Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018DP0030

    Eiropas Parlamenta 2018. gada 7. februāra lēmums par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu (2017/2233(ACI))

    OV C 463, 21.12.2018, p. 89–92 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    21.12.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 463/89


    P8_TA(2018)0030

    Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšana

    Eiropas Parlamenta 2018. gada 7. februāra lēmums par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu (2017/2233(ACI))

    (2018/C 463/21)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā 2017. gada 5. oktobrī Priekšsēdētāju konferencē pieņemto lēmumu,

    ņemot vērā vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju, jo īpaši Komisijas 2017. gada 2. oktobra vēstuli, kurā pausta piekrišana tās priekšsēdētāja 2017. gada 7. septembra priekšlikuma projektam,

    ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām un tā grozījumu projektu (1),

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 1. un 4. punktu un 17. panta 3. un 7. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 245. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu,

    ņemot vērā LESD 295. pantu,

    ņemot vērā Komisijas darba programmu 2017. gadam (2),

    ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu (3),

    ņemot vērā 2016. gada 1. decembra rezolūciju par komisāru interešu deklarācijām — pamatnostādnes (4),

    ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu (5),

    ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs (6),

    ņemot vērā Komisijas 2017. gada 12. septembra lēmuma projektu par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu, jo īpaši tā 10. pantu par līdzdalību Eiropas politikā amata pilnvaru termiņa laikā,

    ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pētījuma “Komisāru rīcības kodekss. Efektivitātes un lietderības uzlabošana” atjauninājumu,

    ņemot vērā Reglamenta 140. panta 1. punktu,

    ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0006/2018),

    A.

    tā kā LES 10. panta 1. punktā ir noteikts, ka Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija, un tā kā Komisijai kā Savienības izpildiestādei ir izšķirīga loma Savienības darbībā;

    B.

    tā kā LES 10. panta 3. punkts un 11. pants Savienības pilsoņiem piešķir tiesības līdzdarboties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

    C.

    tā kā LES 17. panta 3. punktā noteikts, ka, veicot savus pienākumus, Komisija ir pilnīgi neatkarīga, ka Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropas idejai, un no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma, un ka viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas iestādes vai struktūras norādījumus;

    D.

    tā kā grozījumu projekta mērķis ir saskaņā ar LES 17. panta 7. punktu Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesā īstenot demokrātiskus principus;

    E.

    tā kā grozījumu projekts paredz atļaut Komisijas locekļiem kandidēt Parlamenta vēlēšanās bez prasības atkāpties no amata;

    F.

    tā kā tas, ka valdības locekļi kandidē valsts parlamenta vēlēšanās, neatkāpjoties no amata, dalībvalstīs ir bieži izplatīta prakse;

    G.

    tā kā grozījumu projekts ļauj Komisijas locekļiem būt par Eiropas politisko partiju vadošajiem Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem (“Spitzenkandidaten”);

    H.

    tā kā Parlaments jau ir paudis atbalstu vadošo kandidātu izvirzīšanas procesam, kas skaidri paredzēts Līgumā, savā priekšlikumā pārskatīt Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (7);

    I.

    tā kā saskaņā ar LES 10. panta 4. punktu politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos; tā kā saskaņā ar LES 10. panta 3. punktu un 11. panta 1. punktu tas attiecas arī uz pilsoņiem un apvienībām;

    J.

    tā kā grozījumu projekts paredz arī nepieciešamos pasākumus, ar kuriem aizsargāt pārredzamību, neitralitāti, konfidencialitāti un koleģialitāti; tas viss joprojām attiecas uz Komisijas locekļiem, kuri ir iesaistījušies vēlēšanu kampaņā;

    K.

    tā kā grozījumu projekts Komisijas priekšsēdētājam uzliek pienākumu informēt Parlamentu par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu, ka tad, kad komisāri kandidē Parlamenta vēlēšanās, tiek ievēroti neatkarības, godprātības un apdomības principi, kas ir nostiprināti LESD 245. pantā un Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksā;

    L.

    tā kā grozījumu projekts paredz, ka Komisijas locekļi nedrīkst izmantot Komisijas cilvēkresursus vai materiālos resursus pasākumiem, kas ir saistīti ar vēlēšanu kampaņu,

    1.

    atgādina, ka Komisijas priekšsēdētāju pēc Eiropadomes priekšlikuma pēc atbilstīgas apspriešanās ievēlē Eiropas Parlaments, ņemot vērā Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un tāpēc Eiropas politiskajām partijām tāpat kā 2014. gadā ir jāizvirza vadošie kandidāti, lai Eiropas pilsoņi zinātu, par ko Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot kā par Komisijas priekšsēdētāju;

    2.

    atgādina, ka vadošo kandidātu process atspoguļo iestāžu līdzsvaru starp Parlamentu un Eiropadomi, kā paredzēts Līgumos; turklāt uzsver, ka šis solis uz priekšu Savienības parlamentārās dimensijas nostiprināšanā ir princips, kas nav atceļams;

    3.

    uzsver, ka, neievērojot vadošo kandidātu procesu, Eiropadome apstiprināšanai Parlamentā varētu izvirzīt tādu Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu, kas Parlamentā neiegūtu pietiekamu balsu vairākumu;

    4.

    brīdina, ka Eiropas Parlaments Komisijas priekšsēdētāja apstiprināšanas procedūrā noraidīs jebkuru kandidātu, kas nav bijis izvirzīts par vadošo kandidātu, gatavojoties Parlamenta vēlēšanām;

    5.

    uzskata, ka vadošo kandidātu process turklāt sekmē pārredzamību, jo Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāti tiek darīti zināmi pirms Parlamenta vēlēšanām, nevis — kā iepriekš — vien pēc tām;

    6.

    uzsver, ka, tuvojoties Parlamenta vēlēšanām, vadošo kandidātu process veicina Eiropas pilsoņu politisko apziņu un stiprina gan Parlamenta, gan Komisijas politisko leģitimitāti, tiešāk saistot to attiecīgo ievēlēšanu ar vēlētāju izvēli; tāpēc atzīst, ka vadošo kandidātu procesam ir svarīga pievienotā vērtība attiecībā uz mērķi stiprināt Komisijas politisko dabu;

    7.

    uzskata, ka Komisijas politiskā leģitimitāte tiktu nostiprināta vēl vairāk, ja par Komisijas locekļiem izvirzītu vairāk ievēlētu Eiropas Parlamenta deputātu;

    8.

    atgādina, ka 2014. gada Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā visas lielākās Eiropas politiskās partijas pieņēma vadošo kandidātu procesu un izvirzīja savus Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātus un ka tika rīkotas publiskas kandidātu debates, tādējādi ieviešot konstitucionālu un politisku praksi, kas atspoguļo Līgumos paredzēto iestāžu līdzsvaru;

    9.

    uzskata, ka 2014. gada vadošo kandidātu process bija sekmīgs, un uzsver, ka 2019. gada Parlamenta vēlēšanas būs izdevība šo praksi nostiprināt vēl vairāk;

    10.

    mudina Eiropas politiskās partijas savus vadošos kandidātus (“Spitzenkandidaten”) izraudzīties atklātā, pārredzamā un demokrātiskā sacensībā;

    11.

    uzskata, ka grozījumu projekts atbilst LES 10. panta 1. punktam un 17. panta 7. punktam, un vērtē tos atzinīgi kā uzlabojumu, kas konsolidēs Komisijas priekšsēdētāja demokrātiskas ievēlēšanas procesu;

    12.

    ņem vērā, ka ir stājies spēkā pārskatītais Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodekss, kuras mērķis ir precizēt Komisijas locekļu amata pienākumus un pienākumus ārpus šā amata; atgādina par viedokļiem, ko jau paudis Eiropas Parlaments, cita starpā — attiecībā uz nogaidīšanas periodu, kas piemērojams bijušajiem Komisijas locekļiem pēc amata atstāšanas, pārredzamību, neatkarīgas ētikas komitejas iecelšanu un dalību Parlamenta vēlēšanu kampaņās;

    13.

    uzskata, ka ir svarīgi Komisijas locekļu rīcības kodeksā noteikt stingrus pārredzamības, neitralitātes un drošības standartus, lai izvairītos no iespējamiem kampaņās iesaistījušos Komisijas locekļu interešu konfliktiem;

    14.

    īpaši atgādina par prasību ieviest trīs gadu nogaidīšanas periodu, kas piemērojams bijušajiem Komisijas locekļiem pēc amata atstāšanas;

    15.

    apstiprina pielikumā pievienotos grozījumus Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām;

    16.

    uzdod priekšsēdētājam šos grozījumus parakstīt kopā ar Komisijas priekšsēdētāju un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

    17.

    uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar pielikumu nosūtīt Komisijai un informēšanas nolūkā Padomei un dalībvalstu parlamentiem.

    (1)  OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

    (2)  Komisijas 2016. gada 25. oktobra paziņojums “Komisijas 2017. gada darba programma. Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv” (COM(2016)0710).

    (3)  OV C 366, 27.10.2017., 7. lpp.

    (4)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0477.

    (5)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0049.

    (6)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0358.

    (7)  Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas pievienots Padomes Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 278, 8.10.1976., 1. lpp.) un grozīts ar Padomes Lēmumu 93/81/Euratom, EOTK, EEK (OV L 33, 9.2.1993., 15. lpp.) un Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).


    PIELIKUMS

    Nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, ar ko groza Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 4. punktu

    (Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst nolīgumam, kas tika publicēts OV L 45, 17.2.2018., 46. lpp.)


    Top