņemtajām saistībām administratīvajiem izdevumiem teksts būtu jāgroza tā, lai tas atsauktos uz apropriācijām, ko apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija, tādējādi neietverot apropriāciju pārvietošanu.

    (10)

    No ELGF segto nediferencēto apropriāciju izmantošana pasākumiem veterinārijas jomā ievērojami traucē šādu pasākumu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar ierobežojumiem attiecībā uz iespējām pārnesto apropriāciju sakarā. Tāpēc būtu jāļauj šādiem izdevumiem izmantot diferencētās apropriācijas, jo tas vairāk atbilst pasākumu daudzgadu iezīmēm.

    (11)

    Attiecībā uz universāluma principu piešķirto ieņēmumu sarakstam būtu jāpievieno divi punkti. Pirmkārt, kā tas ir pašreiz iespējams saskaņā ar īpašām pētniecības programmām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt ad hoc iemaksas kā piešķirtos ieņēmumus ārējo attiecību programmu projektiem, ko pārvalda Komisija. Otrkārt, ieņēmumi, kuri rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, būtu jāuzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem, pamudinot kredītrīkotājus pārdot šos priekšmetus par vislabākajām cenām.

    (12)

    Pašreiz Komisijai ir jāsaņem atļauja no budžeta lēmējinstitūcijas, pirms tā pieņem ziedojumu, piemēram, dāvanu vai novēlējumu, kas saistīts ar maksājumu. Lai izvairītos no nevajadzīgām un apgrūtinošām procedūrām, atļaujai vajadzētu būt obligātai vienīgi tad, ja ziedojums pārsniedz noteiktu vērtību un saistīts ar ievērojamiem izdevumiem.

    (13)

    Vairākos gadījumos būtu jāvienkāršo un jāprecizē noteikumi, kas reglamentē apropriāciju pārvietošanu, jo praksē tie ir bijuši apgrūtinoši un neskaidri.

    (14)

    Efektivitātes labad Komisijai būtu jāļauj autonomi lemt par pārvietošanu no uzkrājumiem gadījumos, ja attiecīgajai darbībai nepastāvēja pamatakts, kad tika pieņemts budžets, bet pamataktu pieņem attiecīgā gada laikā.

    (15)

    Noteikumi par Komisijas administratīvo apropriāciju pārvietošanu būtu jāpielāgo jaunajai budžeta līdzekļu sadales pa darbības jomām (ABB) struktūrai. Tādējādi būtu jāparedzēt atbrīvojums no “ziņošanas procedūras”. Saimnieciskā gada pēdējā mēnesī Komisijai būtu jāļauj autonomi lemt par personāla izdevumu apropriāciju pārvietošanu, nepārsniedzot noteiktus ierobežojumus.

    (16)

    Vairāki Finanšu regulas panti būtu jāgroza saistībā ar rezerves atcelšanu attiecībā uz Kopienas aizdevumiem un aizdevumu garantijām trešām valstīm un saistībā ar jauna finansēšanas mehānisma pieņemšanu Garantiju fonda ārējai darbībai.

    (17)

    Lai paātrinātu līdzekļu mobilizāciju ārkārtas gadījumos saistībā ar starptautiskām humānajām katastrofām un krīzēm, kas notiek budžeta gada beigās, Komisijai būtu jāļauj autonomi pārvietot uz attiecīgām budžeta pozīcijām neizmantotas budžeta apropriācijas, kas pieejamas daudzgadu finanšu shēmas attiecīgajā pozīcijā.

    (18)

    Attiecībā uz budžeta procedūru Finanšu regulā paredzētā prasība budžetu publicēt divos mēnešos pēc pieņemšanas, ir bijusi nereāla, un trīs mēnešu termiņš būtu izpildāmāks. Finanšu regulā būtu jāiekļauj jēdziens “darbību pārskats”, lai padarītu oficiālu vienu no ABB galvenajiem elementiem, un šādu pārskatu saturs būtu jāprecizē, lai tos varētu izmantot praksē. Maksājumu grafiki būtu jāiekļauj Finanšu regulā uzskaitītajos darba dokumentos, ko pievieno provizoriskam budžeta projektam, nevis pašā budžetā, jo tie neattiecas uz budžeta procedūru un ir nevajadzīgi apgrūtinoši.

    (19)

    Attiecībā uz budžeta izpildi, ir vajadzīgi daži pielāgojumi, lai labāk atspoguļotu kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) īpašās iezīmes. Juridiskās noteiktības labad veidi, kādos saskaņā ar EK līgumu un Līguma par Eiropas Savienības V un VI sadaļu var pieņemt pamataktus, būtu jānorāda Finanšu regulā, nevis īstenošanas noteikumos. Turklāt būtu jāpievieno īpašs noteikums, lai pienācīgi atspoguļotu to, kāda veida sagatavošanas pasākumus var veikt KĀDP jomā.

    (20)

    Attiecībā uz pārvaldības metodēm skaidrības labad būtu jāpārstrukturē Finanšu regulas attiecīgais pants. Tāpat ir nepieciešamsatcelt dalītās pārvaldības ekskluzīvu piemērošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF) un struktūrfondiem, jo turpmāk dalītā pārvaldībā darbosies papildu programmas. Ir jāprecizē prasības attiecībā uz kopīgu pārvaldību. Ir jāpapildina attiecīgie Finanšu regulas noteikumi, jo īpaši iekļaujot Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu kā Kopienas struktūras, kurām Komisija var deleģēt uzdevumus. Finanšu regulā izklāstītie kritēriji valstu publiskā sektora struktūru izmantošanai būtu jāvienkāršo, lai sekmētu to izmantošanu un lai nodrošinātu atbilstību pieaugošajām darbības vajadzībām, un minētā noteikuma piemērošanas joma būtu jāpaplašina, ietverot starptautiskas publiskas struktūras. Tāpat Finanšu regulā būtu jāprecizē to īpašo padomdevēju vai misiju vadītāju uzdevumi, ko Padome ieceļ, lai viņi vadītu noteiktas darbības saistībā ar KĀDP.

    (21)

    Būtu jāprecizē dalībvalstu atbildība dalītas pārvaldības gadījumā, ņemot vērā notiekošās apspriedes starp iestādēm attiecībā uz procedūru, ar ko atbrīvo no atbildības, un atbilstīgām kontroles sistēmām, kas jāievieš, atspoguļot dalībvalstu un Komisijas savstarpēju atbildību. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6) dalībvalstīm būtu jāuzliek par pienākumu iesniegt ikgadēju kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām saistībā ar līdzekļiem, kuriem piemēro dalīto pārvaldību.

    (22)

    Finanšu regulā paredzētais aizliegums deleģēt budžeta izpildes uzdevumus privāttiesību struktūrām būtu jāmaina, jo minētā aizlieguma nosacījumi ir izrādījušies nevajadzīgi stingri. Vajadzētu būt iespējai, piemēram, Komisijai izmantot tūrisma aģentūras vai konferenču rīkotāja pakalpojumus, lai veiktu izmaksu atlīdzināšanu konferenču dalībniekiem, nodrošinot, ka privātais uzņēmums nerīkojas patvaļīgi.

    (23)

    Būtu jānodrošina iespēja vairākām iestādēm izveidot kopīgas finanšu pārkāpumu komisijas.

    (24)

    Būtu jāprecizē grāmatvežu atbildība par pārskatu apstiprināšanu, pamatojoties uz finansiālo informāciju, ko viņi saņem no kredītrīkotājiem. Tālab grāmatvedim būtu jāpiešķir pilnvaras pārbaudīt deleģētā kredītrīkotāja saņemto informāciju un, vajadzības gadījumā, izteikt atrunas.

    (25)

    Būtu jāprecizē attiecības starp Komisijas iekšējo revidentu un Kopienu izveidotajām struktūrām. Šīm struktūrām vajadzētu būt savām iekšējās revīzijas struktūrām, kas atskaitās savām valdēm, turpretim Komisijas iekšējais revidents par procedūrām un sistēmām atskaitās Komisijas Kolēģijai. Komisijas iekšējam revidentam vajadzētu vienīgi apliecināt, ka struktūras iekšējā revīzija notiek saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un šajā nolūkā viņam būtu jāvar veikt iekšējās revīzijas darbības kvalitātes izvērtēšanu.

    (26)

    Būtu jāievieš noilguma termiņš attiecībā uz finansiāliem prasījumiem. Kopienā, pretēji daudzām tās dalībvalstīm, nepiemēro noilguma termiņu, pēc kura beigām finansiāli prasījumi nav spēkā. Tāpat Kopienu neierobežo šāds noilguma termiņš prasījumu izvirzīšanai pret trešām personām. Šāda noilguma termiņa ieviešana atbilst pareizai finanšu pārvaldībai.

    (27)

    Finanšu regulai būtu jāatspoguļo pamatlīgumu nozīme publiskā iepirkuma pārvaldībā. Tai būtu jāsekmē iestāžu iepirkuma procedūru izmantošana, kā arī jādod iespēja piemērot kopīgas iepirkuma procedūras iestādes un dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes starpā.

    (28)

    Būtu jāveic daži tehniski pielāgojumi, lai nodrošinātu, ka ir pilnīga terminoloģijas atbilstība starp Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (7). Minētajā direktīvā paredzētā iespēja dalībvalstīm noteikt īpašas procedūras līgumiem, kuri pasludināti par slepeniem, ja to izpildei ir jāpiemēro īpaši drošības pasākumi vai ja tas ir vajadzīgs dalībvalsts interešu aizsardzībai, būtu jādod arī Kopienas iestādēm.

    (29)

    Atbilstīgi Direktīvai 2004/18/EK ir jāprecizē noteikumi par izslēgšanu no iepirkuma procedūras. Turklāt juridiskās noteiktības un proporcionalitātes labad Finanšu regulā būtu jāprecizē maksimālais izslēgšanas periods. Ņemot vērā Direktīvu 2004/18/EK, atkāpe no izslēgšanas noteikumiem būtu jāpiemēro attiecībā uz piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnīgi izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no bankrota administratoriem vai likvidatoriem atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

    (30)

    Finanšu regulā vajadzētu būt obligātai prasībai, ka kandidātiem vai pretendentiem iepirkuma procedūrās pēc pieprasījuma jāapliecina īpašumtiesības, vadības, kontroles un pārstāvības pilnvaras attiecībā uz juridisko personu, kas iesniedz piedāvājumu, vai to, ka uz to apakšuzņēmējiem neattiecas neviens no Finanšu regulas 93. pantā minētajiem gadījumiem. Nebūtu jāprasa, lai pretendenti apliecina, ka uz viņiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas pamato izslēgšanu, ja tie piedalās iepirkuma procedūrā, kuras rezultātā piešķir tiesības slēgt ļoti mazas vērtības līgumus.

    (31)

    Lai uzlabotu iepirkuma procedūru efektivitāti, datubāzei par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no izslēgšanas gadījumiem, vajadzētu būt kopējai Finanšu regulā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām.

    (32)

    Lai ņemtu vērā neveiksmīgo pretendentu intereses, ir lietderīgi paredzēt, ka līgumu, uz ko attiecas Direktīva 2004/18/EK, nevar parakstīt, pirms nav beidzies pienācīgs atlikšanas periods.

    (33)

    Būtu jāprecizē iestāžu pienākumi saskaņā ar Finanšu regulu apturēt iepirkuma procedūru krāpšanas un citos gadījumos, lai sekmētu minētās regulas attiecīgo noteikuma īstenošanu.

    (34)

    Ir jāvienkāršo noteikumi attiecībā uz dotācijām. Pārbaužu un garantiju prasībām vajadzētu būt samērīgākām ar attiecīgajiem finanšu riskiem. Būtu jāprecizē dotāciju definīcija, jo īpaši attiecībā uz finansēšanu saistībā ar aizņēmuma darbībām vai akcijām/kapitāla daļām un attiecībā uz izdevumiem saistībā ar zivsaimniecības tirgiem. Lai uzlabotu dotāciju pārvaldību un vienkāršotu procedūras, vajadzētu būt iespējai piešķirt dotācijas vai nu ar iestādes lēmumu, vai arī ar rakstisku nolīgumu ar saņēmēju.

    (35)

    Skaidrības un pārredzamības nolūkā būtu jāatļauj vienreizēju maksājumu un vienotas likmes maksājumu izmantošana līdz ar tradicionālo faktisko izmaksu atmaksāšanas metodi.

