1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 2. panta 5. punkts, 3. panta [1. punkta] d) apakšpunkts, 4. panta [1. punkta] d) apakšpunkts un 6. panta [1. punkta] d) un e) apakšpunkts, jo apstrīdētās tiesību normas ir aizliedzoši pasākumi, kas ir tieši vērsti pret jūras asara atpūtas un sporta zveju, lai gan Padomei nav šai nolūkā nepieciešamās kompetences, pat ne dalītās.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar Regulas (ES) 2018/120 2. panta 2. punktu un 9. panta 4. un 5. punktu tiek pārkāpti tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principi, jo ar tiem skaidri tiek iziets ārpus piešķirto pilnvaru un to vēsturiskās attīstības ietvara.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar Regulas (ES) 2018/120 2. panta 2. punktu un 9. panta 4. un 5. punktu tiek pārkāpti vienlīdzības un nediskriminācijas principi, kas nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā, jo, tajā pašā īstenošanas tiesību aktā, izmantojot atšķirīgus kritērijus, tiek reglamentēta jūras asara zveja, piemērojot tiesību normas, kas attiecas uz komerciālo un atpūtas zveju. Šīs abas kategorijas neesot strikti salīdzināmas kā viena un tā paša pasākumu kompleksa adresāti.

4.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar Regulas (ES) 2018/120 2. panta 2. punktu un 9. panta 4. un 5. punktu tiek pārkāpts samērīguma princips LESD 43. panta 3. punkta īstenošanā. Šajā ziņā tiek apgalvots, ka jūras asara zvejas iespēju noteikšana strīdīgajā regulā attiecībā gan uz komerciālo, gan atpūtas zveju atbilst mērķim būtiski samazināt ziemeļu krājuma mirstību, lai nedaudz varētu palielināties biomasa, un ka šis mērķis var tikt sasniegts ar mazāk ierobežojošu pasākumi, proti, jūras asara zemūdens zvejas pilnīgu aizliegumu. Šī pamata ietvaros prasītājs apgalvo arī, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 16., 37. un 52. pants.