52021AE6391

Langue
- Mon EUR-Lex
- Se connecter
- S'enregistrer
- Mes recherches récentes (0)

Ce document est extrait du site web EUR-Lex

Conseils pour la recherche

Besoin de plus d’options de recherche? Utilisez Recherche avancée

EUROPA
Page d’accueil EUR-Lex
EUR-Lex - 52021AE6391 - FR

Document 52021AE6391

Aide

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (COM(2021) 723 final – 2021/0378 (COD)) un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas” (COM(2021) 724 final – 2021/0379 (COD)), un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas regulas” (COM(2021) 725 final – 2021/0380 (COD))

EESC 2021/06391

OV C 290, 29.7.2022, p. 58–63 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Journal officiel

29.7.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/58

(COM(2021) 723 final – 2021/0378 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas”

(COM(2021) 724 final – 2021/0379 (COD))

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas regulas”

(COM(2021) 725 final – 2021/0380 (COD))

(2022/C 290/10)

Ziņotājs:

Florian MARIN

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 9.2.2022. (COM(2021) 724 final un COM(2021) 725 final), 15.2.2022. (COM(2021) 723 final) Eiropas Parlaments, 14.2.2022.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 50.,114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	215/1/2

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP), kas ir instruments, kurš veicina ilgtspējīgāku, digitālāku un iekļaujošāku ekonomiku, digitālās suverenitātes stiprināšanu un kapitāla tirgu labāku integrāciju.

1.2.

EESK uzskata, ka ESAP jābūt vērienīgākam un ka tam jārada lielāka pievienotā vērtība, ne tikai darbojoties kā neapstrādātas informācijas vākšanas rīkam ar vienotu piekļuves punktu, bet arī šo informāciju apstrādājot. Datu, kā arī nozaru un teritoriālo ziņojumu un analīžu apkopošana un pārveidošana būtu jāveic, izmantojot ESAP.

1.3.

EESK ierosina ESAP veidot kā elastīgu instrumentu un paredzēt iespēju pievienot jaunas datu kategorijas un sazināties ar valstu reģistriem vai Eurostat, ņemot vērā dažādus tehnoloģiju veidus. ESAP būtu jānodrošina skaidra sinerģija starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un zaļā kursa rādītājiem.

1.4.

EESK uzskata, ka būtu jāapsver iespēja izveidot konsultatīvo padomi, kurā būtu jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri, pamatojoties uz pārredzamu atlases procesu, un kura lemtu par ESAP nākotni un stratēģiskām pārmaiņām.

1.5.

Svarīgi ir samazināt “baltās zonas”, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi ESAP. ESAP būtu arī jānodrošina funkcionalitāte, lai cilvēki ar invaliditāti varētu izmantot pienācīgu piekļuvi, netiekot diskriminēti.

1.6.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ESAP nodrošinātu standarta procedūras, pārredzamību, datu integritāti un informācijas avota uzticamību, lietotājiem ērtu automātisku datu validāciju un datu vākšanas struktūras pienācīgu kontroli datu aizsardzības nolūkos. Tuvākajā nākotnē būs svarīgi nodrošināt finanšu un vides, sociālo un pārvaldības (VSP) datu sniedzēju pienācīgu uzraudzību.

1.7.

Būtu jāapsver iespēja subsidēt datu vākšanas, sagatavošanas un pārvaldības izmaksas MVU, atbrīvot MVU no jebkādām maksām neatkarīgi no sniegto datu daudzuma un nodrošināt pienācīgus darba apstākļus darba ņēmējiem, kas ir atbildīgi par datu sniegšanu un pārvaldību.

1.8.

ESAP būtu jānodrošina skaidra atšķirība starp finanšu un nefinanšu datiem, kam jābūt vienlīdz nozīmīgiem, kā arī jāpiedāvā iespēja brīvprātīgi publicēt sociālos datus par katra uzņēmuma darbību, tā vadību un darbiniekiem, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem.

1.9.

EESK uzskata, ka ir nepieciešams īpašs palīdzības dienests, kas palīdzētu iesniegt informāciju pareizā formātā un nodrošinātu tās tehnisko izmantojamību, kā arī apmācību finanšu un digitālās pratības jomā. Lai nodrošinātu labāku un plašāku izmantošanu, ESAP varētu ietvert ekonomikas galveno darbības rādītāju minimālo kopumu, kas noteikts ES līmenī, izmantojot kopēju metodoloģiju.

2. Konteksts

2.1.

Eiropas Komisija ievieš vienotu piekļuves punktu, kas nodrošinās centralizētu elektronisku piekļuvi informācijai saistībā ar kapitāla tirgiem un finanšu pakalpojumiem (tostarp ar ilgtspēju saistītai informācijai), kura jāpublisko saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā arī cita veida informācijai saistībā ar kapitāla tirgiem un finanšu pakalpojumiem, kuru uzņēmumi brīvprātīgi nolemj publicēt. ESAP ir daļa no kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plāna (1).

2.2.

Informācija tiks vākta dažādās datu vākšanas struktūrās, kuru pienākums cita starpā ir veikt automatizētu validāciju un sniegt tehnisko palīdzību vienībām, kas ir iesniegušas informāciju. Komisija ir paziņojusi par savu nodomu palielināt pieejamo datu apjomu izmantošanai ekonomikā un sabiedrībā, tostarp par Eiropas datu telpu radīšanu. Tās mērķis ir augsti kvalitatīvus publiskā sektora datus, tostarp uzņēmumu datus, padarīt pieejamus atkalizmantošanai, padarot šos datu kopumus pieejamus vienkāršāk un bez maksas (2). Tāpēc Komisijas likumdošanas iniciatīva attiecībā uz ESAP tapusi piemērotā laikā un ir ļoti būtiska.

2.3.

ESAP bez maksas nodrošinās nediskriminējošu piekļuvi informācijai, paredzot iespēju ieviest maksu par konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, ja tiek publicēts liels datu apjoms. Automatizēta validācija, lai pārbaudītu, vai datu vākšanas struktūru iesniegtā informācija atbilst prasībām, tiks veikta, pamatojoties uz Komisijas izveidoto un apstiprināto tehnisko sistēmu. ESAP būs pieejams vismaz 95 % laika katru mēnesi.

2.4.

ESAP neglabās ar persondatiem saistītu informāciju – ar dažiem izņēmumiem – un ESAP tiks pārraudzīts, ņemot vērā šādus rādītājus:

—	apmeklētāju un meklējumu skaits;

—	to meklējumu procentuālā daļa, kuru rezultātā veikts skatījums vai lejupielāde;

—	ESAP sistēmā pieejamās mašīnlasāmās informācijas daudzums un procentuālā daļa;

—	mašīnlasāmo skatījumu un lejupielāžu skaits un procentuālā daļa;

—	paziņojumu īpatsvars saskaņā ar automatizēto validāciju.

2.5.

ESAP nodrošinās tādas funkcijas kā lietotājiem ērta saskarne visās ES valodās, meklēšanas funkcija, lejupielādes pakalpojums, inovatīva pieeja tulkošanas pakalpojumu sniegšanai un paziņošanas pakalpojums, kas informē lietotājus par jebkādu jaunu pieejamu informāciju. ESAP tiks novērtēts, pamatojoties uz informācijas piekļūstamību, kvalitāti un izmantojamību, kā arī uz galalietotāju apmierinātību un spēju sasniegt savus mērķus. Lai īstenotu ESAP, tiek grozītas vairākas direktīvas un regulas.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot ESAP. ES nozīmīgas prioritātes ir sagatavot ekonomiku digitālajai nākotnei, stiprināt digitālo suverenitāti, palielināt informācijas plūsmas ātrumu un noteikt kopējus standartus, īpašu uzmanību pievēršot datiem, tehnoloģijām un infrastruktūrai. ESAP veicina uz datiem balstītas finanses un ievērojami uzlabo uzņēmumu un finanšu iestāžu piekļuvi datiem un struktūru informācijai. ESAP veicinās ilgtspējīgākas, digitālākas un iekļaujošākas ekonomikas izveidi, kā arī kapitāla tirgu labāku integrāciju. Atzinumā par tematu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” EESK norāda, ka Eiropas vienotais piekļuves punkts ir prioritārs, lai uzlabotu kapitāla tirgu savienības efektivitāti (3).

3.2.

EESK piekrīt tam, ka ESAP nerada jaunus ziņošanas pienākumus un ka tajā tiek izmantotas spēkā esošās prasības atklāt informāciju, kas noteiktas ES tiesību aktos. ESAP ir instruments, kas ļaus labāk novērtēt, kā Eiropas sabiedrības veicina ilgtspējas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Ar ilgtspēju saistītā informācija ir būtiska, lai novirzītu ieguldījumus uz projektiem, kas veicinās zaļo pārkārtošanos, kā ieinteresētās personas uzsvēra konsultācijā par atjaunoto ilgtspējīga finansējuma stratēģiju (4).

3.3.

ESAP uz laiku sniedz piekļuvi informācijai, tostarp vēsturiskajai informācijai, kas ir svarīga, lai nodrošinātu pienācīgus lēmumu pieņemšanas procesus kapitāla tirgos. Finanses Eiropā ir problemātisks jautājums, jo tās rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus – finansēšanas izmaksas, ar kurām saskaras uzņēmumi, lielā mērā ir atkarīgas no to reģistrācijas valsts, jaunuzņēmumiem ar ierobežotu nodrošinājumu ir grūti saņemt jebkādu finansējumu, un patēriņš nav pasargāts no vietējiem ekonomikas satricinājumiem (5). Ekonomikas un ilgtspējas rādītāju izsekošana būs izšķiroša kapitāla tirgiem un turpmākiem lēmumiem par ieguldījumiem.

3.4.

ESAP top laikā, kad ES finanšu nozarē notiek dziļas pārmaiņas divu būtisku pārkārtošanās procesu – digitālās un zaļās pārkārtošanās – ietekmē. Tiks zaudētas darbvietas, jāapgūst jaunas prasmes, darbinieku pienākumi mainās, tiks atlaisti darbinieki vai ieviesti jauni darba organizatoriskie modeļi. ESAP varētu būt instruments, ar ko pozitīvi pārvaldīt dažas no ES finanšu pārveides procesu sarežģītajām sekām.

3.5.

ESAP var būt nozīmīgs attīstībai un ieguldījumiem. MVU, kas vēlas palielināt savu redzamību, varētu tikt mudināti publicēt datus, lai piesaistītu turpmākus ieguldījumus un tirgus. EESK ierosina ņemt vērā programmatūras starpnieku lomu, jo daži uzņēmumi, galvenokārt MVU, sadarbosies ar šāda veida uzņēmumiem, lai samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar datu pārvaldību un glabāšanu. ESAP palīdz samazināt ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesa izmaksas un palielināt MVU redzamību.

3.6.

ESAP būtu jānodrošina efektīva sadarbspēja ar Eurostat un valstu reģistriem. Sabiedrības un tirgus interešu dinamika attiecībā uz pārredzamību un datiem būtu jāintegrē, radot iespēju nākotnē pievienot jaunas datu kategorijas. ESAP būtu jāveido kā datu instruments, kas ir elastīgs attiecībā uz dažādām nozarēm un Eiropas iniciatīvām. Saziņa starp dažādām tehnoloģijām ir svarīga. Jaunu datu pievienošanas izmaksas būtu jāizvērtē, ņemot vērā to ietekmi uz kapitāla tirgiem un no datu pārvaldības viedokļa.

3.7.

Lai visiem uzņēmumiem būtu piekļuve ESAP un lai novērstu diskrimināciju, ir svarīgi nodrošināt pienācīgu interneta pieslēgumu visā Eiropas Savienībā. Ir būtiski ieguldīt “balto zonu” samazināšanā un nodrošināt, ka visiem iedzīvotājiem un kapitāla tirgus dalībniekiem ir piekļuve ESAP.

3.8.

ESAP būtu jānodrošina datu integritāte un to vākšanas struktūrām sniegtās informācijas avota uzticamība. Automatizētai informācijas novērtēšanai vajadzētu būt vienkāršai un ērti lietojamai. Piekļuves sniegšana derīgai un atbilstīgai informācijai un patērētāju aizsardzība ir jāsaglabā kā prioritātes. Būtu pienācīgi jāuzrauga arī datu vākšanas struktūras, un datu aizsardzībai arī būtu jābūt starp pastāvīgajām prioritātēm.

3.9.

Labākas finansēšanas iespējas uzņēmumiem radīs jaunas iespējas ES tirgum un jaunas darba iespējas. ESAP būtu jāņem vērā visu veidu ieguldījumi un tirgus dalībnieki, tostarp sociālās ekonomikas vai kolektīvās finansēšanas jomā, kas pozitīvi ietekmē sabiedrības intereses, it īpaši attiecībā uz neaizsargātām personām. ESAP būtu jāparedz funkcijas, kas cilvēkiem ar invaliditāti sniedz pienācīgu piekļuvi.

3.10.

EESK atbalsta ESAP izmantošanu un atsevišķas informācijas sniegšanu bez maksas. Taču licenču vai datu vākšanas, sagatavošanas un pārvaldības izmaksas varētu būt augstas. Būtu jārada fiskāli stimuli un subsīdijas MVU, lai samazinātu datu sniegšanas izmaksas, it īpaši saistībā ar obligātajiem ziņojumiem. Uzņēmumu un citu kapitāla tirgus dalībnieku ieguldījumi programmatūrā un aparatūrā ir jāatbalsta no ES fondiem, lai varētu pienācīgi izmantot ESAP un ar to mijiedarboties. Šajā saistībā ir vajadzīga lielāka iesaiste dalībvalstu līmenī. MVU būtu jāatbrīvo no jebkādām maksām neatkarīgi no publicētās informācijas apjoma. Maksām, ja tādas tiek piemērotas, vajadzētu būt pārredzamām, un tās būtu jānosaka tiešā saistībā ar datu pārvaldības izmaksām.

3.11.

ESAP būtu jāpiemēro vienāda attieksme gan pret biržas sarakstā iekļautiem, gan neiekļautiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas. ESAP būtu jākļūst par instrumentu, kas rada pievienoto vērtību, palielinot ziņošanas, pārredzamības un datu pārvaldības efektivitāti.

3.12.

ESAP pārvaldības pamatā būtu jābūt pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, un tai jāietver šādi divi pārvaldības struktūras līmeņi:

—	konsultatīvā padome, kurā būtu jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri, pamatojoties uz pārredzamu atlases procesu un kura lemtu par ESAP nākotni un stratēģiskām pārmaiņām;

—	valde, kas nodrošina tehniskos standartus un ESAP pienācīgu darbību.

3.13.

Situācijā, kurā banku pakļautība riskam ir augsta, ieguldītāju uzticība un lēmums ieguldīt uzņēmumos, izmantojot kapitāla tirgus, ir atkarīgs no viegli pieejamas, kvalitatīvas un salīdzināmas informācijas. Lai izveidotu efektīvas un visaptverošas attiecības starp emitentiem un ieguldītājiem, EESK apstiprina, ka būtiski svarīgas ir standarta procedūras. Standartizācijai jāietver vienādi informācijas sniegšanas termiņi un metodika attiecībā uz datiem, kas publicēti saskaņā ar principu “vienāda darbība, vienāds risks, vienādi noteikumi”.

3.14.

Covid-19 krīze un vajadzība pēc ilgtspējīgas un iekļaujošas atveseļošanas, kas nevienu neatstāj novārtā, ir palielinājusi spiedienu paātrināt kapitāla tirgu savienības rīcības plāna īstenošanu. Līdzekļi un ieguldījumi uzņēmumiem ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

EESK skatījumā kapitāla tirgu savienība nevar būt fakultatīvs mehānisms, kas būtu izdevīgs tikai dažiem. Gluži pretēji – tai jākļūst par konkrētu realitāti visās ES dalībvalstīs. Ir jāpiešķir pienācīgi finanšu un cilvēkresursi, lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu ESAP izmantošanu. Dalībvalstu un valstu uzraudzības iestāžu iesaistīšanai un atbalstīšanai, lai nodrošinātu, ka ESAP tiek atzīts par svarīgu Eiropas datu instrumentu uzņēmumiem, ieguldītājiem un finanšu starpniekiem, būtu jābūt prioritārai. ESAP, tā sniegtie ieguvumi un nozīmīgums būtu jāpopularizē visās dalībvalstīs. Šajā nolūkā varētu izmantot sociālos medijus.

4.2.

EESK atbalsta to, ka Komisija ir gatava nodrošināt lielāku pārredzamību, palielināt pieejamo datu apjomu (6) un atbalstīt finanšu digitālo pārveidi turpmākajos gados, kā minēts Digitālā finansējuma stratēģijā (7). ESAP būtu jāintegrē iespēja apkopot datus un sagatavot ziņojumus (8). Būtu jāpastāv salīdzināšanas un biļetenu funkcijām. ESAP varētu ietvert ieinteresēto personu forumu diskusijām, paskaidrojumiem un labāko prakšu apmaiņai.

4.3.

EESK ierosina izveidot īpašu atbalsta dienestu, kas palīdzētu iesniegt informāciju pareizā formātā un nodrošinātu tās tehnisko izmantojamību. Sniegtajai palīdzībai būtu jāietver kopējas procedūras un sistēma, kas nodrošina datu konsekvenci, salīdzināmību un izmantojamību. Visbeidzot, lai nodrošinātu izmaksu ziņā lietderīgu procesu, ESAP būtu jāstrādā ar visbiežāk izmantotajiem dokumentu formātiem, piemēram, XBRL, PDF, XML, HTML, CSV, TXT un XLS.

4.4.

EESK uzskata, ka digitalizācija un centralizēti dati pozitīvi ietekmēs ziņošanu. Tā rezultātā tiks uzlaboti dažādi stresa testi un klimata analīze, kā arī uzlabosies finanšu iestāžu portfeļu noteikšana un pārraudzība attiecībā uz Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mērķrādītājiem. ESAP būs instruments, kas palīdzēs identificēt iespējamos riskus un radīt iespējas uzņēmumiem. ESAP var būt arī instruments, kas palīdzēs veicināt MVU pētniecību Eiropas līmenī.

4.5.

EESK ierosina nodrošināt vienādu redzamību un pamatojumu gan attiecībā uz finanšu, gan nefinanšu datiem. Nefinanšu informācijā brīvprātīgi būtu jāiekļauj sociālie dati par katra uzņēmuma un tā darbinieku darbību. Nevajadzētu izslēgt datus par uzņēmuma vadību un darbiniekiem (darbinieku skaits, dzimums u. tml.), ko sniedz pēc brīvprātības principa. Šajā nolūkā varētu noteikt konkrētus kritērijus attiecībā uz sociālo informāciju.

4.6.

EESK uzskata, ka ESAP vajadzētu būt vērienīgākam. Konkrētāk, būtu jāpievieno papildu mērķi, kas neaprobežojas tikai ar neapstrādātu datu vākšanu, un būtu jārada lielāka pievienotā vērtība, ESAP ne tikai darbojoties kā informācijas vākšanas rīkam ar vienotu piekļuves punktu, bet arī šo informāciju apstrādājot. EESK atzinīgi vērtē to, ka ESAP būs pieejams visās oficiālajās ES valodās. ESAP uzdevums un nozīmīgums ir būtiski svarīgs, lai nodrošinātu pētniekiem, sociālajiem partneriem, NVO, akadēmiķiem un analītiķiem plašāku, pienācīgu, taisnīgu, vienlīdzīgu un tūlītēju piekļuvi informācijai. ESAP varētu atbalstīt jaunu privātu informācijas apstrādes platformu rašanos, taču to izmantošanas izmaksas un piekļuve kapitāla tirgiem joprojām būs problemātiska, it īpaši maziem ieguldītājiem kā privātpersonām.

