30.6.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 177/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2006/48/EK

(2006. gada 14. jūnijs)

par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (4) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības labad būtu lietderīgi to pārstrādāt.

(2)	Lai atvieglinātu kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, ir jānovērš visvairāk traucējošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kuri paredz noteikumus, kas attiecas uz šīm iestādēm.

(3)	Šī direktīva ir būtisks instruments iekšējā tirgus izveidei kredītiestāžu jomā gan attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(4)

Komisijas 1999. gada 11. maija Paziņojumā “Finanšu tirgu ietvara īstenošana – rīcības plāns” minēti daudzi mērķi, kas jāsasniedz, lai pilnīgotu finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Lisabonas Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē noteica mērķi īstenot minēto rīcības plānu līdz 2005. gadam. Pārstrādāti noteikumi par pašu kapitālu ir būtisks rīcības plāna elements.

(5)	Kredītiestāžu koordinēšanas pasākumiem būtu jāattiecas uz visām šādām iestādēm gan nolūkā aizsargāt noguldījumus, gan nolūkā radīt tām vienādus konkurences apstākļus. Tomēr būtu atbilstīgi jāņem vērā objektīvās atšķirības to statūtos un mērķos, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos.

(6)

Tādēļ šo pasākumu piemērošanas jomai vajadzētu būt iespējami plašai, aptverot visas iestādes, kuru komercdarbība ir pieņemt no sabiedrības atmaksājamus naudas līdzekļus vai nu kā noguldījumus, vai kā citādi, piemēram, pastāvīgi emitējot obligācijas un citus līdzīgus vērtspapīrus, kā arī piešķirt kredītus uz sava rēķina. Būtu jāparedz izņēmumi attiecībā uz dažām kredītiestādēm, kam nevar piemērot šo direktīvu. Šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu skart tādu attiecīgās valsts tiesību aktu piemērošanu, kuri paredz īpašas papildu atļaujas, kas kredītiestādēm ļauj veikt īpašas darbības vai īpašas operācijas.

(7)

Ir lietderīgi īstenot vienīgi būtisko saskaņošanu, kas ir nepieciešama un pietiekama, lai nodrošinātu atļauju piešķiršanas un konsultatīvās uzraudzības sistēmu savstarpēju atzīšanu, padarot iespējamu vienotas visā Kopienā atzītas atļaujas piešķiršanu un izcelsmes dalībvalsts uzraudzības principa piemērošanu. Tādēļ prasība izstrādāt darbības programmu būtu jāuzskata vienīgi par faktoru, kas ļauj kompetentajām iestādēm pieņemt lēmumus, pamatojoties uz precīzāku informāciju, izmantojot objektīvus kritērijus. Tomēr vajadzētu būt iespējamai zināmai elastībai saistībā ar prasībām, kas attiecas uz kredītiestāžu juridisko formu banku nosaukumu aizsardzības jomā.

(8)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, paredzēt noteikumus par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, kā arī to konsultatīvu uzraudzību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka paredzētās darbības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(9)

Jāizvirza vienādas finanšu prasības kredītiestādēm, lai nodrošinātu vienādus aizsardzības pasākumus noguldītājiem un godīgas konkurences apstākļus līdzīgu grupu kredītiestādēm. Pirms turpmākas koordinācijas būtu jānosaka attiecīgi struktūru koeficienti, kas ļauj, sadarbojoties valstu iestādēm, saskaņā ar standartmetodēm novērtēt līdzīga tipa kredītiestāžu stāvokli. Šai procedūrai būtu jāpalīdz pakāpeniski tuvināt koeficientu sistēmas, ko izveidojušas un piemēro dalībvalstis. Tomēr jānošķir koeficienti, kas paredzēti, lai nodrošinātu nevainojamu kredītiestāžu vadību, un tie, kas izveidoti ekonomiskās un monetārās politikas nolūkā.

(10)

Savstarpējas atzīšanas princips un izcelsmes dalībvalsts kontroles princips nosaka, ka dalībvalstu kompetentās iestādes nedrīkst piešķirt atļauju vai tā ir jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programma, darbību veikšanas vieta vai faktiskā darbība skaidri rāda, ka kredītiestāde izvēlējusies kādas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai veic lielāko daļu darbības. Ja šādu skaidru norāžu nav, bet banku grupas uzņēmumu aktīvu lielākā daļa atrodas citā dalībvalstī, kuras kompetentās iestādes veic konsolidēto uzraudzību, tad saskaņā ar 125. un 126. pantu konsolidētās uzraudzības kompetenci maina tikai ar minēto kompetento iestāžu piekrišanu. Tādas kredītiestādes atļaujai, kas ir juridiskā persona, jābūt piešķirtai dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Tādas kredītiestādes, galvenajam birojam, kura nav juridiska persona, jābūt dalībvalstī, kurā tai ir izsniegta atļauja. Turklāt dalībvalstīm jāprasa no kredītiestādēm, lai galvenais birojs vienmēr atrastos to izcelsmes valstī un lai tas tur faktiski darbotos.

(11)

Kompetentajām iestādēm nevajadzētu kādai kredītiestādei piešķirt vai saglabāt atļauju, kad starp minēto iestādi un citām fiziskām vai juridiskām personām ir tāda veida ciešas saiknes, kas liedz atbilstīgi īstenot to uzraudzības uzdevumu. Jau apstiprinātām kredītiestādēm ir jāpakļaujas kompetento iestāžu prasībām arī šajā sakarā.

(12)

Norāde par to, ka uzraudzības iestādes atbilstīgi pilda savus uzraudzības uzdevumus, attiecas uz konsolidētu uzraudzību, kas būtu jāīsteno attiecībā uz kādu kredītiestādi, kad Kopienas tiesību akti paredz šāda veida uzraudzību. Šādos gadījumos iestādēm, kurām iesniegts atļaujas pieteikums, būtu jāspēj konstatēt iestādes, kuru kompetencē ir veikt šīs kredītiestādes konsolidētu uzraudzību.

(13)

Šī direktīva dalībvalstīm un/vai kompetentajām iestādēm dod iespēju piemērot kapitāla prasības individuāli vai konsolidēti un nepiemērot individuāli gadījumos, kad tās uzskata par atbilstošu. Individuālā, konsolidēta un pārrobežu konsolidētā uzraudzība ir noderīgs kredītiestāžu pārraudzības līdzeklis. Šī direktīva kompetentajām iestādēm dod iespēju sniegt atbalstu pārrobežu iestādēm, atvieglinot to sadarbību. Jo īpaši kompetentajām iestādēm būtu jāturpina izmantot 42., 131. un 141. pants, lai koordinētu savu darbību un informācijas pieprasījumus.

(14)	Kredītiestādēm, kam atļaujas piešķirtas to izcelsmes dalībvalstīs, vajadzētu būt tiesīgām dažas vai visas I pielikumā uzskaitītās darbības veikt visā Kopienā, dibinot filiāles vai sniedzot pakalpojumus.

(15)

Dalībvalstis var noteikt arī stingrākus noteikumus nekā tie, kas paredzēti 9. panta 1. punkta pirmajā daļā, 9. panta 2. punktā un 12., 19. līdz 21., 44. līdz 52., 75. un 120. līdz 122. pantā, attiecībā uz kredītiestādēm, kam atļauju piešķīrušas šo dalībvalstu kompetentās iestādes. Tāpat dalībvalstis var prasīt, lai 123. pantu ievērotu individuāli vai kā citādi un lai 73. panta 2. punktā paredzēto subkonsolidāciju piemērotu arī citiem tās pašas grupas līmeņiem.

(16)	Ir pareizi savstarpēju atzīšanu attiecināt uz pielikumā uzskaitītajām darbībām, ko veic finanšu iestādes, kuras ir kredītiestāžu meitasuzņēmumi, ja uz šādiem meitasuzņēmumiem attiecas konsolidētā uzraudzība, ko īsteno attiecībā uz to mātesuzņēmumiem, un tās ievēro noteiktus stingrus nosacījumus.

(17)

Uzņēmēja dalībvalsts no iestādēm, kam kā kredītiestādēm nav piešķirta atļauja izcelsmes dalībvalstīs, un attiecībā uz darbībām, kas nav uzskaitītas I pielikumā, sakarā ar izmantojamām tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus drīkst prasīt, lai tiek ievēroti tās normatīvo aktu specifiskie noteikumi, ja, pirmkārt, šādi noteikumi ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un paredzēti vispārējā labuma aizsardzībai, otrkārt, ja tādi paši noteikumi neattiecas uz šādām iestādēm vai šādām darbībām atbilstīgi izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(18)	Dalībvalstīm jāgādā, lai nekas netraucētu tāpat kā izcelsmes dalībvalstī veikt darbības, uz kurām attiecas savstarpējā atzīšana, ciktāl šīs darbības nav pretrunā noteikumiem, kas sargā vispārējo labumu uzņēmējā dalībvalstī.

(19)

Noteikumiem, kas reglamentē tādu kredītiestāžu filiāles, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādiem. Svarīgi paredzēt, ka šie noteikumi nedrīkst būt izdevīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz tādu iestāžu filiālēm, kuras atrodas dalībvalstīs. Kopiena var slēgt ar trešām valstīm līgumus, kas nodrošina to, ka piemēro tādus noteikumus, kuri šādām filiālēm nodrošina vienādus apstākļus visā tās teritorijā. Trešās valstīs apstiprinātu kredītiestāžu filiāles nevar brīvi sniegt pakalpojumus saskaņā ar Līguma 49. panta otro daļu vai izmantot tiesības veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav tās, kur šīs filiāles ir reģistrētas.

(20)	Jānoslēdz savstarpēji nolīgumi starp Kopienu un trešām valstīm, lai ļautu praktiski īstenot konsolidētu uzraudzību tik lielā ģeogrāfiskā apgabalā, cik vien tas ir iespējams.

(21)

Par kredītiestādes finanšu stabilitāti un, jo īpaši, maksātspējas uzraudzību atbild tās izcelsmes dalībvalsts. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes atbild par filiāļu likviditātes un monetārās politikas uzraudzību. Tirgus riska uzraudzība jāveic, cieši sadarbojoties izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(22)

Lai iekšējais banku pakalpojumu tirgus darbotos vienmērīgi, ir vajadzīgas ne vien tiesību normas, bet arī dalībvalstu kompetento iestāžu cieša un regulāra sadarbība, kā arī to piemērotās reglamentācijas un uzraudzības prakses konverģences būtiska uzlabošana. Lai to panāktu, individuālas kredītiestādes problēmu izskatīšanai un savstarpējai informācijas apmaiņai būtu notiek Eiropas Banku uzraudzības komitejā, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/5/EK (5). Šī savstarpējās informācijas procedūra jebkurā gadījumā nevar aizstāt divpusējo sadarbību. Nepārsniedzot savas kontroles pilnvaras, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm jābūt tiesīgām gan pēc pašu iniciatīvas ārkārtējā stāvoklī, gan pēc izcelsmes dalībvalsts iniciatīvas pārbaudīt, vai to teritorijā esošu kredītiestāžu darbība atbilst tiesību aktiem un pareizas vadības un grāmatvedības organizācijas principiem, un pietiekamai iekšējai kontrolei.

(23)	Jāļauj savā starpā apmainīties ar informāciju kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kuras saskaņā ar savu uzdevumu palīdz nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti. Lai saglabātu nosūtītās informācijas slepenību, šīs informācijas adresātu sarakstam jāpaliek stingri ierobežotam.

(24)	Tādas darbības kā krāpšana un korporatīvi pārkāpumi pat tad, ja ir iesaistītas citas iestādes, kas nav kredītiestādes, var ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti, kā arī vienotību. Jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem šādos gadījumos ir atļauta informācijas apmaiņa.

(25)	Ja ir noteikts, ka informāciju var izpaust vienīgi tad, kad to nepārprotami atļāvušas kompetentās iestādes, vajadzības gadījumā šīs iestādes ir tiesīgas atļauju piešķirt, ja ir ievēroti stingri nosacījumi.

(26)	Informācijas apmaiņa būtu jāatļauj arī starp kompetentajām iestādēm, no vienas puses, un centrālajām bankām un citām struktūrām, kas pilda monetārām iestādēm līdzīgas funkcijas, un, vajadzības gadījumā, citām publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par norēķinu sistēmu uzraudzību, no otras puses.

(27)

Nolūkā stiprināt kredītiestāžu konsultatīvu uzraudzību un kredītiestāžu klientu aizsardzību, revidentiem vajadzētu būt pienākumam tūlīt informēt kompetentās iestādes, ja viņi, pildot savus uzdevumus, konstatējuši faktus, kas varētu nopietni iespaidot kādas kredītiestādes finanšu stāvokli vai vadības un grāmatvedības organizāciju. Šā paša iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jāparedz, ka šo pienākumu piemēro visos gadījumos, kad revidents šādus faktus konstatē, pildot savu uzdevumu uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar kādu kredītiestādi. Revidentu pienākums attiecīgos gadījumos darīt zināmus kompetentajām iestādēm tādus faktus un lēmumus par kādu kredītiestādi, kurus tie konstatē, pildot savu uzdevumu kādā uzņēmumā ārpus finanšu nozares, pats par sevi nedrīkstētu mainīt ne šajā uzņēmumā veicamā uzdevuma būtību, ne to, kā viņiem būtu jāveic savi uzdevumi šajā uzņēmumā.

(28)	Šī direktīva paredz, ka dažiem pašu kapitāla posteņiem kvalifikācijas kritēriji būtu jāprecizē, neskarot dalībvalstu iespēju piemērot stingrākus noteikumus.

(29)	Ņemot vērā to posteņu iezīmes, kas veido pašu kapitālu, šī direktīva nošķir, no vienas puses, posteņus, kas veido pamata pašu kapitālu, un, no otras puses, posteņus, kas veido papildu pašu kapitālu.

(30)

Lai atspoguļotu faktu, ka posteņi, kas veido papildu pašu kapitālu, savās iezīmēs atšķiras no posteņiem, kas veido pamata pašu kapitālu, pašu kapitālā iekļauto pirmo minēto posteņu summa nedrīkstētu pārsniegt pamata pašu kapitālu. Turklāt dažu posteņu summa iekļautajā papildu pašu kapitālā nedrīkstētu pārsniegt pusi no pamata pašu kapitāla.

(31)	Lai novērstu konkurences traucējumus, valsts kredītiestādes nedrīkst iekļaut pašu kapitālā dalībvalstu vai vietējo iestāžu piešķirtās garantijas.

(32)	Kredītiestāžu grupas konsolidētā pašu kapitāla apjomu uzraudzības vajadzībām jāaprēķina saskaņā ar šo direktīvu.

(33)

Konkrētajai grāmatvedības metodei, kas izmantojama, lai aprēķinātu pašu kapitālu, tā atbilstību kredītiestādes riskiem un, lai novērtētu riska koncentrāciju, jāņem vērā noteikumi Padomes Direktīvā 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (6), kurā ietverti daži pielāgojumi, kas skar Padomes Septīto direktīvu 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (7), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (8), atkarībā no tā, kurš no minētajiem aktiem reglamentē kredītiestāžu grāmatvedību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(34)	Obligātajām kapitāla prasībām ir centrālā loma kredītiestāžu uzraudzībā un uzraudzības metožu savstarpējā atzīšanā. Šajā sakarā noteikumi par obligātajām kapitāla prasībām jāapsver kopsakarā ar citiem īpašiem instrumentiem, kas arī saskaņo kredītiestāžu uzraudzības pamata metodes.

(35)	Lai novērstu konkurences traucējumus un nostiprinātu banku sistēmu iekšējā tirgū, ir lietderīgi noteikt kopējas obligātās kapitāla prasības.

(36)	Lai nodrošinātu piemērotu maksātspēju, ir svarīgi noteikt tādas obligātās kapitāla prasības, kas aktīviem un ārpusbilances posteņiem riska pakāpi nosaka atkarībā no riska līmeņa.

(37)

Šajā sakarā Bāzeles Banku uzraudzības komiteja 2004. gada 26. jūnijā pieņēma vispārēju vienošanos par kapitāla aprēķināšanas starptautisko konverģenci un kapitāla prasībām. Šīs direktīvas noteikumi par obligātajām kredītiestāžu kapitāla prasībām, kā arī minimālās kapitāla prasības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/49/EK 2006. gada 14. jūnijs par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla pietiekamību (9) pilnīgi sakrīt ar Bāzeles vispārējās vienošanās noteikumiem.

(38)

Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Kopienas kredītiestāžu dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas kredītrisku obligāto kapitāla prasību aprēķinam, paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Paredzot iespēju lietot ārējos reitingus un kredītiestāžu pašu vērtējumu individuālo kredītrisku rādītājiem, ir panākts būtisks uzlabojums kredītrisku noteikumu riska jutīgumam un saprātīgai piesardzībai. Jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Veicot vērtējumu, kas vajadzīgs, lai piemērotu šīs direktīvas pieeju kredītriskam, kredītiestādēm būs jāpielāgo savas datu apstrādes vajadzības savu klientu likumīgajām datu aizsardzības interesēm, kā to nosaka pastāvošie Kopienas tiesību akti par datu aizsardzību, vienlaikus uzlabojot kredītiestāžu kredītriska noteikšanas un pārvaldības procesus, lai izstrādātu tādas metodes kredītiestāžu tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla noteikšanai, kas atspoguļo atsevišķu kredītiestāžu procesu sarežģītības pakāpi. Datu apstrādei jāatbilst normām par personas datu nodošanu, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (10). Šajā sakarā jāuzskata, ka datu apstrāde saistībā ar riska darījumu noslēgšanu un to pārvaldību attiecībā pret klientiem ietver kredītriska pārvaldības un noteikšanas sistēmu izstrādi un apstiprināšanu. Tas kalpo ne tikai kredītiestāžu likumīgo interešu nodrošināšanai, bet arī šīs direktīvas mērķim – izmantot labākas riska noteikšanas un pārvaldības metodes, kā arī tās izmantot tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla nolūkiem.

(39)

Attiecībā gan uz ārējo, gan iestādes pašas novērtējumu vai iekšējo reitingu izmantošanu būtu jāņem vērā, ka pašlaik vienīgi pēdējos divus minētos sagatavo struktūra – pati finanšu iestāde, – uz ko attiecas Kopienas atļaujas izsniegšanas process. Ārējo vērtējumu gadījumā tiek izmantoti pakalpojumi, ko sniedz tā dēvētās atzītās reitinga aģentūras, uz kurām Kopienā pašlaik neattiecas nekāds atļauju izsniegšanas process. Ņemot vērā ārējo reitingu nozīmību saistībā ar kapitāla prasību aprēķināšanu saskaņā ar šo direktīvu, ir jāpārskata atbilstošs process reitingu aģentūru licencēšanai un uzraudzīšanai nākotnē.

(40)	Obligātajām kapitāla prasībām ir jābūt samērīgām ar riskiem, kam tās ir paredzētas. Prasībās īpaši jāņem vērā riska līmeņa samazinājums, ko rada liels skaits relatīvi maza apjoma riska darījumu.

(41)

Šīs direktīvas nosacījumi atbilst proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp dažādu kredītiestāžu lielumiem, veikto darījumu apjomiem un darbību spektru. Proporcionalitātes principa ievērošana nozīmē arī to, ka maza riska darījumu gadījumā pat atbilstīgi uz iekšējiem reitingiem balstītajai (IRB) metodei tiek atzītas vienkāršākās iespējamās reitinga procedūras.

(42)

Šīs direktīvas “attīstības būtība” dod iespēju kredītiestādēm izvēlēties starp trim dažādas sarežģītības pieejām. Lai jo īpaši mazajām kredītiestādēm ļautu izvēlēties uz IRB pieeju, kas ir visjūtīgākā pret risku, kompetentajām iestādēm visos atbilstīgajos gadījumos būtu jāīsteno 89. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts. Minētie noteikumi būtu jāsaprot tā, ka 86. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās riska darījumu kategorijas ietver visus riska darījumus, kuri tieši vai netieši tiem pielīdzināti visā šajā direktīvā. Vispārēji kompetentajām iestādēm attiecībā uz uzraudzības pārbaudes procesu būtu pret visām trim pieejām jāizturas vienādi, t. i., kredītiestādes, kas darbojas saskaņā ar standartizētās pieejas noteikumiem, tikai šā iemesla dēļ nedrīkstētu uzraudzīt stingrāk.

(43)

Jāpaplašina kredītriska mazināšanas metožu atzīšana tādu noteikumu sistēmā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka maksātspēju neapdraud to nepietiekama atzīšana. Iespēju robežās gan standarta metodē, gan citās metodēs kredītrisku mazināšanai ir jāatzīst jau līdz šim attiecīgo dalībvalstu bankās pieņemtā drošība.

(44)

Lai nodrošinātu to, ka riski un riska samazinājums, ko rada kredītiestāžu darbības saistībā ar pārvēršanu vērtspapīros un ieguldījumi, ir atbilstīgi atspoguļoti kredītiestāžu obligātajās kapitāla prasībās, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, kas attiecībā uz šīm darbībām un ieguldījumiem paredz pieeju, kas ir jutīga pret risku un piesardzīgi saprātīga.

(45)

Operacionālais risks ir būtisks kredītiestāžu risks, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Kopienas kredītiestāžu dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas operacionālā riska prasību aprēķināšanai, šajās pieejās paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Būtu jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Ņemot vērā jaunākos sasniegumus operacionālā riska aprēķināšanā un pārvaldīšanā, noteikumi būtu pastāvīgi jāpārskata un, attiecīgos gadījumos, jāatjaunina, tostarp attiecībā uz maksājumiem par dažādām darījumu līnijām un attiecībā uz riska mazināšanas metožu atzīšanu. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā vienkāršajās metodēs operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai tiek ņemta vērā apdrošināšana.

(46)

Lai nodrošinātu piemērotu maksātspēju tādām kredītiestādēm, kas ir grupas sastāvdaļa, ir svarīgi piemērot obligātās kapitāla prasības, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu situāciju. Lai nodrošinātu to, ka pašu kapitāls ir pareizi sadalīts grupā un spēj nepieciešamības gadījumā nodrošināt aizsardzību ietaupījumiem, obligātās kapitāla prasības jāpiemēro atsevišķām grupas kredītiestādēm, ja vien šis mērķis netiek efektīvi sasniegts citādi.

(47)	Jāsaskaņo būtiskie noteikumi kredītiestāžu lielu riska darījumu uzraudzībai. Dalībvalstīm būtu arī turpmāk jāspēj pieņemt noteikumi, kas ir stingrāki par šajā direktīvā paredzētajiem.

(48)

Kredītiestāžu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei jābūt kredītiestāžu uzraudzības sastāvdaļai. Tas ir tāpēc, ka pārmērīga riska darījumu koncentrācija vienam klientam vai saistītu klientu grupai var radīt nepieļaujamu zaudējuma risku. Var uzskatīt, ka šāds stāvoklis apdraud kredītiestādes maksātspēju.

(49)	Sakarā ar to, ka iekšējā banku tirgū kredītiestādes ir iesaistītas tiešā konkurencē, uzraudzības prasībām visā Kopienā vajadzētu būt vienādām.

(50)

Kaut arī ir pareizi lielo riska darījumu ierobežojumu noteikšanai riska darījumu definīciju atvasināt no definīcijas, kas paredzēta, lai noteiktu minimālā pašu kapitāla prasības kredītriskiem, nav lietderīgi principiāli atsaukties uz riska svērumiem vai riska pakāpēm. Šie riska svērumi un riska pakāpes ir paredzēti, lai noteiktu vispārēju maksātspējas prasību, kas sedz kredītiestāžu kredītrisku. Lai ierobežotu maksimālos zaudējumus, kādi kredītiestādei varētu rasties saistībā ar jebkuru atsevišķu klientu vai saistītu klientu grupu, ir lietderīgi pieņemt tādus noteikumus lielo riska darījumu noteikšanai, kuros ņem vērā riska darījuma nominālvērtību, nepiemērojot riska svērumus vai riska pakāpes.

(51)

Kaut arī būtu vēlams līdz turpmākai lielo riska darījumu noteikumu pārskatīšanai atļaut atzīt kredītriska mazināšanas efektu tāpat kā obligātajām kapitāla prasībām, lai mazinātu aprēķinu prasības, kredītriska mazināšanas noteikumi ir izstrādāti saistībā ar vispārējo diversificēto kredītrisku, ko rada riska darījumi ar lielāku skaitu darījumu partneru. Tāpēc, ja, ierobežojot lielos riska darījumus, tiek noteikta maksimālo zaudējumu robeža, kas varētu rasties saistībā ar atsevišķu klientu vai saistītu klientu grupu, šādu metožu atzīšanai nepieciešami vienlaicīgi uzraudzības aizsargājoši pasākumi.

(52)

Īpaša piesardzība vajadzīga gadījumos, kad kredītiestādei ir riska darījums ar tās mātesuzņēmumu vai ar citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. Kredītiestāžu riska darījumu pārvaldība būtu jāveic pilnīgi atsevišķi saskaņā ar pareizas banku pārvaldības principiem, neņemot vērā nekādus citus apsvērumus. Ja tādu personu ietekme, kam tieši vai netieši ir būtiska līdzdalība kredītiestādē, varētu kaitēt attiecīgās kredītiestādes pareizai un piesardzīgai pārvaldībai, kompetentajām iestādēm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai šādu stāvokli izbeigtu. Lielu riska darījumu jomā būtu jānosaka īpaši standarti, tostarp stingrāki ierobežojumi, kredītiestādes riska darījumiem savā grupā. Šādus standartus tomēr nevajag piemērot, ja mātesuzņēmums ir finanšu kontrolakciju sabiedrība vai kredītiestāde vai ja pārējie meitasuzņēmumi ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai pakalpojumu palīguzņēmumi, ar nosacījumu, ka uz visiem šiem uzņēmumiem attiecas kredītiestādes konsolidēta uzraudzība.

(53)

Kredītiestādēm būtu jānodrošina, lai to rīcībā būtu iekšējais kapitāls, kas pēc kvantitātes, kvalitātes un sadales ir piemērots riskiem, kuriem kredītiestādes ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas. Tāpēc kredītiestādēm būtu jāizstrādā stratēģijas un procedūras to iekšējā kapitāla novērtēšanai un uzturēšanai.

(54)	Kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai kredītiestādēs būtu laba darba organizācija un pietiekams pašu kapitāls, ņemot vērā riskus, kuriem kredītiestādes ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas.

(55)	Lai iekšējais banku pakalpojumu tirgus darbotos efektīvi, Eiropas Banku uzraudzības komitejai būtu jāveicina šīs direktīvas konsekventa piemērošana un uzraudzības prakses konverģence visā Kopienā un katru gadu jāziņo Kopienas iestādēm par panākto progresu.

(56)

Šā iemesla dēļ un nolūkā nodrošināt, ka Kopienas kredītiestādes, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, netiek nesamērīgi apgrūtinātas tāpēc, ka atsevišķu dalībvalstu atļauju piešķiršanas un uzraudzības iestādes turpina pildīt savus pienākumus, svarīgi ir būtiski uzlabot kompetento iestāžu sadarbību. Tāpēc būtu jāstiprina konsolidētās uzraudzības iestādes loma. Eiropas Banku uzraudzības komitejai būtu jāatbalsta un jāpaplašina šāda sadarbība.

(57)	Kredītiestāžu konsolidētai uzraudzībai jo īpaši jābūt vērstai uz kredītiestāžu noguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu.

(58)	Lai konsolidēta uzraudzība būtu efektīva, tā jāpiemēro visām banku grupām, tostarp tām, kuru mātesuzņēmumi nav kredītiestādes. Kompetentajām iestādēm jābūt nepieciešamajiem juridiskajiem instrumentiem, lai īstenotu šādu uzraudzību.

(59)

Attiecībā uz grupām ar diversificētu darbību, kurās mātesuzņēmumi kontrolē vismaz vienu meitasuzņēmumu, kas ir kredītiestāde, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj izvērtēt šādā grupā ietilpstošas kredītiestādes finanšu stāvokli. Kompetentajām iestādēm vismaz vajadzētu būt līdzekļiem, lai no visiem grupas uzņēmumiem iegūtu informāciju, kas vajadzīga šo iestāžu funkciju veikšanai. Būtu jāizveido sadarbība starp iestādēm, kas ir atbildīgas par dažādu finanšu sektoru uzraudzību, attiecībā uz tādu uzņēmumu grupām, kuri veic dažādas finanšu darbības. Līdz turpmākai koordinācijai dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt atbilstīgas konsolidācijas metodes, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi.

(60)

Dalībvalstīm jābūt tiesīgām atteikt vai atsaukt bankas atļauju gadījumos, kad tās uzskata, ka atsevišķas grupas struktūras ir nepiemērotas banku darbības veikšanai, jo īpaši tāpēc, ka šādas struktūras nevar efektīvi uzraudzīt. Šajā sakarā, lai nodrošinātu kredītiestāžu atbilstīgu un pareizu pārvaldību, kompetentajām iestādēm jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras.

(61)	Lai kāpinātu iekšējā banku pakalpojumu tirgus efektivitāti un lai Kopienas pilsoņiem nodrošinātu atbilstošu pārredzamības līmeni, nepieciešams nodrošināt, ka kompetentās iestādes publisko informāciju par šīs direktīvas īstenošanas veidiem tā, lai būtu iespējams izdarīt pamatotus salīdzinājumus.

(62)	Lai stiprinātu tirgus disciplīnu un mudinātu kredītiestādes uzlabot to tirgus stratēģiju, riska kontroli un iekšējās vadības organizāciju, kredītiestādēm jānodrošina atbilstoša publiska informācijas sniegšana.

(63)	Tādu problēmu risināšanai, kuras saistītas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī citas direktīvas par kredītiestāžu darbību, vajadzīga kompetento iestāžu un Komisijas sadarbība, jo īpaši ja to veic ciešākas koordinācijas nolūkā.

(64)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (11).

