Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas universitāšu stratēģija”

(2022/C 301/09)

Ziņotājs: Emil BOC (RO/PPE), Klužas-Napokas pilsētas mērs Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas universitāšu stratēģija” COM(2022) 16

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības apņemšanos veicināt izcilību izglītībā un atbalstu, kuru tā sniedz; šajā saistībā uzsver Eiropas universitāšu stratēģijas būtisko lomu saistībā ar augstākās izglītības dokumentu kopumu, kas dos iespēju līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu;

2.

uzsver, ka civilizācija, kas stiprina Eiropas demokrātiskās vērtības, var pastāvēt tikai tad, ja tā iegulda cilvēkkapitālā. Izcila izglītības sistēma, kuras centrā ir spēcīgas universitātes, ir mūžizglītības pamats;

3.

uzsver, ka ir svarīgi paaugstināt izglītības un pētniecības kvalitāti Eiropas universitātēs un gan vietējā, gan reģionālajā līmenī nodrošināt atbalstu, kas vajadzīgs šajā stratēģijā minēto mērķu sasniegšanai;

4.

atzīst to svarīgo lomu, kāda ir universitātēm sabiedrībā, to ieguldījumu ilgtspējīgā, noturīgā, iekļaujošā un uz dalībvalstu, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību demokrātiskām vērtībām balstītā attīstībā. Universitāšu loma ir vēl lielāka krīzes laikā, kad tās var palīdzēt krīzi pārvarēt un veicināt atgūšanos pēc tās (1);

5.

uzsver universitāšu izšķirošo lomu globālo problēmu risināšanā. ES jau sen ir uzsvērusi nepieciešamību veicināt ciešāku saikni starp pētniecību, mācīšanu, mācīšanos un inovāciju universitātēs un vienlaikus labāk finansēt universitātes, lai konsolidētu vajadzīgo kvalitātes līmeni. Universitātēm kā jaunu pētniecības zināšanu avotam un inovācijas veicinātājām ir izšķiroša nozīme ES misijās konstatēto neatliekamo sabiedrības problēmu risināšanā;

6.

aicina pievērst uzmanību tam, ka universitātes ir jāuzskata par būtisku Eiropas kultūras elementu un ka stratēģiska priekšrocība ir universitāšu sektora daudzveidība – tas ietver, piemēram, izglītības iestādes, pētniecības institūtus un profesionālās skolas;

7.

atzīmē, ka universitāšu klātbūtne vietējā un reģionālā līmenī bieži vien rada ievērojamas konkurētspējas priekšrocības kopienām, kurās tās atrodas (2). Ieguldītājiem, piemēram, interesē kopienas, kurās ir pieejams augsti kvalificēts darbaspēks un kurās ir iespējama sadarbība ar akadēmisko vidi, tehnoloģiju un prasmju pārnese no universitātēm uz uzņēmējdarbības sektoru. Universitātes klātbūtne rada ievērojamus ienākumus arī attiecīgajās vietējās kopienās (3), jo studenti, pasniedzēji un citi personāla locekļi tērē būtiskas naudas summas vietējos veikalos un uzņēmumos (patēriņa jomā tiešām pastāv šāds universitāšu radīts multiplikatora efekts). Līdztekus šiem pozitīvajiem, ekonomiskos lielumos izsakāmajiem ieguvumiem universitāšu klātbūtne pilsētās rada kosmopolītisku vidi, kuru raksturo starptautisko studentu un pasniedzēju klātbūtne, kā arī tādas vērtības kā, piemēram, tolerance, kultūras, reliģiju un etniskā daudzveidība (4);

8.

pauž gandarījumu par Eiropas universitāšu stratēģijā piedāvāto vairāklīmeņu pieeju, kurā ir paredzēts Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī saskaņot publiskās politikas mērķus un investīcijas; tomēr uzsver, ka izteiktāka vietējā un reģionālā dimensija nākotnē pozitīvi ietekmētu ideālās universitātes modeļa izstrādi un īstenošanu;

9.

uzsver, ka ir svarīgi veidot stratēģiskas partnerības starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām un universitātēm, tostarp vietējās un reģionālās attīstības stratēģiju izstrādes procesā. Universitātēm ir izšķiroša loma tādu vietēji balstītu ekosistēmu attīstībā, kurām pārdomātas reģionālās specializācijas stratēģijas nodrošina stabilu pamatu;

10.

atzīmē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var atbalstīt universitātes un šajā nolūkā radīt un uzlabot vietējos un reģionālos apstākļus (piekļuve dažādiem infrastruktūras un pakalpojumu veidiem, dzīves kvalitāte un iekļaujoša vide), kas var uzlabot universitāšu globālo konkurētspēju;

11.

uzsver, ka Eiropā jau pastāv izcilas dažādu dalībvalstu universitāšu sadarbības tradīcijas, īstenojot ERASMUS+ programmu, un ka tās ir jāturpina;

12.

atzīmē, ka universitāšu loma sabiedrībā mainās un ka universitātes papildus tradicionālajām funkcijām (kas pārsvarā saistītas ar izglītību un pētniecību) uzņemas jaunas (5). Pašlaik universitātes sevi pārdefinē un izvēlas kļūt par vadošo spēku tādās jomās kā tehnoloģiskā un sociālā inovācija, uzņēmējdarbība un tehnoloģiju pārnese uz tautsaimniecību. Tās vairs nenorobežojas no kopienām un sabiedrības, bet integrējas kopienās un kļūst par ieinteresētajām personām, kas spēj sekmēt centienus rast sabiedrības problēmu risinājumus (6);

13.

uzsver, ka universitātes ir nozīmīgas Savienībai īpaši svarīgu mērķu, piemēram, zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanas veicinātājas. Tām šajās jomās ir liela zinātība, un vienlaikus tās var arī izmantot un izplatīt attiecīgos labas prakses piemērus vietējās kopienās, kurās tās atrodas;

14.

atzīmē, ka universitātes var rast risinājumus un radīt instrumentus, kas dod iespēju novērst noteiktas būtiskas problēmas, kas skar Eiropas Savienību. Viena no tām ir intelektuālā darbaspēka emigrācija (7) un lauku iedzīvotāju aizplūšana. Intelektuālā darbaspēka emigrācijas negatīvās sekas un intelektuālā darbaspēka mobilitāte ir cieši saistīta ar sadarbību un partnerībām starp universitātēm, vietējām un reģionālajām kopienām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka ir ievērojami vairāk jācenšas mazināt zināšanu un inovācijas plaisu Eiropā un mazināt inovācijas plaisu starp Eiropu un ASV;

15.

iesaka, ka vietējā un reģionālajā līmenī ir ļoti svarīgi apzināt un pastāvīgi plašā mērogā izmantot labas prakses piemērus vietējo un reģionālo pašvaldību un universitāšu sadarbības jomā. Tāpēc dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību prioritāte ir tādu starptautisku tīklu izveide, kuru mērķis ir labas prakses izplatīšana, plaši iesaistot augstākās izglītības pārstāvjus. Šāda veida tīklu varētu integrēt Eiropas universitāšu stratēģijā;

16.

norāda, ka universitātes šajā pārveides procesā un laikā, kad tām nākas uzņemties jaunus pienākumus, saskaras ar grūtībām un šķēršļiem. Visizplatītākās visās dalībvalstīs varētu būt finansiālās grūtības. Tāpēc Komiteja ierosina izstrādāt ieguldījumu stratēģiju, kurā būtu ņemts vērā reģionu, valstu un Eiropas līmeņa finansējums, un aicina apsvērt partnerības starp publisko, privāto un bezpeļņas sektoru, lai varētu stiprināt Eiropas universitātes. RK arī norāda, ka pastāv problēmas, kas saistītas ar akadēmisko autonomiju un/vai politisko iejaukšanos būtiskos lēmumos par universitāšu finansēšanu, pasniedzēju pieņemšanu darbā un viņu atlasi, vārda brīvību, brīvu tematu izvēli un pētnieciskās darbības orientācijas brīvību, iespēju brīvi un bez cenzūras komunicēt par pētniecības rezultātiem;

17.

uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstu vietējās un reģionālās pašvaldības aktīvi piedalītos vietējo un reģionālo ekosistēmu stiprināšanā un veicinātu sadarbību un uzticēšanos starp dažādiem kopienu sektoriem. Komiteja norāda, ka vietējā un reģionālā līmenī universitātes ir jāuzskata par plašāku tādu ekosistēmu daļu, kas ietver daudzus un dažādus dalībniekus (8). Lai universitātes varētu nodrošināt jaunas prasmes, kas dod iespēju radoši risināt problēmas, izmantot tehnoloģijas un kopienā efektīvi komunicēt, būtiska ir sadarbība starp tām un ar attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem;

18.

atzīmē, ka universitāšu transnacionālās sadarbības paplašināšana un augstākās izglītības Eiropas dimensijas attīstība ir Eiropas universitāšu stratēģijas būtiskākas prioritātes. Tāpēc Komiteja uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var veikt pasākumus, lai vajadzības gadījumā atbalstītu universitāšu transnacionālu sadarbību (Erasmus+ iniciatīva “Eiropas universitātes” ir būtisks mehānisms tām universitātēm, kas tiecas uz izcilību). Vietējās un reģionālās pašvaldības var pārņemt stratēģijā ierosinātos labas prakses piemērus, piemēram, Eiropas studenta karti. Šī iniciatīva varētu tikt atzīta ne tikai universitāšu līmenī, bet arī attiecībās starp studentiem, pētniekiem un starpvalstu pasniedzējiem, no vienas puses, un vietējās pārvaldes iestādēm, no otras puses, piemēram, saistībā ar uzturēšanās atļaujām, sabiedriskā transporta biļetēm un muzeju apmeklēšanas iespējām);

19.

norāda, ka Eiropas universitāšu stratēģijas īstenošanas gaitā dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jādarbojas kā veicinātājām, kas dažādus kopienas dalībniekus var iesaistīt iniciatīvās un projektos, kuru īstenošanā ir ieinteresētas universitātes. RK atzīmē arī, ka daudzās dalībvalstīs vietējām un reģionālajām pašvaldībām nav tiešas atbildības par universitāšu finansēšanu. Tomēr tās var veicināt universitāšu un to iniciatīvu finansēšanu no dažādiem fondiem, šajā nolūkā veidojot sinerģijas vietējā un reģionālajā līmenī;

20.

piekrīt, ka universitātēm pašlaik ir jāpārskata mācību programmas, lai tās iespējami vairāk atbilstu straujajai tehnoloģiju attīstībai, zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam un strukturālajām Eiropas darba tirgus pārmaiņām, kuru dēļ ir vajadzīgas jaunas prasmes (9). Komitejas arī norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var uzņemties būtisku lomu mācību programmu pārskatīšanā un šādu jaunu prasmju apguvē. RK vienlaikus uzsver, ka universitātes ievērojami veicina nodarbinātības iespējas un ekonomikas konkurētspēju globalizētā ekonomikā, taču augstākās izglītības autonomija ir jāsaglabā;

21.

izceļ vietējo un reģionālo pašvaldību lomu tādu vietējo un reģionālo ekosistēmu radīšanā un stiprināšanā, kuras veicina aktīvu sadarbību un vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu, uzņēmumu, rūpniecības un universitāšu tīkla izveidi. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām šajās ekosistēmās ir jākļūst par iniciatorēm un veicinātājām, kas apzina sadarbības iespējas, piešķir dažādus resursus (īpaši finanšu resursus), kuri vajadzīgi tīklu veidošanas un sadarbības aktivitāšu īstenošanai, kā arī atbalsta tādu struktūru veidošanu kā izglītības centri vietējā un/vai reģionālā līmenī. Izglītības centri ir izcili līdzekļi, kas ir izveidoti, lai nodrošinātu telpu dialogam un sadarbībai starp svarīgākajiem formālās izglītības dalībniekiem ar mērķi atbalstīt jauniešus profesionālās apmācības laikā. Balstoties uz šiem izglītības centriem, vietējās un reģionālās pašvaldības partnerībā ar citiem ekosistēmas partneriem var izveidot tādus instrumentus kā inovācijas fondi un nelielas dotācijas jaunuzņēmumiem vairākās svarīgās jomās;

22.

uzskata, ka pašlaik studentiem ir jāmācās, izmantojot metodes, kas dažkārt radikāli atšķiras no agrāk lietotajām. Viņiem ir vajadzīgas iespējas teorētiskās koncepcijas piemērot reālās dzīves situācijās, lai risinātu problēmas savā vietējā un reģionālajā kopienā. Vietējās un reģionālās pašvaldības sadarbībā ar universitātēm un citiem vietējās ekosistēmas dalībniekiem var veicināt šādu mācīšanās pieredzi, piemēram, atbalstot dzīvās laboratorijas, uzdodot studentiem analizēt publiskās politikas jautājumus, īstenojot kopienai noderīgus kopīgus projektus un atvieglojot sadarbību ar citiem vietējās un reģionālās kopienas dalībniekiem;

