Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020IR1370

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ekonomikas pārvaldības pārskats”

    COR 2020/01370

    OV C 37, 2.2.2021, p. 28–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    2.2.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 37/28


    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ekonomikas pārvaldības pārskats”

    (2021/C 37/05)

    Ziņotājs:

    Elio DI RUPO (BE/PSE), Valonijas reģiona ministru prezidents

    Atsauces dokuments:

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ekonomikas pārvaldības pārskats”

    COM(2020) 55 final

    IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    1.

    atzinīgi vērtē 2020. gada 5. februārī prezentēto Komisijas paziņojumu par ekonomikas pārvaldības pārskatu un tajā apliecināto Komisijas vēlmi veikt ekonomikas un budžeta noteikumu reformu;

    2.

    ir gandarīta arī par faktu, ka 20. martā Eiropas Komisija pirmo reizi eurozonas vēsturē prezentēja priekšlikumu jau Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) paredzēto vispārējo izņēmuma klauzulu izmantot, lai stiprinātu ārkārtējos budžeta pasākumus, kas vērsti pret Covid-19 pandēmiju;

    3.

    uzskata, ka šādu izņēmuma klauzulu būtu jāturpina piemērot, kamēr vēl nav pilnībā zināmas Covid-19 krīzes finanšu un budžeta sekas gan attiecībā uz deficītu, gan uz parādiem dalībvalstīs. Tādai pašai pieejai būtu jādominē, ES līmenī eventuāli pakāpeniski atceļot pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, taču tas būs iespējams tikai pēc makroekonomiskā stāvokļa stabilizācijas un pēc Eiropas Komisijas, Ministru padomes un Eiropas Parlamenta diskusijām par to dažādajām nostājām;

    4.

    uzsver arī, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas prognozēm pandēmija varētu turpināties vēl divus nākamos gadus un ka vakcīnu vai iedarbīgu zāļu izstrāde šķiet ticama tikai 2021. gada laikā;

    5.

    turklāt norāda, ka līdztekus pandēmijas Covid-19 radītajai sociālekonomiskajai ietekmei ekonomikas un finanšu situācija ir būtiski mainījusies kopš pēdējās Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas 2013. gadā. Procentu likmes ir vēsturiski zemā līmenī, bet valsts parāda reālās izmaksas daudzās valstīs ir negatīvas, lai gan desmitgades sākumā eurozonas vidējais rādītājs bija aptuveni 3 %;

    6.

    tāpēc uzskata, ka Komisijai būtu no jauna pilnīgi un padziļināti jāizvērtē stāvoklis katrā dalībvalstī un jārediģē ekonomikas pārvaldības pārskata projekts;

    7.

    uzsver, ka Eiropas ekonomikas pārvaldības satvars būtiski ietekmē visus pārvaldības līmeņus, bet vairāk – vietējās un reģionālās pašvaldības, kuru pārziņā ir gandrīz trešā daļa no publiskajiem izdevumiem un vairāk nekā puse no publiskajām investīcijām Eiropas Savienībā kopumā (ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm) (1);

    8.

    uzskata, ka Stabilitātes un izaugsmes paktam un citiem Eiropas ekonomikas pārvaldības pašreizējā satvara elementiem pašreiz ir četri nozīmīgi trūkumi: i) procikliska ietekme – dalībvalsts, kurā ir recesija, var būt spiesta samazināt izdevumus, tā riskējot vēl vairāk pastiprināt vispārējo recesiju, neskatoties uz 2015. gada skaidrojošajā paziņojumā (2) izklāstīto situācijas elastību, kas ir nepietiekama. Šāds procikliskums jo īpaši ir jūtams publisko investīciju jomā, kas pārāk bieži ir bijusi pielāgojams mainīgais stingrā ekonomiskajā politikā; ii) sarežģītība – vairāki mērķi, elastība, izņēmumi, izņēmuma klauzulas un atšķirīgās situācijas, kas jāņem vērā, ir izraisījušas pārmērīgi sarežģītu un tehnisku satvaru, kas turklāt ir balstīts uz tieši nekonstatējamiem rādītājiem, piemēram, strukturālo deficītu un izlaides starpību; iii) nepietiekama efektivitāte un iedarbīgums – lai gan pārmērīgi deficīti 2018. gadā bija gandrīz izzuduši, parāda tendences bija daudz sliktākas pat pirms Covid-19 krīzes fiskālās ietekmes 2020. gadā. To dalībvalstu skaits, kuras pārsniedz 60 % robežu, ir palielinājies no 9 valstīm 2008. gadā līdz 14 valstīm 2018. gadā (3). Finanšu sankciju piemērošana nešķiet ticama, jo tai būtu pretēja iedarbība; iv) pārredzamības un leģitimitātes trūkums – ekonomikas pārvaldības satvara sarežģītība un tehniskums to padara neskaidru. Ne Eiropas Parlaments, ne vietējās un reģionālās pašvaldības, ne pilsoniskā sabiedrība un citas ieinteresētās personas tajā nav patiesi iesaistītas. Turklāt pašreizējā satvarā nav noteikta saikne starp pārvaldības līmeņu atbildības jomām Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā un ir atzīta tikai kolektīva valsts atbildība neatkarīgi no efektīvas budžeta pārvaldības dažādos līmeņos. Šie pašreizējā satvara strukturālie trūkumi, kas ir saistīti ar tā blaknēm un efektivitātes trūkumu, ir ievērojami kaitējuši tā leģitimitātei, jo īpaši dalībvalstīs, kuras visvairāk ir skārusi eurozonas krīze un uz kurām attiecināti nosacījumu izpildes pasākumi, kas veicinājuši nostāšanos pret ES un ekstrēmas politikas tendences;

