Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem”

(COM(2022) 135 – 2022/0090 (COD))

(2022/C 323/22)

Galvenais ziņotājs:

Marcin NOWACKI

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 4.4.2022. Eiropas Savienības Padome, 4.4.2022.
Juridiskais pamats	LESD 194. panta 2. punkts un 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	18.5.2022.
Plenārsesija Nr.	569
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	160/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK nosoda Krievijas valdības īstenoto nepamatoto un neizprovocēto iebrukumu Ukrainā un pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu, aicinot šajā satraucošajā laikā izlēmīgi rīkoties vienotības garā gan ES, gan valstu līmenī. Krievijas agresija ir izraisījusi globālu ģeopolitisku krīzi, kuras ietekme uz Eiropas Savienību eksponenciāli pieaug. Atkarība no primārās enerģijas, kas iegūta trešās valstīs, ir kļuvusi par tiešu apdraudējumu ES drošībai un stabilitātei.

1.2.

EESK stingri atbalsta regulas priekšlikumu, atzinīgi vērtē lēmumu piemērot paātrināto procedūru un ir gandarīta par Eiropas iestāžu ātro reakciju (1) (2). Labi piepildītu gāzes krātuvju esamība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu drošu ziemu (2022./2023. gadā), aizsargātu pret cenu satricinājumiem, pasargātu Eiropas iedzīvotājus no enerģētiskās nabadzības un nodrošinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Komiteja norāda, ka bezdarbības izmaksas pašreizējos apstākļos ievērojami pārsniegtu Komisijas iecerēto īstermiņa pasākumu izmaksas.

1.3.

Komiteja mudina iestādes ieviest īstermiņa ieguldījumu instrumentu, kas uzlabotu ES enerģētisko neatkarību, un uzsver, ka tikai ar pašreizējo plānu paātrināšanu nepietiek, lai garantētu Eiropas energoapgādes drošību.

1.4.

Sadarbība ar trešām valstīm ir papildinošs pasākums ieguldījumiem jaunā infrastruktūrā, kas palielinās Eiropas energoapgādes drošību. EESK mudina Padomi un Parlamentu apsvērt iespēju izmantot robežojošās trešās valstīs esošas gāzes krātuves, kas radīs pievienoto vērtību piegādes drošības garantēšanai, it īpaši Ukrainā.

1.5.

Komiteja atbalsta plānu piepildīt gāzes krātuves, ņemot vērā krātuvju tilpumu, valsts patēriņu un uzglabāšanas iekārtu spēju apkalpot citas reģiona valstis, lai novērstu nelīdzsvarotu sloga sadali reģionālā mērogā.

1.6.

Komiteja norāda, ka galīgais lēmums par gāzes uzglabāšanas sistēmu operatoru obligāto sertifikāciju prasīs vairākus gadus, ņemot vērā pārsūdzības iespēju valstu tiesās. Tādēļ Komiteja iesaka ieviest agrīnas īstenošanas mehānismu, kas ļaus valstu regulatīvajām iestādēm sākt sagatavošanas darbus, pirms regula būs pilnībā stājusies spēkā.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Pēdējo mēnešu laikā “nelīdzsvarots gāzes tirgus ir izraisījis strauju gāzes cenu kāpumu” (3). Apkures sezonā, kas pašlaik tuvojas beigām, ES krātuvju piepildījuma līmenis bija ievērojami zemāks nekā iepriekšējos gados, atšķirībai pārsniedzot 20 procentpunktus salīdzinājumā ar 2020. gadu un gandrīz 30 procentpunktus salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tabula Piepildījuma līmeņu salīdzinājums Eiropā   2019 2020 2021 Februāris 51,98  % 71,19  % 50,85  % Jūlijs 73,31  % 80,71  % 47,84  % Oktobris 96,92  % 94,62  % 74,93  % Decembris 94,23  % 87,68  % 67,21  % Avots: Reuters (4)

2.2.

ES kopējā pazemes krātuvju jauda ir 101,1 mljrd. m3, kas sadalīta 160 objektos 18 dalībvalstīs (5). Aptuveni 10 % no Eiropas kopējās pazemes gāzes krātuvju jaudas (6) pieder Gazprom, un tam ir ietekme pār gandrīz vienu trešdaļu no visām gāzes krātuvēm Vācijā, Austrijā un Nīderlandē (7).

2.3.

