52021AE3294

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52021AE3294 - EN

Document 52021AE3294

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījuma)

EESC 2021/03294

OV C 517, 22.12.2021, p. 23–37 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

22.12.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 517/23

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījuma)

(2021/C 517/04)

Ziņotājs:

Andrej ZORKO

Padomes prezidentvalsts Slovēnijas pieprasījums	Vēstule, 19.3.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	23.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	146/24/54

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Darbavietu kvalitāte ir viens no dzīves kvalitātes pamatelementiem. Jāievēro princips “darbavietu kvalitāte dzīves kvalitātei”, jo tas ir ilgtspējīgas sociālās attīstības priekšnosacījums. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka ES politikā tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo tam jānovērš nevienlīdzības, nabadzības, sociālās atstumtības un negodīgas konkurences risks.

1.2.

EESK ir pārliecināta, ka problēmas un izaicinājumi, kas pastāv darbavietu kvalitātes jomā, ir jārisina, ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus un Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus. Būtu jāņem vērā arī SDO starptautiskie standarti attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību (1), kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta (2). Tāpēc EESK aicina dalībvalstis un sociālos partnerus sociālā dialoga un darba koplīguma slēgšanas sarunu kontekstā piemērotos līmeņos un atbilstoši apstākļiem valstī apzināt un rast risinājumus darba tirgū notiekošajām pārmaiņām, kuras pandēmija ir paātrinājusi.

1.3.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāīsteno vērienīgāka pieeja centieniem atbalstīt, koordinēt un īstenot aktīvu darba tirgus politiku un vienlaikus jāaizsargā darba ņēmēju pamattiesības un jānodrošina ilgtspējīga un konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide uzņēmumiem, kas darbojas globālajā ekonomikā. Eiropas sociālo tiesību pīlāram vajadzētu būt orientierim, kas virza sociālas Eiropas, sociālā taisnīguma un ilgtspējīgas atveseļošanas principu iedzīvināšanu.

1.4.

Balstoties uz pandēmijas laikā uzkrāto pieredzi nodarbinātības jomā, Eiropas Komisija un dalībvalstis, aktīvi iesaistot sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, varētu uzraudzīt spēkā esošo noteikumu darbību vai tos attiecīgos gadījumos pārskatīt un, ja nepieciešams, grozīt un izstrādāt atbilstošus politikas pasākumus, lai nodrošinātu darbavietu pienācīgu kvalitāti un ilgtspēju. Šie centieni varētu aptvert darba ņēmēju aizsardzību un pienācīgu darba organizāciju, kas nodrošinātu augstāku ražīgumu un inovāciju, un centienus vienlaikus veicināt digitalizācijas pozitīvos elementus, tostarp nepieciešamību darba ņēmējiem iziet digitālo apmācību, kura uzlabo viņu nodarbināmību (3). Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiesību aktiem un politikai mākslīgā intelekta jomā un tam, lai nodrošinātu, ka visām ieinteresētajām personām ir iespēja, apspriežoties un risinot sarunas ar darba ņēmējiem un darba devējiem, piedalīties un tikt uzklausītām, kad tiek pieņemti jauni risinājumi.

1.5.

EESK aicina Eiropas Komisiju, it īpaši pilnveidotajā Eiropas pusgadā un citos pašreizējos mehānismos, izveidot jaunus mehānismus un/vai (4) arī turpmāk apzināt darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības. Tas dotu dalībvalstīm iespēju, aktīvi iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, plānot un īstenot ilgtermiņa nodarbinātības politikas pasākumus, tostarp plānot darba ņēmēju apmācību un mūžizglītību un rast risinājumus prasmju trūkuma novēršanai. Ir svarīgi arī stiprināt valsts nodarbinātības dienestus un to sadarbību ar privāto sektoru, lai varētu palīdzēt darba tirgū efektīvāk integrēt visneaizsargātākās grupas.

1.6.

EESK atkārtoti norāda, ka aktīvai darba tirgus politikai ir jābūt efektīvai un, lai sasniegtu labus rezultātus nodarbinātības jomā (5), tā ir jāvērš uz noteiktiem mērķiem, un uzsver, ka dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir jāapņemas veidot aktīvu darba tirgus politiku, kas veicina darbavietu kvalitāti. EESK uzsver arī savu atbalstu pakāpeniskai pieejai virzībā uz kopējiem minimālajiem standartiem tādā jomā kā bezdarba apdrošināšana, lai dalībvalstīs nodrošinātu darbavietu kvalitāti (6).

1.7.

Dalībvalstu uzdevums ir radīt vajadzīgos apstākļus, lai nodrošinātu gan pienācīgu līdzdalību (kolektīvu pārvaldību) izstrādes procesos, gan nodarbinātības vai darba tirgus politikas īstenošanu.

1.8.

EESK mudina dalībvalstis un sociālos partnerus stiprināt sociālo dialogu valsts līmenī. Komiteja arī iesaka, balstoties uz tradicionālo sociālā dialoga saturu, iekļaut citu stratēģiskāku saturu, kas orientēts uz ilgtspēju un risinājumiem. Tas varētu būt, piemēram, uzņēmumu un tādu darba ņēmēju nākotnes vajadzību prognozēšana, kuriem ir noteiktas kompetences un prasmes, kopīgi pasākumi darba ņēmēju apmācībai, taisnīgas pārejas uz digitālo un zaļo ekonomiku nodrošināšana un platformu darbības regulēšana un līdzsvarotu risinājumu izstrāde platformu darbībai, kā arī līdzīgi svarīgi attīstības jautājumi.

1.9.

EESK atzīmē sociālo partneru un koplīgumu nozīmi darba tirgus līdzsvara saglabāšanā. Pienācīga sociālo partneru apmācība ir būtiska turpmākai sociālā dialoga attīstībai. (7) Tas ir gan nozīmīgs, gan svarīgs aspekts sociālā dialoga turpmākai attīstībai, un šajā dialogā arī būtu jācenšas nodrošināt darbavietu ilgtspēja un kvalitāte.

1.10.

EESK uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāstiprina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības spējas. Ir jārada vide, kurā valda uzticēšanās sociālajam dialogam, jāatzīst tā nozīme un sociālie partneri un citas ieinteresētās personas savlaicīgi jāiesaista pasākumu formulēšanā un – vajadzības gadījumā un saskaņā ar attīstības vajadzībām – pašā lēmumu pieņemšanā. Ir vajadzīgs stingrs regulējums attiecībā uz darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu, lai varētu pienācīgi risināt zaļās un digitālās pārkārtošanās jautājumus un vienlaikus nodrošināt darbavietu kvalitāti (8).

1.11.

EESK atzīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms varētu pozitīvi ietekmēt darbavietu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī šādu darbavietu izveides un sociālo partneru lomas šajā procesā nodrošināšanu. Tāpēc Komiteja ierosina Komisijai katru gadu rīkot sanāksmes ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai uzklausītu viedokļus par mehānisma darbību. Tā kā stāvoklis dalībvalstīs ir atšķirīgs, būtu lietderīgi rīkot apspriedes atsevišķi un kopīgi formulēt pamatnostādnes un ieteikumus, kā sekmīgi turpināt mehānisma darbību.

1.12.

EESK atzīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms tieši neattiecas uz darbavietu kvalitātes komponentiem, un tāpēc aicina Komisiju papildināt šo mehānisma daļu. Darbavietu kvalitāte ir būtiska, lai sasniegtu Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķus. Nedrīkst aizmirst par neaizsargātām grupām, piemēram, darba ņēmējiem nestabilās darba attiecībās un gados jauniem darba ņēmējiem, kurus epidēmija skārusi vissmagāk.

1.13.

EESK aicina veikt pētījumus, lai atveseļošanas periodā rūpīgāk uzraudzītu norises darba tirgū. Ir jāņem vērā arī uzņēmējdarbības modeļu pārmaiņas, kas ietekmē darba organizāciju un darba ņēmēju pamattiesības, kā arī digitalizācija un jaunu tehnoloģiju ieviešana un vienlaikus īpaša uzmanība jāvelta prasmju trūkumam un darba tirgū notiekošajām pārmaiņām. Rūpīgi jāpēta un jāanalizē ietekme uz darba organizāciju un citiem svarīgiem darbavietu kvalitātes aspektiem, ņemot vērā gan pozitīvos risinājumus, gan straujās digitalizācijas radītos draudus. Komiteja uzsver, ka ir jāņem vērā valstu daudzveidība un pandēmijas sekas gan sabiedrībā, gan darba tirgū. Pārmaiņas ir jāvērtē, izmantojot “holistisku pieeju”.

2. Vispārīga informācija

2.1.

EESK atzīmē darbavietu ilgtspējas un kvalitātes jēdziena daudzveidību un daudzšķautņaino raksturu un norāda, ka to veido dažādi elementi, kas tieši vai netieši ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, darba ņēmēju tiesības un darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu. Vienlaikus EESK arī atzīst, ka darba devējiem un dalībvalstīm ir centrāla loma darbavietu kvalitātes nodrošināšanā, tostarp prasmju, kvalitatīvas nodarbinātības, jaunu un dažādu darba veidu, drošības, darba ņēmēju labjutības un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā. Šķiet, ka Komisija to apzinās, jo ievērojams skaits programmu un finansiālās palīdzības Covid-19 pandēmijas laikā, it īpaši SURE programma, bija vērstas gan uz ekonomikas atveseļošanu, gan uz cilvēku sociālā nodrošinājuma saglabāšanu. EESK ir pārliecināta, ka ekonomikas atveseļošana un Eiropas ekonomikas attīstība nav iespējama, ja netiek saglabāts un attīstīts sociālais nodrošinājums, vienlaikus Eiropas uzņēmumiem nodrošinot konkurētspējīgu vidi pasaules ekonomikā, un ka ekonomikas un sociālajai atveseļošanai ir jāiet roku rokā.

2.2.

EESK uzskata, ka Komisijas, dalībvalstu, kā arī Eiropas un valstu sociālo partneru pienākums ir plānot un īstenot pasākumus darbavietu ilgtspējas un kvalitātes nodrošināšanai. Tāpēc pēc iespējas ātrāk jāizstrādā un jāīsteno stratēģija un pasākumi, lai nodrošinātu darbavietu ilgtspēju un kvalitāti, balstoties uz visu attiecīgo dalībnieku kopīgiem pūliņiem.

2.3.

Eiropas Savienības un dalībvalstu stratēģijās vajadzētu būt iekļautiem tādiem svarīgiem uzdevumiem kā taisnīgu konkurences apstākļu nodrošināšana Eiropas ekonomikai, ieguldījumi inovācijā un izstrādē, sociālā dempinga novēršana, nodarbinātības atbalstīšana un godīgu darba apstākļu veicināšana, kā arī atbilstoša stimulēšana, kas var būtiski palīdzēt paaugstināt darbavietu kvalitāti.

2.4.

Ja ir pareizi nosacījumi, Eiropas uzņēmumi var veicināt ilgtspējīgu labklājību, radīt vairāk kvalitatīvu darbvietu un stiprināt labklājību. Tam nepieciešami labvēlīgi pamatnosacījumi, it īpaši, lai nodrošinātu stabilu energoapgādi, kvalificētu darbaspēku, transporta infrastruktūru un efektīvus darba tirgus.

2.5.

Darbavietu ilgtspējas un kvalitātes jēdziens ir viens no dzīves kvalitātes pamatelementiem, un tas jāaplūko kopā ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju, ņemot vērā plašāko ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības kontekstu, un it īpaši ar pāreju uz zaļo ekonomiku un digitalizāciju, kurai jābūt taisnīgai pret visām ieinteresētajām personām. Šajā sakarā EESK vērš īpašu uzmanību uz atzinumiem, ko tā šajā saistībā jau ir pieņēmusi.

2.6.

EESK ir pārliecināta, ka centieni sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus, it īpaši 193 Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu 2015. gadā izvirzīto 8. mērķi (9), var sniegt būtisku ieguldījumu ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanā, arī ņemot vērā ekonomikas izaugsmi un pilnīgu un produktīvu nodarbinātību. It īpaši atveseļošanas periodā Eiropas Komisijai būtu vairāk jākoncentrējas uz šo mērķu sasniegšanu un jāmudina dalībvalstis tos sasniegt.

2.7.

EESK arī norāda, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā un ar to saistītajā rīcības plānā noteikto principu, kā arī attiecīgo starptautisko juridisko standartu (10) ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu darbavietu ilgtspēju un kvalitāti. Šajā saistībā EESK jau pieņēmusi vairākus atzinumus un aicina Eiropas iestādes un dalībvalstis saskaņā ar savām pilnvarām un kopā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām aktīvi piedalīties to īstenošanā.

2.8.

Izstrādājot pasākumus darbavietu ilgtspējas un kvalitātes nodrošināšanai, jāņem vērā dažādie faktori, kas ietekmē dzīves kvalitāti, nodrošina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, mazina nevienlīdzību un sociālo atstumtību, novērš nabadzību un nodrošina Eiropas ekonomikas konkurētspēju, kā arī veicina vienmērīgu pāreju uz digitālu un vidi saudzējošu sabiedrību un ekonomiku. Visi šie faktori ir jālīdzsvaro ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un pasākumu izstrādē aktīvi jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā saistībā EESK uzsver, ka ir svarīgi panākt plašāku sociālo vienprātību.

2.9.

EESK uzskata, ka vairāki elementi, faktori un apstākļi ietekmē darbavietu kvalitāti un to ilgtspējīgu nodrošināšanu, un uz to ir norādījusi savā atzinumā (11). Tie ir tādi elementi kā darba ņēmēju atalgojuma līmenis un paredzamība, darba veidi un metodes, darba vide, arodveselība un darba drošība, nodarbinātības stabilitāte, mūžizglītība, darba ņēmēju apmācība, regulārs un paredzams darba laiks, darba ņēmēju tiesību aizsardzība, darba un privātās dzīves līdzsvars un aktīvs un efektīvs sociālais dialogs.

2.10.

EESK norāda, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšana ir viens no galvenajiem kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanas elementiem. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus pievērst lielāku uzmanību pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un darbavietu kvalitātes jautājumiem.

2.11.

EESK apzinās, ka darbavietu kvalitātes elementu nodrošināšana ir atkarīga arī no Eiropas uzņēmumu noturības pasaules tirgū, kā arī no situācijas iekšējā tirgū, dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem un ekonomikas politikas pasākumiem. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem radīt apstākļus, kas sekmētu ilgtspējīgus ieguldījumus un tādā veidā dotu darba devējiem iespēju ilgtspējīgi nodrošināt darbavietu kvalitāti un novērst negodīgu praksi. Dalībvalstīm vajadzētu sekmēt šo centienu paātrināšanu, izmantojot dažādus stimulus, politikas pasākumus un atbilstošus noteikumus.

3. Covid-19

3.1.

