Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un ar ko aizstāj Direktīvu 2008/99/EK”

(COM(2021) 851 final – 2021/0422 (COD))

(2022/C 290/23)

Ziņotājs:	Arnaud SCHWARTZ
Līdzziņotāja:	Ozlem YILDIRIM

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 2.5.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	215/3/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāt Direktīvu 2008/99/EK (ECD), jo tas novērš pašreizējās direktīvas galvenos trūkumus un ir vērsts pret noziedzīgu nodarījumu pret vidi pieaugumu Eiropā.

1.2.

EESK norāda, ka priekšlikumā, izmantojot noziedzīgo nodarījumu sarakstu, ir saglabāta tā iepriekšējā darbības joma un ka trūkst definīcijas par autonomu vispārēju nodarījumu, kas rada kaitējumu videi vai apdraud to. EESK uzskata, ka noziedzīgo nodarījumu saraksts būtu jāpaplašina, iekļaujot pēc iespējas vairāk noziegumu veidu, lai izvairītos no nepieciešamības vēlreiz pārskatīt ECD neilgi pēc tās stāšanās spēkā un lai nepieļautu, ka konkrētas noziedzīgas darbības pret vidi paliek nesodītas.

1.3.

EESK atzīst, ka steidzami jāuzlabo vides krimināltiesību īstenošana Eiropā un ka ECD ar skaidrākiem noteikumiem sekmētu labāku īstenošanu. EESK uzskata, ka ierosinātie elementi, kas jāņem vērā, novērtējot, vai kaitējums ir būtisks, ir neapmierinoši, ka varētu būt nepieciešami papildu norādījumi un ka lielāku skaidrību nodrošinātu atsevišķa definīcija attiecībā uz “būtisku kaitējumu”.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē apsvērumos iekļauto atsauci uz “ekocīdu”. Tomēr EESK uzskata, ka būtu lietderīgi šo terminu iekļaut direktīvas normatīvajā daļā.

1.5.

EESK atbalsta minimālo standartu iekļaušanu, lai noteiktu maksimālos sodu apmērus privātpersonām un maksimālos sankciju apmērus juridiskām personām. Tomēr EESK uzskata: lai sankcijas būtu patiesi efektīvas, samērīgas un atturošas, to apmērs būtu ievērojami jāpalielina.

1.6.

EESK mudina Komisiju izvērtēt iespēju paplašināt Eiropas Prokuratūras jurisdikciju, attiecinot to arī uz noziegumiem pret vidi, tādējādi izveidojot “zaļo” Eiropas Prokuratūru, kas spētu atbalstīt cīņu pret noziegumiem pret vidi, kuriem ir zināma saistība ar organizēto noziedzību.

1.7.

EESK uzsver, ka ir jāstiprina izpildes panākšanas ķēde un Eiropas vides krimināltiesību īstenošana. Komiteja atkārto savā informatīvajā ziņojumā NAT/767 “Direktīvas par vides krimināltiesisko aizsardzību novērtējums” (1) sniegto ieteikumu ES dalībvalstīm izveidot specializētus policijas spēkus, prokurorus, tiesnešus un tiesas noziegumu pret vidi jomā. EESK uzskata, ka ECD var būt efektīva tikai tad, ja to papildina atbilstoši resursi un apmācība dalībvalstu līmenī.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Noziegumi pret vidi ir ceturtā ienesīgākā noziegumu kategorija pasaulē, un Eurojust ir reģistrējis to pieaugumu Eiropas Savienībā (2). Lai gan pārrobežu notiesājošo spriedumu skaits par noziegumiem pret vidi nav būtiski pieaudzis, Eiropā izdarīto noziegumu pret vidi īpatsvars ir pieaudzis.

2.2.

Eiropas Komisija 2021. gada 15. decembrī publicēja priekšlikumu pārskatīt Direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāt Direktīvu 2008/99/EK.

2.3.

Direktīvas mērķis ir nodrošināt kopīgu noteikumu minimumu kriminālatbildības noteikšanai par noziegumiem pret vidi, novēršot pašreizējās Direktīvas 2008/99/EK trūkumus.

2.4.

Komisija 2020. gadā publicēja Direktīvas 2008/99/EK novērtējumu (3). Šajā novērtējumā tika konstatēti būtiski trūkumi saistībā ar izpildi uz vietas, darbības jomas ierobežošanu, noziedzīgu nodarījumu definīciju, sankciju līmeņiem, juridiskās terminoloģijas skaidrības trūkumu, pārrobežu sadarbības trūkumu, juridisko personu atbildības sistēmu un citām direktīvas jomām.

