Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisija atbilstoši subsidiaritātes principam publicēs dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām norādījumus par optimālām atļauju piešķiršanas procedūrām un mehānismiem esošo procedūru racionalizēšanai, lai tādējādi uzlabotu atļauju piešķiršanas termiņu ievērošanu atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas staciju būvei, energoatjaunināšanai un darbībai, un norādījumus par līdzekļiem, kas nepieciešami to pieslēgšanai pie tīkla. Šie norādījumi tiks publicēti sešu mēnešu laikā pēc Direktīvas, ar ko groza Direktīvu(ES) 2021/0218, pieņemšanas.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir spēcīga vietējā dimensija.

Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pilnībā iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības nacionālo klimata pasākumu plānošanā un īstenošanā un šajā nolūkā nodrošinātu tiešu piekļuvi finansējumam un pieņemto pasākumu progresa uzraudzībai; attiecīgajā gadījumā dalībvalstīm valsts enerģētikas un klimata plānos būtu jāiekļauj vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījums. Attiecīgi būtu jāpārskata Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta reģionālās un vietējās saistības, kā arī augšupēja pieeja Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, īpaši lai nodrošinātu atjaunīgo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanu – tas veicinās ne vien ES klimata mērķrādītāju sasniegšanu, bet arī atbalstīs ES centienus energosistēmā uzlabot apgādes drošību.

Esošā vai paredzētā reģionālā un vietējā klimata pārmaiņu plānošana atbilstīgi tiesību aktu prasībām, kā arī tādi tīkli kā ES Pilsētas mēru pakts un attiecīgās ES iniciatīvas, piemēram, Klimata pakts, ES uzdevumu joma “Pilsētas” saistībā ar klimatneitrālām un viedām pilsētām, C40 tīkls un citas iniciatīvas palīdz īstenot daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu, un tām ir būtiska nozīme, lai, iesaistot iedzīvotājus, vietējos aktīvistus un nozares, kas iesaistītas klimata pārmaiņu politikā vai ko tā ietekmē, palielinātu ieinteresētību un pastiprinātu darbības vietējā līmenī.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atjaunīgās enerģijas kopienas ir svarīgs instruments, kas veicina atjaunīgo energoresursu enerģijas plašu izmantošanu un palīdz izveidot decentralizētu un drošu enerģētikas sistēmu, vienlaikus nodrošinot ekonomiskos un sociālos ieguvumus vietējā mērogā.

Enerģijas (kolektīvās) pašražošanas un (kolektīvā) pašpatēriņa iniciatīvas ēkās un rajonu līmenī būtu jāveicina, samazinot atļauju saņemšanas un administratīvās grūtības vai arī citus tīklu piekļuvi apgrūtinošus faktorus, tīklu izmantošanas maksu un uzlabojot saules siltuma un fotoelementu, vēja un ģeotermālo tehnoloģiju izvēršanu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstīm būtu jāveic to šķēršļu izvērtēšana, kas bremzē atjaunīgās enerģijas kopienu attīstību atbilstoši pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas (ES) 2018/2001 (RED II) 22. pantam.

Lai nodrošinātu direktīvas savlaicīgu transponēšanu, tās saskaņotību ar valstu tiesiskajiem satvariem un reģionālo un vietējo pašvaldību līdzdalību, Eiropas Komisija sniegs atbalstu dalībvalstīm.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (1) nosaka saistošu Savienības mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā ir vismaz 32 %. Saskaņā ar Klimata mērķrādītāja plānu, lai sasniegtu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam būtu jāpalielina līdz 40 %. Tāpēc minētās direktīvas 3. pantā noteiktais mērķrādītājs jāpalielina.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2) nosaka saistošu Savienības mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā ir vismaz 32 %. Saskaņā ar Klimata mērķrādītāja plānu, lai sasniegtu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, atjaunīgās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam būtu jāpalielina vismaz līdz 40 %. Tāpēc minētās direktīvas 3. pantā noteiktais mērķrādītājs jāpalielina.

