Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52023AE0888

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Iniciatīva par virtuālajām pasaulēm, piemēram, metaversu” (izpētes atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma)

EESC 2023/00888

OV C 228, 29.6.2023, pp. 76–80 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

29.6.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 228/76


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Iniciatīva par virtuālajām pasaulēm, piemēram, metaversu”

(izpētes atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma)

(2023/C 228/10)

Ziņotājs:

Martin BÖHME

Līdzziņotājs:

Hervé JEANNIN

Atzinuma pieprasījums

20.1.2023.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

 

Izpētes atzinums

Atbildīgā specializētā nodaļa

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

19.4.2023.

Pieņemts plenārsesijā

27.4.2023.

Plenārsesija Nr.

578

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

153/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pārliecināta, ka metaverss un virtuālo pasauļu attīstība, visticamāk, būtiski ietekmēs mūsu dzīvesveidu kopumā. Metaverss ir lielā mērā savstarpēji savienots digitālais visums (virtuālā telpa), kas izmanto internetu, avatārus un programmatūras aģentus un tos sasaista nolūkā radīt jaunu fizisko un virtuālo pasauli. Tas iespaidos uzņēmējdarbības vidi, darba apstākļus un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Šīs pārmaiņas radīs gan iespējas, kas sabiedrībai būs jāizmanto, gan riskus, kuri tai būs jāmazina. Joprojām ir vajadzīgs progress attiecībā uz akceptu šo jauno tehnoloģiju izmantošanai, kas palielina drošību visu veidu darba ņēmējiem.

1.2.

EESK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nākamās paaudzes internets būtu atvērts un savienots. Metaversa pamatā ir savstarpēji savienotas virtuālās pasaules, kas tiek radītas, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram, 3D modelēšanas programmatūru, tīmekli 3.0, papildināto/virtuālo/paplašināto realitāti, mākslīgo intelektu/mašīnmācīšanos un izklaidu datošanu. Uzņēmumi var paredzēt, kā šīs tehnoloģijas var uzlabot to uzņēmējdarbības modeļus, bet tiem ir jārisina kritiski jautājumi, piemēram, kā novērtēt tirgus attīstības tendences un rast spējas, izmērīt iesaisti un pielāgoties, lai saglabātu savu konkurētspēju. Iespējas un problēmas ir sīkāk izklāstītas 3.2. un 3.3. punktā, un daži konkrēti ar rūpniecību saistīti piemēri ir minēti 3.10. punktā. Ir pastāvīgi jāanalizē, vai pašlaik spēkā esošie tiesību akti ir pietiekami, lai regulētu virtuālās pasaules. EESK atkārto Eiropas Parlamenta neseno nostāju un uzsver, ka svarīgi ir pareizi noteikt virtuālajā pasaulē iesaistīto personu nodarbinātības statusu un nodrošināt, ka viņi tiek uzskatīti par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām atkarībā no viņu faktiskajiem darba apstākļiem.

1.3.

Lai nodrošinātu metaversa attīstību, likumdevējam ir rūpīgi jāapsver, kā radīt drošu vidi. Lai nodrošinātu, ka sabiedrība gūst labumu no metaversa, ir nepieciešama pastāvīga ieinteresēto personu sadarbība. Tomēr virtuālā pasaule, piemēram, metaverss, arī rada riskus, it īpaši bērniem un neaizsargātām grupām. Platformu operatoriem ir jāievieš stingri kontroles mehānismi, lai filtrētu un izdzēstu kaitīgu saturu, kā arī aizsardzības pasākumi, kas novērš aizskaršanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

1.4.

Metaverss var ietekmēt arī darba apstākļus, veselību un drošību. Ir svarīgi nodrošināt, ka tiek ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu informāciju par šiem jautājumiem, tostarp izmantojot sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un piekļuvi apmācībai kompetenču un prasmju uzlabošanas nolūkā. Eiropas Savienībai ir jāgarantē, ka spēkā esošie tiesību akti, ko piemēro reālajā pasaulē, tiek ievēroti arī virtuālajā pasaulē un ka vajadzības gadījumā tiek veikti atbilstīgi pasākumi, lai apmierinātu īpašās vajadzības, kas saistītas ar metaversa regulēšanu.

