EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52022IP0203

Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. maija rezolūcija par stabilitātes, drošības un demokrātijas apdraudējumu Rietumāfrikā un Sāhelā (2022/2650(RSP))

OV C 465, 6.12.2022, p. 137–146 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 465, 6.12.2022, p. 126–126 (GA)

6.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 465/137


P9_TA(2022)0203

Stabilitātes, drošības un demokrātijas apdraudējums Rietumāfrikā un Sāhelā

Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. maija rezolūcija par stabilitātes, drošības un demokrātijas apdraudējumu Rietumāfrikā un Sāhelā (2022/2650(RSP))

(2022/C 465/12)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā (1) un 2021. gada 25. marta rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju — partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai (2),

ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par stāvokli Čadā (3),

ņemot vērā 2021. gada 25. novembra rezolūciju “Cilvēktiesību pārkāpumi, ko izdara privāti militārie un apsardzes uzņēmumi, jo īpaši Vāgnera grupa” (4),

ņemot vērā 2022. gada 17. februāra rezolūcijas par 2021. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (5) un par 2021. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (6),

ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu (7),

ņemot vērā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un ES 41. Apvienoto parlamentāro asambleju (APA), kas notika Strasbūrā (Francija) no 2022. gada 1. līdz 3. aprīlim,

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

ņemot vērā Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) protokolu par demokrātiju un labu pārvaldību,

ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) dokumentu “Programma 2063”,

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kas stājās spēkā 2005. gada 14. decembrī,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (8) (Kotonū nolīgums) un grozīts 2005. un 2010. gadā (9),

ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), it īpaši 16. mērķi par taisnīgas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veicināšanu ilgtspējīgai attīstībai,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (10),

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020)0004),

ņemot vērā 2016. gada septembra stratēģiju Sāhelas piecu valstu grupas (Sāhelas G5) valstu drošībai un attīstībai, 2020. gada februāra integrēto prioritāro darbību satvaru, Sāhelas aliansi un partnerību drošībai un stabilitātei Sāhelā,

ņemot vērā Eiropadomes locekļu un Sāhelas G5 dalībvalstu 2020. gada 28. aprīļa kopīgo deklarāciju,

ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) un ES ārlietu ministru otrās sanāksmes, kas notika 2021. gada 25. un 26. oktobrī, kopīgo paziņojumu,

ņemot vērā Sāhelas konferenci, kas notika Parīzē 2022. gada 17. februārī,

ņemot vērā 2022. gada 17. un 18. februārī notikušā Sestā ĀS un ES samita kopīgo deklarāciju,

ņemot vērā Padomes 2022. gada 21. februāra sanāksmes secinājumus, ar kuriem pagarina un pastiprina koordinētas klātbūtnes jūrā koncepcijas īstenošanu Gvinejas līcī,

ņemot vērā Padomes 2020. gada 25. februāra Lēmumu (KĀDP) 2020/253, ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2018/906, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā (11),

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2021. gada 30. augusta Rezolūciju Nr. 2590 (2021) par to sankciju atjaunošanu, kuras noteiktas ar Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2374 (2017), un ekspertu grupas Mali jautājumos pilnvaru laika pagarināšanu līdz 2022. gada 30. septembrim,

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 11. novembra ziņojumu ANO Drošības padomei par Sāhelas piecu valstu grupas apvienotajiem spēkiem,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 1. marta Rezolūciju A/ES-11/1 par agresiju, kas vērsta pret Ukrainu,

ņemot vērā ANO Sieviešu, miera un drošības programmu,

ņemot vērā ĀS Miera un drošības padomes 2022. gada 31. janvāra sanāksmē pieņemto paziņojumu par stāvokli Burkinafaso,

ņemot vērā ĀS Komisijas priekšsēdētāja 2021. gada 6. augusta paziņojumu pēc teroristu uzbrukumiem Burkinafaso, Mali, Nigērā un Čadā,

ņemot vērā ĀS Komisijas priekšsēdētāja 2022. gada 24. janvāra paziņojumu par stāvokli Burkinafaso,

ņemot vērā ECOWAS valstu un to valdību vadītāju 2022. gada 3. februāra ārkārtas samitu par politisko situāciju Burkinafaso, Gvinejā un Mali,

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Žuzepa Borela 2022. gada 26. janvāra paziņojumu par Burkinafaso,

ņemot vērā ĀKK un ES APA 2017. gada 21. jūnijā pieņemto rezolūciju par situāciju drošības jomā Sāhelas un Sahāras reģionā,

ņemot vērā ĀKK un ES APA 2021. gada 11. marta rezolūciju par demokrātiju un konstitūcijas ievērošanu ES un ĀKK valstīs, 2021. gada 28. septembra rezolūciju par parlamentu iespējamo lomu starptautiskās drošības stiprināšanā un 2019. gada 21. novembra rezolūciju par sociālo mediju ietekmi uz pārvaldību, attīstību, demokrātiju un stabilitāti,

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā attiecīgajos reģionos apvienotie draudi, kas saistīti ar nabadzību, sociālo pamatpakalpojumu nepieejamību, klimata pārmaiņām, bruņotajiem teroristu grupējumiem, piekļuves zemei un resursiem izraisīto pieaugošo vardarbību starp kopienām, pārtikas nodrošinājuma trūkumu, cilvēku pārvietošanu un uz dzimumu balstīto vardarbību, ir radījuši sarežģītu nestabilitātes un nedrošības kontekstu;

B.