Lai veicinātu lielāku energoapgādes drošību un nodrošinātu ātrāku un rentablu pāreju uz neto nulles emisijām, Komisija sadarbībā ar Eiropas Reģionu komiteju, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, tostarp teritoriālo dimensiju, nāks klajā ar priekšlikumu vēl vairāk paaugstināt direktīvas 3. pantā izvirzītos emisiju mērķus.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tālāko reģionu un salu īpašajai situācijai, kas atzīta attiecīgi LESD 349. un 174. pantā, ir vajadzīga mērķtiecīga pieeja. Šajās teritorijas, kurām bieži raksturīgas izolētas sistēmas un atkarība no fosilā kurināmā, enerģijas ražošanas un uzglabāšanas jaudas izmaksas ir lielākas, un tām ir vajadzīgs atbalsts, lai izmantotu vietējās atjaunīgās enerģijas ražošanas potenciālu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisija atbilstoši subsidiaritātes principam publicēs dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām norādījumus par optimālām atļauju piešķiršanas procedūrām un mehānismiem esošo procedūru racionalizēšanai, lai tādējādi uzlabotu atļauju piešķiršanas termiņu ievērošanu atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas staciju būvei, energoatjaunināšanai un darbībai, un norādījumus par līdzekļiem, kas nepieciešami to pieslēgšanai pie tīkla. Šie norādījumi tiks publicēti sešu mēnešu laikā pēc Direktīvas, ar ko groza Direktīvu (ES) 2021/0218, pieņemšanas.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstu sadarbība atjaunīgās enerģijas veicināšanā var izpausties kā statistiski pārvedumi, atbalsta shēmas vai kopprojekti. Tas dod iespēju atjaunīgās enerģijas izmantojumu izmaksefektīvi izvērst visā Eiropā un veicina tirgus integrāciju. Neraugoties uz tās potenciālu, sadarbība ir bijusi ļoti ierobežota, atjaunīgās enerģijas izmantojuma izvēršanas efektivitāte bijusi suboptimāla.

Dalībvalstu sadarbība atjaunīgās enerģijas veicināšanā , kurā var būtu iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības, var izpausties kā statistiski pārvedumi, atbalsta shēmas vai kopprojekti. Tas dod iespēju atjaunīgās enerģijas izmantojumu izmaksefektīvi izvērst visā Eiropā un veicina tirgus integrāciju. Neraugoties uz tās potenciālu, sadarbība , it īpaši pārrobežu reģionos, ir bijusi ļoti ierobežota, atjaunīgās enerģijas izmantojuma izvēršanas izmaksu lietderība un efektivitāte bijusi suboptimāla.

Viedtīklu projekti pierobežas reģionos, tostarp elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība vidēja sprieguma līmenī, pārrobežu pieejai var nodrošināt lielu pievienoto vērtību, jo tie dod iespēju optimālāk izmantot elektroenerģijas sistēmu resursus, palielināt savienojamību, elastību un noturību un vienlaikus iesaistītajām vietējām kopienām sniedz lielāku sociālo ieguvumu, kā arī palīdz panākt ES energoapgādes drošību.

Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam sadarbību izmēģināt, īstenojot pilotprojektu . Iesaistītajām dalībvalstīm šo pienākumu izpildītu projekti, kurus finansē no nacionālajiem devumiem saskaņā ar Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu, kas izveidots ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1294.

Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam sadarbību izmēģināt, īstenojot pilotprojektus papildus tiem, kas plānoti TEN-E ietvaros. Vienu no tiem vajadzētu īstenot pārrobežu reģionā . Iesaistītajām dalībvalstīm šo pienākumu izpildītu projekti, kurus finansē no nacionālajiem devumiem saskaņā ar Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu, kas izveidots ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1294.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir ļoti nozīmīga loma integrētā un decentralizētā enerģētikas sistēmā. Komisija atbalstīs vietējās un reģionālās pašvaldības, tostarp salu teritorijas, pārrobežu darba saistībā un šajā nolūkā sniegs palīdzību, lai izveidotu sadarbības mehānismus, tostarp Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG).Ciešāka ES un dalībvalstu sadarbība un papildu ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā, piemēram, lai veicinātu ES misiju izpildi, nodrošinās būtisku pievienoto vērtību, kas vajadzīga šīs direktīvas mērķu sasniegšanai visā Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas finansēšanas mehānismi, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un Inovāciju fonds, finansēs arī mazāka mēroga pārrobežu sadarbības projektus un pārrobežu savienojumus starp dalībvalstīm un reģioniem.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nacionālā, reģionālajā un vietējā līmenī nodrošinātu pāreju uz enerģētikas sistēmu, kuras pamatā būtu atjaunīgo resursu tehnoloģijas, ir nepieciešami precīzi dati un informācija. Šos datus iespējams iegūt no dažādiem avotiem – sākot no viedierīcēm un beidzot ar tādām Zemes novērošanas sistēmām kā Copernicus.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā ir izvirzīts vērienīgs mērķis līdz 2050. gadam visos Savienības jūras baseinos iegūt 300 GW atkrastes vēja un 40 GW okeāna enerģijas. Lai nodrošinātu šīs vērienīgās pārmaiņas, dalībvalstīm būs jāsadarbojas pāri robežām – jūras baseinu līmenī. Tāpēc dalībvalstīm būtu kopīgi jānosaka, kādu atkrastes atjaunīgās enerģijas jaudu tās līdz 2050. gadam plāno ieviest katrā jūras baseinā, un jānosaka arī starpposma rādītāji 2030. un 2040. gadam. Šie mērķi būtu jāatspoguļo atjauninātajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 tiks iesniegti 2023. un 2024. gadā. Nosakot daudzumu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā katra jūras baseina atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāls, vides aizsardzība, klimatadaptācija un citi jūras izmantošanas veidi, kā arī Savienības dekarbonizācijas mērķrādītāji. Turklāt dalībvalstīm būtu aizvien lielākā mērā jāapsver iespēja atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanu apvienot ar pārvades līnijām, kas savieno vairākas dalībvalstis, izmantojot hibrīdprojektus vai – vēlākā posmā – pamatīgāk satīklotu tīklu. Tas ļautu nodrošināt elektroenerģijas plūsmu dažādos virzienos, tādējādi maksimalizējot sociālekonomisko labklājību, optimizējot izdevumus par infrastruktūru un dodot iespēju jūru izmantot ilgtspējīgāk.

Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā ir izvirzīts vērienīgs mērķis līdz 2050. gadam visos Savienības jūras baseinos iegūt 300 GW atkrastes vēja un 40 GW okeāna enerģijas. Lai nodrošinātu šīs vērienīgās pārmaiņas, dalībvalstīm vai to atbildīgajām reģionālajām un vietējām pašvaldībām būs jāsadarbojas pāri robežām – jūras baseinu līmenī. Tāpēc dalībvalstīm būtu kopīgi jānosaka un savā jūras telpiskajā plānā pietiekama vieta jāatvēl tam , kādu atkrastes atjaunīgās enerģijas jaudu un saistīto infrastruktūru tās līdz 2050. gadam plāno ieviest katrā jūras baseinā, un jānosaka arī starpposma rādītāji 2030. un 2040. gadam. Šie mērķi būtu jāatspoguļo atjauninātajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 tiks iesniegti 2023. un 2024. gadā. Nosakot daudzumu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā katra jūras baseina atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāls, vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, klimatadaptācija un citi jūras izmantošanas veidi, kā arī Savienības dekarbonizācijas mērķrādītāji. Turklāt dalībvalstīm būtu aizvien lielākā mērā jāapsver iespēja atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanu apvienot ar uzkrāšanas sistēmām un pārvades līnijām, kas savieno vairākas dalībvalstis, izmantojot hibrīdprojektus vai – vēlākā posmā – pamatīgāk satīklotu tīklu. Tas ļautu nodrošināt elektroenerģijas plūsmu dažādos virzienos, tādējādi maksimalizējot sociālekonomisko labklājību, optimizējot izdevumus par infrastruktūru un dodot iespēju jūru izmantot ilgtspējīgāk.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Izkliedētās uzkrāšanas aktīviem, piemēram, sadzīves baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām, ir potenciāls agregācijas ceļā tīklam nodrošināt ievērojamu elastību un balansēšanas pakalpojumus. Lai veicinātu šādu pakalpojumu izstrādi, regulatīvie noteikumi attiecībā uz uzkrāšanas aktīvu pieslēgumu un ekspluatāciju, piemēram, tarifiem, saistību termiņiem un pieslēguma specifikācijām, būtu jāizstrādā tā, lai nekavētu visu uzkrāšanas aktīvu, arī mazo un mobilo aktīvu, potenciālu sistēmai nodrošināt elastības un balansēšanas pakalpojumus un veicināt plašāku atjaunīgās elektroenerģijas izmantojumu salīdzinājumā ar lielākiem, stacionāriem uzkrāšanas aktīviem.

