Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017IP0499

    Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. decembra rezolūcija par stāvokli Afganistānā (2017/2932(RSP))

    OV C 369, 11.10.2018, p. 85–90 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    11.10.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 369/85

    P8_TA(2017)0499

    Stāvoklis Afganistānā

    Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. decembra rezolūcija par stāvokli Afganistānā (2017/2932(RSP))

    (2018/C 369/11)

    Eiropas Parlaments,

    —

    ņemot vērā 2016. gada 5. oktobra Briseles Starptautiskās konferences par Afganistānu, kurā Eiropas Savienība bija līdzpriekšsēdētāja, rezultātus;

    —

    ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu, jo īpaši 2015. gada 26. novembra rezolūciju par stāvokli Afganistānā, jo īpaši slepkavībām Zubulas provincē (1) un 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par sadarbības nolīgumu starp ES un Afganistānu par partnerību un attīstību (2),

    —

    ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Afganistānu,

    —

    ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2016. gada 14. septembra paziņojumu par Afganistānu,

    —

    ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2210 (2015), ANO Drošības padomes Rezolūciju 2344 (2017) un ANO palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) pilnvaras,

    —

    ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 24. jūlija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Afganistānu” (JOIN(2017)0031),

    —

    ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch (HRW) 2017. gada 13. februāra ziņojumu “Pakistan Coercion, UN Complicity: The Mass Forced Return of Afghan Refugees” (“Pakistānas spiediens, ANO līdzdarbība: Afganistānas bēgļu masveida piespiedu atgriešana”),

    —

    ņemot vērā ASV īpašā Afganistānas atjaunošanas ģenerālinspektora (SIGAR) kārtējo ceturkšņa ziņojumu ASV Kongresam 2017. gada 30. janvārī,

    —

    ņemot vērā ES un Afganistānas Kopējo turpmāko virzību migrācijas jautājumos, kas parakstīta 2016. gada 3. oktobrī,

    —

    ņemot vērā 2017. gada 18. februārī parakstīto ES un Afganistānas sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību,

    —

    ņemot vērā ANO 2017. gada aprīļa ziņojumu par izturēšanos pret konflikta laikā ieslodzītajiem Afganistānā,

    —

    ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

    A.

    tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir strādājušas ar Afganistānu un plašāku starptautisko sabiedrību kopš 2001. gada, lai cīnītos pret terorismu un ekstrēmismu, vienlaikus cenšoties panākt ilgtspējīgu mieru un attīstību; tā kā, ņemot vērā pieaugošo nemiernieku un teroristu spiedienu, ekonomiskās grūtības un politisko nestabilitāti, šo mērķu sasniegšana un panāktais ievērojamais progress ir apdraudēti;

    B.

    tā kā kopš 2002. gada ES un tās dalībvalstis ir piešķīrušas Afganistānai miljardiem euro kā humāno un attīstības palīdzību un sniegušas cita veida palīdzību; tā kā ES ir Afganistānas lielākā attīstības sadarbības partnere un ir sagaidāms, ka ES un tās dalībvalstis nodrošinās līdz pat EUR 5 miljardiem no 2017. gada oktobrī Briseles konferencē par Afganistānu tai solītajiem EUR 13,6 miljardiem 2017.–2020. gadam;

    C.

    tā kā, lai izveidotu stabilu un pārtikušu valsti ir izšķiroši svarīgi nodrošināt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu un labu pārvaldību pārejas periodā un tās Pārmaiņu desmitgadē (2015.–2024.);

    D.

    tā kā pēdējo 15 gadu laikā kopš 2001. gada ievērojami uzlabojies dzīves līmenis un veselības aprūpes un izglītības pieejamība, kā arī iespēju pavēršana sievietēm ir ļāvusi IKP uz vienu iedzīvotāju pieckāršoties, bet vidējam dzīves ilgumam palielināties par 15 gadiem; tā kā saskaņā ar ASV īpašā Afganistānas atjaunošanas ģenerālinspektora (SIGAR) teikto, kopš Taliban režīma sabrukuma 2001. gadā vispārizglītojošās skolas apmeklējošo skolnieku skaits 2015. gadā bija pieaudzis no viena miljona, ko lielākoties veidoja zēni, līdz gandrīz deviņiem miljoniem, turklāt 39 % no visiem skolniekiem ir meitenes;