tā kā Sāhelai un Rietumāfrikai ir izšķiroša loma visa Āfrikas kontinenta drošības un stabilitātes nodrošināšanā; tā kā situācija drošības jomā šajos reģionos pēdējos gados ir strauji pasliktinājusies, apdraudot reģionālo un starptautisko stabilitāti; tā kā kopš Gadafi režīma krišanas Lībijā 2011. gadā vardarbība Sāhelā arvien vairāk pastiprinās un tā rezultātā Sāhela ir viens no reģioniem, kuru visvairāk skar nelikumīgu kājnieku ieroču izplatīšana; tā kā Sāhela ir viens no nabadzīgākajiem reģioniem pasaulē;

C.

tā kā 2013. gadā pēc Mali valdības lūguma Francijas armija sāka operāciju “Serval”, lai no Mali ziemeļiem izdzītu džihādistu un citus militāros nemiernieku grupējumus, jo tie jau bija sākuši iespiesties Mali centrālajā daļā; tā kā Francijas armija veiksmīgi izpildīja šīs misijas mērķi;

D.

tā kā pēdējos gados ir sāktas daudzas starptautiskas misijas un iniciatīvas, to skaitā ANO Daudzdimensionālā integrētā stabilizācijas misija Mali 2013. gadā, Eiropas Savienības spēju veidošanas misija Nigērā 2012. gadā, Eiropas Savienības apmācības misija Mali (MINUSMA) 2013. gadā, Eiropas Savienības spēju veidošanas misija Nigērā 2014. gadā, operācija “Barkhane” 2014. gadā, Sāhelas G5 2014. gadā, Sāhelas G5 apvienotie spēki 2017. gadā, Sāhelas alianse 2017. gadā, Koalīcija Sāhelai 2020. gadā un Takubas darba grupa 2020. gadā; tā kā pēdējā desmitgadē Āfrikas drošības institūcijas miera atbalsta operācijās kontinentā ir izvietojušas tūkstošiem lielu personālu; tā kā šīm intervencēm joprojām trūkst spēju atrisināt drošības problēmas reģionā;

E.

tā kā, cīnoties par Sāhelas reģiona drošību, ir nogalināti vairāk nekā 200 ANO miera uzturēšanas spēku locekļu un vairāk nekā 50 Francijas karavīru, kas uz turieni bija nosūtīti Serval un Barkhane misijas ietvaros, kā arī daudzi Āfrikas karavīri; tā kā daudzi Eiropas un ANO karavīri tika ievainoti laikā, kad tie bija izvietoti šajā reģionā;

F.

tā kā, neraugoties uz daudzkārtējiem Sāhelas valstu un starptautiskās sabiedrības miera uzturēšanas centieniem, stāvoklis reģionā joprojām ir ļoti nestabils; tā kā teroristu grupējumi, to skaitā pie Da'esh piederoši islāma teroristi, tādi kā Boko Haram un “Islāma valsts Rietumāfrikas provincē” (ISWAP), ir pastiprinājuši savu klātbūtni Sāhelā un Rietumāfrikā un ir atbildīgi par masveida nogalināšanu, spīdzināšanu, seksuālo vardarbību, piespiedu pazušanu, laupīšanu un piespiedu pārvietošanu; tā kā 2020. gadā strauji palielinājās slepkavību skaits, kuras cita starpā tiek piedēvētas islāmistu vardarbībai, un tā kā saskaņā ar Āfrikas Stratēģisko pētījumu centra sniegto informāciju kopējais nogalināto skaits sasniedza 4 250; tā kā septiņās Sāhelas reģiona valstīs piespiedu kārtā tika pārvietoti vairāk nekā 7,7 miljoni cilvēku; tā kā Sāhelā pašlaik ir vairāk nekā 3 miljoni iekšzemē pārvietotu personu;

G.

tā kā dažādo savstarpēji cieši saistīto krīžu rezultātā ir palielinājusies vajadzība pēc humānās palīdzības; tā kā Sāhelas centrālajā daļā steidzama humānā palīdzība pašlaik ir nepieciešama 20 miljoniem cilvēku; tā kā pret šo krīzi īpaši neaizsargāti ir sievietes un bērni, kas arī īpaši cieš no tās;

H.

tā kā drošība, attīstība un pamata cilvēktiesību aizsardzība cita citu pastiprina un ir nepieciešamas ilgstoša miera radīšanai; tā kā šāds ilgtspējīgs miers tiks panākts tikai tad, ja tiks novērsti nedrošības pamatcēloņi, to skaitā nabadzība, korupcija, bads un resursu nepietiekamība;

I.

tā kā drošības problēmas Rietumāfrikas un Sāhelas valstīs atšķiras pēc to būtības; tā kā šīs problēmas ietver to teroristu organizāciju darbības, kurām ir saikne ar starptautiskiem džihādistu tīkliem, etniskus un cilšu konfliktus, ar piekļuvi dabas resursiem saistītas sadursmes, paramilitāru grupējumu un drošības dienestu ārpustiesas darbības, bruņotas sacelšanās, separātistu konfliktus un politisku un ar vēlēšanām saistītu vardarbību;

J.

tā kā Eiropas un Āfrikas drošība ir cieši savstarpēji saistīta; tā kā teroristi, bruņoti grupējumi, paramilitāri grupējumi un cilvēku tirgotāji izmanto virkni sarežģītu savstarpēji pārklājošos problēmu reģionā, to skaitā nabadzību, sociālo pamatpakalpojumu pieejamības trūkumu, nepietiekamu pārtikas nodrošinājumu, atmežošanu, vides degradāciju, institūciju vājo veiktspēju, korupciju un uzticēšanas valstij trūkumu;

