—

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—

taisīt galīgo spriedumu šajā lietā, ja tiesvedības statuss to pieļauj;

—

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan šajā tiesvedībā, gan tiesvedībā Vispārējā tiesā.

a)

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Pamatregulas 11. panta 9. punktu. Saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 9. punktu, ja vien nav mainījušies apstākļi, Komisijai ikvienā pārskata izmeklēšanā ir jāizmanto tā pati metodika, kas tika izmantota izmeklēšanā, kuras rezultātā tika ieviesti antidempinga maksājumi, pienācīgu uzmanību pievēršot minētās regulas 2. pantam. Tomēr, novērtējot, vai antidempinga maksājumi bija atspoguļoti tālākpārdošanas cenās, Komisija tā nerīkojās: tā balstījās nevis uz tālākpārdošanas cenām, kas bija apzinātas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika pieņemta sākotnējā regula, bet gan uz pašreizējām ražošanas izmaksām Krievijā. Tas ir uzskatāms par izmaiņām metodikā Pamatregulas 11. panta 9. punkta izpratnē. Komisija konstatēja, ka laikā kopš sākotnējās izmeklēšanas bija ievērojami mainījušies apstākļi, konkrētāk, ka Krievijas eksportētāju ražošanas izmaksas bija pieaugušas par apmēram 100 %. Tomēr izmaksu palielinājumi notika — un tie bija zināmi — jau izmeklēšanas par atmaksāšanu laikposmos no 2008. līdz 2010. gadam.

b)

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi Pamatregulas 11. panta 10. punktu, izmantodama kļūdainu juridisko pārbaudi. Vispārējās tiesas veiktā juridiskā pārbaude paredz, ka pierādījumus par to, ka antidempinga maksājumi ir iekļauti eksporta cenās, var nodrošināt vienīgi ar DDP (2) cenu datiem, kā arī atspoguļojot to, ka jaunajās cenās iekļauti ne tikai antidempinga maksājumi, bet arī visas attiecīgās ražošanas izmaksas. Šādu prasību neietver nedz Pamatregulas 11. panta 10. punkts, nedz Komisijas Paziņojums par antidempinga maksājumu atmaksu (3).

a)

Ražošanas izmaksu pieaugums tika konstatēts tikai pirmajā un otrajā izmeklēšanas par atmaksāšanu laikposmā, un tādēļ tas ir uzskatāms par izmaiņām apstākļos, kuras attaisno izmaiņas metodikā. Īstenībā Komisija par izmaksu pieaugumu zināja jau sākotnējā izmeklēšanas laikposmā un 2008.–2010. gada izmeklēšanā par atmaksāšanu.

b)

Izmaiņas metodikā bija pamatotas, jo bija nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izvairīties no diskriminācijas attieksmē pret dažādiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiektos tie paši pasākumi. Īstenībā tāds pats izmaksu pieaugums esot bijis visiem Krievijas ražotājiem.