This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52023XC0628(03)
Publication of an application for registration of a name pursuant to Article 50(2)(a) of Regulation (EU) No 1151/2012 of the European Parliament and of the Council on quality schemes for agricultural products and foodstuffs 2023/C 226/10
Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 2023/C 226/10
Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 2023/C 226/10
C/2023/4308
OV C 226, 28.6.2023, pp. 12–16
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
28.6.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 226/12 |
Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām
(2023/C 226/10)
Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas iebilst pret pieteikumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu (1) .
VIENOTAIS DOKUMENTS
“HUILE D’OLIVE DU LANGUEDOC”
ES Nr.: PDO-FR-2649 — 1.12.2020
ACVN (X) AĢIN ( )
1. Nosaukums
“Huile d’olive du Languedoc”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts
Francija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts
3.1. Produkta veids
1.5. grupa. Eļļa un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)
3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums
“Huile d’olive du Languedoc” ir vairākšķirņu eļļa. Tā sastāv galvenokārt no 'Lucques' vai 'Olivière' šķirnes vai to sajaukuma. Katras no šīm divām šķirnēm īpatsvars eļļā ir mazāks par vai vienāds ar 70 %.
Conseil Oléicole International (COI) [Starptautiskās Olīveļļas padomes] organoleptiskajā skalā “Huile d'olive du Languedoc” augļu intensitāte ir augstāka par 2 un zemāka par 5 no 10. Smaržā un garšā dominē tomātu un mandeļu aromāta nianses, ko var papildināt ābolu aromāta notis.
Starptautiskās Olīveļļas padomes skalā “Huile d'olive du Languedoc” rūgtums ir no 0 līdz 3 no 10, un tās skābums ir lielāks par 1 un mazāks par 3 no 10.
Pirmajā tirdzniecības posmā iegūtajā eļļā brīvo skābju saturs, kas izteikts oleīnskābē, ir ne vairāk kā 0,8 %, un peroksīda skaitlis ir mazāks par vai vienāds ar 16 miliekvivalentiem aktīvā skābekļa uz 1 kg.
3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)
’Lucques' un 'Olivière' šķirņu summa veido vismaz 50 % maisījuma.
|
Un: |
|
Ar ACVN apzīmētā produkta īpašās organoleptiskās īpašības tiek garantētas, tiklīdz maisījumā ir vismaz 50 % 'Lucques' un/vai 'Olivière' šķirnes.
3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā
Olīvu audzēšana, ražas novākšana un pārstrāde jāveic ģeogrāfiskajā apgabalā.
3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi
___
3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi
___
4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija
Šā apgabala robežas, pamatojoties uz administratīvi teritoriālo vienību 2019. gada oficiālo klasifikatoru, ietver šādu pašvaldību teritoriju:
- Odas [Aude] departamentā (180 pašvaldības):
Pilnībā iekļautās pašvaldības:
|
|