4.7.

Lielo datu, mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta izmantošana ļaus efektīvāk izmantot informāciju, lai izveidotu integrētākus kapitāla tirgus, un padarīs ES ekonomiku noturīgāku. Turpmākajiem ESAP izmantotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot nozaru, teritoriālos ziņojumus un analīzes. Joprojām pastāvīga uzmanība jāpievērš datu derīguma pārbaudei un nodrošināšanai. Pārklāšanās datu ziņošanā un pārvaldībā ir rūpīgi jāuzrauga. Tomēr EESK uzskata, ka neapstrādātas informācijas sniegšana nav tik vērienīga un ir nepietiekama jauniem ieguldītājiem, kuriem ar kapitāla tirgiem nav pieredzes un kuri apsver iespēju tajos ieguldīt.

4.8.

ESAP ir jāievieš, lai sasniegtu ne tikai kapitāla tirgus mērķi, bet arī papildinošus politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz uzņēmumu ieguldījumu ANO IAM rādītāju sasniegšanā. Ļaujot trešām valstīm piekļūt datiem, nākotnē varētu palīdzēt nodrošināt papildu ieguldījumus ES uzņēmumiem. ESAP būtu jāseko InvestEU portāla piemēram, un tas varētu veicināt sekmīgu kapitāla tirgu savienības īstenošanu (9).

4.9.

EESK uzskata, ka jānodrošina finanšu (KTS rīcības plāna 7. darbība) un digitālā pratība. Ir arī vajadzīgs ceļvedis finanšu pratības un datu jomā. Varētu izstrādāt un popularizēt īpašas pamatnostādnes, kas palīdz izprast datu nozīmīgumu, kā arī regulēt datu izmantošanu un apmaiņu. Šajā nolūkā varētu izmantot ESF+ līdzekļus. Pastāvīgi būtu jāgādā par to, lai darbiniekiem, kas iesaistīti datu vākšanā un pārvaldībā no dažādiem uzņēmumiem vai ieinteresētajām personām, būtu pienācīgi un atbilstīgi darba apstākļi.

4.10.

Lai nodrošinātu labāku un plašāku izmantošanu, EESK ierosina, ka ESAP varētu ietvert ekonomikas galveno darbības rādītāju minimālo kopumu, kas noteikts ES līmenī, izmantojot kopēju metodoloģiju. Jānodrošina skaidra sinerģija ar ES ilgtspējas taksonomijas (10) 8. pantu, jo ESAP ietver ilgtspējas datus. ESAP būtu jāietver īpaša sadaļa zaļā kursa statistikai un uzņēmumu ieguldījumam zaļā kursa rādītājos.

4.11.

Visbeidzot EESK vēlas, lai Eiropas Komisija novērtētu priekšrocības, ko sniedz finanšu un VSP datu sniedzēju pienācīga un samērīga regulēšana un uzraudzība, jo tad, kad ESAP sāks darboties, tiem arī turpmāk būs svarīga nozīme gan augšupējā, gan lejupējā informācijas plūsmā.

Briselē, 2022. gada 23. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) 1. darbība. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns”, 24.9.2020., COM(2020) 590 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(3) OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.

(4) Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (2020), Ziņojums par ilgtspējīgām finansēm un par vērtspapīru regulatoru un IOSCO lomu.

(5) https://blogs.imf.org/2019/09/10/a-capital-market-union-for-europe-why-its-needed-and-how-to-get-there.

(6) COM(2020) 66 final.

(7) COM(2020) 591 final.

(8) Līdzīgi Eiropas atvērtās zinātnes mākonim.

(9) OV C 155, 30.4.2021., 20. lpp.

(10) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32020R0852&from=LV.

Haut