1.

Eiropas audiovizuālā un mediju satura pieejamība un efektīva piekļuve tam kļūst arvien būtiskāka Eiropas mediju nozares ilgtspējīgai attīstībai un ir nesaraujami saistīta ar kultūru un valodu daudzveidības veicināšanu kā vienu no galvenajiem tā konkurētspējas elementiem.

2.

Lai šo mērķi sasniegtu, ar mērķtiecīgiem nozarspecifiskiem un horizontāliem politikas pasākumiem būtu jānodrošina Eiropas audiovizuālo darbu un mediju satura pienācīga pamanāmība un jāstimulē jauni finansējuma avoti un izplatīšanas modeļi, ņemot vērā globālu audiovizuālo un mediju satura pakalpojumu sniedzēju un platformu pieaugošo klātbūtni.

3.

Šādi pasākumi ir vēl jo svarīgāki tāpēc, ka Eiropas audiovizuālā satura finansējuma līmeni un struktūru ir būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tā ir paātrinājusi tādas tirgus tendences kā lielāks tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju satura piedāvājums un lielāks pieprasījums pēc šāda satura attiecībā uz tādu kinematogrāfisku un citu audiovizuālu darbu īpatsvaru, kuru izcelsme ir dažādos valstu tirgos, attiecība starp sekmīgiem filmu demonstrējumiem kinoteātros un pieprasījumvideo (VOD) platformās, kā arī atšķirīga šādu darbu pamanāmība dažādos tirgos (1).

4.

Pieaugot pieprasījumam pēc tiešsaistē pieejama satura, veidojas jauni attīstīti uzņēmējdarbības modeļi VOD pakalpojumu sniedzēju ieguldījumu finansēšanai un licencēšanai, bet lielāko daļu Eiropas audiovizuālā un mediju satura joprojām veido tradicionālie dalībnieki, piemēram, publiskie un privātie mediju uzņēmumi un neatkarīgie producenti, kas spēj attīstīt jaunus projektus un jaunus talantus. Dažām nozarēm publiskais finansējums ir svarīgāks nekā citām, taču vienlaikus joprojām pastāv atšķirības starp dažādu valstu sistēmām un spējām.

5.

Turklāt Covid-19 pandēmija ir palielinājusi plaisu starp ieņēmumiem no reklāmām internetā un tradicionālajām reklāmām. Lai gan līdz Covid-19 krīzei televīzijas reklāma salīdzinoši labi konkurēja ar reklāmas izmantošanu internetā, 2021. gadā tiešsaistes reklāmas īpatsvars palielinājās (2).

6.

Audiovizuālais un mediju saturs arvien vairāk tiek izplatīts tiešsaistē, jo īpaši, izmantojot tiešsaistes platformas, un tam ir svarīga loma mediju uzņēmumu ieņēmumu plūsmā. Tā kā radošajam un kultūras saturam ir ļoti liels ekonomiskais potenciāls Eiropā gan tiešsaistē, gan bezsaistē, ir svarīgi nodrošināt taisnīgu piekļuvi tam, lai aizsargātu demokrātiskās debates, mediju plurālismu un kultūru un valodu daudzveidību.

7.

Lai palielinātu Eiropas audiovizuālā un mediju satura pieejamību un konkurētspēju, būtu jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar šādām prioritātēm:

8.

Eiropas audiovizuālās un mediju nozares centrālais elements konkurencē ar citu plaši pieejamu saturu starptautiskajā tirgū ir kultūru daudzveidība un radošums, tāpēc ir svarīgi palielināt minēto nozaru spējas, lai sasniegtu plašāku auditoriju, palielinātu satura apriti un sekmētu tā dažādās izpausmes, inovāciju un talantus, vienlaikus saglabājot mūsu stratēģiskās kultūrvērtības.

9.

Digitālie risinājumi var veicināt plašāku piekļuvi, savukārt kopražojumi, atbalsts pārrobežu izplatīšanai, dinamiska un neatkarīga kinoteātru un izplatīšanas nozare, valodu daudzveidības veicināšana un jaunrades brīvība var būtiski ietekmēt plašākas satura pieejamības un konkurētspējīgākas audiovizuālās nozares nodrošināšanu;

10.

kopražojumi, kā arī starptautiska sadarbība starp profesionāļiem visos vērtības ķēdes līmeņos (radīšana, apmācība, izstrāde, producēšana, popularizēšana, izplatīšana) sekmē audiovizuālo darbu pārrobežu izplatīšanu, veicina lielāku nozares attīstību partnervalstīs un palīdz uzlabot apmaiņu kultūras un ekonomikas jomā.

11.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu uz starptautiskiem kopražojumiem attiecas dažādas finansēšanas sistēmas un audiovizuālās spējas dalībvalstīs, un arī daudzveidīga Eiropas satura īpatsvars Eiropas un starptautiskajos tirgos ir dažāds.

12.

Lai Eiropas audiovizuālie darbi gūtu panākumus gan Eiropas, gan starptautiskajos tirgos, ir ārkārtīgi svarīgi, ka saturs atbilst augstiem standartiem kvalitātes un inovācijas ziņā, atspoguļo Eiropas sabiedrības kultūru un tematisko daudzveidību un attiecīgā gadījumā ir interesants starptautiskā mērogā.

13.

Audiovizuālo arhīvu vēsturiskā un kultūras vērtība ir svarīgs elements nozarei, un tā ir jāsargā, lai veicinātu satura izplatīšanu un iespējamu atkalizmantošanu sabiedrības interesēs.

14.

Attiecībā uz jaunrades brīvību ir svarīgi aizsargāt vārda brīvību, mediju plurālismu un viedokļu un ideju dažādību, kas citu starpā ir Eiropas Savienības pamatvērtības.

15.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēku ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvei saturam.

16.

Sabiedriskajiem medijiem Eiropā ir nozīmīga loma sabiedrības interešu aizsardzībā, viedokļu dažādības veicināšanā, jauna un inovatīva satura un ideju radīšanā un dezinformācijas un maldinošas informācijas apkarošanā.

17.

Taisnīga atlīdzība autoriem, producentiem un citiem tiesību subjektiem ir būtiska viņu jaunrades brīvībai un ekonomiskajai neatkarībai, kā arī mediju nozares ilgtspējai, oriģinalitātei un konkurētspējai.

18.

Dzimumu ziņā līdzsvarota un sociāli iekļaujoša līdzdalība palīdz uzlabot Eiropas audiovizuālā un mediju satura kvalitāti un paplašināt tā redzesloku;

19.

veicināt kopražojumus, jo īpaši, popularizējot Eiropas modeli attiecībā uz kopražojumiem, un sekmēt to apriti iesaistītajās valstīs un ārpus tām, vienlaikus ņemot vērā mainīgo kontekstu saistībā ar VOD pakalpojumu sniedzēju ieguldījumiem (3);

20.

veicināt speciālo zināšanu apmaiņu par kopražojumiem un sekmēt sadarbību jau agrīnā kopražojumu izstrādes posmā un starp profesionāļiem visā vērtības ķēdē;

21.

izstrādāt uzlabotus politikas pasākumus, ar ko sekmē Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, veicinot tāda augstas kvalitātes Eiropas satura radīšanu, kas var piesaistīt plašāku auditoriju, un vienlaikus atbalstīt autorus kā galvenos satura radītājus un kopražojumus, kā arī oriģinālsatura izplatīšanu;

22.

veicināt plašāku oriģinālsatura pieejamību dažādās valodās un atbalstīt tādu digitālo risinājumu izstrādi, kas nodrošina valodu daudzveidību un iespēju skatīties saturu oriģinālvalodā;

23.

veicināt efektīvu tirgvedības rīku un kino skatītāju stratēģiju izstrādi un stiprināt medijpratību un kinopratību, vienlaikus ņemot vērā auditorijas analīzi un vēlmes;

24.

veicināt dzimumu līdzsvaru un sabiedrības daudzveidību satura radīšanā, ieviešot stimulus, ar ko mudina audiovizuālās nozares ieinteresētās personas censties panākt līdztiesību, daudzveidību un iekļautību, vienlaikus ievērojot jaunrades brīvību;

25.

censties nodrošināt, ka tiek aizsargāts un popularizēts nacionālo arhīvu un kino mantojuma jomā darbojošos filmu institūtu saturs un ka tas ir pieejams plašākā mērogā, vienlaikus nodrošinot attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu;

26.

turpināt ar programmas “Radošā Eiropa” sadaļu “MEDIA” atbalstīt tādu neatkarīgu Eiropas VOD pakalpojumu tīklus, kuros ir liels Eiropas satura īpatsvars un kuri nodrošina tā redzamību, izmantojot pasākumus, kas padara to pamanāmāku;

27.

ar Eiropas Kino foruma starpniecību turpināt apspriešanos ar dalībvalstīm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām par to, kā veicināt kopražojumos un citos pārrobežu sadarbības veidos tapuša Eiropas satura apriti ilgtermiņā, un vienlaikus ņemt vērā rezultātus, kas gūti Mediju rīcības plānā izziņotajā dialogā ar audiovizuālo nozari par to, kā uzlabot pārrobežu piekļuvi audiovizuālajam saturam un tā pieejamību.

28.

ļoti svarīga ir piekļuve daudzveidīgam audiovizuālajam saturam un informācijai visās ES valodās, kā arī uzticamam saturam, uz kuru var paļauties.

29.

Sabiedriskajiem medijiem Eiropā ir nozīmīga loma demokrātisko vērtību aizsardzībā, uzskatu dažādības veicināšanā un Eiropas satura pieejamības un konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši, kad tiek izmantoti inovatīvi tehnoloģiju rīki.

30.

Ir paredzēts, ka noteikumiem par Eiropas audiovizuālā un mediju satura popularizēšanu un tā pamanāmību būs svarīga loma mediju plurālisma nodrošināšanā, kultūru daudzveidības vairošanā, starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā un neatkarīgas darbu veidošanas veicināšanā.

31.

Salīdzinājumā ar tradicionāliem izplatīšanas veidiem patērētājiem var būt grūti VOD platformās atrast Eiropas darbus. Tāpēc ir svarīgi analizēt tirgu un novērtēt šo darbu pamanāmības veicināšanas pasākumu efektivitāti;

32.

paātrināt pārskatītās AVMPD (4) transponēšanu, jo efektīva AVMPD īstenošana palīdzēs uzlabot piekļuvi Eiropas darbiem tiešsaistē;

33.

veicināt diskusiju par esošajiem un paredzētajiem risinājumiem attiecībā uz Eiropas darbu popularizēšanu un radīt iespējas paraugprakses apmaiņai par to, kādi pasākumi saskaņā ar dažādajiem uzņēmējdarbības modeļiem tiek veikti Eiropas darbu pamanāmības veicināšanai;

34.

izvērst paraugprakses apmaiņu un uzlabot sadarbību starp audiovizuālās jomas regulatoriem un filmu finansēšanas organizācijām;

35.

uzlabot un atvieglot likumīgi pieejama un radoša satura atrodamību tiešsaistē visās Eiropas Savienības valodās, jo īpaši, izmantojot tādus tiešsaistes rīkus kā Agorateka (5), lai panāktu, ka šis saturs ir viegli atpazīstams plašajā citu saturu klāstā;

36.

veicināt tādu datubāzu kā, piemēram, Lumiere VOD (6) izstrādi, lai atvieglotu Eiropas darbu izcelsmes valsts pārbaudi;

37.

veicināt pastāvīgu atbalstu Eiropas darbu izplatīšanai kinoteātros, tostarp atbalstu mazākiem un neatkarīgiem izplatītājiem, kas gādā par plašā daudzveidīgā Eiropas filmu klāsta apriti, un atbalstīt festivālus kā efektīvus oriģinālsatura un daudzveidīga satura izplatīšanas kanālus valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī;

38.

izvērtēt un apspriest Eiropas darbu pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā, ņemot vērā dažādu ieinteresēto personu pozīciju tirgū un visus citus attiecīgos faktorus (vienlīdzīgus konkurences apstākļus, audiovizuālo un ar valodām saistīto specifiku dažādās valstīs, pašreizējo Eiropas darbu definīciju (7) utt.), lai nodrošinātu daudzveidīgu, taisnīgu un līdzsvarotu tirgu Eiropas darbiem;

39.

pārdomāt Eiropas digitālās un tehnoloģiskās suverenitātes jautājumu, ņemot vērā esošos Eiropas pakalpojumu sniedzējus, un sadarbībā ar sabiedriskajiem medijiem analizēt, kāda pievienotā vērtība varētu būt iespējamai Eiropas platformai, kas ietvertu dalībvalstīs radītu Eiropas saturu un kas nodrošinātu tā pieejamību pēc iespējas lielākam skaitam ES iedzīvotāju, vienlaikus garantējot attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību un spēkā esošo konkurences un valsts atbalsta noteikumu ievērošanu;

40.

mudināt sabiedriskos medijus nodrošināt neatkarīgiem producentiem jaunas iespējas Eiropas satura radīšanā un popularizēšanā;

41.

izstrādāt un veicināt jaunas shēmas, ar ko veicina bērniem un jauniešiem paredzētu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanu un izplatīšanu;

42.

turpināt aktīvi piedalīties AVMPD raitas īstenošanas veicināšanā ar precīzu uzraudzību, ziņošanas pasākumiem un atbalstu dalībvalstīm;

43.

analizēt situāciju Eiropas audiovizuālajā tirgū, koncentrējoties uz galvenajām problēmām un nelīdzsvarotību ES skatījumā un uz iespējamiem risinājumiem;

44.

lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, mediju nozarei ir jābalstās uz savām priekšrocībām (piemēram, radošumu un kultūru daudzveidību), saturs jāpadara pieejams un pamanāms un jāpielāgojas problēmām un iespējām, ko piedāvā digitālās pārveide;

45.

lai nodrošinātu satura pieejamību, piekļuvi tam un tā izplatīšanu, svarīga nozīme ir platformām un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem kā globāliem digitālās ekonomikas dalībniekiem; vienlaikus tie kļūst arvien nozīmīgāki demokrātiskajām debatēm, kultūru daudzveidībai, pamattiesību un vērtību ievērošanai, nepilngadīgo aizsardzībai no kaitīga satura un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai;

46.

jaunrades brīvībai, nozares ilgtspējai un finansēšanai, kā arī jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstības pamata nodrošināšanai joprojām būtiska ir teritoriāla un ekskluzīva licencēšana.

