—

Komisijai nebija kompetences pieņemt Pamatnostādnes, jo Eiropas likumdevējs ir ierobežojis kompetenci enerģētikas jomā. Saskaņā ar LESD 194. pantu tehnoloģiski neitrālās atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmas nevar tikt noteiktas dalībvalstīm, jo tās ietekmē to suverēnās enerģētikas tiesības. Eiropas Komisija nav ES likumdevējs un nevar izmantot pamatnostādnes, lai pieņemtu “kvazilikumdošanas aktus”, kas ir pretrunā ES sekundāro tiesību aktiem, piemēram, Atjaunojamās enerģijas Direktīvai 2009/28/EK.

—

Pieņemot Pamatnostādnes, Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un tādējādi nav izpildījusi būtisku procesuālu prasību. Ne pašās Pamatnostādnēs, ne Ietekmes novērtējumā nav atrodams pietiekams pamatojums politikas izvēlei, saskaņā ar kuru visām dalībvalstīm principā ir jāpieņem tehnoloģiski neitrāla, konkurenci īstenojoša izsoļu sistēma, lai atbalstītu atjaunojamo enerģiju.

—

Komisija ar Pamatnostādnēm vēl pārkāpj samērīguma principu, jo ar Pamatnostādnēm tiek piedāvāti instrumenti, kas nav atbilstoši paziņotajiem mērķiem veicināt ES atjaunojamās enerģijas mērķus, samazinot kropļojošās sekas. Neviens no šiem instrumentiem nav samērīgs un tie patiešām rada pārmērīgu apgrūtinājumu gan dalībvalstīm, kurām gandrīz visām būs jāreformē savas atjaunojamās enerģijas atbalsta shēmas, gan privātpersonām, kurām būs jāuzņemas papildus administratīvs slogs, kuru izraisa piedalīšanās konkurenci īstenojošās izsoļu procedūrās.

—

Ar Pamatnostādnēm Komisija ir nepareizi izmantojusi savas pilnvaras. Ar Pamatnostādnēm Komisija mēģina būt likumdevējs jomās, kurās ES likumdevējam nav kompetences, un norādot, ka pasākumu, kas pēc sava rakstura ir vērsti uz atbalsta atjaunojamajai enerģijai ES saskaņošanu, tikšot izmantoti, lai nodrošinātu noteiktu valsts atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu.