PADOMES REGULA (EK) Nr. 51/2006

(2005. gada 22. decembris),

ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2)un jo ipaši tas 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februaris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (3) un jo īpaši tās 6. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 811/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (4), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Temats

Ar šo regulu nosaka zvejas iespējas 2006. gadam konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām un saistītus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas var izmantot.

Turklāt ar to nosaka dažus zvejas iespēju ierobežojumus un saistītos nosacījumus 2007. gada janvārim, un konkrētiem Antarktikas krājumiem ar to nosaka zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IE pielikumā.

2. pants

Darbības joma

1.   Ja vien nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un tās vadībā veiktas tikai zinātnisko pētījumu mērķiem un par kurām Komisija un dalībvalstis, kuras ūdeņos šis pētījums veikts, ir iepriekš informētas.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā papildus definīcijām, kas ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, piemēro šādas definīcijas:

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā izmantotas šādas zonu definīcijas:

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN SAISTĪTI NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Nozvejas ierobežojumi un sadalījums

1.   Nozvejas ierobežojumi, kas Kopienas kuģiem ir Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos, un šādu nozvejas ierobežojumu sadalījums starp dalībvalstīm, un papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti I pielikumā.

2.   Ar šo Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās ļauj zvejot ūdeņos, kas ir Farēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas jurisdikcijā un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 10., 17. un 18. pantā izklāstītos nosacījumus.

3.   Komisija nekavējoties aptur zvejas darbības attiecībā uz anšoviem apakšapgabalā VIII, ja ZZTEK sniedz atzinumu, ka nārstojošo zivju biomasa nārsta laikā 2006. gadā ir mazāka par 28 000 tonnam.

4.   Komisija nosaka galīgos nozvejas ierobežojumus tūbīšu zvejai ICES rajonā IIa (EK ūdeņi), IIIa un apakšapgabalā IV (EK ūdeņi) saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

5.   Komisija nosaka nozvejas ierobežojumus moivai zonās V, XIV (Grenlandes ūdeņos), kas izmantojamas Kopienai, atbilstīgi 7,7 % no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

6.   Nozvejas ierobežojumus jūrasvelna krājumiem zonās IIa (EK ūdeņi) un IV (EK ūdeņi) un zonās Vb (EK ūdeņi), VI, XII un XIV Komisija var pārskatīt saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā, ņemot vērā ZZTEK veikto analīzi par novērotās zvejas piepūles datiem uz vienību, kas savākti 2006. gada pirmajā ceturksnī.

7.   Nozvejas ierobežojumus Norvēģijas mencas krājumiem zonās IIa (EK ūdeņi), IIIa un IV (EK ūdeņi) un brētliņu krājumiem zonās IIa (EK ūdeņi) un IV (EK ūdeņi) Komisija var pārskatīt saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā, ņemot vērā zinātniskos datus, kas savākti 2006. gada pirmajā pusē.

6. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas izklāstīts I pielikumā, neskar:

2.   Lai aizturētās kvotas pārceltu uz 2007. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas prasībām, piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

7. pants

Zvejas piepūles ierobežojumi un saistīti nosacījumi krājumu pārvaldībai

1.   No 2006. gada 1. februāra lidz 2007. gada 31. janvārim zvejas piepūles ierobežojumus un saistītus nosacījumus, kas paredzēti :

2.   No 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. janvārim attiecībā uz 1. punktā minētajiem zivju krājumiem turpina piemērot zvejas piepūli un saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 27/2005 IVa, IVb, IVc un V pielikumā.

3.   Kugiem, kas izmanto zvejas rīku veidus, kuri norādīti attiecīgi IIa pielikuma 4. punktā un IIb, IIc pielikumu 3. punktā, un kas zvejo apgabalos, kuri noteikti attiecīgi IIa pielikuma 2. punktā un IIb un IIc pielikuma 1. punktā, ir īpaša zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, kā paredzēts minētajos pielikumos.