47.

veicināt tādu licencēšanas praksi, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgākas attiecības starp pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzējiem, platformām, neatkarīgiem producentiem un citiem tiesību subjektiem visā vērtības ķēdē, un sekmēt tādu pasākumu izstrādi, kuri ir paredzēti, lai nodrošinātu pārredzamu un visaptverošu informāciju par audiovizuālo darbu izmantošanu tiešsaistes pakalpojumos, tostarp iespēju piekļūt datiem par vispārējiem viedokļiem un teritorijām;

48.

veicināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, ņemot vērā teritoriālās un ekskluzīvās tiesību licencēšanas nozīmi Eiropas darbu finansēšanas sistēmā; jautājums par licencēšanu būtu jāiekļauj arī dialogā, kas izsludināts Mediju rīcības plānā par audiovizuālo darbu apriti;

49.

veicināt un atbalstīt tādas pieejas finansējumam, kuras ir vērstas uz inovāciju, izaugsmi, tehnoloģijām un nozares struktūru;

50.

turpināt veicināt attiecīgās darbības saskaņā ar Mediju rīcības plānu, sekmējot neatkarīgo audiovizuālo un mediju uzņēmumu pārveidi un noturību, īpaši MediaInvest, kura mērķis ir veicināt investīcijas audiovizuālās ražošanas un izplatīšanas jomā, kā arī sekmēt interaktīvo rīku, kas palīdz mediju uzņēmumiem orientēties dažādos atbalsta instrumentos;

51.

mudināt uz to, lai katalogos pēc pieprasījuma Eiropas audiovizuālo darbu skaits papildinātos ar kvalitatīvām filmām, kas skar plašu tematu un vecuma grupu loku, un lai tiktu izvērtēta iespēja izveidot publiskā un privātā sektora partnerības kvalitatīva satura izplatīšanai valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī;

52.

koncentrēties uz ieguldīšanu iedzīvotāju noturībā, izmantojot digitālās pratības un medijpratības pasākumus, lai veicinātu zināšanu apguvi un kritisko domāšanu; tādējādi lietotājiem rastos iespēja noteikt nelikumīgu saturu un dezinformāciju, kā arī izprast, kā darbojas algoritmiskie ieteikumu rīki, un izmantot satura atrodamību;

53.

uzlabot un pilnveidot profesionāļu un uzņēmumu apmācību, lai palīdzētu tiem pielāgoties mainīgajam jaunrades un izplatīšanas modelim sistēmās, ko darbina mākslīgais intelekts (MI), un veicināt pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides procesus;

54.

veicināt un atbalstīt jaunās iespējas, ko digitālā ekonomika piedāvā satura izplatīšanai, īpašu uzmanību pievēršot pienācīgam līdzsvaram starp MI sistēmu izstrādi un to satura izmantošanu, lai garantētu gan MI nozares, gan audiovizuālās un mediju nozares konkurētspēju; šajā sakarībā attiecīgajām ieinteresētajām personām nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un palīdzēt audiovizuālajai un mediju nozarei attīstīties, netraucējot inovācijas dinamiku;

55.

veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai valstu un ES līmenī novērstu piekļuvi nelikumīgam audiovizuālajam saturam un panāktu, ka tiešsaistē efektīvi tiek pildīti noteikumi komerciāla mēroga pārkāpumu apkarošanai;

56.

veikt nepieciešamos pasākumus, lai mediju nozare varētu izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas zaļais kurss un Eiropas Klimata akts;

57.

apspriest iespējamās politikas iniciatīvas saistībā ar interneta reklāmai paredzēto sistēmu, lai reklāmai internetā un tradicionālajai reklāmai nodrošinātu taisnīgus noteikumus attiecībā uz audiovizuālo un mediju saturu;

58.

saglabāt mediju organizāciju neatkarību un vajadzības gadījumā veikt pasākumus, lai garantētu pārredzamību un plurālismu mediju nozarē.

59.

samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar piekļuvi Eiropas satura finansēšanai, vienlaikus pilnībā ievērojot Finanšu regulas prasības.