Aigues-Vives, Albas, Alet-les-Bains, Aragon, Argeliers, Argens-Minervois, Armissan, Arquettes-en-Val, Azille, Badens, Bages, Bagnoles, Barbaira, Berriac, Bizanet, Bize-Minervois, Blomac, Bouilhonnac, Bouriège, Boutenac, Cabrespine, Campagne-sur-Aude, Camplong-d'Aude, Canet, Capendu, Carcassonne, Cascastel-des-Corbières, Castelnau-d'Aude, Caunes-Minervois, Caunettes-en-Val, Cavanac, Caves, Cazilhac, Cépie, Citou, Comigne, Conilhac-Corbières, Conques-sur-Orbiel, Couffoulens, Couiza, Cournanel, Coursan, Coustouge, Cruscades, Cuxac-d'Aude, La Digne-d'Amont, La Digne-d'Aval, Douzens, Durban-Corbières, Embres-et-Castelmaure, Escales, Espéraza, Fabrezan, Félines-Termenès, Ferrals-les-Corbières, Feuilla, Fitou, Fleury, Floure, Fontcouverte, Fontiès-d'Aude, Fontjoncouse, Fournes-Cabardès, Fraissé-des-Corbières, Ginestas, Ginoles, Gruissan, Homps, Les Ilhes, Jonquières, Ladern-sur-Lauquet, Lagrasse, Lastours, Laure-Minervois, Lavalette, Leuc, Leucate, Lézignan-Corbières, Limousis, Limoux, Luc-sur-Aude, Luc-sur-Orbieu, Magrie, Mailhac, Malves-en-Minervois, Marcorignan, Marseillette, Mas-Cabardès, Mas-des-Cours, Mayronnes, Mirepeisset, Montazels, Montbrun-des-Corbières, Montirat, Montolieu, Montredon-des-Corbières, Montséret, Monze, Moussan, Moux, Narbonne, Névian, La Palme, Port-la-Nouvelle, Ornaisons, Ouveillan, Palairac, Palaja, Paraza, Paziols, Pépieux, Peyriac-de-Mer, Peyriac-Minervois, Pieusse, Pomas, Portel-des-Corbières, Pouzols-Minervois, Preixan, Puichéric, Quintillan, Raissac-d'Aude, La Redorte, Ribaute, Rieux-en-Val, Rieux-Minervois, Roquecourbe-Minervois, Roquefère, Roquefort-des-Corbières, Roubia, Rouffiac-d'Aude, Roullens, Rustiques, Saint-André-de-Roquelongue, Saint-Couat-d'Aude, Saint-Frichoux, Saint-Hilaire, Saint-Jean-de-Barrou, Saint-Laurent-de-la-Cabrerisse, Saint-Marcel-sur-Aude, Saint-Martin-des-Puits, Saint-Nazaire-d'Aude, Saint-Pierre-des-Champs, Sainte-Valière, Sallèles-Cabardès, Sallèles-d'Aude, Salles-d'Aude, Salsigne, Serviès-en-Val, Sigean, Talairan, Thézan-des-Corbières, Tournissan, Tourouzelle, Tourreilles, Trassanel, Trausse, Trèbes, Treilles, Tuchan, Val-de-Dagne, Val-du-Faby, Ventenac-en-Minervois, Verzeille, Villalier, Villanière, Villardonnel, Villarzel-Cabardès, Villedaigne, Villedubert, Villefloure, Villegailhenc, Villegly, Villemoustaussou, Villeneuve-les-Corbières, Villeneuve-Minervois, Villerouge-Termenès, Villesèque-des-Corbières, Vinassan. |
Daļēji iekļautās pašvaldības:
|
|
Quillan (daļā, kas atbilst bijušās Quillan pašvaldības teritorijai), Roquetaillade-et-Conilhac (daļā, kas atbilst Roquetaillade delegētās pašvaldības teritorijai). |
- Hérault departaments (250 pašvaldības):
Pilnībā iekļautās pašvaldības:
|
|
Abeilhan, Adissan, Agde, Agel, Agonès, Aigne, Aigues-Vives, Les Aires, Alignan-du-Vent, Aniane, Arboras, Argelliers, Aspiran, Assignan, Aumelas, Aumes, Autignac, Azillanet, Babeau-Bouldoux, Balaruc-les-Bains, Balaruc-le-Vieux, Bassan, Beaufort, Bédarieux, Bélarga, Berlou, Bessan, Béziers, La Boissière, Le Bosc, Boujan-sur-Libron, Le Bousquet-d'Orb, Bouzigues, Brenas, Brignac, Brissac, Cabrerolles, Cabrières, Campagnan, Candillargues, Canet, Capestang, Carlencas-et-Levas, Castelnau-de-Guers, Castelnau-le-Lez, La