Ziņotāja:

Tatjana BABRAUSKIENĖ

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 8.3.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	30.5.2023.
Pieņemts plenārsesijā	14.6.2023.
Plenārsesija Nr.	579
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	181/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā par talantu izmantošanu Eiropas reģionos (1) ir pausta apņemšanās atbalstīt tādu mērķorientētu reģionālo un teritoriālo stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kuras pamatotas uz reģionu īpašo situāciju un resursiem, vērienīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem, kā arī mērķorientēti izmantot pastāvošos ES fondus, lai pielāgotu to īstenošanu ES demogrāfiskajām tendencēm. Tajā noteikto politikas pasākumu centrā būtu jāizvirza arī kvalitatīvs darba tirgus, aptverot tādus jautājumus kā iekļaujoša darba tirgus politika, atbalsts darba ņēmējiem, pievilcīga uzņēmējdarbības vide, taisnīga mobilitāte, sociālā kohēzija, pamatpakalpojumi un piekļuve kvalitatīvai apmācībai un prasmju pilnveidei, lai vairotu Eiropas konkurētspēju.

1.2.

EESK norāda, ka Eiropas integrācijas pamatelements – pārvietošanās brīvība – ir jānodrošina visiem ES iedzīvotājiem, vienlaikus koncentrējoties uz ilgtermiņa un holistisku pieeju reģionālās attīstības un darba tirgus integrācijas veicināšanā. Personu pārvietošanās brīvība ir jāaizsargā arī Eiropas darba tirgū; tai arī turpmāk jābūt kā izvēlei un iespējai, nevis kā spiedienam uz cilvēkiem, ja viņiem savā reģionā sociālekonomisku iemeslu dēļ trūkst izredžu vai iespēju.

1.3.

EESK uzsver: lai labāk novērstu darbaspēka un prasmju trūkumu, ir vajadzīgi ilgtermiņa risinājumi reģionālās attīstības atbalstam, piemēram, labāka infrastruktūra, ilgtspējīgi resursi, uzlabota darbvietu kvalitāte, efektīvs atbalsts jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) un bezdarbniekiem, mērķtiecīgs atbalsts trešo valstu valstspiederīgo taisnīgai integrācijai darba tirgū, piekļuve kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem, tostarp piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai publiskajai izglītībai un mūžizglītībai, kā arī visu darba ņēmēju piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, arodbiedrību un darba devēju iesaistīšana prasmju prognozēšanā, prasmju vajadzību noteikšanā reģionos un prasmju pilnveidē.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politikas ietvaros 2021.–2027. gada plānošanas periodā tiek izmantoti vairāki ES finansēšanas instrumenti (ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds), lai mazinātu reģionālās atšķirības un īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP). EESK aicina nodrošināt lielāku papildināmību un koordināciju starp ES atveseļošanas, noturības un kohēzijas fondiem, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondu, ar mērķi panākt, ka līdzekļi tiek izmantoti tam, lai stimulētu darbvietu izveidi, radītu kvalitatīvas nodarbinātības iespējas un nodrošinātu materiālās infrastruktūras progresu, samazinot sociālekonomiskās atšķirības un novēršot ES reģionu attīstības atšķirības. Pārrobežu sadarbība, ko atbalsta Interreg programmas, palīdz palielināt pierobežas reģionu pievilcību, un šādas programmas būtu jāturpina atbalstīt.

1.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izveidot tādu kohēzijas politiku un ES fondus, kas atbalstītu pārkārtošanos darba tirgū tā, lai neviens darba ņēmējs vai reģions netiktu atstāts novārtā. Ir būtiski nodrošināt pievilcīgus apstākļus uzņēmumiem, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmumiem ir jāiegulda inovācijā un konkurētspējā un jāpielāgojas mainīgajām vajadzībām. EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā šos apsvērumus daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanā.

1.6.

Lai nodrošinātu Kohēzijas fonda līdzekļu taisnīgu piešķiršanu efektīvai un kvalitatīvai reģionālajai attīstībai, EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis sākt diskusijas par nākamajiem DFS atbalsta procesiem, lai nodrošinātu vajadzību un fondu novērtēšanu ES līmenī, kā arī efektīvu reģionālo attīstību un aktīvu darbvietu radīšanu.

1.7.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Eiropas darba tirgus un kohēzijas politikas pamatā ir ilgtspējīgi ieguldījumi kvalitatīvās darbvietās, piekļuve apmācībai un pamatpakalpojumiem, sociālais dialogs un koplīgumu sarunas, respektējot sociālo partneru autonomiju un saskaņā ar valstu ražošanas attiecību sistēmām.

1.8.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis efektīvi cīnīties pret korupciju un tādējādi atbalstīt tiesiskumu, jo šis faktors ievērojami ietekmē reģionu pievilcību darba tirgus dalībniekiem, un ar Eiropas Komisijas veiktām revīzijām nodrošināt labāku uzraudzību pār ES fondu, it īpaši decentralizēto fondu, efektīvu izmantošanu.

1.9.

EESK aicina rezultatīvi risināt sociālo dialogu un efektīvi iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) visos ar šo stratēģiju saistītajos jautājumos, lai panāktu kvalitatīvu reģionālo attīstību, kas atbilst to iedzīvotāju vajadzībām, kuri dzīvo un vēlas dzīvot attiecīgajos reģionos, kā arī uzņēmumu vajadzībām, un īpaši aicina efektīvi piešķirt ESF+ fonda līdzekļus jauniešu bezdarba apkarošanai.

1.10.

EESK uzsver, ka reģionālās attīstības politikā ir jānodrošina demokrātiska pārvaldība un cieša sadarbība starp reģionālajām pašvaldībām, sociālo partneru organizācijām, nodarbinātības dienestiem un reģionos esošajiem izglītības un apmācības sniedzējiem. Ir efektīvi jāizmanto sociālais dialogs, lai piesaistītu uzņēmumus mazāk attīstītiem reģioniem un nodrošinātu kvalitatīvas darbvietas; darba drošība, izmantojot standarta nodarbinātību un piekļuvi sociālajai aizsardzībai; mūžizglītības iespējas; labi darba apstākļi drošās un veselīgās darbavietās; saprātīgs darba laiks ar labu darba un privātās dzīves līdzsvaru; arodbiedrību pārstāvība un tiesības risināt sarunas.

1.11.

EESK aicina Eiropas Komisiju izmantot Eiropas pusgadu un ES sociālo rezultātu pārskatu kā instrumentus, lai sniegtu dalībvalstīm mērķtiecīgus ieteikumus cīņā pret reģionālo nevienlīdzību.

1.12.

EESK aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanas politika, kas tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Klimata aktu un ES civilās aizsardzības mehānismu un ko atbalsta Zaļā kursa industriālais plāns (2), sniedz efektīvu atbalstu reģioniem (3), un aicina iesaistīt sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību regulāros sociālekonomiskās ietekmes novērtējumos, lai prognozētu pārmaiņas un radītu alternatīvas darba iespējas reģionos un nozarēs, ko skars šīs pārmaiņas.

1.13.

EESK aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenota ES direktīva par adekvātu minimālo algu un Padomes Ieteikums par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019. gads) (4), un uzlabot darba apstākļus un algas, palielinot sarunu tvērumu un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi sociālajai aizsardzībai neatkarīgi no nodarbinātības statusa, jo tam ir svarīga nozīme centienos nodrošināt, lai reģioni kļūtu pievilcīgi visu prasmju līmeņu darba ņēmējiem un piedāvātu pievilcīgas darbvietas un algas.

1.14.

EESK uzsver, ka valdībām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, uzņēmumiem un arodbiedrībām ir jāsadarbojas sociālā dialoga ietvaros, lai nodrošinātu efektīvus risinājumus darba ņēmējiem, ņemot vērā ar vecāku pienākumiem un aprūpi saistītās vajadzības un nodrošinot kvalitatīvus un iekļaujošus bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus (5).

1.15.

EESK uzsver, ka svarīga loma varētu būt Eiropas platformai nedeklarēta darba novēršanai, kura darbotos Eiropas Darba iestādes (EDI) vadībā un veicinātu nedeklarēta darba pārveidošanu par deklarētām pienācīgas kvalitātes darbvietām un tādējādi arī reģionālo attīstību, stiprinot nodokļu bāzi un uzlabojot darba ņēmēju piekļuvi sociālajai aizsardzībai.

1.16.

EESK norāda, ka efektīvam sociālās aizsardzības segumam un sociālā nodrošinājuma koordinācijai ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret mobilajiem darba ņēmējiem. EESK aicina Eiropas Komisiju uzlabot tās instrumentus, lai labāk atbalstītu nodarbināmību reģionos.

1.17.

EESK aicina dalībvalstis izstrādāt prasmju un mūžizglītības politiku, kas veicina reģionālo attīstību, un līdztekus veikt ieguldījumus un īstenot papildu politikas pasākumus, lai uzlabotu izglītības un apmācības kvalitāti un pieejamību visiem, sagatavotu cilvēkus dzīvei un darba tirgum un uzlabotu reģionu pievilcību izglītojamo, darba ņēmēju un uzņēmumu skatījumā. Ikvienam Eiropā vajadzētu būt pieejamiem kvalitatīviem karjeras un mūžizglītības orientācijas pakalpojumiem, kas sniedz uzticamu informāciju par reģionālajām darba un mācību iespējām.

1.18.

EESK uzsver, ka ir jānodrošina vienlīdzīga piekļuve kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, ilgtermiņa aprūpei, cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un kultūras pakalpojumiem, transportam, energoapgādei un internetam) un kvalitatīvai izglītībai un infrastruktūrai, piemēram, agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, kā arī izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai, lai veicinātu reģionālo attīstību, vienlaikus īstenojot efektīvu cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas politiku. EESK aicina dalībvalstis nodrošināt ilgtspējīgus publiskos ieguldījumus kvalitatīvā publiskajā izglītībā.

1.19.

EESK aicina dalībvalstis samazināt mācībspēku trūkumu (6) un padarīt skolotāja profesiju pievilcīgu, nodrošinot taisnīgu atalgojumu, pienācīgus darba apstākļus, skolotāju kvalitatīvu sākotnējo un tālākizglītību un karjeras attīstību, lai uzlabotu izglītības kvalitāti reģionos. Būtiska nozīme ir sociālajam dialogam, lai izstrādātu un īstenotu izglītības reformas, kas virza izglītības iestāžu un sistēmu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī apspriestu, kā uzlabot prasmes un kompetences, kas skolotājiem un pasniedzējiem jāapgūst sākotnējās un pastāvīgās profesionālās izaugsmes ietvaros, tostarp saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas Komisija 2023. gada 17. janvārī publicēja paziņojumu “Talantu izmantošana Eiropas reģionos” (7), kurā ierosināti mērķorientēti pasākumi, lai veicinātu un noturētu talantus mazāk attīstītos reģionos un uzlabotu šos reģionu pievilcību. Šī ir pirmā nozīmīgā iniciatīva 2023. gadā, kas izriet no Eiropas Prasmju gada (8). Komisijas jaunā politika galvenokārt ir vērsta uz reģioniem, kuros strauji samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un kuros ir zems augstskolu absolventu īpatsvars, kā arī uz reģioniem, kuros vērojama būtiska jauniešu aizplūšana.

2.2.

Tā kā laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam Eiropas Savienībā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,5 miljoniem, paredzams, ka līdz 2050. gadam tas samazināsies vēl par 35 miljoniem cilvēku. ES lauku apvidos dzīvo 137 miljoni cilvēku, proti, aptuveni 30 % ES iedzīvotāju. Tomēr nesenajā Eirobarometra aptaujā 22 % respondentu norādīja, ka pēdējo 10 gadu laikā viņu darba iespējas lauku apvidos ir pasliktinājušās (9). Šajos reģionos ir ievērojami augstāks to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) (19 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 13 %). Pārāk daudz jauniešu nepabeidz vidējo izglītību, un viņu nodarbinātības izredzes ir vājas. Citos reģionos karjeras iespēju trūkums var atturēt jauniešus no augstākās izglītības iegūšanas un likt dažiem meklēt darba iespējas citur, kā rezultātā bezdarba līmenis (vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem) ir 14,6 %, kas ir ievērojami augstāks nekā ES kopumā (11,1 %).

2.3.

Astotajā kohēzijas ziņojumā (2022. gads) (10) norādīts, ka galvenais iemesls migrācijai un intelektuālā darbaspēka emigrācijai no dažiem ES reģioniem ir publisko un sociālo pakalpojumu trūkums, it īpaši aprūpes, veselības aprūpes un izglītības jomā, darba iespēju trūkums un tas, ka attiecīgajās teritorijās trūkst savienojumu un materiālās infrastruktūras, piemēram, transporta jomā. Komisijas politikas mērķis ir veicināt attīstību šajos reģionos, nodrošinot kvalitatīvas darbvietas un uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus un it īpaši izglītības sistēmas. Turklāt tajā galvenā uzmanība pievērsta centieniem veidot labāku digitālo savienojamību mazāk attīstītos reģionos, it īpaši lauku un attālos reģionos. Šajā nolūkā paziņojumā ir noteiktas konkrētas ES Lauku rīcības plāna jomas un izklāstīts astoņu pīlāru mehānisms, kas paver iespēju veicināt talantus mazāk attīstītos reģionos, proti, Talantu veicināšanas mehānisms.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā ir pausta apņemšanās efektīvi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP). Tomēr paziņojumā nav pietiekami norādīts, ka noteikto politikas pasākumu centrā jābūt kvalitatīvam darba tirgum un it īpaši atbalstam darba ņēmējiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvas darbvietas visiem darba ņēmējiem un visos reģionos, ir vajadzīgi holistiskāki pasākumi, aptverot taisnīgu darba tirgus politiku, taisnīgu mobilitāti, sociālo kohēziju, pamatpakalpojumus un piekļuvi kvalitatīvai apmācībai un prasmēm. Lai gan reģionālajai attīstībai patiešām vajadzētu būt prioritātei, ir jāaizsargā arī cilvēku pārvietošanās brīvība Eiropas darba tirgū. Reģionālā attīstība būtu jāpanāk, pienācīgi ņemot vērā demogrāfiskās, ekonomiskās un sociālās perspektīvas un konkrētu reģionu iedzīvotāju skaita samazināšanās iemeslus. Izstrādājot efektīvas reģionālās stratēģijas, kuru mērķis ir pavērst pretējā virzienā demogrāfiskā zuduma tendences un padarīt reģionus pievilcīgus cilvēkiem, izšķiroša nozīme būtu jāpiešķir sociālajiem, ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem aspektiem un ilgtspējai.

3.2.

EESK norāda, ka Eiropas integrācijas pamatelements – pārvietošanās brīvība – ir jānodrošina visiem ES iedzīvotājiem. Tomēr darbaspēka mobilitāte nevar būt ātrs risinājums darbaspēka trūkuma novēršanai, neņemot vērā tādus pamatjautājumus kā nepieciešamība uzlabot darba kvalitāti un piekļuvi apmācībai. Faktiski lielākā daļa dalībvalstu saskaras ar vienādu prasmju trūkumu. Darbaspēka mobilitāti uzskatot tikai par vienkāršu piedāvājuma un pieprasījuma jautājumu, var saasināt nevienlīdzību un atšķirības ES un tās reģionu darba tirgū. Tāpēc ir jānodrošina, ka ES un valstu politika ir vērsta uz ilgtermiņa un holistiskāku pieeju reģionālajai attīstībai un integrācijai darba tirgū. Tāpat, ja darbaspēka trūkuma novēršanai darbietilpīgās nozarēs nestabilas darbvietas tiks nodotas ārvalstu darba ņēmējiem un marginalizētām grupām, neuzlabojot šādu nozaru pievilcību, tas var tikai nostiprināt sociālo nevienlīdzību, atņemot sabiedrībai un ekonomikai iekļaujoša progresa iespējas.

3.3.

Klimata politikai būs liela ietekme uz darba ņēmējiem un uzņēmumiem, un šajā saistībā būs nepieciešama plaša apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana. Šī pārkārtošanās būtu jāizmanto kā izdevība radīt kvalitatīvas darbvietas ar labiem darba apstākļiem visās nozarēs un reģionos. Klimata stratēģijās jāņem vērā nevis tikai globālie dati, bet arī reģionālās un vietējās atšķirības, un jāatbalsta visvairāk skartie reģioni. Būtu arī jānodrošina, ka darba ņēmēji var atrast alternatīvas kvalitatīvas darba iespējas tajā pašā reģionā, kurā viņi pašlaik strādā, lai neapdraudētu sabiedrības atbalstu nepieciešamajai pārkārtošanai.

3.4.

Reģioniem būtu jāapmainās ar pieredzi par to, kā, atbalstot lauku un atpalikušo reģionu ekonomikas dažādošanu, lauku apvidus attīstīt par vietām, kur mācīties, strādāt un dzīvot un kur ir laba dzīves kvalitāte un pieejami pakalpojumi. Pārdomātas specializācijas stratēģijas, kas tiek izmantotas kā instruments daudzveidīgu un kvalificētu darbvietu radīšanai, joprojām pārāk bieži ir vērstas uz tradicionālajām nozarēm. Tomēr ir labi rūpniecības pārkārtošanās piemēri, kas ir sociālā dialoga rezultāts un kurus ir vērts apsvērt.

3.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izveidot tādu kohēzijas politiku un ES fondus, kas atbalsta pārkārtošanos darba tirgū tā, lai neviens darba ņēmējs vai reģions netiktu atstāts novārtā. Ir būtiski nodrošināt pievilcīgus apstākļus uzņēmumiem, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmumiem ir jāiegulda inovācijā un konkurētspējā un jāpielāgojas mainīgajām vajadzībām. Darba ņēmējiem jābūt iespējai dzīvot visos Eiropas reģionos, un visiem reģioniem jābūt iespējām attīstīties, izmantojot darba sniegtos ieguvumus, un būt pievilcīgiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

3.6.

Lai sekmīgi pārvaldītu pārkārtošanos virzībai uz taisnīgu un iekļaujošu atveseļošanu, ir būtiski, lai Eiropas darba tirgus un kohēzijas politikas pamatā būtu ilgtspējīgi un stabili ieguldījumi kvalitatīvās darbvietās, piekļuve apmācībai un pamatpakalpojumiem, sociālais dialogs un koplīguma sarunas. Eiropas pusgads un ES sociālo rezultātu pārskats ir svarīgi instrumenti, ar ko sniegt dalībvalstīm mērķorientētus ieteikumus, lai cīnītos pret reģionālo nevienlīdzību un nodrošinātu kvalitatīvu darbvietu un pakalpojumu pieejamību visos reģionos.

3.6.1.

EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Eiropas darba tirgus un kohēzijas politikas pamatā ir ilgtspējīgi ieguldījumi kvalitatīvās darbvietās, piekļuve apmācībai un pamatpakalpojumiem, sociālais dialogs un koplīguma sarunas, respektējot sociālo partneru autonomiju un saskaņā ar valstu ražošanas attiecību sistēmām.

3.7.

Reģiona pievilcība ir atkarīga ne tikai no kvalitatīvām darba iespējām, kas piedāvā pievilcīgas algas, darba apstākļus, kvalitatīvu apmācību un karjeras attīstību, bet arī no pienācīga dzīves līmeņa, tostarp, piemēram, no piekļuves cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, augstas kvalitātes izglītībai un sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī labai infrastruktūrai. Lai arī tiek atzīta valstu tiesību aktu un ražošanas attiecību sistēmu nozīme, atšķirīgi sociālie un darba standarti, zems koplīguma sarunu aptvērums, ieguldījumu trūkums un zems uzticēšanās līmenis attiecībā uz iestādēm var viegli kļūt par faktoriem, kas palielina strukturālas atšķirības starp reģioniem, kavējot līdzsvarota Eiropas darba tirgus pozitīvu attīstību.

3.8.

EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojuma mērķis ir attīstīt ciešu sadarbību starp reģionālajām pašvaldībām, sociālo partneru organizācijām, nodarbinātības dienestiem un izglītības un apmācības sniedzējiem. Ir efektīvi jāizmanto sociālais dialogs, lai piesaistītu uzņēmumus mazāk attīstītiem reģioniem un nodrošinātu kvalitatīvas darbvietas; darba drošība, izmantojot standarta nodarbinātību un piekļuvi sociālajai aizsardzībai; mūžizglītības iespējas; labi darba apstākļi drošās un veselīgās darbavietās; saprātīgs darba laiks ar labu darba un privātās dzīves līdzsvaru; arodbiedrību pārstāvība un tiesības risināt sarunas.

3.9.

EESK uzskata, ka paziņojuma mērķim vajadzētu būt plašākam nekā tikai mērķim piesaistīt mazāk attīstītiem reģioniem augsti kvalificētus darba ņēmējus (talantus), lai veicinātu to ekonomikas attīstību. Daudzos ES reģionos darba tirgū kopumā ir trūkst darba ņēmēju, savukārt 26,4 % no neaktīvā Eiropas darbaspēka dzīvo mazāk attīstītos reģionos, jo viņiem trūkst kvalitatīvu nodarbinātības iespēju vai viņi neuzticas valsts iestādēm – vai nu ģimenes apstākļu dēļ vai tāpēc, ka viņi ir nodarbināti ēnu ekonomikā utt. Uzņēmumiem ir vajadzīgi labi apstākļi, darba ņēmēji un infrastruktūra, lai varētu ieviest jauninājumus un uzturēt konkurētspēju, un tiem jāpārkvalificē savi darba ņēmēji un jāpilnveido viņu prasmes, kā arī jācenšas piesaistīt kvalificētus darbiniekus labām darbvietām. Paziņojumā un no tā izrietošajos pasākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā taisnīga pārkārtošanās uz zaļu un digitālu ekonomiku var atbalstīt visu darba ņēmēju prasmju pilnveidi.

3.10.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politikas finansējumam 2021.–2027. gada plānošanas periodā tiek izmantoti vairāki ES finansēšanas instrumenti (ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un Taisnīgas pārkārtošanās fonds), lai mazinātu reģionālās atšķirības un īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Nodarbināmību un ekonomikas attīstību lauku un neurbanizētās teritorijās var veicināt ar mērķorientētiem pasākumiem. Šajā nolūkā ir jānodrošina labāka papildināmība un koordinācija starp ES atveseļošanas, noturības un kohēzijas fondiem, tostarp Taisnīgas pārkārtošanās fondu, lai stimulētu darbvietu radīšanu, kvalitatīvas nodarbinātības iespējas un progresu materiālās infrastruktūras jomā. Būtu jāpalielina kohēzijas fondu efektivitāte, lai samazinātu sociālekonomiskās atšķirības un novērstu atšķirības ES reģionu attīstībā. Lai veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, valsts atbalsta un ES budžeta līdzekļu izmantošanā būtu stingri jāpiemēro sociālo nosacījumu sistēma, pieprasot līdzekļu saņēmējiem ievērot piemērojamos darba tiesību aktus un koplīgumus.

3.11.

Lai reģioni kļūtu pievilcīgi darba tirgus dalībniekiem, būtiska nozīme ir centieniem apkarot korupciju un atbalstīt tiesiskumu. Ir būtiski nodrošināt, lai Eiropas Komisija un ES revīzijas iestādes (piemēram, Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) labāk uzraudzītu ES fondu, it īpaši decentralizēto fondu, efektīvu izmantošanu. EESK uzskata: lai nodrošinātu Kohēzijas fonda līdzekļu taisnīgu piešķiršanu efektīvai un kvalitatīvai reģionālajai attīstībai, ir svarīgi, ka Eiropas Komisija un dalībvalstis uzsāk diskusiju par nākamajiem DFS atbalsta procesiem, nodrošinot vajadzību un fondu novērtēšanu ES līmenī.

3.12.

Demokrātisku pārvaldību ES līdzekļu pārvaldībā un pareizā piešķiršanā var panākt, lēmumos par ES līdzekļu izmantošanu reģionālajai attīstībai efektīvi iesaistot sociālos partnerus un attiecīgās ieinteresētās personas. Ir efektīvi jāizmanto sociālais dialogs un pilsoniskais dialogs, lai panāktu kvalitatīvu reģionālo attīstību, kas atbilst to iedzīvotāju vajadzībām, kuri dzīvo un vēlas dzīvot attiecīgajos reģionos, kā arī uzņēmumu vajadzībām.

3.13.

Zaļā un digitālā pārkārtošanās būtiski ietekmē reģionu rūpniecības nozares. Konkurētspējīga uz uzņēmumiem orientēta vide, kas vērsta uz ilgtspējīgu izaugsmi, var palīdzēt piesaistīt reģioniem iedzīvotājus un uzlabot ES konkurētspēju un pievilcību pasaules mērogā. Reģioniem kopā ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām steidzami ir jāizstrādā efektīvas stratēģijas, ņemot vērā ekonomiskās attīstības vajadzības un iespējas, lai reģionus padarītu pievilcīgus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ir jānodrošina līdzsvars starp ES un reģionālajām rīcībpolitikām, ievērojot reģionu subsidiaritāti.

3.13.1.

Nesen izsludinātās Zaļā kursa industriālā plāna (GDIP) un neto nulles emisiju industrijas akta (NZIA) iniciatīvas – prasmju attīstību izvirzot par vienu no četriem GDIP pīlāriem – būtu jāīsteno, paturot prātā spēcīgu reģionālo dimensiju, it īpaši attiecībā uz plānoto neto nulles emisiju industrijas akadēmiju izveidi.

3.14.

ESF+ – kas ir saistīts ar pienākumu vismaz 12 % no līdzekļiem izlietot dalībvalstīs, kurās NEET skaits pārsniedz ES vidējo rādītāju – ir galvenais politikas instruments tam, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu un nodrošinātu Eiropas garantijas jauniešiem īstenošanu. Tomēr dalībvalstīm jāpieliek lielākas pūles, lai panāktu, ka visi reģioni, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošie, kļūst pievilcīgi gados jauniem studentiem un darba ņēmējiem. Sociālie partneri un citas ieinteresētās personas būtu jēgpilni jāiesaista šo pasākumu izstrādē un īstenošanā, kā arī ESF+ fondu izmantošanas novērtēšanā, lai nodrošinātu, ka šie fondi sniedz efektīvu atbalstu kvalitatīvu darbvietu, apmaksātas kvalitatīvas māceklības un stažēšanās iespēju radīšanai gados jauniem bezdarbniekiem. Lai darbvietas un izglītību padarītu pievilcīgākas, būtu jāņem vērā profesijas, kurās trūkst darbaspēka, un sociālajiem partneriem ir jāpiešķir iespējas un atbalsts tādu konkrētu politikas virzienu un īpašu pasākumu īstenošanai, kas šādas profesijas varētu padarīt pievilcīgākas.

3.15.

Reģioni var būt pievilcīgi visu prasmju līmeņu darba ņēmējiem, ja ir pieejamas pievilcīgas darbvietas un algas. Šajā sakarā ir svarīgi efektīvi īstenot ES direktīvu par adekvātu minimālo algu un uzlabot darba apstākļus un atalgojumu, izmantojot sarunu aptvērumu. Valdībām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, uzņēmumiem un arodbiedrībām ir jāsadarbojas sociālā dialoga ietvaros, lai nodrošinātu efektīvus risinājumus darba ņēmējiem, ņemot vērā ar vecāku pienākumiem un aprūpi saistītās vajadzības un nodrošinot kvalitatīvus un iekļaujošus bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumus.

3.16.

Eiropas platforma nedeklarēta darba novēršanai, kura darbotos Eiropas Darba iestādes (EDI) vadībā, varētu veicināt nedeklarēta darba pārveidošanu par deklarētām pienācīgas kvalitātes darbvietām un tādējādi arī reģionālo attīstību, stiprinot nodokļu bāzi un uzlabojot darba ņēmēju piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Pamatojoties uz Padomes Ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019) (11), jānodrošina vienlīdzīga piekļuve sociālajai aizsardzībai neatkarīgi no nodarbinātības statusa.

3.17.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret mobilajiem darba ņēmējiem, svarīga nozīme ir efektīvam sociālās aizsardzības segumam un sociālā nodrošinājuma koordinācijai. Digitālie rīki, piemēram, Eiropas sociālā nodrošinājuma karte, var uzlabot pārrobežu identifikāciju un verifikāciju, palīdzot darba ņēmējiem izsekot, eksportēt un pieprasīt savas kopējās sociālā nodrošinājuma tiesības. Lai darba ņēmējus piesaistītu darbam mazāk attīstītos reģionos, ir jānovērš netaisnīga attieksme, piemēram, nodokļu dubultā uzlikšana vai atkāpes no sociālā nodrošinājuma maksājumiem mobilajiem darba ņēmējiem, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji, kuri ir izmantojuši savu pārvietošanās brīvību, nesaskaras ar nelabvēlīgiem apstākļiem uzņēmējā dalībvalstī vai tad, kad atgriežas savā izcelsmes valstī.

3.18.

Reģionālajā attīstībā svarīga nozīme ir prasmju politikai, taču līdztekus ir vajadzīgi arī ieguldījumi un papildu politikas pasākumi, lai uzlabotu reģionu pievilcību no darba ņēmēju un uzņēmumu skatpunkta. Darba tirgū ir vajadzīgi visu prasmju līmeņu darba ņēmēji, un reģionālajai attīstībai būtu jāpiesaista ne tikai talanti un augsti kvalificēti darba ņēmēji, bet visi darba ņēmēji, tostarp mazkvalificēti un vidēji kvalificēti darba ņēmēji.

3.19.

EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, ilgtermiņa aprūpei, cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un kultūras pakalpojumiem, transportam, energoapgādei un internetam) un kvalitatīvai izglītībai un infrastruktūrai, piemēram, agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, kā arī izglītībai un apmācībai. Izglītības pakalpojumiem būtu jāsniedz labums un jābūt pievilcīgiem ne tikai augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, bet arī jebkura prasmju līmeņa darba ņēmējiem.

3.20.

Europass portāls ir jāuzlabo, lai sniegtu cilvēkiem skaidru informāciju par darba un mācību iespējām, piekļuvi profesionālās orientācijas pakalpojumiem un atzīšanas procesiem. Šajā saistībā jāatzīmē, ka EURES varētu vēl vairāk veicināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti, tostarp veicinot taisnīgu darbā pieņemšanas praksi, tiešas un kvalitatīvas darbvietas, kā arī vēršoties pret ļaunprātīgu pārrobežu mobilitātes praksi. Privātajiem nodarbinātības dienestiem pirms dalības EURESbūtu jāspēj pierādīt nopietnus rezultātus. Eiropas Darba iestādei, pildot savu uzdevumu nodrošināt taisnīgu un efektīvu darbaspēka mobilitāti, ir jāatbalsta ne tikai darba ņēmēji, kas vēlas izmantot savu pārvietošanās brīvību, bet arī tie, kuri plāno atgriezties savā izcelsmes dalībvalstī.

3.21.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija aicina reģionālās attīstības nolūkā veicināt kvalitatīvu izglītību, apmācību un mūžizglītību. Ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi pieaugušo izglītībai visiem darba ņēmējiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī pieaugušajiem, kas nav aktīvi darba tirgū, apsverot iespēju īstenot Padomes Rezolūciju par jaunu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem 2021.–2030. gadam (12), Padomes Ieteikumu par individuāliem mācību kontiem (13) un Padomes ieteikumu par mikroapliecinājumiem (14), lai sasniegtu dalības pieaugušo izglītībā 60 % mērķi (15). Ir svarīgi arī sniegt efektīvu atbalstu darba ņēmējiem, lai viņi varētu piekļūt darbinieku apmācībai un apmaksātam mācību atvaļinājumam, un šajā saistībā nodrošināt, ka dažādās finansēšanas sistēmas tiek pārvaldītas kopīgi ar sociālajiem partneriem. Cilvēkiem vajadzētu būt iespējai piekļūt uzņēmējdarbības prasmēm un saņemt finansiālu atbalstu savu uzņēmumu dibināšanai.

3.22.

