This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62016CN0438
Case C-438/16 P: Appeal brought on 4 August 2016 by the European Commission against the judgment of the General Court (Eighth Chamber) delivered on 26 May 2016 in Joined Cases T-479/11 and T-157/12
Lieta C-438/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 26. maija spriedumu apvienotajās lietās T-149/11 un T-157/12 2016. gada 4. augustā iesniedza Eiropas Komisija
Lieta C-438/16 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 26. maija spriedumu apvienotajās lietās T-149/11 un T-157/12 2016. gada 4. augustā iesniedza Eiropas Komisija
OV C 392, 24.10.2016, p. 12–12
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
24.10.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 392/12 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 26. maija spriedumu apvienotajās lietās T-149/11 un T-157/12 2016. gada 4. augustā iesniedza Eiropas Komisija
(Lieta C-438/16 P)
(2016/C 392/15)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji – B. Stromsky un D. Grespan)
Pārējie lietas dalībnieki: Francijas Republika, IFP Énergies nouvelles
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
— |
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 26. maija spriedumu apvienotajās lietās T-479/11 un T-157/12, Francijas Republika un IFP Energies nouvelles/Eiropas Komisija; |
— |
nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai no jauna un lēmuma par tiesāšanās izdevumiem šajā instancē pieņemšanu atlikt. |
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija norāda trīs pamatus, kuri visi ir par LESD 107. panta 1. punkta pārkāpumu un, konkrētāk, kļūdām tiesību piemērošanā attiecībā uz veidu, kā pierādīt priekšrocību, ko gūst uzņēmums no netiešas neierobežotas garantijas, kas izriet no tā statusa.
Ar pirmo pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi interpretācijas kļūdu attiecībā uz atbalsta shēmas jēdzienu un nav ņēmusi vērā pasākuma spēju piešķirt priekšrocību, kas radot kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz tā pierādījuma veidu, kas Komisijai jāsniedz, lai tā konstatētu priekšrocību, kas kādam uzņēmumam izriet no tā RTPU statusa.
Otrais pamats ir par kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi attiecībā uz vienkārša pieņēmuma par priekšrocības, kas izriet no netiešas neierobežotas garantijas, tvērumu un veidu, kā to atspēkot.
Trešais pamats ir par Vispārējās tiesas kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz pieņēmuma par priekšrocības, kas izriet no neierobežotas garantijas, piemērošanas jomu: šis pieņēmums loģiski esot piemērojams arī uzņēmuma, kam piešķirta garantija, attiecībām ar tā piegādātājiem un klientiem.