—

Eiropas pusgads ir pārvaldības process, kas dalībvalstīm galvenokārt palīdz koordinēt to ekonomikas, nodarbinātības un fiskālo politiku; tāpēc tas – saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” – pievēršas arī strukturālām reformām citās politikas jomās, piemēram, izglītībā un apmācībā, kuras var veicināt nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju un kurām var būt pozitīva plašāka ietekme;

—

drīz pēc Eiropas pusgada sistēmas izveides izglītības ministri uzsvēra savu gatavību sniegt ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” un Eiropas pusgada īstenošanā. Pēdējo desmit gadu laikā ieguldījumam ir bijušas dažādas formas un tas ir izpaudies dažādos veidos;

—

2020. gada stratēģiskā perioda beigās un raugoties nākotnē, ir svarīgi palielināt izglītības un apmācības nozares ieguldījumu Eiropas pusgada diskusijās, lai nodrošinātu uz faktiem balstītas debates par reformām un ieguldījumiem izglītībā un apmācībā, nepadarot procesu pārāk sarežģītu un administratīvā ziņā stingrāku;

—

ar Eiropas sadarbību, ko īsteno izglītības un apmācības jomā, tiek risināti kopīgi ar izglītību un apmācību saistīti problēmjautājumi, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un dalībvalstu kompetenci, kas līdzīgi ir jāatspoguļo Eiropas pusgada procesā;

—

jauno izaugsmes stratēģiju – Eiropas zaļo kursu –, ar kuru ilgtspējības aspektu integrē visās Savienības politikas jomās, tostarp izglītībā un apmācībā;

—

2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, kura paredz Eiropas pusgada pārorientēšanu uz ilgtspējīgu attīstību un kurā uzmanība ir pievērsta:

—

pirmās finanšu un izglītības ministru kopīgās politikas debates par tematu “Spēcīga Eiropas ekonomikas bāze: nodrošināt izglītības un apmācības lietderību, efektivitāti un kvalitāti”, kuras 2019. gada 8. novembrī notika Briselē un kurās ministri:

1.

Runājot par progresu, kas panākts virzībā uz izglītības un apmācības 2020. gada (ET 2020) kritērijiem (1), tie kritēriji, kuri attiecas uz terciāro izglītību un pirmsskolas izglītību un aprūpi, Savienībā vidējā līmenī jau ir izpildīti. Turklāt gandrīz ir sasniegti kritēriji attiecībā uz nodarbinātiem nesenajiem absolventiem un to personu īpatsvara samazināšanu, kuras ir priekšlaicīgi pārtraukušas mācības. Tomēr joprojām ir grūtības izpildīt kritērijus, kuri saistīti ar 15 gadus vecu skolēnu nepietiekamajiem sasniegumiem Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) testā, kā arī ar pieaugušo izglītību (2).

2.

Progress, ko Savienība panākusi virzībā uz savu “ET 2020” kritēriju izpildi, ir vērtīgs ieguldījums Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmā principa (3), kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa (4) sasniegšanā.

3.

Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas pusgada politikas saturā pastiprināta uzmanība ir pievērsta problēmjautājumiem un mērķiem, kuri saistīti ar izglītību un apmācību, un to atspoguļo lielāks skaits attiecīgu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu (KVAI) (5). Arī to dalībvalstu skaits, kuras saņem šādus KVAI, ir pakāpeniski palielinājies, un 2019. gada Eiropas pusgada ciklā ietvēra visas 28 dalībvalstis.

4.

2019. gada Eiropas pusgada ciklā ziņojumos par valstīm tika iekļauts jauns pielikums, kurā izklāstīti Komisijas dienestu sākotnējie viedokļi par Eiropas pusgada prioritārajām ieguldījumu jomām un kohēzijas politikas finansējumu 2021.–2027. gadam, cita starpā atspoguļojot nepieciešamību par prioritāti noteikt ieguldījumus izglītībā un apmācībā.

5.

Dažas tendences izglītībā un apmācībā, kas saistītas ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, tiek uzraudzītas, izmantojot sociālo rezultātu pārskatu.

6.

Izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme saistībā ar turpmāku ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību un ka pamatkompetenču attīstīšana (6), kā arī mobilitātes un mūžizglītības veicināšana ir svarīga cilvēkkapitāla attīstīšanas nolūkā. Turklāt ar kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības palīdzību ne tikai reaģē uz darba tirgus vajadzībām, bet arī sekmē personīgo pilnveidi, sociālo kohēziju un iekļaujošu sabiedrību.

7.

Ir svarīgi izmantot holistisku pieeju un izstrādāt un īstenot visaptverošas mūžizglītības stratēģijas un politiku, ņemot vērā mācīšanos visos kontekstos un apstākļos – gan formālo, gan neformālo vai ikdienējo mācīšanos – un visos līmeņos, proti, no pirmsskolas izglītības un vispārējās izglītības līdz augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai un pieaugušo izglītībai.

8.

