9.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 289/5

—

ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju,

—

ņemot vērā ANO Atklātās darba grupas par ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2014. gada jūlijā pieņemto ziņojumu,

—

ņemot vērā Starpvaldību ekspertu komitejas ilgtspējīgas attīstības finansēšanas jautājumos 2014. gada 8. augustā pieņemto ziņojumu,

—

ņemot vērā Augsta līmeņa politiskā foruma ilgtspējīgas attīstības jautājumos 2014. gada jūlija ministru deklarāciju,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2014. gada ziņojumu par Tūkstošgades attīstības mērķiem,

—

ņemot vērā Globālās partnerības efektīvai sadarbībai (GPEDC) augsta līmeņa sanāksmes Meksikā 2014. gada aprīlī noslēguma dokumentu,

—

ņemot vērā Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, ko apstiprināja 1995. gada septembrī Ceturtajā Pasaules Sieviešu konferencē, kā arī turpmākos noslēguma dokumentus,

—

ņemot vērā Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) Rīcības programmu, ko pieņēma Kairā 1994. gadā, un tai sekojošo + 20 pārskatu,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

—

ņemot vērā ANO ziņojumu “Dzimumu līdztiesības diagramma 2012”, kurā konstatēti uzlabojumi attiecībā uz TAM astoņos mērķos ietverto dzimumu līdztiesības aspektu īstenošanu;

—

ņemot vērā 1992. gada ANO Konferences par vidi un attīstību rezultātus un ziņojumu, ko pēc tam pieņēma ANO Konferencē par ilgtspējīgu attīstību, kura notika 2012. gada 20.–22. jūnijā Riodežaneiro (Brazīlijā),

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) 2014. gada pārskatu par cilvēces attīstību “Ilgtspējīgs cilvēces progress — samazināt neaizsargātību un veidot izturētspēju”,

—

ņemot vērā Ievērojamu personu ANO augsta līmeņa darba grupas 2013. gada maija ziņojumu par Attīstības plānu laikposmam pēc 2015. gada,

—

ņemot vērā ziņojumu, ko pieņēma ANO Konferencē par ilgtspējīgu attīstību, kura notika 2012. gada 20.–22. jūnijā Riodežaneiro (Brazīlijā),

—

ņemot vērā ANO Sistēmas uzdevumu grupas 2012. gada jūnija ziņojumu ANO ģenerālsekretāram par ANO Attīstības plānu laikposmam pēc 2015. gada “Apzinot nākotni, kādu vēlamies visiem”,

—

ņemot vērā rezolūciju “Turēt solījumu — vienoti Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai”, ko 2010. gadā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma augsta līmeņa plenārsēdes par Tūkstošgades attīstības mērķiem 65. sesijā,

—

ņemot vērā Stambulas rīcības programmu vismazāk attīstītajām valstīm 2011.–2020. gadam,

—

ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

—

ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojumu par stāvokli pārtikas nodrošinātības jomā pasaulē,

—

ņemot vērā deklarāciju un rīcības plānu par attīstības palīdzības efektivitāti, kas pieņemti augsta līmeņa sanāksmē Pusanā 2011. gada decembrī,

—

ņemot vērā 2010. gada janvārī publicēto UNDP ziņojumu “Pusceļš ir noiets — Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana”,

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un cilvēktiesību tiesiskās pamatnostādnes,

—

ņemot vērā ANO Sistēmas uzdevumu grupas darbu saistībā ar ANO Attīstības plānu laikposmam pēc 2015. gada, kuru kopīgi vada ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments un UNDP, saņemot atbalstu no visām ANO aģentūrām un apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām,

—

ņemot vērā PVO 2008. gada 24. maija Globālo stratēģiju un rīcības plānu sabiedrības veselības, inovāciju un intelektuālā īpašuma jomā,

—

ņemot vērā Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti un Akras rīcības programmu,

—

ņemot vērā 1986. gada Deklarāciju par tiesībām uz attīstību,

—

ņemot vērā ES rīcības kodeksu attiecībā uz darba papildināmību un dalīšanu attīstības politikā (1),

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 7. pantu, kurā atkārtoti ir apstiprināts, ka ES “nodrošina politikas un darbību saskaņotību, ņemot vērā visus tās mērķus”,

—

ņemot vērā LESD 208. pantu, kurā paredzēts, ka “politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”,

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu “Cilvēka cienīgu dzīvi visiem — no koncepcijas līdz kopīgai rīcībai” (COM(2014)0335),

—

ņemot vērā Komisijas 2014. gada 13. maija paziņojumu “Privātā sektora lielāka nozīme iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā jaunattīstības valstīs” (COM(2014)0263),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 30. aprīļa darba dokumentu, instrumentu komplektu “Tiesībās balstīta pieeja, aptverot visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā” (SWD(2014)0152),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. februāra paziņojumu “Cilvēka cienīgu dzīvi visiem — nabadzības izskaušana un ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšana pasaulē” (COM(2013)0092),

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumu “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” (COM(2012)0492),

—

ņemot vērā Komisijas sabiedrisko apspriešanu, kas norisinājās no 2012. gada 15. jūnija līdz 15. septembrim saistībā ar ES nostājas “Ceļā uz attīstības regulējumu pēc 2015. gada” izstrādi,

—

ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgo ziņojumu “Eiropas Konsenss” (2),

—

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojumu “Attīstības politiku saskaņotība” (COM(2005)0134) un Ārlietu Padomes 2012. gada 14. maija 3166. sanāksmes secinājumus “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesiju (4),

—

ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Attīstības gadu (2015. gads) (5),

—

ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par Tūkstošgades attīstības mērķiem — satvara noteikšana laikposmam pēc 2015. gada (6),

—

ņemot vērā Ārlietu Padomes 2014. gada 19. maija secinājumus par tiesībās balstītu pieeju sadarbībai attīstības jomā, ietverot visas cilvēktiesības,

—

ņemot vērā Ārlietu Padomes 2013. gada 12. decembra secinājumus par nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības finansēšanu laikposmā pēc 2015. gada,