    E.

    tā kā 2017. gada 24. jūlijā Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos nāca klajā ar kopīgo paziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz Afganistānu; tā kā ES četras prioritārās jomas, kas kritiski svarīgas, lai panāktu progresu Afganistānā, ir: a) miera, stabilitātes un reģionālās drošības veicināšana; b) demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību stiprināšana un labas pārvaldības un sieviešu iespēju veicināšana; c) ekonomikas un sabiedrības attīstības sekmēšana; d) ar migrāciju saistīto problēmu risināšana;

    F.

    tā kā kopš 2014. gada prezidenta vēlēšanu krīzes Nacionālās vienotības valdības progress reformu programmas īstenošanā ir apsīcis, kā rezultātā veidojas aizvien nestabilāka politiskā situācija; tā kā bezdarba līmenis Afganistānā ir 39 % un vairāk nekā 39 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā;

    G.

    tā kā endēmiska korupcija, iesakņojušās aizbildniecības sistēmas un Afganistānas politiski sašķeltās valdības nespēja virzīt reformas draud ar to, ka mazināsies progress vai pat zaudēts jau sasniegtais;

    H.

    tā kā 2002. gadā izveidotā Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības misija Afganistānā (UNAMA) atbalsta Afganistānas valdības centienus panākt mieru, cilvēktiesību aizsardzību un labu pārvaldību; tā kā tās pilnvaras ik gadu atjauno ANO Drošības padome un pēdējoreiz tās vienprātīgi pagarinātas līdz 2018. gadam;

    I.

    tā kā neraugoties uz atsevišķiem pēdējos gados gūtajiem sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem sasniegumiem, Taliban un Al -Qaeda atdzimšana un Islāma valsts (IS) jaunā klātbūtne Afganistānā tās vietējā veidojumā (Korasanas provinces Islāma valsts (ISKP)), draud nestabilitāti pārvērst plaša mēroga konfliktā; tā kā UNAMA nesenajā ziņojumā ir reģistrēts vislielākais bojā gājušo skaits kopš 2009. gada — 11 318 civiliedzīvotāji 2016. gadā, savukārt no 2017. gada janvāra līdz septembrim dzīvību jau zaudējuši 8 019 cilvēki; tā kā tas ir novedis arī pie migrācijas palielināšanās uz Eiropu;

    J.

    tā kā saskaņā ar jauno ASV stratēģiju attiecībā uz Afganistānu un Dienvidāziju pašreizējam ASV kontingentam 8 400 karavīru sastāvā pievienosies vēl 4 000 karavīri; tā kā jaunā ASV stratēģija pieprasa, lai Pakistāna pārtrauktu sniegt patvērumu un atbalstu teroristiem, un tajā pausts aicinājums Indijas Republikai darīt vairāk, lai palīdzētu stabilizēt situāciju reģionā; tā kā NATO vadītā Resolute Support Mission palielinās militāro klātbūtni no 13 000 uz 16 000 karavīru; tā kā topošajā ASV stratēģijā priekšroka tiks dota uz nosacījumiem balstītai pieejai, kas paredz iekļaut diplomātiskos un ekonomiskos nolīgumus militāro darbību satvarā;

    K.

    tā kā Afganistānā, galvenokārt no Pakistānas, atgriežas līdz šim nepieredzēts skaits oficiāli reģistrētu un oficiāli nereģistrētu Afganistānas valstspiederīgo; tā kā no Irānas Afganistānā atgriežas aptuveni divi miljoni oficiāli nereģistrētu afgāņu un viens miljons afgāņu ar bēgļu statusu; tā kā pēc ANO īpašās referentes iekšzemē pārvietoto personu cilvēktiesību jautājumos rīcībā esošajiem datiem konflikta dēļ Afganistānā ir 1,8 miljoni iekšzemē pārvietoto personu, un 2016. gadā uz citiem valsts apgabaliem bēgot glābās rekordliels cilvēku skaits — 650 000 jeb vidēji 1500 cilvēku dienā; tā kā 2016. gada otrajā pusē bija vērojams pēdējos 10 gados lielākais to afgāņu bēgļu skaita pieaugums, kuri atgriežas no Pakistānas (370 000 salīdzinājumā ar 55 000 bēgļu 2015. gadā);