K.

tā kā reģionu smagi skar klimata pārmaiņas; tā kā tas var izraisīt turpmāku destabilizāciju; tā kā ekonomiskā sociālā un ar vidi saistītā marginalizācija rada nopietnu radikalizācijas risku;

L.

tā kā parāda slogs veicina valstu vispārējās stabilitātes apdraudējumu Sāhelas un Rietumāfrikas reģionā;

M.

tā kā spēju risināt minētās drošības problēmas vēl vairāk ir pavājinājusi Covid-19 pandēmija;

N.

tā kā demokrātijas nostiprināšanu Rietumāfrikā un Sāhelā apdraud arī militārie apvērsumi, nedemokrātiskas konstitucionālās izmaiņas, tautas protestu apspiešana, pulcēšanās, vārda un preses brīvības ierobežojumi, kā arī opozīcijas partijām un politiķiem noteiktie ierobežojumi;

O.

tā kā papildus drošības apdraudējumam demokrātisko konsolidāciju Rietumāfrikā un Sāhelas Āfrikā apdraud arī korupcija, iedzīvotāju protestu un pulcēšanās apspiešana, vārda un preses brīvības ierobežojumi, opozīcijas partijām un politiķiem noteikti ierobežojumi, prezidenta pilnvaru termiņa un citu konstitucionālo noteikumu neievērošana un nespēja nodrošināt iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas pārvietotajiem iedzīvotājiem;

P.

tā kā ES, ĀS, ECOWAS un citas starptautiskas organizācijas pēdējos 20 gados Rietumāfrikas un Sāhelas valstīs ir nosūtījušas vēlēšanu novērošanas misijas; tā kā ir publicēti visaptveroši ziņojumi, kas ietver būtiskus reformu ieteikumus, no kuriem tikai daži ir tikuši apspriesti;

Q.

tā kā saskaņā ar 2021. gada korupcijas uztveres indeksu korupcijas līmenis Rietumāfrikas valstīs ir nevienmērīgs un korupcijas apkarošanas reformu jomā labākie rezultāti ir Kaboverdei un Senegālai, bet vieni no sliktākajiem — Libērijai, Mali un Nigērijai;

R.

tā kā, palielinoties drošības problēmām un sabiedrības neapmierinātībai ar valdību un starptautisko sabiedrību, ir notikušas vairākas publiskas demonstrācijas, kuru dalībnieki pieprasīja veikt turpmākas valdības reformas un uzlabot situāciju drošības jomā; tā kā reģionālās pārvaldes iestādes jau ilgstoši tiek apsūdzētas korupcijā un nepotismā un tā kā šo apsūdzību dēļ arvien vairāk mazinās uzticēšanās valdībai un tās institūcijām un apmierinātība ar tām;

S.

tā kā vispārējais stāvoklis demokrātijas un drošības sadarbības jomā Sāhelā būtiski pasliktinājās, kad Mali un Burkinafaso militārie spēki gāza valsts valdību: Mali — 2020. gada augustā un pēc tam vēlreiz 2021. gada maijā, kad militārie spēki gāza valdību, kuru tie bija iepriekš iecēluši, un Burkinafaso — 2022. gada janvārī, kad tur notika valsts apvērsums; tā kā tas liecina par dziļi iesakņojušos krīzi reģionā;

T.

tā kā ECOWAS un ĀS ir vairākkārt organizējušas apmaiņas un vizītes uz Mali un Burkinafaso, lai nodrošinātu starpniecību un panāktu kompromisu starp dažādajām iesaistītajām personām; tā kā ECOWAS vairākkārt ir uzsvērusi, cik svarīgi ir noteikt skaidru grafiku demokrātisko procesu atsākšanai, tostarp drīzu datumu demokrātiskām vēlēšanām;

U.

tā kā pēc valsts apvērsuma Gvinejā 2021. gada septembrī un prezidenta Alpha Condé apcietināšanas, kuru nesen atbrīvoja, valsts joprojām būs izslēgta no ECOWAS, līdz tajā tiks atjaunota konstitucionālā kārtība; tā kā militārajām iestādēm tika noteikts termiņš — 2022. gada 25. aprīlis —, līdz kuram jāsniedz sīkāka informācija par savu pārejas plānu; tā kā minētajā dienā tās pieprasīja jaunu termiņu pārejas grafika iesniegšanai;

V.

tā kā valsts konstitucionālās kārtības un tiesiskuma ievērošana ir ļoti svarīga gan miera un stabilitātes nodrošināšanai, gan terorisma apkarošanai un militārās drošības nodrošināšanai; tā kā demokrātijas principu ievērošanai, tostarp pārredzamu un iekļaujošu vēlēšanu rīkošanai, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka valdībām ir plašas publiskās pilnvaras; tā kā iedzīvotāji atbalsta patiesus demokrātiskos procesus un tiecas pēc taisnīgas līdzdalības tajos;

W.

tā kā valstu parlamentu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā par drošības jautājumiem ir ļoti svarīga, lai attīstītu ilgstošu drošību un sabiedrības stabilitāti;

X.

tā kā drošība, attīstība un pamata cilvēktiesību aizsardzība cita citu pastiprina un ir nepieciešamas ilgstoša miera radīšanai;

Y.