(65)

Eiropas Parlaments savā 2002. gada 5. februāra Rezolūcijā par finanšu pakalpojumus reglamentējošo tiesību aktu ieviešanu (12) pieprasīja, lai Eiropas Parlamentam un Padomei būtu vienlīdzīgas iespējas uzraudzīt to, kā Komisija īsteno savas izpildpilnvaras, lai tādējādi atspoguļotu Līguma 251. pantā paredzētās Eiropas Parlamenta likumdošanas pilnvaras. Svinīgā paziņojumā, ko Komisijas priekšsēdētājs tajā pašā dienā sniedza Eiropas Parlamentā, Komisija atbalstīja šo prasību. 2002. gada 11. decembrī Komisija ierosināja grozījumus Lēmumā 1999/468/EK un pēc tam 2004. gada 22. aprīlī iesniedza grozītu priekšlikumu. Eiropas Parlaments neuzskata, ka šis priekšlikums nodrošina tā likumdošanas prerogatīvas. Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai noteiktā termiņā izvērtēt Komisijai piešķirtās īstenošanas pilnvaras. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot termiņu, kurā Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus.

(66)

Pēc grozījumu un īstenošanas pasākumu projekta pirmās nosūtīšanas Eiropas Parlamentam vajadzētu būt trīs mēnešiem to izskatīšanai un atzinuma sniegšanai. Tomēr steidzamos un attiecīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt iespējai šo termiņu saīsināt. Ja minētajā termiņā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, Komisijai būtu jāpārskata grozījumu vai pasākumu projekts.

(67)	Lai novērstu traucējumus tirgus darbībā un nodrošinātu nepārtrauktību visiem pašu kapitāla līmeņiem, ir lietderīgi paredzēt īpašus pārejas pasākumus.

(68)	Ņemot vērā ar obligātajām kapitāla prasībām saistīto riska jutīgumu, ir vēlams regulāri sekot tam, vai tām ir būtisks ietekme uz ekonomisko ciklu. Komisija, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, ziņo par šiem jautājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

(69)	Būtu jāsaskaņo arī pasākumi, kas vajadzīgi likviditātes riska uzraudzībai.

(70)	Šī direktīva respektē pamattiesības un ievēro principus, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā Kopienas tiesību vispārīgie principi.

(71)	Pienākums transponēt šo direktīvu valstu tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuros ir būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām. Pienākumu transponēt nemainītos noteikumus paredz iepriekšējās direktīvas.

(72)	Šī direktīva nedrīkstētu kavēt dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz termiņiem to direktīvu transponēšanai attiecīgo valstu tiesību aktos, kuras paredzētas XIII pielikuma B daļā.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

SATURS

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

II SADAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI KREDĪTIESTĀŽU DARBĪBAS SĀKŠANAI UN VEIKŠANAI

III SADAĻA

NOTEIKUMI PAR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS BRĪVĪBU UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBU

1. iedaļa

Kredītiestādes

2. iedaļa

Finanšu iestādes

3. iedaļa

Uzņēmējdarbības veikšanas tiesību īstenošana

4. iedaļa

Pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošana

5. iedaļa

Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

IV SADAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

1. iedaļa

Paziņošana par trešo valstu uzņēmumiem un nosacījumi piekļūšanai šo valstu tirgiem

2. iedaļa

Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm konsolidētas uzraudzības jomā

V SADAĻA

KONSULTATĪVAS UZRAUDZĪBAS UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS PRINCIPI UN TEHNISKIE INSTRUMENTI

1. NODAĻA

KONSULTATĪVAS UZRAUDZĪBAS PRINCIPI

1. iedaļa

Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetence

2. iedaļa

Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums

3. iedaļa

Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

4. iedaļa

Pilnvaras noteikt sankcijas un tiesības griezties tiesās

2. NODAĻA

KONSULTATĪVAS UZRAUDZĪBAS TEHNISKIE INSTRUMENTI

1. iedaļa

Pašu kapitāls

2. iedaļa

Uzkrājumi pret riskiem

1. apakšiedaļa

Piemērošanas līmenis

2. apakšiedaļa

Prasību aprēķināšana

3. apakšiedaļa

Pašu kapitāla minimālais līmenis

3. iedaļa

Pašu kapitāla minimālās prasības attiecībā uz kredītrisku

1. apakšiedaļa

Standartizētā pieeja

2. apakšiedaļa

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

3. apakšiedaļa

Kredītriska mazināšana

4. apakšiedaļa

Pārvēršana vērtspapīros

4. iedaļa

Operacionālā riska minimālās pašu kapitāla prasības

5. iedaļa

Lieli riska darījumi

6. iedaļa

Būtiska līdzdalība ārpus finanšu nozares

3. NODAĻA

KREDĪTIESTĀŽU NOVĒRTĒŠANAS PROCESS

4. NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA, KO VEIC KOMPETENTĀS IESTĀDES

1. iedaļa

Uzraudzība

2. iedaļa

Informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes

5. NODAĻA

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA, KO VEIC KREDĪTIESTĀDES

VI SADAĻA

IZPILDPILNVARAS

VII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

2. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I PIELIKUMS

TO DARBĪBU SARAKSTS, UZ KURĀM ATTIECAS SAVSTARPĒJA ATZĪŠANA

II PIELIKUMS

ĀRPUSBILANCES POSTEŅU KLASIFIKĀCIJA

III PIELIKUMS

RĪCĪBA AR OTRĀS PUSES KREDĪTRISKU ATTIECĪBA UZ ATVASINĀTIEM INSTRUMENTIEM, REPO DARĪJUMIEM, VĒRTSPAPĪRU VAI PREČU AIZDEVUMA VAI AIZŅĒMUMA DARĪJUMIEM, ILGSTOŠA NORĒĶINA DARĪJUMIEM UN DROŠĪBAS IEMAKSU AIZDEVUMA DARĪJUMIEM

1. daļa

Definīcijas

2. daļa

Metodes izraudzīšanās

3. daļa

Tirgus vērtības metode

4. daļa

Sākotnējā riska metode

5. daļa

Standartizēta metode

6. daļa

Iekšējā modeļa metode

7. daļa

Savstarpējo prasījumu līgumiskais ieskaits

IV PIELIKUMS

ATVASINĀTO INSTRUMENTU VEIDI

V PIELIKUMS

ORGANIZĀCIJAS UN RISKU APSTRĀDES TEHNISKIE KRITĒRIJI

VI PIELIKUMS

STANDARTIZĒTĀ PIEEJA

1. daļa

Riska svērumi

2. daļa

ĀKNI atzīšana un to kredītnovērtējumu plānošana

3. daļa

ĀKNI kredītnovērtējumu izmantošana riska svērumu noteikšanai

VII PIELIKUMS

UZ IEKŠĒJIEM REITINGIEM BALSTĪTA PIEEJA

1. daļa

Riska svērtā vērtība un paredzamie zaudējumi

2. daļa

Saistību nepildīšanas varbūtība, LGD un termiņš

3. daļa

Riska darījuma vērtība

4. daļa

Minimālās prasības attiecībā uz IRB

VIII PIELIKUMS

KREDĪTRISKA MAZINĀŠANA

1. daļa

Piemērotības noteikumi

2. daļa

Minimālās prasības

3. daļa

Kredītriska mazināšanas efekta aprēķināšana

4. daļa

Termiņu nesakritības

5. daļa

Kredītriska mazināšanas kombinācijas standartizētajā pieejā

6. daļa

KRM mazināšanas groza metodes

IX PIELIKUMS

PĀRVĒRŠANA VĒRTSPAPĪROS

1. daļa

Definīcijas X pielikuma vajadzībām

2. daļa

Minimālās prasības būtiska kredītriska nodošanas atzīšanai un riska svērtā vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai riska darījumos attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros

3. daļa

Ārējie kredītnovērtējumi

4. daļa

Aprēķināšana

X PIELIKUMS

OPERACIONĀLAIS RISKS

1. daļa

Pamatrādītāja pieeja

2. daļa

Standartizētā pieeja

3. daļa

Uzlaboto rādītāju pieejas

4. daļa

Dažādu metodoloģiju kombinētā izmantošana

5. daļa

Zaudējumu veidu klasifikācija

XI PIELIKUMS

TEHNISKIE KRITĒRIJI PĀRSKATĪŠANAI UN NOVĒRTĒŠANAI, KO VEIC KOMPETENTĀS IESTĀDES

XII PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS TEHNISKIE KRITĒRIJI

1. daļa

Vispārīgie kritēriji

2. daļa

Vispārīgās prasības

3. daļa

Atbilstošās prasības īpašu instrumentu un metožu izmantošanai

XIII PIELIKUMS A daļa

ATCELTĀS DIREKTĪVAS AR TO TURPMĀKIEM GROZĪJUMIEM (kā minēts 158. pantā)

XIII PIELIKUMS B daļa

TRANSPONĒŠANAS TERMIŅI (kā minēts 158. PANTĀ)

XIV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

1.   Šī direktīva paredz noteikumus par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu, kā arī par to uzraudzību.

2.   Šīs direktīvas 39. pants un V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļa attiecas uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām, kuru galvenais birojs ir Kopienā.

3.   Iestādes, uz ko saskaņā ar 2. pantu pilnībā neattiecas šī direktīva, tomēr izņemot dalībvalstu centrālās bankas, 39. panta un V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļas vajadzībām uzskata par finanšu iestādēm.

2. pants

Šī direktīva neattiecas uz:

—	dalībvalstu centrālajām bankām,

—	pasta nodaļu pārvedumu daļām,

—	Beļģijā – “Institut de Réescompte et de Garantie – Herdiscontering- en Waarborginstituut”,

—	Dānijā – “Dansk Eksportfinansieringsfond”, “Danmarks Skibskreditfond”,“Dansk Landbrugs Realkreditfond” un “KommuneKredit”,

—

Vācijā – “Kreditanstalt für Wiederaufbau”, uzņēmumiem, kuri saskaņā ar “Wohnungsgemeinnützigkeitsgese” ir atzīti par valsts mājokļu attīstības politikas struktūrām un faktiski neiesaistās banku darījumos, un uzņēmumiem, kuri saskaņā ar minēto likumu ir atzīti par bezpeļņas mājokļu attīstības uzņēmumiem,

—	Grieķijā – “Ταμείο Παρακαταθηκών και Δανείων” (Tamio Parakatathikon kai Danion),

—	Spānijā – “Instituto de Crédito Oficial”,

—	Francijā – “Caisse des dépôts et consignations”,

—	Īrijā – kredītapvienībām un kooperatīvajām sabiedrībām,

—	Itālijā – “Cassa depositi e prestiti”,

—	Latvijā – “krājaizdevu sabiedrības”, uzņēmumi, kas atbilstīgi Krājaizdevu sabiedrību likumam atzīti par kooperatīvajām sabiedrībām, kuras sniedz finanšu pakalpojumus vienīgi saviem biedriem,

—	Lietuvā – “kredito unijos”, kas nav “Centrinė kredito unija”,

—	Ungārijā – “Magyar Fejlesztési Bank Rt.” un “Magyar Export-Import Bank Rt.”,

—	Nīderlandē – “Netherlandse Investeringsbank voor Ontwikkelingslanden NV”, “NV Noordelijke Ontwikkelingsmaatschappij”, “NV Industriebank Limburgs Instituut voor Ontwikkeling en Financiering” un “Overijsselse Ontwikkelingsmaatschappij NV”,

—	Austrijā – uzņēmumiem, kas atzīti par valsts dzīvokļu celtniecības apvienībām, un “Österreichische Kontrollbank AG”,

—	Polijā – “Spóldzielcze Kasy Oszczędnościowo – Kredytowe” un “Bank Gospodarstwa Krajowego”,

—	Portugālē – “Caixas Económicas”, kas pastāvēja 1986. gada 1. janvārī, izņemot tās, kas reģistrētas kā akciju sabiedrības, un izņemot “Caixa Económica Montepio Geral”,

—	Somijā – “Teollisen yhteistyön rahasto Oy/Fonden för industriellt samarbete AB” un “Finnvera Oyj/Finnvera Abp”,

—	Zviedrijā – “Svenska Skeppshypotekskassan”,

—	Apvienotajā Karalistē – “National Savings Bank”, “Commonwealth Development Finance Company Ltd”, “Agricultural Mortgage Corporation Ltd”, “Scottish Agricultural Securities Corporation Ltd”, “Crown Agents for overseas governments and administrations”, “credit union” un “municipal banks”.

3. pants

1.   Vienu vai vairākas kredītiestādes, kas darbojās vienā un tajā pašā dalībvalstī un kas 1977. gada 15. decembrī bija pastāvīgi saistītas ar kādu galveno iestādi, kura tās uzrauga un kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, var atbrīvot no prasībām, kas noteiktas 7. pantā un 11. panta 1. punktā, ja ne vēlāk kā 1979. gada 15. decembrī attiecīgās valsts tiesību akti paredzēja, ka:

a)	galvenā iestāde un ar to saistītās iestādes ir solidāri atbildīgas par savām saistībām vai ka galvenā iestāde pilnībā garantē tās saistīto iestāžu saistības;

b)	galvenās iestādes un visu saistīto iestāžu maksātspēju un likviditāti uzrauga kā vienotam veselumam, pamatojoties uz konsolidētiem pārskatiem; un

c)	galvenās iestādes vadība ir pilnvarota dot rīkojumus saistīto iestāžu vadībai.

Kredītiestādes, kas darbojas vietējā mērogā un kas pēc 1977. gada 15. decembra kļūst par iestādi, kura ir pastāvīgi saistīta ar kādu galveno iestādi šā punkta pirmās daļas nozīmē, var izmantot minētajā daļā paredzētās priekšrocības, ja tās ir tikai ar šo galveno iestādi saistītu iestāžu tīkla papildinājums.

Attiecībā uz kredītiestādēm, kas nav tādas kredītiestādes, kuras izveidotas reģionos, kas nesen atgūti no jūras, vai kuras radušās, sadaloties vai apvienojoties iestādēm, kas ir atkarīgas no galvenās iestādes vai tai pakļautas, Komisija var saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto procedūru paredzēt papildu noteikumus šā punkta otrās daļas piemērošanai, tostarp pirmajā daļā noteikto atbrīvojumu atsaukumu, ja tā atzīst, ka jaunu tādu iestāžu piesaistīšana, kurām šā punkta otrajā daļā noteiktie pasākumi rada priekšrocības, var negatīvi ietekmēt konkurenci.

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētajai kredītiestādei var nepiemērot arī 9. un 10. panta un V sadaļas 2. nodaļas 2., 3., 4., 5. un 6. iedaļas un 3. nodaļas noteikumus, ja – neatkarīgi no minēto noteikumu piemērojuma attiecīgajai galvenajai iestādei – uz šo galveno iestādi un tās saistītajām iestādēm minētie noteikumi attiecas kā uz vienotu veselumu.

Atbrīvojuma gadījumos 16., 23., 24. un 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu un 28. līdz 37. pantu piemēro attiecīgajai galvenajai iestādei un tās saistītajām iestādēm kā vienotam veselumam.

4. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“kredītiestāde” ir: a) uzņēmums, kura uzņēmējdarbība ir noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no sabiedrības un kredītu piešķiršana uz sava rēķina; vai b) elektroniskās naudas iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/46/EK (13) nozīmē;

2)	“atļauja” ir jebkādas formas dokuments, ko izdod attiecīgās iestādes un kas dod tiesības veikt kredītiestādes uzņēmējdarbību;

3)	“filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir kredītiestādes juridiski atkarīga daļa un kur tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi kredītiestāžu uzņēmējdarbībai;

4)	“kompetentas iestādes” ir valsts iestādes, kuras ar normatīvajiem aktiem ir pilnvarotas uzraudzīt kredītiestādes;

5)	“finanšu iestāde” ir uzņēmums, kurš nav kredītiestāde un kura galvenā darbība ir līdzdalības iegūšana vai viena vai vairākas no I pielikuma 2. līdz 12. punktā uzskaitītajām darbībām;

6)	“iestādes” V sadaļas 2. nodaļas 2. un 3. iedaļas nolūkos ir iestādes, kā tās definētas Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

7)	“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir piešķirta atļauja saskaņā ar 6. līdz 9. pantu un 11. līdz 14. pantu;

8)	“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kur kredītiestādei ir filiāle vai kur tā sniedz pakalpojumus;

9)	“kontrole” ir mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma attiecības, kā tās definētas Direktīvas 83/349/EEK 1. pantā, vai līdzīgas attiecības starp kādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu;

10)

“līdzdalība” 57. panta o) un p) punkta, 71. līdz 73. panta un V sadaļas 4. nodaļas nolūkos ir līdzdalība, kā tā definēta 17. panta pirmajā teikumā Padomes Ceturtajā direktīvā 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (14), vai fakts, ka kādā uzņēmumā tieši vai netieši pieder 20 % vai vairāk balsstiesību vai kapitāla;

11)	“būtiska līdzdalība” ir tāda tieša vai netieša līdzdalība uzņēmumā, kura ir 10 % vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kura ļauj ievērojami ietekmēt attiecīgā uzņēmuma vadību;

12)

“mātesuzņēmums” ir: a) mātesuzņēmums, kā tas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā; vai b) šīs direktīvas 71. līdz 73. panta, V sadaļas 2. nodaļas, 5. iedaļas un 4. nodaļas nolūkos – mātesuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un ikviens uzņēmums, kam pēc kompetentu iestāžu atzinuma faktiski ir dominējoša ietekme citā uzņēmumā;

13)

“meitasuzņēmums” ir: a) meitasuzņēmums, kā tas definēts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā; vai b) šīs direktīvas 71. līdz 73. panta, V sadaļas 2. nodaļas, 5. iedaļas un 4. nodaļas nolūkos – meitasuzņēmums Direktīvas 83/349/EEK 1. panta 1. punkta nozīmē un ikviens uzņēmums, kurā kādam mātesuzņēmumam pēc kompetentu iestāžu atzinuma faktiski ir dominējoša ietekme. Visi meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi arī tiek uzskatīti par to sākotnējā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;

14)

“mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī” ir kredītiestāde, kuras meitasuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu iestāde vai kurai ir līdzdalība šādā iestādē, un kura pati nav meitasuzņēmums citai tajā pašā dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

15)	“mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī” ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas pati nav meitasuzņēmums kredītiestādei, kam piešķirta atļauja tajā pašā dalībvalstī, vai šajā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai;

16)	“ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde” ir mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī un kas nav meitasuzņēmums citai kredītiestādei, kam piešķirta atļauja kādā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai.

17)	“ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība un kas nav meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta kādā dalībvalstī, vai jebkurā dalībvalstī izveidotai finanšu kontrolakciju sabiedrībai.

18)

“publiskas struktūras” ir nekomerciālas pārvaldes iestādes, kuras ir pakļautas centrālām valdībām, reģionu valdībām vai pašvaldībām, vai iestādēm, kas pēc kompetento iestāžu atzinuma pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās iestādes, vai bezpeļņas uzņēmumi, kuri pieder centrālām valdībām un kuriem ir skaidri noteiktas garantijas, un tās var ietvert pašpārvaldes struktūras, ko reglamentē tiesību akti un kas ir valsts uzraudzībā;

19)	“finanšu kontrolakciju sabiedrība” ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finanšu iestādes, no kurām vismaz viena ir kredītiestāde, un kura nav jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK (15) 2. panta 15. punkta nozīmē;

20)	“jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība” ir mātesuzņēmums, kas nav finanšu kontrolakciju sabiedrība, kredītiestāde vai jaukta finanšu kontrolakciju sabiedrība Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 15. punkta nozīmē, starp kuras meitasuzņēmumiem ir vismaz viena kredītiestāde;

21)	“pakalpojumu palīguzņēmums” ir uzņēmums, kura galvenā darbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai jebkāda cita līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku kredītiestāžu galveno darbību;

22)	“operacionālais risks” ir zaudējumu risks, ko rada nepiemērotas vai kļūdainas iekšējās procedūras, cilvēki un sistēmas vai ārēji notikumi, un tas ietver juridisku risku;

23)	“centrālās bankas” ietver arī Eiropas Centrālo banku, ja vien nav norādīts citādi;

24)	“pasliktināšanās risks” ir risks, ka debitora parāds var samazināties par naudas kredītu vai citā veidā piešķirto kredītu debitoram;

25)	“saistību nepildīšanas varbūtība” ir varbūtība, ka darījuma partneris nepildīs savas saistības gada laikā;

26)	“zaudējumi” V sadaļas 2. iedaļas 3. nodaļas izpratnē ir ekonomiski zaudējumi, tostarp faktisks vērtības zudums, un faktiskas tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar atgūstamo instrumentu;

27)	“zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (LGD)” ir riska darījuma zaudējumu attiecība pret nenokārtajām saistībām uz brīdi, kad pārtraukta saistību izpilde;

28)	“konversijas koeficients” ir pagaidām neizmantotas saistību summas, kas tiks izsniegta un neatmaksāta saistību nepildīšanas brīdī, attiecība pret pagaidām neizmantotu saistību summu. Saistību summu nosaka ieteiktais limits, ja vien neieteiktais limits nav augstāks;

29)

“paredzamie zaudējumi (PZ)” V sadaļas 2. iedaļas 3. nodaļas izpratnē ir attiecība starp summu, kuras zaudējums riska darījumā ir paredzams gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības, vai gadījumā, ja pasliktināšanās pārsniedz vienu gadu, un neatmaksātā parāda summu saistību nepildīšanas brīdī;

30)	“kredītriska mazināšana” ir metode, ko kredītiestāde izmanto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros ir iesaistīta kredītiestāde;

31)

“fondētā kredīta aizsardzība” ir kredītriska mazināšanas metode, kur kredītiestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts ar kredītiestādes tiesībām gadījumā, ja darījuma partneris nepilda savas saistības vai darījumu partneri skar citi norādīti kredīta notikumi, likvidēt, panākt nodošanu un vai atsavināšanu, vai paturēt noteiktus aktīvus, vai samazināt riska darījuma summu par summu, vai aizstāt to ar šādu summu, kas ir starpība starp riska darījuma summu un summu prasībai pret kredītiestādi;

32)	“nefondētā kredīta aizsardzība” ir riska mazināšanas metode, kur kredītiestādes riska darījuma kredītriska samazinājums tiek panākts, trešajai personai uzņemoties nomaksāt summu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citu norādītu kredīta notikumu gadījumos;

33)	“repo darījums” ir jebkurš darījums, ko regulē līgums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta m) apakšpunktu ir definēts kā “atpirkuma līgums” vai “atpakaļpirkuma līgums”;

34)	“vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums” ir jebkurš darījums, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta n) apakšpunktu ir definēts kā “vērtspapīru vai preču aizdevums” vai “vērtspapīru vai preču aizņēmums”;

35)	“naudai pielīdzināmais instruments” ir aizdevējas kredītiestādes izdots noguldījumu sertifikāts vai līdzīgs instruments;

36)

“pārvēršana vērtspapīros” ir darījums vai shēma, ar ko atsevišķos laidienos sadala kredītrisku, kurš saistīts ar riska darījumu vai ar riska darījumu portfeli, un kam ir šādas pazīmes: a) darījuma vai shēmas maksājumi ir atkarīgi no riska darījuma vai riska darījumu portfeļa saistību izpildes; un b) laidienu iedalījums nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas termiņa laikā;

37)

“tradicionāla pārvēršana vērtspapīros” ir pārvēršana vērtspapīros, kas ietver vērtspapīros pārvēršamo riska darījumu ekonomisku nodošanu īpašam nolūkam izveidotai struktūrai, kura paredzēta pārvēršanas vērtspapīros nolūkiem un emitē vērtspapīrus. To veic, pārņemot no iniciatores kredītiestādes īpašuma tiesības uz vērtspapīros pārvēršamajiem riska darījumiem vai ar pakārtotu dalību. Emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iniciatorei kredītiestādei;

38)	“sintētiskā pārvēršana vērtspapīros” ir pārvēršana vērtspapīros, kurā laidieniem izmanto kredītu atvasinātos instrumentus vai galvojumus, un riska darījumu portfelis paliek iniciatores kredītiestādes bilancē;

39)

“laidiens” ir ar līgumu noteikts kredītriska segments, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, kur pozīcija šajā segmentā satur lielāku vai mazāku kredīta zaudējumu risku nekā pozīcija ar tādu pašu summu citos segmentos, neņemot vērā kredīta aizsardzību, ko nodrošina trešās personas pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos;

40)	“pārvēršanas vērtspapīros pozīcija” ir riska darījums ar pārvēršanu vērtspapīros;

41)

“iniciators” ir: a) juridiska persona, kas pati vai ar saistītu juridisku personu starpniecību, tieši vai netieši, ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kas uzliek saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un kas kļūst par pārvēršanai vērtspapīros pakļauto riska darījumu; vai b) juridiska persona, kas iegādājas trešās personas riska darījumus, atspoguļo tos savā bilancē un pēc tam veic to pārvēršanu vērtspapīros;

42)	“sponsors” ir kredītiestāde, kas nav iniciatore kredītiestāde un kas izveido un pārvalda ar aktīviem segtu vērtspapīru komercprogrammu vai citu pārvēršanas vērtspapīros shēmu, kur riska darījumi tiek iepirkti no trešām juridiskām personām;

43)

“kredīta kvalitātes uzlabošana” ir līguma noteikumi, ar kuriem uzlabo pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas kredīta kvalitāti, salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, tostarp arī tādus uzlabojumus, ko nodrošina pārvēršanas vērtspapīros jaunāki laidieni vai cita veida kredīta aizsardzība;

44)

“īpašam nolūkam izveidota struktūra, kas veic pārvēršanu vērtspapīros (SSPE)” ir trasta sabiedrība vai cita juridiska persona, kas nav kredītiestāde un kas ir izveidota, lai veiktu pārvēršanu vērtspapīros vai vairākus pārvēršanas vērtspapīros darījumus; tās darbība ir ierobežota ar šim mērķim piemērotajiem pasākumiem, tās struktūra nodrošina SSPE saistību nošķiršanu no iniciatores kredītiestādes saistībām; tās daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem;

45)

“saistītu klientu grupa” ir: a) divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, kas – ja vien nav norādīts citādi – rada vienu risku, jo viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru personu vai pārējās personas; vai b) divas vai vairāk fiziskās vai juridiskās personas, kuras cita citu nekontrolē, kā noteikts a) apakšpunktā, bet kuras ir uzskatāmas par tādām, kas veido vienu risku, jo tās ir savstarpēji saistītas tā, ka gadījumā, ja vienai no tām rastos finansiālas grūtības, otrai vai visām pārējām varētu būt atmaksāšanas grūtības;

46)

“ciešas saiknes” ir stāvoklis, kad starp divām vai vairāk fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv kāda no šīm saiknēm: a) līdzdalība, kas ir īpašumtiesības – tiešas vai kontroles veidā – uz vismaz 20 % no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla; b) kontrole; vai c) fakts, ka abas vai visas personas ar vienu un to pašu trešo personu saista kontroles attiecības;

47)

“atzītas biržas” ir kompetento iestāžu atzītas biržas, kas atbilst šādiem nosacījumiem: a) tās darbojas regulāri; b) tām ir noteikumi, kurus paredzējušas vai apstiprinājušas biržas izcelsmes valsts attiecīgās iestādes un kuri definē biržas darbības nosacījumus, nosacījumus, saskaņā ar kuriem var piekļūt biržai, kā arī līgumiem izvirzītus nosacījumus, kuru izpilde dod tiesības faktiski slēgt darījumus biržā par šiem līgumiem; un c) tām ir klīringa sistēma, saskaņā ar kuru uz IV pielikumā uzskaitītajiem līgumiem attiecas normatīvi dienas drošības depozītu jomā, kuri pēc kompetento iestāžu uzskata nodrošina atbilstīgu aizsardzību.

5. pants

Personām vai uzņēmumiem, kas nav kredītiestādes, dalībvalstis liedz pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no plašas sabiedrības.

Šā panta pirmā daļa neattiecas uz noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu, ko veic dalībvalstis, dalībvalstu reģionālās valdības vai pašvaldības, vai starptautiskās publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles, vai uz gadījumiem, kas nepārprotami paredzēti kādas valsts vai Kopienas tiesību aktos, ja uz šīm darbībām attiecas noteikumi un kontrole, kas paredz noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību un ko piemēro minētajos gadījumos.

II SADAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI KREDĪTIESTĀŽU DARBĪBAS SĀKŠANAI UN VEIKŠANAI

6. pants

Dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes pirms darbības sākšanas saņemtu atļauju. Neskarot 7. līdz 12. pantu, dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz šādu atļauju piešķiršanu un paziņo tās Komisijai.

7. pants

Dalībvalstis prasa, lai kopā ar atļaujas pieteikumu iesniedz darbības programmu, kurā cita starpā izklāstīti paredzētās uzņēmējdarbības veidi un kredītiestādes organizatoriskā struktūra.

8. pants

Dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai atļaujas pieteikumus izskatītu saskaņā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

9. pants

1.   Neskarot citus valsts tiesību aktos paredzētus vispārējus nosacījumus, kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja kredītiestādei nav atsevišķa pašu kapitāla vai ja sākumkapitāls ir mazāks par EUR 5 miljoniem.

“Sākumkapitāls” ir kapitāls un rezerves, kā noteikts 57. panta a) un b) punktā.

Dalībvalstis var paredzēt, ka kredītiestādes, kuras neatbilst nosacījumam par atsevišķu pašu kapitālu un kuras pastāvēja 1979. gada 15. decembrī, var turpināt savu uzņēmējdarbību. Tās var atbrīvot šādas kredītiestādes no pienākuma pildīt 11. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēto prasību.

2.   Ievērojot turpmāk paredzētos nosacījumus, dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākumkapitāls ir mazāks par 1. punktā noteikto:

a)	sākumkapitāls nav mazāks par EUR 1 miljonu;

b)	attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai iemeslus, kāpēc tās izmanto šo iespēju; un

c)	14. pantā minētajā sarakstā īpaši atzīmē visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām nav 1. punktā noteiktā minimālā kapitāla.

10. pants

1.   Kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par sākumkapitāla apjomu, kāds atļaujas piešķiršanas laikā prasīts saskaņā ar 9. pantu.

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka darbību drīkst turpināt kredītiestādes, kuras jau pastāvēja 1993. gada 1. janvārī un kuru pašu kapitāls nesasniedz līmeni, kas attiecībā uz sākumkapitālu noteikts 9. pantā. Tādā gadījumā šo kredītiestāžu pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par lielāko apjomu, kāds sasniegts laikposmā no 1989. gada 22. decembra.

3.   Ja tādas kredītiestādes kontroli, kura atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, iegūst fiziskā vai juridiskā persona, kas nav persona, kura to kontrolēja iepriekš, šīs kredītiestādes pašu kapitāls saglabājas vismaz līmenī, kāds attiecībā uz sākumkapitālu norādīts 9. pantā.

4.   Noteiktos īpašos apstākļos un ar kompetento iestāžu piekrišanu gadījumos, kad apvienojas divas vai vairāk kredītiestādes, kas atbilst 2. punktā minētajai kategorijai, apvienošanās iznākumā izveidotās kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apvienoto kredītiestāžu pašu kapitāla summu apvienošanās laikā, kamēr nav sasniegti attiecīgie 9. pantā norādītie līmeņi.

5.   Ja 1., 2. un 4. punktā minētajos gadījumos pašu kapitāls samazinās, kompetentās iestādes var, ja apstākļi to pamato, dot kredītiestādēm ierobežotu laiku, lai labotu stāvokli vai izbeigtu darbību.

11. pants

1.   Kompetentās iestādes piešķir kredītiestādei atļauju vienīgi tad, ja kredītiestādes uzņēmējdarbību faktiski pārvalda vismaz divas personas.

Tās nepiešķir atļauju, ja šīm personām nav pietiekami labas reputācijas vai pietiekamas pieredzes šādu pienākumu veikšanai.

2.   Visas dalībvalstis prasa, lai:

a)	ikvienai kredītiestādei, kas ir juridiskā persona un kam saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir juridiskā adrese, galvenais birojs atrastos tajā pašā dalībvalstī, kur ir tās juridiskā adrese; un

b)	ikvienai citai kredītiestādei galvenie biroji atrastos dalībvalstī, kas tai piešķīrusi atļauju un kur tā faktiski darbojas.

12. pants

1.   Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju sākt kredītiestādes darbību, ja vien nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par šīs līdzdalības apjomu.

Šā panta kontekstā nosakot būtisku līdzdalību, ņem vērā balsstiesības, kas paredzētas 92. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (16)

2.   Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pareizu un piesardzīgu vadību, tās nav pārliecinātas par akcionāru vai dalībnieku piemērotību.

3.   Ja starp kredītiestādi un citām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv ciešas saiknes, kompetentās iestādes atļauju piešķir vienīgi tad, ja šīs saiknes tām netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.

Tāpat kompetentās iestādes nepiešķir atļauju tad, ja kādas trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām kredītiestādei ir ciešas saiknes, vai šo normatīvo un administratīvo aktu piemērošanas grūtības traucē tām efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.

Kompetentās iestādes prasa, lai kredītiestādes tām sniegtu ziņas, kas vajadzīgas, lai nepārtraukti uzraudzītu atbilstību šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

13. pants

Pieņemot lēmumu nepiešķirt atļauju, vienmēr sniedz pamatojumu, un pieteikuma iesniedzējam par to paziņo sešos mēnešos no pieteikuma saņemšanas vai, ja pieteikums nav pilnīgs, sešos mēnešos pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir nosūtījis informāciju, kas vajadzīga lēmuma pieņemšanai. Jebkurā gadījumā lēmumu pieņem 12 mēnešos no pieteikuma saņemšanas.

14. pants

Visas atļaujas dara zināmas Komisijai.

Visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām ir piešķirtas atļaujas, iekļauj sarakstā. Komisija šo sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un regulāri atjaunina.

15. pants

1.   Pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei kompetentā iestāde apspriežas ar otras attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja:

a)	attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums kredītiestādei, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

b)	attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums tādas kredītiestādes mātesuzņēmumam, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī; vai

c)	attiecīgo kredītiestādi kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kredītiestādi, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

2.   Pirms atļaujas piešķiršanas kredītiestādei kompetentā iestāde apspriežas ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību uzraudzību, ja:

a)	attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums apdrošināšanas uzņēmumam vai ieguldījumu sabiedrībai, kam atļauja piešķirta Kopienā;

b)	attiecīgā kredītiestāde ir meitasuzņēmums tāda apdrošināšanas uzņēmuma vai tādas ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmumam, kam atļauja piešķirta Kopienā; vai

c)	attiecīgo kredītiestādi kontrolē tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura kontrolē apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību, kam atļauja piešķirta Kopienā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās attiecīgās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, izvērtējot akcionāru piemērotību un tās pašas grupas citas vienības vadībā iesaistīto vadītāju reputāciju un pieredzi. Tās apmainās ar visu informāciju attiecībā uz akcionāru piemērotību un vadītāju reputāciju un pieredzi, kas ir svarīga kā licences piešķiršanai, tā arī nolūkā pastāvīgi izvērtēt to, kā tiek ievērota atbilstība darbības nosacījumiem.

16. pants

Uzņēmējas dalībvalstis nevar prasīt atļauju vai dotāciju kapitālu citās dalībvalstīs atļautu kredītiestāžu filiālēm. Šādu filiāļu izveidi un uzraudzību veic saskaņā ar 22. un 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu, 29. līdz 37. pantu un 40. pantu.

17. pants

1.   Kompetentās iestādes var atsaukt kredītiestādei piešķirtu atļauju vienīgi tad, ja šāda iestāde:

a)	12 mēnešos neizmanto atļauju, skaidri atsakās no tās vai ilgāk kā sešus mēnešus nav veikusi darījumus un ja attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b)	ir ieguvusi atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus;

c)	vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d)	vairs nenodrošina pietiekamu pašu kapitālu, vai arī vairs nevar paļauties, ka tā pildīs savus pienākumus pret kreditoriem, un, jo īpaši, tā vairs negarantē tai uzticēto aktīvu drošību; vai

e)	atbilst kādam no citiem gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

2.   Atļaujas atsaukšanu vienmēr pamato, un par to informē attiecīgās personas. Šādu atsaukšanu dara zināmu Komisijai.

18. pants

Neskarot nekādus uzņēmējas dalībvalsts noteikumus par vārda “banka”, “krājbanka” vai citu banku nosaukumu lietojumu, darbības veikšanas nolūkā kredītiestādes var visā Kopienā lietot to pašu nosaukumu, ko tās lieto dalībvalstī, kurā atrodas to galvenais birojs. Ja var rasties pārpratums, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt, lai skaidrības labad nosaukumu papildina ar paskaidrojošiem elementiem.

19. pants

1.   Dalībvalstis prasa, lai ikviena persona, kas plāno tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā kredītiestādē, par to vispirms informē kompetentās iestādes, darot zināmu šīs līdzdalības apjomu. Tāpat šādas personas informē kompetentās iestādes par to, vai tās plāno palielināt savu būtisko līdzdalību tiktāl, ka šīm personām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 33 % vai 50 %, vai tiktāl, ka kredītiestāde kļūtu par tās meitasuzņēmumu.

Neskarot 2. punktu, kompetentās iestādes trīs mēnešos no šā punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētā paziņojuma dienas var iebilst pret šādu plānu, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt kredītiestādes pareizu un piesardzīgu vadību, tās nav pārliecinātas par attiecīgās personas piemērotību. Ja tās neiebilst pret minēto plānu, tās var noteikt galīgo termiņu tā īstenošanai.

2.   Ja persona, kas plāno iegādāties 1. punktā minēto līdzdalību, ir kredītiestāde, apdrošināšanas uzņēmums vai ieguldījumu sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, vai arī mātesuzņēmums kredītiestādei, apdrošināšanas uzņēmumam vai ieguldījumu sabiedrībai, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, vai arī fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, apdrošināšanas uzņēmumu vai ieguldījumu sabiedrību, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, un ja sakarā ar šo iegādi kredītiestāde, kur attiecīgā persona plāno iegādāties līdzdalību, kļūtu par meitasuzņēmumu vai būtu šīs personas kontrolē, par iegādes novērtējumu iepriekš apspriežas, kā paredzēts 15. pantā.

20. pants

Dalībvalstis prasa, lai ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas plāno tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību kredītiestādē, par to vispirms informē kompetentās iestādes, darot zināmu savas paredzamās līdzdalības apjomu. Tāpat šāda persona informē kompetentās iestādes par to, vai tā plāno samazināt savu būtisko līdzdalību tiktāl, ka šai personai piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 20 %, 33 % vai 50 %, vai tiktāl, ka kredītiestāde vairs nebūtu tās meitasuzņēmums.

21. pants

1.   Kredītiestādes informē kompetentās iestādes, līdzko uzzina par katru tādu līdzdalības iegūšanu vai atsavināšanu to kapitālā, kuras dēļ līdzdalība pārsniedz kādu no 19. panta 1. punktā un 20. pantā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām.

Tāpat tās vismaz reizi gadā dara kompetentajām iestādēm zināmus to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šīs līdzdalības apjomu, kā tas norādīts, piemēram, informācijā, ko sniedz gadskārtējā akcionāru un dalībnieku kopsapulcē vai saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem.

2.   Dalībvalstis prasa, lai gadījumā, ja 19. panta 1. punktā minēto personu ietekme var kaitēt kredītiestādes pareizai un piesardzīgai vadībai, kompetentās iestādes veic piemērotus pasākumus, lai stāvokli labotu. Šādi pasākumi var būt pavēles, sankcijas pret direktoriem un vadītājiem vai attiecīgo akcionāru vai dalībnieku akcijām vai daļām atbilstīgo balsstiesību īstenošanas apturēšana.

Līdzīgus pasākumus piemēro fiziskām un juridiskām personām, kas neizpilda pienākumu iepriekš sniegt informāciju, kā noteikts 19. panta 1. punktā.

Ja līdzdalība iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām pieņemamajām sankcijām paredz atbilstīgo balsstiesību īstenošanas apturēšanu, balsojuma anulēšanu vai iespēju to anulēt.

3.   Nosakot šajā pantā minēto būtisko līdzdalību un citu līmeņu līdzdalību, ņem vērā balsstiesības, kas paredzētas Direktīvas 2001/34/EK 92. pantā.

22. pants

1.   Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes prasa, lai katrai kredītiestādei būtu noturīgi pārvaldības pasākumi, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi, procedūras un mehānismi ir visaptveroši un samērīgi ar kredītiestādes darbības raksturu, apjomu un sarežģītību. Ņem vērā V pielikumā noteiktos tehniskos kritērijus.

III SADAĻA

NOTEIKUMI PAR UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS BRĪVĪBU UN PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBU

1. iedaļa

Kredītiestādes

23. pants

Dalībvalstis nosaka, ka I pielikumā uzskaitītās darbības saskaņā ar 25. pantu, 26. panta 1. līdz 3. punktu, 28. panta 1. un 2. punktu un 29. līdz 37. pantu to teritorijā var – izveidojot filiāles vai sniedzot pakalpojumus – veikt ikviena kredītiestāde, kam atļauju piešķīrušas un ko uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, ja atļauja aptver šādas darbības.

2. iedaļa

Finanšu iestādes

24. pants

1.

a) mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem atļauja kā kredītiestādei piešķirta dalībvalstī, kuras tiesību akti reglamentē attiecīgo finanšu iestādi; b) attiecīgās darbības faktiski tiek veiktas tās pašas dalībvalsts teritorijā; c) mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem ir vismaz 90 % no balsstiesībām, kas nostiprinātas akcijās finanšu iestādes kapitālā; d) mātesuzņēmums vai mātesuzņēmumi ir kompetentajām iestādēm pierādījuši finanšu iestādes piesardzīgu vadību un ar attiecīgās izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu piekrišanu deklarējuši, ka tie solidāri garantē saistības, ko uzņēmusies attiecīgā finanšu iestāde; un e) saskaņā ar V sadaļas 4. nodaļas 1. iedaļu finanšu iestāde, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām darbībām, ir iekļauta mātesuzņēmuma vai katra mātesuzņēmuma konsolidētajā uzraudzībā, jo īpaši attiecībā uz 75. pantā izklāstītajām minimālā pašu kapitāla prasībām lielu riska darījumu kontrolei un attiecībā uz 120. līdz 122. pantā paredzēto līdzdalības ierobežošanu.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda atbilstību šiem nosacījumiem un piešķir attiecīgajai finanšu iestādei atbilstības apliecību, ko iekļauj 25. un 28. pantā minētajā paziņojumā.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina finanšu iestādes uzraudzību saskaņā ar 10. panta 1. punktu, 19. līdz 22. pantu, 40. pantu, 42. līdz 52. pantu un 54. pantu.

2.   Ja 1. punkta pirmajā daļā minēta finanšu iestāde vairs neizpilda kādu no piemērotajiem nosacījumiem, izcelsmes dalībvalsts to paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un tad darbībām, ko šī finanšu iestāde veic uzņēmējā dalībvalstī, piemēro attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu mutatis mutandis piemēro 1. punkta pirmajā daļā minēto finanšu iestāžu meitasuzņēmumiem.

3. iedaļa

Uzņēmējdarbības veikšanas tiesību īstenošana

25. pants

1.   Kredītiestāde, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, par to paziņo savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, 1. punktā paredzētajā paziņojumā sniedz šādu informāciju:

a)	dalībvalsts, kuras teritorijā tā plāno izveidot filiāli;

b)	darbības programma, kurā izklāstīti, inter alia, paredzētās uzņēmējdarbības veidi un filiāles organizatoriskā struktūra;

c)	adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus; un

d)	to personu vārdi, kas būs atbildīgas par filiāles vadību.

3.   Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt kredītiestādes vadības struktūras piemērotību vai finanšu stāvokli, tās trīs mēnešos pēc visas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas šo informāciju dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un attiecīgi informē kredītiestādi.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes arī dara zināmu kredītiestādes pašu kapitāla apjomu kapitāla prasību apjomu, kā paredzēts 75. pantā.

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, 24. pantā minētajos gadījumos izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes dara zināmu arī finanšu iestādes pašu kapitāla apjomu un tās kredītiestādes, kura ir attiecīgās kredītiestādes mātesuzņēmums, konsolidēto pašu kapitāla apjomu un konsolidētās kapitāla prasības, kā paredzēts 75. pantā.

4.   Ja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās 2. punktā minēto informāciju darīt zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās trīs mēnešos pēc visas informācijas saņemšanas paziņo attiecīgajai kredītiestādei šā atteikuma iemeslus.

Šis atteikums vai atbildes nesniegšana dod tiesības griezties izcelsmes dalībvalsts tiesā.

26. pants

1.   Pirms kredītiestādes filiāle sāk darboties, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes divos mēnešos pēc 25. pantā minētās informācijas saņemšanas sagatavojas kredītiestādes pārraudzībai saskaņā ar 5. iedaļu un, vajadzības gadījumā, norāda nosacījumus, ar kuriem vispārējās interesēs šīs darbības veic uzņēmējā dalībvalstī.

2.   Saņemot paziņojumu no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai nesaņemot nekādu paziņojumu no šīm iestādēm, pēc 1. punktā paredzētā termiņa beigām var izveidot filiāli un sākt darbību.

3.   Ja mainās kādi no datiem, ko paziņo saskaņā ar 25. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, kredītiestāde par attiecīgajām pārmaiņām rakstiski paziņo izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vismaz vienu mēnesi pirms to īstenošanas, lai izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar 25. pantu un lai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu par pārmaiņām saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.   Attiecībā uz filiālēm, kuras saskaņā ar to uzņēmējās dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem darbību sākušas pirms 1993. gada 1. janvāra, uzskata, ka tām ir piemērota 25. pantā un šā panta 1. un 2. punktā paredzētā kārtība. No 1993. gada 1. janvāra uz tām attiecas šā panta 3. punkts, 23. un 43. pants, kā arī 2. un 5. iedaļa.

27. pants

Visas darījumu vietas, ko vienā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kuras galvenais birojs ir citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli.

4. iedaļa

Pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošana

28. pants

1.   Visas kredītiestādes, kas vēlas pirmo reizi īstenot pakalpojumu sniegšanas brīvību, darbojoties citas dalībvalsts teritorijā, informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes par I pielikuma sarakstā uzskaitītajām darbībām, kuras tā paredzējusi veikt.

2.   Viena mēneša laikā pēc 1. punktā paredzētā paziņojuma saņemšanas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes šo paziņojumu nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Šis pants neietekmē tiesības, ko ieguvušas kredītiestādes, kuras sniedz pakalpojumus jau pirms 1993. gada 1. janvāra.

5. iedaļa

Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

29. pants

Uzņēmējas dalībvalstis var statistikas vajadzībām noteikt, ka visas kredītiestādes, kurām ir filiāles to teritorijā, regulāri ziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par savu darbību tās teritorijā.

Pildot pienākumus, kurus tām nosaka 41. pants, uzņēmējas dalībvalstis drīkst noteikt, ka citu dalībvalstu kredītiestāžu filiāles sniedz tādas pašas ziņas, kādas šajā nolūkā sniedz pašmāju kredītiestādes.

30. pants

1.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka kredītiestāde, kurai tās teritorijā ir filiāle vai kura sniedz pakalpojumus tās teritorijā, neatbilst tiesību aktiem, kas šajā valstī pieņemti saskaņā šīs direktīvas noteikumiem saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvarām, tad minētās iestādes liek attiecīgajai kredītiestādei šo pārkāpuma stāvokli labot.

2.   Ja attiecīgā kredītiestāde vajadzīgos pasākumus neveic, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgi informē izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, cik drīz vien iespējams, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā kredītiestāde šo pārkāpuma stāvokli labo. Šo pasākumu būtību dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Ja, neskatoties uz izcelsmes dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka šie pasākumi izrādās nepiemēroti vai nav veicami attiecīgajā dalībvalstī, kredītiestāde turpina pārkāpt 1. punktā minētos tiesību aktus, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, tad uzņēmēja dalībvalsts, iepriekš informējusi izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus vai piemērotu sodus par tiem un, ciktāl vajadzīgs, liegtu šai kredītiestādei veikt jaunus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā ir iespējams kredītiestādēm izsniegt juridiskos dokumentus, kas vajadzīgi šādiem pasākumiem.

31. pants

Šīs direktīvas 29. un 30. pants neiespaido uzņēmēju dalībvalstu tiesības veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu to teritorijā izdarītos pārkāpumus, kas ir pretrunā ar tiesību aktiem, kurus tās pieņēmušas vispārējās interesēs, vai lai piemērotu sodus par tiem. Tas ietver iespēju liegt pārkāpējām kredītiestādēm veikt jaunus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

32. pants

Visus pasākumus, kas veikti atbilstīgi 30. panta 2. un 3. punktam vai 31. pantam un kas paredz sodus vai ierobežojumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, atbilstīgi pamato un dara zināmus attiecīgajai kredītiestādei. Ikvienu šādu pasākumu ir tiesības pārsūdzēt tās dalībvalsts tiesā, kuras iestādes to veikušas.

33. pants

Pirms 30. pantā paredzētās procedūras īstenošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos var veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un citu to personu intereses, kam sniedz pakalpojumus. Par šādiem pasākumiem iespējami drīz informē Komisiju un pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Apspriedusies ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisija var nolemt, ka attiecīgajai dalībvalstij jāgroza vai jāatceļ šie pasākumi.

34. pants

Uzņēmējas dalībvalstis var īstenot pilnvaras, kas tām ir piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, veicot attiecīgus pasākumus, lai to teritorijā novērstu turpmākus pārkāpumus vai piemērotu sodus par tiem. Tas ietver iespēju liegt pārkāpējām kredītiestādēm veikt jaunus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

35. pants

Atļaujas atsaukšanas gadījumā informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, un tās veic attiecīgus pasākumus, lai liegtu pārkāpējai kredītiestādei veikt turpmākus darījumus uzņēmējas dalībvalsts teritorijā un aizsargātu noguldītāju intereses.

36. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to gadījumu skaitu un veidu, kad ir bijis atteikums saskaņā ar 25. pantu un 26. panta 1. līdz 3. punktu vai kad ir veikti pasākumi saskaņā ar 30. panta 3. punktu.

37. pants

Šī iedaļa neliedz kredītiestādēm, kuru galvenais birojs ir kādā citā dalībvalstī, reklamēt uzņēmējā dalībvalstī savus pakalpojumus, izmantojot visus pieejamos saziņas līdzekļus, ņemot vērā jebkādus noteikumus, kas reglamentē šādas reklāmas formu un saturu un kas ir pieņemti vispārējās interesēs.

IV SADAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

1. iedaļa

Paziņošana par trešo valstu uzņēmumiem un nosacījumi piekļuvei šo valstu tirgiem

38. pants

1.   Tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir ārpus Kopienas, sākot vai veicot darbību, dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas rada labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro to kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir Kopienā.

2.   Kompetentās iestādes dara zināmas Komisijai un Eiropas Banku komitejai visas filiāļu atļaujas, kas piešķirtas kredītiestādēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.

3.   Neskarot 1. punktu, Kopiena var ar nolīgumiem, ko noslēdz ar vienu vai vairākām trešām valstīm, vienoties piemērot noteikumus, kas piešķir vienādu režīmu visā Kopienas teritorijā tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru galvenais birojs ir ārpus Kopienas.

2. iedaļa

Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm konsolidētas uzraudzības jomā

39. pants

1.   Pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus, lai apspriestu nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem konsolidētas uzraudzības īstenošanai attiecībā uz:

a)	kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs ir kādā trešā valstī; vai

b)	trešā valstī esošām kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmumu galvenais birojs atrodas Kopienā, neatkarīgi no tā, vai šie mātesuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu kontrolakciju sabiedrības.

2.   Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem jo īpaši cenšas nodrošināt, ka:

a)

dalībvalstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu Kopienā esošu kredītiestāžu vai finanšu kontrolakciju sabiedrību konsolidētai uzraudzībai, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas ārpus Kopienas, vai kurām ir līdzdalība šādās iestādēs; un

b)

trešo valstu kompetentās iestādes var iegūt informāciju, kas nepieciešama tādu mātesuzņēmumu uzraudzībai, kuru galvenais birojs atrodas šo trešo valstu teritorijās un kuru meitasuzņēmumi ir kredītiestādes vai finanšu iestādes, kas atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai kuriem ir līdzdalība šādās iestādēs.

3.   Neskarot Līguma 300. panta 1. un 2. punktu, Komisija ar Eiropas Banku komitejas palīdzību izvērtē 1. punktā minēto sarunu rezultātus un radušos situāciju.

V SADAĻA

KONSULTATĪVĀS UZRAUDZĪBAS UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS PRINCIPI UN TEHNISKIE INSTRUMENTI

1. NODAĻA

konsultatīvās uzraudzības principi

1. iedaļa

Izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetence

40. pants

1.   Neskarot šīs direktīvas noteikumus, kas paredz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu atbildību, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par kredītiestādes uzraudzību, tostarp par to darbību uzraudzību, ko kredītiestāde veic saskaņā ar 23. un 24. pantu.

2.   Šā panta 1. punkts neliedz veikt konsolidētu uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu.

41. pants

Līdz turpmākai koordinācijai uzņēmējas dalībvalstis sadarbībā ar izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm joprojām ir atbildīgas par kredītiestāžu filiāļu likviditātes uzraudzību.

Neskarot pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Monetārās sistēmas stiprināšanai, uzņēmējas dalībvalstis joprojām ir pilnībā atbildīgas par pasākumiem, ko veic, īstenojot to monetāro politiku.

Šādi pasākumi nedrīkst noteikt režīmu, kurš diskriminētu vai ierobežotu tādēļ, ka kādai kredītiestādei atļauja ir piešķirta citā dalībvalstī.

42. pants

Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai uzraudzītu tādu kredītiestāžu darbību, kuras ar filiāļu starpniecību darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās ir to galvenie biroji. Tās cita citai sniedz visu to informāciju par šādu kredītiestāžu vadību un īpašumtiesībām, kura var sekmēt to uzraudzību un izvērtējumu par to atļaušanas nosacījumiem, un visu informāciju, kas var atvieglināt šo iestāžu pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, noguldījumu garantijām, lielu riska darījumu ierobežošanu, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

43. pants

1.   Uzņēmējas dalībvalstis nosaka, ka, ja kredītiestāde, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, ar filiāles starpniecību veic darbības tās teritorijā, tad izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, iepriekš informējot uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, var 42. pantā minētās informācijas pārbaudi uz vietas veikt pašas vai ar to personu starpniecību, ko tās šim nolūkam norīko.

2.   Lai pārbaudītu filiāles, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes var arī izmantot kādu no citām procedūrām, kas paredzētas 141. pantā.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neiespaido uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu tiesības, pildot šajā direktīvā paredzētos pienākumus, veikt to teritorijā izveidotu filiāļu pārbaudes uz vietas.

2. iedaļa

Informācijas apmaiņa un dienesta noslēpums

44. pants

1.   Dalībvalstis nosaka, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kā arī revidentiem un ekspertiem, kas darbojas kompetento iestāžu uzdevumā, ir pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

Nekādu konfidenciālu informāciju, ko minētās personas var saņemt, pildot pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nevar noteikt atsevišķas kredītiestādes, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību akti.

Tomēr, ja kredītiestādi atzīst par bankrotējušu vai ja to likvidē ar tiesas lēmumu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, var izpaust civillietās vai komerclietās.

2.   Šā panta 1. punkts neliedz dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu un citām direktīvām, kas attiecas uz kredītiestādēm. Uz šo informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, kā norādīts 1. punktā.

45. pants

Kompetentās iestādes, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar 44. pantu, var to izmantot vienīgi savu uzdevumu izpildē un vienīgi šādiem mērķiem:

a)

lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē kredītiestāžu darbības sākšanu, un lai atvieglinātu šādas darbības konsolidētu vai nekonsolidētu pārraudzību, jo īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, lieliem riska darījumiem, vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

b)	lai piemērotu sankcijas;

c)	administratīvā pārsūdzībā par kompetentās iestādes lēmumu; vai

d)	tiesas procesos, kurus sāk saskaņā ar 55. pantu vai īpašiem noteikumiem, kas paredzēti šajā direktīvā vai citās direktīvās, kuras pieņemtas kredītiestāžu jomā.

46. pants

Tādus sadarbības nolīgumus ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai struktūrām, kas definētas 47. pantā un 48. panta 1. punktā, kuri paredz informācijas apmaiņu, dalībvalstis var slēgt vienīgi tad, ja uz izpausto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas 44. panta 1. punktā minētajām. Šādu informācijas apmaiņu īsteno minēto iestāžu un struktūru uzraudzības uzdevuma veikšanas nolūkā.

Ja informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

47. pants

Šīs direktīvas 44. panta 1. punkts un 45. pants neliedz apmainīties ar informāciju kādā dalībvalstī, ja tajā ir divas vai vairāk kompetentās iestādes, vai dalībvalstu starpā, kā arī starp kompetentajām iestādēm un šādām iestādēm:

a)	iestādēm, kas ir atbildīgas par citu finanšu organizāciju un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un iestādēm, kas ir atbilstīgas par finanšu tirgu uzraudzību;

b)	struktūrām, kas iesaistītas kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās; un

c)	personām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu pārskatu obligātajām revīzijām,

veicot šo iestāžu vai struktūru uzraudzības uzdevumus.

Šīs direktīvas 44. panta 1. punkts un 45. pants neliedz izpaust struktūrām, kas vada noguldījumu kompensācijas shēmas, informāciju, kas ir vajadzīga to pienākumu izpildei.

Abos gadījumos uz saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

48. pants

1.   Neskarot no 44. līdz 46. pantu, dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un šādām iestādēm:

a)	iestādēm, kas pārrauga struktūras, kuras iesaistītas kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procedūrās un citās līdzīgās procedūrās; un

b)	iestādēm, kas pārrauga personas, kuras veic apdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu sabiedrību un citu finanšu iestāžu pārskatu obligāto revīziju.

Šādos gadījumos dalībvalstis prasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

a)	informācijai ir paredzēta šā punkta pirmajā daļā minētā uzraudzības uzdevuma izpildei;

b)	uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi; un

c)	ja informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kuras var saņemt informāciju saskaņā ar šo punktu.

2.   Neskarot 44. līdz 46. pantu, nolūkā stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti, tostarp tās vienotību, dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kas saskaņā ar tiesību aktiem ir atbildīgas par tiesību aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu uzņēmējdarbības jomā.

Šādos gadījumos dalībvalstis prasa, lai būtu izpildīti vismaz šādi nosacījumi:

a)	informācija ir paredzēta šā punkta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildei,

b)	uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi; un

c)	ja informācijas izcelsme ir kādā citā dalībvalstī, to nevar izpaust bez to kompetento iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras sniegušas šo informāciju, un, attiecīgos gadījumos, vienīgi nolūkiem, kuriem šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

Ja kādā dalībvalstī šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm vai struktūrām pārkāpumu atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt personas, kas šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, un kas nestrādā valsts sektorā, tad uz šādām personām var attiecināt šā punkta pirmajā daļā norādīto informācijas apmaiņu ar otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

Lai īstenotu šā punkta trešo daļu, pirmajā daļā minētās iestādes vai struktūras paziņo kompetentajām iestādēm, kas sniegušas attiecīgo informāciju, to personu vārdus un tiešos pienākumus, kam tā jānosūta.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kuras var saņemt informāciju saskaņā ar šo pantu.

Komisija sagatavo ziņojumu par šā panta noteikumu piemērošanu.

49. pants

Šī iedaļa neliedz kompetentai iestādei nosūtīt informāciju šādām iestādēm to uzdevumu veikšanai:

a)	centrālajām bankām un citām struktūrām, kas pilda monetārām iestādēm līdzīgas funkcijas; un

b)	attiecīgos gadījumos, citām publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par norēķinu sistēmu pārraudzību.

Šī iedaļa neliedz minētajām iestādēm vai struktūrām paziņot kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kāda tām var būt vajadzīga 45. panta nolūkiem.

Uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

50. pants

Neskarot 44. panta 1. punktu un 45. pantu, dalībvalstis atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem var atļaut noteiktu informāciju izpaust citiem valsts pārvaldes departamentiem, kas ir atbildīgi par tiesību aktiem attiecībā uz kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu pakalpojumu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kas strādā minēto struktūrvienību interesēs.