—

ņemot vērā ĀKK un ES 2014. gada 20. jūnija Kopīgo deklarāciju par Attīstības plānu laikposmam pēc 2015. gada,

—

ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2013. gada 25. jūnija secinājumus par visaptverošu programmu laikposmam pēc 2015. gada,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0037/2014),

A.

tā kā 2000. gadā sanāca kopā visas ieinteresētās personas ar uzdevumu nospraust Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), lai līdz 2015. gadam sasniegtu konkrētus nabadzības izskaušanas un attīstības mērķus;

B.

tā kā TAM ir palielinājuši informētību par globālās nabadzības izskaušanu kā steidzami risināmu jautājumu un globālās rīcības prioritāti; tā kā TAM sasniegšanas līmenis atšķiras — ir acīmredzami pozitīvi rezultāti galējas nabadzības mazināšanā, cīņā pret malāriju un tuberkulozi, dzeramā ūdens pieejamības uzlabošanā un nevienlīdzības mazināšanā attiecībā uz iestāšanos pamatskolā; tā kā regulējumā, kas paredzēts laikposmam pēc 2015. gada, ir pilnībā jānovērš daži TAM sasniegšanas trūkumi;

C.

tā kā novērtējumi par panākto progresu pašreizējo TAM sasniegšanā parādīja, ka jaunajā regulējumā izšķiroša nozīme ir ciešai saiknei starp nabadzības izskaušanu, cīņu pret nevienlīdzību un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, kā arī vienotu un vispārēju mērķu kopumu ar diferencētu pieeju;

D.

tā kā tiek prognozēts, ka pilsētās iedzīvotāju skaits palielināsies no pašreizējiem 3,6 mljrd. līdz vairāk nekā 6 mljrd. un lielākās pilsētas kļūs par megapilsētām ar vairāk nekā 100 milj. iedzīvotāju; tā kā pārmērīga urbanizācija apdraud ilgtspējīgu attīstību visos tās aspektos;

E.

tā kā 1994. gada Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību, kas notika Kairā, aicināja nodrošināt seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu, tostarp ģimenes plānošanas pieejamību; šajā sakarībā atgādina, ka 2013. gadā aptuveni 289 000 sieviešu nomira grūtniecības un dzemdību laikā; atgādina 5. TAM un nepieciešamību nodrošināt sievietēm efektīvas kontracepcijas un ģimenes plānošanas pieejamību, lai samazinātu māšu mirstību gandrīz par trešdaļu;

F.

tā kā nabadzības mazināšana ir nevienmērīga un nevienlīdzība starp valstīm un valstu iekšienē, kas ir palielinājusies gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, ir būtiska attīstības problēma, jo īpaši valstīs ar zemiem ienākumiem (LIC), kā arī valstīs ar vidējiem ienākumiem (MIC); tā kā 1,5 mljrd. cilvēku dzīvo nabadzībā un vienlaicīgi netiek ievēroti veselības, izglītības un dzīves standarti, jo īpaši konfliktu skartajās un nestabilajās valstīs;

G.

tā kā vardarbīgi konflikti un humanitārās krīzes joprojām turpina postoši ietekmēt attīstības centienus; tā kā sievietes ir neaizsargātākas militāros konfliktos un krīzēs;

H.

tā kā joprojām ir nepieciešami papildu centieni, lai uz pusi samazinātu badacietēju īpatsvaru, jo 162 milj. bērnu nesaņem pietiekamu uzturu; tā kā slēpto badu var definēt kā mikrouzturvielu trūkumu, kas var radīt neatgriezenisku ietekmi uz veselību un sociālekonomiskas sekas saistībā ar iedzīvotāju ražīguma samazināšanos;

I.

tā kā 2014. gads ir pasludināts par Starptautisko ģimenes lauksaimniecības gadu;

J.

tā kā 1986. gada Deklarācijā par tiesībām uz attīstību ir atzīts, ka attīstība ir viena no cilvēku pamattiesībām; tā kā Deklarācijā pausta apņemšanās izmantot “cilvēktiesībās balstītu” pieeju, ko raksturo visu cilvēktiesību (ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsonisko un politisko) ievērošana; tā kā Deklarācijā ir pausta arī apņemšanās stiprināt starptautisko sadarbību;

K.

tā kā klimata pārmaiņas un vides degradācija apdraud nabadzības samazināšanu, palielinot pašreizējo neaizsargātību, jo daudzas jaunattīstības valstis joprojām ir atkarīgas no lauksaimniecības un klimatam pakļautiem dabas resursiem, un nespēj pārvaldīt ar klimatu saistītos riskus; tā kā kopumā ir steidzami jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisija un jānodrošina taisnīgāka un ilgtspējīgāka dabas resursu pārvaldība;

L.

tā kā gūtie panākumi ar veselību saistīto TAM sasniegšanā ir lielā mērā balstīti uz agrākos gados veiktajām investīcijām pētniecībā un izstrādē; tā kā intelektuālā īpašuma tiesībām nevajadzētu kavēt pieeju zālēm par pieņemamu cenu;

M.

tā kā iespēja attīstīties agrā bērnībā un katra bērna, jaunieša un pieaugušā piekļuve iespējami augstākās kvalitātes izglītībai un apmācībai ir būtisks priekšnoteikums, lai novērstu ciklisko nabadzību un nevienlīdzību vairākās paaudzēs;

N.

tā kā progress dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanā ir bijis neliels; tā kā sievietes bieži cieš no diskriminācijas un vardarbības;

O.

tā kā visā pasaulē lielākoties sievietes un meitenes ir tās, kas dzīvo galējā nabadzībā, un tā kā dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības ir obligāts nosacījums, lai veiksmīgi īstenotu globālo regulējumu attīstības jomā laikposmam pēc 2015. gada; tā kā katru dienu pasaulē aptuveni 800 sieviešu mirst no komplikācijām grūtniecības un dzemdību laikā; tā kā 1994. gada Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību, kas notika Kairā, aicināja nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un tiesībām, kas var izrādīties dzīvību glābjoši;

P.

tā kā sievietes veido vairāk nekā pusi no migrantiem;

Q.

tā kā Āfrika uz pārējo pasauli eksportē ievērojami lielāku kapitālu, izmantojot nelikumīgas finanšu plūsmas, nekā tā saņem starptautiskās palīdzības un naudas pārvedumu veidā;

R.

tā kā jaunais ilgtspējīgas attīstības regulējums piedāvā iespēju nodrošināt plašu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vietējās varas iestāžu un valstu parlamentu iesaistīšanos;

S.

tā kā vairāk jaunu un cilvēka cienīgu darbvietu jārada tādēļ, lai reaģētu uz iedzīvotāju skaita pieaugumu pasaulē; tā kā privātajam sektoram ir nozīmīga loma darbvietu radīšanā gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs, un tādējādi tas var būt ļoti svarīgs partneris cīņā pret nabadzību, ja tiks izveidoti skaidri atbildības mehānismi un tiks ievēroti starptautiskie tiesību akti sociālās aizsardzības jomā;

T.

tā kā atbalstam joprojām ir liela nozīme nabadzības mazināšanā un tajā, kā funkcionē jaunattīstības valstis;

U.

tā kā iekšzemes resursu mobilizācija ir būtisks elements cīņā pret nabadzību un nevienlīdzību;

V.

tā kā ES un tās dalībvalstis ir lielākās attīstības palīdzības līdzekļu devējas un tādējādi tām būtu jāpaliek par dzinējspēku nākamajā ANO sarunu posmā, īpaši veicinot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, ievērojot vienlīdzību, nediskrimināciju, līdzdalību un iekļaušanu regulējuma izstrādē un īstenošanā;

W.

tā kā Padomes 2014. gada decembra secinājumos tiks noteikts saskaņots principu kopums un galvenie sarunu stratēģijas virzieni;

X.

tā kā LESD 208. pantā ir noteikts, ka nabadzības izskaušana ir ES attīstības politikas galvenais mērķis, kas vienlaikus nodrošina attīstības politikas saskaņotību,

1.

uzsver, ka pēdējos gados situācija pasaulē ir mainījusies, cita starpā ir notikušas pārmaiņas globālajā ekonomikas un politiskajā līdzsvarā, un ka — lai arī dažas jaunattīstības valstis un jaunietekmes ekonomikas ir piedzīvojušas būtisku ekonomikas izaugsmi, tās vēl joprojām saskaras ar lielu un aizvien pieaugošu nevienlīdzību; uzskata, ka ir vajadzīga jauna pieeja, kas aptver globālo pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot attīstības politikas saskaņotībai un globālo sabiedrisko labumu nodrošināšanai;

2.

atgādina — lai gan TAM pozitīvā iezīme ir tiešums, tie nebija saistīti ar fundamentāliem strukturālajiem faktoriem, un tas noveda pie nabadzības un nevienlīdzības; uzsver, ka globālajam regulējumam attīstības jomā pēc 2015. gada būtu jāmainās un jāpievēršas nabadzības un nevienlīdzības pamatcēloņiem un tādējādi jāpaveic iesāktais darbs pie pašreizējo TAM sasniegšanas;

3.

uzsver, ka TAM, kas nosprausti 2000. gadā, ir nesuši daudzus panākumus vidēja ienākumu līmeņa valstīs un jaunattīstības valstīs, bet progress ir bijis nevienmērīgs gan valstu iekšienē, gan valstu vidū, tādēļ šie rezultāti ir pareizi jāanalizē un jāapkopo gūtā pieredze, vienlaikus veidojot globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada;

4.

atgādina — lai gan pastāv ievērojamas atšķirības iedzīvotāju dzīves līmeņa ziņā, būtiski jautājumi, tādi kā cilvēktiesību pārkāpumi, nevienlīdzība, arī dzimumu nevienlīdzība, bruņoti konflikti un terorisms, klimata pārmaiņas, nepietiekams pārtikas nodrošinājums, īpašuma tiesību un tiesību uz zemi trūkums, migrācija, ierobežota piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītībai, demogrāfiskas pārmaiņas, resursu ierobežojumi, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, korupcija, krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, neilgtspējīga izaugsme, bezdarbs, kā arī finanšu un ekonomikas krīzes, joprojām rada ļoti sarežģītas un savstarpēji saistītas problēmas nākamajām desmitgadēm, tāpēc jārod jauni attīstības risinājumi, kas varētu radīt iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību visiem;

5.

uzsver, ka vides ilgtspēja ir prioritārs uzdevums, kura neizpildīšana apdraudētu visus cilvēces attīstības aspektus; jo īpaši atgādina, ka vides degradācija ir nopietns šķērslis galējas nabadzības un bada izskaušanas mērķa sasniegšanā; atgādina, piemēram, ka pastāvīgā nevienlīdzība un cīņa par ierobežotajiem resursiem ir tās, kas pamatā veicina konfliktus, badu, nedrošību un vardarbību, kuras savukārt ir pamatšķēršļi cilvēces attīstībai un centieniem nodrošināt ilgtspējīgu attīstību;

6.

uzsver, ka jaunajā regulējumā uz šīm problēmām būtu jāreaģē efektīvi un jārisina tādi svarīgi jautājumi kā cieņa pret ikvienu cilvēku, taisnīgums, vienlīdzība, laba pārvaldība, demokrātija, tiesiskums, miers un drošība, klimata pārmaiņas, katastrofu riska mazināšana un izturētspējas attīstība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, integrējoša un ilgtspējīga attīstība, īpašumtiesības, tiesības uz zemi, veselība un sociālā aizsardzība, izglītība, pētniecība un inovācijas un sieviešu, bērnu, jauniešu un minoritāšu tiesības;

7.

uzsver, ka jaunajam attīstības regulējumam pēc būtības jābūt universālam un piemērojamam visās valstīs, tostarp ES dalībvalstīs, un tādēļ tam ir jābūt atbilstīgam un taisnīgam gan pret attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm, vienlaikus ņemot vērā atšķirīgos valstu apstākļus, spējas, politiku un prioritātes; uzsver, ka jaunie pienākumi un to radītais slogs ir vienlīdzīgi, taču taisnīgi jāsadala starp visām valstīm; aicina ES noteikt, kādus konkrētus pasākumus un pienākumus tā var ierosināt, lai gan iekšzemē, gan starptautiskā līmenī ievērotu universāluma principu;

8.

uzsver, ka savstarpējai atbildībai un pārredzamībai visos līmeņos vajadzētu būt jaunā attīstības regulējuma pamatā un ka ir svarīgi, lai dalībvalstu valdības un citi dalībnieki, tostarp privātais sektors, būtu atbildīgi par regulējuma īstenošanu;

9.

aicina ES aktīvi virzīt šo procesu ar mērķi noteikt vienotu, visaptverošu un integrētu globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada un pauž gandarījumu par konsensu, ka jaunajā vispārējā attīstības plānā ir jāuzlabo veids, kā īstenot un atjaunot globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai;

10.

aicina ES aktīvi rīkoties, lai veidotu jaunu globālu partnerību, kas mobilizēs visas valstis, tostarp jaunietekmes ekonomikas, un visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp privāto sektoru, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās varas iestādes un valstu parlamentus;

11.

aicina ES uzņemties stingru, saskaņotu un vienotu nostāju gaidāmajās starpvaldību sarunās, ņemot vērā šajā rezolūcijā uzsvērtās prioritātes;

12.

atbalsta ANO Atklātās darba grupas secinājumus; tomēr uzskata, ka sistēmu, kas iezīmēta tās secinājumos, beigās varētu arī izveidot, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp nabadzības izskaušanu, cīņu pret nevienlīdzību un ilgtspējīgas attīstības trīs aspektiem, un nevis uz tiesībām balstītas pieejas vai uz vērienīgāku un inovatīvāku mērķu rēķina;

13.

uzsver, ka jaunajā globālajā regulējumā vajadzētu ietvert atbilstīgu iestāžu struktūru, risinot galvenos mērķus — nabadzības izskaušanu, cīņu pret nevienlīdzību un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, ar skaidriem norādījumiem par īstenošanas uzraudzību, un ka šajā struktūrā būtu arī jāatspoguļo jaunā regulējuma dažādo daļu sarežģītība un savstarpējās saiknes;

14.

uzskata, ka ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotība ir galvenais instruments, lai ieviestu regulējumu laikposmam pēc 2015. gada; šajā sakarībā aicina ES nodrošināt, ka nepieciešamās vadlīnijas, ietekmes novērtējums un uzraudzības un ziņošanas mehānismi ilgtspējīgas attīstības politikas saskaņotību regulējumā padara par realitāti;

15.

uzsver, ka vispārējā attīstības plāna laikposmam pēc 2015. gada universālums paredz stingrākas ES un tās dalībvalstu saistības; uzsver, ka gan ES ārējās, gan iekšējās politikas jomās ir jāatspoguļo globālā regulējuma jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi;

16.

atgādina, ka vispārējā attīstības plānā laikposmam pēc 2015. gada par galveno prioritāti joprojām jāuzskata nabadzības izskaušana un ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās ilgtspējas un ciešākas globālās partnerības savstarpēji saistīto pīlāru jautājumu risināšana;

17.

uzsver, ka nabadzības izskaušanai un cīņai pret nevienlīdzību kopā ar ilgtspējīgu attīstību jābūt pamattēmai jaunajā globālajā attīstības regulējumā laikposmam pēc 2015. gada; uzsver, ka regulējumam jābūt vērstam uz cilvēkiem un viena no tā galvenajām prioritātēm ir risināt tiesiskuma trūkuma jautājumu, izmantojot uz tiesībām balstītu pieeju, kuras mērķis ir samazināt nevienlīdzību valstīs un starp tām;

18.

uzskata, ka nevienlīdzība kavē attīstību un centienus samazināt nabadzību; atkārtoti uzsver, ka nabadzības izskaušana, vienlīdzība un ilgtspējīga attīstība ir iespējama tikai tad, ja tiek ņemtas vērā visu neaizsargāto grupu vajadzības un ja tiek veicināta vienlīdzīga piekļuve, ilgtspējīga resursu izmantošana un laba pārvaldība; aicina ES un tās dalībvalstis kā atsevišķu mērķi jaunajā regulējumā atbalstīt 10 ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā to ierosinājusi ANO Atklātā darba grupa;

19.

uzsver nepieciešamību nospraust mērķi par galējas nabadzības (USD 2 dienā) izskaušanu, lai regulējums patiesi nodrošinātu pārmaiņas;

20.

uzsver to, ka jaunajā regulējumā jāpievēršas nabadzības un nevienlīdzības daudzdimensiju aspektiem, kas neaprobežojas ar nepietiekamu ienākumu tematiku, bet cilvēkus aplūko ar cieņu un ņem vērā visas dzīves dimensijas, tostarp sociālo; uzsver, ka nabadzība nav jāvērtē pēc ienākumiem vien, bet papildus IKP ņemot vērā arī labklājības rādītājus;

21.

iesaka atbalstīt valsts pilnveidošanu, palielinot vispārējas un/vai nozaru atbalsta shēmas ar labas pārvaldības kritērijiem;

22.

uzsver, ka globalizētajā ekonomikā darbaspēka iespējas aizstāvēt savas intereses ir samazinājušās tirgus liberalizācijas rezultātā un tas apdraud to tiesību ievērošanu, kas minētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmā; attiecīgi mudina ES veidot tās tirdzniecības politikas stratēģiju tā, lai saglabātu un aizsargātu augstus sociālos un vides standartus, vienlaikus novēršot jebkādu sociālo un vides dempingu;

23.

uzsver, ka laba pārvaldība, ilgtspējīga attīstība, izaugsme un sociālās nevienlīdzības mazināšana ir savstarpēji cieši saistītas; uzsver, ka ir svarīgi veicināt vienlīdzīgas iespējas un tiesības, kā arī sociālo dialogu; aicina pieņemt plašāku nabadzības definīciju, salīdzinot ar to, kuras pamatā ir tikai un vienīgi IKP, un paredzēt plašākus progresa un labklājības pasākumus;

24.

uzsver spēcīgas un stabilas vidusšķiras izšķirošo ekonomisko un sociālo nozīmi; uzsver, ka politiskajā procesā ir ciešāk jāiesaista vidusšķira, tādējādi veicinot iekļaujošu izaugsmi;

25.

aicina veicināt ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību visās valstīs, gan attīstītajās, gan jaunattīstības, ilgtspējīgi izmantojot atjaunojamos dabas resursus un aizsargājot vidi;

26.

uzsver nepieciešamību veicināt ilgtspējīgu attīstību, līdzsvarojot reģionālo attīstību, veicinot arī mazāku pilsētu attīstību un novēršot lielpilsētu pārmērīgu augšanu;

27.

atzinīgi vērtē uz cilvēktiesībām balstītas pieejas iekļaušanu ilgtspējīgas attīstības mērķos, ko ierosinājusi ANO Atvērtā darba grupa; tomēr pauž bažas par to, ka līdz šim nav izvēlēta radikālāka pieeja, un uzsver, ka šāda pieeja ir ļoti būtiska, lai novērstu nabadzību, sociālo atstumtību un nevienlīdzību pašos pamatos;

28.

uzsver visu iedzīvotāju cilvēktiesību universālumu, nedalāmību un savstarpējo atkarību bez jebkādas diskriminācijas, sākot ar visu cilvēku pamattiesībām uz cienīgu attieksmi pret ikvienu cilvēku, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu un meiteņu cilvēktiesībām, tostarp vispārējai piekļuvei seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām, kā arī un migrantu un minoritāšu, tostarp LGBTI cilvēku un cilvēku, kas ir inficēti ar HIV, tiesību aizsardzībai; uzsver, ka jaunajā regulējumā ir svarīgi ievērot un veicināt personu ar invaliditāti tiesības;

29.

aicina ES uzsvērt, cik svarīgi darba plānā laikposmam pēc 2015. gada par prioritāti noteikt atbilstoša tiesiskā regulējuma pieņemšanu un piemērošanu, kā arī to, ka valstu un vietējā politikā būtu jāapkaro korupcija un nesodāmība, nodrošinot piekļuvi objektīvām un neatkarīgām tiesu iestādēm un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši attiecībā pret atstumtām grupām, kā arī cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību; uzsver, ka globālajā regulējumā attīstības jomā laikposmam pēc 2015. gada jānodrošina laba pārvaldība, demokrātija un tiesiskums;

30.

aicina ES kāpināt centienus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka gaidāmajās starpvaldību sarunās uz cilvēktiesībām balstīta pieeja un tiesības uz attīstību kļūst par globālā regulējuma attīstības jomā laikposmam pēc 2015. gada pamatjēdzieniem, un tāpēc uz cilvēktiesībām balstītas pieejas pīlāri — universālums un nedalāmība, nediskriminācija un vienlīdzība, atbildība un tiesiskums, līdzdalība un iekļaušana — tiek iekļauti attīstības regulējuma plānošanā, īstenošanā un pārraudzībā; uzsver to, cik svarīgi ir kā atsevišķu mērķi jaunajā regulējumā saglabāt 16 ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā to ierosinājusi ANO Atklātā darba grupa;

31.

uzskata, ka globālajā regulējumā laikposmam pēc 2015. gada būtu pienācīgi jāatspoguļo Jaunais kurss iesaistei nestabilās valstīs un miera un valsts veidošanas mērķi, par kuriem ir panākta vienošanās Pusanā; uzsver, ka jaunajā regulējumā īpaša uzmanība jāvelta nestabilām valstīm; atzinīgi vērtē to, ka miermīlīgu sabiedrību veidošana ir viena no ES prioritātēm un ka tā attīstās kā svarīgs elements jaunajā regulējumā; uzskata arī, ka ir svarīgi iesaistīties strukturālās, intensīvās un ilgtermiņa partnerattiecībās, kurās par prioritāti ir noteikta drošības sektora reforma, tiesiskuma nodrošināšana un demokrātiskas iestādes;

32.

uzsver, ka jaunajā regulējumā jāpievēršas konfliktu un nestabilitātes cēloņiem; aicina Eiropas iestādes ieviest efektīvākas procedūras, risinot pēckonflikta situācijas, un pieņemt stratēģiju, kas ļautu ar palīdzību attīstības jomā pēc iespējas efektīvāk atbalstīt drošības mērķu sasniegšanu;

33.

stingri nosoda nepietiekami veiktās kriminālvajāšanas un sodīšanas konfliktu apgabalos, jo īpaši attiecībā uz seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm; uzsver nepieciešamību jaunajā globālajā regulējumā kāpināt centienus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, kuri cietuši bruņotos konfliktos, uzlabot psiholoģiskā atbalsta pieejamību, jo īpaši sievietēm un bērniem, un stiprināt saikni starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību;

34.

atzīst sieviešu nozīmīgo ieguldījumu konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas centienos un tādēļ prasa īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325, lai nodrošinātu sieviešu līdzdalību konfliktu risināšanā un demokrātijas veidošanā;

35.

uzskata, ka globālajā attīstības regulējumā laikposmam pēc 2015. gada klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem kā transversālam jautājumam jābūt efektīvi integrētiem redzamā un vērienīgā veidā; atbalsta plašu pasākumu klāstu, lai pievērstos klimata pārmaiņu ietekmei un nodrošinātu labāku nākotni jaunajām paaudzēm, tostarp pakāpeniski atceļot subsīdijas, kas kaitē videi; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējīgiem energoresursiem, jo tas ir svarīgi klimata pārmaiņu mazināšanai;

36.

uzsver, ka integrācijas process nedrīkst novest pie oficiālās attīstības palīdzības novirzīšanas klimata politikai, kura tieši nenodrošina nabadzības mazināšanu;

37.

uzskata, ka daudzas nabadzīgās kopienas jau saskārušās ar klimata pārmaiņām, kaut arī ir pie tām vismazāk vainojamas; atgādina, ka ir steidzami jārīkojas attiecībā uz emisijas samazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot stratēģijām, kurās nav paredzēts izmantot oglekli; uzsver, ka virzība uz ekonomiku, kas ir energoefektīva un izmanto atjaunojamos enerģijas avotus, var palīdzēt izskaust nabadzību; uzskata, ka ES būtu jāatbalsta vispārēja piekļuve atjaunojamiem, uzticamiem un ekonomiski pieejamiem energoapgādes pakalpojumiem;

38.

atzinīgi vērtē to, ka klimata pārmaiņu mazināšana un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana, tostarp okeānu un jūru, kā arī bioloģiskās daudzveidības un mežu saglabāšana, ir plaši atspoguļota un integrēta Atklātās darba grupas noslēguma dokumentā;

39.

uzsver, cik svarīgi jaunajā regulējumā ir iekļaut humānās palīdzības, kapacitātes palielināšanas, novēršanas un augšupējas dalības pasākumus, lai efektīvi mazinātu katastrofu risku un uzlabotu izturētspēju; uzsver nepieciešamību stiprināt starptautisko atbalstu, koordināciju un resursus ārkārtas reaģēšanas, atjaunošanas un reorganizācijas situācijās pēc katastrofas;

40.

atzīst sieviešu būtisko nozīmi ilgtspējas veicināšanā un tāpēc aicina dzimumu līdztiesības principu integrēt vides un klimata pārmaiņu politikā, lai mazinātu dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi resursiem, kas nodrošina pielāgošanos klimata pārmaiņām, un to kontroli;

41.

atzinīgi vērtē to, ka nodrošinājums ar pārtiku un uzturu jaunajā globālajā attīstības regulējumā ir iekļauts kā prioritāte, un atzinīgi vērtē to, ka bada novēršana, pārtikas nodrošinājuma panākšana un labāks uzturs ir iekļauti kā atsevišķs mērķis un tiek veicināta Atklātās darba grupas noslēguma dokumentā minētā ilgtspējīgā lauksaimniecība; atzīst sieviešu īpašās vajadzības saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, kas ir jāņem vērā, izstrādājot jauno regulējumu;

42.

uzsver to, cik svarīgi ir pievērsties saiknei ar ilgtspējīgas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktivitātes paaugstināšanu, kas ved pie mazākiem pārtikas zudumiem un atkritumiem, nodrošina dabas resursu pārredzamu pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām;

43.

norāda, ka zemes lietošanas nostiprinājums sīkražotājiem, kurā būtu ņemtas vērā tradicionālās zemes izmantošanas tiesības, gan stimulē vietējo ekonomiku, gan uzlabo nodrošinātību ar pārtiku;

44.

uzskata, ka ir jāiet tālāk par nodrošinātību ar pārtiku, un uzskata tiesības uz pārtiku par cilvēka pamattiesībām, lai varētu noteikt skaidru bada izskaušanas mērķi un līdz 2025. gadam atbrīvoties no tādas apkaunojošas parādības kā bads; uzsver, ka centienos izskaust badu un uztura trūkumu, kā arī tādu parādību kā “slēptais bads”, būtu īpaši jāpievēršas bērniem un ar krūti barojošām sievietēm;

45.

uzsver, ka ir svarīgi īstenot Rio+20 saistības attiecībā uz augsnes degradāciju visās valstīs un FAO vadlīnijas par tiesībām uz pārtiku un par zemes īpašumtiesībām; uzsver, cik saistībā ar zemes piesavināšanās novēršanu svarīga ir pasaules mēroga laba pārvaldība;

46.

uzsver nepieciešamību stiprināt labu pārvaldību zemes īpašuma jautājumos un aizsargāt zemi pret arvien pieaugošo risku, ka to var sagrābt uzņēmumu grupas;

47.

norāda, ka ir svarīgi apsvērt jautājumu par vispārēju piekļuvi drošam dzeramajam ūdenim, par sanitāriju un integrētu ūdens resursu apsaimniekošanu; uzsver nepieciešamību rīkoties tā, lai samazinātu bīstamu ķīmisko vielu izmantošanu un novērstu piesārņojumu;

48.

uzskata, ka veselības aprūpes nozare ir būtiska sabiedrības ekonomikas un sociālajai attīstībai; tādēļ aicina ES jaunajā globālajā regulējumā sekmēt vienlīdzīgu, vispārēju un ilgtspējīgu veselības aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot izmaksu ziņā pieejamai bērnu un māšu veselības aizsardzībai un aprūpei, iekļaujot tajā vērienīgu mērķi, cik vien tas iespējams, izskaust māšu, jaundzimušo un bērnu mirstību, kā arī izskaust AIDS, tuberkulozes, malārijas un citu infekcijas slimību epidēmijas;

49.

atzīst veselību par vienu no cilvēktiesībām; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot universālu piekļuvi higiēnai un augstas kvalitātes veselības aprūpei un apdrošināšanai, arī seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem; aicina ES saistībā ar veselības aizsardzības sistēmu pievērst īpašu uzmanību tam, lai novērstu atstumtību un diskrimināciju, kas vērsta pret visneaizsargātākajām grupām;

50.

uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt darbu un uzlabot piekļuvi ūdenim, sanitārijai un higiēnai, kas ir transversāls jautājums, kurš ietekmē citu mērķu sasniegšanu plānā laikposmam pēc 2015. gada, tostarp veselības, izglītības un dzimumu līdztiesības jomā;

51.

uzsver, ka izglītība ir panākumu atslēga, lai attīstītu pašpietiekamas sabiedrības; mudina jaunajā globālajā attīstības regulējumā aplūkot kvalitatīvu izglītību visos līmeņos un pievērsties jautājumam par piekļuvi izglītībai ārkārtas un krīzes situācijās; uzsver nepieciešamību veicināt pilsonisko līdzdalību, pilnībā izmantojot pilsoniskās un politiskās tiesības, kā arī uz zināšanām balstītas un novatoriskas sabiedrības veidošanu;

52.

mudina Komisiju regulējumā laikposmam pēc 2015. gada atbalstīt prioritāti izskaust nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai un iekļaut īpašus pasākumus, lai sasniegtu nelabvēlīgā stāvoklī esošas personas un grupas, kuras pakļautas diskriminācijas riskam;

53.

atzinīgi vērtē to, ka Atklātās darba grupas noslēguma dokumentā sieviešu un meiteņu iespēju veicināšana un dzimumu līdztiesības nozīme ir atzītas par prioritāti, ņemot vērā sieviešu nozīmīgo lomu jaunajā globālajā attīstības regulējumā; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt Atklātās darba grupas aicinājumu noteikt dzimumu līdztiesību kā atsevišķu mērķi, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesības integrāciju visos mērķos, un veicināt tādu vērienīgu mērķu iekļaušanu, kas saistīti ar sieviešu un meiteņu tiesībām, un aktīvi īstenot šos mērķus;

54.

atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir jaunajā regulējumā paredzēt novērst jebkādu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm; uzsver, cik svarīgi ir novērst jebkādus diskriminējošus tiesību aktus un praksi; mudina ES jaunajā globālajā regulējumā kā vienu no galvenajām prioritātēm cilvēktiesību jomā noteikt jebkādas vardarbības, piemēram, vardarbības ģimenē, cilvēku tirdzniecības, seksuālās izmantošanas un seksuālās uzmākšanās, un jebkādu kaitīgo darbību izskaušanu, tostarp bērnu, agrīno vai piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

55.

uzskata, ka vispārējam plānam laikposmam pēc 2015. gada būtu jāsniedz skaidrs vēstījums par sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

56.

uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum gan sievietēm, gan vīriešiem, kā arī visur vienlīdzīgu samaksu par vienādu darbu; atzīst, ka ir jāaizsargā to sieviešu tiesības palikt darba tirgū, kurām ir bērni;

57.

uzsver, cik svarīgi ir veicināt meiteņu iespējas iegūt jebkura līmeņa izglītību un novērst dzimumu šķēršļus attiecībā uz izglītību;

58.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vispārēju piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, piemēram, ģimenes plānošanai, arī seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām;

59.

norāda uz nepieciešamību izveidot efektīvus īpašus aizsardzības pasākumus, kas paredzēti migrantēm, un atzīst to, cik svarīgas ir sieviešu tiesības pārvietoties un integrēties jaunā kultūrā;

60.

uzsver to, ka integrējoša un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme kopā ar kvalitatīvu darbvietu radīšanu un resursu izmantošanas efektivitāti ar virzību uz ilgtspējīgāku patēriņa un ražošanas modeli un klimata pārmaiņu mazināšanu ir ļoti svarīgi, lai regulējums laikposmam pēc 2015. gada gūtu panākumus; uzskata, ka kvalitatīvu rādītāju noteikšana būs izšķiroša, lai pārraudzītu gan attīstības progresa iekļautības un ilgtspējas līmeni, gan apmēru, kādā tiek risinātas visnelabvēlīgākajā situācijā esošo un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzības;

61.

uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt to, cik lielā mērā ekonomikas attīstība skar visnelabvēlīgākajā situācijā esošās un neaizsargātākās iedzīvotāju grupas un kā atalgojums mainās atkarībā no ražīguma pieauguma; atgādina, ka valsts ir atbildīga par sociālo pamatpakalpojumu nodrošināšanu tās iedzīvotājiem, tādējādi veicinot nabadzības izskaušanu; uzskata, ka jaunattīstības valstīs ir būtiski noteikt sociālās aizsardzības minimumu un regulēt minimālo algu;

62.

aicina ES nodrošināt uzņēmējdarbībai, tirdzniecībai, investīcijām un inovācijām labvēlīgu vidi, kas veicinās nevienlīdzības mazināšanu un stiprinās sociālo taisnīgumu;

63.

uzsver, ka jaunajā globālajā attīstības regulējumā jāparedz pakāpeniska bērnu darba izskaušana;

64.

aicina izstrādāt jaunu globālo regulējumu, kas radītu taisnīgākas un ilgtspējīgākas tirdzniecības sistēmas, kuru pamatā būtu dialogs, pārredzamība un cieņa, nolūkā panākt lielāku vienlīdzību starptautiskajā tirdzniecībā; uzskata, ka “Fair Trade” ir piemērs tādai veiksmīgai partnerībai, kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās personas visā pasaulē un dažādos piegādes ķēdes posmos un kura nodrošina nelabvēlīgākā situācijā esošo ražotāju, jo īpaši sieviešu, piekļuvi tirgum, garantē ilgtspējīgus iztikas līdzekļus, ievēro darba standartus, izskauž bērnu darbu un veicina videi labvēlīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un ražošanas metodes;

65.

uzsver nepieciešamību pēc jauna globālā regulējuma, lai veicinātu vispārēju pārredzamu, uz noteikumiem balstītu, atvērtu, nediskriminējošu un taisnīgu daudzpusējās tirdzniecības sistēmu PTO ietvaros; aicina ES pārskatīt tās stratēģiju par ilgtspējīgas attīstības politiku, iekļaujot tajā godīgu tirdzniecību;

66.

aicina atbalstīt videi nekaitīgas iniciatīvas, piemēram, “zaļo” darbvietu izveidi;

67.

uzsver, ka ir svarīgi jaunajā globālajā regulējumā pievērsties jauniešu bezdarba jautājumiem;

68.

uzsver, ka privātais sektors var būt galvenais virzītājspēks ceļā uz iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, ņemot vērā galvenos attīstības principus, piemēram, cilvēktiesības, darba tiesības, korporatīvās atbildības un pārredzamības mehānismus, sociālo dialogu un pienākumus vides jomā; aicina ES atbalstīt tādu regulatīvo sistēmu veidošanu, kas samazinātu birokrātiju, sekmētu labu pārvaldību, cīņu pret kukuļošanu un korupciju un veicinātu darbvietu radīšanu; uzstāj uz nepieciešamību ar juridiski saistošiem noteikumiem uzlabot daudznacionālo uzņēmumu sociālo atbildību; šajos apstākļos uzskata, ka privātajam sektoram jābūt vienam no galvenajiem integrējošas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes veicinātājiem;

69.

aicina paredzēt pārredzamus un taisnīgus noteikumus attiecībā uz piekļuvi vietējiem un starptautiskajiem tirgiem un nodrošināt vienādas iespējas visām ieinteresētajām personām;

70.

norāda, ka korporatīvajai sociālajai atbildībai jābūt svarīgam elementam jaunajā regulējumā;

71.

aicina ES nodrošināt visās privātā sektora palīdzības plūsmās attīstības efektivitātes principu ievērošanu un nodrošināt, ka privātais sektors jaunattīstības valstīs cenšas pasargāt cilvēkus no nabadzības;

72.

atzinīgi vērtē Padomes ieteikumu likt lielāku uzsvaru uz atbalstu MVU, izveidojot labvēlīgu vidi mazo uzņēmumu īpašniekiem un atvieglojot piekļuvi finansējumam un apmācībām;

73.

jo īpaši atbalsta sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas tālāku virzību attīstības sadarbības jomā; aicina izveidot jaunus instrumentus, kas veicina labāku sadarbību starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attīstītajās valstīs un jaunattīstības valstīs;

74.

mudina ES plānā laikposmam pēc 2015. gada par prioritāti noteikt fiskālo taisnīgumu un vietējo resursu mobilizāciju, jo tam būtu izšķiroša nozīme sabiedrības pārveidošanā, nabadzības izskaušanā un nevienlīdzības mazināšanā;

75.

uzsver — atzīstot, ka jaunajā regulējumā ir nepieciešama uz līdzdalību balstīta pieeja, kuras mērķis ir iesaistīt dalībniekus visos līmeņos, — pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp sieviešu organizāciju, izšķirošo nozīmi attiecībā uz sieviešu galveno lomu globālajā attīstībā, jo viņas padara iespējamu attīstību un veicina universālumu, vienlīdzību, iekļautību, pārskatatbildību un pārredzamību; uzsver, ka ir svarīgi iesaistīties dialogā ar vietējām organizācijām un atvieglot iedzīvotāju un kopienu tiešu piedalīšanos;

76.

uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi tiesiskuma, taisnīguma, cilvēktiesību un demokrātisko principu veicināšanā, jo īpaši valstīs, kur valsts veidošana ir tās sākumposmā un valsts un valdību spējas ir ierobežotas;

77.

uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt vietējās varas iestādes un valstu parlamentus attīstības plānošanā, īstenošanā un finansiālās palīdzības piešķiršanā; uzsver, ka tas parasti prasa patiesu līdzdarbošanos jau agrīnā izstrādes posmā un ka, paturot to prātā, ir jāatzīst un jāuzlabo decentralizēts publiskais atbalsts;

78.

mudina dalībvalstis pildīt savas saistības un atvēlēt vismaz 0,7 % no NKI oficiālajai attīstības palīdzībai un vismaz 0,2 % vismazāk attīstītajām valstīm un citām ļoti neaizsargātām valstīm; aicina ES īstenot saskaņotu un visaptverošu starptautisku pieeju finansējumam pēc 2015. gada; atkārtoti uzsver nepieciešamību turpināt cieši sadarboties ar citiem līdzekļu devējiem, lai turpinātu ieviest inovatīvus finanšu mehānismus, piemēram, finanšu darījumu nodokli;

79.

uzsver, ka ir svarīgi ievērot atbildības principu attīstības jomā; uzsver nepieciešamību sekmēt politisko dialogu starp līdzekļu devējiem un partnervalstīm;

80.

atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka oficiālajai attīstības palīdzībai jāpaliek galvenajam elementam Eiropas sadarbības politikā, kuras mērķis ir izskaust nabadzību;

81.

aicina ES novērtēt apvienošanas mehānismus, lai nodrošinātu to pārredzamību un pārskatatbildību un nepārprotami veicinātu ilgtspējīgu attīstību; prasa Komisijai publicēt vadlīnijas, kas balstītas uz saskaņotām nabadzības mazināšanas stratēģijām;

82.

atkārtoti aicina padarīt cīņu pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzēm, nelikumīgām kapitāla plūsmām un ļaunprātīgām nodokļu struktūrām par galveno prioritāti attīstības finansēšanā; atgādina, ka aplēses liecina, ka jaunattīstības valstis pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējušas gandrīz USD 6 trilj. nelikumīgās finanšu plūsmās, kas ievērojami pārsniedz minētajā laikposmā piešķirtās oficiālās attīstības palīdzības summu, un tāpēc uzsver, ka ir svarīgi uzlabot pārredzamību un labu globālo pārvaldību;

83.

aicina ES pēc iespējas sekmēt publiskā un privātā sektora partnerību un noteikt par prioritāti privātā sektora pieredzes, speciālo zināšanu un pārvaldības sistēmu apvienošanu partnerībā ar publiskiem resursiem;

84.

aicina ES arī turpmāk atbalstīt jaunattīstības valstis to centienos palielināt valsts un privātā sektora vietējos resursus un palīdzēt ieviest godīgas, ilgtspējīgas un taisnīgas nodokļu sistēmas, kas varētu mazināt nabadzību un atkarību no palīdzības;

85.

uzsver, ka viegli pieejami, detalizēti un ticami dati ir ļoti svarīgi, lai izstrādātu piemērotu rīcībpolitiku attiecībā uz jauno regulējumu un lai valdībām un starptautiskajai sabiedrībai varētu pieprasīt pārskatatbildību;

86.

uzsver nepieciešamību pēc stingriem pārskatatbildības mehānismiem, lai nodrošinātu, ka gan attīstītās, gan jaunattīstības valstis pilda savas saistības un efektīvi risina nabadzības un ilgtspējas izaicinājumus, kam pievēršas regulējums laikposmam pēc 2015. gada; uzsver, ka regulējumam jābūt pamatotam ar pierādījumiem un jāietver finanšu mērķi un stingri uzraudzības un pārskatatbildības mehānismi visos līmeņos; atgādina, ka uzraudzības mehānismos būtu jāiekļauj izvērtēšanas process, kas pamatojas uz atklātību un pārredzamību;

87.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Atvērtās darba grupas par ilgtspējīgas attīstības mērķiem vadītājam.