1.5.

Metaversa pašreizējā izmantošana rūpniecībā, ciktāl tas attiecas uz EESK kompetences jomu, ir vērsta uz darbības optimizāciju, datu vākšanu un snieguma uzlabošanu. Ir pierādījies, ka digitālie dvīņi ir vērtīgs instruments, ar ko uzņēmumi var sasniegt minētos mērķus. Metaversam ir jānodrošina neatrisinātu problēmu risinājumi vai jāsniedz iespēja ražot produktus ar zemākām izmaksām un īsākā laikā, jāuzlabo kvalitāte, jāsamazina risks un jāpaaugstina efektivitāte.

1.6.

Metaverss, iespējams, varētu pozitīvi ietekmēt vidi un klimata pārmaiņas, nodrošinot tāldarbu jaunā līmenī, mazinot vajadzību pēc fiziskiem ceļojumiem un samazinot oglekļa emisijas. Turklāt metaversu var izmantot, lai simulētu un testētu ilgtspējīgu praksi, piemēram, atjaunīgās enerģijas sistēmas un viedās pilsētas pirms to ieviešanas fiziskajā pasaulē. Tomēr ir jāņem vērā arī tās tehnoloģijas enerģijas patēriņš un oglekļa pēda, kas darbina metaversu. Virtuālo pasauļu paplašināšanās vēl vairāk palielinās globālo enerģijas pieprasījumu. Tas palielinās vajadzību pēc zaļās enerģijas ražošanas.

1.7.

EESK uzskata, ka jau tagad ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu darbībām metaversā. Fiskālie jautājumi metaversā ir sarežģīti, jo tradicionālie nodokļu modeļi var būt nepiemēroti un var būt vajadzīgas jaunas pieejas, lai iekasētu taisnīgus un efektīvus nodokļus.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Interneta nākamā paaudze būs atvērta un savstarpēji savienota, un tā būs digitāls komercdarbības un sabiedrības attīstības veicinātājs. Tehnoloģijas, kas saistītas ar metaversu, – papildināto realitāti (AR), virtuālo realitāti (VR), paplašināto realitāti (XR) un digitālajiem dvīņiem, spēj paātrināt iesaisti, socializāciju, sadarbību un pieredzi, piedāvājot lietotājiem jaunus iegremdējošus veidus, kā piekļūt produktiem un pakalpojumiem.

2.2.

Organizācijām ir iespēja paredzēt, kā interneta nākamā paaudze uzlabos to produktus un pakalpojumus. Tas ietver metaversa ietekmes uz tirdzniecību apsvēršanu, to, kā papildināto realitāti (AR) var uzlabot apmācību, kā efektīvi izmantot 3D modelēšanu un digitālos dvīņus un kā izklaidei var izmantot virtuālo realitāti (VR). Tomēr jaunu virtuālo pasauļu, piemēram, metaversa, rašanās organizācijām rada arī vairākus kritiskus jautājumus, kam steidzami jāpievērš uzmanība. Pirmkārt, tām ir jāparedz piemērotas iespējas un jānovērtē tirgus, klientu vajadzības un tendences, lai saglabātu konkurētspēju. Otrkārt, tām ir vajadzīgi efektīvi procesi, lai iegūtu spējas, un partnerības, kā arī ārpakalpojumi. Treškārt, lai pastāvīgi uzlabotu sniegumu un klientu apmierinātību, izšķiroša nozīme ir iesaistes un pieredzes ietekmes novērtēšanai. Visbeidzot, organizācijām savi uzņēmējdarbības modeļi ir jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, tirgiem un klientu vēlmēm, lai saglabātu konkurētspēju.