    (36)

    Juridiskās skaidrības nolūkā Finanšu regulā būtu jāiekļauj tie izņēmumi attiecībā uz bezpeļņas noteikumu, kas pašlaik paredzēti īstenošanas noteikumos. Turklāt būtu precīzi jānosaka, ka, piešķirot dotācijas noteiktām darbībām, mērķis ir palīdzēt stiprināt finansiālo stāvokli vai radīt ienākumu.

    (37)

    Noteikums, ka dotācijas būtu jāpiešķir, pamatojoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ir pierādījis savu lietderību. Tomēr pieredze rāda, ka atsevišķos gadījumos darbības īpatnības nedod iespēju izvēlēties saņēmējus; tādējādi šādi gadījumi būtu jāatbrīvo no minētā noteikuma piemērošanas.

    (38)

    Būtu jāpielāgo noteikums, ka par vienu darbību vienam un tam pašam saņēmējam nevar piešķirt vairāk nekā vienu dotāciju. Dažos tiesību pamataktos ir atļauts kombinēt Kopienas finansējumu no dažādiem avotiem, un šādu gadījumu skaits var turpmāk pieaugt, lai nodrošinātu izdevumu efektivitāti. Tomēr Finanšu regulā būtu skaidri jānosaka, ka tās pašas izmaksas nevar divreiz finansēt no Kopienas budžeta.

    (39)

    Noteikums par to, ka nolīgumu par darbības dotāciju nevar parakstīt vēlāk kā četrus mēnešus pēc saņēmēja budžeta gada sākuma, ir izrādījies nevajadzīgi stingrs. Tādēļ minētais termiņš būtu jāpagarina līdz sešiem mēnešiem.

    (40)

    Attiecībā uz darbības dotācijām vienreizēju maksājumu vai vienotas likmes maksājumu veidā vienkāršošanas nolūkā būtu jāatceļ noteikums, ka dotācijas pakāpeniski samazinās.

    (41)

    Daži ierobežojumi attiecībā uz saņēmēja atbilstību būtu jāatceļ, lai atļautu dotācijas saņemt fiziskām personām un noteiktu veidu struktūrām, kas nav juridiskas personas. Saskaņā ar proporcionalitātes principu attiecībā uz ļoti mazas vērtības dotācijām kredītrīkotājs var neprasīt, lai pretendenti apliecina, ka uz viņiem neattiecas neviens no gadījumiem, kas varētu būt pamatā izslēgšanai, kā paredzēts Finanšu regulas attiecīgajos noteikumos.

    (42)

    Lai gan dotācijas turpinās piešķirt, pamatojoties uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, praksē nav nepieciešams, lai šos kritērijus izvērtētu komisija, kas īpaši izveidota šim mērķim, un tādēļ šī prasība būtu jāatceļ.

    (43)

    Attiecībā uz iepirkuma standartiem, kas jāpiemēro dotāciju saņēmējiem, Finanšu regulas pašreizējie noteikumi ir neskaidri, un tie būtu jāvienkāršo. Turklāt būtu skaidri jāparedz noteikumi gadījumam, kad darbības īstenošanai ir vajadzīgs sniegt finansiālu atbalstu trešām personām.

    (44)

    Attiecībā uz noteikumiem par grāmatvedību un pārskatiem Finanšu regulā būtu jāparedz iespēja Komisijas grāmatvedim saskaņā ar starptautiskiem standartiem noteikt to, kuras citas struktūras papildus tām, kas saņem Kopienas subsīdijas, ietilpst pārskatu konsolidācijas jomā, saprotot, ka pārskatu konsolidācija neparedz līdzekļu pārskaitīšanu no pašfinansētām struktūrām uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, tāpat kā tā neietekmē to finansiālo un darbības autonomiju un procedūras atbrīvošanai no atbildības attiecībā uz to pārskatiem.

    (45)

    Ņemot vērā to, ka stāsies spēkā ELGF, kas attiecībā uz tirgus pasākumu finansēšanu no 2007. gada 1. janvāra aizstāj Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF), būtu jāpielāgo daži Finanšu regulas termini. Tāpat ir vajadzīgi precizējumi, lai noteiktu, ka – gadījumos, kad ir paredzams lēmums par apropriāciju pārvietošanu – provizoriskās saistības var uzņemties pēc parastā termiņa, kas ir divi mēneši pēc izdevumu pārskatu saņemšanas no dalībvalstīm. Jāprecizē Finanšu regulas īpašie noteikumi par apropriāciju pārvietošanu.

    (46)

    Tāpat terminoloģija būtu jāpielāgo, lai tā atsauktos vienīgi uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Zivsaimniecības fondu un Lauku attīstības fondu. Atsauces uz pirmspievienošanās strukturāliem pasākumiem (ISPA) un lauksaimniecības pasākumiem (SAPARD) būtu jāsvītro, jo minētie pasākumi ir saistīti ar decentralizētu pārvaldību, ko īsteno trešās valstis saskaņā ar Finanšu regulu, un tos turpinās īstenot lielākoties tāpat kā pašlaik. Attiecībā uz atcelto apropriāciju atkārtotu izmantošanu saskaņā ar jauniem pamataktiem par strukturāliem pasākumiem laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam, kuri aptver force majeure gadījumus, Finanšu regulā noteikums būtu jāsaglabā vienīgi attiecībā uz Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu.

    (47)

    Finanšu regula būtu jāpapildina ar noteikumu, kas attiektos uz piešķirtajiem ieņēmumiem no Eiropas Ogļu un tērauda kopienas likvidācijas un uz to, kā attiecīgās apropriācijas dara pieejamas.

    (48)

    Ir jāļauj atkārtoti darīt pieejamas apropriācijas, kas ir atceltas tādēļ, ka projekti, kuru izpildei tās bija iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji īstenoti. Tomēr tam vajadzētu būt iespējamam, vienīgi piemērojot stingrus nosacījumus un vienīgi zinātniskās izpētes jomā, jo izpētes projekti ir saistīti ar lielāku finanšu risku nekā projekti citās politikas jomās.

    (49)

    Attiecībā uz ārējām darbībām būtu jāprecizē, ka saskaņā ar pašreizējo praksi dotāciju procedūras, ko piemēro trešās valstis decentralizētas pārvaldības gadījumā, ir jāparedz finansēšanas līgumos, ko noslēdz ar minētajām valstīm. Būtu jāpiemēro “n+3 noteikums”, saskaņā ar kuru atsevišķi līgumi un nolīgumi, ar ko īsteno šādus finansēšanas līgumus, ir jānoslēdz ne vēlāk kā trīs gadus pēc finansēšanas līguma noslēgšanas. Būtu jāparedz īpaši noteikumi par decentralizētu pārvaldību daudzgadu programmām saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (8), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (9).

    (50)

    Lai atvieglinātu pārvaldību, būtu jāparedz iespēja iestādēm deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras iestāžu Eiropas biroju direktoriem, lai pārvaldītu apropriācijas, kas iekļautas to attiecīgajās budžeta iedaļās. Nemainot Finanšu regulas attiecīgo noteikumu saturu, tie būtu nedaudz jāpārstrukturē, lai precizētu biroju direktoru kredītrīkotāja pilnvaru turpmāku deleģēšanu.

    (51)

    Būtu jāprecizē procedūra, saskaņā ar kuru budžeta lēmējinstitūcija var sniegt atzinumu par celtniecības projektu.

    (52)

    Secīgas zinātniskās izpētes pamatprogrammas ir atvieglinājušas Komisijas darbu, paredzot vienkāršotus noteikumus par ārējo ekspertu atlasi priekšlikumu vai dotāciju pieteikumu izvērtēšanai un par tehnisko palīdzību finansēto projektu rezultātu pārbaudei un izvērtēšanai. Šī procedūra būtu jāpadara pieejama attiecībā uz visām pārējām programmām.

    (53)

    Būtu jāpievieno pārejas pasākumi. Pirmkārt, attiecībā uz to, ka atkārtoti dara pieejamas atceltās apropriācijas, kas atbilst saistībām, kuras uzņēmās 2000.–2006. gada struktūrfondu plānošanas periodā, līdz palīdzības beigšanai būtu jāturpina piemērot force majeure gadījumu, kā pašlaik paredzēts Finanšu regulā. Tas ir tādēļ, lai izvairītos no pašreizējās sistēmas traucējumiem, jo Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (10), ir paredzēti atšķirīgi noteikumi par force majeure gadījumu. Otrkārt, Finanšu regulā būtu jāiekļauj pārejas noteikums, lai nodrošinātu to noteikumu īstenošanu, kuri attiecas uz centrālo datubāzi par izslēgšanu no dalības iepirkuma un dotāciju procedūrās. Visbeidzot, būtu jāiekļauj līdzīgs noteikums, lai ļautu nokārtot nesamaksātās Kopienas saistības, kuras finansiāli jāizpilda nolūkā beigt palīdzību, kas paredzēta regulās par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu 2000.–2006. gada plānošanas periodam. Attiecībā uz apropriācijām darbības izdevumiem ir jāsaglabā iespēja Komisijai veikt pārvietošanu starp sadaļām, ja vien attiecīgās apropriācijas ir tam pašam mērķim. Tāpat Komisijai vajadzētu būt iespējai turpināt veikt pārvietošanu starp sadaļām, ja attiecīgās apropriācijas ir saistītas ar Kopienas iniciatīvām vai tehniskās palīdzības un inovāciju pasākumiem, ar nosacījumu, ka minētās apropriācijas pārvieto izmantošanai līdzīgiem pasākumiem. Tas nozīmē, piemēram, apropriācijas, kas saistītas ar kādu Kopienas iniciatīvu, pārvietot uz citu Kopienas iniciatīvu citā sadaļā.

    (54)

    Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 groza šādi.

    1)

    Regulas 1. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Šajā regulā paredzēti noteikumi par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, turpmāk – “budžets”, izveidi un izpildi, kā arī par pārskatu sagatavošanu un revīziju.”.

    2)

    Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “3. pants

    Budžetu veido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības, kas paredz faktisku un efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības principiem, kā izklāstīts šajā regulā.”.

    3)

    Regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “4.   Ievērojot 5.a, 18. un 74. pantu, procentus, kas uzkrājas par līdzekļiem, kuri ir Kopienu īpašums, iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.”.

    4)

    Pirmās daļas II sadaļas 1. nodaļai pievieno šādu pantu:

    “5.a pants

    1.   Iepriekšēja finansējuma maksājumu radītos procentus piešķir atbilstīgajai programmai vai darbībai un atskaita no atlikušās summas, kas pienākas saņēmējam.

    Regulā, ar ko paredz šīs regulas īstenošanas noteikumus, turpmāk – “īstenošanas noteikumi”, precizē gadījumus, kad atbildīgais kredītrīkotājs izņēmuma kārtā šos procentus iekasē reizi gadā. Šos procentus iekļauj budžetā kā dažādus ieņēmumus.

    2.   Kopienām procenti nepienākas šādos gadījumos:

    a)

    iepriekšējā finansējuma summa ir nenozīmīga, kā paredzēts īstenošanas noteikumos;

    b)

    par iepriekšēju finansējumu, kas izmaksāts saskaņā ar publiskā iepirkuma līgumu 88. panta nozīmē;

    c)

    par iepriekšēju finansējumu, kas izmaksāts dalībvalstīm;

    d)

    par iepriekšēju finansējumu, kas izmaksāts saskaņā ar pirmspievienošanās palīdzību;

    e)

    par avansiem, kas izmaksāti iestāžu locekļiem un darbiniekiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, turpmāk – “Civildienesta noteikumi”;

    f)

    par iepriekšēju finansējumu, kas izmaksāts, īstenojot kopīgu pārvaldību, kā minēts 53. panta 1. punkta c) apakšpunktā.”.

    5)

    Regulas 9. pantu groza šādi:

    a)

    2. punkta ievadfrāzē vārdkopu “Tādas apropriācijas diferencētu apropriāciju un nediferencētu apropriāciju saistību radīšanai” aizstāj ar vārdkopu “Saistību apropriācijas un nediferencētas apropriācijas”;

    b)

    3. punkta pirmajā teikumā vārdkopu “Apropriācijas diferencētu apropriāciju maksājumiem” aizstāj ar vārdkopu “Maksājumu apropriācijas”.

    6)

    Regulas 11. pantā vārdkopu “157. pantu” aizstāj ar vārdkopu “157. un 160.a pantu”.

    7)

    Regulas 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Tomēr 61. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un – avansu kontu gadījumā – avansu pārzinis, un – Komisijas ārējo dienestu administratīvās pārvaldības vajadzībām – atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvarots veikt operācijas valstu valūtās, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.”.