    L.

    tā kā Indijas Republika ir reģiona lielākā līdzekļu devēja Afganistānai un kopš 2001. gada, kad tika gāzta Taliban valdība, tā ir sniegusi palīdzību 3 miljardu ASV dolāru vērtībā; tā kā cita starpā no šīs palīdzības ir finansēta vairāk nekā 200 skolu celtniecība Afganistānā, vairāk nekā 1 000 stipendijas studentiem no Afganistānas un dota iespēja aptuveni 16 000 afgāņiem studēt Indijā; tā kā Indija ir arī sniegusi atbalstu kritiskās infrastruktūras veidošanai Afganistānā, piemēram, ceļu izbūvei apmēram 4 000 km garumā, un redzamākie piemēri ar šo atbalstu tapušajai infrastruktūrai ir lielceļš Zarandža–Dilarama, Salmas aizsprosts, elektroenerģijas pārvades līnijas, kā arī Afganistānas parlamenta ēka;

    M.

    tā kā nestabilitātei Afganistānā ir negatīva ietekme uz Irānas un plašāka reģiona ekonomiku un drošību; tā kā Afganistānas ekonomika ir ļoti atkarīga no magoņu audzēšanai, kas pēdējos gados ir būtiski palielinājusies, kā rezultātā kaimiņos esošajā Irānā strauji pieaug narkotiku lietošana; tā kā Taliban nodarbojas ar narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, lai finansētu savas darbības; tā kā šīs tirdzniecības ierobežošana un alternatīvu ekonomisko iespēju pavēršana būtu izdevīga gan Irānai, gan Afganistānai; tā kā Afganistānas opijs ir galvenais heroīna avots ES; tā kā, lai vēl vairāk ierobežotu opiātu plūsmu uz Krievijas un Eiropas tirgiem, ir nepieciešama sadarbība ar Irānu un citām robežvalstīm, piemēram, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu;

    N.

    tā kā jaunās infrastruktūras dimensija ir būtiski svarīga Afganistānas nākotnei, lai šajā valstī, kas ir viena no nabadzīgākajām pasaulē, varētu rasties pilnīgi jaunas ekonomiskās un sociālās iespējas; tā kā jauna valsts infrastruktūras attīstības programma piesaistīs pozitīvas un pieaugošas reģionālās investīcija jaunā Zīda ceļa ietvaros;

    O.

    tā kā ziņojumi norāda uz to, ka Afganistānā ir neapgūtas minerālu rezerves viena līdz trīs triljonu dolāru vērtībā; tā kā nelikumīga ieguve ir liela problēma, kas draud ar to, ka Afganistānas potenciālais attīstības virzītājspēks varētu tikt pārvērsts konfliktu un nestabilitātes avotā; tā kā derīgo izrakteņu ieguve ir otrs lielākais Taliban ienākumu avots;

    1.

    		 atzīst, ka, neraugoties uz ilgstošiem un ievērojamiem starptautiskajiem centieniem, Afganistānā joprojām ir smags konflikts, kas ļoti kavē tās ekonomisko un sociālo attīstību; atgādina, ka Afganistānu jau gandrīz 40 gadus plosa konflikts un karš; atgādina par Eiropas Savienības mērķiem veicināt mieru, stabilitāti un drošību reģionā, stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, labu pārvaldību un iespēju nodrošināšanu sievietēm, atbalstīt ekonomisko un sabiedrības attīstību un risināt problēmas, kas saistītas ar migrāciju;

    2.

    		 atgādina, ka pēdējā pusotrā desmitgadē Afganistāna ir panākusi progresu politikas, drošības, ekonomikas un attīstības jomās; uzsver, ka IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis pieckārt, paredzamais mūža ilgums ir palielinājies par gandrīz 15 gadiem, un salīdzinājumā ar 2001. gadu ir būtiski pieaudzis to meiteņu skaits, kas apmeklē skolas, un patlaban no 8 līdz 9 miljoniem skolnieku 40 % ir meitenes; uzsver, ka nekas no tā nebūtu bijis iespējams bez Afganistānas iedzīvotāju centības un starptautiskās sabiedrības apņēmības, kā arī līdzekļu, zinātības un personāla nodrošināšanas uz vietas; uzsver, ka panāktais progress ir ļoti trausls un sasniegto var viegli pazaudēt; uzsver — lai panāktu turpmāku virzību, ir nepieciešamas padziļinātas reformas, stabilas kaimiņattiecības un pastāvīga nepieciešamā drošības un stabilitātes līmeņa nodrošināšana;

    3.

    		 atzīst un godā starptautiskās sabiedrības upurēšanos, kas Afganistānai ir sniegusi drošību vairāk nekā desmitgadi, pateicoties operācijai “Ilgstoša brīvība” un ISAF misijai Afganistānā, kuru gaitā bojā gāja gandrīz 3 500 dienestā iesaistīti vīrieši un sievietes; atzinīgi vērtē NATO vadīto Resolute Support Mission, kuras sastāvā ir 39 valstis un kas darbojas kopš 2015. gada 1. janvāra, un ir pilnvarota apmācīt, konsultēt un atbalstīt Afganistānas drošības spēkus un iestādes; izsaka visdziļāko cieņu Afganistānas Valsts drošības spēkiem (ANSF) par viņu upurēšanos, jo šie spēki katru gadu cieš lielus zaudējumus cīņā pret nemierniekiem; atgādina par starptautiskās sabiedrības ikgadējo ieguldījumu aptuveni USD 1 miljarda apjomā, lai uzturētu spēkā ANSF finansēšanu līdz 2020. gadam;

    4.

    		 atzinīgi vērtē Afganistānas valdības apņemšanos īstenot valsts stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta politiskajai, sociālajai, ekonomiskajai un drošības videi, kas ļaus Afganistānai kļūt mierīgai, drošai un ilgtspējīgai, kā norādīts 2016. gada 5. oktobrī Briselē notikušās Ministru konferences secinājumos par Afganistānu; aicina premjerministra amatu nostiprināt Afganistānas konstitūcijā, lai nodrošinātu lielāku politisko stabilitāti Afganistānā; aicina Afganistānas valdību nodrošināt pārredzamu vēlēšanu procesu 2018. gadā; aicina Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani saskaņot savu stingro publisko apņemšanos aizsargāt tiesības un brīvības ar ātru un stingru attiecīgo tiesību aktu īstenošanu;

    5.

    		 uzsver, ka Afganistānas vadīts un uzturēts miera process, kurā pilnībā iekļauta visa pilsoniskā sabiedrība un visas konfliktā iesaistītās puses, ir vienīgais veids virzībai uz priekšu; atgādina Afganistānas valdībai, ka, lai būtu iespējama attīstība un tiktu veicināts miers un stabilitāte, ir jāizbeidz cīņas politisko spēku vidū; prasa ES aktīvi atbalstīt Afganistānas vadītu programmu bijušo nemiernieku atbruņošanai, demobilizācijai un reintegrācijai;

    6.

    		 uzsver Afganistānas nozīmību reģionālajai stabilitātei; uzsver, ka droša, stabila un labklājīga Afganistāna ir vitāli svarīga mieram un stabilitātei reģionā kopumā; šajā sakarā atgādina, cik svarīgi ir reģionālie partneri, piemēram, Centrālāzijas valstis, Irāna, Ķīna, Indija un Pakistāna; mudina tās sadarboties un konstruktīvi veicināt patiesu uz rezultātiem orientētu sarunu procesu, neparedzot nekādus priekšnosacījumus; ņem vērā četrpusējās koordinācijas grupas Afganistānas jautājumos darbu un šīs 2015. gada decembrī izveidotās grupas sastāvā ir ASV, Ķīna, Afganistāna un Pakistāna;

    7.

    		 pauž lielas bažas, ka, neraugoties uz politisko vienošanos, kas tika panākta pēc 2014. gada prezidenta vēlēšanām, Afganistānā ir pasliktinājusies drošības situācija un palielinājies teroraktu skaits; pauž satraukumu par to, ka Taliban turpina paplašināt tā kontrolē esošo teritoriju un ka nesen nostiprinājušās IS un Al Qaeda teroristu grupas; norāda, ka saskaņā ar ASV īpašā Afganistānas atjaunošanas ģenerālinspektora (SIGAR) informāciju laikā no 2016. gada janvāra līdz novembrim tika nogalināti 6 785 Afganistānas bruņoto spēku karavīri un 11 777 tika ievainoti un ka arī UNAMA ir ziņojusi par 3 % palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu cietušo civiliedzīvotāju skaitā (3 498 nogalināto un 7 920 ievainoto); pauž nožēlu par drošības situācijas pasliktināšanos, kas noziedzīgiem grupējumiem dod iespēju nolaupīt gan Afganistānas valstspiederīgos, gan ārvalstu pilsoņus, tostarp humanitāros darbiniekus un palīdzības sniedzējus;

    8.

    		 pauž visdziļākās bažas par to, ka nesenākā drošības apdraudējuma — Islāma valsts parādīšanās pasliktinās jau tā trauslo drošības situāciju Afganistānā; uzsver, ka papildus savai sagrābtajai teritorijai valsts austrumos (Nangarhara), tā cenšas nostiprināt savu klātbūtni valsts ziemeļos ar Uzbekistānas Islāma kustības (IMU) palīdzību; uzsver — ja šī teritorijas sagrābšana būs veiksmīga, tiks radīti ārvalstu kaujinieku izvietošanai labvēlīgi apstākļi, jo tie tiek izspiesti no Irākas un Sīrijas, ņemot vērā IS militārās neveiksmes šajās valstīs;

    9.

    		 uzsver, cik svarīgs ir patiess iekšējās samierināšanās process; uzsver, ka ir jācīnās pret radikalizāciju, ekstrēmismu un vervēšanu teroristu organizācijās; uzsver, ka terorisma un tā finansēšanas avotu apkarošana ir galvenais aspekts tādu apstākļu radīšanā, kas veicinātu drošību Afganistānā;

    10.

    		 brīdina, ka vājas Afganistānas Valsts aizsardzības un drošības spēku, kā arī Nacionālās policijas spējas joprojām ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Afganistānas drošību un atjaunošanu; atzinīgi vērtē to, ka ES turpina pievērsties afgāņu sieviešu lomas un tiesību stiprināšanai, un atzīst nepieciešamību apmācīt policistes; atzinīgi vērtē Indijas 2015. gada decembra apņemšanos atbalstīt Afganistānu, piešķirot aizsardzības aprīkojumu Afganistānas armijai un nodrošinot militāro apmācību tūkstošiem Afganistānas drošības spēku pārstāvju, kas būtiski palīdzēja uzlabot militārās spējas un atbilst 2015. gada janvārī uzsāktās NATO vadītās misijas Resolute Support mērķiem, proti, apmācīt, konsultēt un atbalstīt Afganistānas drošības spēkus un iestādes; atzinīgi vērtē darbu, kas infrastruktūras projektu un humanitārā atbalsta jomā paveikts, Afganistānai sadarbojoties ar Indijas Republiku;

    11.

    		 uzskata, ka, ņemot vērā korupcijas tiešo negatīvo ietekmi uz valsts pārvaldes kvalitāti, cīņai pret korupciju Afganistānas valdības iestādēs ir jābūt pastāvīgai pamatprioritātei; aicina Afganistānas valdību palielināt politisko iekļautību, stiprināt pārskatatbildību un aktīvi cīnīties pret iesakņojušos korupciju un nepotismu; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada jūnijā tika izveidots Pretkorupcijas justīcijas centrs; papildus norāda uz UNAMA aicinājumu starptautiskajai sabiedrībai turpināt atbalstīt Afganistānas valdības korupcijas apkarošanas centienus;

    12.

    		 aicina Afganistānas valdību un tās reģionālos partnerus, īpaši Irānu, cīnīties pret narkotiku nelikumīgu tirdzniecību un nelikumīgu izrakteņu ieguvi un sadarboties savā starpā, lai novērstu šo nelikumīgo praksi, kas apdraud stabilitāti reģionā; atgādina visām pusēm, ka minētās darbības ir galvenais teroristu organizāciju finansēšanas avots šajā reģionā; uzskata, ka jebkādām turpmākām derīgo izrakteņu ieguves darbībām ir jābūt ilgtspējīgām un jānodrošina ieguvumus plašai sabiedrībai saskaņā ar starptautiskiem standartiem; nosoda apspiešanu, nelegālu narkotiku tirdzniecību, zemes sagrābšanu, nelikumīgu konfiskāciju un izspiešanu, ar ko nodarbojas militāro grupējumu vadītāji; atgādina, ka opija ražošanai un tirdzniecībai Afganistānā ir postoša ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem un vispārējo valsts drošību;

    13.

    		 atzinīgi vērtē Afganistānas dalību Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā; mudina Afganistānas valdību palielināt pārredzamību ieguves rūpniecībā un noteikt stingras prasības par licencēm un uzraudzību, lai nodrošinātu, ka ieguves rūpniecība ir ilgtspējīga; mudina valdību pastiprināt centienus aizsargāt svarīgus publiskos resursus, piemēram, zemi un derīgos izrakteņus, pret noziedznieku un nemiernieku tīklu veiktu ekspluatāciju;

    14.

    		 pauž atbalstu Afganistānas iedzīvotājiem un uzstāj, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un jārespektē visu sabiedrības locekļu tiesības, sevišķi etnisko minoritāšu, sieviešu un bērnu tiesības, jo viņi pastāvošajā situācijā cieš vissmagāk; mudina Afganistānas iestādes pilnībā īstenot 2011. gada 30. janvārī Kabulā parakstīto ANO un Afganistānas rīcības plānu attiecībā uz bacha bazi praktizēšanu un rehabilitācijas nodrošināšanu no seksuālas izmantošanas cietušajiem bērniem; nosoda uzbrukumus slimnīcām un veselības aprūpes klīnikām, skolām un humānās palīdzības operācijām; pauž visstingrāko nosodījumu par to, ka aizvien netiek ievērotas cilvēktiesības, un nosoda barbarisko vardarbību, ko pret Afganistānas iedzīvotājiem vērš Taliban, IS un Al -Qaeda; vērš uzmanību uz apdraudējumu, kas saistīts ar bijušo kara noziedznieku atgriešanos, sevišķi Hizb-e-Islami dibinātāja Gulbuddin Hekmatyar atgriešanos, kuru ASV 2003. gadā atzina par teroristu un kura vārds ir saistīts ar IS nostiprināšanos Afganistānā;

    15.

    		 pauž satraukumu par to, ka Taliban kontrolētajās Afganistānas teritorijās atkal pastiprinās vardarbība pret sievietēm un pasliktinās sieviešu tiesību ievērošana un dzīves apstākļi; aicina Afganistānas parlamentu un valdību atcelt visus likumus, kas ietver sieviešu diskriminācijas elementus un ir pretrunā starptautiskajiem līgumiem, ko Afganistāna parakstījusi; atzinīgi vērtē koncentrēšanos uz sieviešu iespēcinātību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES palīdzībā Afganistānai, jo īpaši to, ka 53 % ES programmu būtisks mērķis ir dzimumu līdztiesība; pilnībā atbalsta ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību pilnīgu īstenošanu, un citus valsts pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanu Afganistānā, kā arī apkarot pret sievietēm vērsto vardarbību;

    16.

    		 aicina reģionālo partnervalstu valdības, piemēram, Centrālāzijas valstis, Irānu, Indiju, Krieviju un Pakistānu, strādāt kopā pie tā, lai Afganistānā panāktu mieru, noturīgu sociālekonomisko attīstību un lielāku iekšējo stabilitāti, kā arī sadarboties drošības un terorisma jautājumu risināšanā, un mudina apmainīties ar izlūkdatiem un sadarboties, lai apkarotu terorismu un ekstrēmismu robežas abās pusēs; mudina visus Afganistānas reģionālos dalībniekus apņemties bez atkāpēm īstenot pārredzamu sadarbību cīņā pret terorismu;

    17.

    		 atkārtoti uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina tās iesaiste Afganistānā un jāsniedz ieguldījums valsts atjaunošanā, tās ekonomikas attīstībā un spējā pretoties terorisma draudiem; atzinīgi vērtē finanšu saistības, kuras ES un dalībvalstis apstiprināja Briseles konferencē; jo īpaši prasa atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt iekšzemē pārvietoto personu un atgriezušos bēgļu prioritārās vajadzības;

    18.

    		 atzīst, ka ES un tās dalībvalstīm ir pienākums respektēt tiesības pieprasīt starptautisku aizsardzību un piedalīties UNHCR pārmitināšanas programmās; uzsver, ka tiesības un iespējas meklēt patvērumu drošā un likumīgā veidā ir būtiski svarīgas, lai nepieļautu patvēruma meklētāju bojāeju;

    19.

    		 atzīmē, ka ES un Afganistāna ir noslēgušas neoficiālu atpakaļuzņemšanas nolīgumu par kopējo turpmāko virzību; pauž nožēlu par to, ka šā nolīguma noslēgšanai trūka parlamentārās pārraudzības un demokrātiskās kontroles; aicina reģiona valdības atturēties no afgāņu repatriācijas; norāda, ka tas ir tiešs starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums un ka pieaugošais bēgļu skaits, pret kuriem šādi izturas, tikai palielina atbalstu teroristu grupējumiem un rada vēl lielāku nestabilitāti reģionā; uzsver, ka repatriācija uz Afganistānu apdraud atgriežamo personu dzīvību, īpaši vientuļu personu dzīvību, kurām Afganistānā nav ģimenes vai draugu tīkla un ir mazas izredzes izdzīvot; uzsver, ka ES palīdzībai un sadarbībai ir jābūt pielāgotai nolūkā panākt attīstību un izaugsmi trešajās valstīs, mazināt un visbeidzot izskaust nabadzību, nevis mudināt trešās valstis sadarboties saistībā ar neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanu vai cilvēku piespiedu aizturēšanu, liedzot tiem pārvietošanās iespēju, vai uz Eiropu virzīto migrācijas plūsmu apturēšanu (Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija “Bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšana: ES ārējās darbības nozīme” (3))

    20.

    		 atzinīgi vērtē ICC prokurora lēmumu uzsākt izmeklēšanu par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti Afganistānā kopš 2003. gada;

    21.

    		 aicina Afganistānas iestādes aizstāt visus piespriestos nāvessodus un vēlreiz noteikt moratoriju nāvessoda izpildei ar mērķi pilnībā atcelt šo soda veidu; mudina Afganistānas valdību pilnībā īstenot valsts plānu par spīdzināšanas izskaušanu un pauž nožēlu par to, ka visas puses Afganistānā veic konflikta laikā ieslodzīto spīdzināšanu un slikti izturas pret viņiem;

    22.

    		 pauž visdziļākās bažas par iekšzemē pārvietoto personu skaita pieaugumu 2016. gadā, jo pārvietojušies no jauna bija 600 000 cilvēku, kas var novest pie lielas humanitārās krīzes; mudina visas iesaistītās puses atbalstīt šos mazaizsargātos Afganistānas iedzīvotājus un aicina Afganistānas valdību palīdzēt reintegrēt viņus Afganistānas sabiedrībā; uzsver, ka saskaņā ar Afganistānas iestāžu, ANO aģentūru un citu humanitāro aģentūru aplēsēm līdz 2017. gada beigām humanitārā palīdzība būs nepieciešama 9,3 miljoniem cilvēku;

    23.

    		 atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 1. decembrī provizoriski stājās spēkā Eiropas Savienības un Afganistānas Sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību, kas ir pirmais juridiski saistošais abu minēto pušu attiecību regulējums; turklāt mudina ES dalībvalstis ātri ratificēt šo nolīgumu, lai tas varētu pilnībā stāties spēkā;

    24.

    		 uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Afganistānas valdībai un parlamentam.

    (1)  OV C 366, 27.10.2017., 129. lpp.

    (2)  OV C 65, 19.2.2016., 133. lpp.

    (3)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0124.

    Top