Tomēr šādu informāciju drīkst izpaust vienīgi tad, ja tas vajadzīgs kontrolei.

51. pants

Dalībvalstis nosaka, ka informāciju, kas saņemta saskaņā ar 44. panta 2. punktu un 47. pantu, un informāciju, kas iegūta 43. panta 1. un 2. punktā minētajās pārbaudēs uz vietas, nekādā gadījumā nedrīkst izpaust 50. pantā minētajos gadījumos citādi, kā vien ar to kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kuras šo informāciju sniegušas, vai ar tās dalībvalsts kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu, kurā veikta attiecīgā pārbaude uz vietas.

52. pants

Šī iedaļa neliedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm 44. līdz 46. pantā minēto informāciju darīt zināmu klīringa iestādei vai citai līdzīgai iestādei, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir atzīta, lai kādam no valsts tirgiem sniegtu klīringa vai norēķinu pakalpojumus, ja minētās kompetentās iestādes uzskata, ka informācija ir jāpaziņo, lai nodrošinātu šo struktūru pareizu darbību sakarā ar tirgus dalībnieku saistību neizpildi vai iespējamu neizpildi. Uz šādi saņemto informāciju attiecas 44. panta 1. punktā norādītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

Dalībvalstis tomēr nodrošina, ka saskaņā ar 44. panta 2. punktu saņemtu informāciju šajā pantā paredzētajā gadījumā nevar izpaust bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kas sniegušas attiecīgo informāciju.

3. iedaļa

Par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu juridisko pārraudzību atbildīgo personu pienākumi

53. pants

1.   Dalībvalstis paredz vismaz to, ka katrai saskaņā ar Direktīvu 84/253/EEK (17) pilnvarotai personai, kas kādā kredītiestādē veic uzdevumu, kurš raksturots Direktīvas 78/660/EEK 51. pantā, Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 85/611/EEK (18) 31. pantā, vai kādu citu obligātu uzdevumu, ir pienākums tūlīt paziņot kompetentajām iestādēm visus faktus vai lēmumus attiecībā uz šo kredītiestādi, ko tā konstatējusi, veicot savu uzdevumu, un kas:

a)	var būt tādu normatīvo un administratīvu aktu būtisks pārkāpums, kuri paredz atļaujas piešķiršanas nosacījumus vai īpaši reglamentē kredītiestāžu darbības veikšanu;

b)	var apdraudēt kredītiestādes darbības nepārtrauktību; vai

c)	var būt par iemeslu pārskatu apstiprināšanai vai atrunām.

Dalībvalstis paredz vismaz to, ka minētai personai tāpat ir pienākums paziņot visus faktus vai lēmumus, ko tā, veicot šā punkta pirmajā daļā raksturoto uzdevumu, konstatējusi uzņēmumā, kuram ir no kontroles attiecībām izrietošas ciešas saiknes ar kredītiestādi, kurā šī persona veic attiecīgo uzdevumu.

2.   Tas, ka Direktīvas 84/253/EEK nozīmē pilnvarotas personas godprātīgi paziņo kompetentajām iestādēm kādu 1. punktā minētu faktu vai lēmumu, nav līgumos vai normatīvos vai administratīvos aktos noteikta informācijas izpaušanas ierobežojuma pārkāpums un nerada šīm personām nekādu atbildību.

4. iedaļa

Pilnvaras piemērot sankcijas un tiesības griezties tiesās

54. pants

Neskarot atļaujas atsaukšanas procedūras un krimināltiesību normas, dalībvalstis paredz, ka to attiecīgās kompetentās iestādes var kredītiestādēm vai personām, kas faktiski kontrolē kredītiestādes darbību, par normatīvo vai administratīvo aktu pārkāpšanu saistībā ar to darbības uzraudzību vai veikšanu paredzēt vai piemērot sankcijas vai piemērot pasākumus, kas īpaši paredzēti, lai izbeigtu konstatētos pārkāpumus vai šādu pārkāpumu cēloņus.

55. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka par lēmumiem, ko attiecībā uz kādu kredītiestādi pieņem atbilstīgi normatīviem un administratīviem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir tiesības griezties tiesās. Tas attiecas arī uz gadījumu, ja sešos mēnešos pēc tā iesniegšanas nav pieņemts lēmums par atļaujas pieteikumu, kurā ir visa informācija, kas vajadzīga saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

2. NODAĻA

konsultatīvās uzraudzības tehniskie instrumenti

1. iedaļa

Pašu kapitāls

56. pants

Ja dalībvalsts, īstenojot Kopienas tiesību aktus par darbojošos kredītiestāžu konsultatīvo uzraudzību, normatīvos vai administratīvos aktos paredz noteikumus, kuros lieto terminu “pašu kapitāls” vai atsaucas pašu kapitāla jēdzienu, tā šo terminu vai jēdzienu saskaņo ar 57. līdz 61. pantā un 63. līdz 66. pantā doto definīciju.

57. pants

Kredītiestāžu nekonsolidētais pašu kapitāls, ņemot vērā 66. pantā noteiktos ierobežojumus, ietver šādus posteņus:

a)	kapitālu Direktīvas 86/635/EEK 22. panta nozīmē tādā apjomā, kas ir apmaksāts, kā arī akciju emisijas uzcenojuma kontus, bet neietverot kumulatīvas priekšrocību akcijas;

b)	rezerves Direktīvas 86/635/EEK 23. panta nozīmē, kā arī peļņu un zaudējumus, kādi tie ir pēc gala aprēķiniem;

c)	banku darbības vispārējo riska darījumu līdzekļus Direktīvas 86/635/EEK 38. panta nozīmē;

d)	pārvērtēšanas rezerves Direktīvas 78/660/EEK 33. panta nozīmē;

e)	vērtības korekcijas Direktīvas 86/635/EEK 37. panta 2. punkta nozīmē;

f)	citus posteņus 63. panta nozīmē;

g)	kredītiestāžu, kas izveidotas kā kooperatīvās sabiedrības, biedru saistības un dažu tādu iestāžu, kas ir organizētas kā fondi, aizņēmēju solidārās saistības, kā minēts 64. panta 1. punktā; un

h)	noteikta termiņa kumulatīvās priekšrocību akcijas un subordinēto aizņēmumu kapitālu, kā minēts 64. panta 3. punktā.

Saskaņā ar 66. pantu atskaita šādus posteņus:

i)	kredītiestādei piederošās pašu akcijas to uzskaites vērtībā;

j)	nemateriālos aktīvus Direktīvas 86/635/EEK 4. panta (“aktīvi”) 9. punkta nozīmē;

k)	kārtējā finanšu gada faktiskos zaudējumus;

l)	tādu līdzdalību citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas pārsniedz 10 % no šo iestāžu kapitāla;

m)	63. pantā un 64. panta 3. punktā minētos subordinētos prasījumus un instrumentus, kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kurās tai ir līdzdalība, kas katrā atsevišķā gadījumā pārsniedz 10 % no šo iestāžu kapitāla;

n)

tādu līdzdalību citās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, kas ir mazāk nekā 10 % no to kapitāla, 63. pantā un 64. panta 3. punktā minētos subordinētos prasījumus un instrumentus, kas kredītiestādei ir attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas nav l) un m) punktā minētās iestādes, par šādas līdzdalības, subordinētu prasījumu un instrumentu kopējo summu, kura pārsniedz 10 % no minētās kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts pirms l) līdz p) punktā paredzēto posteņu atskaitīšanas;

o)

līdzdalības 4. panta 10. punktā nozīmē, kas kredītiestādei ir: i) apdrošināšanas uzņēmumos Direktīvas 73/239/EEK (19) 6. panta nozīmē, Direktīvas 2002/83/EK (20) 4. panta nozīmē vai Direktīvas 98/78/EK (21) 1. panta b) punkta nozīmē; ii) pārapdrošināšanas uzņēmumos Direktīvas 98/78/EK 1. panta c) punkta nozīmē, vai iii) apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās Direktīvas 98/78/EK 1. panta i) punkta nozīmē;

p)	katru no turpmāk minētajiem posteņiem, kas kredītiestādei ir attiecībā uz o) punktā definētajām struktūrām, kurās tai ir līdzdalība: i) instrumenti, kas minēti Direktīvas 73/239/EEK 16. panta 3. punktā, un ii) instrumenti, kas minēti Direktīvas 2002/83/EK 27. panta 3. punktā;

q)	kredītiestādēm, kas riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 3. iedaļas 2. apakšiedaļu – VII pielikuma 1. daļas 36. punktā paredzētajos aprēķinos iegūtās negatīvās summas un paredzamo zaudējumu summa, kas aprēķināta saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 32. un 33. punktu; un

r)	pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska darījumu summa, kam ir 1250 % riska svērums atbilstoši IX pielikuma 4. daļai un ko aprēķina pēc tajā norādītās metodes.

Šā panta b) punkta vajadzībām dalībvalstis var atļaut iekļaut starpposma peļņu pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas vienīgi tad, ja šo peļņu pārbaudījušas personas, kas ir atbildīgas par finanšu pārskatu pārbaudi, un ja atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām ir pierādīts, ka šīs peļņas apjoms ir novērtēts saskaņā ar Direktīvā 86/635/EEK izklāstītajiem principiem un ka tas ir tīrais apjoms pēc jebkādu paredzamo maksājumu vai dividenžu atskaitīšanas.

Gadījumā, ja kredītiestāde ir iniciatore pārvēršanai vērtspapīros, tad tīro peļņu, kas gūta, kapitalizējot nākotnes ienākumus no vērtspapīros pārvērstajiem aktīviem un nodrošinot kredīta kvalitātes uzlabošanu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijās, neietver b) punktā paredzētajā postenī.

58. pants

Ja akcijas citā kredītiestādē, finanšu iestādē, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumā vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībā tiek turētas īslaicīgi sakarā ar finansiālas palīdzības operāciju, kuras nolūks ir reorganizēt un glābt šo struktūru, kompetentā iestāde var atkāpties no noteikumiem par atskaitīšanu, kas minēti 57. panta l) līdz p) punktā.

59. pants

Kā alternatīvu 57. panta o) un p) punktā paredzēto posteņu atskaitīšanai dalībvalstis var atļaut savām kredītiestādēm mutatis mutandis piemērot Direktīvas 2002/87/EK I pielikuma 1., 2. vai 3. metodi. Minēto 1. metodi (grāmatvedības konsolidācija) var piemērot vienīgi tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta par vienotās pārvaldes un iekšējās kontroles līmeni tajās struktūrās, kas tiktu iekļautas konsolidācijā. Izvēlēto metodi konsekventi piemēro ilgtermiņā.

60. pants

Dalībvalstis var paredzēt, ka pašu kapitāla individuālam aprēķinam kredītiestādēm, uz ko attiecas konsolidēta uzraudzība saskaņā ar 4. nodaļas 1. iedaļu vai papildu uzraudzība saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK, nav jāatskaita 57. panta l) līdz p) punktā minētie posteņi, kas tām ir kredītiestādēs, finanšu iestādēs, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas uzņēmumos vai apdrošināšanas kontrolakciju sabiedrībās, uz kurām attiecas konsolidētā uzraudzība vai papildu uzraudzība.

Šis noteikums attiecas uz visām piesardzības normām, kas ir saskaņotas ar Kopienas tiesību aktiem.

61. pants

Pašu kapitāla jēdziens, kā tas definēts 57. panta a) līdz h) punktā, ietver maksimālo posteņu un summu skaitu. Šo posteņu izmantošana un zemāku līmeņu noteikšana, kā arī to posteņu atskaitīšana, kas nav 57. panta i) līdz r) punktā minētie posteņi, paliek dalībvalstu izlemšanai.

Šīs direktīvas 57. panta a) līdz e) punktā minētie posteņi ir bez ierobežojumiem un nekavējoties pieejami kredītiestādei, lai segtu riskus vai zaudējumus, tiklīdz tādi rodas. No šīs summas atskaita visus nodokļu maksājumus, kas ir paredzami tās aprēķināšanas brīdī, vai arī šo summu pielāgo atbilstīgi tam, kā šie nodokļi to samazina līdz summai, pēc kuras šos posteņus var izmantot, lai segtu riskus vai zaudējumus.

62. pants

Dalībvalstis var ziņot Komisijai par konverģences panākumiem attiecībā uz pašu kapitāla kopējo definīciju. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šīs iedaļas grozījumiem.

63. pants

1.   Dalībvalstī izmantotā pašu kapitāla jēdzienā var ietvert citus posteņus ar noteikumu, ka – neatkarīgi no to juridiskā vai grāmatvedības nosaukuma – attiecīgajiem posteņiem ir šādas iezīmes:

a)	tie ir brīvi pieejami kredītiestādei, lai segtu parastus banku operacionālos riskus, ja vēl nav noteikti ieņēmumu vai kapitāla zaudējumi;

b)	to esamība ir atspoguļota iekšējos uzskaites dokumentos; un

c)	to apjomu nosaka kredītiestādes vadība, pārbauda neatkarīgi revidenti, dara zināmu kompetentajām iestādēm un nodod to uzraudzībā.

2.   Kā citus posteņus var pieņemt arī beztermiņa vērtspapīrus un citus instrumentus, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tos nedrīkst atmaksāt pēc turētāja iniciatīvas vai bez kompetentās iestādes iepriekšējas piekrišanas;

b)	parāda līgumā ir paredzēts, ka kredītiestādei ir iespēja atlikt parāda procentu maksājumu;

c)	aizdevēja prasījumi pret kredītiestādi ir pilnīgi subordinēti visu nesubordinēto kreditoru prasījumiem;

d)	dokumentos, kas reglamentē vērtspapīru emisiju, paredzēts tāds parāds un nesamaksātie procenti, lai segtu zaudējumus, vienlaikus saglabājot kredītiestādes spēju darboties; un

e)	ņem vērā tikai pilnīgi samaksātas summas.

Šiem vērtspapīriem un citiem instrumentiem var pievienot kumulatīvās priekšrocību akcijas, kas nav 57. panta h) punktā minētās kumulatīvās priekšrocību akcijas.

3.   Attiecībā uz kredītiestādēm, kas riska svērto vērtību aprēķina atbilstoši 3. iedaļas 2. apakšiedaļai, VII pielikuma 1. daļas 36. punktā paredzētajos aprēķinos iegūtās pozitīvās summas var pieņemt kā citus posteņus līdz 0,6 % no riska svērtās vērtības summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. apakšiedaļu. Attiecībā uz šīm kredītiestādēm vērtības korekcijas un uzkrājumus, kas ietverti VII pielikuma 1. daļas 36. punktā minētajā aprēķinā, un vērtības korekcijas un uzkrājumus riska darījumiem, kas minēti 57. panta e) punktā, pašu kapitālā iekļauj vienīgi saskaņā ar šo punktu. Šiem nolūkiem riska svērtās vērtības summās neiekļauj summas, kas aprēķinātas attiecībā uz pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kuru riska svērums ir 1 250 %.

64. pants

1.   Ja kredītiestāde iz izveidota kā 57. panta g) punktā minētā kooperatīvā sabiedrība, tās biedru saistības veido šo kooperatīvo sabiedrību nepieprasīto kapitālu kopā ar šo kooperatīvo sabiedrību biedru juridiskajām saistībām veikt papildu neatmaksājamas iemaksas, ja kredītiestāde cieš zaudējumus, un šādā gadījumā ir iespējams šos maksājumus pieprasīt nekavējoties.

Ja kredītiestāde ir organizēta kā fonds, aizņēmēju solidārajām saistībām piemēro tos pašus noteikumus kā iepriekšminētajiem posteņiem.

Visus šos posteņus var iekļaut pašu kapitālā tiktāl, ciktāl atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem tos ieskaita šīs kategorijas iestāžu pašu kapitālā.

2.   Publisko kredītiestāžu pašu kapitālā dalībvalstis neiekļauj garantijas, ko šīs dalībvalstis vai to pašvaldības piešķir šādām struktūrām.

3.   Dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pašu kapitālā iekļaut 57. panta h) punktā minētās noteikta termiņa kumulatīvās priekšrocību akcijas un tajā pašā punktā minēto subordinēto aizņēmuma kapitālu, ja pastāv saistošas vienošanās, saskaņā ar kurām kredītiestādes bankrota vai likvidācijas gadījumā tos ierindo pēc visu pārējo kreditoru prasījumiem un neatmaksā, kamēr nav atmaksāti visi pārējie šajā laikā nenokārtotie parādi.

Subordinētais aizņēmuma kapitāls atbilst šādiem papildu kritērijiem:

a)	var ņemt vērā vienīgi pilnīgi apmaksātus līdzekļus;

b)	attiecīgo aizņēmumu sākotnējais termiņš ir vismaz pieci gadi, un pēc tam tos var atmaksāt;

c)	vismaz piecos gados pirms atmaksāšanas dienas pakāpeniski samazina subordinētā aizņēmuma kapitāla daļu, ko var iekļaut pašu kapitālā; un

d)	aizņēmuma līgumā nav noteikumu par to, ka īpašos apstākļos, izņemot kredītiestādes likvidāciju, parāds jāatmaksā pirms līgumā noteiktās atmaksāšanas dienas.

Otrās daļas b) apakšpunkta mērķiem gadījumos, ja atmaksāšanas termiņš nav nenoteikts, attiecīgajiem aizņēmumiem jābūt atmaksājamiem vienīgi pēc pieprasījuma, ko iesniedz piecus gadus iepriekš, izņemot gadījumus, ja aizņēmumu vairs neuzskata par pašu kapitālu vai ja pirmstermiņa atmaksāšanai ir īpaši prasīta kompetento iestāžu iepriekšēja piekrišana. Kompetentās iestādes var piešķirt atļauju šādu aizņēmumu pirmstermiņa atmaksāšanai, ja pieprasījumu iesniedz pēc emitenta iniciatīvas un ja tas neietekmē attiecīgās kredītiestādes maksātspēju;

4.   Kredītiestādes pašu kapitālā neiekļauj ne patiesās vērtības rezerves, kas saistītas ar guvumiem vai zaudējumiem no finanšu instrumentu naudas plūsmas riska ierobežošanas, kas novērtētas pēc amortizācijas izmaksām, ne arī jebkādus guvumus vai zaudējumus no to pasīviem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības un kas saistīti ar kredītiestādes kredītspējas izmaiņām.

65. pants

1.   Ja jāveic konsolidēts aprēķins, tad konsolidētās summas, kas attiecas uz 57. pantā uzskaitītajiem posteņiem, izmanto saskaņā ar 4. nodaļas 1. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem. Turklāt turpmāk norādītos posteņus, ja tie ir kredīta (“negatīvi”) posteņi, pašu kapitāla aprēķināšanai var uzskatīt par konsolidētajām rezervēm:

a)	visas akcionāru vai dalībnieku mazākumam piederošās akcijas Direktīvas 83/349/EEK 21. panta nozīmē, ja izmanto vispārējas integrācijas metodi;

b)	pirmās konsolidācijas starpība Direktīvas 83/349/EEK 19., 30. un 31. panta nozīmē;

c)	pārvēršanas starpība, kas ir iekļauta konsolidētajās rezervēs saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 39. panta 6. punktu; un

d)	jebkāda starpība, ko rada dažu līdzdalības procentu iekļaušana saskaņā ar Direktīvas 83/349/EEK 33. pantā aprakstīto metodi.

2.   Ja 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētie posteņi ir debeta (“pozitīvi”) posteņi, aprēķinot konsolidēto pašu kapitālu, tos atskaita.

66. pants

1.   Uz 57. panta d) līdz h) punktā minētajiem posteņiem attiecas šādi ierobežojumi:

a)	minētā panta d) līdz h) punkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 100 % no a) un b), un c) punkta posteņu summas, no kuras atņemta i) līdz k) punkta posteņu summa; un

b)	minētā panta g) līdz h) punkta posteņu kopsumma nevar pārsniegt 50 % no a) un b), un c) punkta posteņu summas, no kuras atņemta i) līdz k) punkta posteņu summa.

2.   Pēc šā panta 1. punktā noteikto ierobežojumu piemērošanas, vienu pusi no 57. panta l) līdz r) punkta posteņu summas atskaita no 57. panta a) līdz c) punkta posteņu kopsummas, no kuras atskaitīta i) līdz k) punkta posteņu kopsumma, un otru pusi atskaita no d) līdz h) punkta posteņu kopsummas. Ja puse no 57. panta l) līdz r) punkta posteņu kopsummas pārsniedz d) līdz h) punkta posteņu kopsummu, starpību atskaita no 57. panta a) līdz c) punkta posteņu kopsummas, no kuras atskaitīta i) līdz k) punkta posteņu kopsumma. Šīs direktīvas 57. panta r) punkta posteņus neatskaita, ja 75. panta nolūkiem tie ir iekļauti riska svērto vērtību aprēķinā, kā norādīts IX pielikuma 4. daļā.

3.   Šīs nodaļas 5. un 6. iedaļas nolūkiem šīs iedaļas noteikumus lasa, neņemot vērā 57. panta q) un r) punktā minētos posteņus un 63. panta 3. punktu.

4.   Kompetentās iestādes var kredītiestādēm atļaut pagaidu un izņēmuma apstākļos pārsniegt 1. punktā noteiktos ierobežojumus.

67. pants

Šajā iedaļā paredzēto nosacījumu ievērošanu pierāda atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām.

2. iedaļa

Noteikumi pret riskiem

1. apakšiedaļa

Piemērošanas pakāpe

68. pants

1.   Kredītiestādes 22. un 75. pantā un 5. iedaļā noteiktās saistības ievēro individuāli.

2.   Katra kredītiestāde, kas nav ne meitasuzņēmums dalībvalstī, kur tā ir saņēmusi atļauju un tiek uzraudzīta, ne mātesuzņēmums, un katra kredītiestāde, kas nav iekļauta konsolidācijā saskaņā ar 73. pantu, 120. un 123. pantā noteiktās saistības izpilda individuāli.

3.   Katra kredītiestāde, kas nav ne mātesuzņēmums, ne meitasuzņēmums, un katra kredītiestāde, kas nav iekļauta konsolidācijā saskaņā ar 73. pantu, šīs sadaļas 5. nodaļā noteiktās saistības izpilda individuāli.

69. pants

1.   Dalībvalstis var izvēlētie 68. panta 1. punktu nepiemērot jebkuram kredītiestādes meitasuzņēmumam, ja attiecīgajā dalībvalstī gan uz meitasuzņēmumu, gan kredītiestādi attiecas atļauju piešķiršana un uzraudzība un ja meitasuzņēmums ir iekļauts tās kredītiestādes konsolidētā uzraudzībā, kas ir mātesuzņēmums, un ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:

a)	nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu;

b)	vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojis, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmumu riski ir nebūtiski;

c)	mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, aprēķina un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu; un

d)	mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības iecelt vai atcelt meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu vairākumu, kā aprakstīts 11. pantā.

2.   Dalībvalstis var īstenot šā panta 1. punktā minēto iespēju, ja mātesuzņēmums ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, kas izveidota tajā pašā dalībvalstī, kur kredītiestāde, ja uz to attiecas tāda pati uzraudzība kā uz kredītiestādēm un jo īpaši 71. panta 1. punktā noteiktie standarti.

3.   Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 68. panta 1. punktu mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, ja uz kredītiestādi attiecas atbilstīgās dalībvalsts atļaujas un uzraudzība un ja tā ir iekļauta konsolidētā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem:

a)	nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde dalībvalstī;

b)	uz mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, attiecas konsolidētajai uzraudzībai atbilstīgas riska novērtēšanas, aprēķina un kontroles procedūras.

Kompetentā iestāde, kas piemēro šo punktu, informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

4.   Neskarot 144. panta vispārīgo raksturu, dalībvalstu kompetentā iestāde, kas īsteno šā panta 3. punktā paredzēto iespēju, saskaņā ar 144. pantā paredzēto kārtību publisko šādu informāciju:

a)	kritērijus, pēc kuriem tās nosaka, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai;

b)	uz cik mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, attiecas 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana un cik daudziem no tiem ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī; un

c)

par dalībvalsti kopumā: i) konsolidētu pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde dalībvalstī un uz ko attiecas 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana, pieder meitasuzņēmumos kādā trešā valstī; ii) konsolidētu procentos izteiktu pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes dalībvalstī un uz ko attiecas 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana, kā pašu kapitāls pieder meitasuzņēmumos kādā trešā valstī; un iii) konsolidētu procentos izteiktu 75. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes dalībvalstī un uz ko attiecas 3. punktā paredzētās iespējas īstenošana, kā pašu kapitāls pieder meitasuzņēmumos kādā trešā valstī.

70. pants

1.   Ievērojot šā panta 2. un 4. punktu, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, iekļaut 68. panta 1. punktā paredzētajā prasības aprēķinā meitasuzņēmumus, kuri atbilst 69. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumiem un kuru būtiskie riska darījumi vai saistības ir pret šo mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestāde.

2.   Šā panta 1. punktā paredzētās darbības atļauj vienīgi tad, ja mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, sniedz kompetentajai iestādei pilnīgu skaidrojumu par apstākļiem un pasākumiem, tostarp juridiskiem pasākumiem, kas nodrošina, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai meitasuzņēmuma saistību savlaicīgai atmaksāšanai mātesuzņēmumam.

3.   Ja kompetentā iestāde īsteno 1. punktā paredzēto iespēju, tā regulāri un ne retāk kā reizi gadā informē visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par 1. punkta piemērošanu un par 2. punktā minētajiem apstākļiem un pasākumiem. Ja meitasuzņēmums atrodas kādā trešā valstī, tad kompetentās iestādes to pašu informāciju sniedz arī šīs trešās valsts kompetentajām iestādēm.

4.   Neskarot 144. panta vispārīgo raksturu, kompetentā iestāde, kas īsteno šā panta 1. punktā paredzēto iespēju, saskaņā ar 144. pantā paredzēto kārtību publisko šādu informāciju:

a)	kritērijus, pēc kuriem tās nosaka, ka nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējai pašu kapitāla pārskaitīšanai vai saistību atmaksāšanai;

b)	uz cik mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, attiecas 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana un cik daudziem no tiem ir meitasuzņēmumi kādā trešā valstī; un

c)

par dalībvalsti kopumā: i) konsolidētu pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde dalībvalstī un uz ko attiecas 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana, pieder meitasuzņēmumos kādā trešā valstī; ii) konsolidētu procentos izteiktu pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes dalībvalstī un uz ko attiecas 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana, kā pašu kapitāls pieder meitasuzņēmumos kādā trešā valstī; un iii) konsolidētu procentos izteiktu 75. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla kopapjomu, kurš mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes dalībvalstī un uz ko attiecas 1. punktā paredzētās iespējas īstenošana, kā pašu kapitāls pieder meitasuzņēmumos kādā trešā valstī.

71. pants

1.   Neskarot 68. līdz 70. pantu, mātesuzņēmumi, kas ir kredītiestādes dalībvalstī, pilda – tādā apjomā un veidā, kā noteikts 133. pantā – pienākumus, kas noteikti 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli.

2.   Neskarot 68. līdz 70. pantu, kredītiestādes, kuras kontrolē mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, pilda – tādā apjomā un veidā, kā noteikts 133. pantā – pienākumus, kas noteikti 75., 120. un 123. pantā un 5. iedaļā, pamatojoties uz šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

Ja mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, kontrolē vairāk nekā vienu kredītiestādi, šā punkta pirmo daļu piemēro tikai kredītiestādei, uz kuru saskaņā ar 125. un 126. pantu attiecas konsolidēta uzraudzība.

72. pants

1.   ES mātesuzņēmumi, kas ir kredītiestādes, pilda 5. nodaļā noteiktos pienākumus, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli.

ES mātesuzņēmumu, kas ir kredītiestādes, būtiskie meitasuzņēmumi sniedz XII pielikuma 1. daļas 5. punktā norādīto informāciju, pamatojoties uz individuālo un subkonsolidēto stāvokli.

2.   Kredītiestādes, kuras kontrolē ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, pilda 5. nodaļā noteiktos pienākumus, pamatojoties uz šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli.

ES mātesuzņēmumu, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, būtiskiem meitasuzņēmumi sniedz XII pielikuma 1. daļas 5. punktā norādīto informāciju, pamatojoties uz individuālo un subkonsolidēto stāvokli.

3.   Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidētās uzraudzības veikšanu saskaņā ar 125. un 126. pantu, var nolemt šā panta 1. un 2. punktu pilnīgi vai daļēji nepiemērot kredītiestādēm, par kurām mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, ir sniedzis līdzvērtīgu konsolidētu informāciju.

73. pants

1.   Dalībvalstis vai kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētas uzraudzības īstenošanu saskaņā ar 125. un 126. pantu, turpmāk norādītajos gadījumos var nolemt, ka nav nepieciešams konsolidācijā iekļaut kredītiestādi, finanšu iestādi vai pakalpojumu palīguzņēmumu, kurš ir meitasuzņēmums vai kurā ir līdzdalība:

a)	ja attiecīgais uzņēmums atrodas kādā trešā valstī, kur pastāv juridiski šķēršļi nepieciešamās informācijas nodošanai;

b)

ja pēc kompetento iestāžu atzinuma attiecīgais uzņēmums ir nebūtisks, ņemot vērā kredītiestāžu pārraudzības mērķus, un – jebkurā gadījumā – ja attiecīgā uzņēmuma kopējā bilance ir mazāka par mazāko no šīm divām summām: i) EUR 10 miljoni; vai ii) 1 % no mātesuzņēmuma kopējās bilances vai tā uzņēmuma bilances, kuram ir līdzdalība;

c)

ja par konsolidētās uzraudzības īstenošanu atbildīgās kompetentās iestādes uzskata, ka attiecīgā uzņēmuma finanšu stāvokļa konsolidācija būtu neatbilstīga vai maldinoša no kredītiestāžu uzraudzības mērķu viedokļa. Ja gadījumos, kas minēti šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, iepriekšminētajiem kritērijiem atbilst vairāki uzņēmumi, tos tomēr iekļauj konsolidācijā, ciktāl kopā tie ir būtiski, ņemot vērā norādītos mērķus.