Caunette, Causse-de-la-Selle, Causses-et-Veyran, Caussiniojouls, Caux, Cazedarnes, Cazilhac, Cazouls-d'Hérault, Cazouls-lès-Béziers, Cébazan, Celles, Cers, Cessenon-sur-Orb, Cesseras, Ceyras, Clapiers, Clermont-l'Hérault, Colombières-sur-Orb, Colombiers, Combaillaux, Corneilhan, Coulobres, Cournonsec, Cournonterral, Creissan, Le Crès, Cruzy, Dio-et-Valquières, Espondeilhan, Fabrègues, Faugères, Félines-Minervois, Florensac, Fontès, Fos, Fouzilhon, Fozières, Frontignan, Gabian, Ganges, Gigean, Gignac, Grabels, Hérépian, Jacou, Jonquières, Juvignac, Lacoste, Lagamas, Lamalou-les-Bains, Lansargues, Laroque, Lattes, Laurens, Lauroux, Lavalette, Lavérune, Lespignan, Lézignan-la-Cèbe, Liausson, Lieuran-Cabrières, Lieuran-lès-Béziers, Lignan-sur-Orb, La Livinière, Lodève, Loupian, Lunas, Magalas, Maraussan, Margon, Marseillan, Mauguio, Maureilhan, Mérifons, Mèze, Minerve, Mireval, Mons, Montady, Montagnac, Montarnaud, Montbazin, Montblanc, Montels, Montesquieu, Montferrier-sur-Lez, Montouliers, Montpellier, Montpeyroux, Mourèze, Mudaison, Murles, Murviel-lès-Béziers, Murviel-lès-Montpellier, Nébian, Neffiès, Nézignan-l'Évêque, Nissan-lez-Enserune, Nizas, Octon, Olargues, Olmet-et-Villecun, Olonzac, Oupia, Pailhès, Paulhan, Pégairolles-de-Buèges, Pégairolles-de-l'Escalette, Péret, Pérols, Pézenas, Pézènes-les-Mines, Pierrerue, Pignan, Pinet, Plaissan, Poilhes, Pomérols, Popian, Portiragnes, Le Pouget, Le Poujol-sur-Orb, Poujols, Poussan, Pouzolles, Pouzols, Prades-le-Lez, Prades-sur-Vernazobre, Prémian, Le Puech, Puéchabon, Puilacher, Puimisson, Puissalicon, Puisserguier, Quarante, Roquebrun, Roquessels, Roujan, Saint-André-de-Buèges, Saint-André-de-Sangonis, Saint-Aunès, Saint-Bauzille-de-la-Sylve, Saint-Bauzille-de-Putois, Saint-Chinian, Saint-Clément-de-Rivière, Saint-Étienne-d'Albagnan, Saint-Étienne-de-Gourgas, Saint-Félix-de-Lodez, Saint-Gély-du-Fesc, Saint-Geniès-de-Fontedit, Saint-Georges-d'Orques, Saint-Guilhem-le-Désert, Saint-Guiraud, Saint-Jean-de-Buèges, Saint-Jean-de-Fos, Saint-Jean-de-la-Blaquière, Saint-Jean-de-Minervois, Saint-Jean-de-Védas, Saint-Julien, Saint-Just, Saint-Martin-de-l'Arçon, Saint-Nazaire-de-Ladarez, Saint-Nazaire-de-Pézan, Saint-Pargoire, Saint-Paul-et-Valmalle, Saint-Pons-de-Mauchiens, Saint-Privat, Saint-Saturnin-de-Lucian, Saint-Thibéry, Saint-Vincent-d'Olargues, Salasc, Saussan, Sauvian, Sérignan, Servian, Siran, Soubès, Soumont, Teyran, Thézan-lès-Béziers, Tourbes, La Tour-sur-Orb, Tressan, Le Triadou, Usclas-d'Hérault, Usclas-du-Bosc, Vailhan, Vailhauquès, Valmascle, Valros, Vendargues, Vendémian, Vendres, Vias, Vic-la-Gardiole, Vieussan, Villemagne-l'Argentière, Villeneuve-lès-Béziers, Villeneuve-lès-Maguelone, Villeneuvette, Villespassans, Villeveyrac, Viols-en-Laval, Viols-le-Fort. |
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika
Dabas faktori
“Huile d'olive du Languedoc” ģeogrāfiskais apgabals dienvidaustrumos paveras uz jūru, bet ziemeļos un rietumos robežojas ar ziemeļu kalniem: Causses, Caroux, Espinouse un Montagne Noire. Šo malu šķērso kalnu ielejas, kuru iztekas, šķērsojot Langedokas līdzenumu, plūst Vidusjūras virzienā. Klintis ir daudzveidīgas: Kausses kaļķakmens un seno masīvu ieži (kristāliskie un metamorfiskie) citos masīvos. Šo ieleju nogāzēs ir olīvu birzis.