Izkliedētās uzkrāšanas aktīviem, piemēram, kopienas un sadzīves baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām, ir potenciāls agregācijas ceļā tīklam nodrošināt ievērojamu elastību un balansēšanas pakalpojumus. Lai veicinātu šādu pakalpojumu izstrādi, regulatīvie noteikumi attiecībā uz uzkrāšanas aktīvu pieslēgumu un ekspluatāciju, piemēram, tarifiem, saistību termiņiem un pieslēguma specifikācijām, būtu jāizstrādā tā, lai nekavētu visu uzkrāšanas aktīvu, arī mazo un mobilo aktīvu, potenciālu sistēmai nodrošināt elastības un balansēšanas pakalpojumus un veicināt plašāku atjaunīgās elektroenerģijas izmantojumu salīdzinājumā ar lielākiem, stacionāriem uzkrāšanas aktīviem.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas var izmantot ne tikai enerģētiskām vajadzībām, bet arī neenerģētiskām vajadzībām, piemēram, par ievadmateriālu vai izejvielu tādās nozarēs kā tērauda vai ķimikāliju rūpniecība. Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu izmantošana abām vajadzībām nozīmē pilnvērtīgi izmantot to potenciālu aizstāt fosilās degvielas, ko izmanto par ievadmateriālu, un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas industrijā, tāpēc tā būtu jāiekļauj mērķrādītājā par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu izmantošanu. Valstu pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu izmantošanu industrijā, nevajadzētu izraisīt neto piesārņojuma palielinājumu sakarā ar lielāku pieprasījumu pēc elektroenerģijas, ko apmierina, to ražojot no vispiesārņojošākajiem fosilajiem kurināmajiem, piemēram, oglēm, dīzeļdegvielas, lignīta, naftas, kūdras un degslānekļa.

Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas var izmantot ne tikai enerģētiskām vajadzībām, bet arī neenerģētiskām vajadzībām, piemēram, par ievadmateriālu vai izejvielu tādās nozarēs kā tērauda vai ķimikāliju rūpniecība , kur tās ir vienīgā dekarbonizācijas iespēja un kur to izmantošanai ir liela efektivitāte siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā . Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu izmantošana abām vajadzībām nozīmē pilnvērtīgi izmantot to potenciālu aizstāt fosilās degvielas, ko izmanto par ievadmateriālu, un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas industrijā, tāpēc tā būtu jāiekļauj mērķrādītājā par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu izmantošanu. Valstu pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu izmantošanu industrijā, nevajadzētu izraisīt neto piesārņojuma palielinājumu sakarā ar lielāku pieprasījumu pēc elektroenerģijas, ko apmierina, to ražojot no vispiesārņojošākajiem fosilajiem kurināmajiem, piemēram, oglēm, dīzeļdegvielas, lignīta, naftas, kūdras un degslānekļa.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atjaunīgo degvielu un atjaunīgās elektroenerģijas izmantošana transporta nozarē var izmakslietderīgi veicināt Savienības transporta nozares dekarbonizāciju un cita starpā uzlabot enerģijas avotu dažādošanu minētajā nozarē, vienlaikus Savienības ekonomikā veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību un samazinot atkarību no enerģijas importa. Lai sasniegtu palielināto Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma mērķrādītāju, būtu jāpalielina visu veidu transportam Savienībā piegādātās atjaunīgās enerģijas īpatsvars. Ja transporta mērķrādītāju izteiktu kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājuma mērķrādītāju, tas veicinātu to, ka transportā tiktu izmantotas siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma izteiksmē izmakslietderīgākās un snieguma ziņā labākās degvielas. Turklāt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājuma mērķrādītājs stimulētu inovāciju un noteiktu skaidru etalonu, kas dotu iespēju dažādu veidu degvielas un atjaunīgo elektroenerģiju salīdzināt pēc to siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes. Papildus tam, palielinot uz enerģiju balstīto mērķrādītāju attiecībā uz modernajām biodegvielām un biogāzi un ieviešot mērķrādītāju attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, tiktu nodrošināta plašāka atjaunīgo degvielu izmantošana ar vismazāko vidisko ietekmi tajos transporta veidos, kurus ir grūti elektrificēt. Minēto mērķrādītāju sasniegšana būtu jānodrošina, nosakot pienākumus degvielas piegādātājiem, kā arī ar citiem pasākumiem, kas iekļauti [Regulā (ES) 2021/XXX par atjaunīgu un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā – FuelEU Maritime un Regulā (ES) 2021/XXX par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam]. Īpaši aviācijas degvielas piegādātāju pienākumi būtu jānosaka tikai saskaņā ar [Regulu (ES) 2021/XXX par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam].

Atjaunīgo degvielu un atjaunīgās elektroenerģijas izmantošana transporta nozarē var izmakslietderīgi veicināt Savienības transporta nozares dekarbonizāciju un cita starpā uzlabot enerģijas avotu dažādošanu minētajā nozarē, vienlaikus Savienības ekonomikā veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību un samazinot atkarību no enerģijas importa. Lai sasniegtu palielināto Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma mērķrādītāju, būtu jāpalielina visu veidu transportam Savienībā piegādātās atjaunīgās enerģijas īpatsvars. Ja transporta mērķrādītāju izteiktu kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājuma mērķrādītāju, tas veicinātu to, ka transportā tiktu izmantotas siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma izteiksmē izmakslietderīgākās un snieguma ziņā labākās degvielas. Turklāt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājuma mērķrādītājs stimulētu inovāciju un noteiktu skaidru etalonu, kas dotu iespēju dažādu veidu degvielas un atjaunīgo elektroenerģiju salīdzināt pēc to siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes. Papildus tam, palielinot uz enerģiju balstīto mērķrādītāju attiecībā uz modernajām biodegvielām un biogāzi un ieviešot mērķrādītāju attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, tiktu nodrošināta plašāka atjaunīgo degvielu izmantošana ar vismazāko vidisko ietekmi tajos transporta veidos un reģionos , kurus ir grūti elektrificēt. Minēto mērķrādītāju sasniegšana būtu jānodrošina, nosakot pienākumus degvielas piegādātājiem, kā arī ar citiem pasākumiem, kas iekļauti [Regulā (ES) 2021/XXX par atjaunīgu un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā – FuelEU Maritime un Regulā (ES) 2021/XXX par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam]. Īpaši aviācijas degvielas piegādātāju pienākumi būtu jānosaka tikai saskaņā ar [Regulu (ES) 2021/XXX par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam].

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tiešā patēriņa sektoru, arī transporta nozares, tieša elektrifikācija veicina efektivitāti un atvieglo pāreju uz energosistēmu, kas balstītos uz atjaunīgo enerģiju. Tāpēc tā pati par sevi ir iedarbīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas līdzeklis. Līdz ar to izveidot emisiju papildsamazinājuma satvaru, kas attiektos tieši uz atjaunīgo elektroenerģiju, kuru piegādā elektrotransportlīdzekļiem transporta nozarē , nav prasīts.

Tiešā patēriņa sektoru, arī transporta nozares, tieša elektrifikācija veicina efektivitāti un atvieglo pāreju uz energosistēmu, kas balstītos uz atjaunīgo enerģiju. Tāpēc tā pati par sevi ir iedarbīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas līdzeklis. Līdz ar to izveidot emisiju papildsamazinājuma satvaru, kas attiektos uz atjaunīgo elektroenerģiju, kuru izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas ražošanai , nav prasīts.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Tā kā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas ir jāuzskaita kā atjaunīgā enerģija neatkarīgi no tā, kādā sektorā tās patērē, noteikumi, ar kuriem nosaka, vai tās ir atjaunīgas, ja tās ražo no elektroenerģijas, un kuri bija piemērojami tikai tad, ja šīs degvielas tika patērētas transporta nozarē, būtu jāattiecina uz visām nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām neatkarīgi tā, kādā sektorā tās patērē.

Tā kā nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas ir jāuzskaita kā atjaunīgā enerģija neatkarīgi no tā, kādā sektorā tās patērē, noteikumi, ar kuriem nosaka, vai tās ir atjaunīgas, ja tās ražo no elektroenerģijas, būtu jāattiecina uz visām nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām neatkarīgi tā, kādā sektorā tās patērē.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīva (ES) 2018/2001 ir stiprinājusi bioenerģijas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu satvaru, nosakot kritērijus visām galapatēriņa nozarēm. Tajā ir paredzēti īpaši noteikumi biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no meža biomasas, prasot mežizstrādes ilgtspēju un zemes izmantojuma maiņas emisiju uzskaiti. Lai panāktu pastiprinātu aizsardzību īpaši biodaudzveidīgām un oglekļbagātām dzīvotnēm, piemēram, pirmatnējiem mežiem, ļoti biodaudzveidīgiem mežiem, zālājiem un kūdrājiem, būtu jāievieš izņēmumi un ierobežojumi meža biomasas ieguvei no šīm teritorijām atbilstoši pieejai biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no lauksaimniecības biomasas. Turklāt siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji būtu jāpiemēro arī esošajām iekārtām, kurās galvenokārt izmanto biomasu, lai nodrošinātu, ka bioenerģijas ražošana visās šādās iekārtās rada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar enerģiju, ko ražo no fosilajiem kurināmajiem.

Direktīva (ES) 2018/2001 ir stiprinājusi bioenerģijas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu satvaru, nosakot kritērijus visām galapatēriņa nozarēm. Tajā ir paredzēti īpaši noteikumi biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no meža biomasas, prasot mežizstrādes ilgtspēju un zemes izmantojuma maiņas emisiju uzskaiti.

Šādi ilgtspējas kritēriji būtu jāsaglabā līdztekus valstu tiesību aktiem, lai ņemtu vērā atšķirīgos valstu un reģionālos apstākļus.

Lai panāktu pastiprinātu aizsardzību īpaši biodaudzveidīgām un oglekļbagātām dzīvotnēm, piemēram, pirmatnējiem mežiem, ļoti biodaudzveidīgiem mežiem, zālājiem un kūdrājiem, būtu jāievieš izņēmumi un ierobežojumi meža biomasas ieguvei no šīm teritorijām atbilstoši pieejai biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no lauksaimniecības biomasas.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvu (ES) 2018/2001 groza šādi:

Direktīvu (ES) 2018/2001 groza šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

direktīvas 9. pantu groza šādi:

direktīvas 9. pantu groza šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai sasniegtu 1. punktā noteikto indikatīvo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos un attiecīgā gadījumā savās atbalsta shēmās vai ar citiem līdzvērtīgiem līdzekļiem prasa ēkās panākt vismaz minimālos no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas izmantojuma līmeņus saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES noteikumiem. Dalībvalstis dod iespēju šos minimālos līmeņus panākt arī ar efektīvu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi.

Lai sasniegtu 1. punktā noteikto indikatīvo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos un attiecīgā gadījumā savās atbalsta shēmās vai ar citiem līdzvērtīgiem līdzekļiem prasa jaunās un atjaunojamās ēkās panākt vismaz minimālos no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas izmantojuma līmeņus saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES noteikumiem. Dalībvalstis dod iespēju šos minimālos līmeņus panākt arī ar efektīvu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā izvirzīto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis attiecīgā gadījumā veic vajadzīgos pasākumus ar mērķi izveidot efektīvu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru, lai veicinātu siltumapgādi un aukstumapgādi, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, arī saules enerģiju, apkārtējās vides enerģiju, ģeotermālo enerģiju, biomasu, biogāzi, bioloģiskos šķidros kurināmos un atlikumsiltumu un atlikumaukstumu kombinācijā ar siltumenerģijas uzkrāšanu.

Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā izvirzīto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis attiecīgā gadījumā veic vajadzīgos pasākumus ar mērķi izveidot efektīvu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūru, lai veicinātu siltumapgādi un aukstumapgādi, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, arī saules enerģiju, apkārtējās vides enerģiju, ģeotermālo enerģiju, biomasu, biogāzi, bioloģiskos šķidros kurināmos , reciklēta oglekļa degvielas un atlikumsiltumu un atlikumaukstumu kombinācijā ar siltumsūkņiem un siltumenerģijas uzkrāšanu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka transportlīdzekļu ražotāji elektrotransportlīdzekļu īpašniekiem un lietotājiem, kā arī trešām personām, kas rīkojas īpašnieku un lietotāju vārdā, piemēram, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un elektromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, ar nediskriminējošiem noteikumiem un bez maksas dara pieejamus transportlīdzekļa ģenerētos reāllaika datus par baterijas veselības stāvokli, baterijas jaudas iestatījuma punktu, baterijas kapacitāti, kā arī elektrotransportlīdzekļa atrašanās vietu, ievērojot arī papildu prasības, kas noteiktas tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības regulā.

Dalībvalstis nodrošina, ka automobiļu un kuģu ražotāji elektrisko automobiļu un kuģu īpašniekiem un lietotājiem, kā arī trešām personām, kas rīkojas īpašnieku un lietotāju vārdā, piemēram, elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un elektromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem, ar nediskriminējošiem noteikumiem un bez maksas dara pieejamus transportlīdzekļa ģenerētos reāllaika datus par baterijas veselības stāvokli, baterijas jaudas iestatījuma punktu, baterijas kapacitāti, kā arī elektrisko automobiļu un kuģu atrašanās vietu, ievērojot arī papildu prasības, kas noteiktas tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības regulā.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

panta 6. punktu groza šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pasākumus, kas plānoti un veikti, lai panāktu šādu indikatīvo palielinājumu, dalībvalstis iekļauj savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un progresa ziņojumos, ko iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3., 14. un 17. pantu.