2.   Kompetentās iestādes prasa, lai kredītiestādes, kas ir meitasuzņēmumi, 75., 120. un 123. pantā un šīs nodaļas 5. iedaļā paredzētās prasības piemēro subkonsolidēti, ja šīm kredītiestādēm vai mātesuzņēmumam, ja tā ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, trešā valstī ir meitasuzņēmumi, kas ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 5. punktā, vai ja tām ir līdzdalība šādos uzņēmumos.

3.   Kompetentās iestādes prasa, lai mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, uz ko attiecas šī direktīva, 22. pantā noteiktās prasības izpilda konsolidēti vai subkonsolidēti, lai nodrošinātu, ka to pasākumi, procedūras un mehānismi ir konsekventi un labi integrēti un ka ir iespējams sagatavot visus datus un informāciju, kas nepieciešami uzraudzības mērķiem.

2. iedaļa

Prasību aprēķināšana

74. pants

1.   Ja vien nav noteikts citādi, aktīvus un ārpusbilances posteņus novērtē atbilstoši pārskatu sistēmai, kura uz kredītiestādi attiecas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un Direktīvu 86/635/EEK.

2.   Neskarot 68. līdz 72. pantā noteiktās prasības, aprēķinus, ar kuriem pārbauda, vai kredītiestāde izpilda 75. pantā noteiktos pienākumus, veic vismaz divas reizes gadā.

Kredītiestādes paziņo rezultātus un visus vajadzīgos aprēķinu datus kompetentajām iestādēm.

3. apakšiedaļa

Pašu kapitāla minimālais līmenis

75. pants

Neskarot 136. pantu, dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par turpmāk norādīto kapitāla prasību summu vai vienāds ar to:

a)

kredītriskam un pasliktināšanās riskam attiecībā uz visiem darījumu veidiem, izņemot tirdzniecības portfeļa darījumus un nelikvīdos aktīvus, ja tos atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu – 8 % no kredītiestādes riska darījumu svērtās vērtības kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar 3. iedaļu;

b)

attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem pozīcijas riskam, norēķinu un darījumu partnera riskam un tiktāl, ciktāl ir atļauts pārsniegt 111. līdz 117. pantā noteiktos ierobežojumus, lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz šos ierobežojumus – kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK 18. pantu un V nodaļas 4. iedaļu;

c)	attiecībā uz visiem darījumu veidiem ārvalstu valūtas riskam un preču riskam – kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar Direktīvas 2006/49/EK 18. pantu; un

d)	attiecībā uz visiem darījumu veidiem operacionālajam riskam – kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar 4. iedaļu.

3. iedaļa

Minimālās pašu kapitāla prasības kredītriskam

76. pants

Kredītiestādes riska svērtās vērtības aprēķiniem 75. panta a) apakšpunkta nolūkiem piemēro standartizēto pieeju, kas aprakstīta 78. līdz 83. pantā, vai 84. līdz 89. pantā paredzēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 84. pantu.

77. pants

“Riska darījums” šajā iedaļā ir aktīvs vai ārpusbilances postenis.

1. apakšiedaļa

Standartizētā pieeja

78. pants

1.   Ievērojot 2. punktu, aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir tā bilances vērtība un II pielikuma uzskaitīto ārpusbilances posteņu riska darījumu vērtība ir šāda procentuālā daļa no to vērtības: 100 %, ja tas ir pilna riska postenis, 50 %, ja tas ir vidēja riska postenis, 20 %, ja tas ir vidēja/zema riska postenis, 0 %, ja tas ir zema riska postenis. Pirmajā teikumā minētie ārpusbilances posteņi jāiedala riska kategorijās, kā tas norādīts II pielikumā. Gadījumā, ja kredītiestāde izmanto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi saskaņā ar VIII pielikuma 3. daļu, kur riska darījums ir vērtspapīru vai preču pārdošana, iegrāmatošana vai aizdošana saskaņā ar repo darījumu vai saskaņā ar vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, riska darījuma vērtība ir vērtspapīru vai preču vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 74. panta 1. punktu un ko paaugstina par no svārstīguma izrietošajām korekcijām, kas ir piemērotas šādiem vērtspapīriem vai precēm, kā noteikts VIII pielikuma 3. daļas 34. līdz 59. punktā.

2.   IV pielikumā uzskaitīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar III pielikumā norādītajām metodēm, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, ko ņem vērā šo metožu nolūkiem saskaņā ar III pielikumu. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgstoša norēķina darījumu un drošības iemaksu aizdevuma darījumu riska darījuma vērtību nosaka saskaņā ar III pielikumu vai VIII pielikumu.

3.   Ja riska darījumam ir fondētā kredīta aizsardzība, šim postenim piemērojamo riska darījuma vērtību iespējams grozīt saskaņā ar 3. apakšiedaļu.

4.   Neatkarīgi no 2. punkta nenomaksāto kredīta riska darījumu vērtību atbilstoši kompetento iestāžu noteiktajam ar centrālo darījuma partneri nosaka saskaņā ar III pielikuma 2. daļas 6. punktu, ar noteikumu, ka centrālā darījuma partnera darījumu partnera kredītriska darījumi ar visiem dalībniekiem to noteikumos ir pilnībā nodrošināti katru dienu.

79. pants

1.   Katru riska darījumu attiecina uz vienu no zemāk minētajām riska darījumu kategorijām:

a)	prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;

b)	prasības vai iespējamās prasības pret reģionu pašvaldībām vai vietējām iestādēm;

c)	prasības vai iespējamās prasības pret pārvaldes struktūrām un bezpeļņas uzņēmumiem;

d)	prasības vai iespējamās prasības pret daudzpusējām attīstības bankām;

e)	prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām organizācijām;

f)	prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

g)	prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām;

h)	mazo darījumu prasības vai mazo darījumu iespējamās prasības;

i)	prasības vai iespējamās prasības, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu;

j)	kavētie riska darījumi;

k)	augsta riska kategorijas riska darījumi;

l)	prasības segto obligāciju veidā;

m)	pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas;

n)	īstermiņa prasības pret iestādēm un komercsabiedrībām;

o)	ieguldījumu fondu prasības; vai

p)	citi riska darījumi.

2.   Lai riska darījumu varētu ieskaitīt mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 1. punkta h) apakšpunktā, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)	riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums;

b)	riska darījums ir viens no daudziem riska darījumu ar līdzīgām iezīmēm, kur ar šādiem aizdevumiem saistītie riski būtiski samazinās; vai

c)

kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā kredītiestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot prasījumus vai iespējamus prasījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, ciktāl tas zināms kredītiestādei, nepārsniedz EUR 1 miljonu. Kredītiestāde veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju.

Vērtspapīrus nedrīkst iekļaut mazo riska darījumu kategorijā.

3.   Mazo darījumu minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut mazo riska darījumu kategorijā.

80. pants

1.   Lai aprēķinātu riska svērto vērtību, saskaņā ar VI pielikuma 1. daļu riska svērumu piemēro visiem riska darījumiem, izņemot tos, ko atskaita no pašu kapitāla. Riska svērumu piemēro, pamatojoties uz riska darījuma kategoriju, kurai pieder riska darījums, un tā kredīta kvalitātes pakāpi tādā apjomā, kā norādīts VI pielikuma 1. daļā. Kredīta kvalitāti var noteikt, atsaucoties uz ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (“ĀKNI”) kredītu novērtējumiem atbilstīgi 81. līdz 83. pantam vai eksporta kredītu aģentūru kredītu novērtējumiem, kā aprakstīts VI pielikuma 1. daļā.

2.   Lai piemērotu riska svērumu, kā minēts 1. punktā, riska darījuma vērtību reizina ar riska svērumu, kas noteikts vai aprēķināts saskaņā ar šo apakšiedaļu.

3.   Lai aprēķinātu riska svērtās vērtības summas riska darījumiem ar iestādēm, dalībvalstis lemj par to, vai pieņemt metodi, kuras pamatā ir tās jurisdikcijas centrālās valdības kredītu kvalitāte, kurā ir reģistrēta iestāde, vai arī metodi, kuras pamatā ir darījumu partneres iestādes kredītu kvalitāte saskaņā ar VI pielikumu.

4.   Neskarot 1. punktu, ja riska darījumam ir kredīta aizsardzība, šim postenim piemērojamo riska svērumu var grozīt saskaņā ar 3. apakšiedaļu.

5.   Riska svērtās vērtības summas vērtspapīros pārvērstiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.

6.   Riska darījumiem, kuru riska svērtās vērtības aprēķināšana nav citādi paredzēta šajā apakšiedaļā, piešķir 100 % riska svērumu.

7.   Izņemot riska darījumus, kuri rada saistības, kas ir 57. panta a) līdz h) punktā minētie posteņi, kompetentās iestādes var šā panta 1. punkta prasības nepiemērot kredītiestādes riska darījumiem ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, meitasuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, ar kuru ir saistība Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kam piemēro atbilstīgas piesardzības prasības;

b)	darījumu partneris ir pilnībā iekļauts tajā pašā konsolidācijā, kurā iekļauta attiecīgā kredītiestāde;

c)	darījumu partnerim piemēro tās pašas riska novērtēšanas, aprēķinu un kontroles procedūras, ko piemēro attiecīgajai kredītiestādei;

d)	darījumu partneris veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā uzņēmējdarbību veic attiecīgā kredītiestāde; un

e)	nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai darījumu partneris varētu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu attiecīgajai kredītiestādei.

Šādos gadījumos piešķir 0 % riska svērumu.

8.   Izņemot tādus riska darījumus, kas rada saistības, kuras izpaužas 57. panta a) līdz h) punktā minētajos posteņos, kompetentās iestādes var atbrīvot no šā panta 1. punkta prasībām riska darījumus ar pusēm, kas ir to pašu institucionālo aizsardzības shēmu locekles, pie kurām pieder aizdevumu izsniegusī kredītiestāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	prasības, kas izklāstītas 7. punkta a), d) un e) apakšpunktā;

b)	starp kredītiestādi un otru līgumslēdzēju pusi pastāv līgumiski un likumā paredzēti atbildības nodrošināšanas pasākumi, kas šīs iestādes aizsargā un jo īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju, lai vajadzības gadījumā nepieļautu bankrotu (tālāk saukta par institucionālās aizsardzības shēmu);

c)	minētie pasākumi nodrošina, ka institucionālās aizsardzības shēma saskaņā ar tās saistībām spēs sniegt vajadzīgo atbalstu no līdzekļiem, kuri tai pieejami bez kavēšanās;

d)

minētās institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienādi noteiktas sistēmas riska novērošanai un klasifikācijai, (kas sniedz visu individuālo locekļu riska situāciju un attiecīgās institucionālās aizsardzības shēmas pilnu pārskatu,) ar atbilstošām ietekmēšanas iespējām; šīs sistēmas atbilstoši novēro visus riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības, saskaņā ar VII pielikuma 4. daļas 44. punktu;

e)	institucionālās aizsardzības shēma veic sava riska vērtējumu, ko dara zināmu tās individuālajiem locekļiem;

f)

institucionālās aizsardzības shēma reizi gadā sastāda un publicē vai nu konsolidētu atskaiti, kas ietver bilanci, peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas ziņojumu un riska ziņojumu, kas attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā, vai ziņojumu, kas ietver kopsavilkuma bilanci, kopsavilkuma peļņas un zaudējumu pārskatu, situācijas ziņojumu un riska ziņojumu, kurš attiecas uz institucionālo aizsardzības shēmu kopumā;

g)	ja institucionālās aizsardzības shēmas locekļi vēlas izbeigt šādus pasākumus, tiem ir pienākums par to brīdināt vismaz 24 mēnešus iepriekš;

h)	vairākkārtēja to elementu izmantošana, ar ko drīkst aprēķināt pašu kapitālu (“multiplās saistības”), kā arī jebkāda neatbilstoša pašu kapitāla veidošana starp b) punktā minētās shēmas locekļiem nav pieļaujama;

i)	institucionālās aizsardzības shēma pamatojas uz tādu kredītiestāžu plašu dalību, kam pārsvarā ir viendabīgs darbības profils; un

j)	šā punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu atbilstību regulāri apstiprina un novēro attiecīgās kompetentās iestādes.

Šādos gadījumos piešķir 0 % riska svērumu.

81. pants

1.   Lai saskaņā ar 80. pantu noteiktu riska darījuma riska svērumu, ārējos kredītu novērtējumus var izmantot vienīgi tad, ja kompetentās iestādes ĀKNI, kas tos sniedz, ir šim nolūkam atzinušas par piemērotu (turpmāk šajā apakšiedaļā – “piemērota ĀKNI”).

2.   Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotu 80. panta nolūkiem vienīgi tad, ja tās atzīst, ka ĀKNI novērtējuma metodoloģijas atbilst objektivitātes, neatkarības, pastāvīgas pārskatīšanas un pārredzamības prasībām, un ka sagatavotie kredītu novērtējumi atbilst ticamības un pārredzamības prasībām. Šajā nolūkā kompetentās iestādes ņem vērā VI pielikuma 2. daļā izklāstītos tehniskos kritērijus.

3.   Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ĀKNI ir atzinušas par piemērotu, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var šo ĀKNI atzīt par piemērotu, neveicot savu izvērtēšanas procesu.

4.   Kompetentās iestādes publisko skaidrojumu par atzīšanas procesu un piemēroto ĀKNI sarakstu.

82. pants

1.   Kompetentās iestādes nosaka, ņemot vērā VI pielikuma 2. daļā noteiktos tehnisko kritērijus, kā piemēroto ĀKNI attiecīgos kredītu novērtējumus saistīt ar minētā pielikuma pirmajā daļā noteiktajām kredīta kvalitātes pakāpēm. Šai saistībai jābūt objektīvai un konsekventai.

2.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas 1. punktā minēto saistību, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt šo saistību, neveicot savu novērtējumu.

83. pants

1.   ĀKNI kredītu novērtējumu lietošanai kredītiestādes riska svērtās vērtības summas aprēķināšanai jābūt konsekventai un jāatbilst VI pielikuma 3. daļas noteikumiem. Kredītu novērtējumus nedrīkst izmantot selektīvi.

2.   Kredītiestādes izmanto paredzētos kredītu novērtējumus. Tomēr tās var izmantot neparedzētus novērtējumus, ja attiecīgā kompetentā iestāde to atļauj.

2. apakšiedaļa

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

84. pants

1.   Saskaņā ar šo apakšiedaļu kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm aprēķināt to riska svērtās vērtības summas, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) pieeju. Katrai kredītiestādei šajā gadījumā jāpieprasa atsevišķa atļauja.

2.   Atļauju dod tikai tādā gadījumā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka kredītiestādes vadības un kredīta riska darījumu vērtēšanas sistēmas ir nevainojamas un tiek īstenotas godprātīgi, jo īpaši pārbaudot, vai tās atbilst šādiem standartiem saskaņā ar VII pielikuma 4. daļu:

a)	kredītiestādes reitingu sistēmas sniedz pamatotu debitora un darījumu iezīmju novērtējumu, pamatotu riska diferencēšanu un precīzu un konsekventu riska kvantitatīvo novērtējumu;

b)

iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu novērtējumiem, ko izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai, un ar tiem saistītajām sistēmām un procedūrām ir būtiska nozīme riska pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas procedūrās, kā arī kredītiestādes kredītu apstiprināšanas, iekšējās kapitāla sadales un korporatīvās vadības funkcijās;

c)	kredītiestādē ir kredītriska kontroles struktūra, kas ir atbildīga par tās reitingu sistēmām un ir atbilstīgi neatkarīga, un tās darbība netiek ietekmēta;

d)	kredītiestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai efektīvi nodrošinātu tās kredītriska aprēķināšanas un pārvaldīšanas procedūras; un

e)	kredītiestāde dokumentē savas reitingu sistēmas un to uzbūves pamatojumu un apstiprina savas reitingu sistēmas.

Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi vienoti izmanto IRB pieeju, kompetentās iestādes var atļaut VII pielikuma 4. daļā noteiktās minimālās prasības mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem izpildīt kopīgi.

3.   Kredītiestāde, kas vēlas izmantot IRB pieeju, pierāda, ka tā attiecīgajām IRB pieejas riska darījumu kategorijām izmanto reitingu sistēmas, kas kopumā atbilst VII pielikuma 4. daļā noteiktajām prasībām iekšējā riska aprēķināšanai un vadības nolūkiem, vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas par IRB pieejas izmantošanu.

4.   Kredītiestāde, kas vēlas izmantot pašu vērtējumus LGD un/vai konversijas koeficientiem, pierāda, ka tā ir veikusi LGD un/vai konversijas koeficientu novērtēšanu un izmantojusi šos novērtējumus tādā veidā, ka tas kopumā atbilst obligātajām prasībām šo parametru pašu vērtējumu aprēķināšanai, kas noteiktas VII pielikuma 4. daļā, vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas par pašu vērtējumu izmantošanu LGD un/vai konversijas koeficientiem.

5.   Ja kredītiestāde pārtrauc pildīt šajā apakšiedaļā noteiktās prasības, tā iesniedz kompetentajai iestādei plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību nepildīšanai ir nebūtiska ietekme.

6.   Ja ir paredzēts, ka IRB pieeju izmantos ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, un tā meitasuzņēmumi, dažādu juridisko personu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, kā paredzēts129. līdz 132. pantā.

85. pants

1.   Neskarot 89. pantu, kredītiestādes un visi mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi attiecībā uz visiem riska darījumiem īsteno IRB pieeju.

Ņemot vērā kompetento iestāžu apstiprinājumu, īstenošanu var veikt secīgi dažādām 86. pantā minētajām riska darījumu kategorijām vienā darbības vienībā, secīgi dažādās darbības vienībās vienā grupā vai nolūkā izmantot pašu LGD aplēses vai konversijas koeficientus, lai aprēķinātu riska svērumu riska darījumiem ar uzņēmumiem, iestādēm, kā arī centrālajām valdībām un centrālajām bankām.

Mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 86. panta 1. punkta d) apakšpunktā, īstenošanu var veikt secīgi riska darījumu kategorijām, kurām atbilst dažādas korelācijas VII pielikuma 1. daļas 10. līdz 13. punktā.

2.   Ieviešanu, kas minēta 1. punktā, veic pamatotā laika periodā, ko saskaņo ar kompetentajām iestādēm. Īstenošanu veic, stingri ievērojot nosacījumus, ko noteikušas kompetentās iestādes. Šos nosacījumus izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka 1. punktā paredzētie elastīgie noteikumi netiek izmantoti minimālo kapitāla prasību samazināšanai attiecībā uz šīm riska darījumu kategorijām vai biznesa struktūrvienībām, kurām vēl netiek piemērota IRB pieeja, vai attiecībā uz pašu vērtējumu izmantošanu LGD un/vai konversijas koeficientiem.

3.   Kredītiestādes, kas izmanto IRB pieeju visām riska darījumu kategorijām, izmanto IRB pieeju arī kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijai.

4.   Ievērojot šā panta 1. līdz 3. punktu un 89. pantu, kredītiestādes, kas saskaņā ar 84. pantu ir saņēmušas atļauju izmantot IRB pieeju, nedrīkst atsākt 1. apakšiedaļas piemērošanu riska svērtās vērtības summu aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad tās spēj to atbilstīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.

5.   Ievērojot šā panta 1. un 2. punktu un 89. pantu, kredītiestādes, kas saskaņā ar 89. pantu ir saņēmušas atļauju izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem, nedrīkst atsākt 87. panta 8. punktā minēto LGD vērtību un konversijas koeficientu izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās spēj to attiecīgi pamatot un ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju.

86. pants

1.   Katru riska darījumu iedala vienā no šādām riska darījumu kategorijām:

a)	prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

b)	prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

c)	prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām;

d)	mazo darījumu prasības vai mazo darījumu iespējamās prasības;

e)	kapitāla instrumentu prasības;

f)	pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas; vai

g)	citi aktīvi, kas nav kredītu saistības.

2.   Turpmāk norādītos riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām:

a)	tādi riska darījumi ar reģionālajām valdībām, pašvaldībām vai publiskajām struktūrām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu uzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām; un

b)	tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kuru riska svērums saskaņā ar 1. apakšiedaļu ir 0 %.

3.   Turpmāk norādītos riska darījumus uzskata par riska darījumiem ar iestādēm:

a)	tādi riska darījumi ar reģionālajām valdībām un pašvaldībām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu neuzskata par riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

b)	tādi riska darījumi ar publiskajām struktūrām, kurus saskaņā ar 1. apakšiedaļu uzskata par riska darījumiem ar iestādēm; un

c)	tādi riska darījumi ar daudzpusējām attīstības bankām, kuru riska svērums saskaņā ar 1. apakšiedaļu nav 0 %.

4.   Lai riska darījumu varētu iedalīt mazo riska darījumu kategorijā, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)

riska darījuma partneris ir privātpersona vai privātpersonas, vai arī mazais vai vidējais uzņēmums, ja pēdējā minētajā gadījumā kopējā summa, ko aizņēmējs klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā kredītiestādei, mātesuzņēmumiem un to meitasuzņēmumiem, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neskaitot prasījumus vai iespējamus prasījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz EUR 1 miljonu, ciktāl tas zināms kredītiestādei, kura veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu šādu informāciju;

b)	kredītiestādes riska pārvaldība attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir konsekventa ilgtermiņā un notiek līdzīgā veidā;

c)	tie netiek pārvaldīti tik atsevišķi, kā riska darījumi uzņēmumu riska darījumu kategorijā; un

d)	katrs no tiem ir viens no daudziem līdzīgi pārvaldītiem riska darījumiem.

Mazo darījumu minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut mazo riska darījumu kategorijā.

5.   Šādus riska darījumus ieskaita kapitāla instrumentu riska darījumu kategorijā:

a)	neparāda riska darījumi, kas satur pakārtotu atlikušu prasījumu pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem; un

b)	parāda riska darījumi, kas pēc saimnieciskās būtības ir līdzīgi a) apakšpunktā norādītajiem riska darījumiem.

6.   Uzņēmumu riska darījumu kategorijā kredītiestādes īpaši izdala kā specializētās kreditēšanas riska darījumus ar šādām iezīmēm:

a)	riska darījums ir noslēgts ar juridisku personu, kas īpaši izveidota, lai finansētu un/vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem;

b)	līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār aktīviem un to radītiem ieņēmumiem; un

c)	saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi nevis plaša apjoma komercuzņēmuma neatkarīgā maksātspēja.

7.   Jebkuras kredīta saistības, kas nav iekļautas 1. punkta a), b) un d) līdz f) apakšpunktā minētajās riska darījumu kategorijās tiek iekļautas šā punkta c) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā.

8.   Riska darījumu kategorijā, kas nav iekļauta 1. punkta g) apakšpunktā, iekļauj iznomāto īpašumu atlikušo vērtību, ja vien tas nav ietverts nomas riska darījumā, kā noteikts VII pielikuma 3. daļas 4. punktā.

9.   Metodoloģijai, ko kredītiestādes izmanto riska darījumu iedalīšanai dažādās riska darījumu kategorijās jābūt atbilstīgai un ilgtermiņā konsekventai.

87. pants

1.   Riska svērtās vērtības 86. panta 1. punkta a) līdz e) vai g) apakšpunktā minēto riska darījumu kredītriskam, ja vien tās neatskaita no pašu kapitāla, aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 1. līdz 27. punktu.

2.   Riska svērtās vērtības nopirkto pircēja parādu pasliktināšanās riskam aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 26. punktu. Ja kredītiestādei attiecībā uz nopirktajiem pircēja parādiem pret nopirkto parādu pārdevēju ir pilna apjoma regresa prasījuma tiesības par to pasliktināšanās risku un saistību neizpildes risku, 87. un 88. panta noteikumi par nopirktajiem pircēja parādiem nav jāpiemēro. Tā vietā riska darījumu var uzskatīt par nodrošinātu riska darījumu.

3.   Riska svērtās vērtības aprēķinus kredītriskam un pasliktināšanās riskam pamato ar attiecīgajiem parametriem, kas saistīti ar attiecīgo riska darījumu. Tie ietver PD, LGD, termiņu (M) un riska darījuma vērtību. Saskaņā ar VII pielikuma 2. daļu PD un LGD var ņemt vērā kopā vai atsevišķi.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta, riska svērtās vērtības summas aprēķinu kredītriskam visos riska darījumos, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta e) apakšpunkta riska darījumu kategorijai, veic saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 17. līdz 26. punktu, ja to atļauj kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes atļauj kredītiestādei izmantot VII pielikuma 1. daļas 25. un 26. punktā paredzēto pieeju vienīgi tad, ja kredītiestāde izpilda VII pielikuma 4. daļas 115. līdz 123. punktā noteiktās obligātās prasības.

5.   Neskarot šā panta 3. punktu, riska svērtās vērtības aprēķinu kredītriskam specializētās kreditēšanas riska darījumos var veikt saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 6. punktu. Kompetentās iestādes publicē pamatnostādnes, kā kredītiestādēm būtu jāpiešķir riska svērumi specializētās kreditēšanas riska darījumiem saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 6. punktu, un apstiprina kredītiestādēs izmantotās riska svēruma piešķiršanas metodoloģijas.

6.   Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kredītiestādes nodrošina pašu vērtējumus PD saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.

7.   Riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, kredītiestādes nodrošina pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.

8.   Riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kredītiestādes piemēro LGD vērtības, kas noteiktas VII pielikuma 2. daļas 8. punktā, un konversijas koeficientus, kas noteikti VII pielikuma 3. daļas 9. punkta a) līdz d) apakšpunktā.

9.   Neskarot 8. punktu, visiem riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, kredītiestādes var atļaut izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem saskaņā ar 84. pantu un VII pielikuma 4. daļu.

10.   Riska svērtās vērtības summas pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem un riska darījumiem, kas pieskaitāmi 86. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.

11.   Ja riska darījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) formā atbilst VI pielikuma 1. daļas 77. un 78. punkta kritērijiem un ja kredītiestādei ir zināmi visi KIU bāzes riska darījumi, kredītiestāde izskata visus šos bāzes riska darījumus, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus saskaņā ar šajā apakšiedaļā izklāstītajām metodēm.

Ja kredītiestāde neatbilst nosacījumiem, lai varētu izmantot šajā apakšiedaļā minētās metodes, riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus aprēķina saskaņā ar šādām pieejām:

a)

riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, izmanto VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privāto kapitāla instrumentu, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem;

b)

visiem pārējiem bāzes riska darījumiem izmanto 1. apakšiedaļā izklāstīto pieeju ar šādām izmaiņām: i) riska darījumus iedala attiecīgajās riska darījumu kategorijās, un tiem piešķir tās kredīta kvalitātes pakāpes riska svērumu, kas ir par vienu kredīta kvalitātes pakāpi augstāka nekā tā, kuru parasti piešķirtu šim riska darījumam; un ii) riska darījumiem, kas iedalīti augstākās kredīta kvalitātes pakāpēs, kam parasti tiktu piešķirts 150 % riska svērums, piešķir 200 % riska svērumu.

12.   Ja riska darījumi KIU formā neatbilst VI pielikuma 1. daļas 77. un 78. punkta kritērijiem un ja kredītiestādei nav zināmi visi KIU bāzes riska darījumi, kredītiestāde izskata visus šos bāzes riska darījumus, lai aprēķinātu riska svērtās vērtības un paredzamos zaudējumus saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privāto kapitāla instrumentu, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem. Šiem nolūkiem riska darījumus, kas nav kapitāla instrumentu riska darījumi, iedala vienā no VII pielikuma 1. daļas 19. punktā minētajām kategorijām (privātie kapitāla instrumenti, biržā tirgojamie instrumenti un citi kapitāla instrumenti), un nezināmos riska darījumus iedala citu kapitāla instrumentu kategorijā.

Kā alternatīvu iepriekš aprakstītajai metodei kredītiestādes var pašas aprēķināt vai izmantot trešo personu aprēķinātās un paziņotās vidējām riska svērtās vērtības, kuru pamatā ir KIU bāzes riska darījumi, saskaņā ar šādām pieejām, ja tiek pietiekami nodrošināta aprēķinu un ziņojumu precizitāte:

a)

riska darījumiem, kas pieder 86. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajai riska darījumu kategorijai, izmanto VII pielikuma 1. daļas 19. līdz 21. punktā izklāstīto pieeju. Ja šiem nolūkiem kredītiestāde nespēj izšķirt privāto kapitāla instrumentu, biržā tirgojamos un citus kapitāla instrumentu riska darījumus, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla instrumentu riska darījumiem; vai

b)

visiem pārējiem bāzes riska darījumiem izmanto 1. apakšiedaļā izklāstīto pieeju ar šādām izmaiņām: i) riska darījumus iedala attiecīgajās riska darījumu kategorijās, un tiem piešķir tās kredīta kvalitātes pakāpes riska svērumu, kas ir par vienu kredīta kvalitātes pakāpi augstāka nekā tā, kuru parasti piešķirtu šim riska darījumam; un ii) riska darījumiem, kas iedalīti augstākās kredīta kvalitātes pakāpēs, kam parasti tiktu piešķirts 150 % riska svērums, piešķir 200 % riska svērumu.

88. pants

1.   Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem, kas iedalīti vienā no riska darījumu kategorijām, kas minētas 86. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktam, aprēķina atbilstoši metodēm, kas izklāstītas VII pielikuma 1. daļas 29. līdz 35. punktā.

2.   Paredzamo zaudējumu summu aprēķins, ko veic atbilstoši VII pielikuma 1. daļas 29. līdz 35. punktam, balstās uz tiem pašiem ievades skaitļiem PD, LGD un riska darījuma vērtībai, kurus izmanto riska svērtās vērtības aprēķinam saskaņā ar 87. pantu. Riska darījumos, kuros nav izpildītas saistības. kad kredītiestādes piemēro savus iekšējos LGD aprēķinus, EL atbilst visprecīzākajam kredītiestādes aprēķinam, ko tā pielieto paredzamo zaudējumu (ELBE) noteikšanai riska darījuma saistību neizpildes dēļ saskaņā ar VII pielikuma 4. daļas 80. punktu.