23.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības partnerībā ar universitātēm un citiem vietējās un reģionālās ekosistēmas dalībniekiem var ievērojami atbalstīt jaunos uzņēmējus, tostarp studentus vai absolventus, veicinot viņu piekļuvi izšķiroši svarīgiem inovācijai vajadzīgiem resursiem. Daudziem jauniešiem/studentiem ir vajadzīgi tādi resursi kā laboratorijas, jaunas tehnoloģijas un jauni sakari uzņēmējdarbības ieceru un/vai produktu un pakalpojumu izstrādei. Vietējās un reģionālās pašvaldības partnerībā ar citām struktūrvienībām, kurām ir pieejami šādi resursi, var palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem piekļūt inovācijas resursiem (telpas, apmācība, konsultācijas utt.);

24.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var veidot pārdomātas attiecības ar universitātēm, lai varētu attīstīt vietējo un reģionālo kopienu. Ir svarīgi, lai universitātes radītu zināšanas un pakalpojumus, kas būtu noderīgi kopienām, kurās tās atrodas. Vietējās un reģionālās pašvaldības var stimulēt šīs attiecības, izveidojot programmas ar mērķi universitātes pastāvīgi iesaistīt vietējo un reģionālo problēmu risināšanā, sniedzot padomus un zinātību un popularizējot zināmus labas prakses piemērus, lai pēc iespējas vairāk kopienu un publiskās pārvaldes iestāžu tos varētu izmantot. Universitāšu lomas atzīmēšanai un to iesaistes veicināšanai arī ir ļoti liela nozīme, jo tādējādi tiek izcelta dažādu akadēmiskās un/vai profesionālās izaugsmes ceļu vērtība un universitātes tiek mudinātas vairāk vērības pievērst pasniedzēju, pētnieku un studentu iesaistei vietējā līmenī;

25.

uzsver, ka dažāda lieluma vietējās un reģionālās kopienas var gūt labumu no universitāšu klātbūtnes. Vietējās pašvaldības var ievērojami veicināt universitāšu attīstību un to spēju sev piesaistīt interesi, ja tiek veidoti apstākļi, kas nodrošina paaugstinātu dzīves kvalitāti un stimulēta attieksme un rīcība, kas veicina toleranci, iekļaušanu, multikulturālismu un drošību sabiedriskajā telpā. Universitātes zināmu daļu savas darbības un atsevišķas struktūrvienības var izvietot ne tikai lielajos urbānajos centros, bet arī vidējās un mazās pilsētās. Vietējās un reģionālās pašvaldības var veicināt universitāšu paplašināšanos un/vai pētniecības institūtu izveidi savās mazākajās kopienās. Šajā nolūkā pašvaldības var atbalstīt dažādus pasākumus un rīkoties dažādos veidot, piemēram, piedāvāt studentiem pieejamu pajumti, iespēju izmantot publiskās ēkas izglītības darbībai, pētniecībai un zināšanu izplatīšanai, izveidot dzīves kvalitātes rādītājus un izmantot priekšrocības, kuras nav pieejamas lielajiem urbānajiem centriem;

26.

uzskata, ka digitālo pārkārtošanos vietējā līmenī ir iespējams paātrināt, sadarbojoties ar universitātēm un pilnībā izmantojot to resursus šajā jomā. Ja universitātes uztur attiecības ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tās var sniegt padomus vai izstrādāt digitālās pārkārtošanās stratēģijas, kas pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem. Runājot par digitālajām prasmēm, universitātes sadarbībā ar vietējo publisko pārvaldi var piedāvāt visiem atvērtus īstermiņa kursus vai mācības, kurās uzsvars tiktu likts uz tām grupām, kurām draud atstumtības risks (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki vai mazkvalificētas personas);

27.

uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var atbalstīt universitāšu hibrīdpilsētiņu attīstību, jo tās veicinās digitālās pārkārtošanās procesus kopienās un universitātēs, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas, veicinot sociālo integrāciju, uzlabojot jauniešu konkurētspēju darba tirgū, stiprinot darbu ar jaunatni, nediskrimināciju un starpkultūru izpratni. Hibrīdpilsētiņām būtu jāpievērš uzmanība komunikācijai par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu un informācijas izplatīšanai, lai tā patiešām būtu pieejama visiem attiecīgajiem jauniešiem, it īpaši tiem, kuri dzīvo nomaļos reģionos. Vietējās un reģionālās pašvaldības var arī finansiāli un citādi atbalstīt šo hibrīdpilsētiņu atvēršanu dažādiem kopienas locekļiem, piemēram, riska grupām vai nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem (neaizsargātiem un riskam pakļautiem jauniešiem, piemēram, jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, gados jauniem bezdarbniekiem, sievietēm, bēgļiem, personām ar invaliditāti un pensionāriem). ES un dalībvalstu politikas pasākumu prioritātei vajadzētu būt riskam pakļauto jauniešu iekļaušanai;