Pasākumus, kas plānoti un veikti, lai panāktu šādu indikatīvo palielinājumu, dalībvalstis koordinācijā ar reģioniem un pilsētām iekļauj savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un progresa ziņojumos, ko iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3., 14. un 17. pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvars, ko izmanto enerģijas galapatēriņam un neenerģētiskām vajadzībām, līdz 2030. gadam sasniedz 50 % no ūdeņraža, ko industrijā izmanto enerģijas galapatēriņam un neenerģētiskām vajadzībām. Aprēķinot šo procentuālo daļu, ievēro šādus noteikumus:

Dalībvalstis koordinācijā ar reģioniem un pilsētām cenšas nodrošināt , ka nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvars, ko izmanto enerģijas galapatēriņam un neenerģētiskām vajadzībām, līdz 2030. gadam sasniedz 50 % no ūdeņraža, ko industrijā izmanto enerģijas galapatēriņam un neenerģētiskām vajadzībām. Aprēķinot šo procentuālo daļu, ievēro šādus noteikumus:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Minētos pasākumus pieņemot un īstenojot, dalībvalstis nodrošina, ka tie ir piekļūstami visiem patērētājiem, it sevišķi patērētājiem no mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām, kuriem citādi nebūtu pietiekama sākotnējā kapitāla, lai no minētajiem pasākumiem gūtu labumu.”;

Minētos pasākumus pieņemot un īstenojot, dalībvalstis nodrošina, ka tie ir piekļūstami visiem patērētājiem, it sevišķi patērētājiem no mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem , kuriem citādi nebūtu pietiekama sākotnējā kapitāla, lai no minētajiem pasākumiem gūtu labumu.”;

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izveido satvaru, kurā elektroenerģijas sadales sistēmu operatori vismaz reizi četros gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu operatoriem savos reģionos novērtē centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, arī pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu siltumenerģijas formā, kā arī novērtē, vai apzinātā potenciāla izmantošana būtu resursefektīvāka un izmaksefektīvāka nekā alternatīvi risinājumi.

Dalībvalstis vai to kompetentās reģionālās un vietējās pašvaldības izveido satvaru, kurā elektroenerģijas sadales sistēmu operatori vismaz reizi četros gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu operatoriem savos reģionos novērtē centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, arī pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu siltumenerģijas formā, kā arī novērtē, vai apzinātā potenciāla izmantošana būtu resursefektīvāka un izmaksefektīvāka nekā alternatīvi risinājumi. Novērtējumā prioritāri izskata alternatīvas tīkla izveidei saskaņā ar principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

Dalībvalstis nodrošina, ka elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatori tīkla plānošanā, investīcijās tīklā un infrastruktūras pilnveidošanā attiecīgi katras valsts teritorijā pienācīgi ņem vērā saskaņā ar pirmo daļu veiktā novērtējuma rezultātus.

Dalībvalstis nodrošina, ka elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatori tīkla plānošanā, investīcijās tīklā un infrastruktūras pilnveidošanā attiecīgi katras valsts teritorijā pienācīgi ņem vērā saskaņā ar pirmo daļu veiktā novērtējuma rezultātus.

Dalībvalstis veicina koordināciju starp centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu operatoriem un elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu, ka balansēšanas, uzkrāšanas un citi elastības pakalpojumi, piemēram, pieprasījumreakcija, ko nodrošina centralizētās siltumapgādes un centralizētās dzesēšanas sistēmu operatori, var darboties to elektroenerģijas tirgos.

Dalībvalstis veicina koordināciju starp centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu operatoriem un elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu, ka balansēšanas, uzkrāšanas un citi elastības pakalpojumi, piemēram, pieprasījumreakcija, ko nodrošina centralizētās siltumapgādes un centralizētās dzesēšanas sistēmu operatori, var darboties to elektroenerģijas tirgos.

Dalībvalstis saskaņā ar pirmo un trešo daļu noteiktās novērtēšanas un koordinācijas prasības var attiecināt arī uz gāzes pārvades un sadales sistēmu operatoriem, arī ūdeņraža tīkliem un citiem energotīkliem.