3.   Paredzamo zaudējumu summas pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem aprēķina saskaņā ar 4. apakšiedaļu.

4.   Paredzamo zaudējumu summa riska darījumiem, kas iedalīti 86. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajā riska darījumu kategorijā, ir nulle.

5.   Paredzamo zaudējumu summas nopirkto pircēja parādu pasliktināšanās riskam aprēķina saskaņā ar VII pielikuma 1. daļas 35. punktu.

6.   Paredzamo zaudējumu summas riska darījumiem, kas minēti 87. panta 11. un 12. punktā, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas VII pielikuma 1. daļas 29. līdz 35. punktā.

89. pants

1.   Ja kompetentās iestādes to atļauj, kredītiestādes, kurām ir atļauts izmantot IRB pieeju riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu aprēķināšanai vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var piemērot 1. apakšiedaļu šādos gadījumos:

a)	riska darījumu kategorijai, kas minēta 86. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

b)	riska darījumu kategorijai, kas minēta 86. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem kredītiestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

c)	riska darījumi nebūtiskās biznesa struktūrvienībās, kā arī riska darījumu kategorijas, kas pēc sava lieluma un riska profila ir nebūtiskas;

d)

riska darījumi ar izcelsmes dalībvalsts centrālajām valdībām un to reģionālajām valdībām, pašvaldībām un administratīvajām struktūrām, ja: i) nepastāv risku atšķirības starp riska darījumiem ar šo centrālo valdību un citiem šāda veida riska darījumiem, pamatojoties uz īpašiem valsts pasākumiem; un ii) riska darījumiem ar centrālo valdību saskaņā ar 1. apakšiedaļu ir piešķirts 0 % riska svērums.

e)

kredītiestādes riska darījumi ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ja darījumu partneris ir iestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība, finanšu iestāde, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība vai pakalpojumu palīguzņēmums, kuram piemēro atbilstīgas piesardzības prasības, vai uzņēmums, ar kuru ir saistība Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē, un riska darījumi starp kredītiestādēm, kas atbilst 80. panta 8. punktā izklāstītajām prasībām;

f)	kapitāla instrumentu riska darījumi ar struktūrām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar 1. apakšiedaļu var piešķirt 0 % riska svērumu (tostarp valsts finansētās struktūras, kurām var piemērot nulles riska svērumu).

g)

kapitāla instrumentu riska darījumi, kas saistīti ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas nozaru veicināšanai, kur kredītiestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem un kur noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi kapitāla ieguldījumiem. Šis izņēmums ir ierobežots līdz 10 % no sākotnējā pašu kapitāla un pašu rezerves kapitāla kopsummas;

h)	riska darījumi saskaņā ar VI pielikuma 1. daļas 40. punktu, kas atbilst tajā izteiktajiem nosacījumiem; vai

i)	valsts un valsts pārapdrošinātas garantijas saskaņā ar VII pielikuma 2. daļas 19. punktu.

Šis punkts neaizliedz citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm atļaut 1. apakšiedaļas noteikumu piemērošanu kapitāla instrumentu riska darījumiem, kuriem šīs pieejas izmantošana jau ir atļauta citās dalībvalstīs.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkiem kredītiestādes kapitāla instrumentu riska darījumu kategoriju uzskata par nozīmīgu, ja to kopējā vērtība, atņemot kapitāla instrumentu riska darījumus, kas radušies saistībā ar 1. punkta g) apakšpunktā minētajām likumdošanas programmām, pārsniedz 10 % no kredītiestādes pašu kapitāla, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējo rādītāju. Ja šo kapitāla instrumentu riska darījumu skaits ir mazāks par 10, iepriekšminētais slieksnis ir 5 % no kredītiestādes pašu kapitāla.

3. apakšiedaļa

Kredītriska mazināšana

90. pants

Šīs apakšiedaļas nolūkiem “aizdevēja kredītiestāde” ir kredītiestāde, kurai ir attiecīgais riska darījums, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav saistīts ar aizdevumu.

91. pants

Kredītiestādes, kas izmanto standartizēto pieeju saskaņā ar 78. līdz 83. pantu vai izmanto IRB pieeju saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, bet neizmanto pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem saskaņā ar 87. un 88. pantu, var atzīt kredītriska mazināšanu atbilstoši šai apakšiedaļai attiecībā uz riska svērtās vērtības aprēķināšanu 75. panta a) punkta nolūkiem vai attiecīgās paredzamo zaudējumu summas to aprēķinu nolūkiem, kas minēti 57. panta q) punktā un 63. panta 3. punktā.

92. pants

1.   Metodēm, ko aizdevēja kredītiestāde izmanto kredīta aizsardzībai kopā ar veiktajiem pasākumiem un soļiem un ieviestajām procedūrām un darba kārtību, ir jābūt tādām, lai kredīta aizsardzības pasākumi būtu tiesiski un izpildāmi visās attiecīgajās jurisdikcijās.

2.   Aizdevēja kredītiestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu kredīta aizsardzības pasākumu efektivitāti un ņemtu vērā attiecīgos riskus.

3.   Izmantojot fondēto kredīta aizsardzību, lai aktīvus varētu atzīt par atbilstošiem, tiem jābūt pietiekami likvīdiem, un to vērtībai laika gaitā jābūt pietiekami stabilai, lai nodrošinātu pietiekamu noteiktību attiecībā uz sasniegto kredīta aizsardzību, ņemot vērā pieeju, ko izmanto riska svērtās vērtības aprēķināšanai, un pieļaujamo atzīšanas līmeni. Atbilstība attiecas vienīgi uz VIII pielikuma 1. daļā noteiktajiem aktīviem.

4.   Izmantojot fondēto kredīta aizsardzību, aizdevējai kredītiestādei ir tiesības savlaicīgi likvidēt vai paturēt aktīvus, kas nodrošina aizsardzību debitora saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā – vai citos kredīta notikumos, kas norādīti darījuma dokumentācijā, vajadzības gadījumā attiecinot šo noteikumu arī uz nodrošinājuma turētāju. Korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un debitora kredīta kvalitāti nedrīkst būt pārāk augsta.

5.   Izmantojot nefondēto kredīta aizsardzību, pusei, kas sniedz nodrošinājumu, lai to atzītu par atbilstošu, jābūt pietiekami uzticamai, un kredīta aizsardzības līgumam ir jābūt tiesiskam un izpildāmam visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai nodrošinātu noteiktību attiecībā uz sasniegto kredīta aizsardzību, ņemot vērā riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes, un attiecībā uz pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai tos nodrošinājuma sniedzējus un aizsardzības nolīgumu veidus, kas paredzēti VIII pielikuma 1. daļā.

6.   Jāizpilda VIII pielikuma 2. daļā paredzētās minimālās prasības.

93. pants

1.   Ja ir izpildītas 92. panta prasības, riska svērtās vērtības aprēķinu un, vajadzības gadījumā, paredzamo zaudējumu aprēķinu iespējams grozīt atbilstoši VIII pielikuma 3. līdz 6. daļai.

2.   Nevienam riska darījumam, attiecībā uz kuru ir panākta kredītriska mazināšana, nedrīkst būt augstāka riska svērtā vērtība vai paredzamo zaudējumu summa kā identiskam riska darījumam, kuram nav piemērota kredītriska mazināšana.

3.   Ja riska svērtās vērtības aprēķinā jau ir ņemta vērā kredīta aizsardzība atbilstīgi 78. līdz 83. pantam vai atbilstīgi 84. līdz 89. pantam, kredīta aizsardzības aprēķinam vairs nav vajadzīgs apstiprinājums atbilstoši šai apakšiedaļai.

4. apakšiedaļa

Pārvēršana vērtspapīros

94. pants

Ja kredītiestāde izmanto 78. līdz 83. pantā aprakstīto standartizēto pieeju riska svērtās vērtības aprēķināšanai riska darījumu kategorijai, uz kuru atbilstoši 79. pantam būtu attiecināmi vērtspapīros pārvērstie riska darījumi, tā aprēķina riska svērto vērtību pozīcijai, kas saistīta ar pārvēršanu vērtspapīros, saskaņā ar IX pielikuma 4. daļas 1. līdz 36. punktu.

Visos citos gadījumos kredītiestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar IX pielikuma 4. daļas 1. līdz 5. un 37. līdz 76. punktu.

95. pants

1.   Ja būtisks kredītrisks, kas saistīts ar pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem, ir pārņemts no iniciatores kredītiestādes saskaņā ar IX pielikuma 2. daļu, šī kredītiestāde var:

a)	tradicionālās pārvēršanas vērtspapīros gadījumā izslēgt no riska svērtās vērtības aprēķina vai, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu aprēķina riska darījumus, kas pakļauti pārvēršanai vērtspapīros; un

b)	sintētiskās pārvēršanas vērtspapīros gadījumā aprēķināt riska svērto vērtību un, attiecīgajos gadījumos, paredzamo zaudējumu summu pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem atbilstoši IX pielikuma 2. daļai.

2.   Ja tiek piemērots 1. punkts, iniciatore kredītiestāde aprēķina IX pielikumā paredzētās riska svērtās vērtības pozīcijām, kuras var būt ietvertas pārvēršanā vērtspapīros.

Ja iniciatore kredītiestāde nevar nodot būtisku kredītrisku saskaņā ar 1. punktu, tai nav jāaprēķina riska svērtā vērtība pozīcijām, kuras var būt ietvertas pārvēršanā vērtspapīros.

96. pants

1.   Lai aprēķinātu riska svērto vērtību pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai, pozīcijas riska darījuma vērtībai piešķir riska svērumu saskaņā ar IX pielikumu, pamatojoties uz pozīcijas kredīta kvalitāti, ko var noteikt, atsaucoties uz ĀKNI kredīta novērtējumu, vai citādi, kā izklāstīts IX pielikumā.

2.   Ja riska darījums notiek ar vairākiem pārvēršanas vērtspapīros laidieniem, riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu pārvēršanas vērtspapīros pozīciju. Uzskata, ka pārvēršanas vērtspapīros pozīciju kredīta aizsardzības nodrošinātāji ir pārvēršanas vērtspapīros pozīciju turētāji. Pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas ietver arī pārvēršanas vērtspapīros riska darījumus ar procentu likmēm vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem.

3.   Ja pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai izmanto fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, šai pozīcijai piemērojamo riska pakāpi iespējams mainīt saskaņā ar 90. līdz 93. pantu saistībā ar IX pielikumu.

4.   Piemērojot 57. panta r) punktu un 66. panta 2. punktu, riska svērto vērtību iekļauj kredītiestādes riska svērto vērtību kopsummā, kas aprēķināta 75. panta a) punkta nolūkiem.

97. pants

1.   Lai saskaņā ar 96. pantu noteiktu riska svērumu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai, ĀKNI kredītu novērtējumu var izmantot vienīgi tad, ja kompetentās iestādes ĀKNI ir šim nolūkam atzinušas par piemērotu (turpmāk – “piemērota ĀKNI”).

2.   Kompetentās iestādes atzīst ĀKNI par piemērotu 1. punkta nolūkiem vienīgi tad, ja tās atzīst, ka ĀKNI atbilst 81. pantā noteiktajām prasībām, ņemot vērā VI pielikuma 2. daļā izklāstītos tehniskos kritērijus, un ka ĀKNI ir pierādījusi savu spēju strādāt pārvēršanas vērtspapīros jomā, un to apliecina sekmīga darbība tirgū.

3.   Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes ĀKNI ir atzinušas par piemērotu 1. punkta nolūkiem, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var šo ĀKNI atzīt par piemērotu šiem nolūkiem, neveicot savu izvērtēšanas procesu.

4.   Kompetentās iestādes publisko skaidrojumu par atzīšanas procesu un piemēroto ĀKNI sarakstu.

5.   Lai to varētu izmantot 1. punkta nolūkiem, piemērotas ĀKNI kredīta novērtējumam jāatbilst ticamības un pārredzamības prasībām, kā tās izskaidrotas IX pielikuma 3. daļā.

98. pants

1.   Lai riska svērumu piemērotu pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kompetentās iestādes nosaka, kurai no IX pielikumā izklāstītajām kredīta kvalitātes pakāpēm atbilst attiecīgie piemērotās ĀKNI kredītu novērtējumi. Šai atbilstības noteikšanai jābūt objektīvai un konsekventai.

2.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes ir noteikušas atbilstību saskaņā ar 1. punktu, citu dalībvalstu kompetentās iestādes var atzīt šo atbilstību, neveicot savu atbilstības noteikšanu.

99. pants

ĀKNI kredītu novērtējumu lietošanai kredītiestādes riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 96. pantu jābūt konsekventai un jāatbilst IX pielikuma 3. daļas noteikumiem. Kredītu novērtējumus nedrīkst izmantot selektīvi.

100. pants

1.   Ja notiek tādu atjaunojamu riska darījumu pārvēršana vērtspapīros, kuriem piemēro priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, tad iniciatore kredītiestāde atbilstoši IX pielikumam aprēķina papildu riska svērto vērtību, ņemot vērā, ka kredītriska līmenis var palielināties priekšlaicīgas amortizācijas nosacījuma piemērošanas rezultātā.

2.   Šiem nolūkiem “atjaunojams riska darījums” ir riska darījums, kur klientu atlikumu pārskatiem ir pieļaujamas svārstības, pamatojoties uz viņu lēmumu aizņemties un atmaksāt noteiktās robežās, un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums ir līguma pants, kas, iestājoties noteiktiem gadījumiem, pieprasa, lai ieguldītāju pozīcijas tiktu atpirktas pirms emitēto vērtspapīru sākotnējā termiņa beigām.

101. pants

1.   Iniciatore kredītiestāde, kas attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros aprēķinājusi riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar 95. pantu, vai sponsore kredītiestāde neatbalsta pārvēršanu vērtspapīros, kas pārsniedz tās līgumsaistības, lai mazinātu iespējamos vai faktiskos ieguldītāju zaudējumus.

2.   Ja iniciatore kredītiestāde vai sponsore kredītiestāde neievēro 1. punkta noteikumus attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros, kompetentās iestādes pieprasa, lai tās rīcībā būtu vismaz tāds kapitāls par visiem pārvēršanas vērtspapīros riska darījumiem, it kā tiem nebūtu piemērota pārvēršana vērtspapīros. Kredītiestāde sniedz publisku informāciju par sniegto ārpuslīguma atbalstu un tā ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.

4. iedaļa

Operacionālā riska minimālās pašu kapitāla prasības

102. pants

1.   Kompetentās iestādes prasa, lai kredītiestādēm būtu pašu kapitāls operacionālā riska nodrošināšanai saskaņā ar pieejām, kas izklāstītas 103., 104. un 105. pantā.

2.   Neskarot šā panta 4. punktu, kredītiestādes, kas izmanto 104. pantā izklāstīto pieeju, nedrīkst atsākt 103. pantā izklāstītās pieejas izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās pierāda pamatotus iemeslus un kad to atļauj kompetentās iestādes.

3.   Neskarot šā panta 4. punktu, kredītiestādes, kas izmanto 105. pantā izklāstīto pieeju, nedrīkst atsākt 103. vai 104. pantā izklāstīto pieeju izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tās pierāda pamatotus iemeslus un kad to atļauj kompetentās iestādes.

4.   Kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm izmantot vairākas pieejas saskaņā ar X pielikuma 4. daļu.

103. pants

Izmantojot pamatrādītāja pieeju, operacionālā riska kapitāla prasība ir procentuālā daļa no atbilstīga rādītāja saskaņā ar X pielikuma 1. daļā izklāstītajiem parametriem.

104. pants

1.   Izmantojot standartizēto pieeju, kredītiestādes iedala savas darbības vairākās darījumu līnijās, kā izklāstīts X pielikuma 2. daļā.

2.   Katrai darījumu līnijai kredītiestādes aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā procentuālo daļu no atbilstīga rādītāja saskaņā ar X pielikuma 1. daļā izklāstītajiem parametriem.

3.   Attiecībā uz dažām darījumu līnijām kompetentās iestādes var, ievērojot konkrētus nosacījumus, saskaņā ar X pielikuma 2. daļas 5. līdz 11. punktu atļaut kredītiestādei izmantot citu atbilstīgu rādītāju, lai noteiktu operacionālā riska kapitāla prasību.

4.   Izmantojot standartizēto pieeju, operacionālā riska kapitāla prasība ir visu atsevišķo darījumu līniju operacionālā riska kapitāla prasību summa.

5.   Standartizētās pieejas parametri ir izklāstīti X pielikuma 2. daļā.

6.   Lai kredītiestādes varētu izmantot standartizēto pieeju, tām jāatbilst X pielikuma 2. daļā izklāstītajiem kritērijiem.

105. pants

1.   Kredītiestādes var izmantot uzlaboto rādītāju pieeju, kuras pamatā ir to iekšējās operacionālā riska aprēķina sistēmas, ja kompetentā iestāde nepārprotami atļauj attiecīgos modeļus izmantot pašu kapitāla prasības aprēķinam.

2.   Kredītiestādes pierāda to attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ka tās atbilst X pielikuma 3. daļā izklāstītajiem kvalifikācijas kritērijiem.

3.   Ja ir paredzēts, ka uzlaboto rādītāju pieeju izmantos ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi, dažādu juridisko personu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, kā paredzēts 129. līdz 132. pantā. Piemērošana ietver X pielikuma 3. daļā uzskaitītos elementus.

4.   Ja ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi vienoti izmanto uzlaboto rādītāju pieeju, kompetentās iestādes var atļaut X pielikuma 3. daļā noteiktos kvalifikācijas kritērijus mātesuzņēmumam un tā meitasuzņēmumiem izpildīt kopīgi.

5. iedaļa

Lieli riska darījumi

106. pants

1.   Šīs iedaļas nolūkiem “riska darījumi” ir visi 3. iedaļas 1. apakšiedaļā minētie aktīvi vai ārpusbilances posteņi, nepiemērojot tur noteiktos riska svērumus vai riska apjomus.

Riska darījumus no posteņiem, kas minēti IV pielikumā, aprēķina saskaņā ar kādu no III pielikumā izklāstītajām metodēm. Šīs iedaļas nolūkā piemēro III pielikuma 2. daļas 2. punktu.

Riska darījuma definīciju ar kompetento iestāžu piekrišanu var neattiecināt uz visiem elementiem, ko pilnībā sedz pašu kapitāls, ar noteikumu, ka šādu pašu kapitālu neiekļauj kredītiestādes pašu kapitālā 75. panta nolūkiem vai citu Kopienas tiesību aktos noteiktu uzraudzības koeficientu aprēķinā.

2.   Riska darījumi nav:

a)	darījumos ar ārzemju valūtu – riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā 48 stundās pēc maksājuma; vai

b)	vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas darījumos – riska darījumi, ko veic parastajā norēķinu kārtībā piecās darbadienās pēc maksājuma vai pēc vērtspapīru piegādes, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

107. pants

Šīs iedaļas piemērošanas nolūkiem termins “kredītiestāde” ietver:

a)	kredītiestādi, tostarp tās filiāles trešās valstīs; un

b)	jebkuru privātu vai valsts uzņēmumu, tostarp tā filiāles, kas atbilst “kredītiestādes” definīcijai un kam atļauja piešķirta trešā valstī.

108. pants

Kredītiestādes riska darījumu ar kādu klientu vai saistītu klientu grupu uzskata par lielu riska darījumu, ja tā vērtība ir 10 % vai vairāk no tās pašu kapitāla.

109. pants

Kompetentās iestādes prasa, lai katrai kredītiestādei būtu pareiza vadības un grāmatvedības organizācija un atbilstīgi iekšējās kontroles mehānismi, lai noteiktu un uzskaitītu visus lielos riska darījumus un to turpmākās izmaiņas saskaņā ar šo direktīvu, kā arī lai pārraudzītu šos riska darījumus, ņemot vērā katras kredītiestādes politiku attiecībā uz riska darījumiem.

110. pants

1.   Kredītiestāde ziņo kompetentajām iestādēm par katru lielu riska darījumu.

Dalībvalstis nosaka, ka ziņojumus tās sniedz, pēc saviem ieskatiem, saskaņā ar vienu no šīm divām metodēm:

a)	vismaz reizi gadā ziņo par lieliem riska darījumiem, kā arī gada gaitā ziņo par visiem jauniem lieliem riska darījumiem un par visu esošo lielo riska darījumu palielināšanos par vismaz 20 % salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu; vai

b)	vismaz četras reizes gadā ziņo par visiem lieliem riska darījumiem.

2.   Izņemot kredītiestādes, kas aprakstītas 114. pantā par nodrošinājuma atzīšanu, aprēķinot riska darījumu vērtību 111. panta 1., 2. un 3. punkta nolūkiem, par riska darījumiem, kas ir atbrīvoti saskaņā ar 113. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktu un f) līdz h) apakšpunktu, nav jāziņo, kā noteikts šā panta 1. punktā, un šā panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto ziņošanas biežumu var samazināt līdz divām reizēm gadā attiecībā uz 113. panta 3. punkta e) un i) apakšpunktā, kā arī 115. un 116. pantā minētajiem riska darījumiem.

Ja kredītiestāde piemēro šo punktu, tai vismaz gadu pēc notikuma, uz ko pamatojas atbrīvojums, jāglabā dokumentācija par pamatojumu, lai kompetentās iestādes var konstatēt, vai atbrīvojums bijis pamatots.

3.   Dalībvalstis var pieprasīt kredītiestādēm analizēt to riska darījumus ar nodrošinājuma devējiem attiecībā uz iespējamu koncentrāciju un, ja vajadzīgs, veikt pasākumus vai ziņot attiecīgajai kompetentajai iestādei par būtiskiem atklājumiem.

111. pants

1.   Kredītiestāde nedrīkst veikt riska darījumu ar kādu klientu vai saistītu klientu grupu, ja šāda darījuma vērtība pārsniedz 25 % no tās pašu kapitāla.

2.   Ja klients vai saistītu klientu grupa ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, un/vai viens vai vairāki šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, tad 1. punktā minēto procentuālo daļu samazina līdz 20 %. Dalībvalstis tomēr var no 20 % ierobežojuma atbrīvot riska darījumus ar šādiem klientiem, ja tās nodrošina šādu riska darījumu īpašu pārraudzību, izmantojot citus pasākumus vai procedūras. Tās informē Eiropas Banku komiteju par šādu pasākumu vai procedūru saturu.

3.   Kredītiestādes lielo riska darījumu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 800 % no tās pašu kapitāla.

4.   Kredītiestāde attiecībā uz tās riska darījumiem vienmēr ievēro 1., 2. un 3. punktā noteiktos ierobežojumus. Ja kādā izņēmuma gadījumā riska darījumi pārsniedz minētos ierobežojumus, par to tūlīt ziņo kompetentajām iestādēm, kuras – ja apstākļi to pamato – dot kredītiestādei ierobežotu laiku, lai panāktu atbilstību ierobežojumiem.

112. pants

1.   Direktīvas 113. līdz 117. panta nolūkiem termins “garantija” ietver kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti saskaņā ar 90. līdz 93. pantu un kas nav ar kredītu saistītas parādzīmes.

2.   Ievērojot 3. punktu, gadījumos, kad saskaņā ar113. līdz 117. punktu var atļaut fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, piemēro nosacījumu, ka ir izpildītas atbilstības prasības un citas obligātās prasības, kas 90. līdz 93. pantā noteiktas attiecībā uz riska svērtās vērtības aprēķināšanu saskaņā ar 78. līdz 83. pantu.

3.   Ja kredītiestāde izmanto 114. panta 2. punktu, fondētas kredīta aizsardzības atzīšanai piemēro 84. līdz 89. pantā paredzētās attiecīgās prasības.

113. pants

1.   Dalībvalstis var piemērot stingrākus ierobežojumus nekā 111. pantā noteiktie ierobežojumi.

2.   Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no 111. panta 1., 2. un 3. punkta piemērošanas riska darījumus, ko kredītiestāde veic ar savu mātesuzņēmumu, citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem vai saviem meitasuzņēmumiem, ja saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar kādā trešā valstī spēkā esošiem līdzvērtīgiem standartiem uz šiem uzņēmumiem attiecas konsolidētā uzraudzība, kas attiecas arī uz pašu kredītiestādi.

3.   Dalībvalstis var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no 111. panta piemērošanas šādus riska darījumus:

a)	aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām un kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu bez nodrošinājuma būtu piešķirts 0 % riska svērums;

b)	aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret starptautiskām organizācijām vai daudzpusējām attīstības bankām un kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu bez nodrošinājuma būtu piešķirts 0 % riska svērums;

c)

aktīvu posteņus, kas ir prasījumi, kurus pilnībā garantē centrālās valdības, centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, daudzpusējās attīstības bankas vai publiskās struktūras, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, kas sniedz garantiju, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums;

d)

citus riska darījumus, kas ir attiecināmi uz centrālajām valdībām, centrālajām bankām, starptautiskām organizācijām, daudzpusējās attīstības bankām vai publiskām struktūrām vai ko tās garantē, ja nenodrošinātiem prasījumiem pret struktūru, uz ko ir attiecināms riska darījums vai kas to garantē, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums;

e)	aktīvu posteņus, kas ir tādi a) apakšpunktā neminēti prasījumi pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām vai citi riska darījumi ar tām, kuri ir denominēti un, attiecīgos gadījumos, finansēti aizņēmēju valstu valūtās;

f)

aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar centrālo valdību vai centrālo banku, starptautisku organizāciju, daudzpusējo attīstības banku, dalībvalstu reģionālo valdību, pašvaldību vai publisko struktūru emitētiem parāda vērtspapīriem, kuru vērtspapīri ir tāds prasījums pret emitentu, kam saskaņā ar 78. līdz 83. pantu būtu piešķirts 0 % riska svērums;

g)	aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar skaidras naudas noguldījumiem aizdevējā kredītiestādē vai kādā kredītiestādē, kas ir aizdevējas iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums;

h)	aktīvu posteņus un citus riska darījumus, ko atbilstīgi kompetentu iestāžu prasībām nodrošina ar noguldījumu sertifikātiem, kurus izdod aizdevēja kredītiestāde vai kāda kredītiestāde, kas ir aizdevējas kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, un kuri glabājas kādā no tām;

i)	aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar iestādēm, ja to termiņš ir viens gads vai mazāk un ja tie nav šādu iestāžu pašu kapitāls;

j)	aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret un citi riska darījumi ar iestādēm, kas nav kredītiestādes, bet kuras atbilst VI pielikuma 1. daļas 85. punkta nosacījumiem, ja to termiņš ir viens gads vai mazāk un ja tie ir nodrošināti atbilstīgi minētajam punktam;

k)	tirdzniecības vekseļus un citus līdzīgus vekseļus, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk un kurus parakstījusi cita kredītiestāde;

l)	segtās obligācijas, kas definētas VI pielikuma 1. daļas 68. līdz 70. punktā;

m)	līdz turpmākai koordinācijai – līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībās, kas minētas 122. panta 1. punktā, ja tā nepārsniedz 40 % no tās kredītiestādes pašu kapitāla, kura iegādājas šādu līdzdalību;

n)	aktīvu posteņus, kas ir prasījumi pret reģionu kredītiestādēm vai centrālām kredītiestādēm, ar ko aizdevēja kredītiestāde ir saistīta tīklā saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētiem noteikumiem un kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atbildīgas par skaidras naudas ieskaita operācijām tīklā;

o)	riska darījumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar vērtspapīriem, kuri nav f) apakšpunktā minētie vērtspapīri,

p)

aizdevumus, ko atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām nodrošina ar mājokļa hipotēkām vai ar daļām Somijas māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, un nomas darījumiem, saskaņā ar kuriem iznomātājs saglabā pilnas īpašumtiesības uz iznomāto mājokli, kamēr nomnieks nav izmantojis izpirkuma tiesības, visos gadījumos nepārsniedzot 50 % attiecīgā mājokļa vērtības.

q)

šādus darījumus, ja saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiem būtu piešķirts 50 % riska svērums, un tikai līdz 50 % no attiecīgā īpašuma vērtības: i) riska darījumi, kas nodrošināti ar biroju vai citu komerciālo telpu hipotēkām vai daļām Somijas Māju būves sabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām; un ii) riska darījumi, kas saistīti ar īpašuma izpirkumnomas darījumiem, attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām. Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes ii) punkta nolūkiem var atļaut kredītiestādēm atzīt 100 % no attiecīgā īpašuma vērtības. Minētā perioda beigās šo pieeju pārskata. Dalībvalstis dara zināmu Komisijai, kā tās izmanto šos atvieglojumus.

r)	vidēja/zema riska ārpusbilances posteņus, kas ir minēti II pielikumā, – 50 % apjomā;

s)	ar kompetento iestāžu piekrišanu – garantijas, kas nav aizdevumu garantijas, kas pamatojas uz normatīviem aktiem un ko saviem dalībniekiem dod savstarpējo garantiju sabiedrības ar kredītiestādes statusu, to summai piemērojot 20 % riska svērumu; un

t)

II pielikumā minētos zema riska ārpusbilances posteņus apjomā, par kādu ar klientu vai saistītu klientu grupu ir panākta vienošanās, saskaņā ar kuru riska darījumus var veikt vienīgi tad, ja ir noskaidrots, ka tādējādi netiks pārsniegti ierobežojumi, kas jāpiemēro saskaņā ar 111. panta 1. līdz 3. punktu.

Skaidra nauda, kas saņemta pēc kredītiestādes emitētas ar kredītrisku saistītas parādzīmes, un darījumu partnera aizdevumi vai ieguldījumi kredītiestādē vai no kredītiestādes, par kuriem noslēgts 90. līdz 93. pantā paredzētais bilances posteņu savstarpējas dzēšanas līgums, attiecināmi uz g) punkta darbības jomu.