    8)

    Regulas 18. panta 1. punktu groza šādi:

    a)

    ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

    “Neskarot 160. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 161. panta 2. punktu, nolūkā finansēt īpašus izdevumu posteņus izmanto šādus ieņēmumu posteņus:”;

    b)

    iekļauj šādu punktu:

    “aa)

    dalībvalstu un citu donorvalstu, tostarp, abos gadījumos, šo valstu publiskā sektora struktūru un radniecīgo aģentūru, vai starptautisku organizāciju finanšu iemaksas noteiktiem ārējā atbalsta projektiem vai programmām, ko finansē Kopiena un pārvalda Komisija to vārdā, saskaņā ar attiecīgo pamataktu;”;

    c)

    iekļauj šādu punktu:

    “ea)

    ieņēmumus, kas rodas, pārdodot transportlīdzekļus, ierīces, iekārtas, materiālus, kā arī tehniskiem un zinātniskiem mērķiem domātu aparatūru, ko maina vai nodod atkritumos, kad uzskaites vērtība ir pilnībā amortizēta;”.

    9)

    Regulas 19. panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

    “Tādu dāvinājumu pieņemšanai, kuru vērtība ir EUR 50 000 vai lielāka un kuri saistīti ar finansiāliem izdevumiem – tostarp turpmākiem izdevumiem – kas pārsniedz 10 % no dāvinājuma vērtības, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvarojums; abas iestādes par to pieņem lēmumu divos mēnešos no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums.”.

    10)

    Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “22. pants

    1.   Katra iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:

    a)

    no vienas sadaļas uz citu – nepārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;

    b)

    no vienas nodaļas uz citu un no viena panta uz citu – bez ierobežojumiem.

    2.   Trīs nedēļas pirms 1. punktā minētās pārvietošanas veikšanas iestādes paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm šajā termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

    3.   Katra iestāde, izņemot Komisiju, var budžeta lēmējinstitūcijai ierosināt savā budžeta iedaļā veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu. Šādai pārvietošanai piemēro 24. pantā noteikto procedūru.

    4.   Katra iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā var izdarīt pārvietošanu no viena panta uz citu, iepriekš neinformējot budžeta lēmējinstitūciju.”.

    11)

    Regulas 23. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu groza šādi:

    i)

    punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “b)

    attiecībā uz personāla un administratīviem izdevumiem – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu, nepārsniedzot 10 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu, un nepārsniedzot 30 % no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, uz kuru veic pārvietošanu;”;

    ii)

    pievieno šādu apakšpunktu:

    “d)

    tiklīdz saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūtu ir pieņemts pamatakts, pārvietot apropriācijas no 43. pantā minētās “uzkrājumu” sadaļas gadījumos, ja par attiecīgo darbību nepastāvēja pamatakts, kad tika pieņemts budžets.”;

    iii)

    punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Trīs nedēļas pirms šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās pārvietošanas Komisija par savu lēmumu informē budžeta lēmējinstitūciju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm šajā trīs nedēļu termiņā min pienācīgi pamatotus iemeslus, tad piemēro 24. pantā noteikto procedūru.”;

    iv)

    pievieno šādas daļas:

    “Tomēr saimnieciskā gada pēdējos divos mēnešos Komisija drīkst autonomi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata darbinieku un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu, kopumā nepārsniedzot 5 % no attiecīgajam saimnieciskajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija par šādiem pārvietojumiem informē budžeta lēmējinstitūciju divās nedēļās pēc lēmuma pieņemšanas par šādu pārvietošanu.

    Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju divās nedēļās pēc lēmuma pieņemšanas par šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto pārvietošanu.”;

    b)

    2. punktā vārdkopu “1. panta c) apakšpunktā” aizstāj ar vārdkopu “1. punktā”.

    12)

    Regulas 26. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Apropriāciju pārvietošanai tajās budžeta sadaļās, kuras paredzētas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF), struktūrfondiem, Kohēzijas fondam, Eiropas Zivsaimniecības fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un zinātniskajai izpētei, piemēro otrās daļas I, II un III sadaļas īpašos noteikumus.”;

    b)

    2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Lēmumus par pārvietošanu, lai ļautu izlietot ārkārtas palīdzības rezervi, pieņem budžeta lēmējinstitūcija pēc Komisijas priekšlikuma. Par katru darbību jāiesniedz atsevišķs priekšlikums.”;

    c)

    pievieno šādu punktu:

    “3.   Attiecīgi pamatotos ārkārtas gadījumos saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc budžeta gada 15. decembra, Komisija var kārtējā budžeta gada neizmantotās budžeta apropriācijas, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. pozīcijas budžeta pozīcijās, pārvietot uz budžeta pozīcijām, kas attiecas uz krīzes pārvarēšanas un humānās palīdzības pasākumiem. Tūlīt pēc šādas pārvietošanas veikšanas Komisija informē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes.”.

    13)

    Regulas 28. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Jebkuram priekšlikumam vai ierosinājumam, ko Komisija vai dalībvalsts iesniedz likumdevējai iestādei saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem EK līgumā vai Līgumā par Eiropas Savienību (LES) un kas varētu iespaidot budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats un šīs regulas 27. panta 4. punktā minētais novērtējums.

    Jebkuram priekšlikuma vai ierosinājuma grozījumam, ko iesniedz likumdevējai iestādei un kas varētu būtiski iespaidot budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, jāpievieno finanšu pārskats, ko sagatavo iestāde, kura ierosina grozījumu.”;

    b)

    3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “3.   Lai novērstu krāpšanas un pārkāpumu iespēju, 1. punktā minētajā finanšu pārskatā ietver informāciju par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.”.

    14)

    Pēc 28. panta iekļauj šādu pantu:

    “28.a pants

    1.   Budžetu izpilda saskaņā ar katram pārvaldības veidam atbilstīgu faktisku un efektīvu iekšējo kontroli un saskaņā ar katrai nozarei paredzētajiem īpašajiem noteikumiem.

    2.   Budžeta izpildes nolūkā iekšējo kontroli definē kā procesu, kurš piemērojams visos pārvaldības līmeņos un kura uzdevums ir attiecīgi nodrošināt, ka tiek sasniegti šādi mērķi:

    a)

    darbību efektivitāte, rezultativitāte un saimnieciskums;

    b)

    pārskatu ticamība;

    c)

    aktīvu un informācijas aizsardzība;

    d)

    krāpšanas un pārkāpumu novēršana un atklāšana;

    e)

    tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri saistīti ar attiecīgo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu.”.

    15)

    Regulas 29. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt to, ka budžetu un budžeta grozījumus, kas pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Budžetu publicē trīs mēnešos no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

    Katras iestādes sagatavotos konsolidētos gada pārskatus un ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”.

    16)

    Regulas 30. pantam pievieno šādu 3. punktu:

    “3.   Komisija attiecīgā veidā dara pieejamu informāciju par to līdzekļu saņēmējiem, kas ir Komisijas budžetā, ja budžetu īsteno centralizēti un tieši tās departamenti, un to informāciju par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta īstenošanas uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem.

    Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2001. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (12), un drošības prasības, ņemot vērā katra pārvaldības veida īpašās iezīmes, kā minēts 53. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ievērojot attiecīgus katrai nozarei paredzētus īpašus noteikumus.

    17)

    Regulas 33. panta 2. punktu groza šādi:

    a)

    punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “d)

    darbību pārskatus, kuros ir:

    informācija par dažādu darbību tādu visu iepriekš noteikto mērķu sasniegšanu, kuri ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar konkrētiem termiņiem, kā arī par jauniem mērķiem, kas izmērāmi atbilstīgi rādītājiem;

    pilnīgs pamatojums un izmaksu un ieguvumu pieeja attiecībā uz ierosinātajām apropriāciju apjoma izmaiņām;

    skaidrs pamatojums intervencei ES līmenī, ievērojot, inter alia, subsidiaritātes principu;

    informācija par iepriekšējā gada darbību īstenošanas līmeni un kārtējā gada īstenošanas līmeni.

    Izvērtēšanas rezultātus ņem vērā un uz tiem atsaucas, minot kā pierādījumu gaidāmajam labumam no ierosinātajiem budžeta grozījumiem;”;

    b)

    pievieno šādu apakšpunktu:

    “e)

    kopsavilkuma pārskats par grafiku maksājumiem, kuri turpmākajos saimnieciskajos gados jāveic, lai izpildītu budžeta saistības, kas radušās iepriekšējos saimnieciskajos gados.”.

    18)

    Regulas 37. panta 1. punktam pievieno šādu trešo daļu:

    “Pirms provizoriska budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un iestādes, kas nav Komisija, izskata iespēju attiecīgās apropriācijas piešķirt atkārtoti, ņemot vērā jebkādu paredzamo apropriāciju nepilnīgu izmantošanu.”.

    19)

    Regulas 40. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “a)

    ieņēmumu un izdevumu vispārīgs pārskats;”.

    20)

    Regulas 43. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Šajā sadaļā paredzētās apropriācijas var izmantot vienīgi pēc tam, kad tās ir pārvietotas saskaņā ar 23. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto procedūru, ja uz pamatakta pieņemšanu attiecas Līguma 251. pantā noteiktā procedūra, un saskaņā ar 24. pantā paredzēto procedūru visos pārējos gadījumos.”.

    21)

    Regulas 44. panta otrajā daļā vārdkopu “22., 23. un 25. pantā” aizstāj ar vārdkopu “23. un 25. pantā”.

    22)

    Regulas 45. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “45. pants

    1.   Budžeta Komisijas iedaļa ietver rezervi ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.

    2.   Šā panta 1. punktā minēto rezervi izlieto līdz saimnieciskā gada beigām, veicot pārvietošanu saskaņā ar 24. un 26. pantā noteikto procedūru.”.

    23)

    Regulas 46. panta 1. punktu groza šādi:

    a)

    1) apakšpunktu groza šādi:

    i)

    ievadfrāzi aizstāj ar šādu frāzi:

    “ieņēmumu un izdevumu vispārīgajā pārskatā:”;

    ii)

    svītro f) punktu;

    iii)

    g) punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “g)

    attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu, kā izklāstīts 41. panta 1. punktā;”;

    b)

    2) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “2)

    katras iestādes iedaļā ieņēmumus un izdevumus uzrāda, ievērojot tādu pašu uzbūvi, kā norādīts 1) apakšpunktā;”;

    c)

    3) apakšpunkta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “c)

    zinātnisko un tehnisko darbinieku klasifikācijas pamatā var būt pakāpju grupas saskaņā ar katrā budžetā iekļautajiem nosacījumiem; štatu sarakstā sīki jānorāda to augsti kvalificēto tehnisko vai zinātnisko darbinieku skaits, kuriem piešķirtas īpašas priekšrocības saskaņā ar īpašiem noteikumiem Civildienesta noteikumos;”;

    d)

    5) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “5)

    budžeta pozīcijas ieņēmumu un izdevumu daļā, kas nepieciešamas, lai izpildītu Garantiju fondu ārējām darbībām.”.

    24)

    Regulas 47. panta 1. punkta otrajā daļā vārdkopu “A1, A2 un A3 pakāpēm” aizstāj ar vārdkopu “AD 16, AD 15 un AD 14 pakāpi”.

    25)

    Regulas 49. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “49. pants

    1.   Pirms budžetā iekļautās apropriācijas var izmantot jebkurai Kopienas vai Eiropas Savienības darbībai, ir jābūt pieņemtam pamataktam.

    Pamatakts ir tiesību akts, ar kuru nodrošina juridisko pamatu darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai.

    2.   Piemērojot EK līgumu un Euratom līgumu, pamatakts ir akts, kuru pieņēmusi likumdevēja iestāde un kurš var būt regula, direktīva, lēmums EK līguma 249. panta nozīmē vai sui generis lēmums.

    3.   Piemērojot LES V sadaļu (attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku, KĀDP), pamatakts var būt kādā no veidiem, kas norādīti LES 13. panta 2. un 3. punktā, 14. pantā, 18. panta 5. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā un 24. pantā.

    4.   Piemērojot LES V sadaļu (attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās), pamatakts var būt kādā no veidiem, kas minēti LES 34. panta 2. punktā.

    5.   Ieteikumi un atzinumi nav pamatakti šā panta nozīmē, tāpat kā rezolūcijas, secinājumi, deklarācijas vai citi akti, kam nav juridiska spēka.

    6.   Atkāpjoties no 1. līdz 4. punkta, turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var īstenot bez pamatakta, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Kopienu vai Eiropas Savienības pilnvaru jomā:

    a)

    apropriācijas eksperimentālām izmēģinājuma programmām, kas paredzētas, lai pārbaudītu kādas darbības īstenošanas iespējas un lietderību. Atbilstīgas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā diviem saimnieciskajiem gadiem pēc kārtas;

    b)

    apropriācijas tādām sagatavošanas darbībām EK līguma un Euratom līguma, kā arī LES VI sadaļas piemērošanas jomās, kuras paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības. Sagatavošanas darbības veic, ievērojot saskaņotu pieeju, un tās var būt dažāda veida. Atbilstīgas saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā trim saimnieciskajiem gadiem pēc kārtas. Likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā saimnieciskā gada beigām. Likumdošanas procedūras laikā saistību apropriācijām ir jāatbilst sagatavošanas darbības īpašajām iezīmēm attiecībā uz paredzētajām darbībām, sasniedzamajiem mērķiem un personām, kas gūst labumu no tām. Tāpat izmantotie līdzekļi nevar apjoma ziņā būt vienādi ar līdzekļiem, kas paredzēti pašas galīgās darbības finansēšanai.

    Iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu par a) un b) punktā minētajām darbībām, un tajā ir arī rezultātu izvērtējums un turpmāk paredzētās darbības;

    c)

    apropriācijas sagatavošanas darbībām LES V sadaļas piemērošanas jomā (attiecībā uz KĀDP). Šie pasākumi ir īslaicīgi un ir izstrādāti, lai paredzētu nosacījumus Eiropas Savienības darbībai, īstenojot KĀDP mērķus un pieņemot vajadzīgos tiesību aktus.

    ES krīzes pārvarēšanas operāciju nolūkā sagatavošanas pasākumi ir, inter alia, paredzēti, lai izvērtētu darbības vajadzības, nodrošinātu līdzekļu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus darbības sākšanai.

    Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome, pilnībā sadarbojoties ar Komisiju. Šajā sakarā prezidentvalsts, kurai palīdz Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis KĀDP jomā, iespējami ātri paziņo Komisijai par Padomes nodomu sākt sagatavošanas pasākumu un jo īpaši par šim nolūkam vajadzīgajiem līdzekļiem. Saskaņā ar šo regulu Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu līdzekļu ātru izmaksu;

    d)

    apropriācijas vienreizējām darbībām vai pat darbībām ar nenoteiktu termiņu, kuras Komisija veic, pildot uzdevumus, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī atbilstīgi EK līgumam un Euratom līgumam un kas nav b) apakšpunktā minētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, un atbilstīgi minētajos līgumos noteiktajām īpašajām pilnvarām, kuru saraksts iekļauts īstenošanas noteikumos;

    e)

    apropriācijas katras iestādes darbībai atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai.”.

    26)

    Regulas 50. pantam pievieno šādu daļu:

    “Katra iestāde minētās pilnvaras īsteno saskaņā ar šo regulu, ievērojot apstiprinātas apropriāciju robežvērtības.”.

    27)

    Regulas 52. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “52. pants

    1.   Visiem finanšu dalībniekiem un jebkurām citām personām, kas iesaistītas budžeta izpildē, pārvaldībā, revīzijā vai kontrolē, ir aizliegts veikt jebkādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Kopienu interesēm. Ja izveidojas šāda situācija, attiecīgajai personai jāatturas no šādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

    2.   Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, kā minēts 1. punktā, pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar labuma saņēmēju.”.

    28)

    Regulas 53. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “53. pants

    Komisija budžetu izpilda saskaņā ar 53.a līdz 53.d pantā izklāstītajiem noteikumiem:

    a)

    centralizēti;

    b)

    īstenojot dalītu vai decentralizētu pārvaldību;

    c)

    īstenojot kopīgu pārvaldību ar starptautiskām organizācijām.”.

    29)

    Iekļauj šādus pantus:

    “53.a pants

    Ja Komisija izpilda budžetu centralizēti, tad izpildes uzdevumus tieši izpilda tās struktūrvienības, vai arī tie tiek izpildīti netieši saskaņā ar 54. līdz 57. pantu.

    53.b pants

    1.   Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu pārvaldību, tad izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Šo metodi jo īpaši piemēro attiecībā uz darbībām, kas minētas otrās daļas I un II sadaļā.

    2.   Neskarot papildu noteikumus, kas ietverti attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumos, un lai dalītajā pārvaldībā nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic visus normatīvos un administratīvos vai citus pasākumus, kas vajadzīgi Kopienu finansiālo interešu aizsardzībai. Šajā sakarā dalībvalstis jo īpaši:

    a)

    pārliecinās, ka no budžeta finansētās darbības tiek faktiski veiktas, un nodrošina, ka tās īsteno pareizi;

    b)

    novērš pārkāpumus un krāpšanu un risina ar to saistītos jautājumus;

    c)

    atgūst summas, kas ir nepareizi izmaksātas vai nepareizi izlietotas, vai summas, kas zaudētas pārkāpumu vai kļūdu dēļ;

    d)

    piemērojot attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumus un ievērojot 30. panta 3. punktu, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā.

    Šajā nolūkā dalībvalstis veic pārbaudes un ievieš efektīvas iekšējās kontroles sistēmas saskaņā ar 28.a pantā noteikto. Tās uzsāk tiesveidību, ja tas ir nepieciešams un lietderīgi.

    3.   Dalībvalstis attiecīgā savas valsts līmenī sagatavo gada kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām.

    4.   Lai nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu koriģēšanas mehānismus, kas tai ļauj uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi.

    53.c pants

    1.   Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot decentralizētu pārvaldību, izpildes uzdevumus deleģē trešām valstīm saskaņā ar 56. pantu un otrās daļas IV sadaļu, neskarot atlikušo uzdevumu deleģēšanu 54. panta 2. punktā minētām struktūrām.

    2.   Lai nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, Komisija piemēro grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vai finanšu koriģēšanas mehānismus, kas tai ļauj uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi.

    3.   Trešās valstis, kam deleģēti izpildes uzdevumi, saskaņā ar 30. panta 3. punktu nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā.

    53.d pants

    1.   Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot kopīgu pārvaldību, tad turpmāk norādītajos gadījumos dažus izpildes uzdevumus saskaņā ar īstenošanas noteikumiem deleģē starptautiskajām organizācijām:

    a)

    ja Komisiju un starptautisko organizāciju saista ilgtermiņa pamatnolīgums, kurā noteikti administratīvie un finanšu pasākumi to sadarbībai;

    b)

    ja Komisija un starptautiskā organizācija izstrādā kopēju projektu vai programmu;

    c)

    ja dažādu līdzekļu devēju līdzekļi ir apvienoti un nav iezīmēti īpašiem izdevumu posteņiem vai kategorijām, piemēram, šo noteikumu attiecinot uz darbībām ar vairākiem līdzekļu devējiem.

    Minētās organizācijas savās uzskaites, revīzijas, iekšējās kontroles un publiskā iepirkuma procedūrās piemēro standartus, kas sniedz garantijas, kuras ir līdzvērtīgas starptautiski atzītiem standartiem.

    2.   Atsevišķos nolīgumos, ko ar starptautiskām organizācijām noslēdz par finansējuma piešķiršanu, ir sīki izstrādāti noteikumi par šādām starptautiskām organizācijām uzticēto uzdevumu izpildi.

    3.   Starptautiskās organizācijas, kam deleģēti izpildes uzdevumi, saskaņā ar 30. panta 3. punktu nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā.”.

    30)

    Regulas 54. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Komisija nevar deleģēt trešām personām izpildes pilnvaras, ko tai piešķir Līgumi, ja tās lielā mērā ir saistītas ar tiesībām rīkoties pēc saviem ieskatiem saistībā ar politisku izvēli. Deleģētajiem izpildes uzdevumiem jābūt skaidri definētiem, un ir jāveic to izmantošanas pilnīga uzraudzība.

    Budžeta izpildes uzdevumu deleģēšana atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam, kas paredz faktisku un efektīvu iekšējo kontroli, un deleģēšana nodrošina, ka tiek ievērots nediskriminēšanas princips un Kopienas darbības publicitāte. Šādā veidā deleģēti izpildes uzdevumi nedrīkst radīt interešu konfliktu.”;

    b)

    2. punktu groza šādi:

    i)

    pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

    “Ievērojot 1. punktā noteiktos ierobežojumus, Komisija, izpildot budžetu netieši centralizēti vai īstenojot decentralizētu pārvaldību saskaņā ar 53.a vai 53.c pantu, var publisko iestāžu uzdevumus un jo īpaši budžeta izpildes uzdevumus deleģēt:”;

    ii)

    b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “b)

    Kopienu izveidotām struktūrām, kā minēts 185. pantā, un citām specializētām Kopienas struktūrām, piemēram, Eiropas Investīciju bankai vai Eiropas Investīciju fondam, ar nosacījumu, ka šāda rīcība ir saderīga ar katras struktūras uzdevumiem, kā noteikts pamataktā;”;

    iii)

    c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “c)

    valstu vai starptautiskām publiskā sektora struktūrām vai privātām struktūrām, kas veic publiska dienesta uzdevumus un nodrošina atbilstīgas finanšu garantijas, un atbilst īstenošanas noteikumos paredzētajiem nosacījumiem;”;

    iv)

    pievieno šādu apakšpunktu:

    “d)

    personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā šīs regulas 49. panta nozīmē.”;

    c)

    3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Šādas struktūras vai personas veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, vajadzības gadījumā sākot tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.”.

    31)

    Regulas 55. un 56. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

    “55. pants

    1.   Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem izpildaģentūras ir juridiskas personas, kuras izveidotas ar Komisijas lēmumu un kurām var deleģēt pilnvaras Komisijas vārdā un tās pārraudzībā pilnībā vai daļēji īstenot Kopienas programmu vai projektu, ievērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (13).

    2.   Atbilstīgo darbības apropriāciju izpildi veic aģentūras direktors.

    56. pants

    1.   Ja Komisija izpilda budžetu netieši centralizēti, tad attiecībā uz struktūrām, kurām tā uztic izpildi, tai iepriekš jāiegūst pierādījumi par to, ka šajās struktūrās ir un pareizi darbojas:

    a)

    pārredzamas publiskā iepirkuma un dotāciju piešķiršanas procedūras, kuras ir nediskriminējošas un izslēdz jebkādu interešu konfliktu, un atbilst, attiecīgi, V un VI sadaļai;

    b)

    efektīva iekšējās kontroles sistēma darbību pārvaldībai, paredzot kredītrīkotāja un avansu pārziņa pienākumu vai līdzvērtīgu pienākumu faktisku nošķiršanu;

    c)

    uzskaites sistēma, kas ļauj pārbaudīt, vai Kopienas līdzekļi ir izmantoti pareizi, un līdzekļu izmantošanu atspoguļot Kopienas pārskatos;

    d)

    neatkarīga ārējā revīzija;

    e)

    publiska piekļuve informācijai tādā mērā, kā noteikts ar Kopienas regulām;

    f)

    ievērojot 30. panta 3. punktu, budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīga ex post publiskošana reizi gadā.

    Komisija var pieņemt, ka 1. un 2. punktā minēto struktūru revīzijas, uzskaites un iepirkuma sistēmas ir līdzvērtīgas Kopienas sistēmām, pienācīgi ņemot vērā starptautiski atzītus standartus.

    2.   Īstenojot decentralizētu pārvaldību, 1. punktā noteiktos kritērijus, izņemot e) apakšpunktā paredzēto kritēriju, piemēro pilnīgi vai daļēji atbilstīgi decentralizācijas pakāpei, par kādu ir vienošanās starp Komisiju un attiecīgo trešo valsti, valsts vai starptautisku publiskā sektora struktūru.

    Neskarot 1. punkta a) apakšpunktu un 169.a pantu, Komisija var:

    līdzekļu apvienošanas gadījumā; un

    saskaņā ar pamataktā paredzētajiem nosacījumiem;

    pieņemt lēmumu izmantot saņēmējas partnervalsts iepirkuma vai dotāciju piešķiršanas procedūras, vai procedūras, par ko vienojušies līdzekļu devēji.

    Pirms tāda lēmuma pieņemšanas Komisija katrā atsevišķā gadījumā iepriekš iegūst apliecinājumu, ka šādas procedūras atbilst pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principiem, izslēdz jebkādu interešu konfliktu, nodrošina starptautiski pieņemtiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošina atbilstību pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem, kas paredz faktisku un efektīvu iekšējo kontroli.

