(1)

Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (“Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (2), nostiprina sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

(1)

Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (“Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (3), nostiprina sadarbību starp Savienību , dalībvalstīm un to reģioniem un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

(3)

Dabas un cilvēku izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā visā pasaulē, bieži vien bez brīdinājuma. Neatkarīgi no tā, vai katastrofām ir dabiska izcelsme vai tās izraisījuši cilvēki, tās kļūst arvien biežākas, ekstrēmākas un sarežģītākas, ko pastiprina klimata pārmaiņu ietekme, un neapstājas pie valstu robežām. Sekas , ko katastrofas rada cilvēkiem, videi un ekonomikai, var būt milzīgas .

(3)

Dabas un cilvēku izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā visā pasaulē, bieži vien bez brīdinājuma. Neatkarīgi no tā, vai katastrofām ir dabiska izcelsme vai tās izraisījuši cilvēki, tās kļūst arvien biežākas, ekstrēmākas un sarežģītākas, ko pastiprina klimata pārmaiņu ietekme, un neapstājas pie valstu robežām. Sekām , ko katastrofas rada cilvēkiem, videi, sabiedrībai un ekonomikai, var būt neiedomājams apmērs. Diemžēl šīs katastrofas dažreiz tiek izraisītas apzināti, piemēram, teroristu uzbrukumu gadījumā.

(4)

Nesenā pieredze ir parādījusi, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem tādas savstarpējās palīdzības piedāvājumiem, kuru koordinē un atvieglina Savienības mehānisms, ne vienmēr nodrošina to, ka ir pieejamas pietiekamas spējas, lai apmierinošā līmenī risinātu katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības, nedz arī nodrošina pienācīgu vides un īpašuma aizsardzību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atkārtotas katastrofas vienlaikus skar dalībvalstis un kolektīvās spējas nav pietiekamas.

(4)

Nesenā pieredze ir parādījusi, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem tādas savstarpējās palīdzības piedāvājumiem, kuru koordinē un atvieglina Savienības mehānisms, ne vienmēr nodrošina to, ka ir pieejamas pietiekamas spējas, lai apmierinošā līmenī risinātu katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības, nedz arī nodrošina pienācīgu vides un īpašuma aizsardzību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalstis vienlaikus cieš no dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, kas ir gan atkārtotas, gan negaidītas , un kolektīvās spējas nav pietiekamas. Lai novērstu šos trūkumus un jaunos apdraudējumus, pilnībā elastīgā veidā būtu jāizmanto visi Savienības instrumenti, tostarp sekmējot aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos. Tomēr dalībvalstīm būtu jāuzņemas veikt pienācīgas preventīvas darbības attiecībā uz tāda daudzuma valsts spēju saglabāšanu, kas ir pietiekams pienācīgai reakcijai uz katastrofām.

(4a)

Meža ugunsgrēku novēršana ir būtiska kontekstā ar pasaules mēroga saistībām samazināt CO2 emisijas. Tik tiešām, koku un ar kūdru bagātas augsnes degšana meža ugunsgrēkos rada CO2 emisiju. Konkrētāk, pētījumi ir parādījuši, kā ugunsgrēki rada 20 % no visām CO2 emisijām pasaulē, proti, vairāk nekā kopējās emisijas no visām transporta sistēmām pasaulē (ceļu transports, kuģi un lidaparāti).

(5)

Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar riska novērtējumiem, kā arī ar savas katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju katastrofu pārvarēšanai, kas savstarpēji savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai. Būtu jāsamazina administratīvais slogs un jāpastiprina novēršanas politikas pasākumi , tostarp nodrošinot vajadzīgās saiknes ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/201313 2. apsvērumā.

(5)

Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar riska novērtējumiem par nacionālā drošuma un drošības riskiem , kā arī ar katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu pārvarēšanai, kas savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, tostarp cilvēka izraisītām , jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai, it sevišķi no Eiropas Vides aģentūras (EVA) . Ir svarīgi samazināt administratīvo slogu un stiprināt novēršanas politikas pasākumus , tostarp attīstot saiknes un sadarbību ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/201313 2. apsvērumā.

(5a)

Risks ir negatīvs faktors reģionu attīstībā. Novēršana un riska pārvaldība paredz politikas un institucionālo sistēmu pārveidi un vietējo, valsts un reģionālo spēju stiprināšanu, lai izstrādātu un īstenotu riska pārvaldības pasākumus, koordinējot plašu dalībnieku loku. Ir būtiski sagatavot riska kartes pa reģioniem un/vai dalībvalstīm, uzlabot reaģēšanas spējas un preventīvās darbības, īpašu uzmanību pievēršot klimata radītajiem riskiem. Ir svarīgi riska kartēs ņemt vērā gan risku, ko rada pašreizējais klimata mainīgums, gan klimata pārmaiņu paredzamā virzība.

(5b)

Dalībvalstīm, sagatavojot riska novērtējumus un riska pārvaldības plānu, būtu jāņem vērā konkrētie riski attiecībā uz dzīvo dabu un dzīvnieku labturību. Komisijai būtu visā Eiropā jāveicina informācijas izplatīšana par katastrofās cietušajiem dzīvniekiem. Šajā sakarā būtu jāturpina pilnveidot apmācības programmas un kursus.

(5c)

2017. gada meža ugunsgrēku sezona bija īpaši ilga un intensīva daudzās dalībvalstīs, un tajā tikai vienā dalībvalstī bojā gāja vairāk nekā 100 cilvēku. Pieejamo līdzekļu trūkums, kas bija uzsvērts spēju trūkuma ziņojumā  (4), un Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju (“EERC”jeb “brīvprātīgā rezerve”) nespēja savlaicīgi reaģēt uz visiem 17 lūgumiem palīdzēt meža ugunsgrēku dzēšanā parādīja, ka dalībvalstu ieguldījums pēc brīvprātīguma principa ir nepietiekams liela mēroga ārkārtas situācijās, kas skar vairākas dalībvalstis vienlaikus.

(5d)

Visdabīgākie padziļinātas sadarbības partneri ir viena otrai kaimiņos esošās dalībvalstis, kurām ir līdzīga pieredze un struktūras un kuras visdrīzāk ietekmēs vienas un tās pašas katastrofas un riski.

(5e)

Ūdens resursu nodrošinājums ir būtisks klimatnoturībai. Dalībvalstīm vajadzētu apzināt pieejamos ūdens resursus, lai atvieglotu pielāgošanos klimata pārmaiņām un palielinātu iedzīvotāju noturību pret klimata apdraudējumiem, piemēram, sausumu, ugunsgrēkiem vai plūdiem. Resursu apzināšanas mērķim vajadzētu būt atbalstīt darbības, kas mazina iedzīvotāju neaizsargātību.

(6)

Ir jāpastiprina kolektīvā spēja sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, jo īpaši izmantojot savstarpējo atbalstu Eiropā. Papildus to iespēju stiprināšanai, kuras jau tagad piedāvā Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas (“EERC”jeb “brīvprātīgā rezerve”), kas turpmāk tiks dēvētas par “Eiropas civilās aizsardzības rezervi”, Komisijai būtu jāizveido arī rescEU. rescEU sastāvā būtu jāiekļauj ārkārtas reaģēšanas resursi , lai reaģētu uz meža ugunsgrēkiem, liela mēroga plūdiem un zemestrīcēm, kā arī lauka hospitālis un medicīniskās vienības, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas standartiem un ko var ātri izvietot.

(6)

Ir jāpastiprina kolektīvā spēja sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, jo īpaši izmantojot savstarpējo atbalstu Eiropā. Papildus to iespēju stiprināšanai, kuras jau tagad piedāvā Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas (“EERC”jeb “brīvprātīgā rezerve”), kas turpmāk tiks dēvētas par “Eiropas civilās aizsardzības rezervi”, Komisijai būtu jāizveido arī rescEU. RescEU sastāvā būtu jāiekļauj ārkārtas reaģēšanas spējas , lai reaģētu uz meža ugunsgrēkiem, liela mēroga plūdiem un zemestrīcēm, teroristu uzbrukumiem un ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodoluzbrukumiem , kā arī lauka hospitālis un medicīniskās vienības, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas standartiem un ko var ātri izvietot. Šajā sakarā ir svarīgi stiprināt un ietvert vietējo un reģionālo iestāžu konkrētās spējas, jo tās pirmās reaģē pēc notikušām katastrofām. Šīm iestādēm būtu jāattīsta sadarbības modeļi, kuros kopienas varētu dalīties ar paraugpraksi, dodot tām iespēju palīdzēt veidot noturību pret dabas katastrofām.

(6a)

Reģionālo un vietējo iestāžu loma katastrofu novēršanā un pārvaldībā ir ārkārtīgi būtiska, un to reaģēšanas spējas ir pienācīgi jāiesaista visās koordinēšanas un izvietošanas darbībās, ko veic saskaņā ar šo lēmumu un dalībvalstu institucionālo un tiesisko regulējumu, nolūkā iespējami samazināt pārklāšanos un sekmēt sadarbspēju. Šīm iestādēm var būt būtiska preventīva loma, un tās kopā ar savām brīvprātīgo spējām pirmās reaģē tūlīt pēc katastrofas. Tādēļ ir vajadzīga pastāvīga sadarbība vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī, kuras mērķis ir izveidot kopējas brīdināšanas sistēmas ātrai intervencei pirms rescEU izmantošanas, kā arī regulāras sabiedrības informēšanas kampaņas par pirmajiem reaģēšanas pasākumiem.

(7)

Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti, nodrošinot to, ka spējas ir pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu. Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām.

(7)

Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu materiālo un tehnisko spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, tostarp pārrobežu norišu gadījumā , palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti un gatavību , nodrošinot to, ka materiālās un tehniskās spējas, tostarp spējas glābt gados vecākus cilvēkus un personas ar invaliditāti , ir ātri pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu, piemēram, pārrobežu epidēmiju gadījumā . Iepriekš noteiktajam piemērotajam aprīkojumam un Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām. Būtu jānodrošina optimāls un pārredzams finanšu resursu izlietojums.

(7a)

Daudzas dalībvalstis pēkšņu katastrofu gadījumā saskaras ar problēmu, ka nav pietiekama materiālā un tehniskā aprīkojuma. Tāpēc ar Savienības mehānismu būtu iespējams vajadzības gadījumā paplašināt materiālo un tehnisko bāzi, it īpaši invalīdu, vecāka gadagājuma cilvēku un slimu cilvēku glābšanai.

(9)

Lai palielinātu apmācības un treniņu lietderību un efektivitāti un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, ir jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīkls , kura pamatā ir esošās struktūras .

(9)

Apmācība, pētniecība un inovācija ir civilās aizsardzības jomā īstenotās sadarbības būtiski aspekti. Būtu jāstiprina apmācības un treniņu lietderība un efektivitāte, jāveicina inovācija un jāveido ciešāks dialogs, un sadarbība starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, izmantojot esošās struktūras un iesaistot izcilības centrus, universitātes , pētniekus un citas specializētās zināšanas, kas pieejamas dalībvalstīs, kā arī savstarpēji apmainoties ar informāciju .

(9a)

Lai gan civilās aizsardzības stiprināšana, ņemot vērā gan meteoroloģisko apstākļu izraisītu, gan ar iekšējo drošību saistītu katastrofu tendences, ir viena no svarīgākajām prioritātēm visā Savienībā, ir būtiski papildināt Savienības instrumentus ar spēcīgāku teritoriālo un kopienu vadītu dimensiju, jo vietējo kopienu rīcība ir visātrākais un efektīvākais veids, kā mazināt katastrofu radītos zaudējumus.

(10)

Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros.

(10)

Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriā30cijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros, nevis jāizmanto finansējums, kas piešķirts citām svarīgām Savienības politikas jomām.

(10a)

Pārskatītajam Savienības mehānismam būtu jānodrošina atsevišķs finansējums un budžeta piešķīrumi. Ņemot vērā vajadzību izvairīties no negatīvas ietekmes uz pašreizējo daudzgadu programmu finansējumu, finansējuma palielinājums mērķtiecīgai Savienības mehānisma pārskatīšanai 2018., 2019. un 2020. gadā būtu jārod tikai no līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013  (5), īpaši izmantojot elastības instrumentu.

(11)

Ir nepieciešams vienkāršot Savienības mehānisma procedūras nolūkā nodrošināt to, ka dalībvalstis var piekļūt vajadzīgajai palīdzībai un spējām, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.

(11)

Ir nepieciešams vienkāršot un racionalizēt Savienības mehānisma procedūras un sekmēt to elastību nolūkā nodrošināt to, ka dalībvalstis var ātri piekļūt vajadzīgajai palīdzībai un spējām, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk reaģētu uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.

(12)

Lai maksimāli izmantotu esošos finansējuma instrumentus un atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, jo īpaši reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, gadījumos, kad finansējumu piešķir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21., 22. un 23. pantu, būtu jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) 129. panta 1. punkta.

(12)

Lai maksimāli izmantotu esošos finansējuma instrumentus un atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, tostarp reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, gadījumos, kad finansējumu piešķir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21., 22. un 23. pantu, būtu jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) 129. panta 1. punkta. Neraugoties uz šo atkāpi, civilās aizsardzības darbību un jo īpaši humānās palīdzības finansējumam vajadzētu palikt skaidri nošķirtam jebkādā turpmākā Savienības finansēšanas sistēmā un pilnībā atbilst minētās sistēmas atšķirīgajiem mērķiem un juridiskajām prasībām.

(13)

Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi (8). Līdzīgā kārtā būtu jānodrošina saskaņotība ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

(13)

Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi (9). Kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības programmas paredz veikt īpašas darbības, lai ņemtu vērā noturību pret katastrofām, riska novēršanu un pārvaldību un turpmākus centienus virzībā uz spēcīgāku integrāciju un lielāku sinerģiju. Turklāt visām darbībām vajadzētu būt saskaņotām ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un tām būtu aktīvi jāsekmē minēto saistību pildīšana .

(13a)

Ir svarīgi uzturēt moduļus, kuri iepriekš reģistrēti Kopīgajā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēmā (CECIS), lai reaģētu uz palīdzības pieprasījumiem un parastajā režīmā piedalītos apmācību sistēmā.

(13b)

Ir vienlīdz svarīgi savienot Savienības mehānismu, kas attiecas uz laikposmu tūlīt pēc katastrofas, ar citiem Savienības instrumentiem, kuri vērsti uz zaudējumu atlīdzināšanu, piemēram, Solidaritātes fondu.

(13c)

Ir būtiski grozīt Solidaritātes fonda darbību, ieviešot pienākumu novērst kaitējumu videi un par rādītāju fonda apstiprinājuma saņemšanai izmantot IKP uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā reģionā vai dalībvalstī, nevis kopējo IKP, lai novērstu to, ka lieli, blīvi apdzīvoti reģioni ar ne tik augstu labklājības līmeni nav tiesīgi izmantot fonda līdzekļus. Ir ļoti svarīgi izvērtēt vides katastrofas apmēru no ekonomiskā viedokļa, jo īpaši teritorijās ar lielu dabas vērtību, piemēram, aizsargājamās teritorijās vai Natura 2000 tīklā, ar mērķi novērst kaitējumu.

(13d)

Ir jārīkojas Savienības mērogā, lai pievērstos arī tehniskās apmācības palīdzības sniegšanai ar mērķi uzlabot kopienu pašpalīdzības spējas, ļaujot tām labāk sagatavoties pirmo reaģēšanas pasākumu veikšanai un katastrofas seku ierobežošanai. Mērķtiecīgi apmācības un izglītošanas pasākumi sabiedriskās drošības jomā strādājošajiem, piemēram, kopienu līderiem, sociālajiem un veselības aprūpes darbiniekiem, glābšanas un ugunsdzēšanas dienestiem, kā arī vietējām brīvprātīgo intervences grupām, kuru rīcībā vajadzētu būt ātri pieejamam attiecīgam aprīkojumam, var palīdzēt ierobežot un mazināt bojā gājušo skaitu krīzes laikā un pēc tās.

e)

vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību.

e)

vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību, tostarp tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) .

aa)

“ea)

mazināt tiešās sekas, ko katastrofas var izraisīt cilvēku dzīvībai un kultūras un dabas mantojumam;”

a b)

“e b)

pastiprināt sadarbības un koordinācijas pasākumus pārrobežu līmenī.”

a)

veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un sekmētu zināšanu, zinātnisko pētījumu rezultātu, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp dalībvalstu starpā, kurām ir kopīgi riski.

a)

veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un labāk sekmētu un veicinātu sadarbību un zināšanu, zinātnisko pētījumu rezultātu un inovācijas , paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp dalībvalstu starpā, kurām ir kopīgi riski.