4.   Komisija nosaka galīgo zvejas piepuli 2006. gadam tūbīšu zvejai ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un apakšapgabalā IV, pamatojoties uz noteikumiem, kas paredzēti IID pielikuma 6. punktā.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2006. gadā zvejas piepūles līmenis, kuru mēra kilovatdienās, ko pavada prom no ostas, kuģiem, kuriem ir grunts zvejas atļauja, nepārsniedz 80% no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija grunts zvejas atļaujas, un zvejojot grunts sugas, kas uzskaitītas Padomes Regulas (EK) 2347/2002 I pielikumā un III pielikuma 15. punktā, ja tās ir zvejotas. Šo punktu piemēro tikai zvejas braucieniem, kuros zvejo vairāk par 100 kg grunts sugu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

8. pants

Noteikumi par zvejas un piezvejas izkraušanu

1.   Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas ierobežojumi, nedrīkst paturēt uz kuga vai izkraut, ja vien:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir izmantotas, tad var atstāt uz kuga vai izkraut šādas zivis:

3.   Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punktu nepiemēro siļķei, kas nozvejota ICES apakšapgabalā IV un ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un VIId.

4.   Visu izkravumu uzskaita attiecībā pret kvotu vai, ja Kopienas daļa nav sadalīta starp dalībvalstīm kvotu veidā, attiecībā pret Kopienas daļu, izņemot nozvejas, kas veiktas saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.

5.   Kad dalībvalsts nozvejas ierobežojumi siļķei ICES apakšapgabalā II (EK ūdeņi), IV un apakšrajonos IIIa un VIId ir izmantoti, tiem kuģiem, kas kuģo ar konkrētās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un zvejo zvejniecībās, uz kurām attiecas būtiski nozvejas ierobežojumi, aizliedz izkraut nozvejas, kas nav šķirotas un kurās ir siļķes.

6.   Piezvejas procentuālās attiecības noteikšanu un tās izvietošanu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu.

9. pants

Nešķiroti izkrāvumi ICES apakšapgabalā IV un ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un VIId

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES apakšapgabalā IV un ICES rajonos IIa (EK ūdeņi), IIIa un VIId.

2.   Nešķirotu nozveju no ICES apakšapgabala IV un ICES rajoniem IIa (EK ūdeņi), IIIa un VIId izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kur darbojas 1. punktā minētā paraugu ņemšanas programma.

10 pants

Piekļuves ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Kuģiem, kas kuģo ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, tomēr ir atļauts zvejot līdz pat 4 juras jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

11. pants

Tehniskie un kontroles pārejas pasākumi

Tehniskie un kontroles pārejas pasākumi Kopienas kuģiem ir noteikti III pielikumā.

III NODAĻA

NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI UN SAISTĪTI NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

12. pants

Tehniskie un kontroles pārejas pasākumi

Tehniskie un kontroles pārejas pasākumi trešo valstu zvejas kuģiem ir noteikti IV pielikumā.

13. pants

Atļauja

Zvejas kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Farēru salās, atļauj zvejot Kopienas ūdeņos, ievērojot nozvejas ierobežojumus, kas izklāstīti I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15. un 16. pantā un 19. līdz 25. pantā paredzētie nosacījumi.

14. pants

Ģeogrāfiski ierobežojumi

1.   Zveja ar zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu vai ir reģistrēti Farēru salās, ir ierobežota tajās 200 jūras jūdžu zonu daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no dalībvalstu bāzes līnijas ICES apakšapgabalā IV, Kategatā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00'N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā.

2.   Zveja Skagerakā ar zvejas kuģiem, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, ir atļauta četras jūras jūdzes virzienā uz jūru no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijas.

3.   Zveja ar zvejas kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogu, ir ierobežota tajās 200 jūras jūdžu daļās, kas atrodas 12 jūras jūdzes virzienā uz jūru no Franču Gviānas departamenta.

15. pants

Tranzīts, šķērsojot Kopienas ūdeņus

Trešo valstu zvejas kuģiem, kas tranzītā šķērso Kopienas ūdeņus, jānovieto tīklus tā, lai tos nevarētu uzreiz izmantot saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

16. pants

Noteikumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas ierobežojumi, nepatur uz kuga un neizkrauj, ja vien nozveja nav izdarīta ar trešās valsts zvejas kuģiem, kam ir kvota, kura nav izmantota.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS PASĀKUMI KOPIENAS KUĢIEM

17. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1.   Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, Kopienas kuģiem zvejai trešās valsts ūdeņos nepieciešama licence, kuru izsniedz šīs trešās valsts iestādes.

2.   Panta 1. punktu tomēr nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, ja tie zvejo Ziemeļjūras Norvēģijas ūdeņos:

3.   Maksimālais licenču skaits un citi ar tām saistīti noteikumi ir paredzēti IV pielikuma I daļā. Licenču pieprasījumos norāda zvejas veidu un kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.

4.   Ja viena dalībvalsts citai dalībvalstij nodod kvotu (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti IV pielikuma I daļā, tā attiecīgi nodod arī licences un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nepārsniedz kopējo licenču skaitu katram zvejas apgabalam, kā noteikts IV pielikuma I daļā.

5.   Kopienas kuģi pilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, ar kuriem reglamentē zonu, kurā tie darbojas.

18. pants

Farēru salas

Kopienas kuģi, kam izsniegta licence vienas sugas specializētai zvejošanai Farēru salu ūdeņos, var veikt arī citu sugu specializētu zveju ar nosacījumu, ka tie iepriekš informē Farēru salu iestādes.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢIEM

19 pants

Pienākums iegūt licenci un īpašu zvejas atļauju

1.   Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.b panta kuģus, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un kuru tonnāža ir mazāka nekā 200 GT, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un īpašu zvejas atļauju.

2.   Licenci un īpašo zvejas atļauju glabā uz kuģa. Zvejas kuģi, kas reģistrēti Farēru salās vai Norvēģijā, tomēr ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3.   Zvejas kuģi no trešām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2005. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot no 2006. gada 1. janvāra, kamēr Komisijai nav iesniegts to zvejas kuģu saraksts, kam atļauts zvejot, un kamēr Komisija šo sarakstu nav apstiprinājusi.

20. pants

Pieteikums licencei un īpašai zvejas atļaujai

Trešās valsts iestādes pieteikumam, ko adresē Komisijai, lai iegūtu licenci un īpašas zvejas atļauju, pievieno šādu informāciju:

21. pants

Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie noteikumi ir izklāstīti IV pielikuma II daļā.

22. pants

Anulēšana un atsaukšana

1.   Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izsniegtu jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā iepriekšējā dienā, pirms Komisija izsniedz jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izsniegšanas dienā.

2.   Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigšanās dienas, ja ir izmantota I pielikumā attiecīgajam krājumam noteiktā kvota.

3.   Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja nav izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.

23. pants

Neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem

1.   Nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizsniedz licenci vai īpašu zvejas atļauju uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildīti šajā regulā noteiktie pienākumi.

2.   Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu vārdus un tehniskās īpašības, kurtiem attiecīgo noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.

24. pants

Licences īpašnieka pienākumi

1.   Trešo valstu zvejas kuģi darbojas saskaņā ar saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citiem noteikumiem, ar ko reglamentē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 1381/87, (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98 (27), (EK) Nr. 850/98 un (EK) Nr. 1434/98.

2.   Trešās valsts zvejas kuģos, kas minēti 1. punktā, ir zvejas žurnāls, kurā ieraksta V pielikuma I daļā izklāstīto informāciju.

3.   Trešās valsts zvejas kuģi, izņemot tos, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un zvejo ICES rajonā IIIa, iesniedz Komisijai informāciju, kas izklāstīta VI pielikumā, saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

25. pants

Īpaši noteikumi par Franču Gviānas departamentu

1.   Licences zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos piešķir, ja ar trešās valsts zvejas kuģa īpašnieku ir panākta vienošanās, ka tas pēc Komisijas pieprasījuma atļaus uz kuģa uzkāpt novērotājam.

2.   Katra trešās valsts zvejas kuģa kapteinis, kam ir licence spuru zivju vai tunzivju zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, pēc katra brauciena izkraujot nozveju, iesniedz deklarāciju Francijas iestādēm, kurā norāda kopš pēdējās deklarācijas nozvejoto un kuģī turēto garneļu daudzumu. Šai deklarācijai jābūt saskaņā ar paraugu, kas sniegts IV pielikuma III daļā. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par šīs deklarācijas precizitāti. Francijas iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārbaudītu šo deklarāciju precizitāti, jo īpaši pārbaudot tās attiecībā uz zvejas žurnālu, kas minēts 24. panta 2. punktā. Deklarāciju pēc pārbaudes paraksta atbildīgā amatpersona. Pirms katra mēneša beigām Francijas iestādes Komisijai nosūta visas deklarācijas par iepriekšējo mēnesi.