Šā panta o) apakšpunkta nolūkos vērtspapīrus, ko izmanto kā nodrošinājumu, novērtē pēc tirgus cenas, to vērtība pārsniedz garantēto riska darījumu vērtību, un tie ir vai nu kotēti kādā biržā, vai arī faktiski tirgojami un tiek regulāri kotēti profesionālu mākleru tirgū, un – atbilstīgi kredītiestādes izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu prasībām – ļauj noteikt objektīvu cenu, lai vienmēr varētu pārbaudīt šo vērtspapīru virsvērtību. Prasītā virsvērtība ir 100 %. Tomēr tā ir 150 % akcijām un 50 % obligācijām, ko emitējušas iestādes, dalībvalstu reģionālās valdības vai vietējās varas iestādes, izņemot f) apakšpunktā paredzētās iestādes, un obligācijām, ko emitējušas daudzpusējas attīstības bankas, izņemot tās, kam saskaņā 78. līdz 83. pantu ir piešķirts 0 % riska svērums. Ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu, nodrošinājums nav atzīstams. Vērtspapīri, kas tiek izmantoti kā nodrošinājumu, nevar veidot kredītiestādes pašu kapitālu.

Šā panta p) apakšpunkta nolūkos īpašuma vērtību aprēķina atbilstīgi kompetento iestāžu prasībām, pamatojoties uz stingriem vērtēšanas standartiem, kas noteikti ar normatīviem un administratīviem aktiem. Vērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Šajā p) apakšpunktā mājoklis ir mājoklis, kuru aizņēmējs apdzīvo vai izīrē vai aizņems vai izīrēs nākotnē.

Dalībvalstis informē Komisiju par izņēmumiem, kas piešķirti saskaņā ar s) apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka nerodas konkurences traucējumi.

114. pants

1.   Ievērojot 3. punktu, dalībvalstis var atļaut kredītiestādēm, kas izmanto finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, riska darījuma vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem, kā alternatīvu 113. panta 3. punkta f), g), h) un o) apakšpunktā paredzētajiem pilnīgiem vai daļējiem izņēmumiem, izmantot vērtību, kas ir zemāka nekā riska darījuma vērtība, tomēr nav zemāka par kopējo pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību riska darījumiem ar klientu vai saistītu klientu grupu.

Šiem nolūkiem “pilnībā pielāgotā riska darījuma vērtība” ir vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 90. līdz 93. pantu, ievērojot kredītriska mazināšanu, no svārstībām izrietošās korekcijas un jebkura veida termiņu nesakritību (E*).

Ja šo punktu piemēro kredītiestādei, attiecīgajai kredītiestādei nepiemēro 113. panta 3. punkta f), g), h) un o) apakšpunktu.

2.   Ievērojot 3. punktu, kredītiestādei, kurai ir atļauts izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientus riska darījumu kategorijai saskaņā ar 84. līdz 89. pantu un kura spēj izpildīt kompetento iestāžu prasības attiecībā uz savu riska darījumu finanšu nodrošinājumu ietekmes novērtēšanu atsevišķi no citiem LGD aspektiem, var atļaut piemērot šo ietekmi, aprēķinot riska darījumu vērtību 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem.

Kompetentajām iestādēm jāpārliecinās, ka kredītiestādes izstrādātie novērtējumi ir piemēroti riska darījuma vērtības samazināšanai, lai panāktu atbilstību 111. panta noteikumiem.

Ja kredītiestādei ir atļauts izmantot pašu vērtējumus finanšu nodrošinājuma ietekmei, kredītiestāde to dara saderīgi ar pieeju, ko izmanto kapitāla prasību aprēķināšanai.

Kredītiestādēm, kurām ir atļauts izmantot pašu vērtējumus LGD un konversijas koeficientiem riska darījumu kategorijā saskaņā ar 84. līdz 89. pantu un kuras riska darījumu vērtības aprēķināšanai neizmanto pirmajā daļā minēto metodi, riska darījumu vērtības aprēķināšanai var atļaut izmantot 1. punktā paredzēto metodi vai 113. panta 3. punkta o) apakšpunktā paredzēto metodi. Kredītiestāde izmanto tikai vienu no šīm divām metodēm.

3.   Kredītiestāde, kurai ir atļauts izmantot 1. un 2. punktā aprakstītās metodes riska darījumu vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem, regulāri veic kredītrisku koncentrācijas stresa testus, tostarp attiecībā uz jebkāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību.

Regulārajos stresa testos ņem vērā riskus, ko rada iespējamās tirgus nosacījumu izmaiņas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt kredītiestādes pašu kapitāla pietiekamību, un riskus, ko rada nodrošinājuma izmantošana stresa situācijās.

Kompetentās iestādes pārliecinās, ka kredītiestādes veiktie stresa testi ir piemēroti un atbilstīgi šādu risku novērtēšanai.

Gadījumā, ja šāds stresa tests uzrāda pieņemtā nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka par vērtību, kura saskaņā ar, attiecīgi, 1. un 2. punktu tiktu atzīta par piemērotu, ir attiecīgi jāsamazina nodrošinājuma vērtība, ko var atzīt riska darījumu vērtības aprēķināšanai 111. panta 1. līdz 3. punkta nolūkiem.

Šādas kredītiestādes savā koncentrācijas risku stratēģijā iekļauj:

a)	darba kārtību un procedūras attiecībā uz riskiem, ko rada termiņu nesakritības starp riska darījumiem un jebkuru kredīta aizsardzību šiem riska darījumiem.

b)	darbības plāni un procedūras gadījumiem, kad stresa tests uzrāda nodrošinājuma realizējamo vērtību, kas ir zemāka nekā tā, ko ņem vērā saskaņā ar 1. un 2. punktu; un

c)	darba kārtību un procedūras attiecībā uz koncentrācijas risku, ko rada kredītriska mazināšanas metožu piemērošana, jo īpaši lieliem netiešiem kredītu riska darījumiem (piemēram, viena emitenta vērtspapīri, kas pieņemti kā nodrošinājums).

4.   Ja nodrošinājuma ietekme ir atzīta saskaņā ar 1. un 2. punktu, dalībvalstis var uzskatīt, ka jebkura riska darījuma segtā daļa ir darījums ar nodrošinājuma devēju, nevis klientu.

115. pants

1.   Šīs direktīvas 111. panta 1. līdz 3. punkta mērķiem dalībvalstis var piešķirt 20 % riska svērumu aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret dalībvalsts reģionālajām valdībām vai pašvaldībām, ja saskaņā ar 78. līdz 83. pantu šiem prasījumiem tiktu piešķirts 20 % riska svērums, un citiem riska darījumiem, kas ir veikti ar šādām iestādēm vai ko tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiek piešķirts 20 % riska svērums. Tomēr dalībvalstis var šo likmi samazināt līdz 0 % attiecībā uz aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret dalībvalstu reģionālajām valdībām un pašvaldībām, ja saskaņā ar 78. līdz 83. pantu šiem prasījumiem tiktu piešķirts 0 % riska svērums, un citiem riska darījumiem, kas ir veikti ar šādām iestādēm vai ko tās ir garantējušas, ja prasījumiem pret tām saskaņā ar 78. līdz 83. pantu tiek piešķirts 0 % riska svērums.

2.   Šīs direktīvas 111. panta 1. līdz 3. punkta mērķiem dalībvalstis var piešķirt 20 % riska svērumu aktīvu posteņiem, kas ir tādi prasījumi pret iestādēm un tādi citi tādi riska darījumi ar tām, kuru termiņš pārsniedz vienu gadu, bet nepārsniedz trīs gadus, kā arī 50 % riska svērumu aktīvu posteņiem, kas ir tādi prasījumi pret iestādēm, kuru termiņš pārsniedz trīs gadus, ja pēdējos minētos pārstāv kādas iestādes emitēti parāda instrumenti un ja šie parāda instrumenti pēc kompetento iestāžu atzinuma ir faktiski tirgojami profesionālu mākleru tirgū, un ja tos katru dienu kotē šajā tirgū, vai arī ja to emisiju apstiprinājušas kompetentās iestādes emitentes iestādes izcelsmes dalībvalstī. Šos posteņus nekādā gadījumā nevar iekļaut pašu kapitālā.

116. pants

Atkāpjoties no 113. panta 3. punkta i) apakšpunkta un 115. panta 2. punkta, dalībvalstis var piešķirt 20 % riska svērumu aktīvu posteņiem, kas ir prasījumi pret iestādēm un citi riska darījumi ar tām, neatkarīgi no to termiņa.

117. pants

1.   Ja riska darījumu ar kādu klientu garantē trešā persona vai ja tas ir nodrošināts ar trešās personas emitētiem vērtspapīriem saskaņā ar 113. panta 3. punkta o) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, dalībvalstis var:

a)	uzskatīt, ka riska darījums ir ar garantijas sniedzēju, nevis klientu; vai

b)	uzskatīt, kas riska darījums ir ar trešo personu, nevis klientu, ja 113. panta 3. punkta o) apakšpunktā definēto riska darījumu garantē nodrošinājums saskaņā ar minētajā apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Ja dalībvalstis izmanto 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto pieeju:

a)	gadījumos, kad galvojums ir denominēts valūtā, kas nav riska darījuma denominācijas valūta, par nodrošinātu uzskatāmo riska darījuma summu aprēķina saskaņā ar VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem par valūtu nesakritību nefondētajai kredīta aizsardzībai;

b)	nesakritībai starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu piemēro VIII pielikumā paredzētos noteikumus par termiņu nesakritību; un

c)	daļēju nodrošinājumu var atzīt atbilstoši VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

118. pants

Ja saskaņā ar 69. panta 1. punktu kredītiestādei vairs nepiemēro iespēju šajā iedaļā noteiktos pienākumus izpildīt individuāli vai subkonsolidēti vai ja mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes dalībvalstī, piemēro 70. pantu, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu riska pietiekamu sadali attiecīgajā grupā.

119. pants

Komisija līdz 2007. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs iedaļas darbību, pievienojot piemērotus priekšlikumus.

6. iedaļa

Būtiska līdzdalība ārpus finanšu nozares

120. pants

1.   Nevienai kredītiestādei nedrīkst būt būtiska līdzdalība, kas pārsniedz 15 % no tās pašu kapitāla, uzņēmumā, kas nav ne kredītiestāde, ne finanšu iestāde, ne uzņēmums, kurš veic darbības, kas tieši izriet no banku darbības vai nodrošina ar banku darbību saistītus pakalpojumus, piemēram, līzingu, faktoringu, kopīgu ieguldījumu fondu pārvaldību, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību, vai citu līdzīgu darbību.

2.   Kredītiestādes būtiskas līdzdalības kopējais apjoms uzņēmumos, kas nav kredītiestādes, finanšu iestādes vai uzņēmumi, kuri veic darbības, tieši izriet no banku darbības vai nodrošina ar banku darbību saistītus pakalpojumus, piemēram, līzingu, faktoringu, kopīgu ieguldījumu fondu pārvaldību, datu apstrādes pakalpojumu pārvaldību, vai citu līdzīgu darbību, nedrīkst pārsniegt 60 % no kredītiestādes pašu kapitāla.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus drīkst pārsniegt vienīgi izņēmuma gadījumos. Šādos gadījumos kompetentās iestādes tomēr prasa, lai kredītiestāde vai nu palielina pašu kapitālu, vai veic citus līdzvērtīgus pasākumus.

121. pants

Akcijas, kas ir turējumā uz laiku sakarā ar finansiālās palīdzības operāciju vai sanācijas nolūkā vai sakarā ar vērtspapīru emisijas parakstīšanu, vai iestādes vārdā, bet uz citu rēķina, neuzskata par būtisku līdzdalību, aprēķinot 120. panta 1. un 2. punktā paredzētos ierobežojumus. Aprēķinā neiekļauj akcijas, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, kā tie definēti Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punktā.

122. pants

1.   Dalībvalstis var 120. panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus nepiemērot attiecībā uz līdzdalību apdrošināšanas uzņēmumos, kā tie definēti Direktīvā 73/239/EEK un Direktīvā 2002/83/EK, vai pārapdrošināšanas uzņēmumos, kā tie definēti Direktīvā 98/78/EK.

2.   Dalībvalstis drīkst noteikt, ka kompetentās iestādes nepiemēro 120. panta 1. un 2. punktā noteiktos ierobežojumus, ja tās nosaka, ka summas, par kādām kredītiestādes būtiskā līdzdalība pārsniedz šos ierobežojumus, 100 % apjomā sedz ar pašu kapitālu un ka šo pašu kapitāla daļu neiekļauj 75. pantā paredzētajā aprēķinā. Ja ir pārsniegti abi 120. panta 1. un 2. punktā noteiktie ierobežojumi, summa, ko sedz ar pašu kapitālu, ir lielākā no pārsnieguma summām.

3. NODAĻA

kredītiestādes novērtēšanas process

123. pants

Kredītiestādes izveido pamatotas, efektīvas un pilnīgas stratēģijas un procedūras, lai pastāvīgi novērtētu un uzturētu iekšējā kapitāla summas, veidus un sadali, ko tās uzskata par tās uzskata par atbilstošām risku raksturam un līmenim esošajos vai paredzamos riska darījumos.

Šīm stratēģijām un procedūrām nepieciešama regulāra iekšēja pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka tās paliek visaptverošas un proporcionālas attiecībā pret kredītiestādes darbību raksturu, apjomu un sarežģītību.

4. NODAĻA

uzraudzība un informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes

1. iedaļa

Uzraudzība

124. pants

1.   Ņemot vērā XI pielikumā izklāstītos tehniskos kritērijus, kompetentās iestādes pārskata pasākumus, stratēģijas, procedūras un mehānismus, ko kredītiestādes ir ieviesušas, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un novērtē riskus, kuriem ir pakļautas vai varētu tikt pakļautas šīs kredītiestādes.

2.   Šā panta 1. punktā minētajai pārskatīšanai un novērtējumam jāatbilst šīs direktīvas prasībām.

3.   Pamatojoties uz 1. punktā minēto pārskatu un novērtējumu, kompetentās iestādes nosaka, vai kredītiestāžu īstenotie pasākumi, stratēģijas, procedūras un mehānismi un to rīcībā esošais pašu kapitāls nodrošina nevainojamu vadību un riska segumu.

4.   Kompetentās iestādes nosaka 1. punktā minētā pārskata un novērtējuma biežumu un intensitāti, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes lielumu, darbību sistēmisko nozīmi, raksturu, apjomu un sarežģītību un ievēro proporcionalitātes principu. Pārskatu un novērtējumu atjaunina vismaz reizi gadā.

5.   Kompetento iestāžu veiktais pārskats un novērtējums iekļauj kredītiestāžu riska darījumus, kas izriet no procentu likmes riska, ar tirdzniecības portfeli nesaistītajos darījumus. Kompetentās iestādes pieprasa, lai kredītiestādes veic attiecīgus pasākumus, ja šo kredītiestāžu ekonomiskā vērtība pazeminās par vairāk nekā 20 % no to pašu kapitāla pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu gadījumā; šo pasākumu apjomu nosaka kompetentās iestādes un tie nedrīkst būt atšķirīgi dažādām kredītiestādēm.

125. pants

1.   Ja mātesuzņēmums ir mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde dalībvalstī, vai ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, konsolidēto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kas šim mātesuzņēmumam izsniegušas atļauju saskaņā ar 6. pantu.

2.   Ja kredītiestādes mātesuzņēmums ir mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic kompetentās iestādes, kas šai kredītiestādei izsniegušas atļauju saskaņā ar 6. pantu.

126. pants

1.   Ja kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta divās vai vairāk dalībvalstīs, mātesuzņēmums ir viens un tas pats mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība dalībvalstī, vai viens un tas pats ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentās iestādes, kurai atļauja izsniegta dalībvalstī, kurā izveidota finanšu kontrolakciju sabiedrība.

Ja kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta divās vai vairāk dalībvalstīs, mātesuzņēmumi ir vairāk nekā viena finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galvenajiem birojiem dažādās dalībvalstīs, un ja katrā no šīm dalībvalstīm ir kredītiestāde, tad konsolidēto uzraudzību veic tās kredītiestādes kompetentā iestāde, kurai ir lielākā bilances vērtība.

2.   Ja vairāk nekā vienai kredītiestādei, kam atļauja piešķirta Kopienā, mātesuzņēmums ir viena un tā pati finanšu kontrolakciju sabiedrība un ja nevienai no šīm kredītiestādēm nav piešķirta atļauja dalībvalstī, kurā izveidota finanšu kontrolakciju sabiedrība, tad konsolidēto uzraudzību veic tā kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju kredītiestādei ar lielāko bilances vērtību, kuru šīs direktīvas nolūkos uzskata par kredītiestādi, ko kontrolē ES mātesuzņēmums, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība.

3.   Atsevišķos gadījumus kompetentās iestādes var pēc savstarpējas vienošanās atteikties no 1. un 2. punktā minētajiem kritērijiem, ja to piemērošana būtu neatbilstīga, ņemot vērā attiecīgās kredītiestādes un to darbības relatīvo nozīmību dažādās valstīs, un norīkot citu kompetento iestādi konsolidētās uzraudzības veikšanai. Šajos gadījumos pirms lēmuma pieņemšanas kompetentās iestādes dod iespēju, attiecīgi, ES mātesuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmumam, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, vai kredītiestādei ar lielāko bilances vērtību, izteikt savu viedokli par šo lēmumu.

4.   Kompetentās iestādes paziņo Komisijai par jebkuru vienošanos, uz ko attiecas 3. punkts.

127. pants

1.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis paredz pasākumus, lai iekļautu finanšu kontrolakciju sabiedrības konsolidētajā uzraudzībā. Neskarot 135. panta noteikumus, finanšu kontrolakciju sabiedrības finanšu stāvokļa konsolidācija nekādā veidā nenozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu individuāli jāuzrauga finanšu kontrolakciju sabiedrība.

2.   Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes konsolidētā uzraudzībā neietver kādas kredītiestādes meitasuzņēmumu saskaņā ar vienu no 73. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem gadījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā atrodas šis kredītiestādes meitasuzņēmums, var lūgt mātesuzņēmumam informāciju, kas var tām atvieglot šīs kredītiestādes uzraudzību.

3.   Dalībvalstis paredz, ka to kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidētu uzraudzību, no kādas kredītiestādes vai finanšu kontrolakciju sabiedrības meitasuzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidētajā uzraudzībā, var prasīt 137. pantā minēto informāciju. Šādos gadījumos piemēro šajā pantā noteikto informācijas nodošanas un pārbaudes kārtību.

128. pants

Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas atbild par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādas iestādes darbotos koordinēti.

129. pants

1.   Papildus pienākumiem, ko uzliek šī direktīva, kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par konsolidētās uzraudzības veikšanu attiecībā uz ES mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādēm, ko kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, veic šādus uzdevumus:

a)	tādas informācijas apkopošana vai izplatīšana, kas ir noderīga vai būtiska parastajās un ārkārtas situācijās; un

b)	uzraudzības darbību plānošana un koordinācija parastajās un ārkārtas situācijās, kā arī saistībā ar 124. pantā minētajām darbībām, sadarbojoties ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

2.   Attiecībā uz pieteikumiem 84. panta 1. punktā, 87. panta 9. punktā un 105. pantā, un III pielikuma 6. daļā minēto atļauju saņemšanai, kurus iesniedz ES mātesuzņēmums, kas ir kredītiestāde, un tā meitasuzņēmumi, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumi kopīgi, kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties, lai lemtu par pieprasītās atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu un lai paredzētu noteikumus un nosacījumus, ja tādi būtu, kuriem būtu jāattiecas uz šādu atļauju.

Šā punkta pirmajā daļā minētos iesniegumus iesniedz vienīgi 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm.

Kompetentās iestādes veic visus pasākumus, kas ir to kompetencē, lai sešos mēnešos panāktu kopīgu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un 1. punktā minētā kompetentā iestāde to nosūta pieteikuma iesniedzējam.

Šā punkta trešajā daļā minētais termiņš sākas datumā, kad 1. punktā minētā kompetentā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde pilnīgo iesniegumu nekavējoties nosūta pārējām kompetentajām iestādēm.

Ja kompetentās iestādes sešos mēnešos nepieņem kopīgu lēmumu, 1. punktā minētā kompetentā iestāde pieņem pati savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo lēmumu izklāsta dokumentā, kurā iekļauts pilnīgi pamatots lēmums, un tajā ņem vērā pārējo kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kas izteiktas sešu mēnešu termiņā. Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestādē lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam un pārējām kompetentajām iestādēm.

Šā punkta trešajā un piektajā daļā minētos lēmumus uzskata par galīgiem, un kompetentās iestādes tos piemēro attiecīgajās dalībvalstīs.

130. pants

1.   Ja banku grupā rodas ārkārtas situācija, kas var apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem, par konsolidēto uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde, ievērojot V daļas 1. nodaļas 2. iedaļu, pēc iespējas ātrāk brīdina par to 49. panta a) punktā un 50. pantā minētās iestādes. Šis pienākums attiecas uz visām kompetentajām iestādēm, kas īpašām grupām noteiktas 125. un 126. pantā, un uz kompetento iestādi, kas minēta 129. panta 1. punktā. Kompetentās iestādes pēc iespējas izmanto esošos informācijas kanālus.

2.   Kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja tai ir nepieciešama informācija, kas jau ir citas kompetentās iestādes rīcībā, vēršas pie šīs iestādes, kad vien tas ir iespējams, lai novērstu ziņojumu dublēšanu dažādām uzraudzībā iesaistītajām iestādēm.

131. pants

Lai izveidotu un veicinātu efektīvu uzraudzību, par konsolidēto uzraudzību atbildīgā iestāde un pārējās kompetentās iestādes izstrādā rakstiskus koordinācijas un sadarbības plānus.

Atbilstīgi šiem plāniem kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību, var uzticēt citus uzdevumus, un tajos var precizēt procedūras lēmumu pieņemšanai un sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm.

Kompetentās iestādes, kas atbild par atļaujas piešķiršanu tāda mātesuzņēmuma meitasuzņēmumam, kurš atrodas citā dalībvalstī, divpusējā nolīgumā var deleģēt savu atbildību par maksātspējas uzraudzību kompetentajām iestādēm, kas ir piešķīrušas atļauju mātesuzņēmumam un veic tā uzraudzību, tā, ka tās uzņemas atbildību par meitasuzņēmuma uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu. Komisiju informē par šādu nolīgumu esamību un to saturu. Tā šādu informāciju nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Banku komitejai.

132. pants

1.   Kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā. Tās sniedz vienai otrai jebkādu informāciju, kas ir būtiska vai noderīga pārējo iestāžu uzraudzības uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo direktīvu. Šai sakarā kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz visu noderīgo informāciju un pēc savas iniciatīvas sniedz visu būtisko informāciju.

Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju uzskata par būtisku, ja tā varētu praktiski ietekmēt kredītiestādes vai finanšu iestādes finansiālās uzticamības vērtējumu citā dalībvalstī.

Jo īpaši kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzību attiecībā uz ES mātesuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, un kredītiestādēm, ko kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrības, sniedz visu noderīgo informāciju citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic šo mātesuzņēmumu meitasuzņēmumu uzraudzību. Nosakot noderīgās informācijas apjomu, ņem vērā minēto meitasuzņēmumu nozīmību attiecīgo dalībvalstu finanšu sistēmā.

Pirmajā teikumā minētā būtiskā informācija, cita starpā, ietver šādu informāciju:

a)	grupas struktūras identifikāciju visām galvenajām kredītiestādēm, kas ietilpst grupā, kā arī grupas kredītiestāžu kompetentās iestādes;

b)	informācijas ievākšanas procedūras no kredītiestādēm, kas ietilpst grupā, un šīs informācijas pārbaude;

c)	kredītiestādes vai citu grupas uzņēmumu nelabvēlīga attīstība, kas var nopietni ietekmēt kredītiestādes; un

d)	galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu, tostarp papildu kapitāla maksājumu noteikšana atbilstoši 136. pantam un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 105. pantu.

2.   Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par uzraudzību attiecībā uz kredītiestādēm, kuras kontrolē ES mātesuzņēmumi, kas ir kredītiestādes, kad vien iespējams vēršas pie 129. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes, ja tām ir nepieciešama informācija par šajā direktīvā izklāstīto pieeju un metožu īstenošanu, kas jau varētu būt minētās kompetentās iestādes rīcībā.

3.   Kompetentās iestādes pirms lēmumu pieņemšanas, ja šie lēmumi ir būtiski otras kompetentās iestādes uzraudzības uzdevumu veikšanai, apspriežas viena ar otru par šādiem jautājumiem:

a)	izmaiņas akcionāru sastāvā un izmaiņas kredītiestādes grupas organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešams kompetento iestāžu apstiprinājums vai atļauja; un

b)	galvenās sankcijas un ārkārtas pasākumi, ko veic kompetentās iestādes, tostarp papildu kapitāla maksājumu noteikšana atbilstoši 136. pantam un jebkādu ierobežojumu noteikšana uzlaboto rādītāju pieejas izmantošanai pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 105. pantu.

Šā punkta b) apakšpunkta nolūkiem vienmēr jāapspriežas ar kompetento iestādi, kas ir atbildīga par konsolidēto uzraudzību.

Tomēr kompetentā iestāde var nolemt atteikties no šādas apspriedes steidzamības gadījumos vai gadījumos, kad šāda apspriede varētu apdraudēt lēmuma efektivitāti. Šādos gadījumos kompetentā iestāde bez kavēšanās informē citas kompetentās iestādes.

133. pants

1.   Kompetentajām iestādēm, kas atbild par konsolidētas uzraudzības veikšanu, uzraudzības nolūkā pieprasa visu kredītiestāžu un finanšu iestāžu, kas ir mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, pilnu konsolidācija.

Tomēr kompetentās iestādes var pieprasīt tikai proporcionālu konsolidāciju, ja pēc to atzinuma tāda mātesuzņēmuma atbildība, kas tur kādu kapitāla daļu, aprobežojas ar šo kapitāla daļu, ņemot vērā citu akcionāru vai dalībnieku atbildību un to apmierinošo maksātspēju. Citu akcionāru un dalībnieku atbildību skaidri nosaka, vajadzības gadījumā ar oficiālām parakstītām saistībām.

Ja uzņēmumi ir saistīti atbilstīgi 12. panta 1. punktam Direktīvā 83/349/EEK, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.

2.   Kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par konsolidēto uzraudzību, prasa, lai proporcionāli tiktu konsolidēta līdzdalība kredītiestādēs vai finanšu iestādēs, ko pārvalda kāds konsolidācijā iekļauts uzņēmums, kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja šo uzņēmumu atbildību ierobežo to turētā līdzdalība.

3.   Cita veida līdzdalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minēti 1. un 2. punktā, kompetentajām iestādēm jānosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Cita starpā tās var pieļaut vai pieprasīt pielīdzināšanas metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

134. pants

1.   Neskarot 133. pantu, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:

a)	ja pēc kompetento iestāžu atzinuma kredītiestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās kredītiestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs; un

b)	ja divām vai vairāk kredītiestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai statūtiem.

Kompetentās iestādes var jo īpaši atļaut vai prasīt Direktīvas 83/349/EEK 12. pantā paredzētās metodes izmantojumu. Tomēr minētā metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

2.   Ja konsolidētā uzraudzība ir prasīta saskaņā ar 125. un 126. pantu, pakalpojumu palīguzņēmumus un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, kā tās definētas Direktīvā 2002/87/EK, iekļauj konsolidācijā 133. pantā un šā panta 1. punktā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar tur noteiktajām metodēm.

135. pants

Dalībvalstis prasa, lai personām, kas faktiski vada finanšu kontrolakciju sabiedrības, būtu pietiekami laba reputācija un pietiekama pieredze šo pienākumu veikšanai.

136. pants

1.   Kompetentās iestādes pieprasa, lai katra kredītiestāde, kas nav izpildījuši šīs direktīvas prasības, savlaicīgi veiktu nepieciešamos pasākumus šādas situācijas novēršanai.

Šiem nolūkiem pasākumi, kurus var piemērot kompetentās iestādes, ietver:

a)	noteikt kredītiestādei pienākumu turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz 75. pantā paredzēto minimālo līmeni;

b)	pieprasīt nostiprināt pasākumus, procesus, mehānismus un stratēģijas, kas ieviestas 22. un 123. panta prasību izpildei;

c)	pieprasīt kredītiestādēm piemērot īpašu finansēšanas kārtību vai noteikt īpašu pieeju aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

d)	ierobežot vai sašaurināt kredītiestādes darījumus, operācijas vai iestāžu tīklu; un

e)	pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar kredītiestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām.

Šo pasākumus pieņem, ievērojot V daļas 1. nodaļas 2. iedaļu.

2.   Kompetentās iestādes nosaka īpašas pašu kapitāla prasības, kas pārsniedz 75. pantā noteikto minimālo līmeni, vismaz tām kredītiestādēm, kas neatbilst 22., 109. un 123. panta prasībām vai kam konstatēts negatīvs rezultāts attiecībā uz 124. panta 3. punktu, ja nav paredzams, ka citu pasākumu piemērošana pati par sevi pietiekami uzlabos plānus, procedūras, mehānismus un stratēģijas piemērotā termiņā.

137. pants

1.   Līdz turpmākai konsolidācijas metožu koordinēšanai dalībvalstis paredz, ka, ja vienas vai vairāku kredītiestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, tad kompetentās iestādes, kas atbild par šo kredītiestāžu atļaušanu un uzraudzību, vai nu tieši vai caur meitasuzņēmumiem pieprasa, lai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība un tās meitasuzņēmumi sniegtu jebkādu informāciju, kas ir būtiska kredītiestāžu – meitasuzņēmumu – uzraudzībai.

2.   Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var veikt pārbaudes uz vietas vai uzdot to veikšanu ārējiem inspektoriem, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām un to meitasuzņēmumiem. Ja jauktās darbības kontrolakciju sabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem ir apdrošināšanas sabiedrība, tad var izmantot arī 140. panta 1. punktā noteikto kārtību. Ja jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem atrodas kādā dalībvalstī, kas nav kredītiestādes – meitasuzņēmuma – atrašanās dalībvalsts, tad informācijas pārbaude uz vietas jāveic saskaņā ar 141. pantā noteikto kārtību.

138. pants

1.   Neskarot V daļas 2. nodaļas 5. iedaļu, dalībvalstis nosaka, ka gadījumos, kad vienas vai vairāku kredītiestāžu mātesuzņēmums ir jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība, kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šo kredītiestāžu uzraudzību, vispārēji uzrauga darījumus, ko tās veic ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem.

2.   Kompetentās iestādes liek kredītiestādēm ieviest piemērotas riska pārvaldīšanas procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras, lai atbilstīgi noteiktu, novērtētu, novērotu un kontrolētu darījumus ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību, kas ir to mātesuzņēmums, un tās meitasuzņēmumiem. Kompetentās iestādes kredītiestādēm liek ziņot par visiem nozīmīgiem darījumiem ar šīm vienībām, izņemot gadījumus, kas minēti 110. pantā. Kompetentās iestādes kontrolē šīs procedūras un nozīmīgos darījumus.

Ja šie grupas iekšēji darījumi apdraud kredītiestādes finanšu stāvokli, par iestādes uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde veic atbilstīgus pasākumus.

139. pants

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nav nekādu juridisku šķēršļu, kas konsolidētajā uzraudzībā ietvertajiem uzņēmumiem, jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām un to meitasuzņēmumiem vai 127. panta 3. punktā minētajiem meitasuzņēmumiem neļauj saskaņā ar 124. līdz 138. pantu un šo pantu savstarpēji nodot informāciju, kas ir nozīmīga uzraudzībā.

2.   Ja mātesuzņēmums un kāds no tā meitasuzņēmumiem, kas ir kredītiestāde, atrodas dažādās dalībvalstīs, katras dalībvalsts kompetentās iestādēs savstarpēji paziņo visu nozīmīgo informāciju, kas var ļaut vai palīdzēt veikt konsolidēto uzraudzību.

Ja mātesuzņēmuma atrašanās vietas dalībvalsts kompetentās iestādes pašas neveic konsolidētu uzraudzību saskaņā ar 125. un 126. pantu, tad par šādas uzraudzības veikšanu atbildīgās kompetentās iestādes var lūgt, lai pirmās minētās kompetentās iestādes pieprasa no mātesuzņēmuma jebkādu informāciju, kas varētu būt nozīmīga konsolidētajai uzraudzībai, un nosūta to atbildīgajām kompetentajām iestādēm.

3.   Dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm savstarpēji nodot 2. punktā minēto informāciju, apzinoties, ka attiecībā uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām, finanšu iestādēm vai pakalpojumu palīguzņēmumiem gadījumā informācijas vākšana vai glabāšana nekādā gadījumā nenozīmē to, ka kompetentajām iestādēm jāpilda uzraudzības funkcijas attiecībā uz pašām šīm iestādēm vai uzņēmumiem.

Tāpat dalībvalstis atļauj to kompetentajām iestādēm savstarpēji nodot 137. pantā minēto informāciju, apzinoties, ka informācijas vākšana vai glabāšana nekādā gadījumā nenozīmē, ka kompetentās iestādes veic uzraudzības funkcijas attiecībā uz jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību un tādiem tās meitasuzņēmumiem, kas nav kredītiestādes vai 127. panta 3. punktā minētie meitasuzņēmumi.

140. pants

1.   Ja kredītiestāde, finanšu kontrolakciju sabiedrība vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrība kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas sabiedrības vai citi uzņēmumi, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuriem ir vajadzīga atļauja, tad kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar iestādēm, kuras pilda publisko tiesību uzdevumu uzraudzīt apdrošināšanas sabiedrības un citus ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumus. Neierobežojot attiecīgo iestāžu kompetenci, šīs iestādes savstarpēji sniedz jebkādu informāciju, kas var vienkāršot to uzdevumu un ļaut veikt uzraugāmo uzņēmumu darbības un finanšu stāvokļa pārraudzību.

2.   Uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar konsolidēto uzraudzību, un jo īpaši uz jebkādu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas ir paredzēta šajā direktīvā, attiecas V sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļā definētais dienesta noslēpums.

3.   Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidēto uzraudzību, izveido 71. panta 2. punktā minētos finanšu kontrolakciju sabiedrību sarakstus. Šos sarakstus iesniedz pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai.

141. pants

Ja, piemērojot šo direktīvu, kādas dalībvalsts kompetentās iestādes īpašos gadījumos vēlas pārbaudīt informāciju par kādu kredītiestādi, finanšu kontrolakciju sabiedrību, finanšu iestādi, pakalpojumu palīguzņēmumu, jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību, 137. pantā minētu meitasuzņēmumu vai 127. panta 3. punktā minētu meitasuzņēmumu, kas atrodas kādā citā dalībvalstī, tad tās lūdz šīs citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm veiktu šādu pārbaudi. Iestādes, kas saņem šādu lūgumu, atbilstīgi savai kompetencei reaģē uz to, pašas veicot pārbaudi vai ļaujot to veikt iestādēm, kas izteikušas šo lūgumu, vai ļaujot to veikt revidentam vai ekspertam. Kompetentā iestāde, kas lūgumu izteikusi, pēc savas vēlēšanās var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.

142. pants

Neskarot savas krimināltiesību normas, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktas darbības kontrolakciju sabiedrībām vai to faktiskajiem vadītājiem, kas pārkāpj normatīvos un administratīvos aktus, kuri pieņemti, lai īstenotu 124. līdz 141. pantu un šo pantu, var piemērot sankcijas vai pasākumus, kas paredzēti šādu pārkāpumu vai to cēloņu novēršanai. Kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu minēto sankciju vai pasākumu vēlamo rezultātu, jo īpaši, ja kādas finanšu kontrolakciju sabiedrības vai jauktas darbības kontrolakciju sabiedrības atrašanās vieta nesakrīt ar galvenā biroja atrašanās vietu.

143. pants

1.   Ja uz kredītiestādi, kuras mātesuzņēmums ir kredītiestāde vai finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju trešā valstī, neattiecas konsolidēta uzraudzība atbilstīgi 125. un 126. pantam, kompetentās iestādes pārbauda, vai uz kredītiestādi attiecas trešās valsts kompetentas iestādes konsolidēta uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz šajā direktīvā izstrādātie principi.

Pārbaudi pēc lūguma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kas ir saņēmusi licenci Kopienā, vai pēc savas ierosmes veic tā kompetentā iestāde, kura būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, ja būtu piemērojams 3. punkts. Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.   Komisija var pieprasīt, lai Eiropas Banku komiteja sniedz vispārējas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai trešo valstu kompetento iestāžu konsolidētās uzraudzības režīms varētu sasniegt šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus attiecībā uz kredītiestādēm, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī. Komiteja pastāvīgi pārskata šīs pamatnostādnes un ievēro izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktajā konsolidētās uzraudzības režīmā.

Kompetentā iestāde, kas veic 1. punkta pirmajā daļā paredzēto pārbaudi, ņem vērā minētās pamatnostādnes. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar minēto komiteju.

3.   Ja līdzvērtīgā uzraudzība nepastāv, dalībvalstis kredītiestādei pēc analoģijas piemēro šīs direktīvas noteikumus vai ļauj savām kompetentajām iestādēm piemērot citas piemērotas uzraudzības metodes, ar ko sasniedz kredītiestāžu konsolidētas uzraudzības mērķus.

Kompetentā iestāde, kas būtu atbildīga par konsolidēto uzraudzību, pēc apspriešanās ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm apstiprina šīs uzraudzības metodes.

Kompetentās iestādes var, jo īpaši, noteikt, ka jāizveido finanšu kontrolakciju sabiedrība ar galveno biroju Kopienā, un piemērot noteikumus par konsolidētu uzraudzību šīs finanšu kontrolakciju sabiedrības stāvoklim kopumā.

Ar šīm uzraudzības metodēm sasniedz šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus, un par tām paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Komisijai.

2. iedaļa

Informācijas sniegšana, ko veic kompetentās iestādes

144. pants

Kompetentās iestādes sniedz šādu informāciju:

a)	likumu, noteikumu, administratīvo normu un vispārējo pamatnostādņu teksti, kas dalībvalstī ir pieņemti uzraudzības jomā;

b)	Kopienas tiesību aktos paredzēto iespēju un izvēļu īstenošanas veids;

c)	vispārējie kritēriji un metodes, ko tās izmanto 124. pantā minēto pārskatu un novērtējumu sagatavošanai; un

d)	apkopotie statistikas dati par uzraudzības sistēmas ieviešanas galvenajiem aspektiem katrā dalībvalstī, neskarot V daļas 1.nodaļas 2. iedaļas noteikumus.

Pirmajā daļā paredzētajai informācijai jābūt pietiekamai, lai būtu iespējams pamatots salīdzinājums kompetento iestāžu īstenotajām pieejām dažādās dalībvalstīs. Informāciju publisko vienotā formātā un to regulāri atjaunina. Informācija ir pieejama elektroniskā formātā vienā piekļuves adresē.

5. NODAĻA

informācijas sniegšana, ko veic kredītiestādes

145. pants

1.   Šīs direktīvas nolūkiem kredītiestādes publiski sniedz informāciju, kas paredzēta XII pielikuma 2. daļā, ievērojot 146. panta noteikumus.

2.   Informāciju par XII pielikuma 3. daļā minētajiem instrumentiem un metodēm, ko kompetentās iestādes ir atzinušas saskaņā ar 2. nodaļas 3. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu un 105. pantu, kredītiestādes publicē šajā pielikumā noteiktajā apjomā.

3.   Kredītiestādes nosaka formālu kārtību 1. un 2. punktā izklāstīto informācijas sniegšanas prasību izpildei, kā arī kārtību, kādā veicams informācijas atbilstības novērtējums, tostarp tās pārbaudes un publicēšanas biežumu.

4.   Kredītiestādēm, ja tām pieprasa, būtu jāpaskaidro savi reitingu lēmumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un citām juridiskām personām, kas vēlas saņemt aizdevumus, pēc pieprasījuma sniedzot rakstisku paskaidrojumu. Ja kāds šīs nozares uzņēmums šajā sakarā nav atbilstošs, jāveic valsts pasākumi. Paskaidrojuma administratīvajām izmaksām jābūt proporcionālām aizdevuma lielumam.

146. pants

1.   Neatkarīgi no 145. panta, kredītiestāde var nesniegt informāciju par vienu vai vairākiem XII pielikuma 2. daļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja šī informācija, ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 1. punkta kritērijus, nav uzskatāma par būtisku.

2.   Neatkarīgi no 145. panta, kredītiestādes var nesniegt informāciju par vienu vai vairākiem XII pielikuma 2. un 3. daļā uzskaitītajiem jautājumiem, ja šie jautājumi ietver informāciju, kas, ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 2. un 3. punktu, uzskatāma par aizsargājamu vai konfidenciālu.

3.   Izņēmuma gadījumos, kas minēti 2. punktā, attiecīgā kredītiestāde, sniedzot informāciju, norāda faktu, ka tās sniegtajā informācijā atsevišķi jautājumi nav izpausti, iemeslus informācijas neizpaušanai, kā arī publicē vispārīgākas ziņas par pieprasītās informācijas jautājumu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar XII pielikuma 1. daļas 2. un 3. punktā iekļautajiem kritērijiem informācija tiek klasificēta kā aizsargājama vai konfidenciāla.

147. pants

1.   Kredītiestādes publicē informāciju, kas sniedzama saskaņā ar 145. pantu, vismaz vienu reizi gadā. Informāciju publicē, cik vien ātri tas ir iespējams.

2.   Kredītiestādes nosaka, vai ņemot vērā XII pielikuma 1. daļas 4. punkta kritērijus, ir nepieciešamas biežākas publikācijas nekā noteikts 1. punktā.

148. pants

1.   Kredītiestādes var pašas noteikt piemērotus informācijas nesējus, vietu un pārbaudes līdzekļus, lai efektīvi izpildītu 145. pantā noteiktās informācijas sniegšanas prasības. Visa sniegtā informācija publicējama vienā informācijas nesējā vai vietā, ciktāl tas ir iespējams.

2.   Līdzvērtīgu informācijas sniegšanu, ko kredītiestādes veic atbilstoši grāmatvedības, biržas vai citām prasībām, var uzskatīt par 145. panta prasību izpildi. Ja informācija netiek sniegta finanšu pārskatos, kredītiestādes norāda, kur tā ir atrodama.

149. pants

Neatkarīgi no 146. līdz 148. panta prasībām, dalībvalstis pilnvaro kompetentās iestādes prasīt, lai kredītiestādes:

a)	sniedz informāciju par vienu vai vairākiem jautājumiem, kas minēti XII pielikuma 2. un 3. daļā;

b)	publicē informāciju par vienu vai vairākiem jautājumiem biežāk nekā vienu reizi gadā, un noteikt šo publikāciju termiņus;

c)	izmanto īpašus informācijas nesējus un vietas tādas informācijas sniegšanai, kas nav finanšu pārskati; un

d)	izmanto īpašus pārbaudes līdzekļus tādas informācijas sniegšanai, kas nav iekļauta obligātajā revīzijā.

VI SADAĻA

IZPILDES TIESĪBAS

150. pants

1.   Neskarot priekšlikumu, ko Komisija iesniedz atbilstīgi 62. pantam, tehniskos pielāgojumus attiecībā uz pašu kapitālu pieņem saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto procedūru, ja tie attiecas uz:

a)	definīciju skaidrojumiem, lai šīs direktīvas īstenošanā ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību;

b)	definīciju skaidrojumu, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu;

c)	definīcijās lietotās terminoloģijas saskaņošanu un definīciju izstrādi atbilstīgi turpmākiem aktiem par kredītiestādēm un jautājumiem, kas ar to saistīti;

d)	2. pantā dotā saraksta tehniskos pielāgojumus;

e)	9. pantā noteiktā sākumkapitāla apjoma grozījumu, ņemot vērā pārmaiņas ekonomikas un monetārajā jomā;

f)	23. un 24. pantā minētā un I pielikumā izklāstītā saraksta paplašināšanu vai tajā lietotās terminoloģijas labojumiem, ņemot vērā pārmaiņas finanšu tirgos;

g)	jomām, kurās kompetentajām iestādes apmainās ar informāciju, kā uzskaitīts 42. pantā;

h)	tehniskiem pielāgojumiem 56. līdz 67. pantā un 74. pantā, kas īstenoti grāmatvedības standartu attīstības vai prasību rezultātā saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, vai ņemot vērā uzraudzības metožu konverģenci;

i)	79. un 86. pantā riska darījumu kategoriju saraksta grozījumiem, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību;

j)	summu, kas norādīta 79. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 86. panta 4. punkta a) apakšpunktā, VII pielikuma 1. daļas 5. punktā, kā arī VII pielikuma 2. daļas 15. punktā, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi;

k)	II un IV pielikuma ārpusbilances posteņu sarakstiem un klasifikāciju, un to noteikumiem, nosakot riska darījumu vērtību V sadaļas 2. nodaļas 3. iedaļas nolūkiem; vai

l)	pielāgojumiem V līdz XII pielikuma noteikumos, lai ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību un jo īpaši jaunus finanšu pakalpojumus vai izmaiņas grāmatvedības standartos vai prasībās, kur ņemti vērā Kopienas tiesību akti, vai ņemot vērā uzraudzības metožu konverģenci.

2.   Komisija var pieņemt šādus īstenošanas pasākumus saskaņā ar 151. panta 2. punktā minēto procedūru:

a)	apjoma aprakstu pēkšņām un negaidītām procentu likmju izmaiņām, kas minētas 124. panta 5. punktā;

b)	75. pantā noteiktā minimālā pašu kapitāla līmeņa un/vai V daļas 2. nodaļas 3. iedaļā noteikto riska svērumu pagaidu samazinājumu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus;

c)	neskarot 119. pantā minēto ziņojumu, 114. panta 3. punktā, 113. un 115. pantā paredzēto atbrīvojumu precizēšanu;

d)	galveno aspektu aprakstu apkopoto statistikas datu publicēšanai saskaņā ar 144. panta 1. punkta d) apakšpunktu; vai

e)	aprakstu 144. pantā paredzētās informācijas formātam, uzbūvei, satura rādītājam un ikgadējās publikācijas datumam.

3.   Neviens no pieņemtajiem īstenošanas pasākumiem nedrīkst būtiski mainīt šīs direktīvas noteikumus.

4.   Neskarot jau pieņemtos īstenošanas noteikumus, beidzoties divu gadu termiņam pēc šīs direktīvas pieņemšanas un, vēlākais, 2008. gada 1. aprīlī, pārtrauc piemērot tos šīs direktīvas noteikumus, kas paredz saskaņā ar 2. punktu pieņemt tehniskos noteikumus, grozījumus un lēmumus. Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru var atjaunot attiecīgos noteikumus, un tālab minētās iestādes tos pārskata pirms termiņa beigām vai pirms šajā punktā minētā datuma, atkarībā no tā, kurš ir agrāk.

151. pants

1.   Komisijai palīdz Eiropas Banku komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/10/EK (22).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. pantā noteikto procedūru, ņemot vērā tā 7. panta 3. punktu un 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

VII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

pārejas noteikumi

152. pants

1.   Kredītiestādes, kas riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, pirmajā, otrajā un trešajā divpadsmit mēnešu laikposmā pēc 2006. gada 31. decembra nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par šā panta 2., 3. un 4. punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

2.   Kredītiestādes, kas operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto uzlaboto rādītāju pieeju, kā noteikts 105. pantā, otrajā un trešajā divpadsmit mēnešu laikposmā pēc 2006. gada 31. decembra nodrošina pašu kapitālu, kas vienmēr ir lielāks par 3. un 4. punktā norādītajām summām vai vienāds ar tām.

3.   Pirmajā divpadsmit mēnešu laikposmā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāls ir 95 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram attiecīgajā laikposmā vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar 4. pantu Padomes Direktīvā 93/6/EEK (1993. gada 15. marts) par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (23), kā minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.

4.   Otrajā divpadsmit mēnešu laikposmā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāls ir 90 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram attiecīgajā laikposmā vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.

5.   Trešajā divpadsmit mēnešu laikposmā, kas minēts 1. punktā, pašu kapitāls ir 80 % no kopējā minimālā pašu kapitāla, kuram attiecīgajā laikposmā vajadzētu būt kredītiestādes rīcībā saskaņā ar Direktīvas 93/6/EEK 4. pantu, kā minētā direktīva un Direktīva 2000/12/EK bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.

6.   Atbilstība 1. līdz 4. punktā paredzētajām prasībām pamatojas uz pašu kapitāla apjomiem, kas pilnībā pielāgoti, lai atspoguļotu tās atšķirības pašu kapitāla aprēķināšanā saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK un Direktīvu 93/6/EEK, kā minētās direktīvas bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, un pašu kapitāla aprēķināšanā saskaņā ar šo direktīvu, kuras izriet no atsevišķu noteikumu piemērošanas paredzamiem zaudējumiem un neparedzamiem zaudējumiem saskaņā ar šīs direktīvas 84. līdz 89. pantu.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punkta nolūkos piemēro 68. līdz 73. pantu.

8.   Līdz 2008. gada 1. janvārim kredītiestādes var uzskatīt, ka V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļas panti, kas nosaka standartizēto pieeju, ir aizstāti ar Direktīvas 2000/12/EK 42. līdz 46. pantu, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.

9.   Izmantojot 8. punktā minēto iespēju, uz Direktīvu 2000/12/EK attiecas šādi noteikumi:

a)	piemēro minētās direktīvas noteikumus, kas norādīti šīs direktīvas 42. līdz 46. pantā, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim;

b)	minētās direktīvas 42. panta 1. punktā nosauktā “vērtība, kam piemērots riska svērums” nozīmē “riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums”;

c)	skaitļus, ko iegūst saskaņā ar minētās direktīvas 42. panta 2. punktu, uzskata par riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums;

d)	“kredītu atvasinātos instrumentus” iekļauj minētās direktīvas II pielikumā pilna riska posteņu sarakstā; un

e)

minētās direktīvas 43. panta 3. punktā izklāstīto režīmu piemēro atvasinātajiem instrumentiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas IV pielikumā, neatkarīgi no tā, vai tie ir bilances vai ārpusbilances posteņi, un skaitļus, ko iegūst saskaņā ar III pielikumā izklāstīto režīmu, uzskata par riska darījuma vērtību, kam piemērots riska svērums.

10.   Izmantojot 8. punktā minēto iespēju, uz riska darījumiem, kuriem izmanto standartizēto pieeju, attiecas šādi noteikumi:

a)	attiecībā uz kredītriska mazināšanas atzīšanu nepiemēro V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. apakšiedaļu;

b)	kompetentās iestādes var nepiemērot V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 3. apakšiedaļu attiecībā uz pārvēršanu vērtspapīros.

11.   Izmantojot šā panta 8. punktā minēto iespēju, 75. panta d) apakšpunktā paredzēto operacionālā riska kapitāla prasību samazina par procentuālo daļu, kas ir attiecība starp to kredītiestādes riska darījumu vērtību, kuriem riska svērtā vērtība ir aprēķināta saskaņā ar 8. punktā minēto iespēju, un kredītiestādes riska darījumu kopējo vērtību.

12.   Ja kredītiestāde riska svērto vērtību visiem riska darījumiem aprēķina, izmantojot šā panta 8. punktā minēto iespēju, tad attiecībā uz lieliem riska darījumiem var piemērot Direktīvas 2000/12/EK 48. līdz 50. pantu, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.

13.   Izmantojot šā panta 8. punktā minēto iespēju, atsauces uz šīs direktīvas 78. līdz 83. pantu uzskata par atsaucēm uz Direktīvas 2000/12/EK 42. līdz 46. pantu, kā tie bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim.

14.   Ja izmanto 8. punktā minēto iespēju, 123., 124., 145. un 149. pantu nepiemēro līdz minētajā punktā norādītajam datumam.

153. pants

Aprēķinot riska svērto vērtību riska darījumiem īpašuma līzinga darījumos attiecībā uz birojiem vai citām komerciālām telpām, kas atrodas to teritorijā un atbilst VI pielikuma 1. daļas 54. punktā izklāstītajiem kritērijiem, kompetentās iestādes var atļaut līdz 2012. gada 31. decembrim piešķirt 50 % riska svērumu, nepiemērojot VI pielikuma 1. daļas 55. un 56. punktu.

Līdz 2010. gada 31. decembrim kompetentās iestādes kavēto aizdevumu nodrošinātās daļas noteikšanai VI pielikuma nolūkiem var atzīt nodrošinājumu, kas nav piemērots nodrošinājums saskaņā ar 90. līdz 93. pantu.

Aprēķinot riska svērtās vērtības VI pielikuma 1. daļas 4. punkta nolūkiem, riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kas denominēti vai finansēti jebkuras dalībvalsts valūtā, līdz 2012. gada 31. decembrim piešķir to pašu riska svērumu, kurš tiktu piešķirts šādiem riska darījumiem, kas denominēti un finansēti attiecīgās dalībvalsts valūtā.

154. pants

1.   Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes VI pielikuma 1. daļas 61. punkta vajadzībām var noteikt kavējuma dienu skaitu līdz 180 dienām VI pielikuma 1. daļas 12. līdz 17. un 41. līdz 43. punktā norādītajiem riska darījumiem ar darījuma partneri šīs dalībvalsts teritorijā, ja vietējie nosacījumi tam ir piemēroti. Dažādiem produktu veidiem dienu skaits var būt atšķirīgs.

Kompetentās iestādes, kas neizmanto pirmajā daļā minēto iespēju attiecībā uz riska darījumiem ar darījumu partneriem šo dalībvalstu teritorijā, var noteikt lielāku dienu skaitu riska darījumiem ar darījuma partneriem, kuri atrodas citu dalībvalstu teritorijā, kuru kompetentās iestādes ir izmantojušas šo iespēju. Dienu skaits nepārsniedz 90 dienas, kā arī to dienu skaitu, ko citas kompetentās iestādes ir noteikušas riska darījumiem ar šādiem darījuma partneriem to teritorijā.

2.   Kredītiestādēm, kas pirms 2010. gada vēlas izmantot IRB pieeju, trīs gadu izmantošanas prasību, kura noteikta 84. panta 3. punktā, var saīsināt līdz laikposmam, kurš nav īsāks par vienu gadu, līdz 2009. gada 31. decembrim ar nosacījumu, ka to atļauj kompetentās iestādes.

3.   Kredītiestādēm, kas vēlas izmantot pašu vērtējumu LGD un/vai konversijas koeficientiem, trīs gadu izmantošanas prasību, kura noteikta 84. panta 4. punktā, var samazināt līdz diviem gadiem līdz 2008. gada 31. decembrim..

4.   Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm turpināt piemērot Direktīvā 2000/12/EK 38. pantā noteikto kārtību, kā minētais pants bija spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, tām 57. panta o) punktā paredzētā veida līdzdalībām, kas iegūtas pirms 2006. gada 20. jūlijs

5.   Līdz 2010. gada 31. decembrim riska svērtie vidējie LGD visiem mazajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar mājokļiem un kuriem nav centrālo valdību galvojumu, nav mazāki par 10 %.

6.   Līdz 2017. gada 31. decembrim dalībvalstu kompetentās iestādes var atbrīvot no IRB pieejas izmantošanas atsevišķus kapitāla instrumentu riska darījumus, kas kredītiestādēm un kredītiestāžu ES meitasuzņēmumiem šajā dalībvalstī ir 2007. gada 31. decembrī.

Atbrīvoto pozīciju aprēķina pēc daļu skaita 2007. gada 31. decembrī un jebkurām papildu daļām, kas rodas tieši no šīm līdzdalībām, ja vien tās nepalielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu portfeļa sabiedrībā.

Ja iegāde palielina īpašuma tiesību proporcionālo daļu noteiktai līdzdalībai, līdzdalības pārsniedzošajai daļai nepiemēro šo atbrīvojumu. Šo atbrīvojumu nepiemēro arī līdzdalībai, kurai sākotnēji tas tika piemērots, taču šī līdzdalība tika pārdota un pēc tam atpirkta.

Kapitāla instrumentu riska darījumiem, uz kuriem attiecas šie pārejas noteikumi, piemēro kapitāla prasības, ko aprēķina saskaņā ar V daļas 2. nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu.

7.   Līdz 2011. gada 31. decembrim katras dalībvalsts kompetentās iestādes var noteikt uzņēmumu riska darījumiem kavējuma dienu skaitu, kuru to jurisdikcijā esošās kredītiestādes ievēro atbilstoši saistību nepildīšanas definīcijai, kas norādīta VII pielikuma 4. daļas 44. punktā, riska darījumiem ar šādiem darījumu partneriem, kas atrodas šajā dalībvalstī. Šis dienu skaits var būt no 90 līdz 180 dienām, ja vietējie nosacījumi tam ir piemēroti. Riska darījumiem ar tādiem darījumu partneriem, kas atrodas citu dalībvalstu teritorijās, kompetentās iestādes nosaka kavējuma dienu skaitu, kas nav lielāks par attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteikto.

155. pants

Līdz 2012. gada 31. decembrim dalībvalstis var piemērot 15 % procentuālo daļu darījumu līnijai “tirdzniecība” kredītiestādēm, kuru attiecīgais indikators tirdzniecības darījumu līnijā ir vismaz 50 % no attiecīgo indikatoru kopsummas visās darījumu līnijās saskaņā ar X pielikuma 2. daļas 1. līdz 7. punktu.

2. NODAĻA

nobeiguma noteikumi

156. pants

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, kā arī ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, periodiski pārrauga, vai šī direktīva kopumā vienlaikus ar Direktīvu 2006/49/EK būtiski ietekmē ekonomisko ciklu, un pēc šīs pārbaudes rezultātiem apsver, vai ir pamatoti veikt pasākumus, lai stāvokli labotu.

Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ierosinājumus, Komisija reizi divos gados sagatavo ziņojumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem. Sagatavojot ziņojumu, atbilstīgi ņem vērā kredītņēmēju un kredītdevēju pušu ieguldījumu.

Komisija līdz 2012. gada 1. janvārim pārskata šīs direktīvas piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot visiem 68. līdz 73. panta, 80. panta 7. punkta, 80. panta 8. punkta un 129. panta aspektiem, un sagatavo par to ziņojumu, iesniedzot to Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

157. pants

1.   Līdz 2006. gada 31. decembrim dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 4., 22., 57., 61. līdz 64., 66., 68. līdz 106., 108., 110. līdz 115., 117. līdz 119., 123. līdz 127., 129. līdz 132., 133., 136., 144. līdz 149. un 152. līdz 155. pantam, un II, III un V līdz XII pielikumam. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu un minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Neskarot 2. punktu, dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī norādi, ka pastāvošajos normatīvajos un administratīvajos aktos ietvertās atsauces uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces un norādes.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.   Dalībvalstis no 2008. gada 1. janvāra, un ne agrāk, piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 87. panta 9. punktam un 105. pantam.

158. pants

1.   Ar šo Direktīva 2000/12/EK, kā tā grozīta ar XIII pielikuma A daļā norādītajām direktīvām, tiek atcelta, neskarot dalībvalstu pienākumus saistībā ar XIII pielikuma B daļā direktīvu transponēšanas termiņiem.

2.   Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XIV pielikumā.

159. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

160. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV C 234, 22.9.2005., 8. lpp.

(2)  OV C 52, 2.3.2005., 37. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 7. jūnija Lēmums.

(4)  OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/29/EK (OV L 70, 9.3.2006., 50. lpp.).

(5)  OV L 3, 7.1.2004., 28. lpp.

(6)  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.).

(7)  OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.

(8)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(9)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 201 . lpp.

(10)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(11)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(12)  OV C 284 E, 21.11.2002., 115. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/46/EK (2000. gada 18. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.).

(14)  OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/51/EK.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK un 93/22EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

(16)  OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

(17)  Padomes Astotā direktīva 84/253/EEK (1984. gada 10. aprīlis), kas attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai (OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.).

(18)  Padomes Direktīva 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

(19)  Padomes Pirmā direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana (OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (OV L 345, 19.12.2002., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/78/EK (1998. gada 27. oktobris) par apdrošināšanas grupu apdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzību (OV L 330, 5.12.1998., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

(22)  OV L 3, 7.1.2004., 36. lpp.

(23)  OV L 141, 11.6.1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---