EESK atzīmē, ka epidēmijas laikā saimnieciskā darbība ir asimetriski samazinājusies un ka SURE mehānisms, ko Komisija izveidoja pandēmijas laikā, palīdz saglabāt ļoti daudz darbavietu. Lai nepieļautu strādājošo atlaišanu un novērstu to, ka mazinās iedzīvotāju ienākumu drošība, dalībvalstis ir paredzējušas dažādas saīsināta darba laika shēmas, algu subsīdijas darbiniekiem, piespiedu atvaļinājumus ar procentuāli mazāku atalgojumu darba ņēmējiem (piemēram, darba ņēmējiem, kas strādā nozarēs, kurām nav atļauts darboties), dažādus aktīvas nodarbinātības politikas pasākumus, jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku aizsardzību, subsīdijas, kas daļēji kompensē ienākumu zudumu, un pamatienākumus noteiktām iedzīvotāju grupām utt. EESK tomēr uzsver, ka šie pagaidu pasākumi nedrīkst aizēnot vajadzību pēc stabiliem un ilgtspējīgiem ES un dalībvalstu ekonomikas politikas pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot izaugsmi un radīt darbavietas.

3.1.1.

EESK pauž nožēlu par to, ka Komisija nav aktīvi centusies noteikt, ka sociālo partneru un citu ieinteresēto personu atbilstoša iesaistīšana ir svarīgs šo līdzekļu izmantošanas kritērijs. Dažās dalībvalstīs sociālie partneri netiek aktīvi iesaistīti darba tirgus pasākumu un politikas virzienu noteikšanā. Atveseļošanās un darbavietu kvalitātes nodrošināšana šajās valstīs būs sarežģītāka.

3.2.

EESK atzīmē, ka epidēmijas laikā ir mainījies tas, kā tiek veikti daži darba veidi, un ka dažas pārmaiņas turpināsies atveseļošanas periodā un pēc tā. Tāpēc ir svarīgi atpazīt šīs pārmaiņas, veltīt tām pienācīgu vērību, uzraudzīt tās un virzīt tās tā, lai nodrošinātu darbavietu kvalitātes stabilitāti ar mērķi radīt papildu iespējas uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kāda ir digitalizācijas un mākslīgā intelekta ieviešanas ietekme un sekas darbavietās.

3.3.

EESK norāda, ka epidēmija ir pievērsusi uzmanību dažiem ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī darba formām un veidiem, kam pirms epidēmijas netika pievērsta uzmanība vai kam tika pievērsts pārāk maz uzmanības. Jāraugās, lai šie biežāk sastopamie uzņēmējdarbības un nodarbinātības veidi negatīvi neietekmētu darba tirgu vai darbavietu kvalitāti un neradītu negodīgu praksi.

3.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai (EASE) pēc Covid-19 krīzes un aicina dalībvalstis par prioritāti noteikt darba tirgus politikas pasākumus tādā veidā, lai ieguldījumi cilvēkos kļūtu par vienu no galvenajiem krīzes pārvarēšanas elementiem, ņemot vērā nepieciešamību veikt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Dalībvalstīm savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos būtu jāiekļauj EASE pasākumi, par kuriem panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem.

3.5.

EESK pauž bažas par to, ka pandēmijas laikā Eiropas darba ņēmēju garīgā labklājība ir ievērojami pasliktinājusies (it īpaši tas attiecas uz jauniešiem un tiem cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu (12)). Tāpēc EESK aicina īstenot holistisku un vienotu pieeju, kuras mērķis ir apvienot vērienīgus veselības, drošības un garīgās labklājības politikas pasākumus.

3.6.

EESK atkārtoti uzsver dažādos atzinumos (13) pausto nostāju un priekšlikumus par jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātības nākotni, digitalizāciju, mājdarbu, darba laika organizēšanu, mūžizglītību un apmācību, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvaru. Viss par darbavietu kvalitāti teiktais attiecas uz visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no viņu valstspiederības. Tāpēc ir svarīga trešo valstu valstspiederīgo imigrācija un integrācija.

3.7.

Ņemot vērā pandēmijas radītās pārmaiņas, paralēlo digitalizācijas attīstību un to, ka darbavietu kvalitāti ietekmē daudzi faktori, šajā atzinumā uzmanība pievērsta tikai dažiem prezidentvalsts Slovēnijas uzsvērtiem aspektiem, kuriem ir jāpievērš īpaša uzmanība saistībā ar darbavietu kvalitātes attīstību. Tie ir: 1) darba vides pielāgošana sabiedrības novecošanai, 2) apmācība un mūžizglītība, 3) līdztiesības nodrošināšana, 4) uzmanības pievēršana digitalizācijas un mākslīgā intelekta sniegtajiem ieguvumiem un radītajiem slazdiem un 5) sociālo partneru loma.

4. Darba vides pielāgošana sabiedrības novecošanai

4.1.

Līdz ar Eiropas sabiedrības novecošanu lielākajā daļā dalībvalstu darba mūžs kļūst garāks un faktiskais pensionēšanās vecums pieaug. Savukārt šī iemesla dēļ ir jārada gados vecākiem cilvēkiem piemēroti darba apstākļi. Galvenais uzdevums ir pielāgoties viņu psihofiziskajām spējām un vienlaikus nodrošināt, ka viņu prasmes joprojām atbilst darba tirgus vajadzībām. Veselības aizsardzības uzlabošana darba vietā un mūžizglītības pieejamība gados vecākiem darba ņēmējiem arī ir ļoti svarīgi uzdevumi, lai nodrošinātu gados vecāku darba ņēmēju darbavietu kvalitāti.

4.2.

Pienācīgu darba apstākļu nodrošināšana galvenokārt ir darba devēja pienākums, taču arī trīspusējai sociālo partneru un valdību sadarbībai ir svarīga loma šajā jomā, jo, pārzinot darba procedūras un pazīstot pašus darba ņēmējus, tie attiecīgā līmenī ar sociālo dialogu un koplīgumiem var palīdzēt radīt darba vidi, kas paver gados vecākiem darba ņēmējiem iespēju pienācīgi strādāt.

4.3.

Svarīga loma ir arī dalībvalstīm. Nodrošinot pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni, piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem un dažādus stimulus un subsīdijas darba devējiem, dalībvalstis var palīdzēt radīt darba vidi, kas dod cilvēkiem iespēju droši un produktīvi strādāt vecumdienās.

4.4.

EESK ierosina Eiropas pusgada kontekstā vairāk uzmanības pievērst ar demogrāfiju saistītu darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai. Būtiska ir aktīva sociālo partneru iesaistīšana stratēģijās un tādas politikas un pasākumu īstenošanā, kas attiecas uz vecāka gadagājuma cilvēkiem darba tirgū, tostarp arī uz atbilstošu integrāciju darba tirgū.

4.5.

Jāizstrādā mūsdienīgi un novatoriski jaunākās un vecākās paaudzes sadarbības veidi. Būtiska nozīme ir zināšanu un pieredzes atbilstošai divpusējai nodošanai.

5. Apmācība un mūžizglītība

5.1.

EESK atzinumos vairākkārt uzsvērts, cik svarīga ir mūžizglītība un apmācība gan bezdarbniekiem, gan nodarbinātiem darba ņēmējiem (14).

5.2.

EESK uzsver, cik svarīgi ir laikus prognozēt darba ņēmēju un darba devēju prasmju vajadzības un stratēģiski plānot šajā jomā. Tāpēc sociālajiem partneriem ir jāsadarbojas, it īpaši nozaru un uzņēmumu līmenī.

5.3.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ilgstošiem bezdarbniekiem un tiem, kuri ilgu laiku nav bijuši darba tirgū. Ilgstoša prombūtne no darba tirgus ievērojami ierobežo nodarbināmību, it īpaši ņemot vērā, cik ātri notiek digitālās pārmaiņas (15). Pandēmija, kuras dēļ noteikti darbības veidi tika aizliegti un darba ņēmējiem bija jāpaliek mājās, saasināja šo problēmu. Tāpēc šajās situācijās ir vajadzīgi efektīvi aktīvas nodarbinātības politikas pasākumi.

5.4.

Apmācības pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai pienācīgi palielinātu darba devēju informētību par to, cik svarīgi ir savlaicīgi plānot prasmes un kompetences, kas būs vajadzīgas turpmākajam darbam. Šajā saistībā EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst darba ņēmēju digitālās apmācības plāniem.

5.5.

EESK iesaka dalībvalstīm apsvērt arī finanšu un nodokļu stimulus (tiešu finansējumu vai nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem), lai darba devēji aktīvāk apmācītu darba ņēmējus.

6. Vienlīdzības nodrošināšana

6.1.

EESK uzskata, ka atveseļošanas laikā un pēc tās ir svarīgi saglabāt personīgo apstākļu vienlīdzību un novērst jebkāda veida diskriminējošu praksi. Jāpiekrīt, ka dažādi darba veidi paver iespējas, taču pastāv arī risks, ka tās varētu palielināt darba ņēmēju nevienlīdzību, tostarp dzimumu nelīdztiesību (16). Jārod veidi, kā vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem nodrošināt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp gan ar tiesību aktiem, gan ar koplīgumiem.

6.2.

EESK norāda, ka pandēmijas laikā vienlīdzība netika garantēta, jo veiktie pasākumi neattiecās uz visiem darba ņēmējiem un visiem uzņēmumiem. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, nestabilā darbā nodarbinātiem darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, migrantiem, jauniešiem un sievietēm bieži ir liegta piekļuve kompensācijai par ienākumu zaudēšanu vai uz viņiem pasākumi neattiecas. Tas nozīmē, ka epidēmijas laikā ir palielinājusies nabadzība un sociālā atstumtība. Arī vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši darbību, un tādēļ ir zaudētas darbavietas.

6.3.

EESK atzīmē, ka pandēmijas laikā būtiski pasliktinājies sieviešu stāvoklis darba tirgū (17): daudzas sievietes zaudējušas darbu, darba un privātās dzīves līdzsvars ir izjaukts un galu galā nedrošība ir pieaugusi.

6.4.

Pasliktinājies arī migrantu un jauniešu stāvoklis darba tirgū, jo viņiem ir arvien grūtāk atrast darbu. Turklāt viņi arvien biežāk saskaras ar nestabiliem darba veidiem, kas negarantē dzīves kvalitāti.

6.5.

Nevienlīdzība visvairāk izpaužas ienākumu un nodarbinātības stabilitātes līmenī. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka ar darba tirgus politikas pasākumiem ir jānovērš darba samaksas atšķirības un jāveic pasākumi, kas veicina darba samaksas pārredzamību, novērš horizontālu un vertikālu segregāciju darba tirgū, stimulē sieviešu pilna slodzes darbu un novērš ar neapmaksātiem aprūpes pienākumiem saistītus ierobežojumus un nodrošina principa “vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu” ievērošanu. Jāveic arī pasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību respektēšanu. Būtu jāveicina arī sociālais dialogs ar uzsvaru uz darba koplīguma slēgšanas sarunām par nestandarta darba veidiem, piemēram, mājsaimniecības darbu, aprūpes darbu, platformu darbu utt.

7. Digitalizācija un mākslīgais intelekts

7.1.

Digitalizācijai ir būtiska ietekme uz darba attiecībām, un ir jāņem vērā pozitīvās un negatīvās sekas, ko rada tas, ka darba devēji digitalizē darba procesus.

7.2.

Digitālie risinājumi rada bažas arī par līgumattiecībām starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Lai nodrošinātu ar ilgtspēju saistītos darbavietu kvalitātes komponentus, ir jāuzrauga norises darba tirgū un jānodrošina, ka tiek ieviesti atbilstoši mehānismi darba ņēmēju pamattiesību aizsardzībai, kuri nekavē digitālu risinājumu attīstību. Eiropas Savienībai, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām būtu jācenšas meklēt taisnīgus risinājumus, kas mazina iedzīvotāju bažas. EESK uzsver, ka lielāka darba dzīves digitalizācija var sniegt ieguvumus, vienlaikus radot arī problēmas. Šajā sakarā EESK atzīst, ka svarīga nozīme var būt Eiropas sociālo partneru pamatlīguma par digitalizāciju ātrai īstenošanai (18).

7.3.

Steidzami jāpārvalda mākslīgais intelekts darba vietā, it īpaši tas attiecas uz diskriminējošas prakses novēršanu, darba ņēmēju nelikumīgu novērošanu, tostarp tiesībām atslēgties, un citu nelabvēlīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. Sociālie partneri ir jāiesaista tiesību aktu, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, pieņemšanas un īstenošanas procesos.

Briselē, 2021. gada 23. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) https://www.ilo.org/global/topics/decent-work/lang--en/index.htm

(2) OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(3) OV C 374, 16.9.2021., 16. lpp.

(4) Atkarībā no situācijas dalībvalstīs.

(5) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 3.19. punkts.

(6) OV C 97, 24.3.2020., 32. lpp.; OV C 429, 11.12.2020., 159. lpp.,1.6. punkts.

(7) Voss, Eckhard, Broughton, Andrea, Pulignano, Valeria, Franca, Valentina, Rodriguez, Contreras, Ricardo.“Exploring the connections between EU – and national-level social dialogue” (Pētot saiknes starp ES un valsts līmeņa sociālo dialogu). Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018. gads.

(8) Piemēram, EESK rezolūcija par Portu samitu OV C 286, 16.7.2021., 6. lpp. un OV C 341, 24.8.2021., 23. lpp.

(9) “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”.

(10) SDO standarti un LESD 151. un 156. pants.

(11) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 3.4. punkts.

(12) Eurofound (2021), Living, working and COVID-19 (Update April 2021): Mental health and trust decline across EU as pandemic enters another year (Dzīve, darbs un Covid-19 (atjaunināts 2021. gada aprīlī): garīgā veselība un uzticēšanās mazināšanās Eiropas Savienībā, turpinoties pandēmijai), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 4. lpp.

(13) OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.; OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp.; OV C 237, 6.7.2018., 8. lpp.; OV C 367, 10.10.2018., 15. lpp.; OV C 440, 6.12.2018., 37. lpp.; OV C 232, 14.7.2020., 18. lpp.

(14) Kā norādīts OV C 374, 16.9.2021., 38. lpp.

(15) Darba ņēmēju digitālās prasmes un apmācība dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīga, un tas palielina darba ņēmēju stāvokļa atšķirības. Eiropas Savienībā 2019. gadā digitālo apmācību nodrošināja vidēji mazāk nekā 25 % uzņēmumu, sākot ar 6 % Rumānijā un beidzot ar 37 % Somijā.

(16) OV C 220, 9.6.2021., 13. lpp.

(17) https://eige.europa.eu/news/covid-19-derails-gender-equality-gains

(18) The European Social Partners framework agreement_and_studies/2020-06-22_agreement_on_digitalisation_-_with_signatures.pdf.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 43. panta 2. punkts).

3. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

2.9. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzskata, ka vairāki elementi, faktori un apstākļi ietekmē darbavietu kvalitāti un to ilgtspējīgu nodrošināšanu, un uz to ir norādījusi savā atzinumā (11). Tie ir tādi elementi kā darba ņēmēju atalgojuma līmenis un paredzamība, darba veidi un metodes, tostarp nepieciešamība pēc dažādiem darba veidiem un elastīguma sociālā dialoga ietvaros, darba vide, arodveselība un darba drošība, nodarbinātības stabilitāte, mūžizglītība, darba ņēmēju apmācība, regulārs un paredzams darba laiks, darba ņēmēju tiesību aizsardzība, darba un privātās dzīves līdzsvars, aktīvs un efektīvs sociālais dialogs utt.

Balsojuma rezultāts:

Par:	92
Pret:	120
Atturas:	15

4. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

3.3. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK norāda, ka epidēmija ir pievērsusi uzmanību dažiem ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī darba formām un veidiem, kam pirms epidēmijas netika pievērsta uzmanība vai kam tika pievērsts pārāk maz uzmanības. Jāraugās, lai šie biežāk sastopamie uzņēmējdarbības un nodarbinātības veidi negatīvi neietekmētu darba tirgu vai darbavietu kvalitāti un neradītu negodīgu praksi.

EESK norāda, ka epidēmija ir pievērsusi uzmanību dažiem ekonomikas un uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī darba formām un veidiem, kam pirms epidēmijas netika pievērsta uzmanība vai kam tika pievērsts pārāk maz uzmanības. Lai arī ir svarīgi stiprināt uzņēmējdarbībai un pašnodarbinātībai draudzīgu politiku gan Eiropas, gan valstu līmenī un veicināt šo biežāk sastopamo uzņēmējdarbības un nodarbinātības veidu ilgtspējīgu attīstību, būtu jānodrošina, lai tie negatīvi neietekmētu darba tirgu vai darbavietu kvalitāti un neradītu negodīgu praksi.

Balsojuma rezultāts:

Par:	90
Pret:	125
Atturas:	16

5. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

6.2. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK norāda, ka pandēmijas laikā vienlīdzība netika garantēta, jo veiktie pasākumi neattiecās uz visiem darba ņēmējiem un visiem uzņēmumiem. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, nestabilā darbā nodarbinātiem darba ņēmējiem , pašnodarbinātām personām, migrantiem, jauniešiem un sievietēm bieži ir liegta piekļuve kompensācijai par ienākumu zaudēšanu vai uz viņiem pasākumi neattiecas. Tas nozīmē, ka epidēmijas laikā ir palielinājusies nabadzība un sociālā atstumtība. Arī vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši darbību, un tādēļ ir zaudētas darbavietas.

EESK norāda, ka pandēmijas laikā vienlīdzība netika garantēta, jo veiktie pasākumi neattiecās uz visiem darba ņēmējiem un visiem uzņēmumiem. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, mazāk stabilā un mazāk drošā darbā nodarbinātiem darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, migrantiem, jauniešiem un sievietēm bieži ir liegta piekļuve kompensācijai par ienākumu zaudēšanu vai uz viņiem pasākumi neattiecas. Tas nozīmē, ka epidēmijas laikā ir palielinājusies nabadzība un sociālā atstumtība. Arī vairāki uzņēmumi ir pārtraukuši darbību, un tādēļ ir zaudētas darbavietas.

Balsojuma rezultāts:

Par:	88
Pret:	138
Atturas:	14

6. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

6.3. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums	Grozījums
EESK atzīmē, ka pandēmijas laikā būtiski pasliktinājies sieviešu stāvoklis darba tirgū (17): daudzas sievietes zaudējušas darbu, darba un privātās dzīves līdzsvars ir izjaukts un galu galā nedrošība ir pieaugusi .	EESK atzīmē, ka pandēmijas laikā būtiski pasliktinājies sieviešu stāvoklis darba tirgū (17): daudzas sievietes zaudējušas darbu, darba un privātās dzīves līdzsvars ir izjaukts un galu galā stabilāku un drošāku darbu atrast ir kļuvis vēl grūtāk .

Balsojuma rezultāts:

Par:	80
Pret:	143
Atturas:	10

7. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

6.4. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums	Grozījums
Pasliktinājies arī migrantu un jauniešu stāvoklis darba tirgū, jo viņiem ir arvien grūtāk atrast darbu. Turklāt viņi arvien biežāk saskaras ar nestabiliem darba veidiem, kas negarantē dzīves kvalitāti .	Pasliktinājies arī migrantu un jauniešu stāvoklis darba tirgū, jo viņiem ir arvien grūtāk atrast darbu. Turklāt viņiem ir kļuvis vēl grūtāk atrast stabilāku un drošāku darbu .

Balsojuma rezultāts:

Par:	80
Pret:	143
Atturas:	10

8. GROZĪJUMS

Iesniedza:

BARRERA CHAMORRO Maria del Carmen

MEYNENT Denis

SALIS-MADINIER Franca

ZORKO Andrej

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

6.5. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Nevienlīdzība visvairāk izpaužas ienākumu un nodarbinātības stabilitātes līmenī. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka ar darba tirgus politikas pasākumiem ir jānovērš darba samaksas atšķirības un jāveic obligāti pasākumi, kas veicina darba samaksas pārredzamību, novērš horizontālu un vertikālu segregāciju darba tirgū, stimulē sieviešu pilna laika darbu un novērš ar neapmaksātiem aprūpes pienākumiem saistītus ierobežojumus un nodrošina principa “vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu” ievērošanu. Jāveic arī pasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību respektēšanu. Būtu jāveicina arī sociālais dialogs ar uzsvaru uz darba koplīguma slēgšanas sarunām par nestandarta darba veidiem, piemēram, mājsaimniecības darbu, aprūpes darbu, platformu darbu utt.