tā kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības iespēju sašaurināšana un preses brīvības ierobežošana dažās Rietumāfrikas un Sāhelas valstīs rada būtiskas problēmas demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā;

Z.

tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt Rietumāfrikas un Sāhelas reģiona drošību un attīstību, izmantojot politiskas, diplomātiskas un humanitāras partnerības, tostarp sniedzot tehnisko atbalstu drošības sektora reformai, militārai un policijas apmācībai, vēlēšanu procesiem un pārskatatbildībai, kā arī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu;

AA.

tā kā ĀS ir tuva ES partnere miera un stabilitātes centienos; tā kā reģionālās drošības procesa dalībnieku, to skaitā ECOWAS un ĀS Āfrikas rezerves spēku, mērķi pārklājas ar ES ieinteresētību palīdzēt grūtībās nonākušām valstīm nodrošināt mieru un labklājību; tā kā ES un ĀS līderi ir vienojušies veicināt sadarbību miera un drošības jomā Āfrikas kontinentā; tā kā ĀS un ES saprašanās memorands par mieru, drošību un pārvaldību un Eiropas Miera mehānisms ir paredzēti, lai cīnītos pret nestabilitāti, radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu un ar integrētas pieejas palīdzību pievērstos visam konflikta ciklam;

AB.

tā kā Sāhelas G5, ko atbalsta ES un ĀS, nodrošina drošību un reģionālo attīstību, cenšoties apkarot terorismu un radīt stabilitāti Sāhelas reģionā; tā kā Sāhelas G5 valstis saskaras ar problēmām progresa panākšanā un sabiedrības atbalsta saglabāšanā; tā kā ES finansētās darbības konflikta novēršanai, starpniecībai, dialogam un izlīgumam joprojām ir ierobežotas;

AC.

tā kā visi starptautiskās sabiedrības centieni ietvēra ļoti spēcīgus demokrātisko un drošības sektora reformu elementus; tā kā lielākā daļa reģiona valstu cieš no tā, ka tām trūkst spēju efektīvi īstenot tik ļoti nepieciešamās reformas;

AD.

tā kā ārvalstu privāto militāro un drošības uzņēmumu klātbūtne Rietumāfrikā turpina destabilizēt reģiona drošību un politisko vidi; tā kā Mali kopš 2021. gada beigām pēc militārās huntas uzaicinājuma atrodas tā sauktā Vāgnera grupa — Krievijas valdībai pietuvināta algotņu grupa; tā kā pastāv apgalvojumi, ka Vāgnera grupa izmanto Krievijas militāro infrastruktūru un ka Krievijas Aizsardzības ministrija ir iesaistīta tās locekļu finansēšanā, vervēšanā, apmācībā un aizsardzībā; tā kā Vāgnera grupa tiek apsūdzēta smagu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanā;

AE.

tā kā ANO eksperti ir nonākuši pie kopīga secinājuma, ka Vāgnera grupa Centrālāfrikas Republikā ir vainojama smagos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos, to skaitā masveida tūlītēju nāvessoda izpildē, patvaļīgā aizturēšanā, seksuālā vardarbībā, izlaupīšanā, piespiedu pazušanā un spīdzināšanā nopratināšanas laikā;

AF.

tā kā Krievija ir aktīvi izplatījusi un turpina izplatīt dezinformāciju visā Sāhelā, lai deleģitimizētu Eiropas iniciatīvas, kuru mērķis ir radīt stabilitāti un drošību, lai palīdzētu reģionam;

AG.

tā kā ES un tās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas ir tikušas pakļautas dezinformācijas kampaņām un tām steidzami jānodrošina līdzekļi efektīvai stratēģiskai komunikācijai; tā kā dezinformācija ir aizgājusi pat tik tālu, ka Francijas militārpersonas nepatiesi tika apsūdzējusi masveida slepkavībā Gossi apgabalā Mali, lai gan pierādījumi liecina par to, ka Mali iedzīvotāji un par piederību Vāgnera grupai aizdomās turēti ārzemnieki ir atbildīgi par atbaidošā veidā izdomātu un maldinošu faktu safabricēšanu;

AH.

tā kā Mali pārejas perioda valdības institūciju radīto daudzo šķēršļu dēļ starptautisko procesu dalībnieki ir secinājuši, ka vairs netiek izpildīti nosacījumi tam, lai turpinātu militāro iesaisti Mali;

AI.

tā kā pēc Āfrikas partneru lūguma Eiropas un starptautiskās arēnas dalībnieki ir vienojušies turpināt kopīgo rīcību cīņā pret terorismu Sāhelas reģionā, tostarp Nigērā un Gvinejas līcī, un ir sākuši politiskas un militāras konsultācijas ar tiem, lai līdz 2022. gada jūnijam izstrādātu šīs kopīgās rīcības noteikumus;

AJ.

tā kā situācija Sāhelā ir cieši saistīta ar situāciju Gvinejas līcī; tā kā pirātisms joprojām rada draudus drošībai Gvinejas līcī; tā kā Padome ir par diviem gadiem pagarinājusi koordinētās klātbūtnes jūrā īstenošanu Gvinejas līcī,

1.

