I.

Vai Regulas Nr. 2988/95 (1) 3. panta 1. punkts nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas nosaka subsīdijas saņēmējam pienākumu apstrīdēt kompetentajā tiesā aktu, ar kuru tiek noteikts atmaksāt nepamatoti saņemtās summas pārkāpuma izdarīšanas dēļ, pretējā gadījumā šim aktam kļūstot galīgam, jo tas nav laikā apstrīdēts (proti, ja saņēmējs termiņā neizmanto aizsardzības līdzekļus, kas ar valsts tiesībām nodoti viņa rīcībā), un tādējādi var tikt pieprasīta nepamatoti samaksāto summu atmaksa atbilstoši valsts tiesībās noteiktajiem noteikumiem un termiņiem?

II.

Vai Regulas Nr. 2988/95 3. panta 1. punkts nepieļauj tādu valsts tiesiskos regulējumu, saskaņā ar kuru subsīdijas saņēmējs nevar atsaukties uz četru vai piecu gadu ilga termiņa notecēšanu pret viņu uzsāktajā piespiedu izpildes tiesvedībā tiesā, jo šo jautājumu var izskatīt tikai administratīvajā tiesvedībā, kas ierosināta par aktu, ar kuru noteikts atmaksāt nepamatoti saņemtās summas konstatēta pārkāpuma dēļ?

Noraidošas atbildes uz šiem jautājumiem gadījumā:

III.

Vai Regulas Nr. 2988/95 3. panta 2. punktā paredzētais trīs gadu noilguma termiņš ir jāuzskata par tā parāda noilguma termiņu, kas rodas, pieņemot aktu ar prasību atmaksāt nepamatoti saņemtās summas finansējuma pārkāpumu izdarīšanas dēļ? Vai šis termiņš sākas no minētā akta pieņemšana dienas?

Visbeidzot:

IV.

Vai Regulas Nr. 2988/95 3. pants [nepieļauj] tādu valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram trīs gadu termiņam, kas paredzēts tāda parāda noilgumam, kas rodas, pieņemot aktu ar prasību atmaksāt nepamatoti saņemtās summas finansējuma pārkāpumu izdarīšanas dēļ, ir jāsākas no minētā akta pieņemšanas dienas un jātiek pārtrauktam līdz ar paziņojumu par minēto summu piedziņas procedūras uzsākšanu, šim termiņam esot apturētam līdz galīga vai likumīgā spēkā stājušās nolēmuma pieņemšanai, ar kuru izbeidz procesu sūdzības, pārsūdzības, apelācijas sūdzības vai iebildumu procedūras gadījumā, ja to rezultātā tiek apturēta parāda piedziņa?