Balsojuma rezultāts:

Par:	102
Pret:	113
Atturas:	16

10. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

7.3. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Steidzami jāpārvalda mākslīgais intelekts darba vietā, it īpaši tas attiecas uz diskriminējošas prakses novēršanu, darba ņēmēju nelikumīgu novērošanu , tostarp tiesībām atslēgties, un citu nelabvēlīgu attieksmi pret darba ņēmējiem. Sociālie partneri ir jāiesaista tiesību aktu, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, pieņemšanas un īstenošanas procesos.

Lai nodrošinātu mākslīgā intelekta pārredzamu un līdzsvarotu attīstību, tas ir steidzami jāpārvalda darba vietā, it īpaši tas attiecas uz nepamatotu bažu mazināšanu, darba ņēmēju autonomijas veicināšanu un diskriminējošas prakses novēršanu, darba ņēmēju nelikumīgu novērošanu un citu nelabvēlīgu attieksmi pret darba ņēmējiem Sociālie partneri ir jāiesaista tiesību aktu, kas attiecas uz mākslīgo intelektu, pieņemšanas un īstenošanas procesos.

Balsojuma rezultāts:

Par:	88
Pret:	136
Atturas:	10

11. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

1.1. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Darbavietu kvalitāte ir viens no dzīves kvalitātes pamatelementiem , un tas jāaplūko kopā ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju, ņemot vērā plašāko ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības kontekstu, it īpaši pārkārtošanos uz zaļo ekonomiku un digitalizāciju. Vienlaikus EESK atzīst darba devēju nozīmi prasmju, nodarbinātības, dažādu darba veidu, drošības, darba ņēmēju labklājības un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka ES politikā darbavietu kvalitāte jāskata kā ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības komponente un tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo tā var divējādi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un produktivitāti un vienlaikus novērst nevienlīdzības, nabadzības, sociālās atstumtības un negodīgas konkurences risku .

Balsojuma rezultāts:

Par:	79
Pret:	136
Atturas:	11

12. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

1.2. punkts

Pievienot šādu jaunu punktu:

Atrašanās vieta: pēc pašreizējā punkta – tajā pašā līmenī

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK uzsver, ka visaptveroši un rūpīgi orientēti pasākumi ir nepieciešami arī pandēmijas dēļ, lai nodrošinātu reaģētspējīgu, noturīgu un iekļaujošu darba tirgu dalībvalstīs, un īpaša uzmanība ir jāpievērš elastīgām darbvietām. Tomēr EESK norāda, ka darba tirgus attīstība ir jāatbalsta, nevis stingri jāregulē vai jāierobežo. Attiecībā uz Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetenci un to rīcībā esošajiem instrumentiem īpaša uzmanība ir jāpievērš subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. Attiecībā uz stabila ekonomiskā pamata veidošanu, kas kalpotu par atbalstu pārkārtošanās procesiem Eiropā, uzmanība būtu jāpievērš taisnīga, stabila un paredzama regulatīvā satvara veidošanai uzņēmumiem, kā arī būtu jāizvairās no uzņēmumu administratīvas noslogošanas.

Balsojuma rezultāts:

Par:	79
Pret:	144
Atturas:	7

15. GROZĪJUMS

Iesniedza:

ARDHE Christian

HOŠTÁK Martin

KONTKANEN Mira-Maria

LE BRETON Marie-Pierre

SOC/685

Galvenie darbavietu ilgtspējas un kvalitātes komponenti atveseļošanās laikā un pēc tās

1.12. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK atzīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms tieši neattiecas uz darbavietu kvalitātes komponentiem, un tāpēc aicina Komisiju papildināt šo mehānisma daļu . Darbavietu kvalitāte ir būtiska, lai sasniegtu Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķus. Nedrīkst aizmirst par neaizsargātām grupām , piemēram, darba ņēmējiem nestabilās darba attiecībās un gados jauniem darba ņēmējiem , kurus epidēmija skārusi vissmagāk.

EESK atzīmē, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms tieši neattiecas uz darbavietu kvalitātes komponentiem, un tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka šie komponenti tiek pienācīgi ņemti vērā mehānisma īstenošanā . Darbavietu kvalitāte ir būtiska, lai sasniegtu Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķus. Nedrīkst aizmirst par neaizsargātām grupām, kuras epidēmija skārusi vissmagāk.

Balsojuma rezultāts:

Par:	82
Pret:	140
Atturas:	8

(11) OV C 125, 21.4.2017., 10. lpp., 3.4. punkts.

(17) https://eige.europa.eu/news/covid-19-derails-gender-equality-gains

Top