—

ņemot vērā 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā (1) un 2021. gada 25. marta rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju — partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai (2),

—

ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par stāvokli Čadā (3),

—

ņemot vērā 2021. gada 25. novembra rezolūciju “Cilvēktiesību pārkāpumi, ko izdara privāti militārie un apsardzes uzņēmumi, jo īpaši Vāgnera grupa” (4),

—

ņemot vērā 2022. gada 17. februāra rezolūcijas par 2021. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (5) un par 2021. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (6),

—

ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu (7),

—

ņemot vērā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un ES 41. Apvienoto parlamentāro asambleju (APA), kas notika Strasbūrā (Francija) no 2022. gada 1. līdz 3. aprīlim,

—

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

ņemot vērā Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) protokolu par demokrātiju un labu pārvaldību,

—

ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) dokumentu “Programma 2063”,

—

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

—

ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC), kas stājās spēkā 2005. gada 14. decembrī,

—

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (8) (Kotonū nolīgums) un grozīts 2005. un 2010. gadā (9),

—

ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), it īpaši 16. mērķi par taisnīgas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības veicināšanu ilgtspējīgai attīstībai,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” (10),

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (JOIN(2020)0004),

—

ņemot vērā 2016. gada septembra stratēģiju Sāhelas piecu valstu grupas (Sāhelas G5) valstu drošībai un attīstībai, 2020. gada februāra integrēto prioritāro darbību satvaru, Sāhelas aliansi un partnerību drošībai un stabilitātei Sāhelā,

—

ņemot vērā Eiropadomes locekļu un Sāhelas G5 dalībvalstu 2020. gada 28. aprīļa kopīgo deklarāciju,

—

ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) un ES ārlietu ministru otrās sanāksmes, kas notika 2021. gada 25. un 26. oktobrī, kopīgo paziņojumu,

—

ņemot vērā Sāhelas konferenci, kas notika Parīzē 2022. gada 17. februārī,

—

ņemot vērā 2022. gada 17. un 18. februārī notikušā Sestā ĀS un ES samita kopīgo deklarāciju,

—

ņemot vērā Padomes 2022. gada 21. februāra sanāksmes secinājumus, ar kuriem pagarina un pastiprina koordinētas klātbūtnes jūrā koncepcijas īstenošanu Gvinejas līcī,

—

ņemot vērā Padomes 2020. gada 25. februāra Lēmumu (KĀDP) 2020/253, ar kuru groza Lēmumu (KĀDP) 2018/906, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā (11),

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2021. gada 30. augusta Rezolūciju Nr. 2590 (2021) par to sankciju atjaunošanu, kuras noteiktas ar Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2374 (2017), un ekspertu grupas Mali jautājumos pilnvaru laika pagarināšanu līdz 2022. gada 30. septembrim,

—

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 11. novembra ziņojumu ANO Drošības padomei par Sāhelas piecu valstu grupas apvienotajiem spēkiem,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 1. marta Rezolūciju A/ES-11/1 par agresiju, kas vērsta pret Ukrainu,

—

ņemot vērā ANO Sieviešu, miera un drošības programmu,

—

ņemot vērā ĀS Miera un drošības padomes 2022. gada 31. janvāra sanāksmē pieņemto paziņojumu par stāvokli Burkinafaso,

—

ņemot vērā ĀS Komisijas priekšsēdētāja 2021. gada 6. augusta paziņojumu pēc teroristu uzbrukumiem Burkinafaso, Mali, Nigērā un Čadā,

—

ņemot vērā ĀS Komisijas priekšsēdētāja 2022. gada 24. janvāra paziņojumu par stāvokli Burkinafaso,

—

ņemot vērā ECOWAS valstu un to valdību vadītāju 2022. gada 3. februāra ārkārtas samitu par politisko situāciju Burkinafaso, Gvinejā un Mali,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Žuzepa Borela 2022. gada 26. janvāra paziņojumu par Burkinafaso,

—

ņemot vērā ĀKK un ES APA 2017. gada 21. jūnijā pieņemto rezolūciju par situāciju drošības jomā Sāhelas un Sahāras reģionā,