Dalībvalstis saskaņā ar pirmo un trešo daļu noteiktās novērtēšanas un koordinācijas prasības var attiecināt arī uz gāzes pārvades un sadales sistēmu operatoriem, arī ūdeņraža tīkliem un citiem energotīkliem.

Lai atvieglotu šā satvara īstenošanu un tā turpmāko darbību, dalībvalstis veic koordināciju ar reģioniem un pilsētām.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Dalībvalstis izveido mehānismu, kas degvielas piegādātājiem to teritorijā dod iespēju apmainīties ar kredītiem par atjaunojamās enerģijas piegādi transporta nozarei. Uzņēmēji, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju elektrotransportlīdzekļiem, izmantojot publiskas uzlādes stacijas, saņem kredītus neatkarīgi no tā, vai uz uzņēmējiem attiecas dalībvalsts degvielas piegādātājiem noteiktais pienākums, un tie var šos kredītus pārdot degvielas piegādātājiem, kuriem ir atļauts šos kredītus izmantot, lai izpildītu 1. punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu.”;

Dalībvalstis izveido mehānismu, kas degvielas piegādātājiem to teritorijā dod iespēju apmainīties ar kredītiem par atjaunojamās enerģijas un – izmantojot atšķirīgu mehānismu – mazoglekļa ūdeņraža piegādi transporta nozarei. Uzņēmēji, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju elektrotransportlīdzekļiem, izmantojot publiskas uzlādes stacijas, atjaunīgo enerģiju, mazoglekļa ūdeņradi vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kas iegūtas no ūdeņraža, saņem kredītus neatkarīgi no tā, vai uz uzņēmējiem attiecas dalībvalsts degvielas piegādātājiem noteiktais pienākums, un tie var šos kredītus pārdot degvielas piegādātājiem, kuriem ir atļauts šos kredītus izmantot, lai izpildītu 1. punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

direktīvas 29. pantu groza šādi:

direktīvas 29. pantu groza šādi:

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Enerģiju no pārstrādātiem oglekļa kurināmajiem/degvielām 25. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājā ieskaitīt var tikai tad, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums no minēto degvielu izmantošanas ir vismaz 70 %.

Enerģiju no pārstrādātiem oglekļa kurināmajiem/degvielām un mazoglekļa ūdeņraža mērķrādītājos, kas minēti 15.a panta 1. punktā, 22.a panta 1. punktā, 23. panta 1. punktā, 24. panta 4. punktā un 25. panta 1. punktā ieskaitīt var tikai tad, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums no minēto degvielu izmantošanas ir vismaz 70 %.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Vajadzības gadījumā, lai uzlabotu datu izsekojamību visā piegādes ķēdē, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 35. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai Savienības datubāzē iekļaujamās informācijas tvērumu vēl paplašinātu, tajā iekļaujot relevantus datus no degvielas ražošanai izmantotās izejvielas ražošanas vai savākšanas punkta.

Vajadzības gadījumā, lai uzlabotu datu izsekojamību visā piegādes ķēdē, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 35. pantu tikai un vienīgi izņēmuma gadījumā pieņemt deleģētos aktus, lai Savienības datubāzē iekļaujamās informācijas tvērumu vēl paplašinātu, tajā iekļaujot relevantus datus no degvielas ražošanai izmantotās izejvielas ražošanas vai savākšanas punkta.

Dalībvalstis prasa, lai degvielas piegādātāji Savienības datubāzē ievadītu informāciju, kas vajadzīga, lai verificētu 25. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi.

Dalībvalstis prasa, lai degvielas piegādātāji Savienības datubāzē ievadītu informāciju, kas vajadzīga, lai verificētu 25. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi.

Datu verifikācijai brīvprātīgās vai valsts shēmas, ko Komisija atzinusi saskaņā ar 30. panta 4., 5. un 6. punktu, datu vākšanā par starpniekiem var izmantot trešās puses informācijas sistēmas, ja vien par šādu izmantošanu ir paziņots Komisijai.

Datu verifikācijai brīvprātīgās vai valsts shēmas, ko Komisija atzinusi saskaņā ar 30. panta 4., 5. un 6. punktu, datu vākšanā par starpniekiem var izmantot trešās puses informācijas sistēmas, ja vien par šādu izmantošanu ir paziņots Komisijai.

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums