Reģistrācijas pieteikuma publikācija attiecībā uz nosaukumu saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2022/C 478/10)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā pēc publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

Aceite de Madrid

ES Nr.: PDO-ES-02812 – 12.11.2021.

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Aceite de Madrid”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.5. grupa. Eļļa un tauki

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, ko iegūst no olīvkoku (Olea Europea L.) augļiem, izmantojot tikai mehāniskus līdzekļus.

Olīvas novāc tieši no koka, kad tās ir sasniegušas maksimālo — ceturto — gatavības pakāpi.

Fizikāli ķīmiskās īpašības:

—	skābums (izteikts kā oleīnskābe) ≤ 0,5 %,

—	peroksīda skaitliskā vērtība ≤ 14 mekv O2/kg,

—	ultravioletā starojuma absorbcija — K270 ≤ 0,18 un K232 ≤ 2,00,

—	kopējais polifenolu saturs — ne mazāk kā 300 mg/kg.

—	kopējais pigmentu saturs — ne mazāk kā 10 mg/kg.

Nenorādītās vērtības pēc noklusējuma ir juridiski noteiktajās robežās saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem.

Organoleptiskās īpašības

“Aceite de Madrid” organoleptiskā analīze liecina par vidējas līdz augstas intensitātes garšas profilu. Lai eļļu sertificētu, ir nepieciešama vismaz trīs deskriptoru klātbūtne (tiešas vai netiešas ožas sajūtas). Ir jūtami olīvu, mandeļu, zāles, lapu, ābolu, tomātu un banānu aromāta nianses.

Organoleptisko raksturojumu papildina veselīgu, svaigu olīvu un augļu garša, kā arī līdzsvarota rūgtuma un pikantuma pazīmju klātbūtne, kuru intensitāte ir vismaz 2 balles, un to vērtība ir ne vairāk kā par divām ballēm augstāka par augļu garšas vērtību.

Augļu garšas vidējā vērtība	Mf ≥ 3,5
Rūgtuma vidējā vērtība	Augstāka par 2
Pikantuma vidējā vērtība	Augstāka par 2
Līdzsvarotība	Pozitīva rūgtuma un pikantuma vidējā vērtība ir ne vairāk kā par divām ballēm augstāka par augļu garšas vidējo vērtību

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Aceite de Madrid” ir vairāku šķirņu neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, kas ražota no šādu atzītu šķirņu olīvām:

—	pārsvarā esošās šķirnes: “Cornicabra”, “Castellana” un “Manzanilla Cacereña”, no kurām vismaz 80 % ir ģeogrāfiskajā aprakstā norādītajās olīvu audzēs, kurās atrodamas vismaz divas no pārsvarā esošajām šķirnēm, kas paredzētas augstākā labuma neapstrādātas olīveļļas ražošanai;

—	mazākumā esošās šķirnes: “Carrasqueña”, “Gordal”, “Asperilla” un “Redondilla”. Šo mazākumā esošo šķirņu olīvu kopējais daudzums iegūtajā neapstrādātajā augstākā labuma olīveļļā nedrīkst pārsniegt 20 %.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi ražošanas posmi jāveic 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u.c. īpašie noteikumi

Lai saglabātu sertificētas neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas specifiskās īpašības, iepakošanas process notiek attiecīgajā aprakstā norādītajā cilmes vietas nosaukuma ģeogrāfiskajā apgabalā.

Šāda prakse veicina pilnīgu kontroli pār ražošanu un ļauj galīgajā posmā apstrādi veikt pieredzējušiem reģiona ražotājiem. Vietējie ražotāji, protams, vislabāk zina, kā viņu neapstrādātās augstākā labuma olīveļļas reaģē uz darbībām, kas saistītas ar svarīgo iepakošanas procesu, piemēram, dekantēšanas laiku un metodēm, filtrēšanu, filtrēšanas materiāliem, iepakošanas temperatūru, aukstuma režīmu un uzglabāšanu.

Pareiza filtrēšana nodrošina labu komerciālu noformējumu patērētājam un optimālus uzglabāšanas apstākļus, ievērojot paša produkta īpašības, pateicoties izšķīdušo cieto atlikumu un mitruma likvidēšanai, kas pretējā gadījumā izraisītu nepareizu lietošanu un radītu nogulsnes, kuras rada ogļhidrātu un olbaltumvielu anaerobu fermentāciju.

Tā visa galvenais mērķis ir saglabāt produkta tipiskās īpašības līdz pat pēdējam piegādes posmam.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Sertificētas augstākā labuma neapstrādātas olīveļļas iepakojumu marķējumā skaidri redzamā veidā un atsevišķi no pārējās uz etiķetes norādītās informācijas jānorāda vārdi “Aceite de Madrid”, “Denominación de Origen Protegida” vai “D.O.P.”. Marķējumā iekļaujams arī Eiropas Savienības logotips ACVN un, ja nepieciešams, pārbaudes iestādei piederošās produkta sertifikācijas iestādes atbilstības zīme.

Numurēta aizmugurējā etiķete, ko, pamatojoties uz sertifikācijas iestādes ziņojumiem, izsniedz pārvaldes iestāde, garantē, ka neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas ar cilmes vietas nosaukumu atbilst specifikācijai.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ražošanas apgabals atrodas Madrides kopienas dienvidaustrumos, starp Tajo, Jarama, Henares un Tajuña upju ielejām.

Pašvaldību saraksts:

Alcalá de Henares, Ambite, Anchuelo, Aranjuez, Arganda del Rey, Belmonte de Tajo, Brea de Tajo, Campo Real, Carabaña, Colmenar de Oreja, Corpa, Chinchón, Estremera, Fuentidueña de Tajo, Loeches, Mejorada del Campo, Morata de Tajuña, Nuevo Baztán, Olmeda de las Fuentes, Orusco, Perales de Tajuña, Pezuela de las Torres, Pozuelo del Rey, Santorcaz, Los Santos de la Humosa, Tielmes, Titulcia, Torres de la Alameda, Valdaracete, Valdelaguna, Valdilecha, Valverde de Alcalá, Velilla de San Antonio, Villaconejos, Villalbilla, Villamanrique de Tajo, Villar del Olmo un Villarejo de Salvanés.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Aizsargātas neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas ražošanas apgabals atbilst hidroloģiskajam tīklam, ko veido Tajo, Jarama, Henares un Tajuña upju ielejas Madrides dienvidaustrumos.

No fiziskās ģeogrāfijas viedokļa ģeogrāfiskais apraksts attiecas uz apgabalu, ko sauc par ieplaku. Slāņi, kas to veido, galvenokārt ir ķīmiskas lagūnas fācijas, kuras veidojušās miocēna un pliocēna (terciāra) periodā. Apakšā ir miocēna perioda ģipša merģelis un ģipšakmens, no kura veidojies klajās plakankalnes kaļķakmens. Pēdējais, pateicoties tā noturībai pret eroziju, ļāvis izveidoties klajai plakankalnei jeb plato. Ap klajo plakankalni ir metasomatiskie līdzenumi, kuros ir jāizceļ priekšējās nogāzes un kaļķakmens kalnu nogāzes ar vairāk vai mazāk lēzenu slīpumu, kas augšējo strukturālo virsmu savieno ar citu virsmu, kuru veido mīkstāki slāņi (merģelis).

Olīvu audzes galvenokārt aug augsnēs, kas klāj kaļķakmens plakankalnes reljefu, un ar to saistītos slāņus, galvenokārt augstumā virs 700 m.

No augsnes veidošanās viedokļa augsnes atrodas virs kaļķakmens un kaļķa-ģipša nogulumiežu slāņiem, kas tām nodrošina pH vērtību no 8 līdz 8,5, 100 % bāzes piesātinājumu, viendabīgus smilts līdz smilšmāla iežus, kā arī mērenu līdz seklu efektīvo dziļumu.

Kalcija karbonāta bagātinātu noslāņojumu klātbūtne ir raksturīgākā ģeogrāfiskajā apgabalā esošo augšņu iezīme, kas nosaka, ka izteikts pārsvars teritorijā ir augsnēm, kuru noslāņojumi tiek kvalificēti kā kaļķakmens noslāņojumi, galvenokārt Calcixerepts grupā. Karbonātu uzkrāšanās notiek dažādās formās, kas bieži vien rezultātā veido naftas-kalcija noslāņojumus. Augsnes, kurās šie noslāņojumi atrodas salīdzinoši tuvu virskārtai, bieži vien apstrādes rezultātā ir sadrupinātas, tādējādi ļaujot olīvkoku sakņu sistēmai izmantot potenciāli piemērotus C noslāņojumus. Tomēr parasti vērojama sakņu horizontāla augšana, saskaroties ar noslāņojumiem, kas ir ļoti bagāti ar kalcija karbonātu, un ne vienmēr tās ir iecementējušās.

Ražošanas apgabalā ir sastopamas visas zināmās kaļķakmens augsnes.

Gada vidējā temperatūra svārstās no 12 līdz 14 °C, kas ir optimāla olīvkoku augšanai, jo olīvkoku attīstībai nepieciešama temperatūra virs 10 °C.

