(4)

Eiropas transporta tīkla īstenošana rada labvēlīgus apstākļus, veidojot infrastruktūras pamatu, kas ļauj visus transporta veidus padarīt ilgtspējīgākus, cenas ziņā pieejamākus un iekļaujošākus, ilgtspējīgas alternatīvas padarīt plaši pieejamas multimodālā transporta sistēmā un ieviest pareizos stimulus, kas virzītu pārkārtošanos, jo īpaši nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā (ES) [..] [..] par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

(4)

Eiropas transporta tīkla īstenošana rada labvēlīgus apstākļus, veidojot infrastruktūras pamatu, kas ļauj visus transporta veidus visos ES reģionos padarīt ilgtspējīgākus, cenas ziņā pieejamākus un iekļaujošākus, ilgtspējīgas alternatīvas padarīt plaši pieejamas multimodālā transporta sistēmā un ieviest pareizos stimulus, kas virzītu pārkārtošanos, jo īpaši nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Padomes Ieteikumā (ES) [..] [..] par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

(16)

Projektu plānošanas un būvniecības posmā būtu pienācīgi jāņem vērā reģionālo un vietējo iestāžu intereses, kā arī tās sabiedrības daļas intereses, ko ietekmē kopīgu interešu projekts.

(16)

Projektu plānošanas un būvniecības posmā ir pienācīgi jāņem vērā reģionālo un vietējo iestāžu intereses, kā arī tās sabiedrības daļas intereses, ko ietekmē kopīgu interešu projekts.

(52)

Dalībvalstīm būtu jāizveido valsts IPMP atbalsta programma, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ieviešanu un uzlabot koordināciju starp reģioniem un lielām un mazām pilsētām. Šai programmai būtu jāatbalsta reģioni un pilsētu teritorijas kvalitatīvu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādē un jāpastiprina to īstenošanas uzraudzība un izvērtēšana, izmantojot likumdošanas pasākumus, norādījumus, spēju veidošanu, palīdzību un, iespējams, finansiālu atbalstu.

(52)

Dalībvalstīm būtu jāizveido valsts IPMP atbalsta programma, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ieviešanu un uzlabot koordināciju starp reģioniem un lielām un mazām pilsētām. Šai programmai būtu jāatbalsta reģioni un pilsētu teritorijas kvalitatīvu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādē un jāpastiprina to īstenošanas uzraudzība un izvērtēšana, izmantojot likumdošanas pasākumus, norādījumus, spēju veidošanu, palīdzību un, iespējams, finansiālu atbalstu. Lai papildinātu atbalstu no valstu atbalsta programmām, Eiropas Komisija koridoru forumu ietvaros veicina savstarpējo pieredzes apmaiņu starp mezgliem.

(66)

Eiropas transporta koridoriem būtu jāpalīdz attīstīt Eiropas transporta tīkla infrastruktūru tā, lai likvidētu sastrēgumposmus, paplašinātu pārrobežu savienojumus un uzlabotu efektivitāti un ilgtspēju. Tiem būtu jāveicina kohēzija labākas teritoriālās sadarbības ietvaros. Tiem būtu jāpievēršas arī plašākiem transporta politikas mērķiem un jāveicina savstarpēja izmantojamība, transporta veidu integrācija un multimodālas darbības. Koridora pieejai vajadzētu būt pārredzamai un skaidrai, un šo koridoru pārvaldībai nebūtu jārada papildu administratīvais slogs vai izmaksas.

(66)

Eiropas transporta koridoriem būtu jāpalīdz attīstīt Eiropas transporta tīkla infrastruktūru tā, lai likvidētu sastrēgumposmus, paplašinātu pārrobežu savienojumus un uzlabotu efektivitāti un ilgtspēju. Tiem būtu jāveicina kohēzija labākas teritoriālās sadarbības ietvaros. Tiem būtu jāpievēršas arī plašākiem transporta politikas mērķiem un jāveicina savstarpēja izmantojamība, transporta veidu integrācija un multimodālas darbības. Koridora pieejai vajadzētu būt pārredzamai un skaidrai, un šo koridoru pārvaldībai nebūtu jārada papildu administratīvais slogs vai izmaksas. Ar šo pieeju būtu jāveicina arī tādu integrētu pārvaldības struktūru kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupu izveide, kuru mērķis ir paātrināt pārrobežu posmu veidošanu. Lemjot par Eiropas transporta tīkla ieviešanu, Eiropas Komisija un dalībvalstis apspriežas ar reģioniem un šīm ieinteresētajām personām.

f)

“pilsētas mezgls” ir pilsētas teritorija, kurā Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūras elementi, piemēram, ostas, tostarp pasažieru termināļi, lidostas, dzelzceļa stacijas, autoostas, loģistikas platformas un iekārtas un kravas termināļi, kas atrodas pilsētas teritorijā un ap to, ir savienoti ar citiem minētās infrastruktūras elementiem un reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru;

f)

“pilsētas mezgls” ir funkcionāla pilsētas teritorija, kurā Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūras elementi, piemēram, ostas, tostarp pasažieru termināļi, lidostas, dzelzceļa stacijas, autoostas, loģistikas platformas un iekārtas un kravas termināļi, kas atrodas pilsētas teritorijā un ap to, ir savienoti ar citiem minētās infrastruktūras elementiem un reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru;

l)

“multimodāls pasažieru pārvadājumu mezgls” ir savienojuma punkts starp vismaz diviem pasažieru transporta veidiem, kurā tiek nodrošināta ceļošanas informācija, piekļuve sabiedriskajam transportam un pārsēšanās starp transporta veidiem, tostarp piekļuve stāvparkiem, pie kuriem pārsēžas sabiedriskajā transportā, un aktīvajiem transporta veidiem, un kurš darbojas kā saskarne starp pilsētu mezgliem un transporta tīkliem, pa kuriem veic pārvadājumus lielākos attālumos;

l)

“multimodāls pasažieru pārvadājumu mezgls” ir savienojuma punkts starp vismaz diviem pasažieru transporta veidiem, kurā tiek nodrošināta ceļošanas informācija, piekļuve sabiedriskajam transportam un pārsēšanās starp transporta veidiem, tostarp piekļuve stāvparkiem, pie kuriem pārsēžas sabiedriskajā transportā, un aktīvajiem transporta veidiem, un kurš darbojas kā saskarne starp pilsētu mezgliem (un to iekšienē) un transporta tīkliem, pa kuriem veic pārvadājumus lielākos attālumos;

o)

“ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāns” (IPMP) ir dokuments stratēģiskai mobilitātes plānošanai, kura mērķis ir uzlabot pieejamību un mobilitāti funkcionālajā pilsētas teritorijā (arī svārstsatiksmes zonās) cilvēku, uzņēmumu un preču pārvadājumu vajadzībām;

o)

“ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāns” (IPMP) ir dokuments stratēģiskai mobilitātes plānošanai, kura mērķis ir uzlabot pieejamību un mobilitāti funkcionālajā pilsētas teritorijā (arī svārstsatiksmes zonās) cilvēku, uzņēmumu un preču pārvadājumu vajadzībām; ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus var iekļaut esošajos plānos un/vai plašākos plānos, kuros ir integrēti arī zemes izmantošanas plāni, piemēram, ņemot vērā savstarpējo saikni starp zemes izmantošanu un mobilitāti .

z)

“jūras osta” ir zemes un ūdens teritorija, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj galvenokārt veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to piekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, minēto preču saņemšanu un piegādi un pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, kā arī jebkāda cita infrastruktūra, kas vajadzīga transporta operatoriem ostas teritorijā;

z)

“jūras osta” ir zemes un ūdens teritorija, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj galvenokārt veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to piekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, minēto preču saņemšanu un piegādi un pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, kā arī jebkāda cita infrastruktūra, kas vajadzīga transporta operatoriem ostas teritorijā un kas ir piekļuves punkts tirdzniecībai, industriālajām kopām un enerģētikas centriem ;

viii)

reglamentējošo standartu pielāgošana teritoriālajiem apstākļiem;

b)

ir ekonomiskā ziņā dzīvotspējīgs, pamatojoties uz sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi;

b)

ir ekonomiskā ziņā dzīvotspējīgs, pamatojoties uz sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzi , turklāt dzīvotspējas interpretācijā būtu jāņem vērā arī dalībvalstu sociālekonomiskie apstākļi un projektu plašāka ekonomiskā ietekme ;

b)

pēc dalībvalsts pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt citus atbrīvojumus attiecībā uz 2. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pieprasījuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību. Atbrīvojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, vajadzības gadījumā tiek koordinēts un saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

b)

pēc dalībvalsts , reģionālās pašvaldības vai kompetento iestāžu grupas pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt citus atbrīvojumus attiecībā uz 2. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pieprasījuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību un ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā . Atbrīvojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, vajadzības gadījumā tiek koordinēts un saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

c)

ir iespējams dominējošais minimālais līnijas ātrums 160 km/h pasažieru vilcieniem paplašinātā pamattīkla pasažieru pārvadājumu līnijās.

c)

ir iespējams vidējais dominējošais minimālais līnijas ātrums 160 km/h pasažieru vilcieniem paplašinātā pamattīkla pasažieru pārvadājumu līnijās.

b)

pēc dalībvalsts pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt citus atbrīvojumus attiecībā uz 2.–4. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību. Atbrīvojums atbilst Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, ir koordinēts un vajadzības gadījumā saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

b)

pēc dalībvalsts , reģionālās pašvaldības vai kompetento iestāžu grupas pieprasījuma pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt citus atbrīvojumus attiecībā uz 2.–4. punktā minētajām prasībām. Jebkura atbrīvojuma pamatā ir sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīze un novērtējums par ietekmi uz savstarpēju izmantojamību un ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā . Atbrīvojums atbilst Direktīvas (ES) 2016/797 prasībām, ir koordinēts un vajadzības gadījumā saskaņots ar kaimiņos esošo(-ajām) dalībvalsti(-īm).

g)

inovatīvu alternatīvo degvielu tehnoloģiju izstrāde dzelzceļam, piemēram, ūdeņraža izmantošanai posmos, uz kuriem neattiecas elektrifikācijas prasība.

g)

inovatīvu ritošā sastāva un alternatīvo degvielu tehnoloģiju izstrāde dzelzceļam, piemēram, ūdeņraža , biodegvielas vai ar akumulatoriem darbināmu vilcienu izmantošanai posmos, uz kuriem neattiecas elektrifikācijas prasība.

xi)

gājēju infrastruktūra un veloinfrastruktūra.

d)

līdz 2040. gada 31. decembrim: vismaz viena multimodāla kravas termināļa izveidi, kas nodrošina pietiekamu pārkraušanas jaudu pilsētas mezglā vai tā tuvumā.

d)

līdz 2040. gada 31. decembrim: vismaz viena multimodāla kravas termināļa izveidi, kas nodrošina pietiekamu pārkraušanas jaudu pilsētas loģistikas un pēdējā kilometra vajadzībām pilsētas mezglā vai tā tuvumā.

a)

atbalstīt un veicināt transporta dekarbonizāciju, veicot pāreju uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, peldlīdzekļiem un gaisa kuģiem, kā arī citām novatoriskām un ilgtspējīgām transporta un tīkla tehnoloģijām, piemēram, hipercilpu;

a)

atbalstīt un veicināt transporta dekarbonizāciju, veicot pāreju uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, peldlīdzekļiem , dzelzceļa ritošo sastāvu un gaisa kuģiem, kā arī citām novatoriskām un ilgtspējīgām transporta un tīkla tehnoloģijām, piemēram, hipercilpu;

b)

no visaptverošā tīkla izslēdz jūras ostas un lidostas , ja ir uzskatāmi apliecināts, ka pēdējos sešos gados to vidējais satiksmes apjoms ir zemāks par 85 % attiecīgās robežvērtības;

b)

uzsāk uzraudzības procedūru pirms jūras ostu un lidostu izslēgšanas no visaptverošā tīkla, ja ir uzskatāmi apliecināts, ka pēdējos sešos gados to vidējais satiksmes apjoms ir zemāks par 85 % attiecīgās robežvērtības. Uzraudzības procedūrā Komisija ciešā sadarbībā ar kompetentajām iestādēm ņem vērā kvalitatīvos rādītājus un visus iespējamos cikliskuma faktorus, kas var izskaidrot infrastruktūras satiksmes samazināšanos. Transporta apjoma izmaiņas pagaidu vai ārkārtas apstākļu dēļ nav pamats izslēgšanai no tīkla;

4.

TEN-T efektīva darbība. IPMP būtu pienācīgi jāņem vērā dažādu pilsētvides pasākumu ietekme uz pasažieru un kravu pārvadājumu satiksmes plūsmām Eiropas transporta tīklā, lai nodrošinātu (arī bezemisiju transportlīdzekļiem) netraucētu caurbraukšanu, apbraukšanu vai starpsavienojumus caur pilsētu mezgliem un ap tiem. Tas jo īpaši ietver darbības, kuru mērķis ir mazināt satiksmes pārslodzi, uzlabot ceļu satiksmes drošību un likvidēt sastrēgumposmus, kas ietekmē TEN-T satiksmes plūsmas.

4.

TEN-T efektīva darbība. IPMP būtu pienācīgi jāņem vērā dažādu pilsētvides pasākumu ietekme uz pasažieru un kravu pārvadājumu satiksmes plūsmām Eiropas transporta tīklā, lai nodrošinātu (arī bezemisiju transportlīdzekļiem) netraucētu caurbraukšanu, apbraukšanu vai starpsavienojumus caur pilsētu mezgliem un ap tiem. Tas jo īpaši ietver darbības, kuru mērķis ir mazināt satiksmes pārslodzi, uzlabot ceļu satiksmes drošību un likvidēt sastrēgumposmus, kas ietekmē TEN-T satiksmes plūsmas. Vienlaikus TEN-T pasākumos būtu jāņem vērā ietekme uz reģionālo un vietējo transporta plūsmu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu saistībā.