Šajos reģionos ir jāuzlabo izglītība, apmācība un mūžilgītība no holistiskas perspektīvas, un tai jābūt pievilcīgai izglītojamajiem un vecākiem, jo vispārējām prasmēm, it īpaši demokrātiskajam pilsoniskumam, un pamatprasmēm un transversālajām prasmēm – it īpaši zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas un matemātikas (STEAM) prasmēm – ir būtiska nozīme līdztekus darba tirgū nepieciešamajām prasmēm. Lai mazāk attīstītos reģionos motivētu jauniešus iegūt augstākās izglītības kvalifikāciju, vajadzētu būt pieejamām arī kvalitatīvām darbvietām. Reģioniem ir arī jāuzlabo izglītības kvalitāte, lai veidotu demokrātisku pilsoniskumu un kopīgas Eiropas vērtības. Eiropai ir svarīgi prasmīgi un zinoši pilsoņi – tas nozīmē ne tikai formālo izglītību, bet arī mācīšanos neformālā vai ikdienējā veidā. Iedzīvotājiem jāspēj parādīt, ko viņi ir iemācījušies, un izmantot šīs zināšanas savā karjerā un tālākizglītībai un apmācībai. Būtu jāuzlabo neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana.

3.23.

Eiropas Komisija ierosina izmantot ES līdzekļus, lai uzlabotu digitālo savienojamību lauku un attālos apvidos nolūkā veicināt attālinātu izglītību un apmācību un mazināt prasmju trūkumu. EESK atkārtoti uzsver (16), ka ir obligāti jānodrošina ātrdarbīga interneta savienojamība mazāk attīstītos reģionos, vismaz 10 % no NextGenerationEU līdzekļiem izmantojot tieši lauku digitālajai attīstībai. Ir svarīgi nodrošināt izglītības un apmācības iestādēm, izglītojamajiem, skolotājiem un mācībspēkiem digitālo aprīkojumu, jo virtuālās sadarbības rīki palīdzētu atvieglot piekļuvi mācībām attālos reģionos, kā arī šādu aprīkojumu nodrošināt ģimenes aprūpētājiem un personām ar invaliditāti. Tomēr kvalitatīvu izglītību un cīņu pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu var sekmīgi nodrošināt tikai tad, ja skolēni, skolotāji un vecāki kontaktējas personiski, lai labāk atbalstītu skolēnu individuālās vajadzības. Tāpēc darbam skolās jābūt pievilcīgam augsti kvalificētiem skolotājiem un pasniedzējiem.

3.24.

Lai šajos reģionos uzlabotu izglītības kvalitāti, būtiska nozīme ir mācībspēkiem. Būtu jāsniedz efektīvs atbalsts skolotājiem un izglītojamajiem visās izglītības jomās, lai uzlabotu izglītības kvalitāti nolūkā nodrošināt prasmju pilnveidi izglītības zaļās un digitālās pārveides ietvaros. Būtiska nozīme ir sociālajam dialogam, lai izstrādātu un īstenotu reformas, kas virza skolu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī noteiktu prasmes un kompetences, kas skolotājiem un pasniedzējiem jāapgūst sākotnējās un pastāvīgās profesionālās kvalifikācijas celšanas ietvaros.

---

(1)  COM(2023) 32 final.

(2)  Zaļā kursa industriālais plāns (europa.eu), COM(2023) 62 final.

(3)  Eiropas mainīgie klimata apdraudējumi – uz indeksu balstīts interaktīvs EVA ziņojums – Eiropas Vides aģentūra (europa.eu).

(4)  Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01) (OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.).

(5)  Padomes Ieteikums (2022. gada 8. decembris) par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei (2022/C 476/01) (OV C 476, 15.12.2022., 1. lpp.) un Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.).

(6)  Izglītības un apmācības pārskats 2022 (europa.eu)

(7)  COM(2023) 32 final.

(8)   “Komisija sāk darbu pie Eiropas Prasmju gada – nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība” – Eiropas Komisija.

(9)  Lauku redzējums.

(10)   Inforegio – Astotais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

(11)  Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01) (OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.).

(12)  Padomes Rezolūcija par jaunu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem 2021.–2030. gadam (2021/C 504/02) (OV C 504, 14.12.2021., 9. lpp.).

(13)  Padomes ieteikums par individuāliem mācību kontiem, lai veicinātu pieaugušo darbspējīgā vecumā apmācību.

(14)  Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā (2022/C 243/02) (OV C 243, 27.6.2022., 10. lpp.).

(15)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns”, COM(2021) 102 final.

(16)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Enerģētikas un digitālā pārkārtošana lauku apvidos” (pašiniciatīvas atzinums) (OV C 486, 21.12.2022., 59. lpp.).