Ieguldījumi izglītībā un apmācībā ir visiedarbīgākie ieguldījumi, ko var veikt cilvēkos un nākotnē, un nenoliedzami ir sociālie un ekonomiskie ieguvumi, kurus indivīdiem, darba devējiem un sabiedrībai kopumā sniedz efektīvi un lietderīgi ieguldījumi izglītībā un apmācībā.

9.

Stratēģiskā sadarbības sistēma “ET 2020” paredz iespējas analītiskai zināšanu apmaiņai ekspertu līmenī starp dalībvalstīm. Tā ir arī pamatā stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai, šajā sakarā nodrošinot uz informāciju balstītas politikas debates par problēmām un prioritātēm, kas saistītas ar izglītību un apmācību, tostarp tām, kas noteiktas Eiropas pusgadā.

10.

Izglītībai un apmācībai ir bijusi nozīmīga loma stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, jo divi “ET 2020” kritēriji atspoguļo stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos pamatmērķus izglītības jomā (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un augstākās izglītības iegūšanas palielināšana). Turklāt “ET 2020” process Eiropas pusgadā iekļaujas ar visaptverošiem tematiskajiem datiem un datiem par konkrētām valstīm, kurus katru gadu piedāvā ar Izglītības un apmācības pārskata starpniecību.

11.

“ET 2020” kritērijus var uzskatīt par vērtīgiem politikas virzītājspēkiem, un kopā ar paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm tie var kalpot par iedvesmu un radīt stimulu tādu izglītības un apmācības reformu izstrādei un īstenošanai, kuru rezultātā tiek mainīta politika. “ET 2020” pasākumi saistībā ar mācīšanos no līdzbiedriem, salīdzinošā izvērtēšana un līdzbiedru konsultēšana, kas nodrošina vērtīgas mācīšanās un politikas pārskatīšanas iespējas, var noderēt, sniedzot atbalstu konkrētām valstīm vai dalībvalstu kopām, lai tādējādi reaģētu uz problēmām, kas apzinātas arī Eiropas pusgada kontekstā.

12.

Komisijas faktu vākšanas misijas var sniegt papildu iespējas nolūkā palīdzēt Komisijai faktu un analītiskajā ziņā izprast izglītības un apmācības prioritātes, īpatnības un politikas norises dalībvalstīs, lai tādējādi precīzāk atspoguļotu reālo situāciju.

13.

Ir gūti daudzsološi, bet nevienmērīgi panākumi ceļā uz “ET 2020” kritēriju īstenošanu Savienības līmenī, dalībvalstīm virzoties uz priekšu dažādā tempā un dažādā mērā. Lai nostiprinātu panākumus un veiktu turpmākus uzlabojumus, būs vajadzīgi papildu un atjaunoti centieni – atkarībā no situācijas valstīs. Ir būtiski, lai dalībvalstis turpinātu savus centienus vēl vairāk uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti, taisnīgumu, iekļautību un nozīmīgumu.

14.

Lai sekmīgi īstenotu izglītības un apmācības reformas un lai to rezultāti kļūtu jūtami, ir vajadzīgs pietiekams laiks, kas bieži vien ir ilgāks nekā ikgadējais uzraudzības cikls Eiropas pusgada ietvaros. Gatavojot KVAI, ir būtiski atzīt dalībvalstu atbildību un paredzēt rīcības brīvību dalībvalstu reformu izstrādē, kā arī pietiekamu laiku un iespējas tās īstenot un izvērtēt.

15.

Eiropas pusgada ietvaros notiekošajās diskusijās par izglītības un apmācības reformām ir svarīgi nodrošināt pienācīgu kontekstualizāciju, kā arī izpratni par valstu problēmjautājumiem un tajās jau veiktajiem reformu pasākumiem. Tomēr, faktu vākšanas misijās analizējot valstu izglītības un apmācības sistēmas un attiecīgos politikas risinājumus, divpusējo informēšanas procesu un turpmākās ziņošanas tvērumam vajadzētu būt koncentrētam un ne pārāk izvērstam, lai izvairītos no papildu administratīvā sloga radīšanas.

16.

Ir vajadzīgi pietiekami un efektīvi ieguldījumi izglītībā un apmācībā, lai saglabātu Savienības ekonomikas konkurētspēju un nodrošinātu tās iedzīvotāju labklājību un ļautu viņiem īstenot savu potenciālu. Lai pamatotu ar izglītību un apmācību saistītos ekonomiskos un sociālos argumentus, ir vajadzīga labāka datu pieejamība un salīdzināmība, kā arī turpmāki centieni izstrādāt kopīgus kritērijus un stabilas metodes ieguldījumu efektivitātes mērīšanai.

17.

Savienības fondiem arī turpmāk vajadzētu būt svarīgam instrumentam, ar ko atbalsta izglītības un apmācības sistēmu modernizāciju un reaģē uz valstu un reģionālajiem problēmjautājumiem, kas apzināti Eiropas pusgada procesā, kā arī uz citiem problēmjautājumiem un vajadzībām, ko apzinājušas dalībvalstis.

18.