3a)

“aa)

koordinē informācijas un norādījumu par brīdināšanas sistēmām saskaņošanu, tostarp pārrobežu līmenī; ”

f )

apkopo un izplata dalībvalstu sniegto informāciju, organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju izvērtējumu; organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju izvērtējumu; kopā ar dalībvalstīm līdz 2014 . gada 22. decembrī izstrādā pamatnostādnes attiecībā uz minēto izvērtējumu saturu, metodoloģiju un struktūru; un atvieglo paraugprakses apmaiņu saistībā ar novēršanas un sagatavotības plānošanu, tostarp ar brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas starpniecību;

3b)

“f)

apkopo un izplata dalībvalstu sniegto informāciju, organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju izvērtējumu; organizē pieredzes apmaiņu par riska pārvaldības spēju izvērtējumu; kopā ar dalībvalstīm līdz 2019 . gada 22.  decembrim izstrādā jaunas pamatnostādnes attiecībā uz minēto izvērtējumu saturu, metodoloģiju un struktūru; un atvieglo paraugprakses apmaiņu saistībā ar novēršanas un sagatavotības plānošanu, tostarp ar brīvprātīgas salīdzinošās izvērtēšanas starpniecību;”

a)

līdz 2018. gada 22. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai tos pieejamus ;

a)

apspriežas ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī, un dara tos pieejamus Komisijai līdz 2018. gada 22. decembrim un pēc tam reizi trijos gados, pamatojoties uz paraugu, kas ir saskaņots ar Komisiju, un šajā sakarā izmanto jau esošās valsts informācijas sistēmas ;

d )

brīvprātīgi piedalās salīdzinošā izvērtēšanā attiecībā uz riska pārvaldības spēju novērtējumu.

aa)

“d)

brīvprātīgi piedalās salīdzinošā izvērtēšanā attiecībā uz riska pārvaldības spēju novērtējumu, lai noteiktu darbības, kas mazinātu atšķirības .”

k)

cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, veic papildu nepieciešamās atbalsta darbības un papildinošas sagatavotības darbības, lai sasniegtu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi.

4a)

“k)

cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, veic papildu nepieciešamās atbalsta darbības un papildinošas sagatavotības darbības, tostarp sadarbībā ar citiem Savienības instrumentiem , lai sasniegtu 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķi.”

4b)

a)

izveido un pārvalda civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju pārvarēšanas jomā strādājoša personāla apmācības programmu par katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu. Programma ietver kopīgas mācības un ekspertu apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību atsevišķas personas var norīkot uz citām dalībvalstīm.

9a)

“a)

izveido un pārvalda civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju pārvarēšanas jomā strādājoša personāla apmācības programmu par katastrofu novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu. Programma ietver kopīgas mācības un ekspertu apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību atsevišķas personas var norīkot uz citām dalībvalstīm. Izveido jaunu Erasmus civilās aizsardzības programmu saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1288/2013  (*1) paredzētajiem noteikumiem un principiem.

f)

stimulē un veicina attiecīgu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu Savienības mehānisma vajadzībām.

9b)

“f)

stimulē pētniecību un inovāciju un veicina attiecīgu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu Savienības mehānisma vajadzībām.”

9c)

11a)

g)

rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana, kā paredzēts 12. pantā, tostarp izvietošanas lēmumu un darbības procedūru kritēriji ;

g)

rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana, kā paredzēts 12. pantā, tostarp izvietošanas lēmumu kritēriji , darbības procedūras un nosacījumi rescEU spēju izmantošanai dalībvalsts teritorijā, un ar to saistītie finanšu un citi pasākumi ;