2.5.

Ierosinātās direktīvas mērķis ir uzlabot izmeklēšanas un kriminālvajāšanas efektivitāti, atjauninot direktīvas darbības jomu un precizējot vai atceļot neskaidros terminus, kas izmantoti noziegumu pret vidi definīcijās, lai nodrošinātu iedarbīgus, atturošus un samērīgus sankciju veidus un apmērus par noziegumiem pret vidi, lai veicinātu pārrobežu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, lai uzlabotu informētu lēmumu pieņemšanu par noziegumiem pret vidi, uzlabojot statistikas datu vākšanu un izplatīšanu, un lai uzlabotu valstu izpildes panākšanas ķēžu darbības efektivitāti nolūkā veicināt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un sankciju piemērošanu.

2.6.

Priekšlikuma pamatā ir LESD 83. panta 2. punkts, kurš pretēji iepriekšējam tiesiskajam pamatam no laikiem pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ir dziļāk saistīts ar vides noziegumu pārrobežu raksturu un dod ES pilnvaras noteikt minimālos noteikumus par noziedzīgu nodarījumu definēšanu un sankciju noteikšanu.

2.7.

Tāpēc šā priekšlikuma mērķis ir saskaņot krimināltiesību izmantošanu kā galējo līdzekli, lai īstenotu visu ES vides tiesību aktu acquis, tai skaitā Eiropas zaļo kursu, vienlaikus ievērojot ES mērķus attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, labāku vides kvalitāti un principu “piesārņotājs maksā”.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāt Direktīvu 2008/99/EK, jo ar to tiek novērsti pašreizējās direktīvas galvenie trūkumi, turklāt tas ir vērsts pret noziedzīgu nodarījumu pret vidi pieaugumu Eiropā.

3.2.

EESK uzsver Eiropas Savienības starptautisko vadošo lomu cīņā pret globālajām klimata pārmaiņām un vides aizsardzībā. EESK uzskata, ka cīņa pret noziegumiem pret vidi un organizēto noziedzību pret vidi Eiropas līmenī ir būtisks šīs vadošās lomas elements, un uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību ar ES kaimiņvalstīm un citām trešām valstīm.

3.3.

EESK uzskata, ka pārskatīšana ir apsveicams solis, lai novērstu noziegumus pret vidi un organizētās noziedzības pret vidi pieaugumu Eiropā. Komiteja atzinīgi vērtē lēmumu pilnībā aizstāt nefunkcionējošo veco direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību, nevis to grozīt.

3.4.

EESK atzīst, ka Eiropā steidzami jāuzlabo krimināltiesību īstenošana vides jomā un ka ECD ar skaidrākiem noteikumiem veicinās labāku īstenošanu. Turklāt EESK stingri atbalsta konkrētus īstenošanas pienākumus, kas noteikti valstu stratēģijās, ziņošanas pienākumos un minimālajās prasībās attiecībā uz resursiem, apmācību un izmeklēšanas instrumentiem.

3.5.

EESK atzinīgi vērtē ierosināto ECD darbības jomas paplašināšanu. Komiteja norāda, ka ierosinātā “nelikumības” definīcija novērš būtisku neskaidrību cēloni un ierosinātā pārkāpumu saraksta ievērojamā paplašināšana ļauj daudz labāk aizsargāt ES acquis vides jomā.

3.6.

EESK norāda, ka priekšlikumā nav definēti vispārēji autonomi nodarījumi, kas rada kaitējumu videi vai apdraud to. Lai gan priekšlikums būtiski paplašina ECD darbības jomu, tas joprojām saista to ar vairākām citām tiesību nozarēm un sekundārajiem ES tiesību aktiem, tādējādi padarot to inter alia atkarīgu no administratīvajām tiesībām un novēršot tās atbilstību nākotnes prasībām. EESK norāda, ka ierosinātā ekskluzīvā nodarījumu saraksta atjaunināšanai var būt vajadzīgas turpmākas likumdošanas procedūras.

3.7.

EESK atzinīgi vērtē apsvērumos iekļauto atsauci uz ekocīdu. Tomēr EESK uzskata, ka ekocīdu būtu lietderīgi iekļaut direktīvas normatīvajā daļā. Turklāt EESK uzsver, ka jebkurai atsaucei uz ekocīdu ir jāatbilst formulējumam, ko 2021. gada jūnijā ierosināja neatkarīgo ekspertu grupa ekocīda juridiskās definīcijas noteikšanai (4). EESK iesaka par ekocīdu dēvēt nelikumīgas vai apzinātas darbības, kas izdarītas, pilnībā apzinoties, ka pastāv liela iespējamība, ka šīs darbības var nodarīt nopietnu un plašu vai ilgtermiņa kaitējumu videi. EESK atzinīgi vērtētu to, ja apsvērumos būtu minēti bruņoti konflikti, un norāda, ka tie praktiski vienmēr pēc definīcijas ir ekocīdi. EESK pauž nožēlu, ka neviens no ierosinātajiem pasākumiem un nolēmumiem nav bijis vai nav piemērojams minētajos gadījumos.

3.8.

Komiteja savus ieteikumus direktīvas pārskatīšanai ir izklāstījusi informatīvajā ziņojumā NAT/767 “Direktīvas par vides krimināltiesisko aizsardzību novērtējums”. Ņemot vērā publicēto priekšlikumu, EESK atkārto savus iepriekšējos ieteikumus izmantot ECD pārskatīšanu, lai izveidotu jēdzienu “vispārējs noziedzīgs nodarījums, kas apdraud vidi”, izveidotu pastāvīgu dialogu starp publiskajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un paplašinātu vides krimināltiesību darbības jomu, iekļaujot kibernoziegumus pret vidi.

3.9.

Izmeklēšanā vairākas reizes ir atklāts, ka vides noziegumi arvien biežāk tiek izmantoti kā korupcijas līdzeklis vai arī ir saistīti ar korupciju. Tie var arī liecināt par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tā kā zaļās pārkārtošanās nolūkā tiek piešķirts arvien vairāk līdzekļu, mēs paredzam, ka saistībā ar šo līdzekļu īstenošanu palielināsies šādas noziedzīgas rīcības risks. Atkritumu apsaimniekošana ir viena no riska nozarēm, tomēr korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai krāpšana var skart arī citas jomas, kas ietekmē vides aizsardzību. EESK atzinīgi vērtē šo risku iekļaušanu apsvērumos, bet vērš uzmanību uz nepieciešamību vairāk resursu piešķir šādu noziegumu konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī apmācībai tiesībaizsardzības jomā vai par to, kā pilsoniskā sabiedrība un žurnālisti var piekļūt informācijai, kas atklāt šādas noziedzīgas darbības.

3.10.

Savā informatīvajā ziņojumā NAT/824 “Vides aizsardzība kā pamattiesību ievērošanas priekšnosacījums” (5) Komiteja uzsvēra, ka Eiropas Savienībai, lai aizsargātu vides aizstāvjus, žurnālistus un trauksmes cēlējus, steidzami ir jāiesniedz priekšlikums par Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības direktīvu un par tiesību aktu stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību apkarošanai. EESK atkārtoti uzsver šos ieteikumus un atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauts noteikums par to personu aizsardzību, kuras ziņo par noziegumiem pret vidi vai palīdz izmeklēšanā.

3.11.

EESK atzinīgi vērtē sodu un sankciju minimālo standartu saskaņošanu, kā arī noziedzīgas rīcības paplašināšanu, lai iekļautu noziegumus, kas saistīti ar rupju nolaidību un apdraudējumu, atbildību pastiprinošu un mīkstinošu apstākļu iekļaušanu un atsauci uz papildu sodiem un sankcijām.

3.12.

EESK atbalsta Parlamenta aicinājumu, kas pausts ziņojumā 2020/2027(INI) par uzņēmumu atbildību par kaitējumu videi, un mudina Komisiju izvērtēt iespēju paplašināt Eiropas Prokuratūras jurisdikciju, attiecinot to arī uz noziegumiem pret vidi, tādējādi izveidojot “zaļo” Eiropas Prokuratūru, kas spētu atbalstīt cīņu pret noziegumiem pret vidi, kuriem ir zināma saistība ar organizēto noziedzību. Turklāt EESK mudina Komisiju izvērtēt iespēju paplašināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai pilnvaras, lai tas varētu veikt administratīvu izmeklēšanu par noziegumiem pret vidi.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   Sodi un sankcijas

4.1.1.

EESK atbalsta minimālo standartu iekļaušanu, lai noteiktu maksimālos sodu apmērus privātpersonām un maksimālos sankciju apmērus juridiskām personām. Turklāt EESK atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nepieciešamība vienlaikus piemērot administratīvos naudas sodus un kriminālsodus, kā arī iesaldēšanas un konfiskācijas pasākumus, ievērojot pamatprincipu, ka personu nedrīkst divreiz vajāt un notiesāt par to pašu nodarījumu. Tomēr EESK uzskata, ka, lai sankcijas būtu patiesi efektīvas, samērīgas un atturošas, to apmērs būtu ievērojami jāpalielina. Nosakot zemāku sankciju līmeni par vides tiesību pārkāpumiem nekā citās ES tiesību jomās, piemēram, konkurences tiesībās, tiek raidīts nepareizs signāls par ES vides tiesību acquis, tai skaitā par Eiropas zaļā kursa un 2030. gada klimata mērķu prioritāti.

4.2.   Noziegumi pret vidi

4.2.1.

EESK atbalsta Parlamenta aicinājumu ziņojumā 2020/2027(INI) par uzņēmumu atbildību par kaitējumu videi izvērtēt iespēju noziegumus pret vidi iekļaut to desmit visaptverošo noziegumu jomu vidū, kas minētas LESD 83. panta 1. punktā (6).

4.2.2.

EESK atzinīgi vērtē ECD priekšlikumā iekļautā noziedzīgo nodarījumu saraksta paplašināšanu. Komiteja jo īpaši atzinīgi vērtē papildu pārkāpumu iekļaušanu Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

4.2.3.

EESK uzskata, ka noziedzīgo nodarījumu saraksts būtu jāpaplašina, iekļaujot pēc iespējas vairāk noziegumu veidu, lai izvairītos no nepieciešamības vēlreiz pārskatīt ECD neilgi pēc tās stāšanās spēkā un lai nepieļautu, ka konkrētas noziedzīgas darbības pret vidi paliek nesodītas. EESK mudina likumdevējus ierosināt paplašināt to darbību sarakstu, kas uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu, ja tas ir nelikumīgs un izdarīts tīši vai rupjas nolaidības dēļ.

4.3.   Būtiska kaitējuma definīcija

4.3.1.

Ņemot vērā to, ka termina “būtisks kaitējums” neskaidrība vecajā ECD tika atzīta par būtisku šķērsli efektīvai izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, EESK uzskata, ka ierosinātie elementi, kas jāņem vērā, novērtējot, vai kaitējums ir būtisks, ir neapmierinoši, ka varētu būt nepieciešami papildu norādījumi un ka lielāku skaidrību nodrošinātu atsevišķa definīcija attiecībā uz “būtisku kaitējumu”. Tas varētu ievērojami veicināt tik ļoti nepieciešamo definīciju, parametru un izpratnes pilnīgu iekšējo saskaņošanu ECD ietvaros.

4.4.   Juridisko personu kriminālatbildība

4.4.1.

EESK atzīst, ka uzņēmumu un mātesuzņēmumu atbildības regulējums dalībvalstu tiesību sistēmās būtiski atšķiras, tomēr Komiteja pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav pārskatīts sākotnējais juridisko personu atbildības formulējums, lai panāktu lielāku saskaņotību.

4.4.2.

EESK norāda uz Parlamenta ziņojumā 2020/2027(INI) par uzņēmumu atbildību par kaitējumu videi iekļautajiem apsvērumiem, ka saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” uzņēmumiem būtu jāsedz visas izmaksas par kaitējumu videi, ko tie tieši nodara, jo tādējādi tiktu radīts stimuls, kas tiem liktu internalizēt ārējo ietekmi uz vidi un izvairīties no šādu izmaksu eksternalizācijas.

4.4.3.

EESK raizējas par valsts iestāžu nepārprotamu atbildības izslēgšanu un uzskata, ka nevajadzētu būt šķēršļiem, lai sauktu pie atbildības likumpārkāpējus vides jomā, jo īpaši gadījumos, kad atļaujas un licences ir iegūtas, izmantojot valsts iestāžu korupciju.