    9.

    saskaņā ar Komisijas paziņojumā ietvertajiem konstatējumiem norāda, ka sešu tiesību aktu kopuma un divu tiesību aktu kopuma reformu rezultāts ir ciešāka budžeta politikas koordinācija eurozonā. Pastiprinātā uzraudzības sistēma ir kalpojusi par pamatu tam, lai dalībvalstis konsolidētu savas budžeta struktūras, pat ja pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma ES turpināja ciest no ļoti lielām teritoriālām un sociālām atšķirībām;

    10.

    atzinīgi vērtē panākumus saistībā ar sociālajām obligācijām, ko 2020. gada 17. oktobrī emitēja Komisija, lai finansētu 100 miljardu EUR vērto Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Šī sistēma līdz 2022. gada 31. decembrim aizdevumu veidā būs pieejama dalībvalstīm, kurām nākas mobilizēt apjomīgus finanšu līdzekļus cīņā pret Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām ekonomiskajām un sociālajām sekām to teritorijā. RK uzskata, ka gadījumā, ja SURE programmai būs ilgstoša pozitīva ietekme, tā varētu pavērt ceļu Eiropas Bezdarba pārapdrošināšanas shēmas ieviešanai;

    Rādītāji

    11.

    uzsver, ka valstu valdībām, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem jāspēj skaidri saprast piemērojamos noteikumus. Tāpēc piemērojamie noteikumi ir jābalsta uz rādītājiem, kas ir tieši pārbaudāmi un ietver cikliski pielāgotu pretciklisku stabilizāciju;

    12.

    uzskata, ka ekonomikas pārvaldības pamatā jābūt līdzsvaram starp ar budžeta disciplīnu saistītiem rādītājiem un ar budžetu nesaistītiem rādītājiem. Šajā sakarā Komiteja uzskata: atbilstoši makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai (MNNP), kas ietver daudzveidīgākus rādītājus, tostarp bezdarba līmeni, reformētajā ekonomikas pārvaldībā ir jāņem vērā vajadzība palielināt ieguldījumus un publiskos izdevumus (4), kas nepieciešami, lai atbalstītu pāreju tādās galvenajās nozarēs kā veselības aprūpe, pārtika, transports, ēku siltumrenovācija, enerģētika un digitālā nozare, un daļu no kuriem būs jāsedz no valstu budžetiem, lai papildinātu privāto un ES finansējumu. Klāt vēl nāk spiediens uz publiskajiem izdevumiem, lai ekonomiku pielāgotu notiekošajām klimata pārmaiņām vai kompensētu oglekļa nodokļa palielināšanas sociālo ietekmi;

    13.

    piekrīt kritikai par potenciālā IKP izmantošanu par rādītāju, jo potenciālais IKP ir ražošanas jauda, kuru iespējams sasniegt, pilnībā izmantojot ražošanas kapitāla krājumus un darbaspēka piedāvājumu, neradot inflācijas spiedienu. Šajā koncepcijā nav ņemta vērā ne enerģija kā ražošanas faktors, tostarp ražošanas kapitāla paātrinātas novecošanās risks oglekļa enerģijas izmantošanas ierobežojumu dēļ, ne fiziskie ierobežojumi cilvēka darbības paplašināšanai;

    14.

    aicina arī atjaunot līdzsvaru, lai panāktu labāku ieņēmumu uzskaiti. Izdevumu samazināšana sociālo pakalpojumu, izglītības un veselības aprūpes nozarē bieži vien tiek uzskatīta par vienkāršāko veidu, kā īstermiņā samazināt parādus. Tomēr koordinēta nodokļu politika un pasākumi pret krāpšanu nodokļu jomā var ievērojami mazināt valstu budžetiem uzlikto slogu. Piemēram, krāpnieciskas PVN apiešanas stratēģijas vien rada 147 miljardu euro (5) zaudējumus gadā, savukārt visu ES dalībvalstu deficīta summa 2018. gadā sasniedza 109 miljardus euro;

    15.

    uzsver nepieciešamību labāk koordinēt dalībvalstu ekonomikas politiku, lai samazinātu cikliskās neatbilstības un konverģences atšķirības; tādēļ arī atbalsta Komisijas vēlmi atjaunot līdzsvaru starp dalībvalstīm pārpalikuma un deficīta ziņā. Dalībvalstīm ar tekošā konta pārpalikumu būtu jāīsteno ekspansīvāka politika ar mērķi stimulēt iekšzemes pieprasījumu, savukārt dalībvalstīm, kurās zema ražīguma un konkurētspējas līmeņa dēļ ir strukturāla nelīdzsvarotība, būtu jāpalielina ieguldījumi ražošanas darbību modernizēšanā. Turklāt visām dalībvalstīm ir jāpalielina ieguldījumi apmācībā, pētniecībā un izstrādē, jo šobrīd tie nav pietiekami, lai nodrošinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju;

    16.

    no jauna ierosina paplašināt MNNP, iekļaujot papildu rādītājus, kas attiecas uz reģionālajām atšķirībām; RK uzskata, ka tajā varētu vairāk ņemt vērā progresu, kas gūts Apvienoto Nāciju Organizācijas 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā, jo tie aptver ne tikai vides aizsardzību, bet arī sociālus, ekonomikas un pārvaldības kritērijus;

    Publiskās investīcijas un līdzsvarota budžeta norma

    17.

    uzskata, ka publisko investīciju straujā samazināšanās pēc eurozonas krīzes daļēji notika Eiropas ekonomikas pārvaldības satvara dēļ, jo tajā netika pietiekami ņemts vērā nošķīrums starp kārtējiem izdevumiem un investīciju izdevumiem. Laikposmā no 2009. līdz 2018. gadam publiskās investīcijas Eiropas Savienībā kopumā samazinājās par 20 % no IKP. Vietējo un reģionālo pašvaldību veiktās investīcijas samazinājās par gandrīz 25 % un vairākās valstīs, kuras krīze skāra vissmagāk, – par 40 % (6);

    18.

    atgādina par Eiropas Fiskālās padomes konstatējumu, ka dalībvalstis ar augstu publisko investīciju līmeni mēdz to ievērojami samazināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras laikā (7) un par Komisijas pašas secinājumu, ka budžeta struktūra nav kavējusi investīciju samazināšanos vai publiskās finanses padarījusi izaugsmi veicinošākas un ka ne SIP investīciju klauzula, ne LESD 126. panta 3. punkts (kas paredz, ka Komisijai ir jāņem vērā, vai valsts budžeta deficīts pārsniedz valdības investīciju izdevumus [..], lai novērtētu, vai pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras uzsākšanas nosacījumi ir vai nav izpildīti) nešķiet radījuši būtisku ietekmi (8);

    19.

    uzsver, ka savā atzinumā par 2015. gada skaidrojošo paziņojumu par šo tēmu (9) RK jau pauda uzskatu, ka Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktā elastība ir pārāk ierobežojoša un šaura, lai tiešām pozitīvi ietekmētu publiskās investīcijas;

    20.

    uzskata, ka mērķtiecīgas un augsti kvalitatīvas publiskās investīcijas, kas balstītas uz teritoriālās ietekmes novērtējumu un publisko līdzekļu izdevumu un ieguvumu nopietnu ekonomisku analīzi, ja tās būs anticikliskas, sniegs labumu nākamajām paaudzēm. Ņemot vērā pašreizējās ārkārtas publisko izdevumu vajadzības, atturēšana no publisko investīciju finansēšanas ar zaudējumiem var radīt stimulu nepietiekamām investīcijām, kaitējot nākamajām paaudzēm;

    21.

    atgādina, ka RK pastāvīgi prasa Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajos strukturālajos, publiskajos vai asimilētajos izdevumos neņemt vērā publiskos izdevumus, ko dalībvalstis un teritoriālās pašpārvaldes sedz, izmantojot strukturālos un investīciju fondus. Šādi izdevumi būtībā ir investīcijas ar vispārēju nozīmi Eiropai un ar apliecinātu stimulējošu ietekmi uz ilgtspējīgu izaugsmi;

    22.

    uzskata, ka Eiropas ekonomikas pārvaldības satvarā ieviestā līdzsvarotu publisko ieguldījumu norma varētu izrādīties lietderīgs instruments, lai pārtrauktu spēkā esošo budžeta noteikumu nelabvēlīgo ietekmi, ar laiku, iespējams, izslēdzot neto publiskās investīcijas no deficīta aprēķiniem SIP ietvaros – tas ne tikai ļautu publiskās investīcijas saglabāt krīzes laikā, bet arī atturētu no galēji minimālām investīcijām (negatīvas neto publiskās investīcijas), kas vērojamas dažās dalībvalstīs, par tām piemērojot sankcijas. Šo pasākumu prioritāri varētu attiecināt uz publiskajām investīcijām projektos, kuru mērķis ir sekmēt pāreju uz ilgtspējīgu sabiedrību vides, ekonomikas un sociālā ziņā, kā noteikts ilgtspējīgas attīstības mērķos un zaļajā kursā, ņemot vērā, ka šādas investīcijas ir atzītas par īpaši nozīmīgām ne tikai saistībā ar atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, bet arī lai nodrošinātu labklājību un dzīves kvalitāti nākamajām paaudzēm. Komiteja aicina arī veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā un prasmju apguvē, lai veicinātu pāreju uz klimatneitrālu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kas atbilst digitālās ēras prasībām;

    23.

    aicina Komisiju, kad tā, ņemot vērā Covid-19 radīto kaitējumu ekonomikai un budžetam, būs pārrediģējusi savus priekšlikumus, nākt klajā ar Balto grāmatu par ekonomikas pārvaldības pārstrādāšanu, pamatojoties uz iespējamu šādas līdzsvarota budžeta normas ieviešanu. Komisijai savā novērtējumā būtu jāņem vērā arī citi instrumenti, piemēram, noteikums par izdevumiem (10), kas, pamatojoties uz ekonomikas izaugsmes tendenci un parāda līmeni, ierobežo kopējo valdības izdevumu ikgadējo pieaugumu un var kalpot, lai aizsargātu sabiedrības uzticēšanos, palielinot pārredzamību, samazinot administratīvo slogu un panākot līdzsvaru starp budžeta disciplīnu, kā arī saglabājot pietiekamu publisko ieguldījumu spēju.

    Eiropas pusgads

    24.

    atgādina, ka ekonomikas pārvaldībai, kas praksē tiek īstenota, izmantojot Eiropas pusgada koordinācijas ciklu, trūkst efektivitātes attiecībā uz reformu īstenošanu. ES tiesību aktos nekad nav bijis definēts Eiropas pusgada ietvaros apsvērto reformu tvērums, bet īpaši to pamatotība un pievienotā vērtība ES līmenī. Šādas definīcijas neesamība ierobežo iespējamo mijiedarbību starp valstu līmenī veiktajām reformām un ES politiku (tiesību akti un programmas finanšu jomā) un rada problēmu saistībā ar subsidiaritātes principu. RK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka saskaņā ar Eiropas zaļo kursu turpmāk daudz lielāka nozīme jāpiešķir dalībvalstu sociālās, ekonomikas, budžeta un nodarbinātības politikas ekoloģiskajai dimensijai;

    25.

    atkārto, ka viens no galvenajiem iemesliem šai vājajai efektivitātei ir nepietiekama vietējo un reģionālo pašvaldību kā partneru iesaistīšana reformu izstrādē un īstenošanā, lai gan 36 % no visiem ieteikumiem konkrētām valstīm ir adresēti teritoriālajām pašpārvaldēm un 83 % no tiem piemīt teritoriāls aspekts (11);

    26.

    pauž pārliecību, ka tās priekšlikums par rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistei Eiropas pusgadā (12) šādu efektivitātes un iedarbīguma trūkumu joprojām var mazināt, jo tādējādi labāk tiktu ņemta vērā vietējā un reģionālā situācija, un ka tas joprojām ir jāīsteno, jo īpaši ņemot vērā, ka Eiropas pusgadā kopš 2019. gada tiek noteiktas pamatnostādnes kohēzijas politikai, kuras pārvaldība tiek dalīta starp visiem valdības līmeņiem;

    27.

    mudina Eiropas Komisiju veicināt pārdomas par administratīvo spēju un fiskālo decentralizāciju dalībvalstīs, lai, ievērojot dalībvalstu konstitūcijas un subsidiaritātes principu, pārbaudītu, vai vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzticētie uzdevumi ir atbilstoši to rīcībā esošajiem cilvēku, tehniskajiem un finanšu resursiem;

    Pārredzamība un demokrātiskā leģitimitāte

    28.

    uzskata, ka Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmas demokrātiskā leģitimitāte ir pārāk vāja un ka tas apdraud ne tikai konkrēti ekonomikas pārvaldību, bet arī Eiropas projektu kopumā;

    29.

    atzinīgi vērtē klimata aizsardzības iekļaušanu Eiropas pusgadā un sagaida, ka tas nodrošinās gan skaidru uzraudzību, gan novērtējumu par klimata aizsardzības pasākumu efektivitāti, lai valstu progress pusgada mērķu īstenošanā kļūtu jūtamāks;

    30.

    vērš Komisijas un tai līdztiesīgo likumdevēju uzmanību uz to, ka labāka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšana Eiropas pusgadā, izmantojot rīcības kodeksu, radītu arī labāku pārstāvētību lēmumu pieņemšanā un labāku pusgada leģitimitāti, tādējādi uzlabojot arī ekonomikas pārvaldību plašākā mērogā;

    31.

    atbalsta ierosmi reformēt Eurogrupu, kuras statuss ir jāformalizē un jāaktualizē attiecībā uz tās vadības pilnīgu īstenošanu, lielāku pārskatatbildību Eiropas Parlamenta priekšā un lielāku tās darbības pārredzamību, sākot ar visu protokolu detalizētu publicēšanu;

    32.

    saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni atgādina par savu stingro pārliecību, ka demokrātiskās leģitimitātes trūkuma problēmu, kas skar ES un konkrētāk – tās ekonomikas pārvaldību, varēs atrisināt tikai tad, ja Eiropas iedzīvotāji būs pārliecināti, ka tajā tiks meklēta atbilde uz visiem būtiskajiem jautājumiem. Sociālos standartus, nodarbinātības, vides aizsardzības un ilgtspējības aspektus atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī nevienlīdzības apkarošanu nevar uzskatīt par mazāksvarīgākiem jautājumiem nekā makroekonomikas un budžeta prasības. Tāpēc RK uzskata, ka konferencē par ES nākotni vajadzētu būt iespējai apspriest izmaiņas ekonomikas pārvaldībā, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību;

    33.

    uzskata, ka ir jāturpina darbs pie eurozonas grūtību risināšanas, atjaunojot publisko finanšu stabilitāti, virzībā uz fiskālo savienību izveidojot stabilu banku sistēmu un stimulējot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi;

    Ekonomikas pārvaldība un koronavīrusa krīze

    34.

    uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir pirmajās rindās cīņā pret Covid-19 pandēmiju, kas smagi skar Eiropu, jo tām ir ievērojami pienākumi attiecībā uz veselību, sociālo aizsardzību un atbalstu ekonomikai. Itālijā un Spānijā – divās no visvairāk skartajām valstīm – vietējās un reģionālās pašvaldības arī sedz vairāk nekā 90 % no izdevumiem veselības jomā (13). Lai gan daudzās izdevumu pozīcijās ir liels pieaugums, vietējo un reģionālo pašvaldību ieņēmumi samazinās un tos ļoti spēcīgi ietekmē iepriekš nepieredzēta saimnieciskās darbības palēnināšanās. Tas būtiski ietekmē pilsētu un reģionu budžeta līdzsvaru un attiecīgi arī dalībvalstu budžeta līdzsvaru;

    35.

    atgādina, ka daudzās dalībvalstīs vietējās un reģionālās pašvaldības ir pakļautas stingriem valsts budžeta noteikumiem, kas ierobežo izdevumu palielināšanu, liek nodrošināt budžeta līdzsvaru vai ierobežo deficītu un/vai parādsaistības līmenī, kas ir ļoti zems salīdzinājumā ar valsts līmeni;

    36.

    aicina Komisiju, Parlamentu un dalībvalstis pienācīgi novērtēt Covid-19 krīzes radīto reģionālo atšķirību palielināšanās risku trīs galveno iemeslu dēļ: i) ietekme uz veselību ir izteikti teritoriāla, dažos reģionos un pilsētās ir neproporcionāls gadījumu skaits un neviendabīga spēja tikt ar tiem galā; ii) papildus tiešajai ārkārtas ietekmei visvairāk skartajos apgabalos ilgāki vai stingrāki novēršanas pasākumi pastiprinās ekonomikas lejupslīdi un attiecīgi arī MVU un pašnodarbināto personu, kas ir viens no galvenajiem daudzu reģionālo ekonomiku un vietējo un reģionālo pašvaldību pīlāriem, finansiālās grūtības; iii) dažas ekonomikas nozares (piemēram, tūrisms) ir skartas nesamērīgi spēcīgi, un ietekme uz finansēm valstij pakārtotos līmeņos attiecīgi būs atkarīga no vietējām un reģionālām nozaru specializācijām un no saskares ar vērtības ķēdēm pasaulē;

    37.

    tāpēc prasa Eiropas Komisijai un dalībvalstīm kopā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām izstrādāt skaidru ceļvedi, lai palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām atgriezties pie ilgtspējīgiem līdzsvarotiem budžetiem, ņemot vērā pašreizējās pandēmijas asimetrisko ietekmi un to, ka vides un sociālā ziņā ilgtspējīgai atveseļošanai jābūt arī ekonomiski ilgtspējīgai;

    38.

    uzskata, ka pašreizējā situācija atklāj stingrās ekonomiskās politikas, kas īstenota pēc eurozonas krīzes, reālās izmaksas, jo īpaši nepietiekamas investīcijas būtiski svarīgos sabiedriskajos pakalpojumos. Stingra ekonomiskā politika nevar būt galvenā atbilde arī uz šo jauno krīzi. Atveseļošanas stratēģijās ir jāietver drosmīgi publisko investīciju plāni, kas būtu izstrādāti tā, lai ES reģionos un pilsētās atveseļošana notiktu ekoloģiski un sociālekonomiski ilgtspējīgā veidā;

    39.

    pauž pārliecību, ka pēc koronavīrusa krīzes būs vēl svarīgāk nekā jebkad iepriekš pārdomāt Eiropas budžeta struktūru, lai turpmākās budžeta konsolidācijas programmās publiskās investīcijas un sabiedriskie pakalpojumi vairs nebūtu pielāgojams mainīgais lielums.

    Briselē, 2020. gada 10. decembrī.

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Apostolos TZITZIKOSTAS


    (1)  2018. gada dati. Eurostat, datu kodi: TEC00023 un TEC00022.

    (2)  Eiropas Komisija (2015) – “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”, atsauce: COM(2015) 12 final.

    (3)  Eurostat, datu kods: TEINA225.

    (4)  Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ir vajadzīgi 260 miljardi euro gadā (aptuveni 1,7 % no ES IKP).

    (5)  COM(2019) 8 final, “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”, 4. lpp

    (6)  Eurostat, datu kods: TEC00022.

    (7)  Eiropas Fiskālā padome (2019) – ES fiskālo noteikumu novērtējums, kurā galvenā uzmanība pievērsta sešu tiesību aktu kopumam un divu tiesību aktu kopumam, 76. lpp.

    (8)  COM(2020) 55 final, 10. lpp.

    (9)  RK atzinums “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” – ziņotāja: Olga Zrihen (BE/PSE), pieņemts 2015. gada 9. jūlijā (OV C 313, 22.9.2015., 22. lpp.).

    (10)  Ieguvumi un trūkumi, ko rada “izdevumu noteikums”, kā arī līdzsvarota budžeta norma ES fiskālajā satvarā. Eiropas Parlamenta pētījums https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/645732/IPOL_STU(2020)645732_EN.pdf

    (11)  RK Territorial analysis of the Country-specific Recommendations 2018 (Konkrētām valstīm adresēto ieteikumu teritoriālā analīze, 2018).

    (12)  RK atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai”, pieņemts 2017. gada 11. maijā, ziņotājs: Rob Jonkman (NL/ECR) (OV C 306, 15.9.2017., 24. lpp.).

    (13)  ESAO (2020), Covid-19 and Inter-governmental Fiscal Relations: Early responses and main lessons from the financial crisis (Covid-19 un starpvaldību fiskālās attiecības: pirmie atbildes pasākumi un galvenie secinājumi pēc finanšu krīzes), atsauce: COM-CTPA-ECO-GOV-CFE(2020)2.


    Top