3.   Trešās valsts zvejas kuģi, kas zvejo Franču Gviānas departamenta ūdeņos, glabā zvejas žurnālu, kas atbilst paraugam, kurš sniegts V pielikuma II daļā. Zvejas žurnāla kopiju ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai 30 dienās pēc katra zvejas brauciena pēdējās dienas.

4.   Ja mēneša laikā Komisija nesaņem nekādu paziņojumu par trešās valsts zvejas kuģi, kam ir licence zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, šā kuģa licenci anulē.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO UZRAUDZĪBAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Kopienas dalība

26. pants

Kuģu saraksts

1.   Tikai tiem Kopienas kuģiem ar vairāk nekā 50 bruto tilpību, kuriem izsniegtas īpašas vinu karoga dalībvalsts zvejas atļaujas un kuri ir ietverti NAFO kuģu reģistrā, ir tiesīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti atļaujā, zvejot, glabāt uz kuģa, pārkraut un izkraut zivju resursus no NAFO uzraudzības apgabala.

2.   Katra dalībvalsts vismaz 15 dienas pirms jauna kuģa iebraukšanas NAFO uzraudzības apgabalā elektroniskā veidā informē Komisiju par visiem grozījumiem to kuģu sarakstā, kas kuģo ar tās karogu un reģistrēti Kopienā un kam atļauts zvejot NAFO uzraudzības apgabalā. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

3.   Informācijā, kas minēta 2. punktā, ietver turpmak norādīto:

4.   Informācijā, kas nosūtīta par kuģiem, kuri īslaicīgi kuģo ar dalībvalsts karogu (kuģa nomāšana bez apkalpes), ietver arī:

2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

27. pants

Linuma acu izmēri

1.   Traļa linuma izmantošana, kuram ikvienā tā posmā linuma acu izmēri ir mazāki par 130 mm, ir aizliegta specializētajai grunts sugu zvejai, kas minēta VII pielikumā. Šo linuma acs izmēru var samazināt minimāli līdz 60 mm specializētai īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) zvejai. Specializētai raju (Rajidae) zvejai šo linuma acs izmēru palielina minimāli līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās citās traļa daļās.

2.   Kuģiem, kas zvejo ziemelu garneles (Pandalus borealis), izmanto linumu ar minimālo acs izmēru 40 mm.

28. pants

Piestiprinājumi pie zvejas rīkiem

1.   Jebkuru līdzekļu vai iekārtu izmantošana, izņemot tos, kas aprakstīti šajā pantā, kuri aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru, ir aizliegta.

2.   Buru audekls, linums vai jebkurš cits materiāls var būt piestiprināts āmja ārpusē, lai samazinātu vai novērstu bojājumu.

3.   Iekārtas var būt piestiprinātas pie augšējās āmja daļas ar noteikumu, ka tās neaizsprosto āmja acis. Izmanto tikai tos augšējās daļas apvalkus, kas uzskaitīti VIII pielikumā.

4.   Kuģi, kas zvejo ziemelu garneles (Pandalus borealis), izmanto šķirošanas restes vai režģus ar maksimālo 22 mm atstarpi starp stieņiem. Kuģi, kas zvejo garneles rajonā 3L, arī ir aprikoti ar savienojuma ķēdem, ar minimālo garumu 72 cm, kā aprakstīts IX pielikumā.

29. pants

Piezveja

1.   Ar zvejas kuģiem nedrīkst veikt tādu sugu specializēto zveju, kurām piemēro piezvejas ierobežojumus. Kādas sugas specializēto zveju veic, kad šīs sugas veido vislielāko nozvejas svara procentuālo daudzumu ikvienā nozvejā.

2.   To sugu piezvejas, kam Kopiena nav noteikusi kvotas attiecībā uz NAFO uzraudzības apgabalu un kas veiktas šajā daļā, veicot jebkuru sugu specializēto zveju, nedrīkst pārsniegt 2 500 kg katrai sugai vai 10 % no kopējā nozvejas svara, kas palicis uz kuģa, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks. Tomer NAFO uzraudzības apgabala daļā, kur specializētā zveja konkrētām sugām ir aizliegta vai “citu” kvota ir pilnībā izlietota, katras tādas sugas piezveja, kas minēta ID pielikumā, nepārsniedz attiecīgi 1 250 kg vai 5 %.