—

ņemot vērā ĀKK un ES APA 2021. gada 11. marta rezolūciju par demokrātiju un konstitūcijas ievērošanu ES un ĀKK valstīs, 2021. gada 28. septembra rezolūciju par parlamentu iespējamo lomu starptautiskās drošības stiprināšanā un 2019. gada 21. novembra rezolūciju par sociālo mediju ietekmi uz pārvaldību, attīstību, demokrātiju un stabilitāti,

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā attiecīgajos reģionos apvienotie draudi, kas saistīti ar nabadzību, sociālo pamatpakalpojumu nepieejamību, klimata pārmaiņām, bruņotajiem teroristu grupējumiem, piekļuves zemei un resursiem izraisīto pieaugošo vardarbību starp kopienām, pārtikas nodrošinājuma trūkumu, cilvēku pārvietošanu un uz dzimumu balstīto vardarbību, ir radījuši sarežģītu nestabilitātes un nedrošības kontekstu;

B.

tā kā Sāhelai un Rietumāfrikai ir izšķiroša loma visa Āfrikas kontinenta drošības un stabilitātes nodrošināšanā; tā kā situācija drošības jomā šajos reģionos pēdējos gados ir strauji pasliktinājusies, apdraudot reģionālo un starptautisko stabilitāti; tā kā kopš Gadafi režīma krišanas Lībijā 2011. gadā vardarbība Sāhelā arvien vairāk pastiprinās un tā rezultātā Sāhela ir viens no reģioniem, kuru visvairāk skar nelikumīgu kājnieku ieroču izplatīšana; tā kā Sāhela ir viens no nabadzīgākajiem reģioniem pasaulē;

C.

tā kā 2013. gadā pēc Mali valdības lūguma Francijas armija sāka operāciju “Serval”, lai no Mali ziemeļiem izdzītu džihādistu un citus militāros nemiernieku grupējumus, jo tie jau bija sākuši iespiesties Mali centrālajā daļā; tā kā Francijas armija veiksmīgi izpildīja šīs misijas mērķi;

D.

tā kā pēdējos gados ir sāktas daudzas starptautiskas misijas un iniciatīvas, to skaitā ANO Daudzdimensionālā integrētā stabilizācijas misija Mali 2013. gadā, Eiropas Savienības spēju veidošanas misija Nigērā 2012. gadā, Eiropas Savienības apmācības misija Mali (MINUSMA) 2013. gadā, Eiropas Savienības spēju veidošanas misija Nigērā 2014. gadā, operācija “Barkhane” 2014. gadā, Sāhelas G5 2014. gadā, Sāhelas G5 apvienotie spēki 2017. gadā, Sāhelas alianse 2017. gadā, Koalīcija Sāhelai 2020. gadā un Takubas darba grupa 2020. gadā; tā kā pēdējā desmitgadē Āfrikas drošības institūcijas miera atbalsta operācijās kontinentā ir izvietojušas tūkstošiem lielu personālu; tā kā šīm intervencēm joprojām trūkst spēju atrisināt drošības problēmas reģionā;

E.

tā kā, cīnoties par Sāhelas reģiona drošību, ir nogalināti vairāk nekā 200 ANO miera uzturēšanas spēku locekļu un vairāk nekā 50 Francijas karavīru, kas uz turieni bija nosūtīti Serval un Barkhane misijas ietvaros, kā arī daudzi Āfrikas karavīri; tā kā daudzi Eiropas un ANO karavīri tika ievainoti laikā, kad tie bija izvietoti šajā reģionā;

F.

tā kā, neraugoties uz daudzkārtējiem Sāhelas valstu un starptautiskās sabiedrības miera uzturēšanas centieniem, stāvoklis reģionā joprojām ir ļoti nestabils; tā kā teroristu grupējumi, to skaitā pie Da'esh piederoši islāma teroristi, tādi kā Boko Haram un “Islāma valsts Rietumāfrikas provincē” (ISWAP), ir pastiprinājuši savu klātbūtni Sāhelā un Rietumāfrikā un ir atbildīgi par masveida nogalināšanu, spīdzināšanu, seksuālo vardarbību, piespiedu pazušanu, laupīšanu un piespiedu pārvietošanu; tā kā 2020. gadā strauji palielinājās slepkavību skaits, kuras cita starpā tiek piedēvētas islāmistu vardarbībai, un tā kā saskaņā ar Āfrikas Stratēģisko pētījumu centra sniegto informāciju kopējais nogalināto skaits sasniedza 4 250; tā kā septiņās Sāhelas reģiona valstīs piespiedu kārtā tika pārvietoti vairāk nekā 7,7 miljoni cilvēku; tā kā Sāhelā pašlaik ir vairāk nekā 3 miljoni iekšzemē pārvietotu personu;

G.

tā kā dažādo savstarpēji cieši saistīto krīžu rezultātā ir palielinājusies vajadzība pēc humānās palīdzības; tā kā Sāhelas centrālajā daļā steidzama humānā palīdzība pašlaik ir nepieciešama 20 miljoniem cilvēku; tā kā pret šo krīzi īpaši neaizsargāti ir sievietes un bērni, kas arī īpaši cieš no tās;

H.

tā kā drošība, attīstība un pamata cilvēktiesību aizsardzība cita citu pastiprina un ir nepieciešamas ilgstoša miera radīšanai; tā kā šāds ilgtspējīgs miers tiks panākts tikai tad, ja tiks novērsti nedrošības pamatcēloņi, to skaitā nabadzība, korupcija, bads un resursu nepietiekamība;

I.

tā kā drošības problēmas Rietumāfrikas un Sāhelas valstīs atšķiras pēc to būtības; tā kā šīs problēmas ietver to teroristu organizāciju darbības, kurām ir saikne ar starptautiskiem džihādistu tīkliem, etniskus un cilšu konfliktus, ar piekļuvi dabas resursiem saistītas sadursmes, paramilitāru grupējumu un drošības dienestu ārpustiesas darbības, bruņotas sacelšanās, separātistu konfliktus un politisku un ar vēlēšanām saistītu vardarbību;

J.

tā kā Eiropas un Āfrikas drošība ir cieši savstarpēji saistīta; tā kā teroristi, bruņoti grupējumi, paramilitāri grupējumi un cilvēku tirgotāji izmanto virkni sarežģītu savstarpēji pārklājošos problēmu reģionā, to skaitā nabadzību, sociālo pamatpakalpojumu pieejamības trūkumu, nepietiekamu pārtikas nodrošinājumu, atmežošanu, vides degradāciju, institūciju vājo veiktspēju, korupciju un uzticēšanas valstij trūkumu;

K.

tā kā reģionu smagi skar klimata pārmaiņas; tā kā tas var izraisīt turpmāku destabilizāciju; tā kā ekonomiskā sociālā un ar vidi saistītā marginalizācija rada nopietnu radikalizācijas risku;

L.

tā kā parāda slogs veicina valstu vispārējās stabilitātes apdraudējumu Sāhelas un Rietumāfrikas reģionā;

M.

tā kā spēju risināt minētās drošības problēmas vēl vairāk ir pavājinājusi Covid-19 pandēmija;

N.

tā kā demokrātijas nostiprināšanu Rietumāfrikā un Sāhelā apdraud arī militārie apvērsumi, nedemokrātiskas konstitucionālās izmaiņas, tautas protestu apspiešana, pulcēšanās, vārda un preses brīvības ierobežojumi, kā arī opozīcijas partijām un politiķiem noteiktie ierobežojumi;

O.

tā kā papildus drošības apdraudējumam demokrātisko konsolidāciju Rietumāfrikā un Sāhelas Āfrikā apdraud arī korupcija, iedzīvotāju protestu un pulcēšanās apspiešana, vārda un preses brīvības ierobežojumi, opozīcijas partijām un politiķiem noteikti ierobežojumi, prezidenta pilnvaru termiņa un citu konstitucionālo noteikumu neievērošana un nespēja nodrošināt iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas pārvietotajiem iedzīvotājiem;

P.

tā kā ES, ĀS, ECOWAS un citas starptautiskas organizācijas pēdējos 20 gados Rietumāfrikas un Sāhelas valstīs ir nosūtījušas vēlēšanu novērošanas misijas; tā kā ir publicēti visaptveroši ziņojumi, kas ietver būtiskus reformu ieteikumus, no kuriem tikai daži ir tikuši apspriesti;

Q.

tā kā saskaņā ar 2021. gada korupcijas uztveres indeksu korupcijas līmenis Rietumāfrikas valstīs ir nevienmērīgs un korupcijas apkarošanas reformu jomā labākie rezultāti ir Kaboverdei un Senegālai, bet vieni no sliktākajiem — Libērijai, Mali un Nigērijai;

R.

tā kā, palielinoties drošības problēmām un sabiedrības neapmierinātībai ar valdību un starptautisko sabiedrību, ir notikušas vairākas publiskas demonstrācijas, kuru dalībnieki pieprasīja veikt turpmākas valdības reformas un uzlabot situāciju drošības jomā; tā kā reģionālās pārvaldes iestādes jau ilgstoši tiek apsūdzētas korupcijā un nepotismā un tā kā šo apsūdzību dēļ arvien vairāk mazinās uzticēšanās valdībai un tās institūcijām un apmierinātība ar tām;

S.

tā kā vispārējais stāvoklis demokrātijas un drošības sadarbības jomā Sāhelā būtiski pasliktinājās, kad Mali un Burkinafaso militārie spēki gāza valsts valdību: Mali — 2020. gada augustā un pēc tam vēlreiz 2021. gada maijā, kad militārie spēki gāza valdību, kuru tie bija iepriekš iecēluši, un Burkinafaso — 2022. gada janvārī, kad tur notika valsts apvērsums; tā kā tas liecina par dziļi iesakņojušos krīzi reģionā;

T.

tā kā ECOWAS un ĀS ir vairākkārt organizējušas apmaiņas un vizītes uz Mali un Burkinafaso, lai nodrošinātu starpniecību un panāktu kompromisu starp dažādajām iesaistītajām personām; tā kā ECOWAS vairākkārt ir uzsvērusi, cik svarīgi ir noteikt skaidru grafiku demokrātisko procesu atsākšanai, tostarp drīzu datumu demokrātiskām vēlēšanām;

U.

tā kā pēc valsts apvērsuma Gvinejā 2021. gada septembrī un prezidenta Alpha Condé apcietināšanas, kuru nesen atbrīvoja, valsts joprojām būs izslēgta no ECOWAS, līdz tajā tiks atjaunota konstitucionālā kārtība; tā kā militārajām iestādēm tika noteikts termiņš — 2022. gada 25. aprīlis —, līdz kuram jāsniedz sīkāka informācija par savu pārejas plānu; tā kā minētajā dienā tās pieprasīja jaunu termiņu pārejas grafika iesniegšanai;

V.

tā kā valsts konstitucionālās kārtības un tiesiskuma ievērošana ir ļoti svarīga gan miera un stabilitātes nodrošināšanai, gan terorisma apkarošanai un militārās drošības nodrošināšanai; tā kā demokrātijas principu ievērošanai, tostarp pārredzamu un iekļaujošu vēlēšanu rīkošanai, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka valdībām ir plašas publiskās pilnvaras; tā kā iedzīvotāji atbalsta patiesus demokrātiskos procesus un tiecas pēc taisnīgas līdzdalības tajos;

W.

tā kā valstu parlamentu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā par drošības jautājumiem ir ļoti svarīga, lai attīstītu ilgstošu drošību un sabiedrības stabilitāti;

X.

tā kā drošība, attīstība un pamata cilvēktiesību aizsardzība cita citu pastiprina un ir nepieciešamas ilgstoša miera radīšanai;

Y.

tā kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības iespēju sašaurināšana un preses brīvības ierobežošana dažās Rietumāfrikas un Sāhelas valstīs rada būtiskas problēmas demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā;

Z.

tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt Rietumāfrikas un Sāhelas reģiona drošību un attīstību, izmantojot politiskas, diplomātiskas un humanitāras partnerības, tostarp sniedzot tehnisko atbalstu drošības sektora reformai, militārai un policijas apmācībai, vēlēšanu procesiem un pārskatatbildībai, kā arī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu;

AA.

tā kā ĀS ir tuva ES partnere miera un stabilitātes centienos; tā kā reģionālās drošības procesa dalībnieku, to skaitā ECOWAS un ĀS Āfrikas rezerves spēku, mērķi pārklājas ar ES ieinteresētību palīdzēt grūtībās nonākušām valstīm nodrošināt mieru un labklājību; tā kā ES un ĀS līderi ir vienojušies veicināt sadarbību miera un drošības jomā Āfrikas kontinentā; tā kā ĀS un ES saprašanās memorands par mieru, drošību un pārvaldību un Eiropas Miera mehānisms ir paredzēti, lai cīnītos pret nestabilitāti, radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu un ar integrētas pieejas palīdzību pievērstos visam konflikta ciklam;

AB.

tā kā Sāhelas G5, ko atbalsta ES un ĀS, nodrošina drošību un reģionālo attīstību, cenšoties apkarot terorismu un radīt stabilitāti Sāhelas reģionā; tā kā Sāhelas G5 valstis saskaras ar problēmām progresa panākšanā un sabiedrības atbalsta saglabāšanā; tā kā ES finansētās darbības konflikta novēršanai, starpniecībai, dialogam un izlīgumam joprojām ir ierobežotas;

AC.

tā kā visi starptautiskās sabiedrības centieni ietvēra ļoti spēcīgus demokrātisko un drošības sektora reformu elementus; tā kā lielākā daļa reģiona valstu cieš no tā, ka tām trūkst spēju efektīvi īstenot tik ļoti nepieciešamās reformas;

AD.

tā kā ārvalstu privāto militāro un drošības uzņēmumu klātbūtne Rietumāfrikā turpina destabilizēt reģiona drošību un politisko vidi; tā kā Mali kopš 2021. gada beigām pēc militārās huntas uzaicinājuma atrodas tā sauktā Vāgnera grupa — Krievijas valdībai pietuvināta algotņu grupa; tā kā pastāv apgalvojumi, ka Vāgnera grupa izmanto Krievijas militāro infrastruktūru un ka Krievijas Aizsardzības ministrija ir iesaistīta tās locekļu finansēšanā, vervēšanā, apmācībā un aizsardzībā; tā kā Vāgnera grupa tiek apsūdzēta smagu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanā;

AE.

tā kā ANO eksperti ir nonākuši pie kopīga secinājuma, ka Vāgnera grupa Centrālāfrikas Republikā ir vainojama smagos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos, to skaitā masveida tūlītēju nāvessoda izpildē, patvaļīgā aizturēšanā, seksuālā vardarbībā, izlaupīšanā, piespiedu pazušanā un spīdzināšanā nopratināšanas laikā;

AF.

tā kā Krievija ir aktīvi izplatījusi un turpina izplatīt dezinformāciju visā Sāhelā, lai deleģitimizētu Eiropas iniciatīvas, kuru mērķis ir radīt stabilitāti un drošību, lai palīdzētu reģionam;

AG.

tā kā ES un tās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas ir tikušas pakļautas dezinformācijas kampaņām un tām steidzami jānodrošina līdzekļi efektīvai stratēģiskai komunikācijai; tā kā dezinformācija ir aizgājusi pat tik tālu, ka Francijas militārpersonas nepatiesi tika apsūdzējusi masveida slepkavībā Gossi apgabalā Mali, lai gan pierādījumi liecina par to, ka Mali iedzīvotāji un par piederību Vāgnera grupai aizdomās turēti ārzemnieki ir atbildīgi par atbaidošā veidā izdomātu un maldinošu faktu safabricēšanu;

AH.

tā kā Mali pārejas perioda valdības institūciju radīto daudzo šķēršļu dēļ starptautisko procesu dalībnieki ir secinājuši, ka vairs netiek izpildīti nosacījumi tam, lai turpinātu militāro iesaisti Mali;

AI.

tā kā pēc Āfrikas partneru lūguma Eiropas un starptautiskās arēnas dalībnieki ir vienojušies turpināt kopīgo rīcību cīņā pret terorismu Sāhelas reģionā, tostarp Nigērā un Gvinejas līcī, un ir sākuši politiskas un militāras konsultācijas ar tiem, lai līdz 2022. gada jūnijam izstrādātu šīs kopīgās rīcības noteikumus;

AJ.

tā kā situācija Sāhelā ir cieši saistīta ar situāciju Gvinejas līcī; tā kā pirātisms joprojām rada draudus drošībai Gvinejas līcī; tā kā Padome ir par diviem gadiem pagarinājusi koordinētās klātbūtnes jūrā īstenošanu Gvinejas līcī,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.