Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018AE4580

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK” (COM(2018) 639 final – 2018/0332 (COD))

EESC 2018/04580

OV C 62, 15.2.2019, p. 305–307 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

15.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 62/305

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK”

(COM(2018) 639 final – 2018/0332 (COD))

(2019/C 62/49)

Galvenā ziņotāja:

Maria NIKOLOPOULOU

Apspriešanās

Eiropas Parlaments pieprasa atzinumu: 13.9.2018.

Padome pieprasa atzinumu: 19.9.2018.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts un 304. pants

 

 

Biroja lēmums

18.9.2018.

 

 

Atbildīgā specializētā nodaļa

Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa

 

 

Pieņemts plenārsesijā

17.10.2018.

Plenārsesija Nr.

538

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

109/1/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieņem zināšanai Eiropas Komisijas priekšlikumu atcelt sezonālo laika maiņu. Komiteja norāda vairākus svarīgus ierobežojumus attiecībā uz metodi, termiņiem un saturu. Šo iemeslu dēļ tā uzskata par svarīgu nodrošināt vairāk laika debatēm un analīzei. Ir īpaši svarīgi panākt plašu konsensu iedzīvotāju vidū un vienprātīgu atbalstu no visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu priekšlikuma efektīvu, saskaņotu un vienprātīgu īstenošanu.

1.2.

 EESK atzīst dažu Eiropas iedzīvotāju intereses atcelt pašreizējo mehānismu, ar ko izveido saskaņotu laika maiņu divas reizes gadā, kā liecina nesenā sabiedriskā apspriešana tiešsaistē. Komiteja uzskata labi organizētas sabiedriskās apspriešanas tiešsaistē kā instrumentu, kas var sniegt norādes par sabiedrības izvēli un papildināt izveidojušos demokrātiskos procesus. Komiteja pauž nožēlu, ka nav notikusi pietiekama apspriešanās ar valstu valdībām un organizētu pilsonisko sabiedrību pirms priekšlikuma steidzamas publicēšanas.

1.3.

 Komiteja uzskata, ka Komisijas sabiedriskā apspriešanās izvirzīja svarīgu problēmu daļai ES iedzīvotāju, galvenokārt tāpēc, ka šis temats ir apspriests vairākus gadus dažās dalībvalstīs, bet ne vairākās citās. Tomēr Komisija nav pietiekami ņēmusi vērā to, ka lielākā daļa dalībnieku bija no vienas valsts, priekšlikums tika noraidīts noteiktās dalībvalstīs, un nav skaidras vienprātības par reālu labumu, atceļot pašreizējo saskaņoto struktūru, vai par to, vai labāk būtu pieņemt ziemas vai vasaras laiku.

1.4.

 Komiteja norāda, ka Komisijas pieņemtā steidzamības procedūra tika kritizēta vairākās dalībvalstīs, kuru iedzīvotāji uzskata, ka ES prioritātes ir pavisam citas (ekonomikas krīze, bezdarbs, imigrācija utt.), kas var radīt problēmas saistībā ar iniciatīvas sociālo pieņemamību.

1.5.

 Saskaņā ar priekšlikumu direktīvai subsidiaritātes princips nozīmētu, ka katrai valstij ir tiesības saglabāt vasaras vai ziemas laiku visu gadu, aizstājot pašreizējo saskaņoto sistēmu, kura ir plaši pierādījusi savu efektivitāti. EESK tāpat kā Komisija uzskata, ka būtiska ir vienprātība starp visām dalībvalstīm par to, kuru laiku izvēlēties, lai nodrošinātu pašreizējo saskaņotības līmeni. Pretējā gadījumā laika atšķirības starp valstīm, kuras pašlaik atrodas vienā un tajā pašā stundu zonā, varētu radīt sadrumstalotību un iekšējā tirgus izkropļojumus.

1.6.

 Komiteja atzīmē, ka iniciatīvas īstenošana būtu saistīta ar visu digitālo sistēmu un ierīču pārprogrammēšanu globālā līmenī, radot acīmredzamas ekonomiskās izmaksas uzņēmumiem un valdībām un iespējamu ietekmi uz cilvēkiem. Pāreju uz jaunu stundu sistēma prasīs ilgu laiku iepriekšējai IKT testēšanai, lai nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu. Gadījumā, ja no ietekmes novērtējuma, kas plānots 2024. gadā, izrietētu negatīvs rezultāts, būtu neiespējama ātra atcelšana sakarā ar papildu izmaksām un ietekmi uz uzticēšanos Eiropas iestādēm. Tas vēlreiz parāda, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai paplašinātu izpēti, datu vākšanu, palielinātu politisko gribu un sociālo pieņemamību iedzīvotājiem pirms šādas sensitīvas pārmaiņas valstīm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

2.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

2.1.

 ES tiesību akti par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku pirmo reizi tika ieviesti 1980. gadā; to mērķis bija vienādot dalībvalstu atšķirīgo spēkā esošo praksi un termiņus attiecībā uz vasaras laika režīmu, tā nodrošinot, ka vienotajā tirgū ir saskaņota pieeja laika maiņai.

2.2.

 Kopš 2001. gada Eiropas Savienībā pāreju uz vasaras laiku reglamentē Direktīva 2000/84/EK (“Vasaras laika direktīva”), kurā visām dalībvalstīm noteikts pienākums marta pēdējā svētdienā pāriet uz vasaras laika režīmu un oktobra pēdējā svētdienā atgriezties pie sava standarta (jeb “ziemas”) laika.

2.3.

 Tomēr, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, lēmumus par standarta laiku dalībvalstis pieņem individuāli attiecībā uz visu to teritoriju vai konkrētām teritorijas daļām.

2.4.

 Tas, vai laika režīma maiņa divas reizes gadā ir lietderīga, nesen ir apšaubīts vairākās Eiropas valstīs, kā norādīts Komisijas veiktajā sabiedriskā apspriešanā, kas notika no 2018. gada 4. jūlija līdz 16. augustam. Sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti aptuveni 4,6 miljoni atbilžu, no tām 84 % atbalstīja, ka līdzšinējā kārtība, kad divas reizes gadā tiek pagriezti pulksteņrādītāji, tiek pārtraukta, bet 16 % vēlējās esošo kārtību saglabāt. Tie, kuri atbalstīja laika maiņas pārtraukšanu, deva priekšroku vasaras laikam (60 %). Ir svarīgi atzīmēt, ka lielākā daļa dalībnieku bija no vienas valsts (Vācija, ar 3,1 milj.) un ka priekšlikums tika noraidīts dažās valstīs (Grieķijā un Kiprā) vai nav guvis skaidru vairākumu (Maltā).

2.5.

 Savā 2018. gada 8. februāra rezolūcijā Eiropas Parlaments atbalstīja ideju mainīt pašreizējo kārtību, un aicināja Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Satiksmes ministri nesen izskatīja šo jautājumu Padomes 2018. gada jūnija un 2017. gada decembra sanāksmēs, nepanākot skaidru vienprātību. Jautājums nav apspriests ar citiem attiecīgajiem ministriem un nav iepriekš diskutēts premjerministru tikšanos laikā. Tāpat arī nav notikusi iepriekšēja apspriešanās ar EESK.

2.6.

 Priekšlikums paredz atcelt pašreizējo mehānismu, ar ko nosaka saskaņotu laika maiņu divas reizes gadā, saglabājot to pašu laiku visu gadu. Laiku noteiks katra dalībvalsts, ievērojot subsidiaritātes principu. Komisija cer, ka visas valstis bez izņēmuma pieņems to pašu vasaras un ziemas laiku, lai saglabātu pašreizējo saskaņotību un izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības. Priekšlikums stātos spēkā 2019. gada 1. aprīlī.

2.7.

 Komisija atzīst, ka pieejamie pētījumi par enerģētikas, veselības, ceļu satiksmes drošības un lauksaimniecības ieguvumiem, kas saistīti ar laika izmaiņām, ne vienmēr ir pilnīgi. Pierādīts ir tas, ka laika saskaņotības trūkums var radīt ietekmi uz vienoto tirgu, gaisa transportu, jūras transportu un autotransportu, kā arī uz cilvēkiem, kuri ceļo atpūtas vai darba nolūkā (1).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

 EESK uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikums atcelt sezonālās laika maiņas, kā noteikts Direktīvā 2000/84/EK, ir interesants, taču norāda uz virkni svarīgu ierobežojumu attiecībā uz metodēm, termiņiem un saturu. Komiteja uzskata, ka ir ļoti svarīgi dot vairāk laika debatēm un analīzei, lai panāktu patiesi plašu konsensu iedzīvotāju vidū un vienprātīgu atbalstu no visām dalībvalstīm. Šie faktori ir būtiski, lai nodrošinātu priekšlikuma efektīvu un saskaņotu īstenošanu.

3.2.

 Komiteja uzskata, ka Komisijas izmantotā metode – tiešsaistes sabiedriskā apspriešana no 2018. gada jūlija līdz augustam – piedāvā interesantus datus par Eiropas iedzīvotāju daļas vēlmēm, taču tas nav vienīgais pieejamais instruments, lai izvērtētu sabiedrības viedokli. Ņemot vērā daudzējādo politisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, būtu pienācīgi jāiesaista organizēta pilsoniskā sabiedrība un lielāks skaits dalībvalstu, un ar tām būtu jāapspriežas pirms priekšlikuma iesniegšanas.

3.3.

 Komiteja norāda, ka sabiedriskā apspriešana neparādīja reālu vienprātību starp visām dalībvalstīm (priekšlikums tika noraidīts Grieķijā un Kiprā), un vēl svarīgāk ir tas, ka lielākā daļa dalībnieku bija tikai no vienas valsts (Vācijas). Tas liecina, ka pastāv reāla interese par šo jautājumu dažās valstīs, taču ne visur ES. Konkrētāk, Komiteja uzskata, ka ar tiešsaistes sabiedrisko apspriešanos nevar aizstāt demokrātiskus konsultāciju procesus visos līmeņos un visos likumdošanas posmos (pirms, tās laikā un pēc tās).

3.4.

 Komiteja norāda, ka Komisijas pieņemtā steidzamības procedūra tika kritizēta dažās dalībvalstīs, kurās iedzīvotāji uzskata, ka ES vajadzētu pievērsties citām steidzamām prioritātēm (ekonomikas krīze, bezdarbs, imigrācija utt.), uzsverot iespējamas problēmas saistībā ar iniciatīvas sociālo pieņemamību. Turklāt dažu valstu valdībām vēl nav skaidras nostājas nedz par pašreizējo noteikumu atcelšanu, nedz par to, kuru laiku izvēlēties (vasaras vai ziemas), un tās neuzskata šo jautājumu par prioritāti.

3.5.

 Attiecībā uz saturu Komiteja uzskata, ka ideja uzsākt debates par šo tematu ir interesanta, bet atzīmē dažus ierobežojumus pašreizējā Komisijas priekšlikumā, kuri pamatotu diskusijām paredzētā laika pagarināšanu, lai panāktu plašu konsensu starp visiem iedzīvotājiem un vienprātību starp dalībvalstīm:

3.5.1.

 tiesības noteikt laiku ir valstu kompetencē. Saskaņā ar jauno priekšlikumu direktīvai subsidiaritātes princips nozīmē, ka katrai valstij ir tiesības saglabāt vasaras vai ziemas laiku visu gadu. Pastāv risks, ka, ja nav vienprātīgas laika saskaņošanas ar visām valstīm, nodrošinot tādu pašu saskaņotas īstenošanas līmeni kā pašlaik, izmaksas, ko rada dažādi laiki starp valstīm, izraisītu negatīvu ietekmi uz iekšējo tirgu (sadrumstalotība), radot vairāk problēmu nekā ieguvumu. Komisija savā ietekmes novērtējumā atzīst šo problēmu, un Komiteja uzskata par nepieciešamu panākt plašāku iepriekšēju konsensu pirms Komisijas priekšlikuma oficiālās iesniegšanas.

3.5.2.

 Komisija pati norāda, ka iniciatīva ir balstīta uz virkni pētījumu, ko veikušas dažādas apvienības un dalībvalstis, kuri nav pilnīgi vai ir savstarpēji pretrunīgi. Komiteja iesaka uzsākt padziļinātu ietekmes novērtējumu, iesaistot visas ekonomiskos un sociālos sektorus ikvienā ES dalībvalstī, lai varētu saprast, kura sistēma ir piemērotāka.

3.6.

 Sistēmu tehnoloģiskā pielāgošana globālā mērogā rada acīmredzamas ekonomiskās izmaksas uzņēmumiem un valdībām un iespējamu ietekmi uz cilvēkiem. Turklāt jau ilgu laiku iepriekš ir vajadzīga IKT testēšana, lai nodrošinātu tās efektīvu īstenošanu.

3.7.

 Lai gan Komisija ievieš mehānismu, ar ko novērtēt direktīvas ietekmi (2024. gadā), Komiteja norāda, ka laika maiņu izmaksas ir visai augstas. Tāpēc negatīva ietekmes novērtējuma gadījumā nav reāli iedomājama ātra atcelšana, ņemot vērā ekonomiskās izmaksas un ietekmi uz uzticēšanos Eiropas iestādēm.

Briselē, 2018. gada 17. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1)  ICF International veiktais pētījums MOVE ĢD uzdevumā: Vasaras laika piemērošana Eiropā, 2014. gada 19. septembris.

Top