3.   Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nozvejā pārsniedz 2. punktā noteiktos ierobežojumus, lai kuru no tiem piemēro, kuģi nekavējoties pārvietojas vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas. Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nākamajā nozvejā pārsniedz minētos ierobežojumus, kuģi atkal nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas un neatgriežas šajā zonā vismaz 48 stundas.

4.   Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ziemelu garneles (Pandalus borealis), ja visu sugu kopējā piezveja katrā nozvejā pārsniedz 5 % no svara rajonā 3M un 2,5 % rajonā 3L, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas.

5.   Garneļu nozvejas neizmanto grunts sugu piezvejas līmeņu aprēķināšanai.

30. pants

Zivs minimālais izmērs

1.   Zivis no NAFO uzraudzības apgabala, kurām nav tāds izmērs, kāds noteikts X pielikumā, nedrīkst apstrādāt, paturēt uz kuģa, pārkraut, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt aplūkošanai vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā.

2.   Ja nozvejoto zivju daudzums, kurām nav vajadzīgā izmēra, kā izklāstīts X pielikumā, pārsniedz 10% no kopējā daudzuma, kuģis pirms zvejas turpināšanas pārvietojas vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no jebkura iepriekšējās zvejas darbības vietas. Ikvienu apstrādātu zivi, uz ko attiecas minimālā zivs izmēra prasības, kas ir īsāka par garuma ekvivalentu X pielikumā, uzskata, ka tās izcelsme ir no zivs, kas ir zem minimālā zivs izmēra.

3. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

31. pants

Produkta marķēšana un atsevišķa novietošana

1.   Visas apstrādātās zivis, kas iegūtas NAFO uzraudzības apgabalā, marķē tā, lai varētu identificēt katru sugu un produktu kategoriju, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (29) 1. pantā. Tās ari marķē kā nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā.

2.   Visas garneles, kas nozvejotas rajonā 3L, un visu Grenlandes paltusu, kas nozvejots apakšapgabalā 2 un rajonos 3KLMNO, marķē kā nozvejotus šajās attiecīgajās zonās.

3.   Ņemot vērā kuģa kapteiņa likumīgo atbildību par drošību un kuģošanu, piemēro šādus noteikumus:

32. pants

Zvejas un produkcijas žurnāls un novietošanas plāns

1.   Papildus tam, lai atbilstu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. pantam, kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta arī XI pielikumā minēto informāciju.

2.   Līdz katra mēneša 15. datumam katra dalībvalsts Komisijai elektroniskā veidā paziņo par XIII pielikumā norādīto krājumu daudzumiem, kas izkrauti iepriekšējā mēnesī, un paziņo jebkuru saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.

3.   Kopienas kuģa kapteiņi par IC pielikumā minēto sugu nozvejām veic ierakstus:

4.   Produkcijas zvejas žurnālu un novietošanas plānu, kas minēti 3. punktā, katru dienu atjaunina par iepriekšējo dienu, rēķinot no pulksten 00:00 (UTC) līdz pulksten 24:00 (UTC), un glabā uz kuģa, kamēr tas nav pilnībā izkrauts.

5.   Kuģa kapteinis sniedz nepieciešamo atbalstu, lai varētu pārbaudīt produkcijas zvejas žurnālā uzrādītos daudzumus un uz kuģa glabātos apstrādātos produktus.

6.   Reizi divos gados dalībvalstis apliecina jaudas plānu pareizību visiem Kopienas kuģiem, kam atļauts zvejot saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Kapteinis nodrošina, ka šāda apstiprinājuma kopija paliek uz kuģakuģa un pēc pieprasījuma tiek uzrādīta inspektoram.

33. pants

Zvejas rīkī

1.   Kad zvejo tieši vienu vai vairākas sugas, kas minētas VII pielikumā, Kopienas kuģiem nav zvejas riku, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par to, kas noteikts 27. pantā.

2.   Uz Kopienas kuģiem, kas zvejo tā paša brauciena gaitā apgabalos, kas nav NAFO uzraudzības apgabali, tomēr var turēt šādus zvejas rīkus ar mazāku linuma acs izmēru nekā noteikts 27. pantā, nodrošinot, ka tie ir droši piestiprināti un izvietoti un nav pieejami tūlītējai izmantošanai. Šādiem zvejas rīkiem:

34. pants

Pārkraušana

1.   Kopienas kuģi neveic pārkraušanas darbības NAFO uzraudzības apgabalā, ja vien tie no savām kompetentajām iestādēm nav saņēmuši iepriekšēju atļauju šādai darbībai.