    Attiecīgā trešā valsts, valsts vai starptautiska publiskā sektora struktūra uzņemas pildīt šādus pienākumus:

    a)

    atbilstīgi šā punkta pirmajai daļai izpildīt 1. punktā noteiktos kritērijus;

    b)

    nodrošināt, ka 1. punkta d) apakšpunktā minēto ārējo revīziju veic attiecīgās valsts neatkarīgas ārējās revīzijas iestādes;

    c)

    veikt regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka no budžeta finansētās darbības ir īstenotas pareizi;

    d)

    veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un vajadzības gadījumā sākt tiesvedību, lai atgūtu nepareizi izmaksātus līdzekļus.

    3.   Komisija nodrošina uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzību, novērtēšanu un kontroli. Tā ņem vērā kontroles sistēmu līdzvērtīgumu, ja tā veic kontroli, izmantojot savas kontroles sistēmas.

    32)

    Regulas 57. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Izpildes pasākumus attiecībā uz budžeta līdzekļiem, tostarp maksājumiem un līdzekļu atgūšanu, Komisija nevar uzticēt ārējām privātā sektora struktūrām vai subjektiem, izņemot 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto gadījumu vai īpašus gadījumus, kad uz attiecīgajiem maksājumiem Komisijas noteiktiem saņēmējiem attiecas Komisijas noteiktas summas un nosacījumi un kad tas nav saistīts ar subjekta vai struktūras, kas veic maksājumus, rīcību pēc saviem ieskatiem.”.

    33)

    Regulas 59. pantu groza šādi:

    a)

    iekļauj šādu punktu:

    “1.a   Šajā sadaļā termins “personāls” nozīmē personas, uz ko attiecas Civildienesta noteikumi.”;

    b)

    2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Katra iestāde savos iekšējos administratīvajos noteikumos paredz atbilstīga līmeņa personālu, kam tā saskaņā ar savā reglamentā paredzētajiem nosacījumiem deleģē kredītrīkotāja pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un iespēju personām, kurām šīs pilnvaras deleģētas, deleģēt tās tālāk.”;

    c)

    3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “3.   Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai deleģē tālāk vienīgi personālam.”.

    34)

    Regulas 60. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “7.   Deleģētais kredītrīkotājs ziņo iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, sniedzot gada darbības pārskatu kopā ar finanšu un pārvaldības informāciju, kur apstiprina, ka ziņojumā ietvertā informācija patiesi un godīgi atspoguļo stāvokli, ja vien citādi nav norādīts atrunās, kas saistītas ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām.

    Minētajā ziņojumā izklāsta darbību rezultātus, atsaucoties uz nospraustajiem mērķiem, ar šīm darbībām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un rezultativitāti. Iekšējais revidents pieņem zināšanai gada pārskatu un visus pārējos informācijas materiālus. Ne vēlāk kā katra gada 15. jūnijā Komisija nosūta budžeta lēmējinstitūcijai gada pārskatu kopsavilkumu par iepriekšējo gadu.”.

    35)

    Regulas 61. pantu groza šādi:

    a)

    1. punkta e) apakšpunktam pievieno šādu teikuma daļu:

    “grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt apstiprināšanas kritēriju ievērošanu;”;

    b)

    pievieno šādus punktus:

    “2.a   Pirms iestāde pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, tādējādi apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati patiesi un godīgi atspoguļo iestādes finansiālo stāvokli.

    Šajā nolūkā grāmatvedis pārliecinās, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, metodēm un uzskaites sistēmām, kas izveidotas viņa atbildībā, kā šajā regulā noteikts attiecībā uz viņa iestādes pārskatiem, un ka pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.

    Deleģētie kredītrīkotāji pārsūta visu informāciju, kas grāmatvedim vajadzīga viņa pienākumu pildīšanai.

    Kredītrīkotāji paliek pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldīto līdzekļu pareizu izmantošanu, kā arī par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību.

    2.b   Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas turpmākas pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.

    Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šādu atrunu raksturu un jomu.

    2.c   Citu iestāžu un aģentūru grāmatveži paraksta savus pārskatus un nosūta tos Komisijas grāmatvedim.”;

    c)

    3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “3.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt skaidru naudu un naudas ekvivalentus. Viņš ir atbildīgs par to glabāšanu drošībā.”.

    36)

    Regulas 62. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus viņa pakļautībā esošajam personālam.”.

    37)

    Regulas 63. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “63. pants

    1.   Tādu ieņēmumu iekasēšanai, kas nav pašu resursi, un īstenošanas noteikumos paredzētu nelielu summu maksāšanai var izveidot avansa kontus.

    Tomēr krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības jomā 110. panta nozīmē avansa kontus var izmantot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko kārtējam saimnieciskajam gadam apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija.

    2.   Avansa kontiem līdzekļus piešķir iestādes grāmatvedis un nodod iestādes grāmatveža ieceltu avansu pārziņu pārraudzībā.”.

    38)

    Regulas 65. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt 64. pantā minētos finanšu darbiniekus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Kopienu vai dalībvalstu ierēdņi.”.

    39)

    Regulas 66. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Kredītrīkotājam ir jāmaksā kompensācija, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.”;

    b)

    iekļauj šādu punktu:

    “1.a   Prasību maksāt kompensāciju piemēro jo īpaši, ja:

    a)

    kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņemas izdevumu saistības vai izdod maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu un īstenošanas noteikumus;

    b)

    kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod iekasēšanas rīkojumu vai izdod šādu dokumentu ar novēlošanos vai ja viņš izdod maksājuma rīkojumu novēloti, tādējādi radot trešām personām iespēju izvirzīt civiltiesiskus prasījumus pret iestādi.”;

    c)

    3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “3.   Tālākas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs savu dienestu robežās joprojām ir atbildīgs par iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti un rezultativitāti, kā arī par to, kādu personu izraugās par tālākdeleģēto kredītrīkotāju.”;

    d)

    4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “4.   Katra iestāde izveido īpašu finanšu pārkāpumu komisiju vai piedalās kopīgā komisijā, ko izveidojušas vairākas iestādes. Komisijas darbojas neatkarīgi un nosaka, vai ir izdarīts finanšu pārkāpums un kādas varētu būt tā iespējamās sekas.”.

    40)

    Regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Ja atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs gatavojas atteikties vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir pareiza un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principam atbilstīgi īstenošanas noteikumos paredzētajām procedūrām un kritērijiem. Lēmumam par atteikšanos ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt šāda lēmuma pieņemšanu vienīgi tā, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

    Turklāt atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt vai koriģēt konstatētu debitoru parādu saskaņā ar īstenošanas noteikumos izklāstītajiem nosacījumiem.”.

    41)

    Iekļauj šādu pantu:

    “73.a pants

    Neskarot īpašu regulu noteikumus un Padomes lēmuma piemērošanu attiecībā uz Kopienu pašu resursu sistēmu, Kopienu tiesībām attiecībā pret trešām personām un trešo personu tiesībām attiecībā pret Kopienām noilguma termiņš ir pieci gadi.

    Noilguma termiņa aprēķināšanai izmantojamo dienu un minētā termiņa pārtraukšanas nosacījumus paredz īstenošanas noteikumos.”.

    42)

    Regulas 75. panta 2. punktā vārdkopu “49. panta 2. punktu” aizstāj ar vārdkopu “49. panta 6. punkta e) apakšpunktu”.

    43)

    Regulas 77. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Atceļ budžeta saistību summas, kas atbilst juridiskām saistībām, par kurām trīs gados pēc juridisko saistību parakstīšanas nav veikts neviens maksājums 81. panta nozīmē.”.

    44)

    Regulas 80. pantam pievieno šādu daļu:

    “Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem, vai piegādātajām precēm veic periodiskus maksājumus, un veicot riska analīzi, kredītrīkotājs var likt piemērot tiešā debeta sistēmu.”.

    45)

    Regulas 86. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “b)

    par visām budžeta izpildes operācijām piemēroto iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu efektivitātes un rezultativitātes novērtējumu.”.

    46)

    Regulas 87. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Ja iekšējais revidents ir personāla loceklis, viņš uzņemas atbildību saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un īstenošanas noteikumiem.”.

    47)

    Regulas 88. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “88. pants

    1.   Publiskā iepirkuma līgumi ir atlīdzības līgumi, kas rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 104. un 167. panta nozīmē par kustamu vai nekustamu aktīvu piegādi, būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, cenu pilnīgi vai daļēji maksājot no budžeta.

    Šādi līgumi ir:

    a)

    ēku pirkšanas vai nomas līgumi;

    b)

    piegāžu līgumi;

    c)

    būvdarbu līgumi;

    d)

    pakalpojumu līgumi.

    2.   Pamatlīgumi ir līgumi, kuri noslēgti starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem un kuru mērķis ir paredzēt noteikumus, kas attiecināmi uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, paredzēto daudzumu. Uz tiem attiecas šīs sadaļas noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, tostarp reklāmu.

    3.   Neskarot 93. līdz 96. pantu, šī sadaļa neattiecas uz dotācijām.”.

    48)

    Regulas 89. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

    “Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst pamatlīgumus izmantot nepareizi vai tā, ka šādas izmantošanas mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.”.

    49)

    Regulas 90. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu groza šādi:

    i)

    pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “1.

    Visus līgumus, kas pārsniedz 105. pantā vai 167. pantā norādītās robežvērtības, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”;

    ii)

    otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Paziņojumus par līgumiem publicē iepriekš, izņemot šīs regulas 91. panta 2. punktā minētajos gadījumos, kā precizēts īstenošanas noteikumos, un izņemot paziņojumus par pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas II B pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (14).

    b)

    2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Līgumus, kuru vērtība ir mazāka par 105. vai 167. pantā norādīto robežvērtību, un Direktīvas 2004/18/EK II B pielikumā minētos pakalpojumu līgumus izsludina attiecīgā veidā, kā norādīts īstenošanas noteikumos.”.

    50)

    Regulas 91. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Iepirkuma procedūras var būt kādā no šādiem veidiem:

    a)

    atklāta procedūra;

    b)

    ierobežota procedūra;

    c)

    konkursi;

    d)

    pārrunu procedūra;

    e)

    konkursa sarunas.

    Ja publiskā iepirkuma līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāk 185. pantā minēto iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes cenšas iepirkuma procedūru īstenot kopīgi.

    Ja publiskā iepirkuma līgums vai pamatlīgums ir vajadzīgs, lai īstenotu vienas iestādes un kādas dalībvalsts līgumslēdzējas iestādes kopīgu rīcību, publiskā iepirkuma procedūru var kopīgi īstenot šī iestāde un šī līgumslēdzēja iestāde, kā precizēts īstenošanas noteikumos.”;

    b)

    svītro 2. punkta otro daļu;

    c)

    pievieno šādu 4. punktu:

    “4.   Īstenošanas noteikumos definē 1. punktā minēto iepirkuma procedūru, ko piemēro pakalpojumu līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2004/18/EK II B pielikums, un līgumiem, kuri ir pasludināti par slepeniem, kuru izpilde ir jāveic kopā ar īpašiem drošības pasākumiem, vai ja tas ir vajadzīgs Kopienu vai Eiropas Savienības būtisku interešu aizsardzībai.”.

    51)

    Regulas 92. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “92. pants

    Dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu ietver pilnīgu, skaidru un precīzu līguma priekšmeta aprakstu un precizē izslēgšanas, atlases un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.”.

    52)

    Regulas 93. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu groza šādi:

    i)

    ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:

    “Kandidātus vai pretendentus izslēdz no dalības iepirkuma procedūrās, ja:”;

    ii)

    f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “f)

    uz tiem pašlaik attiecas 96. panta 1. punktā minēta administratīvā sankcija.”;

    iii)

    pievieno šādu daļu:

    “Šā punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnīgi izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no bankrota administratoriem vai likvidatoriem atbilstīgi mierizlīgumam ar kreditoriem vai kādai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.”;

    b)

    2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Kandidāti vai pretendenti apliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no 1. punktā uzskaitītajiem gadījumiem. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var atturēties prasīt šādu apliecinājumu attiecībā uz ļoti mazas vērtības līgumiem, kā precizēts īstenošanas noteikumos.

    Lai pareizi piemērotu 1. punktu, kandidātam vai pretendentam, ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa:

    a)

    ja kandidāts vai pretendents ir juridiska persona – jāsniedz informācija par īpašumtiesībām, vadības, kontroles un pārstāvības pilnvarām attiecībā uz juridisko personu;

    b)

    ja ir paredzēts slēgt apakšlīgumu – jāapliecina, ka uz apakšlīguma slēdzēju neattiecas neviens no 1. punktā minētajiem gadījumiem.”;

    c)

    pievieno šādu punktu:

    “3.   Īstenošanas noteikumos paredz maksimālo termiņu, kurā 1. punktā minētie gadījumi ir pamats kandidātu un pretendentu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā. Maksimālais termiņš nepārsniedz desmit gadus.”.