28.

uzsver, ka universitātēm ir ievērojamas zināšanas un zinātība zaļās pārkārtošanās jomā. Tās var kalpot arī par labas prakses paraugu, kuram šīs pārkārtošanās procesā ir gan izglītojoša, gan informatīva loma. Universitātes partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām var veidot zaļās pilsētiņas un aktīvi piedalīties pilsētvides reģenerācijas procesos, kopienai piedāvājot šāda veida pilsētiņas vai ēkas, kas var kalpot par energoefektivitātes un ekodizaina paraugēkām;

29.

pauž gandarījumu par to, ka atbilstoši RK ieteikumiem stratēģijā ir iekļauts skaidrs ceļvedis, gada rādītāji un atsauces kritēriji stratēģijas īstenošanai, lai būtu iespējams novērtēt panākumus, kas gūti virzībā uz Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanu. Komiteja tomēr aicina pievērst uzmanību nepieciešamībai, veidojot Eiropas Augstākās izglītības nozares novērošanas centru, ietvert arī vietējo un reģionālo dimensiju, kas dotu iespēju Eiropas rezultātu pārskatu izmantot arī vietējā un reģionālā līmenī;

30.

atzīmē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas palīdzēt Eiropas universitātēm darbā, kas vērsts uz Eiropas Savienības lomas internacionalizāciju un popularizēšanu starptautiskajā arēnā. Sniedzot šo palīdzību, būtu jāatbalsta Eiropas universitāšu dalība spēcīgās transnacionālās apvienībās, kuru mērķis ir veidot sistēmisku ilgtermiņa sadarbību izglītības, pētniecības un inovācijas izcilības jomā, kā arī studentiem, pasniedzējiem, pētniekiem un algotiem darbiniekiem pavērt iespējas pastāvīgai mobilitātei starp universitātēm.

---

(1)  Howard, G., Weinstein, R., Yang, Y. (2021), Do universities improve local economic resilience?, IZA DP Nr. 14422, pieejams tiešsaistē https://docs.iza.org/dp14422.pdf.

(2)  Fonseca, L., Nieth, L. (2021. gads), The role of universities in regional development strategies: A comparison across actors and policy stages, European Urban and Regional Studies, 22(3); Goddard, J, Puukka, J. (2008. gads), The engagement of higher education institutions in regional development: an overview of the opportunities and challenges, Higher Education Management and Policy, 20(2): 11.–41. lpp.

(3)  Chirca, A., Lazar, D.T. (2021), Cluj-Napoca without students: an estimation of the gap in the city’s economy, Transylvanian Review of Administrative Sciences, 66E: 44.–59. lpp.

(4)  Goddard, J., Vallance, P. (2014), The university and the city, Higher Education, 68(2): 319.–321. lpp.

(5)  Liddle J., Addidle G.D. (2022. gads), The Changing Role of Universities in Society: Key Influences in The Role of Universities and HEIs in the Vulnerability Agenda. Rethinking University-Community Policy Connections. Palgrave Macmillan, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-030-89086-5_3.

(6)  Myklebust, J.P., Smidt, H. (2021), What is the role of universities in global upskilling?, University World News, pieejams tiešsaistē https://www.universityworldnews.com/post.php?story=20210129110449887.

(7)  Hammerbauer, M., Pavletić, P., Vespa, M. (2021) Brain drain in higher education in European context, noslēguma ziņojums – ESC41, pieejams tiešsaistē: https://www.esu-online.org/wp-content/uploads/2021/03/Brain-Drain-final-report-ESC41-Google-Docs.pdf.

(8)  Reichert, S. (2019), The Role of Universities in Regional Innovation Ecosystems, Eiropas Universitāšu asociācijas pētījums, pieejams tiešsaistē https://www.eua.eu/downloads/publications/eua%20innovation%20ecosystem%20report_final_digital.pdf.

(9)  Jackson, N. J. (2011) Learning for a complex world: A lifewide concept of learning, education and personal development. Bloomington, IN: Author House; Williams, S., Dodd, L. J., Steele, C., & Randall, R. (2015. gads), A systematic review of current understandings of employability, Journal of Education and Work,, 29. sēj., Nr. 8, 877.–901. lpp.