Komisija novēroja, ka Gazprom piederošo krātuvju piepildījuma līmenis bija ievērojami zemāks par vidējo (8). 2021. gada oktobrī valstīs, kurās Gazprom nepieder krātuves, piemēram, Francijā un Itālijā, glabātās gāzes līmenis tajā pašā gada laikā bija tuvu parastajam. Tomēr Gazprom piederošā Rēdenes dabasgāzes krātuve Vācijā, kas nodrošina gandrīz piekto daļu no valsts uzglabāšanas jaudas, saskaņā ar Gas Infrastructure Europe datiem bija piepildīta mazāk nekā 10 % līmenī kopš maksimāla piepildījuma 2019. gada oktobrī. Haidahas krātuve Austrijā, kuras operators arī ir Gazprom un kas ir viena no lielākajām pazemes krātuvēm Centrāleiropā, ir bijusi piepildīta tikai 20 % apmērā (9).

2.4.

Ņemot vērā Gazprom rīcību, ir kļuvis skaidrs, ka Eiropas enerģijas tirgus, iespējams, atrodas pārmērīgā trešo valstu ietekmē un ka pret to ir jāveic izlēmīgi pasākumi. Tāpēc Komiteja atbalsta plānu piepildīt gāzes krātuves bez Krievijas gāzes.

2.5.

Neskarot regulā ierosinātos pasākumus, ES energoapgādes drošību var uzlabot, atceļot ierobežojumus gāzes pārvadei un tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kā arī uz laiku atsākot neizmantotu (apturētu) resursu ieguvi Eiropas Savienībā. ES energoapgādes drošību un enerģijas cenu stabilitāti var vēl vairāk uzlabot, veicot kopīgus gāzes iepirkumus.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Obligātie piepildījuma mērķrādītāji un trajektorija

3.1.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu par obligātajiem piepildījuma mērķrādītājiem. Regulā noteiktos mērķus nevar uzskatīt par pārmērīgiem. Tomēr, lai izvairītos no turpmāka enerģijas cenu pieauguma, Komiteja stingri iesaka turpmāk nepaaugstināt noteiktos mērķrādītājus vēl vairāk.

3.1.2.

Neskarot regulas kvalitāti, praksē kopēju un efektīvu gāzes uzglabāšanas politiku nav iespējams īstenot bez stabilām gāzes pārvades sistēmām. Lai ilgtermiņā palielinātu Eiropas noturību, būtiski ir ieguldīt infrastruktūrā, tostarp ūdeņradim pielāgotā infrastruktūrā, it īpaši starpsavienojumos un uzglabāšanas iekārtās. Komiteja mudina iestādes ieviest īstermiņa ieguldījumu instrumentu, kas uzlabotu ES enerģētisko neatkarību, un uzsver, ka ar pašreizējo plānu paātrināšanu nepietiek, lai garantētu Eiropas drošību.

3.1.3.

Ja dalībvalsts nevar sasniegt piepildījuma mērķrādītāju konkrētu tehnisku parametru dēļ, dalībvalsts līdz 1. novembrim informē Komisiju, norādot aizkavēšanās iemeslus. EESK uzskata, ka novembra termiņš, līdz kuram jāpaziņo par kavēšanos, ir pārāk vēlu. Novembrī apkures sezona jau ir sākusies, un kavēšanās jebkurā dalībvalstī var apdraudēt Eiropas centienus un izraisīt cenu satricinājumus. Tāpēc EESK iesaka pārcelt termiņu, līdz kuram jāpaziņo par kavēšanos, lai tas nebūtu vēlāks par oktobri. Tajā pašā laikā dalībvalstis būtu jāmudina ievērot obligātos mērķrādītājus, tiklīdz tas ir tehniski iespējams, nevis līdz decembrim.

3.1.4.

Vienlaikus EESK uzsver, cik svarīga ir sadarbība ar Enerģētikas kopienu, un mudina Komisiju, Padomi un Parlamentu apsvērt iespēju izmantot robežojošās trešās valstīs esošas gāzes krātuves, kas radīs pievienoto vērtību piegādes drošības garantēšanai, it īpaši Ukrainā.

3.1.5.

Sadarbība ar trešām valstīm ir papildinošs pasākums ieguldījumiem jaunā infrastruktūrā, lai ātri nodrošinātu pienācīgu gāzes uzglabāšanas līmeni, un tādēļ tā būtu jāuzskata par augstu prioritāti.

3.2.   Īstenošana, uzraudzība un izpilde

3.2.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka obligāto mērķrādītāju ieviešanu papildina efektīvu īstenošanas, uzraudzības un izpildes pasākumu ieviešana gan no dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas puses.

3.2.2.

Vienlaikus EESK norāda, ka nav skaidrības attiecībā uz atbildību par noteikto pienākumu neizpildi. Tā kā gāzes uzglabāšanas sistēmu operatori nav brīvi no trešo valstu ietekmes, Komiteja uzskata, ka juridiskais slogs būtu jāuzņemas dalībvalstīm. Turklāt EESK aicina regulu papildināt ar efektīvu sankciju kopumu, ko Komisija varētu piemērot tām dalībvalstīm, kuras neievēro saistības.

3.2.3.

6.a panta 8. punkts ir jāgroza, pievienojot treknrakstā izcelto tekstu: “Ja novirzes no piepildījuma trajektorijām vai piepildījuma mērķrādītāja ir būtiskas un ilgstošas, veic šādus pasākumus”. Uzglabāšanas objekta piepildīšanas procesā piepildījuma mērķis objektīvu apstākļu dēļ būtu jāpārskata. Saskaņā ar iepriekšminēto būtu jāgroza 6.c pants attiecībā uz taisnīgu sloga sadali.

3.2.4.

EESK pieņem zināšanai, ka Komisijas pilnvaras ir ievērojami paplašinātas, un pozitīvi vērtē to, ka tās ir ierobežotas laikā.

3.3.   Finanšu stimuli tirgus dalībniekiem

EESK atbalsta atbrīvojumus no pārvades tarifiem uzglabāšanas objektu ieejas vai izejas punktos. No otras puses, Komiteja uzsver augošo inflāciju un iespējamo ietekmi, ko radītu papildu finansiālu stimulu un valsts atbalsta piešķiršana tirgus dalībniekiem. EESK iesaka atkārtoti izvērtēt esošo ES līdzekļu izlietojumu, it īpaši nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, lai tos pielāgotu pašreizējai situācijai un daļu līdzekļu varētu piešķirt šiem mērķiem.

3.4.   Sloga sadales mehānisms

3.4.1.

EESK norāda, ka nelīdzsvarots pienākumu sadalījums attiecībā uz krātuvju piepildījumu ir ļoti problemātisks. Komiteja aicina Komisiju papildināt regulu ar atsevišķām dalībvalstīm paredzētiem plāniem, kuros būtu ņemts vērā krātuves tilpums, valsts patēriņš un uzglabāšanas iekārtas spēja apkalpot citas reģiona valstis, lai izvairītos no nelīdzsvarotas sloga sadales, riskiem un izmaksām. EESK pauž bažas, ka labas koordinācijas trūkums var būtiski ietekmēt reģionālo gāzes tirgu.

3.4.2.

Piemēram, regulas īstenošanā var izmantot reģionālu pieeju, proti, Inčukalna krātuvi varētu uzskatīt par dabasgāzes krātuvi Baltijas reģionā un Somijā ar atrašanās vietu Latvijā.

3.5.   Uzglabāšanas sistēmu operatoru obligātā sertifikācija

3.5.1.

EESK atbalsta uzglabāšanas sistēmu operatoru obligātu sertifikāciju. Tomēr EESK norāda, ka, ņemot vērā iespēju pārsūdzēt nelabvēlīgu lēmumu par sertifikāciju, galīgais lēmums par uzglabāšanas iekārtu operatoru licences atņemšanu prasītu vairākus gadus atkarībā no tā, cik laikietilpīgi ir valstu tiesas procesi. Tāpēc obligāta uzglabāšanas sistēmu operatoru sertifikācija ir instruments, kas uzlabos ES energoapgādes drošību ilgtermiņā, nevis īstermiņā.

3.5.2.

Tādēļ Komiteja iesaka ieviest agrīnas īstenošanas mehānismu, kas ļaus valstu regulatīvajām iestādēm sākt sagatavošanas darbus, pirms regula būs pilnībā stājusies spēkā.

3.5.3.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komiteja mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar sertifikācijas procedūru pamatnostādnēm, lai valstu regulatīvās iestādes varētu tās savlaicīgi izvērtēt. Vienlaikus EESK uzsver, cik svarīgas ir Komisijas pamatnostādnes regulas saskaņotai piemērošanai visās dalībvalstīs un, visbeidzot, gāzes uzglabāšanas politikas veiksmīgai īstenošanai.

---

(1)  https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20220405IPR26703/meps-back-urgency-procedure-to-refill-gas-reserves-before-next-winter

(2)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/QANDA_22_1937

(3)  Regulas priekšlikuma paskaidrojuma raksts.

(4)  https://www.reuters.com/business/energy/europe-would-struggle-refill-gas-storage-without-russian-supplies-2022-03-30/

(5)  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/QANDA_22_1937

(6)  https://www.martenscentre.eu/blog/how-gazprom-manipulated-the-eu-gas-market/

(7)  https://www.ft.com/content/576a96f7-e41d-4068-a61b-f74f2b2d3b81

(8)  https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-9-2021-004781-ASW_EN.html#ref1

(9)  https://www.ft.com/content/576a96f7-e41d-4068-a61b-f74f2b2d3b81