    53)

    Regulas 94., 95. un 96. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

    “94. pants

    Līguma slēgšanas tiesības nepiešķir kandidātiem vai pretendentiem, kas, norisinoties iepirkuma procedūrai attiecībā uz šo līgumu:

    a)

    ir iesaistīti interešu konfliktā;

    b)

    ir vainīgi tādas informācijas sagrozīšanā, ko līgumslēdzēja iestāde prasa kā nosacījumu dalībai iepirkuma procedūrā, vai arī nesniedz šo informāciju;

    c)

    attiecībā uz šo iepirkuma procedūru ir situācijā, kad uz viņiem attiecas kāds no 93. panta 1. punktā minētajiem izslēgšanas gadījumiem.

    95. pants

    1.   Komisija izveido un uztur centrālu datubāzi, ievērojot Kopienas noteikumus par personas datu aizsardzību. Datubāzē ir ziņas par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 93., 94. pantā, 96. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Datubāze ir kopēja 185. pantā minētajām iestādēm, izpildaģentūrām un struktūrām.

    2.   Dalībvalstu un trešo valstu iestādes, kā arī struktūras, kas nav šā panta 1. punktā minētās struktūras, piedaloties budžeta izpildē saskaņā ar 53. un 54. pantu, paziņo kompetentajam kredītrīkotājam informāciju par kandidātiem un pretendentiem, uz kuriem attiecas kāds no 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, ja attiecīgā saimnieciskās darbības subjekta rīcība ir kaitējusi Kopienu finanšu interesēm. Kredītrīkotājs saņem šo informāciju un prasa, lai grāmatvedis to ievada datubāzē.

    Šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm un struktūrām ir piekļuve datubāzē glabātajai informācijai, un tās var – attiecīgos gadījumos un uz savu atbildību – šo informāciju ņemt vērā, piešķirot ar budžeta izpildi saistītu līgumu slēgšanas tiesības.

    3.   Īstenošanas noteikumos paredz pārredzamus un saskaņotus kritērijus, lai nodrošinātu izslēgšanas kritēriju samērīgu piemērošanu. Komisija nosaka standartizētas procedūras un tehniskās specifikācijas datubāzes uzturēšanai.

    96. pants

    1.   Līgumslēdzēja iestāde var piemērot administratīvas vai finansiālas sankcijas:

    a)

    kandidātiem vai pretendentiem – 94. panta b) apakšpunktā minētajos gadījumos;

    b)

    līgumslēdzējiem, kas ir nopietni pārkāpuši viņu saistības saskaņā ar līgumiem, kurus finansē no budžeta.

    Taču visos gadījumos līgumslēdzējai iestādei ir pienākums dot iespēju attiecīgajai personai izteikt savus apsvērumus.

    2.   Šā panta 1. punktā minētās sankcijas ir samērīgas ar līguma svarīgumu un pārkāpuma nopietnību, un tās var būt:

    a)

    attiecīgā kandidāta vai pretendenta, vai līgumslēdzēja izslēgšana – ilgākais, uz desmit gadiem – no līgumiem un dotācijām, ko finansē no budžeta; un/vai

    b)

    finansiālas sankcijas, ko maksā kandidāts vai pretendents, vai līgumslēdzējs, sankcijām nepārsniedzot attiecīgā līguma vērtību.”.

    54)

    Regulas 97. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “97. pants

    1.   Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piedāvājuma saturam piemērojamiem kritērijiem, pēc tam, kad ir pārbaudīta saimnieciskās darbības subjektu, kuri nav izslēgti saskaņā ar 93., 94. pantu un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktu, spēja atbilstīgi atlases kritērijiem, kuri noteikti dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu.

    2.   Līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar automātiskas piešķiršanas procedūru vai procedūru, kas paredz vislabāko cenas un vērtības attiecību.”.

    55)

    Regulas 98. pantu groza šādi:

    a)

    1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

    “1.   Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir tādi, kas nodrošina patiesu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus atver vienlaikus.

    2.   Ja to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, kā noteikts īstenošanas noteikumos, lai pretendenti dod iepriekšēju nodrošinājumu kā garantiju tam, ka iesniegtie cenas piedāvājumi netiks atsaukti.”;

    b)

    4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “4.   Visus dalības pieteikumus un piedāvājumus, par kuriem komisija paziņojusi, ka tie atbilst paredzētajiem nosacījumiem, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti dokumentos par uzaicinājumu uz konkursu, lai ierosinātu līgumslēdzējai iestādei piešķirt līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli.”.

    56)

    Regulas 102. un 103. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

    “102. pants

    1.   Īstenošanas noteikumos paredzētajos gadījumos līgumslēdzēja iestāde prasa, lai līgumslēdzēji dod iepriekšēju nodrošinājumu.

    2.   Ja līgumslēdzēja iestāde to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem dot šādu nodrošinājumu, lai:

    a)

    nodrošinātu līguma pilnīgu izpildi;

    b)

    ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

    103. pants

    Ja atklājas, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, iestādes procedūru aptur, un tās var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp anulēt procedūru.

    Ja pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas nopietnas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, tad – atkarībā no procedūras stadijas – iestādes var atturēties no līguma noslēgšanas vai apturēt līguma izpildi, vai, attiecīgos gadījumos, izbeigt līgumu.

    Ja šādas kļūdas, pārkāpumus vai krāpšanu ir izdarījis līgumslēdzējs, iestādes – samērā ar kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas smagumu – turklāt var atteikties izdarīt maksājumus, var atgūt jau samaksātās summas vai izbeigt visus līgumus, kas noslēgti ar šo līgumslēdzēju.”.

    57)

    Regulas 104. pantam pievieno šādu teikumu:

    “Saskaņā ar 59. pantu tās deleģē vajadzīgās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.”.

    58)

    Regulas 105. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “105. pants

    1.   Saskaņā ar šīs regulas otrās daļas IV sadaļu Direktīvā 2004/18/EK ir paredzētas robežvērtības, kas nosaka:

    a)

    šīs regulas 90. pantā minētos publicēšanas noteikumus;

    b)

    šīs regulas 91. panta 1. punktā minēto procedūru izvēli;

    c)

    attiecīgos termiņus.

    2.   Ievērojot īstenošanas noteikumos paredzētos izņēmumus un nosacījumus, līgumslēdzēja iestāde – tiktāl, ciktāl tas attiecas uz līgumiem, ko reglamentē Direktīva 2004/18/EK – neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies atlikšanas periods.”.

    59)

    Pirmās daļas VI sadaļas 1. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    “1. NODAĻA

    Dotāciju piemērošanas joma un veidi”.

    60)

    Regulas 108. pantu groza šādi:

    a)

    1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Dotācijas piešķir vai nu ar rakstisku nolīgumu, vai ar Komisijas lēmumu, kuru paziņo veiksmīgajam pretendentam.”;

    b)

    2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Šīs sadaļas nozīmē dotācijas nav:

    a)

    izdevumi par iestāžu locekļiem un personālu un iemaksas Eiropas skolām;

    b)

    aizņēmumi, risku ietveroši Kopienas instrumenti vai Kopienas finanšu iemaksas šādos instrumentos, 88. pantā minētie publiskā iepirkuma līgumi un atbalsts, ko maksā kā makrofinansiālu atbalstu un budžeta atbalstu;

    c)

    kapitālieguldījumi, pamatojoties uz privāta ieguldītāja principu, kvazikapitāla finansējums un akcijas/kapitāla daļas vai līdzdalība akciju kapitālā starptautiskās finanšu iestādēs, tādās kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), vai specializētās Kopienas struktūrās, tādās kā Eiropas Investīciju fonds (EIF);

    d)

    ieguldījums, ko Kopienas maksā kā dalības maksu organizācijām, kuru dalībnieces tās ir;

    e)

    izdevumi, ko veic, īstenojot dalītu, decentralizētu vai kopīgu pārvaldību 53. līdz 53.d panta nozīmē;

    f)

    maksājumi struktūrām, kurām saskaņā ar 54. panta 2. punktu ir deleģēti izpildes uzdevumi, un iemaksas, ko maksā likumdevējas iestādes izveidotām struktūrām saskaņā ar to izveides pamataktu;

    g)

    izdevumi saistībā ar zivsaimniecības tirgiem, kā minēts 3. panta 2. punkta f) apakšpunktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (15);

    h)

    transporta izdevumu un dienasnaudas atmaksāšana vai, attiecīgos gadījumos, citas kompensācijas iestāžu uzaicinātām vai pilnvarotām personām.

    c)

    pievieno šādus punktus:

    “3.   Dotācijām pielīdzina un saskaņā ar šo sadaļu reglamentē :

    a)

    labumu, ko iegūst no noteiktu aizņēmumu procentu subsīdijām;

    b)

    kapitālieguldījumus vai līdzdalību, kas nav 2. punkta c) apakšpunktā minētie kapitālieguldījumi vai līdzdalība.

    4.   Ikviena iestāde var piešķirt dotācijas komunikāciju darbībām, ja attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ publiskā iepirkuma procedūru izmantošana nav lietderīga.”.

    61)

    Iekļauj šādu pantu:

    “108.a pants

    1.   Dotācijas var būt:

    a)

    faktisko atbilstīgo izmaksu noteiktas daļas atmaksāšana;

    b)

    vienreizējs maksājums;

    c)

    vienotas likmes finansējums;

    d)

    šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto veidu kombinācija.

    2.   Dotācijas nepārsniedz vispārējo maksimālo apjomu, kas izteikts kā absolūtā vērtība.”.

    62)

    Pirmās daļas VI sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    “2. NODAĻA

    Principi”.

    63)

    Regulas 109. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “109. pants

    1.   Uz dotācijām attiecas pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principi.

    Tās nevar būt kumulatīvas vai piešķirtas ar atpakaļejošu spēku, un tām jābūt saistītām ar līdzfinansējumu.

    Nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt kombinētu atbilstīgo izmaksu kopapjomu, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

    2.   Dotāciju mērķis vai sekas nevar būt peļņas radīšana saņēmējam.

    3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro:

    a)

    pētījumu, izpētes vai mācību stipendijām, ko maksā fiziskām personām;

    b)

    konkursos piešķirtām godalgām;

    c)

    darbībām, kuru mērķis ir stiprināt saņēmēja finanšu spēju vai radīt ienākumus saistībā ar ārējo darbību.”.

    64)

    Regulas 110. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Dotācijas piešķir saskaņā ar ikgadēju darba programmu, kuru publicē gada sākumā.

    Ikgadējo darba programmu īsteno, publicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad saņēmēja vai darbības iezīmju dēļ attiecīgās darbības sakarā nav citas izvēles, vai ja saņēmējs ir pamataktā identificēts kā dotācijas saņēmējs.

    Šā punkta pirmo daļu nepiemēro krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības pasākumiem.”.

    65)

    Regulas 111. un 112. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

    “111. pants

    Par katru darbību vienam un tam pašam saņēmējam var piešķirt tikai vienu dotāciju no budžeta, izņemot gadījumus, kad citādi ir atļauts ar attiecīgajiem pamataktiem.

    Vienā saimnieciskajā gadā saņēmējam var piešķirt tikai vienu darbības dotāciju no budžeta.

    Pretendents tūlīt informē kredītrīkotājus par jebkādiem vairākiem pieteikumiem un vairākām dotācijām saistībā ar vienu un to pašu darbību vai vienu un to pašu darba programmu.

    Vienas un tās pašas izmaksas nekādā gadījumā nevar finansēt no budžeta divreiz.

    112. pants

    1.   Dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību vienīgi tādā gadījumā, ja pretendents var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotācijas piešķiršanas.

    Šādos gadījumos finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, kā noteikts pamataktā, vai gadījumā, ja izdevumi nepieciešami krīzes pārvarēšanas atbalsta vai humānās palīdzības pasākuma pienācīgai īstenošanai, kā paredzēts īstenošanas noteikumos.

    Dotācijas nevar piešķirt ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtām darbībām.

    2.   Darbības dotāciju piešķir sešos mēnešos pēc saņēmēja budžeta gada sākuma. Finansējumam atbilstīgās izmaksas nevar būt radušās ne pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas, ne arī pirms saņēmēja budžeta gada sākuma.”.

    66)

    Regulas 113. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Ja vien attiecībā uz iestādēm, kas īsteno vispārējas Eiropas nozīmes mērķi, pamataktā nav noteikts citādi, tad, atjaunojot darbības dotācijas, tās pakāpeniski samazina. Šis noteikums neattiecas uz dotācijām, ko piešķir vienā no 108.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem veidiem.”.

    67)

    Regulas 114. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “114. pants

    1.   Dotāciju pieteikumus iesniedz rakstiski.

    2.   Dotāciju pieteikumi ir atbilstīgi, ja tos iesniedz:

    a)

    juridiskas personas; dotāciju pieteikumi var būt atbilstīgi, ja tos iesniedz subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka to pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības šo subjektu vārdā, kā arī uzņemties finansiālu atbildību;

    b)

    fiziskas personas, ciktāl to prasa pretendenta darbības būtība vai iezīmes vai pretendenta sasniedzamais mērķis.

    3.   Dotācijas nevar piešķirt pretendentiem, uz kuriem dotāciju piešķiršanas procedūras laikā attiecas kāds no 93. panta 1. punktā, 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

    Pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviens no šā punkta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem. Tomēr kredītrīkotājs var atturēties prasīt šādu apliecinājumu attiecībā uz ļoti mazas vērtības dotācijām, kā precizēts īstenošanas noteikumos.

    4.   Saskaņā ar 96. pantu kredītrīkotājs var pretendentiem piemērot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas administratīvās un finansiālās sankcijas.

    Šādas sankcijas var piemērot arī saņēmējiem, kuri pieteikuma iesniegšanas vai dotācijas izmantošanas laikā ir snieguši nepatiesas ziņas, iesniedzot informāciju, ko pieprasa kredītrīkotājs, vai arī nav snieguši šo informāciju.”.

    68)

    Regulas 116. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Priekšlikumus izvērtē, pamatojoties uz iepriekš izziņotiem atlases un piešķiršanas kritērijiem, lai noteiktu priekšlikumus, kurus var finansēt.”.

    69)

    Regulas 118. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “118. pants

    1.   Ja atbildīgais kredītrīkotājs to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, viņš var prasīt, lai saņēmējs dod iepriekšēju nodrošinājumu nolūkā ierobežot finansiālos riskus, kas saistīti ar iepriekšēja finansējuma samaksu.

    2.   Kredītrīkotājs prasa, lai saņēmējs dod šādu iepriekšēju nodrošinājumu gadījumos, kas precizēti īstenošanas noteikumos.”.

    70)

    Regulas 119. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Ja saņēmējs nepilda savas saistības, dotāciju aptur vai samazina, vai izbeidz īstenošanas noteikumos paredzētajos gadījumos pēc tam, kad saņēmējam bijusi dota iespēja izteikt savus apsvērumus.”.

    71)

    Regulas 120. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “120. pants

    1.   Ja darbības īstenošanai nepieciešams, lai saņēmējs piešķirtu iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, attiecīgās procedūras paredz īstenošanas noteikumos.

    2.   Ja darbības īstenošanai nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu trešām personām, Kopienas dotācijas saņēmējs var sniegt šādu finansiālu atbalstu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a)

    finansiālais atbalsts nav darbības primārais mērķis;

    b)

    šāda atbalsta sniegšanas nosacījumi ir precīzi noteikti lēmumā par dotāciju vai nolīgumā starp saņēmēju un Komisiju, neparedzot šajā sakarā nekādu rīcību pēc saviem ieskatiem;

    c)

    attiecīgās summas ir mazas.

    Šā punkta c) apakšpunkta nolūkā finansiālā atbalsta maksimālo summu, ko saņēmējs var maksāt trešai personai, paredz īstenošanas noteikumos.

    3.   Katrā lēmumā par dotāciju vai nolīgumā skaidri nosaka, ka Komisija un Revīzijas palāta īsteno savas kontroles pilnvaras – veicot dokumentu kontroli un kontroli uz vietas – attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Kopienas līdzekļus.”.

    72)

    Regulas 121. pantu groza šādi:

    a)

    panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “a)

    iestāžu finanšu pārskatus, kā izklāstīts 126. pantā, kā arī 185. pantā minēto struktūru un tādu citu struktūru finanšu pārskatus, kuru pārskati ir jākonsolidē saskaņā ar Kopienas grāmatvedības noteikumiem;”;

    b)

    panta d) punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “d)

    apkopotus pārskatus par budžeta izpildi, kuri sniedz c) punktā minētajos pārskatos iekļauto informāciju.”.

    73)

    Regulas 122. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “122. pants

    1.   Iestāžu un 121. pantā minēto struktūru pārskatiem pievieno pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību saimnieciskā gada laikā.

    2.   Šā punkta 1. punktā minētajā pārskatā, inter alia, sniedz atskaiti par apropriāciju īstenošanas proporcionālo apjomu līdz ar kopsavilkuma informāciju par apropriāciju pārvietošanu starp dažādiem budžeta posteņiem.”.

    74)

    Regulas 128. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “128. pants

    Citu iestāžu un 121. pantā minēto struktūru grāmatveži līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskus pārskatus kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību gada laikā.

    Komisijas grāmatvedis konsolidē šos provizoriskos pārskatus ar Komisijas provizoriskajiem pārskatiem un līdz nākamā gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Komisijas provizoriskos pārskatus līdz ar tās pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību gada laikā, pievienojot provizoriskos konsolidētos pārskatus.

    Tāpat katras iestādes un 121. pantā minētās struktūras grāmatvedis līdz šā panta otrajā daļā noteiktajai dienai nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību.”.

    75)

    Regulas 129. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktā vārdkopu “185. pantā” aizstāj ar vārdkopu “121. pantā”;

    b)

    2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Iestādes, izņemot Komisiju, un visas 121. pantā minētās struktūras saskaņā ar 61. pantu sagatavo savus galīgos pārskatus un galīgo konsolidēto pārskatu sagatavošanas nolūkā līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta tos Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.”;

    c)

    iekļauj šādu punktu:

    “2.a   Komisijas grāmatvedis sagatavo galīgos konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz informāciju, ko pārējās iestādes iesniegušas saskaņā ar 2. punktu. Galīgajiem konsolidētajiem pārskatiem pievieno Komisijas grāmatveža apliecinājumu, ar kuru viņš apliecina, ka pārskati ir sagatavoti saskaņā ar VII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kā izklāstīts finanšu pārskatu pielikumā.”;

    d)

    3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “3.   Pēc galīgo konsolidēto pārskatu un savu galīgo pārskatu apstiprināšanas Komisija līdz nākamā saimnieciskā gada 31. jūlijam tos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.”;

    e)

    4. punktā vārdkopu “31. oktobrim” aizstāj ar vārdkopu “15. novembrim”.

    76)

    Regulas 131. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktā vārdu “Komisija” aizstāj ar vārdkopu “Komisijas grāmatvedis”;

    b)

    2. punktā vārdu “Komisija” aizstāj ar vārdkopu “Komisijas grāmatvedis”.

    77)

    Regulas 133. panta 1. punktā vārdkopu “185. pantā” aizstāj ar vārdkopu “121. pantā”.

    78)

    Regulas 134. pantā vārdkopu “185. pantā” aizstāj ar vārdkopu “121. pantā”.

    79)

    Regulas 138. panta 1. punktā vārdkopu “185. pantā” aizstāj ar vārdkopu “121. pantā”.

    80)

    Regulas 139. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Ikviena iestāde informē Revīzijas palātu un budžeta lēmējinstitūciju par visiem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem.”.

    81)

    Regulas 143. pantu groza šādi:

    a)

    2. punktā vārdkopu “15. jūnijā” aizstāj ar vārdkopu “30. jūnijā” un vārdkopu “30. septembrī” – ar vārdkopu “15. oktobrī”;

    b)

    5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “5.   Līdz 15. novembrim Revīzijas palāta nosūta iestādēm, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, un pārējām iestādēm savu gada pārskatu kopā ar iestāžu atbildēm un nodrošina to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”;

    c)

    6. punktā vārdkopu “15. februārim” aizstāj ar vārdkopu “28. februārim”.

    82)

    Regulas 144. pantu groza šādi:

    a)

    1. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Ja Revīzijas palāta izlemj, ka kāds no īpašajiem ziņojumiem jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiem pievieno attiecīgo iestāžu atbildes.”;

    b)

    2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

    “Revīzijas palāta var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī visus EK līguma 248. panta 4. punktā un Euratom līguma 160.c panta 4. punktā minētos atzinumus, kas neattiecas uz priekšlikumiem vai projektiem, kuriem piemēro likumdošanas apspriedes procedūru.”.

    83)

    Regulas 145. panta 1. punktā vārdkopu “30. aprīlim” aizstāj ar vārdkopu “15. maijam”.

    84)

    Otrās daļas I sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    “I SADAĻA

    EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS GARANTIJU FONDS”.

    85)

    Regulas 148. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Šīs regulas pirmā un trešā daļa attiecas uz izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kas minētas noteikumos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), un to ieņēmumiem, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi.”.

    86)

    Regulas 149. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   ELGF ietver nediferencētas apropriācijas katram saimnieciskajam gadam, izņemot izdevumus, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, kurus finansē no diferencētām apropriācijām.”;

    b)

    3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “3.   Apropriācijas, par kurām nav uzņemtas saistības un kuras attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punktā minētajām darbībām, var pārnest vienīgi uz nākamo saimniecisko gadu.

    Nepārsniedzot 2 % no šā punkta pirmajā daļā minētajām sākotnējām apropriācijām, šāda pārnešana nepārsniedz Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (16), 11. pantā minēto tiešo maksājumu korekcijas summu, ko piemēroja iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

    Pārnestās apropriācijas atgriež vienīgi tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām.

    Šāda pārnešana var radīt papildu maksājumu vienīgi galīgajiem saņēmējiem, uz kuriem iepriekšējā saimnieciskajā gadā attiecās tiešo maksājumu korekcija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 11. pantu.

    Lēmumu par pārnešanu pieņem Komisija līdz tā gada 15. februārim, uz kuru apropriācija tiek pārnesta, un informē par to budžeta lēmējinstitūciju.

    87)

    Regulas 150. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

    “2.   Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka šo maksājumu summas, veido vispārējās provizoriskās saistības, kuras nevar pārsniegt kopējās apropriācijas, kas iekļautas attiecībā uz ELGF.

    3.   No 15. novembra par parastajiem ELGF pārvaldības izdevumiem var iepriekš uzņemties saistības no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt trīs ceturtdaļas no atbilstīgo apropriāciju kopapjoma kārtējam saimnieciskajam gadam. Tās var attiekties vienīgi uz izdevumiem, kuru principi ir noteikti pamataktā.”.

    88)

    Regulas 151. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Izdevumus, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos par ELGF, paredz kā saistību priekšmetu atbilstīgi nodaļai, pantam un postenim divus mēnešus pēc tam, kad ir saņemti dalībvalstu nosūtītie paziņojumi. Šādas saistības var uzņemties pēc minētā divu mēnešu termiņa, ja vien ir nepieciešama apropriāciju pārvietošana attiecībā uz atbilstīgajiem budžeta posteņiem. Izņemot gadījumus, kad maksājumus jau ir veikušas dalībvalstis vai kad atbilstība ir apšaubāma, summas izmaksā kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu termiņā.”.

    89)

    Regulas 152. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “152. pants

    Budžeta uzskaitē izdevumus iegrāmato pārskatos par saimniecisko gadu, pamatojoties uz atmaksājumiem, ko Komisija veikusi dalībvalstīm ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī, ar nosacījumu, ka grāmatvedis saņēmis maksājuma rīkojumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī.”.

    90)

    Regulas 153. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Ja Komisija var pārvietot apropriācijas saskaņā ar 23. panta 1. punktu, tā pieņem lēmumu ne vēlāk kā nākamā saimnieciskā gada 31. janvārī un informē par to budžeta lēmējinstitūciju, kā noteikts 23. panta 1. punktā.”.

    91)

    Regulas 154. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “154. pants

    1.   Saskaņā ar šo sadaļu piešķirtos ieņēmumus piešķir atbilstīgi to izcelsmei saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

    2.   Iznākumu lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantā, iekļauj vienā pantā.”.

    92)

    Otrās daļas II sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    “II SADAĻA

    STRUKTŪRFONDI, KOHĒZIJAS FONDS, EIROPAS ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS UN EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI”.

    93)

    Regulas 155. pantu groza šādi:

    a)

    1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “1.   Šīs regulas pirmo un trešo daļu piemēro izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas regulās, kas reglamentē Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (17), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) (18), Eiropas Sociālo fondu (ESF) (19), Kohēzijas fondu (20) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF) (21), turpmāk – “Fondi”, kā arī to ieņēmumiem, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi.

    b)

    svītro 3. punktu.