4.5.   Mijiedarbība ar sabiedrību

4.5.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauts noteikums par trauksmes cēlēju un to personu aizsardzību, kuras ziņo par noziegumiem pret vidi vai palīdz izmeklēšanā. Komiteja uzsver, ka noziegumu pret vidi atklāšanā un ziņošanā par tiem liela nozīme ir plašai sabiedrībai un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un uzsver, ka valsts iestādēm ir jāpastiprina vides aizstāvju aizsardzība un dialogs ar tiem. Komiteja uzsver, ka aizsardzība, kas piešķirta personām, kuras ziņo par noziegumiem pret vidi vai palīdz izmeklēšanā, jāattiecina uz fiziskām un juridiskām personām.

4.5.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā vērsta uzmanība uz to cilvēku aizsardzību, kuri ziņo par noziegumiem pret vidi vai palīdz izmeklēšanā. Tomēr pēdējos gados ne tikai trauksmes cēlēji, bet arī vides aktīvisti un pētnieciskie žurnālisti, kuri ziņo par noziegumiem pret vidi, ir izjutuši spēcīgu spiedienu vai pat cietuši no vardarbības. Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju panākt, lai visās dalībvalstīs tiktu ieviesta piemērota aizsardzība trauksmes cēlējiem, kā arī tiem cilvēkiem, kas viņiem varētu palīdzēt informēt sabiedrību – aktīvistus un žurnālistus – par šiem ziņojumiem.

4.5.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka ir atzītas sabiedrības pārstāvju tiesības piedalīties tiesvedībā. Komiteja uzsver, ka ir svarīgi piemērot un interpretēt šīs tiesības, ņemot vērā Orhūsas konvencijas 2. panta 5. punktu (7). Turklāt, ņemot vērā to, ka vide nevar nedz aizstāvēt sevi, nedz pārstāvēt sevi tiesā, EESK uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu tiesu iestāžu pieejamību sabiedrībai, kā noteikts Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punktā.

4.5.4.

EESK mudina Eiropas iestādes un dalībvalstis palielināt atbalstu vides aizstāvjiem arī ārpus Eiropas Savienības, izmantojot gan diplomātiskos, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) un pilsoniskās sabiedrības kanālus.

4.5.5.

EESK iesaka jaunās ECD īstenošanā iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

4.5.6.

EESK atkārtoti uzsver, ka “izpildes panākšanas ķēde” ir tikai otra daļa no visas “piegādes ķēdes”, kas saistīta ar noziegumiem pret vidi un to apkarošanu (skatīt: izdarītie–atklātie–paziņotie noziedzīgie nodarījumi–vainīgie saukti pie atbildības–sodīti). Pētījumi, kas veikti pirms EESK informatīvā ziņojuma NAT/767, liecina par milzīgām nepilnībām ķēdes pirmajā pusē, galvenokārt tāpēc, ka sabiedrībai ir atšķirīgas zināšanas un priekšstati par noziegumiem pret vidi. Lai attīstītu sociālo atbildību, kuras trūkums mazina izpildes panākšanas ķēdes efektivitāti, ir svarīgi ar šo jautājumu iepazīstināt visu sabiedrību un veicināt izpratni par to. Ja pilsoniskās sabiedrības ieguldījumam ir būtiska nozīme, jānodrošina apmācība un sabiedrības informēšana.

4.6.   Izpildes panākšanas ķēde

4.6.1.

EESK atzinīgi vērtē noteikumus par prevenciju, resursiem, apmācību, izmeklēšanas instrumentiem, pārrobežu sadarbību un valstu stratēģijām. Komiteja atkārto savā informatīvajā ziņojumā NAT/767 sniegto ieteikumu ES dalībvalstīm izveidot specializētus policijas spēkus, prokurorus, tiesnešus un tiesas noziegumu pret vidi jomā. Kā konstatēts pašreizējās ECD novērtējumā, apspriešanā ar ieinteresētajām personām un akadēmiskajām aprindām, zemais zināšanu un to resursu līmenis, kas pieejami, lai apkarotu noziegumus pret vidi un organizēto noziedzību pret vidi dalībvalstīs, rada būtiskus šķēršļus atklāšanai, kriminālvajāšanai un izpildei. EESK uzskata, ka ECD var būt efektīva tikai tad, ja to papildina atbilstoši resursi un apmācība dalībvalstu līmenī. EESK uzskata, ka ierosinātās ECD valstu stratēģijas ir pozitīvs pirmais solis pareizajā virzienā.

4.6.2.

EESK uzskata, ka informācijas par vidi, tai skaitā par juridisku personu izdarītiem noziegumiem, iekļaušana uzņēmumu ziņojumu ikgadējā nefinanšu daļā varētu būt svarīgs korporatīvās sociālās atbildības elements.

4.7.   Apmācība un izglītība

4.7.1.

EESK uzsver, ka izglītībā jāiekļauj gan valstu ierēdņu apmācība, gan sabiedrības izpratnes veidošana. EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par intensīvāku cīņu pret noziedzību vides jomā un aicina Komisiju sniegt turpmāku atbalstu dalībvalstīm, nodrošinot profesionālus tīklus, izstrādājot jaunus atklāšanas un izpildes panākšanas instrumentus un pārskatot tiesnešu un prokuroru apmācības programmas. Tomēr EESK uzskata, ka apmācības un izglītības sistēmas nebūtu jāpiemēro tikai valstu ierēdņu iesaistīšanai izpildes panākšanas ķēdē, bet tās būtu jāattiecina arī uz plašāku auditoriju.

4.8.   Datu un noziedzības statistikas ziņošana

4.8.1.

EESK atzinīgi vērtē paredzētos datu vākšanas un ziņošanas pienākumus. Tomēr Komiteja uzsver Eurojust ziņojumu, kurā ir konstatēts un parādīts, ka vispārēji saskaņotas nozieguma pret vidi definīcijas trūkums rada problēmas jēgpilnu datu un noziedzības statistikas vākšanā (8).

4.8.2.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos reizi divos gados sagatavot ziņojumu par dalībvalstu nosūtītajiem datiem un norāda, ka ikgadējai valstu noziedzības statistikai būtu jāpapildina un jāpastiprina reizi divos gados veiktais vides politikas īstenošanas pārskats.

5.   Transponēšana un finansiālā īstenošana

5.1.

Vides noziegumi, pirmkārt un galvenokārt, kaitē videi un veselībai, taču tie arī izkropļo konkurenci un apritīgumu, izsmeļ publiskos resursus, jo tiek eksternalizētas atjaunošanas un sanācijas izmaksas, un nodara kaitējumu nodokļu maksātājiem, jo tiek apiets princips “piesārņotājs maksā”. Ja netiks nodrošināta pienācīga izpilde un piemērotas sankcijas par videi nodarīto kaitējumu, tai skaitā izmantojot krimināltiesības, noziegumi pret vidi apdraudēs visa Eiropas zaļā kursa efektivitāti. Tāpēc EESK uzskata, ka ECD transponēšanai un īstenošanai nepieciešamos līdzekļus kompensēs tās pozitīvā ietekme uz ES un dalībvalstu publiskajiem resursiem.

6.   Reģionalitāte un subsidiaritāte

6.1.

EESK norāda, ka vides noteikumu neatbilstības cēloņi praktiski vienmēr ir meklējami vietējas/pašvaldības līmenī vai nelielā/apakšreģionālā līmenī, pat ja to ietekme var būt plaša, piemēram, piesārņojuma avoti ir ne tikai specifiski, intensīvi vai izkliedēti, bet arī papildinoši un kumulatīvi.

6.2.

Ir jāpastiprina atklāšanas un ziņošanas darbības, kā arī jāievēro uz vietu balstīta pieeja. Nepieciešams pienācīgi atspoguļot šo reģionālo problēmu un nodrošināt tās risināšanai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, cilvēkresursus un prasmes, funkcionālo atbildību, budžetu un finansējumu.

---

(1)  NAT/767 – Direktīvas par vides krimināltiesisko aizsardzību novērtējums (informatīvs ziņojums).

(2)  Ziņojums par Eurojust lietu izskatīšanas darbu par noziegumiem pret vidi – 2021. gada janvāris.

(3)  SWD(2020) 259 final, 2020. gada 28. oktobris.

(4)  Stop Ecocide Foundation, 2021. gada jūnijs, Independent Expert Panel for the Legal Definition of Ecocide, Commentary and Core Text.

(5)  NAT/824 – Vides aizsardzība kā pamattiesību ievērošanas priekšnosacījums (informatīvs ziņojums).

(6)  Parlamenta ziņojums 2020/2027(INI).

(7)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.

(8)  Ziņojums par Eurojust lietu izskatīšanas darbu par noziegumiem pret vidi – 2021. gada janvāris.