2.3.

Ir jāapsver, kā tiks līdzsvarota virtuālā un fiziskā pasaule, lai nodrošinātu atbildīgu metaversa uzbūvi. Svarīgi ir nodrošināt, lai metaverss būtu droša vide patērētājiem un būtu cieši saskaņots ar nākamās interneta iterācijas “atvērto” redzējumu. Patērētājiem jābūt sagatavotiem tā lietošanai un jātiek apmācītiem; vēlams, ka bērni un pusaudži tiek apmācīti jau skolā. Turklāt ir svarīgi apsvērt, vai tehnoloģijas var attīstīties pietiekami ātri, lai veidotu mūsu iztēles metaversu. Šo jautājumu risināšanai ir vajadzīgs pastāvīgs dialogs un sadarbība starp ieinteresētajām personām, tostarp nozari, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības tīkliem, lai nodrošinātu, ka metaversa attīstība dod labumu sabiedrībai kopumā.

2.4.

EESK norāda uz iespējamiem riskiem, it īpaši bērniem un neaizsargātām grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti un minoritātēm. Tā kā metaverss darbojas virtuālajā pasaulē, likumpārkāpēji var vieglāk saglabāt anonimitāti un nesodīti izplatīt ļaunprātīgus un kaitīgus vēstījumus citiem lietotājiem. Tas var novest pie iebiedēšanas tiešsaistē. Metaversā var būt potenciāli kaitīgs vai nepiemērots saturs, kas nav piemērots bērniem. Ir svarīgi, lai platformu operatori ieviestu stingrus kontroles mehānismus šāda satura filtrēšanai un izdzēšanai. Problemātiski varētu būt arī tas, ka metaversa intensīva izmantošana nozīmētu neaktīvu dzīvesveidu. ES politikas veidotāju uzdevums un pienākums ir noteikt un uzraudzīt virtuālo pasauļu tiesiskās drošības nosacījumus.

2.5.

EESK uzsver, ka virtuālās pasaules var ietekmēt darba apstākļus, veselību un drošību. Ir pastāvīgi jāanalizē, vai pašlaik spēkā esošie tiesību akti ir pietiekami, lai regulētu virtuālās pasaules. EESK atkārto Eiropas Parlamenta neseno nostāju un uzsver, ka svarīgi ir pareizi noteikt virtuālajā pasaulē iesaistīto personu nodarbinātības statusu un nodrošināt, ka viņi tiek uzskatīti par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātām personām atkarībā no viņu faktiskajiem darba apstākļiem (1). Ir svarīgi nodrošināt, ka tiek paredzēti atbilstīgi pasākumi, lai garantētu darba ņēmēju drošību, un ka tiek piemēroti tādi paši standarti kā reālajā pasaulē. Tāpēc šo pasākumu nodrošināšanai būtisks ir sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas. Svarīgi ir arī tas, lai darba ņēmēji būtu pienācīgi apmācīti un informēti; tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka viņi var droši un efektīvi strādāt virtuālajās pasaulēs. Īpaši nepieciešama ir mūžizglītība. Kompetenču skrīnings visā personas karjeras laikā ir būtisks, lai apmierinātu apmācības vajadzības (prasmju pilnveide un pārkvalifikācija). Arī šajā sakarā sociālā dialoga uzdevums ir piedāvāt kolektīvu pieeju, lai katram atsevišķam darba ņēmējam būtu pieejams šāds kompetenču skrīnings un apmācība, kas vajadzīga, lai uzlabotu kompetences un prasmes un palīdzētu veidot Eiropas autonomiju virtuālo pasauļu jomā.

2.6.

