EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015TN0149

Lieta T-149/15: Prasība, kas celta 2015. gada 26. martā – Ben Ali/Padome

OV C 262, 10.8.2015, p. 27–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

10.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 262/27


Prasība, kas celta 2015. gada 26. martā – Ben Ali/Padome

(Lieta T-149/15)

(2015/C 262/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sirine (Cyrine) Bent Zine El Abidine Ben Haj Hamda Ben Ali (Tunisa, Tunisija) (pārstāvis – SMaktouf, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atcelt Padomes 2011. gada 31. janvāra Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 62. lpp.), un Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 31, 1. lpp.), kuri ir tikuši regulāri atjaunināti (1) un grozīti (2) (turpmāk tekstā – “apstrīdētie tiesību akti”), ciktāl tajos ir norādīta prasītāja;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītāja apgalvo, ka iemesli sankciju noteikšanai vairs neesot pamatoti, ņemot vērā politiskās izmaiņas Tunisijā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītāja apgalvo, ka valstī pret viņu uzsāktais kriminālprocess esot ticis īstenots novēloti un ka tāpēc nevar apgalvot, ka pārkāpumi, par kuriem tika noteiktas sankcijas, tika “pienācīgi” izmeklēti.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pietiekams pamatojums. Prasītāja uzskata, ka Padomes sniegtajā pamatojumā, lai pamatotu prasītājas iekļaušanu sarakstā, tika vienīgi atkārtoti sankciju noteikšanas iemesli.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas pamattiesības. Prasītāja uzskata, ka attiecībā pret viņu esot patvaļīgi piemēroti pasākumi ar mērķi atvieglot īpašuma konfiskāciju nākotnē. Tāpēc viņa atsaucas uz īpašumtiesību un nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītāja apgalvo, ka Padomes izvirzītie iemesli, kā arī valsts tiesību normas, uz kurām šie iemesli ir balstīti, neatbilst sankciju noteikšanas iemesliem.


(1)  Padomes 2012. gada 27. janvāra Lēmums 2012/50/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 27, 11. lpp.), un Padomes 2013. gada 31. janvāra Lēmums 2013/72/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 32, 20. lpp.).

(2)  Padomes 2014. gada 30. janvāra Lēmums 2014/49/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 38. lpp.), un Padomes 2014. gada 30. janvāra Īstenošanas Regula (ES) Nr. 81/2014, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 31.1.2014, 2. lpp.).


Top