Svarīgs faktors ir sala periodu iestāšanās un biežums olīvkoku attīstības miera periodā, kad temperatūra var pazemināties no -6 līdz -10 °C. Ja augsnē ir pietiekami daudz mitruma, koki var izturēt šīs ekstrēmās minimālās temperatūras, jo bieži sala periodi iestājas tikai olīvkoku attīstības miera periodā, kas ilgst no decembra līdz martam.

Visā ģeogrāfiskajā apgabalā vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 300-450 mm, kas ir ideāli apstākļi olīvu audzēšanai, kurām labvēlīgs ir klimats ar zemu mitrumu. Nelielais nokrišņu daudzums samazina olīvkoku slimību un kaitēkļu izplatību.

Gaisa relatīvais mitrums ir vēl viens raksturīgs un unikāls klimata rādītājs. Ideālai olīvkoku augšanai gaisa relatīvajam mitrumam jābūt mazākam par 60 %, bet ziedēšanas un augļu nogatavošanās laikā pavasarī un rudenī tam jābūt mazākam par 55 %. Neraugoties uz to, ka ģeogrāfiskajā apgabalā ir sausā tipa termiskais režīms, upes Tajo, Tajuña, Henares un Jarama, kas ieskauj un šķērso ģeogrāfisko apgabalu, veicina labvēlīgu apstākļu rašanos, ko šajā apgabalā rada minimālais gaisa mitrums, lai olīvkoki varētu labi attīstīties.

Šajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir salīdzinoši daudz saules gaismas, kas pārsniedz 2 700 saules apgaismojuma stundas gadā, veicinot olīvkoku augšanu visās to attīstības fenoloģiskajās fāzēs.

Cilvēkfaktori

Ģeogrāfiskā apgabala specifika, kas saistīta ar cilvēkfaktoriem, izceļas ar agronomisko un olīvu audzēšanas praksi, kura vērsta uz augļu sākotnējo īpašību saglabāšanu un to turpmāku izpausmi sertificētās neapstrādātās augstākā labuma olīveļļās.

Olīvas novāc tieši no koka, nevis no zemes, kad tām ir ceturtā — maksimālā gatavības pakāpe, un to dara ar metodēm, kuras izmantojot, augļi tiek saglabāti veseli, turklāt no koka obligāti jānoplūc nebojātas un svaigas olīvas.

Transportēšana uz smalcināšanas iekārtu vienmēr notiek tā, lai izvairītos no augļu sabojāšanas un iznīcināšanas, un nevienā no ražošanas procesa posmiem netiek pieļauta to uzkrāšana.

Mīcīšanas temperatūra nekad nedrīkst pārsniegt 27 °C, un neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa jāuzglabā temperatūrā no 13 līdz 25 °C.

Olīvu audzēšana Madridē ir pazīstama jau kopš romiešu laikiem, bet tās īstais sākums un nostiprināšanās sakrita ar arābu ierašanos, kuri atveda jaunas šķirnes, ieviesa jaunas metodes un panāca ražošanas apjoma pieaugumu.

Saistībā ar romiešu klātbūtni Tajuña, Jarama un Henares upju ielejās ir saglabājušās liecības par īpašumu un saimniecību izveidi auglīgākajās zemēs. Šajā sakarā arheoloģiskajos izrakumos, kas veikti Verdugal, Las Dehesas un Casa de Tacona anklāvos un citviet, ir atklāti pierādījumi par olīvu audzēšanu un neapstrādātas olīveļļas ražošanu, kas datējami ar mūsu ēras 3. gadsimtu.

5.2.   Produkta specifikācija

Ģeogrāfiskajā apgabalā tiek audzētas šādas olīvkoku šķirnes: “Cornicabra”, “Castellana”, “Manzanilla Cacereña”, “Carrasqueña”, “Gordal”, “Asperilla” un “Redondilla”. Tās ir šķirnes, kas pielāgotas ģeogrāfiskā apgabala augsnes un klimata apstākļiem. Šīs šķirnes laika gaitā ir saglabājušās dabiskās atlases rezultātā. Tās ir lieliski pielāgojušās apgabalā valdošajiem apstākļiem un ir daudzšķirņu identitātes garants ar savām unikālajām īpašībām, kas nav sastopamas nevienā citā olīvu audzēšanas apgabalā pasaulē.

Jāatzīmē, ka audzēšanas ģeogrāfiskais apgabals ir pārejas teritorija starp dominējošiem vienas šķirnes ražošanas apgabaliem. Proti, šis olīvu audzēšanas apgabals atrodas starp “Cornicabra” šķirnes audzēšanas apgabalu Toledo (dienvidos) un “Castellana” šķirnes audzēšanas apgabalu La Alcarria (austrumos), kuros tiek audzētas arī šķirnes “Manzanilla Cacereña”, “Carrasqueña”, “Gordal”, “Asperilla” un “Redondilla”.

Šis dabiskais galveno un maznozīmīgo šķirņu apvienojums ļauj iegūt unikālus organoleptiskos rādītājus, kas ir vēl viena unikāla atšķirīga iezīme.

Pētījumos iegūtie rezultāti liecina par ievērojamām kopējā pigmenta satura vērtībām, kas ir interesants apstāklis, ņemot vērā tā antioksidatīvo iedarbību gaismas trūkuma apstākļos. Tiek ziņots par dažādām pakāpēm un līmeņiem atkarībā no konkrētā zinātniskā darba, kas veikts attiecīgajā audzēšanas apgabalā.

Ģeogrāfiskā apgabala olīvkoku un neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu īpašību pētījumi regulāri apstiprina eļļas “Aceite de Madrid” antioksidanta īpašības, pieprasot, jo kopējais polifenola saturs ekstrakcijas laikā pārsniedz 300 ppm.

Eļļai “Aceite de Madrid” ir sarežģīts organoleptiskais raksturojums ar vidēju līdz augstu intensitāti un skaidri jūtamu vismaz trīs deskriptoru klātbūtni. Ir jūtami olīvu, mandeļu, zāles, lapu, ābolu, tomātu un banānu aromāti. Organoleptisko raksturojumu papildina patīkams veselīgu, svaigu olīvu un augļu aromāts, kā arī līdzsvarota rūgtuma un pikantuma klātbūtne.

5.3.   Cēloniska saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta īpašībām

Ģeogrāfiskā apgabala augsnes īpašības, kas norādītas fiziskās vides raksturojumā, liecina, ka augsnes ir kaļķainas, ar pH līmeni no 8 līdz 8,5, 100 % bāzes piesātinājumu, mērenu vai seklu faktisko dziļumu, turklāt klimatiskajiem apstākļiem raksturīgs neliels nokrišņu daudzums un sals, un tas viss veido selektīvu ekosistēmu. Laika gaitā šīs īpašības ir ļāvušas saglabāties šķirnēm, kas dabiskās atlases rezultātā ir atzītas par ideāli pielāgotām šai videi (Rallo y col. 2005), piedāvājot galaproduktu, kas ir īpašs un atšķirīgs no citiem pasaules olīvu audzēšanas reģioniem.

Apgabalā audzētās un atzītās olīvu šķirnes iztur ekstremālas temperatūras, pat salu. Tādējādi šīm pielāgotajām šķirnēm ir augsts polifenolu kopējais saturs, kas ir saistīts ar skarbajiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, agrīniem selektīviem ražas novākšanas periodiem un ekskluzīvai daudzšķirņu ietekmei, ko tās atspoguļo.

Produkta aprakstā norādītais ražas novākšanas laiks, kā arī agronomiskā un eļļas ražošanas prakse ar tūlītēju augļu piegādi uzreiz pēc ražas novākšanas, zemās temperatūras un saīsinātais apstrādes laiks ļauj iegūt īpašu kopējo pigmentu saturu, kas ir tieši saistīts ar šiem apstākļiem, un noteikt, ka vērtībām ir jāpārsniedz 10 ppm, lai eļļa būtu atbilstīgā kvalitātē.

Iepriekš minētie skarbie augsnes un klimatiskie apstākļi dažkārt ietekmē olīvkoku audzēšanu. Šāda situācija, kas aprakstīta zinātniskajā literatūrā, izraisa augu reakciju, kas pastiprina neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas organoleptiskos deskriptorus (Civantos y col. 1999). Proti, tas ir uzsvērts šajā ražošanas noteikumā, kurā paredzēts, ka jābūt skaidri jūtamai augļu garšai ar minimālo vērtību 3,5 intensitātes balles.

Sarežģītie organoleptiskie rādītāji, ko paaugstina minimāli nepieciešamā trīs augļu garšu klātbūtne, ir tieši saistīti ar eļļas “Aceite de Madrid” daudzšķirņu raksturu, kas bagātina katras šķirnes organoleptiskos deskriptorus. Šo realitāti ietekmē arī īpašie klimatiskie apstākļi, kas noteiktos audzēšanas periodos ir labvēlīgi ar savu minimālo gaisa mitrumu, kurš veidojas, pateicoties ģeogrāfiskajā aprakstā norādīto upju būtiskajai klātbūtnei un šai teritorijai raksturīgajam salīdzinoši lielajam saulaino dienu skaitam.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

https://www.comunidad.madrid/sites/default/files/doc/medio-ambiente/06_32pliegodecondiciones.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.