EESK uzskata, ka virtuālās pasaules, piemēram, metaverss, ietekmēs vidi un resursu patēriņu. No vienas puses, tās var patērēt ievērojamu enerģijas daudzumu, it īpaši, ja tiek mitinātas augstas veiktspējas serveros. Tas var radīt elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu un tādējādi palielināt oglekļa pēdu. Tomēr, no otras puses, virtuālās pasaules var piedāvāt potenciālu, kas izmantojams, lai aizstātu reālu pieredzi un mijiedarbību. Tas var pozitīvi ietekmēt resursu patēriņu, it īpaši tad, ja cilvēki ceļo mazāk un lieto mazāk fizisku produktu. EESK uzskata, ka ir vajadzīgas regulatīvas prasības, lai nodrošinātu, ka virtuālās pasaules operatori veic pasākumus enerģijas un resursu patēriņa samazināšanai. Tas ietver atjaunīgo energoresursu, piemēram, saules vai vēja enerģijas, izmantošanu, serveru un aparatūras optimizēšanu, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un aparatūras un aprīkojuma reciklēšanas un atkārtotas izmantošanas veicināšanu.

2.7.

EESK uzskata, ka Eiropas vērtībām un cilvēkcentrētai filozofijai ir jāiedvesmo virtuālo pasauļu noteikumi un pārvaldība. Tāpēc Eiropai būtu jāieņem dominējošs stāvoklis metaversa attīstības jomā. ES regulatora uzdevums ir, cik vien iespējams, starptautiskā līmenī rast pareizu līdzsvaru, kad runa ir par standartu sadarbspēju, kas jāpanāk sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem. Saistībā ar metaversa blakusefektiem sevišķa uzmanība būtu jāpievērš sociālajai dimensijai un it īpaši jauniešiem. Mums ir arī jāizvairās no ģeogrāfiskās nelīdzsvarotības un nevienlīdzības, ko rada digitālās infrastruktūras atšķirības Eiropā.

2.8.

Nodokļu uzlikšana uzņēmumiem metaversā ir sarežģīts uzdevums, jo tradicionālie jēdzieni “ģeogrāfiskās robežas” un “fiziskas atrašanās vietas” vairs nav pietiekami. Lai noteiktu ar nodokli apliekamos ienākumus, novērtētu digitālos aktīvus un nošķirtu darījumdarbības virzienus, ir nepieciešama nodokļu bāzes pielāgošana. Būtiski ir arī izveidot piemērotus regulatīvos mehānismus, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu praksi.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Metaversa pamatelementi

3.1.1.

No tehniskā viedokļa metaverss ir veidots uz savstarpēji savienotu virtuālo pasauļu pamata, kur katra pasaule var būt atsevišķa vide vai pieredze. Lai metaversā nodrošinātu mijiedarbību un saziņu starp lietotājiem, tiek izmantoti dažādi protokoli un standarti, piemēram, Atvērtais metaversa sadarbspējas protokols (OMI), kas nodrošina netraucētu mijiedarbību starp dažādām virtuālajām pasaulēm. Tiek izmantoti arī tādi tehniskie komponenti kā tīklošanas protokoli, lietotāju identitātes sistēmas un mākslīgā intelekta algoritmi. Metaversa tehnoloģiju kopumam ir četri pamatelementi: 1) saturs un pieredze, 2) platformas (piemēram, spēļu programmas), 3) infrastruktūra un aparatūra (tostarp ierīces un tīkli) un 4) iespējotāji (piemēram, maksājumu mehānismi un drošība). Šos komponentus aptver desmit slāņi, nodrošinot kritiskos pamatelementus, uz kuriem balstās visas metaversa pieredzes.

3.1.2.

Visbeidzot, metaverss ietver arī ekonomiskos un komerciālos komponentus, piemēram, virtuālās valūtas, tirdzniecības vietas un virtuālo preču un pakalpojumu pirkšanas un pārdošanas sistēmas. Šie komponenti ir paredzēti, lai metaversā atvieglotu tirdzniecību un vērtības apmaiņu, un tie var būt balstīti uz blokķēdi un citām decentralizētām tehnoloģijām, lai nodrošinātu pārredzamību un drošību.

3.2.   Iespējas

3.2.1.