Tā daļa, kas saskaras ar Langedokas līdzenumu, ir bagāta ar pauguriem vai nelieliem kaļķakmens plakankalniem. Nereti nogāžu pakājē atrodas koluviālie nogulumi un ledāji, kas ir stipri oļaini un veido lielisku augsni olīvkoku audzēšanai.
Uz dienvidrietumiem Corbières masīvs ir ļoti sadrumstalots. Šo apgabalu veido kaļķakmens joslas, kas mijas ar nelieliem baseiniem, kuri bieži vien izstiepjas mālsmilts klintīs, un to ieskauj ar oļiem bagātas nogāzes, un tas ir labvēlīgs olīvkoku audzēšanai.
Turklāt šajā ģeogrāfiskajā apgabalā valda Vidusjūras klimats: nedaudz lietainu dienu un daudz saules gaismas – no 2 500 līdz 2 900 stundām gadā – un vairāk vai mazāk izteikts vasaras sausums. Šo faktoru kombinācija, kā arī lielais dienu skaits ar spēcīgiem, brāzmainiem vējiem ietekmē stādāmās sugas, kurām jābūt ar Vidusjūras augiem raksturīgajām īpašībām. Tiem jāspēj izturēt sausumu, jāspēj uzkrāt ūdeni veģetatīvajās daļās un jāpielāgo augšanas ātrums lietus sezonām (rudenī un pavasarī), kā to dara olīvkoki.
Šajā apgabalā īpaši izceļas divas šķirnes: ’Lucques' īpaši audzē augstumā, kas reti pārsniedz 300 m virs jūras līmeņa, uz ūdenscaurlaidīgām augsnēm ar samērā nelielu mitruma saturu; 'Lucques' visdrīzāk sastopams saulainā dienvidu nogāzē vai, iespējams, ziemeļu nogāzē, ja augsne ir ļoti labvēlīga, vai vecos augļu dārzos, kas vērsti pret sauli. Šķirne 'Olivière' pielāgojas tādiem pašiem pedoklimatiskajiem apstākļiem kā ’Lucques' un vēsturiski ir sastopama Odas un Ero departamentos.
Cilvēkfaktori
Olīvkoki izplatījās praktiski visā Langedokā no 10. gadsimta vidus iekļuva Vidusjūras pamatproduktu trijotnē – graudaugi, vīnogulāji, olīvkoki, – kuru attīstība turpinājās līdz pat industriālajai revolūcijai.
20. gadsimta sākumā vīna sliktā noieta dēļ valdība sāka veicināt olīvu audzēšanu. Lai modernizētu eļļas spiestuves, pēc vīna rūpniecības parauga tika izveidota kooperatīvā kustība (L'Oulibo izveide Bize-Minervois 1942. gadā); Huilerie coopérative de Clermont-l'Hérault, kas tika izveidota 1920. gadā, un Pignan ražotnes saglabāšana).
No 1945. līdz 1954. gadam Languedoc-Roussillon saražoja 24 % no valstī saražot olīvu eļļas spiešanai, t. i., vidēji 6 400 tonnas gadā. Langedoka-Rusijona 1954. gadā saražoja 10 155 tonnas olīvu eļļas spiešanai, t. i., vairāk nekā 31 % no valstī saražoto olīvu. Pirms 1956. gada salnām Languedokā bija 150 eļļas spiestuves.
Pēc salnām turpina darboties tikai aptuveni desmit speistuves. Pārējās olīvu produktus iepērk ārzemēs. Ēro departamentā ir saglabājies tikai viens kooperatīvs - Clermont l'Hérault. 1956. gadā olīvu produkcijas apjoms Ēro departamentā bija tikai 80 tonnas.
Aizraušanās ar olīveļļas ražošanu, kā arī tehniskais atbalsts, ko sniedza pētniecības struktūras un profesionālās organizācijas, ļāva atdzīvināt šo tradicionālo kultūru un no 20. gadsimta 80. gadiem padarīt olīvu audzēšanu par profesiju.