ES Padomes rotējošajai prezidentvalstij, savlaicīgi sagatavojot ieguldījumu, būtu jānodrošina nepārtraukts darbs izglītības un apmācības nozarē attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas pusgadu, ciktāl tie attiecas uz izglītību un apmācību un ir relevanti, tostarp:

19.

Pašreizējās Eiropas pusgada pārvaldības sistēmas ietvaros būtu jāuzlabo sadarbība starp izglītību un apmācību un citām nozarēm, ar kurām politikas jautājumi savstarpēji pārklājas, lai tādējādi sekmētu jēgpilnākas un informētākas diskusijas par reformām un ieguldījumiem izglītības un apmācības jomā. To var atbalstīt, veicinot labāku dialogu starp Izglītības komiteju un Nodarbinātības komiteju un – attiecīgā gadījumā un atkarībā no politikas jautājuma, kas pārklājas, – citām vadošajām Eiropas pusgada komitejām. Šajā sakarā ES Padomes rotējošajai prezidentvalstij būtu jāturpina (un jāizskata turpmākas iespējas):

20.

Turpināt centienus uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti, taisnīgumu, iekļautību un atbilstību darba tirgus vajadzībām, tostarp – vajadzības gadījumā un atbilstīgi valstu apstākļiem – izstrādājot visaptverošas prasmju un mūžizglītības stratēģijas.

21.

Turpināt sniegt ieguldījumu Eiropas pusgadā un jaunās izaugsmes stratēģijas – Eiropas zaļā kursa – īstenošanā, ciktāl tas attiecas uz izglītības un apmācības jautājumiem, lai tādējādi palielinātu izglītības un apmācības jomas pamanāmību un vēl vairāk atzītu šīs jomas kā veicinošas struktūrpolitikas nozīmi.

22.

Turpināt uzraudzīt progresu virzībā uz Savienības līmenī kopīgi saskaņotiem mērķiem izglītības un apmācības jomā, kuru rezultātus attiecīgā gadījumā var iekļaut Eiropas pusgada procesā.

23.

Informēt Izglītības komiteju par Eiropas pusgada procesa grafiku, tostarp tā dažādajiem starpposma mērķrādītājiem.

24.

Turpināt popularizēt Izglītības un apmācības pārskatu, tostarp tā ieguldījumu ar izglītību un apmācību saistītās faktu bāzes stiprināšanā Eiropas pusgada procesa ietvaros, vienlaikus ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošinot, ka Izglītības un apmācības pārskata pamatā ir faktos balstīti konstatējumi un stabilas metodes.

25.

Ikgadējā Izglītības un apmācības pārskata sagatavošanā nodrošināt savlaicīgu sadarbību ar dalībvalstīm, kā arī to, ka Izglītības un apmācības pārskats precīzi atspoguļo veiktās reformas un valstu izglītības un apmācības sistēmu specifiku.

26.

Izskatīt iespēju attiecīgā gadījumā pieņemt Komisijas paziņojumu, ko pievieno Izglītības un apmācības pārskatam, lai tas kalpotu par pamatu Padomes politisko vēstījumu sagatavošanai saistībā ar svarīgākajiem jautājumiem, kas apzināti Izglītības un apmācības pārskatā.

27.

Censties panākt sinerģiju un papildināmību starp dažādiem analītiskiem pasākumiem, kuri attiecas uz izglītības un apmācības jomu, jo īpaši nodrošinot Rādītāju un kritēriju pastāvīgās darba grupas labāku iesaisti darbā, kas saistīts ar Eiropas pusgadā izmantotajiem rādītājiem.

28.

Nākt klajā ar paziņojumu par Eiropas izglītības telpu, tostarp stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā laikposmam pēc 2020. gada, no mūžizglītības perspektīvas aptverot visus izglītības un apmācības līmeņus un nozares. Tajā būtu jāiekļauj kritēriji un rādītāji, kas atspoguļo dalībvalstu noteiktās prioritātes, ņemot vērā datu pieejamību un salīdzināmību starp dalībvalstīm un iepriekšējo apspriežu rezultātus.

29.

Atjaunināt Digitālās izglītības rīcības plānu un Prasmju programmu Eiropai, lai reaģētu uz pašreiz aktuālajiem izaicinājumiem prasmju jomā, kā arī, ņemot vērā tehnoloģiskās un sociālās pārmaiņas, apmierinātu nākotnes vajadzības.

30.

Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izpētīt to, kā salīdzināmāk izmērīt dažādo ekonomisko un sociālo atdevi no ieguldījumiem, izstrādājot mērījumu metodes un rādītājus attiecībā uz publiskajiem izdevumiem izglītības un apmācības jomā.

31.

Cieši sadarboties ar ESAO un UNESCO, lai stiprinātu faktos balstītas analīzes kvalitāti un, ja iespējams un ja vajadzīgs, uzlabotu vispārējo uzraudzības un ziņošanas procesu.

32.

Turpināt veicināt atklātu dialogu starp Komisiju un dalībvalstīm par tādiem KVAI, kuri saistīti ar izglītību un apmācību, ņemot vērā valstu izglītības un apmācības sistēmu specifiku.