    94)

    Regulas 157. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.”.

    95)

    Regulas 158. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “158. pants

    Attiecībā uz šajā sadaļā minētajiem darbības izdevumiem Komisija var, izņemot attiecībā uz ELFLA, veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, ja attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim, kā noteikts 155. pantā minētajās regulās, kas reglamentē Fondus, vai ja tās ir tehniskās palīdzības izdevumi.”.

    96)

    Regulas 160. pantā iekļauj šādu punktu:

    “1.a   Apropriācijas attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda izpētes fonda, kas izveidots ar EK līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem 18. panta nozīmē. Saistību apropriācijas, ko rada šie ieņēmumi, dara pieejamas, tiklīdz ir aprēķināta debitoru parādu summa, un maksājumu apropriācijas – tiklīdz ieņēmumi ir saņemti.”.

    97)

    Iekļauj šādu pantu:

    “160.a pants

    1.   Saistību apropriācijas, kuras atbilst to saistību apjomam, kas atceltas tādēļ, ka izpētes projekti, kuriem tās bija iezīmētas, pilnīgi vai daļēji nav izpildīti, izņēmuma un attiecīgi pamatotos gadījumos atkārtoti dara pieejamas, ja ir svarīgi īstenot sākotnēji plānoto programmu, izņemot gadījumu, kad kārtējā saimnieciskā gadā budžetā ir paredzēti līdzekļi šim mērķim.

    2.   Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija katra saimnieciskā gada sākumā pārbauda visas saistību atcelšanas, kas izdarītas iepriekšējā saimnieciskā gada laikā, un, ņemot vērā prasības, izvērtē nepieciešamību apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

    Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija līdz katra saimnieciskā gada 15. februārim var iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai attiecīgus priekšlikumus, katram budžeta postenim norādot iemeslus, kāpēc attiecīgās apropriācijas atkārtoti darīt pieejamas.

    3.   Budžeta lēmējinstitūcija sešās nedēļās pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumiem. Ja minētajā termiņā lēmums nav pieņemts, priekšlikumus uzskata par apstiprinātiem.

    Saistību apropriāciju summa, ko atkārtoti dara pieejamu n gadā, nekādā gadījumā nepārsniedz 25 % no kopējās atceltās summas tam pašam budžeta postenim n–1 gadā.

    4.   Nevar pārnest saistību apropriācijas, kuras atkārtoti darītas pieejamas.

    Juridiskās saistības attiecībā uz saistību apropriācijām, kas atkārtoti darītas pieejamas, noslēdz līdz n gada 31. decembrim.

    Saistību apropriāciju, kas atkārtoti darītas pieejamas, neizlietoto atlikumu n gada beigās atbildīgais kredītrīkotājs atceļ pavisam.”.

    98)

    Regulas 163. panta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

    “Šajā sadaļā minētās darbības var īstenot Komisija centralizēti, saņēmēja(-s) trešā(-s) valsts(-is) decentralizēti, īstenojot dalītu pārvaldību, vai arī tās var īstenot kopīgi ar starptautiskām organizācijām saskaņā ar 53. līdz 57. panta attiecīgajiem noteikumiem.”.

    99)

    Svītro 164. pantu.

    100)

    Regulas 166. pantu groza šādi:

    a)

    1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

    “a)

    finansēšanas līgumam starp Komisiju, kas darbojas Kopienu vārdā, un saņēmēju(-ām) trešo(-ām) valsti(-īm) vai to norīkotām struktūrām, turpmāk – “saņēmēji”;

    b)

    līgumam vai dotācijas nolīgumam starp Komisiju un valstu vai starptautiskām publiskā sektora struktūrām vai starp Komisiju un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par attiecīgo darbību veikšanu.”;

    b)

    1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

    “Noteikumus ārējā atbalsta sniegšanai paredz instrumentā, saskaņā ar kuru pārvalda a) un b) apakšpunktā paredzētos finansēšanas līgumus vai līgumus, vai dotācijas.”;

    c)

    2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Finansēšanas līgumus ar saņēmējām trešām valstīm, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, noslēdz ne vēlāk kā n+1 gada 31. decembrī, kur n gads ir gads, kurā budžeta saistības radušās.

    Atsevišķus līgumus, lēmumus par dotācijām un nolīgumus, ar kuriem īsteno šādus finansēšanas līgumus, noslēdz vai pieņem ne vēlāk kā trīs gadus pēc finansēšanas līguma noslēgšanas dienas.

    Atsevišķus līgumus un nolīgumus attiecībā uz revīziju un izvērtēšanu var noslēgt vēlāk.”;

    d)

    pievieno šādu 3. punktu:

    “3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro daudzgadu programmām šādos gadījumos:

    pārrobežu sadarbības, reģionālās attīstības, cilvēkresursu attīstības un lauku attīstības komponentiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (22);

    pārrobežu sadarbības komponentam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (23).

    Iepriekšminētajos gadījumos piemēro šādus noteikumus:

    a)

    jebkuru budžeta saistību daļu attiecībā uz šādu daudzgadu programmu automātiski atceļ, ja līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc n gada, kurā budžeta saistības uzņēmās:

    i)

    tā nav izmantota iepriekšējam finansējumam; vai

    ii)

    tā nav izmantota starpposma maksājumu veikšanai; vai

    iii)

    attiecībā uz to nav iesniegta izdevumu deklarācija;

    b)

    automātiski atceļ to budžeta saistību daļu, kura vēl ir atvērta 2017. gada 31. decembrī un par kuru līdz 2018. gada 31. decembrim nav iesniegta izdevumu deklarācija.

    101)

    Regulas 167. pantu groza šādi:

    a)

    1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

    “c)

    valsts vai starptautiska publiskā sektora struktūra vai fiziska vai juridiska persona, kas ir dotācijas saņēmējs ārējas darbības veikšanai.”;

    b)

    2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Šīs regulas 166. pantā paredzētajos finansēšanas līgumos vai lēmumos par dotācijām ir jānosaka iepirkuma procedūras.”.

    102)

    Otrās daļas IV sadaļas 4. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

    “4. NODAĻA

    Dotācijas”.

    103)

    Iekļauj šādu pantu:

    “169.a pants

    Dotāciju procedūras, ko decentralizētā pārvaldībā piemēro saņēmējas trešās valstis, nosaka 166. pantā minētajos finansēšanas līgumos. To pamatā ir šīs regulas pirmās daļas VI sadaļā paredzētie noteikumi.”.

    104)

    Regulas 170. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “170. pants

    Visos finansēšanas līgumos, nolīgumos par dotāciju piešķiršanu vai lēmumos par dotācijām ir skaidri jāparedz, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir revīzijas pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus.”.

    105)

    Regulas 171. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

    “2.   Šī sadaļa, izņemot 174., 174.a pantu un 175. panta 2. punktu, attiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbību.”.

    106)

    Regulas 173. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “173. pants

    Saskaņā ar 59. pantu Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.”.

    107)

    Regulas 174. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

    “Attiecīgā Eiropas biroja direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, pieņem kritērijus, kas ir grāmatvedības sistēmas pamatā.”.

    108)

    Iekļauj šādu pantu:

    “174.a pants

    1.   Katra iestāde var deleģēt kredītrīkotāja pilnvaras iestāžu Eiropas biroja direktoram attiecībā uz tās sadaļā iekļauto apropriāciju pārvaldību un šādas pilnvaru deleģēšanas ierobežojumus un nosacījumus.

    2.   Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti šīs regulas pirmās daļas IV sadaļas 8. nodaļā.”.

    109)

    Regulas 175. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “175. pants

    Ja Eiropas biroja uzdevums saistīts ar piegādēm trešām personām par atlīdzību, tā direktors, iepriekš saņemot pārvaldības komitejas apstiprinājumu, paredz īpašus noteikumus, kas reglamentē šo piegāžu veikšanu un atbilstīgo uzskaiti.”.

    110)

    Svītro 176. pantu.

    111)

    Regulas 178. pantu groza šādi:

    a)

    1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

    “Šādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām, ko attiecīgajai budžeta pozīcijai budžeta lēmējinstitūcija apstiprinājusi kārtējam saimnieciskajam gadam.”;

    b)

    2. punktam pievieno šādu teikumu:

    “Šādā gadījumā 1. punktā minēto ierobežojumu nepiemēro.”.

    112)

    Regulas 179. panta 3. punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:

    “Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm plāno sniegt atzinumu, tā divās nedēļās pēc tam, kad saņēmusi informāciju par celtniecības projektu, paziņo attiecīgajai iestādei par nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja nav atbildes, attiecīgā iestāde var turpināt plānoto darbību atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai, ievērojot EK līguma 282. pantu un Euratom līguma 185. pantu attiecībā uz Kopienas pārstāvību.

    Šo atzinumu nosūta attiecīgajai iestādei divās nedēļās pēc minētās paziņošanas.”.

    113)

    Iekļauj šādu VII sadaļu:

    “VII SADAĻA

    EKSPERTI

    179.a pants

    Īstenošanas noteikumos iekļauj īpašu procedūru tādu ekspertu atlasei, kuriem maksā noteiktu summu par iestādēm sniegto palīdzību, jo īpaši izvērtējot priekšlikumus un dotāciju pieteikumus vai piedāvājumus iepirkumu procedūrās, un par tehnisko palīdzību no budžeta finansēto projektu turpmākajā un galīgajā izvērtēšanā.”.

    114)

    Svītro 180. pantu.

    115)

    Regulas 181. pantu aizstāj ar šādu pantu:

    “181. pants

    1.   Attiecībā uz 155. panta 1. punktā minētajiem Fondiem, par kuriem pamataktus atcēla pirms šīs regulas piemērošanas dienas, saskaņā ar 157. panta 1. punktu atceltās apropriācijas var atkārtoti darīt pieejamas, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija, vai force majeure gadījumā, kam ir būtiska ietekme uz minēto Fondu atbalstīto darbību īstenošanu.

    2.   Šīs regulas 95. pantā minēto centrālo datubāzi izveido līdz 2009. gada 1. janvārim.

    3.   Attiecībā uz tādu apropriāciju pārvietošanu, kuras attiecas uz darbības izdevumiem, kas minēti regulās, kuras reglamentē struktūrfondus un Kohēzijas fondu 2000.–2006. gada plānošanas periodā, un par kurām vēl ir jāveic Kopienas maksājumi, lai nokārtotu Kopienas nesamaksātās saistības līdz palīdzības pasākumu slēgšanai, Komisija var veikt pārvietošanu no vienas sadaļas uz citu, ar nosacījumu, ka attiecīgās apropriācijas:

    ir paredzētas tam pašam mērķim; vai

    attiecas uz Kopienas iniciatīvām vai tehnisko palīdzību un inovāciju pasākumiem un ka tās pārvieto uz tāda paša veida pasākumiem.

    4.   Šīs regulas 148. panta 1. punktā minētajam fondam 30. panta 3. punktu pirmo reizi piemēro attiecībā uz maksājumiem, ko finansē no 2008. gada budžeta.”.

    116)

    Regulas 185. pantu groza šādi:

    a)

    1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

    “Komisija pieņem pamata finanšu regulu struktūrām, ko izveidojušas Kopienas un kas ir juridiskas personas, un kas faktiski saņem iemaksas no budžeta.”;

    b)

    svītro 4. punktu.

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no dienas, kad sāk piemērot Komisijas Regulu, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Finanšu regulas īstenošanai, un, vēlākais, no 2007. gada 1. maija.

    Tomēr šīs regulas 1. panta 80. un 84. līdz 94. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2006. gada 13. decembrī.

    Padomes vārdā –

    E. TUOMIOJA

    priekšsēdētājs


    (1)  Atzinums sniegts 2006. gada 6. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

    (2)  OV C 13, 18.1.2006., 1. lpp.

    (3)  OV C 28, 3.2.2006., 83. lpp.

    (4)  OV C 248, 16.9.2002., 1. lpp.

    (5)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

    (6)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

    (7)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2083/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 28. lpp.).

    (8)  OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

    (9)  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

    (10)  OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

    (11)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

    (12)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

    (13)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.”.

    (14)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2083/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 28. lpp.).”;

    (15)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.).”;

    (16)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.).”.

    (17)  Regula (EK) Nr. 1290/2005.

    (18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1080/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu (OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp.).

    (19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1081/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas Sociālo fondu (OV L 210, 31.7.2006., 12. lpp.).

    (20)  Padomes Regula (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada 11. jūlijs) par Kohēzijas fonda izveidi (OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.).

    (21)  Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).”

    (22)  OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

    (23)  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.


    Top