2.   Kopienas kuģi nepārkrauj zivis no kuģa vai uz kuģi, kas nepieder līgumslēdzējai pusei un kas ir redzēts vai citādi apzināts kā tāds, kurš veicis zvejas darbību NAFO uzraudzības apgabalā.

3.   Par katru pārkraušanu NAFO uzraudzības apgabalā Kopienas kuģi ziņo savām kompetentajām iestādēm. Kuģi, no kuriem pārkrauj, ziņojumu sniedz vismaz divdesmit četras stundas iepriekš, bet kuģi, kuros iekrauj kravu - ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas darbiem.

4.   Ziņojumā, kas minēts 3. punktā, iekļauj laiku, ģeogrāfisko stāvokli, kopējo svaru pa izkraujamajām un iekraujamajām sugām kilogramos, kā arī pārkraušanas darbos iesaistīto kuģu izsaukuma signālu.

5.   Kuģis, kurā iekrauj kravu, vismaz 24 stundas pirms jebkādiem izkraušanas darbiem papildus kuģī iekrautajai kopējai nozvejai un izkraujamo zivju kopsvaram paziņo ostas nosaukumu un paredzamo izkraušanas laiku.

6.   Dalībvalstis nekavējoties nosūta 3. un 5. punktā minētos ziņojumus Komisijai, kas tos tūlīt pārsūta NAFO sekretariātam.

35. pants

Kopienas kuģu nomāšana

1.   Lai daļēji vai pilnībā izmantotu kvotas un/vai zvejas dienas, kas piešķirtas citai NAFO līgumslēdzējai pusei, dalībvalstis var piekrist nomāt zvejas kuģi, kas kuģo ar to karogu un kam atļauts zvejot NAFO uzraudzības apgabalā. Neatļauj tomēr nomāt kuģus, kurus NAFO vai cita reģionālā zivsaimniecības organizācija apzinājusi kā tādus, kas ir piedalījušies nelegālās, neziņotās un nereglamentētās (IUU) zvejas darbībās.

2.   Dienā, kad noslēdz nomas līgumu, karoga dalībvalsts nosūta Komisijai šādu informāciju, kas to pārsūta NAFO izpildsekretāram:

3.   Beidzoties nomai, karoga dalībvalsts par to informē Komisiju, kas šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO izpildsekretāram.

4.   Karoga dalībvalsts rīkojas, lai nodrošinātu, ka:

5.   Dalībvalstis Komisijai ziņo par visu nozveju un piezveju, kā minēts 4. punkta d) apakšpunktā, atsevišķi no citiem valsts nozvejas datiem. Komisija šos datus nekavējoties nosūta NAFO izpildsekretāram.

36. pants

Zvejas piepūles kontrole

1.   Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās kuģu zvejas piepūle ir samērīga ar zvejas iespējām, kas šai dalībvalstij pieejamas NAFO uzraudzības apgabalā.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai to savu kuģu zvejas plānus, kas zvejo sugas NAFO uzraudzības apgabalā, ne vēlāk kā 2006. gada 31. janvārī vai pēc tam vismaz 30 dienas pirms šādu darbību uzsākšanas. Zvejas plānā, inter alia, norāda kuģi vai kuģus, kuri nodarbosies ar zveju, un plānoto zvejas dienu skaitu NAFO uzraudzības apgabalā.

3.   Dalībvalstis orientējoši informē Komisiju par kuģu paredzētajām darbībām citos apgabalos.

4.   Zvejas plānā atspoguļo kopējo zvejas piepūli, ko izvērsīs NAFO uzraudzība apgabalā, ņemot vērā zvejas iespējas, kas pieejamas dalībvalstij, kura izdara paziņojumu.

5.   Ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī dalībvalstis ziņo Komisijai par savu zvejas plānu īstenošanu. Šajos ziņojumos iekļauj kuģu skaitu, kas NAFO uzraudzības apgabalā faktiski iesaistīti zvejniecībā, katra kuģa nozveju un kopējo dienu skaitu, ko katrs kuģis zvejoja šajā apgabalā. Par to kuģu darbību, kas zvejo garneles rajonos 3M un 3L, ziņo atsevišķi par katru rajonu.

4. IEDAĻA

Īpašas prasības datu apkopošanai

37. pants

Datu apkopošana

1.   Ja ir iespējams, dalībvalstis īsteno īpašās prasības attiecībā uz datu apkopošanu par saviem kuģiem, kas zvejo šādos apgabalos:

2.   Saskaņā ar 1. punktu apkopojamos datus apkopo par katru zvejas rīka iemetienu, un tajos, cik vien iespējams, būtu jāiekļauj:

3.   Saskaņā ar 1. punktu apkopotos datus pēc iespējas ātrāk pēc katra zvejas brauciena beigām iesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai pēc tam tos pārsūtītu NAFO sekretariātam.

5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par ziemeļu garnelēm

38. pants

Ziemeļu garneļu zveja

Katra dalībvalsts ik dienas ziņo Komisijai par ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumu, kas nozvejotas NAFO uzraudzības apgabala rajonā 3L ar kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visas zvejas darbības veic dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus, un tikai ar vienu kuģi katrai dalībvalstij vienlaikus.

6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par sarkanasariem

39. pants

Sarkanasaru zvejniecība

1.   Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo Atlantijas sarkanasari NAFO uzraudzības apgabala apakšapgabalā 2 un rajonos IF, 3K un 3M, paziņo kompetentām tās dalībvalsts iestādēm, ar kuras karogu kuģis kuģo vai kurā kuģis ir reģistrēts, par šajās zonās nozvejoto sarkanasaru daudzumiem divās nedēļās, kas beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 12 pusnaktī.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, paziņojumu sniedz katras nedēļas pirmdienā.

2.   Dalībvalstis ziņo Komisijai katru otro otrdienu līdz pulksten 12 pusdienlaikā par divu nedēļu laikposmu, kas beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 12 pusnaktī, un par NAFO uzraudzības apgabala apakšapgabalā 2 un rajonos IF, 3K un 3M nozvejotajiem sarkanasara daudzumiem, kas nozvejoti ar kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalstu karogiem un ir reģistrēti to teritorijā.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, ziņojumus nosūta katru nedēļu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģi

40. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1.   Specializētā to sugu zveja, kas norādītas XIII pielikumā, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos.

2.   Attiecībā uz jaunu un pētniecisku zveju nozvejas un piezvejas ierobežojumus, kas norādīti XIV pielikumā, piemēro minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos.

41. pants

Informācijas prasības attiecībā uz kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā

1.   Papildus informācijas prasībām attiecībā uz apstiprinātajiem kuģiem, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā, sākot ar 2006. gada 1. augustu, dalībvalstis attiecībā uz šiem kuģiem Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

2.   No 2006. gada 1. augusta dalībvalstis, ciktāl tas ir iespējams, Komisijai dara zināmu arī šādu informāciju par kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā:

2. IEDAĻA

Pētnieciskā zveja

42. pants

Piedalīšanās pētnieciskajā zvejā

1.   Zvejas kuģi, kas kuģo ar Spānijas karogu, ir reģistrēti Spānijā un ir pieteikti CCAMLR saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 601/2004, var piedalīties ilknzivju pētnieciskajā zvejā ar āķu jedām apakšapgabalos FAO 88.1 un 88.2, kā arī rajonos 58.4.1, 58.4.2, 58.4.3a) ārpus apgabaliem, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā, un rajonā 58.4.3b) ārpus attiecīgās valsts jurisdikcijas.

2.   Rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b) vienlaikus nedrīkst zvejot vairāk kā viens zvejas kuģis.

3.   Apakšapgabalos 88.1 un 88.2 un rajonos 58.4.1 un 58.4.2 kopējās nozvejas un piezvejas ierobežojumi vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām (SSRU) katrā apgabalā un rajonā ir sniegts XIV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad paziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas ierobežojumu, un attiecīgo SSRU slēdz līdz sezonas beigām.

4.   Zveju veic tādā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai varētu iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejniecības iespējas un izvairītos no pārmērīgas nozvejas un zvejas piepūles koncentrācijas. Tomēr zveja rajonos 58.4.1 un 58.4.2 tomēr ir aizliegta dziļumos, kas mazāki par 550 m.

43. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, izmanto šādas nozvejas un zvejas piepūles ziņojumu sistēmas:

44. pants

Īpašas prasības

1.   Pētniecisko zveju, kas minēta 42. pantā, veic saskaņā ar 8. pantu Padomes; marta Regulā (EK) Nr. 600/2004(2004 gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija (30), ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušas mirstības samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem:

2.   Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskajā zvejā FAO apakšapgabalos 88.1 un 88.2, attiecas šādas papildu prasības:

45. pants

Zvejas darbību definīcija

1.   Šajā iedaļā zvejas darbība nozīmē vienu vai vairāku jedu ievietošanu vienā vietā. Precīzu zvejas darbības ģeogrāfisko atrašanās vietu nozvejas un intensitātes paziņošanas vajadzībām nosaka pēc izliktās jedas vai jedu viduspunkta.

2.   Lai zvejas darbība tiktu uzskatīta par pētniecisku zvejas darbību:

46. pants

Izpētes plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno pētniecības plānus visās SSRU, kādās ir sadalīti FAO apakšapgabali 88.1 un 88.2 un rajoni 58.4.1 un 58.4.2 Pētniecības plānu īsteno šādi:

47. pants

Datu savākšanas plāni

1.   Zvejas kuģi, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno datu savākšanas plānus katrā un visās SSRU, kādās sadalīti FAO apakšapgabali 88.1 un 88.2 un rajoni 58.4.1 un 58.4.2 Saskaņā ar datu savākšanas plānu vāc šādus datus:

2.   Visus 1. punktā minētos datus vāc katrai pētniecības nozvejai; konkrēti – izmēra visas vienā pētnieciskajā nozvejā iegūtās zivis, ja noķerts līdz 100 zivīm, un no vismaz 30 zivīm ņem paraugus bioloģiskiem pētījumiem. Ja nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, zivju paraugu izveidē izmanto nejaušības metodi.

48. pants

Marķēšanas programma

Katrs zvejas kuģis, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno šādu markešanas programmu:

49. pants

Zinātniskie novērotāji

Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 42. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautiskās zinātniskās novērošanas shēmu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Datu nosūtīšana

Ja saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu dalībvalstis nosūta Komisijai datus par nozvejoto krājumu izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā dotos krājumu kodus.

51. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Ja CCAMLR apgabala KPN ir noteikta laikposmiem, kas sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, 40. pantu piemēro no attiecīgo KPN piemērošanas laikposmu sākuma.

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

(4)  OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)  OV L 226, 29.08.1980., 48. lpp..

(6)  OV L 226, 29.08.1980., 12. lpp..

(7)  OV L 29, 01.02.1985., 9. lpp..

(8)  OV L 132, 21.05.1987., 9. lpp..

(9)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(10)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 768/2005 ((OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).).

(11)  OV L 289, 07.11.2001., 1. lpp..

(12)  OV L 171, 06.07.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 813/2004 (OV L 150, 30.04.2004., 32. lpp.).

(13)  OV L 171, 06.07.1994., 7. lpp..

(14)  OV L 97, 01.04.2004., 16. lpp..

(15)  OV L 125, 27.04.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr 1568/2005 (OV L 252, 28.9.2005., 2. lpp.).

(16)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.03.2005., 5. lpp.).

(17)  OV L 191, 07.07.1998., 10. lpp..

(18)  OV L 70, 09.03.2004., 8. lpp..

(19)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp..

(20)  OV L 274, 25.09.1986., 1. lpp. Regulā jaunakie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.)

(21)  OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp.. Regulā jaunakie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.)

(22)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.. Regula grozitagrozijumi izdariti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.)

(23)  OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp.. Regula jaunakie grozijumi izdariti ar Regulu (EK) Nr. 860/2005 (OV L 134, 8.6.2005., 1. lpp.)

(24)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1936/2005 (OV L 311, 26.11.2005., 1. lpp.).

(25)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(26)  OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(27)  Padomes Regula (EK) Nr. 88/98 (1997. gada 18. decembris), ar kuru nosaka dažģus tehniskus pasakumus zvejas resursu saglabašanai Baltijas jura, Beltos un Zunda šauruma (OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp.). Regula jaunakie grozijumi izdariti ar Regulu (EK) Nr. 289/2005 (OV L 49, 22.2.2005., 1. lpp.).

(28)  OV L 5, 09.01.2004., 25. lpp.

(29)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regula grozijumi izdariti ar 2003. gada Pievienošanas aktu.

(30)  OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp..