(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Francija bija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Padome ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (3) (“eurozonai adresētais ieteikums”) pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)

Ņemot vērā to, ka Francija ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā ekonomikas ir savstarpēji cieši saistītas, Francijai būtu jānodrošina, lai pilnībā un laikus tiktu īstenots eurozonai adresētais ieteikums, kurš atspoguļots turpmāk sniegtajos ieteikumos, jo īpaši 1. un 2. ieteikumā.

(3)

2018. gada ziņojums par Franciju tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Francija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (4), tika izvērtēti turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Francijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļināts pārskats, kurš veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu un kura rezultāti arī tika publicēti 2018. gada 7. martā. No Komisijas veiktās analīzes tika secināts, ka Francijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrētāk, ievainojamību rada liels valsts parāds un vāja konkurētspējas dinamika saistībā ar zemu ražīguma pieaugumu. Īpaši svarīgs ir risks saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz Francijas ekonomiku un, ņemot vērā tās lielumu, – ar nelabvēlīgu blakusietekmi uz ekonomisko un monetāro savienību.

(4)

Francija savu 2018. gada valsts reformu programmu un savu 2018. gada stabilitātes programmu iesniedza 2018. gada 25. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Pēc savlaicīgas un noturīgas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas un pēc Padomes Lēmuma (ES) 2018/924 (6), ar kuru atceļ pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, uz Franciju attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa un tai piemēro pārejas noteikumu par parādu. Valdība 2018. gada stabilitātes programmā plāno, ka pakāpeniski uzlabosies vispārējās valdības budžeta bilance, proti, no – 2,6 % no IKP 2017. gadā līdz + 0,3 % no IKP 2022. gadā. Netiek plānots, ka laikā, uz kuru attiecas 2018. gada stabilitātes programma, tiks sasniegts vidēja termiņa budžeta mērķis, proti, strukturāls deficīts 0,4 % apmērā no IKP. Saskaņā ar 2018. gada stabilitātes programmu ir sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 97,0 % 2017. gadā līdz 89,2 % 2022. gadā. Minēto budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams. Vienlaikus tie pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai no 2019. gada sekmētu plānoto deficīta mērķu sasniegšanu, nav pietiekami precizēti.

(7)

Padome 2017. gada 11. jūlijā ieteica Francijai nodrošināt, lai valdības neto primāro izdevumu (7) nominālā pieauguma temps 2018. gadā nepārsniegtu 1,2 %, kas atbilst gada strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP. Vienlaikus tika norādīts, ka 2018. gada budžeta plāna projekta izvērtējumā un pēc tam – 2018. gada budžeta rezultātu izvērtējumā – būs pienācīgi jāņem vērā mērķis panākt tādu fiskālo nostāju, kas palīdz gan stiprināt notiekošo atlabšanu, gan nodrošināt publisko finanšu stabilitāti. Pēc izvērtējuma par atlabšanas noturīgumu Francijā, ko Komisija veica saistībā ar atzinumu par Francijas budžeta plāna projektu, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Francijas ilgtspējas problēmas, šajā sakarībā nav jāņem vērā nekādi papildu elementi. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks 2018. gadā būtiski novirzīties no ieteiktajām korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

(8)

Ņemot vērā, ka Francijas vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP ir 60 % un prognozētā izlaides starpība ir 0,6 %, valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma tempam 2019. gadā nebūtu jāpārsniedz 1,4 % atbilstoši strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP, kas izriet no kopīgi pieņemtās prasību korekcijas matricas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Saskaņā ar Komisijas 2018. gada pavasara prognozi pie nemainīgas politikas, 2019. gadā, kā arī 2018. un 2019. gadā, skatot kopā, pastāv risks būtiski novirzīties no iepriekš minētās prasības. Tiek prognozēts, ka 2018. un 2019. gadā Francija prima facie neizpildīs pārejas noteikumu par parādu. Kopumā Padome uzskata, ka, sākot ar 2018. gadu, būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Piesardzīga pieeja būtu izmantot jebkādus neparedzētus ieņēmumus tam, lai vēl vairāk samazinātu vispārējās valdības parāda attiecību.

(9)

Francijā ir vislielākais publisko izdevumu apjoms Savienībā. Tiek prognozēts, ka izdevumu īpatsvars 2018. gadā sasniegs 56,0 % no IKP, kas ir par 10,6 procentpunktiem lielāks nekā vidēji Savienībā. Lai gan konsolidācijas stratēģijas īstenošanu pēdējos gados galvenokārt labvēlīgi ietekmējusi procentu likmju pazemināšanās un publisko investīciju samazinājums, ir maz ticams, ka šādi zemu procentu likmju apstākļi saglabāsies vidējā termiņā, turklāt ienesīgu investīciju samazinājums var apdraudēt nākotnes ekonomikas potenciālu. Izdevumu pārskatīšana kopš 2014. gada nav devusi būtiskus ietaupījumus, un efektivitātes pieaugums bijis ierobežots tādēļ, ka nav veikti vajadzīgie turpmākie pasākumi un politiskās atbildības līmenis bijis zems. Jaunākā izdevumu pārskatīšanas stratēģija ir atcelta un tiks aizstāta ar programmu Action Publique 2022, kuras principi ir izklāstīti valdības 2017. gada oktobrī dotajās pilnvarās. Action Publique 2022 komitejai līdz 2018. gada vasarai ir jāsagatavo ziņojums un jāizanalizē, kādi pasākumi ir jāveic. Tomēr vēl nav ierosināti precīzi formulēti pasākumi, un jauni ietaupījumi šajā procesā tiks gūti ne agrāk kā no 2020. gada. Ātra izdevumu mazināšanas pasākumu īstenošana nāktu par labu centieniem tiekties pēc vajadzīgās fiskālās konsolidācijas īstermiņā un vidējā termiņā.

(10)

Pašlaik Francijā līdzās pastāv 37 dažādas pensiju shēmas. Tās attiecas uz dažādām darba ņēmēju grupām un darbojas katra pēc saviem noteikumiem. Pakāpeniska noteikumu vienādošana uzlabotu sistēmas pārredzamību, palielinātu taisnīgumu starp paaudzēm un veicinātu darbaspēka mobilitāti. Arī aprēķina noteikumu saskaņošana palīdzētu labāk kontrolēt publiskos izdevumus. Lai gan ir sagaidāms, ka jau pieņemtās pensiju reformas ilgtermiņā samazinās pensijām paredzēto publisko izdevumu īpatsvaru, vienkāršāka un efektīvāka pensiju sistēma radītu papildu ietaupījumus un palīdzētu samazināt publisko finanšu ilgtspējas riskus vidējā termiņā. Saskaņā ar neseno pētījumu, ko veikusi La Fondation pour la recherche sur les administrations et les politiques publiques (iFRAP), dažādu pensiju shēmu saskaņošana publiskajā un privātajā sektorā varētu līdz 2022. gadam dot vairāk nekā 5 miljardus euro lielu publisko izdevumu ietaupījumu.

(11)

Bezdarba līmenis samazinājās no 10,4 % 2015. gadā līdz 9,4 % 2017. gadā, un tiek prognozēts, ka nākamajos gados tas turpinās samazināties, savukārt nodarbinātības līmenis 2017. gadā pieauga līdz 70,6 %. Tomēr darba tirgus apstākļi jauniešiem, mazkvalificētiem darba ņēmējiem un migrantu izcelsmes personām (gan pirmās, gan otrās paaudzes migrantiem) joprojām ir salīdzinoši sarežģītāki. 2017. gadā nodarbināti bija tikai 55,6 % to iedzīvotāju (vecumā no 20 līdz 64 gadiem), kuri nav dzimuši ES, un šis rādītājs ir par 17,0 procentpunktiem mazāks nekā skaitlis attiecībā uz Francijā dzimušajiem. Visnelabvēlīgāko rajonu (quartiers de la politique de la ville) iedzīvotāji, t. sk. migrantu izcelsmes personas, joprojām saskaras ar grūtībām darba tirgū. Neatkarīgi no veiktajiem politikas pasākumiem sociālekonomiskā situācija un migrantu izcelsme salīdzinoši spēcīgi ietekmē izglītības rezultātus un kavē integrāciju darba tirgū. Ir arī pierādījumi diskriminējošiem paņēmieniem darba tirgū. Lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, liela nozīme ir efektīvam aktīvas nodarbinātības atbalstam, t. sk. valodu apguvei, intensīvai profesionālajai orientācijai un palīdzībai darbā pieņemšanas procesā, kā arī stingrākai rīcībai cīņā pret diskriminējošiem paņēmieniem.

(12)

Ar 2016. gada likumu par darbu, ar sociālā dialoga modernizāciju un profesionālās izaugsmes iespēju nodrošināšanu tiecas uzlabot uzņēmumu spēju pielāgoties ekonomiskiem cikliem un samazināt tādu darba ņēmēju īpatsvaru, kuri strādā uz pagaidu līguma pamata. Lai gan arvien vairāk cilvēku tiek pieņemti darbā ar beztermiņa līgumu, darba tirgus segmentācija joprojām ir problēma, un būtu jāveicina pāreja uz dažādiem beztermiņa nodarbinātības veidiem. Šajā kontekstā ir svarīgi pabeigt pašreiz notiekošo vērienīgās reformu programmas īstenošanu, kas aptver nesen pieņemto reformu darba tiesību jomā, plānoto bezdarbnieka pabalstu sistēmas reformu un profesionālās izglītības un apmācības sistēmas (t. sk. mācekļa programmu) reformu.

(13)

Pakāpeniski īstenotie pasākumi nodokļu īpatsvara samazināšanai darbaspēka izmaksās ir uzlabojuši Francijas izmaksu konkurētspēju kopš 2013. gada, tomēr vēl nav pilnībā atgūti uzkrājušies agrākie zaudējumi. Attiecībā uz vidējo algu 2016. gadā darba devēju sociālo iemaksu likmes attiecībā pret kopējām darbaspēka izmaksām Francijā joprojām bija vienas no visaugstākajām Savienībā. Ir paredzams, ka no 2019. gada vēl vairāk tiks konsolidēti un pastiprināti politikas pasākumi, lai samazinātu pašreizējās darbaspēka izmaksas, to panākot ar to, ka nodokļu kredīts nodarbinātībai un konkurētspējai (CICE) tiks, kā paziņots, pārveidots par vispārēju samazinājumu darba devēju sociālajām iemaksām un tiks ieviesti papildu atvieglojumi zemākām algām mazkvalificētu darba ņēmēju nodarbinātības sekmēšanai.

(14)

Kopš 2013. gada minimālajai algai Francijā piemēro indeksācijas noteikumu, un to piemēro bez ad hoc palielinājumiem. Tāpēc minimālā alga ir pieaugusi lēnāk nekā atsauces algas (1,23 % 2017. gadā salīdzinājumā ar 1,31 % vidējai algai) vājas inflācijas un mērena algu pieauguma kontekstā. Lai gan pēc starptautiskiem kritērijiem minimālā alga salīdzinājumā ar vidējo algu ir liela, darbaspēka izmaksas minimālās algas līmenī tika ievērojami samazinātas sociālo iemaksu samazinājumu dēļ. Šādi samazinājumi tiks pastiprināti, un no 2019. gada tie būs pastāvīgi. Kaut arī minimālās algas indeksācija ir svarīga darba ņēmēju pirktspējas saglabāšanai, pašreizējais mehānisms (vienīgais Savienībā) varētu ierobežot algu korekciju atbilstoši apstākļu izmaiņām, tādējādi, iespējams, negatīvi ietekmējot konkurētspēju. Neatkarīgu ekspertu grupa katru gadu izvērtē minimālo algu un sniedz nesaistošus atzinumus par tās attīstību. 2017. gadā grupa ieteica pārskatīt indeksācijas noteikumu, piemēram, ņemt vērā tikai inflācijas indeksāciju.

(15)

Pašreizējā sākotnējās profesionālās izglītības un apmācības sistēma nepietiekami atbalsta integrāciju darba tirgū, jo īpaši tādēļ, ka ievērojama daļa apmācāmo tiek orientēta uz jomām, kurās ir ierobežotas nodarbinātības izredzes. Turklāt profesionālās izglītības un apmācības apguvēji Francijā sasniedz daudz vājākus izglītības rezultātus nekā vidēji Savienībā, kamēr vispārējās izglītības ieguvēju sekmes ir daudz labākas. Šajā situācijā jauniešu nodarbinātības atbalstam un vienlīdzīgu iespēju veicināšanas labad ir svarīgi veikt pasākumus mācekļu programmu sekmēšanai, jo tās uzlabo nodarbinātības izredzes, kā arī pasākumus mācību rezultātu uzlabošanai skolās. Vienlaikus ir arī svarīgi mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem uzlabot piekļuvi pastāvīgai apmācībai un stimulēt augstākas kvalifikācijas iegūšanu, to atbalstot ar piemērotu mācību orientāciju. Ņemot vērā minētās problēmas un jo īpaši nepieciešamību uzlabot sistēmas pārvaldību, nodrošināt tās atbilstību darba tirgus prasībām, kvalitāti un mācību pieejamību, kā arī nodrošināt sekmīgu statusa maiņas norisi darba tirgū, valdība 2018. gada 27. aprīlī iesniedza likumprojektu, ar ko reformē mācekļu programmas un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu. Turklāt 2018. gada valsts reformu programmā ir apstiprināts nodoms īstenot 14 miljardu euro investīciju plānu attiecībā uz prasmēm, un tika pavērta iespēja papildu reformām attiecībā uz sākotnējās profesionālās izglītības apguvi skolās.

(16)

Kopumā sociālās aizsardzības sistēmas darbojas labi. Ienākumu nevienlīdzība pēc pārskaitījumiem ir zemāka par Savienības vidējo rādītāju, un, neraugoties uz neseno pieaugumu, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautu personu skaits joprojām ir salīdzinoši neliels. Tomēr dažas iedzīvotāju grupas, jo īpaši vienvecāku ģimenes, iedzīvotāji, kuri nav dzimuši Savienībā, un pilsētu nelabvēlīgo rajonu iedzīvotāji, saskaras ar lielāku nabadzības risku. Joprojām joma, kas rada bažas, ir pienācīgu mājokļu pieejamība cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā. Neskatoties uz pēdējā laika uzlabojumiem, dažās zonās joprojām nepietiek sociālo mājokļu.

(17)

Neskatoties uz pašreiz notiekošajām reformām, kuru mērķis ir samazināt nodokļu slogu uzņēmumiem un atbalstīt ienesīgas investīcijas, Francijas nodokļu sistēmai joprojām ir raksturīgs augsts sarežģītības līmenis, kur nodokļu izdevumi, neefektīvi nodokļi un ražošanas nodokļi neļauj darījumdarbības videi sekmīgi darboties. Lielais nodokļu izdevumu skaits (nodokļu kredīts, atbrīvojumi, nodokļa samazinājumi) rada papildu slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, palielinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un nenoteiktību. Tie arī rada papildu kontroles izmaksas nodokļu iestādei. Nodokļu izdevumi turpinās palielināties gan skaita, gan vērtības ziņā saskaņā ar 2018. gada budžeta likumu, un 2018. gadā tiem vajadzētu sasniegt 99,8 miljardus euro (4,2 % no IKP), salīdzinot ar 93 miljardiem euro 2017. gadā. Turklāt ir identificēti aptuveni 192 nodokļi, kuru ienesīgums ir mazs (mazāk par 150 miljoniem EUR gadā), taču kopš 2014. gada ir atcelti tikai daži no tiem (8). Visbeidzot, uz Savienības fona Francijā ir ļoti augsti ražošanas nodokļi (9) (3,1 % no IKP 2016. gadā), kuri galvenokārt sastāv no kapitāla nodokļa un darbaspēka nodokļa, kas jāmaksā uzņēmumiem tādēļ, ka tie nodarbojas ar ražošanu, neatkarīgi no to ekonomiskajiem rādītājiem.

(18)

Tirgus pakalpojumi 2016. gadā veidoja vairāk nekā 50 % pievienotās vērtības, 40 % nodarbinātības un 20 % no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības eksporta. Tomēr, lai gan konkurence pakalpojumu tirgū ietekmē visu ekonomiku, to joprojām bremzē regulatīvās prasības un administratīvais slogs, kas apgrūtina arī uzņēmumu spēju attīstīties. Ja reformas pakalpojumu jomā būs pietiekami vērienīgas un tiks pilnībā īstenotas, tām varētu būt ievērojama pozitīva ietekme uz ekonomiku. Nosakot reformu pasākumu prioritāti, ir svarīgi ņemt vērā pakalpojumu apakšnozaru ekonomisko nozīmi un sniegumu. Uz rādītājiem balstīta pieeja, ko izmanto prioritāšu noteikšanai attiecībā uz reformām pakalpojumu nozarēs, izceļ vairākus darījumdarbības pakalpojumus (arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie un atbalsta pakalpojumi), mazumtirdzniecību, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī veselības jomu. Specifiskajā profesionālo pakalpojumu jomā ar 2015. gada 6. augusta tiesību aktu par izaugsmi, aktivitāti un vienādām ekonomiskajām iespējām (tā dēvētais “Makrona likums”) tika atviegloti ierobežojumi dažās profesijās (galvenokārt juridiskajās profesijās). Iespējams veikt vēl turpmākas profesionālo pakalpojumu jomas reformas. Ar turpmākām reformām varētu vērsties pret konkrētiem, par pārmērīgiem uzskatītiem ierobežojumiem sākt un veikt profesionālo darbību (piemēram, darbības atļaušana tikai noteiktām grupām, balsstiesību ierobežojumi, ierobežojumi attiecībā uz kapitāla daļu vai akciju turēšanu, daudzdisciplināri ierobežojumi un numerus clausus ierobežojumi). Reformas, kuru mērķis ir novērst galvenos šķēršļus, kas kavē uzņēmumu izaugsmi, cita starpā varētu būt likvidēt sliekšņa efektus, kas ir saistīti ar apjoma kritērijiem normatīvajos aktos, un samazināt administratīvu slogu uzņēmumiem. Visbeidzot, ātrdarbīgas platjoslas pārklājuma uzlabošana Francijā palielinātu šīs valsts spēju izmantot digitālās ekonomikas priekšrocības.

(19)

Saskaņā ar Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu Francija sniegums inovācijas jomā joprojām ir vājāks nekā Savienības inovācijas līderiem, neskatoties uz salīdzinoši lielo valsts atbalstu. Jo īpaši valsts atbalsta shēmu efektivitātes uzlabošana (t. sk. Crédit d'Impôt Recherche, nodokļu kredīts pētniecībai un izstrādei) stimulētu labākus rezultātus inovācijas jomā. Šajā ziņā pašlaik notiekošo izvērtēšanu rezultāti būtu jāizmanto inovācijai sniegtā valsts atbalsta koncepcijas uzlabojumos. Zināšanu pārnese starp publisko pētniecību un uzņēmumiem joprojām sagādā grūtības, tādējādi ierobežojot pētniecības rezultātu komerciālo izmantošanu. Salīdzinājumā ar citām Savienības valstīm Francijas sniegums publiskā un privātā sektora koppublikāciju un uzņēmumu finansētas publiskās pētniecības un izstrādes jomā ir vājš. Ir zināmas iespējas stiprināt pārneses mehānismus starp akadēmiskajām iestādēm un uzņēmumiem, vienkāršojot pētniecības partnerību un stimulējot pētnieku mobilitāti.

(20)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi visaptverošu Francijas ekonomikas politikas analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu, 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Francijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Francijā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(21)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu, un tās atzinums (10) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā turpmāk.

(22)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada stabilitātes programmu. Padomes ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1. –3. ieteikumā,

1.

2.

3.