stingri nosoda vardarbību un cilvēku bojāeju Rietumāfrikā un Sāhelas reģionā, tostarp saistībā ar militārām operācijām izdarītos pārkāpumus, un pauž bažas par aizvien lielāko nestabilitāti Sāhelā, kas apdraud drošību un stabilitāti apkārtējās valstīs un kam ir dziļas reģionālas un starptautiskas sekas; pauž solidaritāti un izsaka līdzjūtību visu to personu tuviniekiem, kas cietušas no teroristu uzbrukumiem visā reģionā; atkārtoti pauž stingru atbalstu Rietumāfrikas un Sāhelas Āfrikas iedzīvotājiem un viņu centieniem panākt mieru, cilvēktiesības, drošību, stabilitāti, ekonomisko attīstību un sociālo un demokrātisko progresu; pauž atzinību par vietējo un starptautisko dalībnieku daudzajiem centieniem veicināt mieru un progresu visā reģionā; atzīst, ka drošības situācija Sāhelā joprojām ir milzīgs izaicinājums un daudzi civiliedzīvotāji cieš no drošības neesamības un ir kļuvuši par teroristu uzbrukumu upuriem;

2.

uzsver — lai visaptveroši reaģētu uz problēmām, ar kurām saskaras Rietumāfrika un Sāhela, ir nepieciešama drošības, klimata, attīstības un tirdzniecības politikas koordinācija;

3.

pauž dziļas bažas par demokrātijas stāvokli Sāhelas reģionā un nesenajiem valsts apvērsumiem šajā reģionā; aicina visus apvērsumu vadītājus noteikt skaidrus ierobežojumus attiecībā uz politisko pārejas periodu ilgumu, nodrošināt ātru atgriešanos pie konstitucionālās kārtības, tiesiskuma un civilajām valdībām, kā arī veicināt pārredzamu un iekļaujošu vēlēšanu organizēšanu;

4.

atkārtoti pauž stingru nostāju, ka jebkādai ilgtermiņa drošības un politiskajai sadarbībai ar ES dalībniekiem būs nepieciešami reālistiski grafiki demokrātijas atjaunošanai, tostarp skaidri un izmērāmi starpposma mērķrādītāji; atgādina, ka bez šādiem reālistiskiem grafikiem jebkāda turpmāka sadarbība ar ES dalībniekiem tiks apšaubīta;

5.

norāda, ka apvērsumi apdraud centienus stiprināt tiesiskumu un apliecināt valdības darbību demokrātisko leģitimitāti; atgādina, ka patiesai pārejai uz demokrātiju un reformām ir jānotiek civilpersonu vadībā un jādod iespēja pilnībā un aktīvi iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sievietes, jauniešus un opozīcijas partijas; mudina Rietumāfrikas un Sāhelas reģiona valstu iestādes ievērot un aizsargāt mediju brīvību un pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību;

6.

uzsver, ka visā reģionā ir vajadzīgi patiesi nacionāli dialogi, iesaistot visus pilsoniskās sabiedrības slāņus, lai izklāstītu skaidru nākotnes redzējumu par demokrātiju, tostarp konkrētus mērķus, par kuriem kopīgi vienojas un kurus atbalsta dažādi nemilitāri un nevalstiski dalībnieki; aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt veicināt šādu dialogu, piedāvājoties uzņemties starpnieka lomu;

7.

uzsver, ka vienotība ir labākais veids, kā risināt daudzās problēmas, ar kurām saskaras reģions; tāpēc atbalsta Āfrikas Savienības paziņotos pasākumus un ECOWAS veiktos pasākumus demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai;

8.

aicina visu Sāhelas reģiona valstu militāro vadību pildīt savas starptautiskās saistības, tostarp pilnībā ievērot cilvēktiesības; atbalsta ECOWAS centienus izstrādāt cilvēktiesību reformu un pārskatatbildības ceļvedi, lai, cenšoties holistiski atrisināt dažādās krīzes, novērstu turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus;

9.

atgādina, ka NDICI — “Eiropa pasaulē” neatbalsta konkrētu tādu operāciju finansēšanu, kas saistītas ar militāro vai valsts drošības sektoru vai kas var izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus partnervalstīs; atzīst daudzās problēmas, ar kurām saskaras Sāhelas un Sahāras teritorijas, piemēram, klimata pārmaiņas, ekonomikas krīzes un teroristu uzbrukumi; aicina Eiropu izrādīt lielāku solidaritāti, politiski un militāri atbalstot šo reģionu, cita starpā ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību, nodrošinot aizsardzībai pietiekamu apmācību bruņojuma jomā un cilvēktiesību attīstīšanu un ievērošanu; aicina visas ES dalībvalstis pildīt savas saistības cilvēktiesību jomā un atturēties no ieroču nodošanas, kas varētu veicināt cilvēktiesību pārkāpumus Rietumāfrikā un Sāhelā;

10.

atgādina, ka Āfrikas jaunatnei var būt svarīga loma pārticīgas reģiona nākotnes veidošanā; aicina palielināt sieviešu iekļaušanu un aktīvu līdzdalību demokrātiskā lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, kā arī miera veidošanas un izlīguma centienos; nosoda seksuālas vardarbības izmantošanu un visu veidu iebiedēšanu konflikta situācijās;

11.

uzsver, ka iedzīvotāju pieaugošā nabadzība ir noziedzīgu un teroristu grupējumu attīstības sociālekonomiskais pamats; uzsver — tas, ka iedzīvotājiem nav pieejami būtiski sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, ūdens, sanitārija, veselība un izglītība, ir terorisma attīstības sociālekonomiskais pamats; uzsver izglītības nozīmību, jo tā ir ekonomikas izaugsmes veicināšanas, demokrātiskas sabiedrības izveides un ekstrēmisma novēršanas pamats;

12.

uzsver valstu parlamentu lomu stabilitātē un demokratizācijā; aicina ECOWAS valstis ar drošību saistītu jautājumu risināšanā vēl vairāk iekļaut valsts un reģionālās demokrātiskās struktūras; uzskata, ka jebkāda šāda ES iejaukšanās būtu jāapspriež attiecīgās valsts parlamentā; aicina ES un ECOWAS valstis pastiprināt drošības, attīstības, humānās un demokrātijas atbalsta palīdzības koordināciju, lai nodrošinātu integrētu pieeju mieram un drošībai nolūkā panākt ilgstošu ilgtspējīgu attīstību visā reģionā;

13.

norāda uz ES un tās dalībvalstu nozīmīgo ieguldījumu attīstības sadarbībā un humānās palīdzības sniegšanā un atzinīgi vērtē Sāhelas alianses darbu, atbalstot Sāhelas G5 valstu valdību vadītos attīstības centienus; aicina pilnībā īstenot Sāhelas G5 darbību un cieši sadarboties ar ES dalībvalstīm, veidojot finansiālās spējas, apmainoties ar militāro ekipējumu un nodrošinot efektīvu apmācību militārās un civilās operācijās;

14.

uzsver — lai uzlabotu drošības situāciju reģionā, būs jānovērš vardarbības un konfliktu pamatcēloņi, tostarp nabadzība, klimata pārmaiņas, pārvietošana un nepietiekama piekļuve izglītībai un iespējām, ko visu ir saasinājusi Covid-19 pandēmija; atzīst, ka vardarbīga ekstrēmisma un terorisma pamatcēloņi ir sarežģīti; uzsver nepieciešamību veicināt reģiona ekonomiku, sekmēt darbvietu radīšanu un likt pamatus ilgtspējīgai ilgtermiņa attīstībai; aicina ES pielāgot ieguldījumus un attīstības sadarbību tā, lai novērstu terorisma un nedrošības pamatcēloņus;

15.

pauž dziļas bažas par kraso pārtikas nodrošinājuma pasliktināšanos Rietumāfrikā un Sāhelā, kas šo reģionu lauksaimniecības pārtikas sistēmu un piegādes ķēžu pastāvīgās un pieaugošās neaizsargātības dēļ pašlaik ietekmē desmitiem miljonu cilvēku; uzsver, ka Rietumāfrika un Sāhelas reģions ir atkarīgi no Ukrainā audzētu kviešu piegādēm; pauž visdziļākās bažas par satraucošo īstermiņa un vidēja termiņa ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu Rietumāfrikā un Sāhelas reģionā, ko izraisījis neprovocētais Krievijas karš pret Ukrainu, un ar to saistīto satraucošo iespēju, ka karš varētu izraisīt jaunu un bīstamu bada un uztura krīzi;

16.

atzīst Rietumāfrikas un Sāhelas reģiona tiesības uz uztursuverenitāti kā uzturdrošības panākšanas un nabadzības mazināšanas līdzekli, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un ģimenes saimniecībām, lai nodrošinātu cenas ziņā pieņemamas un pieejamas pārtikas piegādi;

17.

atzīst, ka ES ir pasaulē vadošā humānās palīdzības un attīstības atbalsta sniedzēja; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt finansiālo un humāno palīdzību, lai apmierinātu skarto iedzīvotāju steidzamās vajadzības; pauž nožēlu par to, ka vairākas ES dalībvalstis nav sasniegušas mērķi 0,7 % no nacionālā kopienākuma veltīt oficiālajai attīstības palīdzībai;

18.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt brīvu piekļuvi humānajai palīdzībai un pamatpakalpojumiem konfliktu zonās, tostarp tiem, kas dzīvo teritorijās ārpus valdības kontroles; atgādina, ka visām pusēm ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības, lai novērstu jebkādu humānās palīdzības novirzīšanas risku; uzsver, ka ir svarīgi, lai humānās palīdzības sniegšana tiktu uztverta kā neitrāla un objektīva un tiktu nodrošināta humānās palīdzības darbinieku drošība;

19.

atzinīgi vērtē dažu valstu panākto progresu korupcijas izskaušanā; mudina Āfrikas un ES valstis apkarot visus korupcijas gadījumus; uzsver saikni starp korupciju un noziegumiem pret vidi, kas abi rada arvien lielākus draudus IAM sasniegšanai; norāda, ka nestabilitātes novēršana šajā reģionā ir priekšnoteikums, lai veicinātu globālu drošību un panāktu progresu IAM sasniegšanā; mudina ES un tās dalībvalstis izmantot korupcijas apkarošanas politiku, pastiprinot spēju veidošanu attiecībā uz nodarījumiem, ko ES, Interpols un ANO Vides programma ir atzinuši par noziegumiem pret vidi;

20.

atgādina, ka klimata pārmaiņas kļūst par arvien svarīgāku faktoru reģionālajā stabilitātē Rietumāfrikā un Sāhelā; aicina Rietumāfrikas un Sāhelas valstis sadarboties ar ES dalībvalstīm, lai novērstu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz drošību un stabilitāti reģionā;

21.

atgādina, ka ir vajadzīgas spēcīgas iestādes, lai apkarotu terorismu un risinātu iekšzemes problēmas; uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt stratēģiju terorisma un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanai attiecīgajos reģionos, ievērojot starptautiskos standartus, un aicina saukt pie atbildības un tiesāt visus, kas veic šādas darbības;

22.

aicina valstu iestādes visā reģionā atcelt kriminālatbildību par viena dzimuma personu seksuālām attiecībām un nodrošināt LGBTI iedzīvotāju tiesības; uzsver, ka personām, kas bēg no vajāšanas piederības LGBTI dēļ, ir jābūt tiesībām uz starptautisko aizsardzību ES;

23.

uzsver ES apņemšanos visaptveroši iesaistīties reģionā attiecībā uz politisko atbalstu, tehnisko un finansiālo palīdzību, jo īpaši drošības sektora reformām, militārajai apmācībai un atbalstam pilsoniskās sabiedrības aizsardzībai un stiprināšanai, kas ir būtiski drošības apdraudējumu novēršanai; aicina ECOWAS un ES dalībvalstis efektīvi īstenot saprašanās memorandu par mieru, drošību un pārvaldību;

24.

uzsver, ka ES humānā un attīstības palīdzība ir vērsta uz to, lai novērstu civiliedzīvotāju ciešanas un uzlabotu viņu dzīves pamatapstākļus; atgādina, ka ilgtspējīga attīstība Āfrikā ir iespējama, tikai apvienojot cilvēkkapitālu un ārēju attīstības atbalstu; atgādina, ka migrācijai nevajadzētu izraisīt intelektuālā darbaspēka emigrāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar to starptautiskajiem partneriem un attiecīgajām starptautiskajām iestādēm steidzami izvērtēt visus pieejamos līdzekļus, lai novērstu jebkādu Āfrikas valstu parādsaistību nepildīšanu;

25.

pauž atbalstu ANO, ES un reģionālajai iesaistei Rietumāfrikā un Sāhelā miera uzturēšanas, militārās apmācības un tehniskās palīdzības jomā, jo īpaši izmantojot ES apmācības un spēju veidošanas misijas, kā arī ECOWAS un Āfrikas Savienības iniciatīvas;

26.

pauž dziļas bažas par Mali drošības spēku izdarītajiem daudzajiem ļoti nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, par kuriem ziņojusi ANO Stabilizācijas misija Mali (UN MINUSMA) un kuri saskaņā ar humanitārajām tiesībām var tikt uzskatīti par kara noziegumiem; pieņem zināšanai PV/AP lēmumu daļēji apturēt apmācību, ko Mali bruņotajiem spēkiem un nacionālajai gvardei nodrošina ES apmācības misija Mali un ES spēju veidošanas misija Mali, un mudina apturēt jebkādu citu ES palīdzību Mali drošības sektoram līdz brīdim, kad visi noziegumi būs nodoti izskatīšanai tiesā;

27.

atzīst, ka dažādās starptautiskās misijas nav sasniegušas savu galveno mērķi, proti, nodrošināt reģionā noturīgu mieru, un ka tāpēc ir nepieciešams pārdomu process par starptautisko misiju un politikas pilnvarām un lomu; uzsver, ka, pārskatot ES pilnvaras un saistības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai sadarbību ar Rietumāfrikas un Sāhelas valstīm padarītu preventīvāku; mudina ECOWAS valstis un ES kopīgi izstrādāt jaunu pieeju drošības sektora reformai un palīdzībai drošības jomā;

28.

nosoda dezinformāciju par ES un tās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām; aicina ES nodrošināt sev visus līdzekļus, kas nepieciešami efektīvākai stratēģiskajai komunikācijai;

29.

uzsver, ka jebkāds Eiropas vai starptautisks atbalsts būtu jāuzskata tikai par papildinājumu valstu un reģionālajiem centieniem; atgādina, ka uzņēmējām valstīm ir jāsaglabā atbildība par visām iniciatīvām, kas tiek īstenotas attiecīgajās to teritorijās; atgādina, ka tāpēc arī politiskajiem un sabiedrības vadītājiem ir jāatbalsta šādas iniciatīvas, lai tās būtu sekmīgas;

30.

atzīst, ka, neraugoties uz pastāvīgajām drošības problēmām, ir gūti panākumi cīņā pret bruņotiem islāmistu grupējumiem; atkārtoti uzsver nepieciešamību apkarot teroristu propagandu un vervēšanas iniciatīvas, izmantojot plašākas stratēģijas, kas paredzētas uzņēmības pret terorismu un vervēšanas apkarošanai; vienlaikus uzsver, ka ir jāstimulē dezertēšana no vardarbīgiem ekstrēmistu grupējumiem un jāpieliek lielākas pūles, lai šādus kaujiniekus deradikalizētu un reintegrētu sabiedrībā;

31.

asi kritizē Mali valdības lēmumu likt šķēršļus sadarbībai ar Eiropas dalībniekiem, kas cita starpā tika pausts, 2022. gada 2. maijā denonsējot divus svarīgus nolīgumus, proti, nolīgumu par bruņoto spēku statusu, kurā noteikts tiesiskais regulējums Francijas Barkhane un Eiropas Takuba spēku klātbūtnei Mali, un 2014. gada nolīgumu par Mali un Francijas sadarbību aizsardzības jomā; asi kritizē Mali 2022. gada janvārī pausto prasību Dānijas un Francijas kontingentam doties prom no tās teritorijas, kā arī atteikumu dot Vācijas lidmašīnai atļauju lidot Mali gaisa telpā;

32.

nosoda Kremļa atbalstītās Krievijas Vāgnera grupas pieaugošo klātbūtni Sāhelā; joprojām pauž stingru pārliecību, ka Vāgnera grupas darbība Rietumāfrikā ir pretrunā mērķim panākt mieru, drošību un stabilitāti šajā reģionā un nav savietojama ar drošības un aizsardzības sadarbību ar ES; aicina visas valstis izskatīt Vāgnera grupas darbības rezultātus, jo īpaši Centrālāfrikas Republikā; pauž visdziļākās bažas par šīs grupas daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, par kuriem tiek ziņots joprojām; stingri nosoda noziegumus, ko Rietumāfrikā un Sāhelā pastrādājusi Vāgnera grupa un citi privāti militāri un drošības uzņēmumi;

33.

aicina visas valstis, kas sadarbojas vai apsver iespēju sadarboties ar Vāgnera grupu, ņemt vērā notikumus Ukrainā, kur Krievijas režīms īsteno brutālu un necilvēcīgu karu, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības; aicina visas valstis atteikties no ilūzijām par galīgajiem mērķiem, kuru dēļ notiek Krievijas iesaistīšanās šajās valstīs, un atzīt, ka Krievija un tās Vāgnera grupa koncentrējas tikai uz savām interesēm un izmantos jebkādu spēku, ko uzskatīs par vajadzīgu, kā tas ir redzams Ukrainā un citur, kur civiliedzīvotāji par to dārgi maksā;

34.

atgādina, ka drošības situācija Sāhelā, Rietumāfrikas piekrastes valstīs un Magribā ir cieši saistītas; aicina izvērtēt trūkumus, kas liedza ES apmācības misijām īstenot plānoto mērķi pienācīgi apmācīt bruņotos spēkus partnervalstīs, lai cīnītos pret džihādismu; aicina nākamās ES apmācības misijas īstenot tā, lai novērstu šos nopietnos trūkumus;

35.

atkārtoti norāda, ka saistībā ar operācijas Barkhane pārcelšanu uz Nigēru būtu jāmācās no pieredzes, lai pārveidotu atbildes pasākumus, lielāku uzmanību pievēršot preventīviem pasākumiem un visaptverošākai pieejai pārvaldībai, drošībai un attīstības palīdzībai;

36.

uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai būtu jāpastiprina ekonomiskā un politiskā sadarbība ar tām valstīm, kuras vēlas veikt reformas un gūt rezultātus, lai kalpotu par reģionāliem paraugiem, kam var būt nozīme visa reģiona stabilizēšanā; atzinīgi vērtē dažu valstu centienus panākt demokratizāciju; uzsver, ka reģionālie veiksmes stāsti, piemēram, Rietumāfrikas piekrastes reģionā, var palīdzēt stabilizēt visu reģionu, un tāpēc uzskata, ka šādi pozitīvi piemēri ir vēl vairāk jāveicina un jāatbalsta;

37.

atkārtoti norāda, ka civiliedzīvotāju aizsardzība un drošība ir viens no galvenajiem jebkuras valdības uzdevumiem, un uzsver, ka būtu jāveic papildu pasākumi, lai uzlabotu civiliedzīvotāju aizsardzību; ierosina, ka šādi pasākumi varētu ietvert neapbruņotas civilās aizsardzības metodes, ko ANO jau ir sekmīgi ieviesusi citās konflikta situācijās;

38.

jo īpaši norāda, ka ir svarīgi izstrādāt drošības stratēģijas, jēgpilni iesaistot sievietes, kuras nesamērīgi skar nedrošība un vardarbība, un jauniešus, kuru nākotne, kā arī reģiona nākotne būs atkarīga no piekļuves izglītībai un nodarbinātībai, kas palīdz atbalstīt miermīlīgu attīstību un atrunāt no sekošanas džihādistiem; aicina šī reģiona valstis un starptautisko sabiedrību turpināt veicināt ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2250 (2015) par jaunatni, mieru un drošību īstenošanu un atkārtoti pauž atbalstu ANO programmas sieviešu, miera un drošības jomā īstenošanai Sāhelā;

39.

atzinīgi vērtē Padomes lēmumu pagarināt un pastiprināt koordinētas klātbūtnes jūrā koncepcijas īstenošanu Gvinejas līcī; aicina Padomi apsvērt iespēju nostiprināt šo koncepciju Gvinejas līcī, sniedzot atbalstu no gaisa; prasa vairāk iesaistīt Gvinejas līča piekrastes valstis un sadarboties ar tām, izmantojot NDICI — “Eiropa pasaulē” un Eiropas Miera mehānismu;

40.

atzinīgi vērtē vēlēšanu novērošanas misiju lomu demokrātijas procesa atbalstīšanā un stiprināšanā; atgādina, ka ES dalībvalstis un Rietumāfrikas un Sāhelas valstis ir uzaicinājušas oficiālas novērotāju misijas, un mudina Rietumāfrikas un Sāhelas valstu valdības turpināt to darīt, organizējot pārredzamas, iekļaujošas un patiesu konkurenci nodrošinošas vēlēšanas;

41.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ĀKK un ES Padomei, ĀKK Ministru padomei, Āfrikas Savienības dalībvalstīm, kā arī ECOWAS, Akras iniciatīvas un Sāhelas G5 sekretariātiem.

(1)  OV C 385, 22.9.2021., 24. lpp.

(2)  OV C 494, 8.12.2021., 80. lpp.

(3)  OV C 15, 12.1.2022., 166. lpp.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0482.

(5)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0040.

(6)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0039.

(7)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0052.

(8)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(9)  OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.

(10)  OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.

(11)  OV L 54 I, 26.2.2020., 9. lpp.


Top