No EESK perspektīvas ir vērts atzīmēt, ka metaversa nākotni veido daudzas dimensijas, tostarp patērētāju, uzņēmumu un rūpniecības metaversi. i) Patērētāju metaverss kalpo kā atpūtas telpa, kurā indivīdi var iesaistīties virtuālās realitātes spēlēs un sociālajā mijiedarbībā. ii) Uzņēmumu metaverss nodrošina platformu kopizstrādei ar klientiem. iii) Rūpnieciskais metaverss darbojas kā ražošanas produktu portāls.

3.2.2.

Rūpnieciskajam metaversam ir ievērojams potenciāls saistībā ar Eiropas uzņēmumiem, kuri vēlas optimizēt savu darbību, vākt datus un uzlabot sniegumu. Digitālo dvīņu izmantošana rūpniecības sektorā ir izrādījusies vērtīgs instruments uzņēmumiem, kas vēlas optimizēt savu darbību, vākt datus un uzlabot sniegumu, piemēram, izstrādājot projektus bez fiziskiem prototipiem.

3.2.3.

Indivīdiem vienmērīgas pārejas starp fizisko pieredzi un mijiedarbību, no vienas puses, un uzlabotiem virtuāliem un multimodāliem šādas pieredzes un mijiedarbības veidiem, no otras puses, paver bezgalīgu iespēju klāstu. Metaverss sniedz lieliskas iespējas pieņemšanai darbā, iesaistīšanai, apmācībai bez riska un sadarbīgas un iegremdējošas attālinātas darba vides nodrošināšanai, kas piesaista nākotnes talantus, kuri nozarei ir jāattīsta.

3.3.   Izaicinājumi

3.3.1.

EESK uzskata, ka pašreizējā situācijā šo jauno tehnoloģiju izmantošanas akceptēšana joprojām ir jāuzlabo. Arī tehnoloģiskā brieduma līmeņa paaugstināšana, kas nepieciešama daudzu tehnoloģiju kombinēšanai, kā arī infrastruktūras, datošanas jaudu un sakaru tīklu attīstība ir priekšnosacījums šā jaunā interneta plašā mēroga ieviešanai patērētāju un iedzīvotāju vajadzībām.

3.3.2.

Metaverss izvirza neatliekamus uzdevumus, kas skar uzņēmumus, to darbiniekus, neatkarīgos izstrādātājus un satura radītājus, valdības un patērētājus. Lielākajai daļai darbaspēka būs jāpārkvalificējas, lai izmantotu metaversa priekšrocības, nevis ar to sacenstos, un pilsētām un valstīm būs jākļūst par tā attīstības centriem un jāiesaistās globālajā konkurencē, lai piesaistītu talantus un ieguldījumus, kā arī pastāvīgi piesaistītu darba ņēmējus. Sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sarunu uzdevums ir nodrošināt visas nepieciešamās iespējas darba ņēmējiem, kas ir iesaistīti mainīgajā darba vidē.

3.3.3.

EESK uzsver, ka sabiedrības līmenī dažādām ieinteresētajām personām būs jāizstrādā ceļvedis ētiskas, drošas un iekļaujošas metaversa izmantošanas pieredzes gūšanai. Pamatnostādnes var būt nepieciešamas arī attiecībā uz tādiem jautājumiem kā drošība, ētika un normatīvā atbilstība, fiziskā veselība un drošums, ilgtspēja, godīgums un taisnīgums. Īpašas problēmas rada arī datu aizsardzības prasības un Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas ievērošana metaversā. Ir jāpārbauda, cik lielā mērā spēkā esošās prasības joprojām ir pietiekamas.

3.3.4.