Šī profesionalizācija ir palīdzējusi labāk regulēt metodes, izvēlēties labvēlīgus zemes gabalus, attīstīt apūdeņošanu, regulāri apgriezt olīvkokus, kas ļauj uzlabot ražīgumu uz hektāru, vienlaikus saglabājot ražotāju zinātību.
Šī zinātība izpaužas dažādos faktoros:
|
— |
lielākoties tiek izmantotas divas šķirnes, kas īpaši pielāgotas ģeogrāfiskā apgabala apstākļiem: 'Lucques' un 'Olivière' kas veido vismaz 60 % no augļu dārzu šķirnēm; |
|
— |
olīvu novākšanai pievērsta uzmanība, novācot tikai veselus augļus no kokiem, kad tie ir pietiekami nobrieduši, bet ne pārmērīgi (olīvas novāc, kad 40-70 % olīvu ir kļuvušas zaļas un dzeltenas). |
|
— |
vidējais ražas novākšanas–smalcināšanas periods atkarībā no novākto olīvu gatavības pakāpes; |
|
— |
tikai mehāniskās smalcināšanas procesi, kuros ņemtas vērā izejvielas īpašības. |
5.2. Produkta specifika
“Huile d'olive du Languedoc” specifiku veido šķirņu maisījums, kurā ir vismaz viena no galvenajām šķirnēm – 'Lucques' un 'Olivière', kuras var jaukt un likt kopā ar tradicionālajām un senajām vietējām šķirnēm. Tam raksturīgs dominējošs tomātu un mandeļu aromāts, ko var papildināt ābolu aromāts.
Šis dominējošais aromāts ir vairāk raksturīgs ģeogrāfiskā apgabala izmantotajām šķirnēm, kā arī tas ir saistīts ar ražas novākšanas paradumiem (vidēja gatavības pakāpe) un pārstrādes paradumiem (ražas novākšanas–smalcināšanas periods ir ne ilgāks par 8 dienām). Sekundārās šķirnes harmoniski papildina aromātu ar zaļumu notīm.
Tā rūgtums ir viegls, bet garša ir mērena.
5.3. Cēloņsakarība starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām
Vietējais kolorīts ir piešķīris “Huile d'olive du Languedoc” savas īpašības. Tādējādi Langedokas olīveļļas savdabīgas īpašības ir saistītas ar:
|
— |
šķirņu pielāgošanu ģeogrāfiskā apgabala apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz divām galvenajām šķirnēm 'Lucques' un 'Olivière', kuras vēsturiski lielā mērā tiek audzētas tikai Langedokā un dažos Rusijonas sektoros ('Olivière' gadījumā). Šīs šķirnes var pilnībā izpausties tikai Langedokas augsnē un klimatiskajos apstākļos. Langedokas olīveļļai īpaši labvēlīgs ir vējš: Langedokas reģionā mistrāls pūš no ziemeļaustrumiem, bet rietenis [tramontane] – no ziemeļrietumiem, ietekmējot Ēro reģiona rietumu daļu. Šo divu elementu apvienojums ir ļoti svarīgs, lai veiksmīgi pārdzīvotu ļoti īso 'Lucques' apputeksnēšanas periodu. Turklāt lielais ļoti vējaino dienu skaits pastiprina sausuma efektu gan vasarā, gan ziemā un atvēsina apkārtējo gaisu ziemā. Šī parādība, kas raksturīga Langedokai, izraisa vēlīnas salnas martā-aprīlī, jo īpaši vietās, kur augsne ir auksta. Šķirne 'Olivière', kas ir izturīga pret aukstumu, ir lieliski pielāgojusies šīm klimatiskajām īpatnībām; |
|
— |
olīvu audzētāju rūpību, kuri no audzēšanas līdz pārstrādei ir pielāgojuši savas metodes šķirnēm:
|
|
— |
ievērot optimālu ražas novākšanas un pārstrādes periodu, lai iegūtu kvalitatīvu un savdabīgu eļļu; |
|
— |
divu šķirņu, kas pārsvarā sastopamas attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, sajaukums. |
Visi šie elementi kopā ļauj iegūt eļļu, kuras augļainuma kvalitāte ir padarījusi to slavenu.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju
https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-52cf74c4-a598-4d13-8ec8-8503a84694ca