Apsvērumi par virtuālās telpas piešķiršanu metaversā ir ļoti svarīgi, jo tie nosaka, kam ir piekļuve noteiktām jomām un saturam un kam tādas nav. Tādiem lielajiem platformu operatoriem kā Facebook, Google un Microsoft būs svarīga loma metaversa veidošanā, jo tiem jau tagad ir spēcīga klātbūtne virtuālajā pasaulē un nepieciešamie resursi infrastruktūras nodrošināšanai. Ir svarīgi, lai šie uzņēmumi ievērotu pārredzamus un taisnīgus noteikumus attiecībā uz piekļuvi virtuālajai telpai un tādā veidā pavērtos iespēja radīt atvērtu un daudzveidīgu virtuālo pasauli. Turklāt ir jānodrošina arī mazākiem tirgus dalībniekiem iespējas piedalīties vērtības radīšanā, izmantojot virtuālo telpu.

3.3.5.

Lietotāji ziņo, ka pieaug aizskarošas un nevēlamas uzvedības gadījumu skaits, tostarp uzmākšanās lietotājiem, avatāra mijiedarbības seksualizācija, datu ekspluatācija un neregulētas azartspēles, iebiedēšanas gadījumi, grafiska seksuāla satura atspoguļošana, rasisms, vardarbības draudi un nepilngadīgo iedraudzināšana (CCDH, 2022. gads). Turklāt lietotāju vidū visā pasaulē būtiskas bažas rada arī atkarība no simulētas realitātes un privātuma un garīgās veselības problēmas (Statista, 2020. gads).

3.4.

Talanti: uzņēmumiem paredzētu metaversu veidošanai ir vajadzīgas īpašas kompetences. Mums var būt vajadzīgi arī jaunu uzdevumu veicēji, piemēram, komponentu izstrādātāji, infrastruktūras nodrošinātāji, pakalpojumu izstrādātāji un virtuālie mitinātāji. Eiropai ir jātiecas atkal kļūt par pētniekiem un inženieriem atvērtu kopienu un jānodrošina viņu darba turpinātāju apmācība, Esošā darbaspēka prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai sadarbībā ar universitātēm un citām izglītības iestādēm ir jākļūst par prioritāti.

3.5.

Rīki: metaversa izstrādē ļoti svarīga nozīme ir instrumentiem, ar ko var radīt saturu daudzdimensionālām pasaulēm un iestrādāt attiecīgās programmas objektu iekšienē. Šie rīki būs būtiski satura un pakalpojumu radīšanai un izplatīšanai metaversā. Turklāt šiem rīkiem vajadzēs būt pieejamiem plašam izstrādātāju un lietotāju lokam, sākot ar amatieriem un beidzot ar profesionāliem dizaineriem.

3.6.

Ekosistēmas un modeļi: var būt vajadzīgi jauni tirgi un platformas, lai izmantotu tiešsaistes objektus, piemēram, neaizstājamo blokķēžu žetonu (NFT) vai veselus metaversus. Šos objektus var piedāvāt kā produktus vai pakalpojumus, bet cenu noteikšana, īpašumtiesības un uzņēmējdarbības modeļi vēl ir jānosaka. Lai nodrošinātu konsekvenci, būs jāizstrādā standarti procesa virzībai.

3.7.

EESK uzsver, ka būtiski ir apsvērt jaunus kopīgošanas un licencēšanas mehānismus, kas dos iespēju radīt un izplatīt saturu un pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot arī intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma un lietotāju privātuma un drošības aizsardzību. Metaversa dizainam ir jāievēro preču zīmes, autortiesības un citas licences un attiecīgie intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma veidi.

3.8.

No tehnoloģiskā un sociālā skatupunkta viena no galvenajām problēmām, kas saistītas ar metaversa plašu izvēršanu, ir standartizācija. Ir jāizstrādā daudzi protokoli, standarti un noteikumi saistībā ar kiberdrošību, persondatu glabāšanu un aizsardzību, fizisku personu aizsardzību un cīņu pret kibervajāšanu, kibernoziedzību un dezinformāciju. Eiropas Savienībai ir jāuzņemas aktīva loma, lai to noteikšanu neatstātu citām ģeogrāfiskām teritorijām. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāpiedalās starptautiskajos konsorcijos, kuri atbild par to izstrādi.

3.9.

Spēļu nozare ir bijusi tiešsaistes kopienu organizēšanas avangardā. Tā ir arī vieta, kur daudzi cilvēki, it īpaši bērni un jaunieši, pirmo reizi saskaras ar virtuālo pasauli. Tāpēc EESK uzskata, ka šai nozarei it īpaši vajadzētu būt atbildīgai un tikt iesaistītai patērētāju tiesību aizsardzības standartu izstrādē.

3.10.   Pašreizējie virtuālo pasauļu izmantošanas gadījumi rūpniecībā

3.10.1.

EESK norāda uz aprēķiniem, kurus sniedzis automobiļu ražotājs Renault, kas 2022. gada novembrī paziņoja, ka tā Rūpnieciskais metaverss dažādos ražošanas cikla posmos ļaus ietaupīt 780 miljonus euro. Līdz 2025. gadam varētu panākt papildu ietaupījumus 320 miljonu euro apmērā, kā arī ietaupījumu 260 miljonu euro apmērā, transportlīdzekļu piegādes laika samazinājumu par 60 % un tā ražotņu oglekļa pēdas samazinājumu par 50 %.

3.10.2.

Veselības aprūpes jomā uzņēmums Pfizer izmanto virtuālajā realitātē balstītas apmācības risinājumus, lai uzlabotu atbilstību klīnisko pārbaužu protokoliem. Stažieri tiek apmācīti, izmantojot reālistisku un iegremdējošu pieredzi virtuālā laboratorijā, kur viņi var droši mijiedarboties un eksperimentēt realitātei tuvos apstākļos. Pfizer jau tagad izmanto līdzīgas tehnoloģijas, lai ražotnēs apmācītu savus vietējos operatorus. Nozares stingro protokolu un noteikumu ievērošanu gan pētniecības, gan ražošanas jomā ievērojami uzlabo darba ņēmēji, kuri ir pabeiguši šīs iegremdējošās apmācības kursus. Papildus šim piemēram metaverss var radīt tālejošas pārmaiņas veselības aprūpes pieejamībā un aprūpes kvalitātē, palīdzot pārvarēt aprūpes deficītu, it īpaši lauku un attālos apvidos.

3.10.3.

Aeronautikas un kosmosa nozarē Airbus un Boeing jau izmanto digitālo dvīņu koncepciju, kas ir rūpnieciskā metaversa pamats, kā nākotnes platformu, lai radītu savu jauno gaisa kuģu un ražošanas sistēmu 3D kopiju inženiertehnisko un simulācijas darbību atbalstam.

3.10.4.

Finanšu nozarē vairākas bankas un apdrošināšanas sabiedrības uzlabo savu klientu apkalpošanu un mijiedarbību ar iegremdējošiem un uz metaversu balstītiem risinājumiem. Piemēram, AXA iegādājās virtuālu zemesgabalu tīmekļa 3.0 platformā, lai mijiedarbotos ar jaunām klientu grupām un ilgtermiņā izveidotu virtuālu aģentūru. Allianz izmanto papildināto realitāti, lai palielinātu klientu informētību.

3.10.5.

EESK norāda, ka patērētāju, produktu, mazumtirdzniecības un izplatīšanas (CPRD) nozare, iespējams, ir joma, kurā ir ieviestas jaunākās metaversa un tīmekļa 3.0 iniciatīvas. Lietojumu klāsts sniedzas no 3D virtuālajiem veikaliem un iegremdējošas sociālās iepirkšanās līdz avatāriem, zīmolradei un tirgvedībai, jaunai kopienas iesaistei un jaunām lojalitātes programmām, kuru pamatā ir NFT un tīmekļa 3.0 tehnoloģijas.

Briselē, 2023. gada 27. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE


(1)  https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20221212IPR64513/digital-workers-better-working-conditions-and-protection-of-rights


Top