17.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 409/14

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (“Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs normas izpratnē jēdzienā “informācijas sabiedrības pakalpojumi” ietilpst pakalpojumi, ar kuriem tiek sniegta informācija tiešsaistē, par kuriem pakalpojumu sniedzējs saņem atlīdzību nevis no pakalpojuma saņēmēja, bet gan ar ienākumiem no reklāmām, kuras tiek izplatītas tīmekļa vietnē;

2)

Direktīvai 2000/31 nav pretrunā, ka tādā lietā kā pamatlieta tiek piemērots civiltiesiskās atbildības regulējums par goda un cieņas aizskārumu;

3)

Direktīvas 2000/31 12.–14. pantā paredzētie civiltiesiskās atbildības ierobežojumi neattiecas uz preses izdevējsabiedrību, kurai pieder tīmekļa vietne, kurā ir publicēta avīzes elektroniskā versija, ja turklāt šīs sabiedrības ienākumi tiek gūti no šajā vietnē izplatītās komercreklāmas, ja vien tai ir zināma informācija, kuru tā publicē, un tā veic kontroli pār to neatkarīgi no tā, vai piekļuve minētajai vietnei ir maksas vai bezmaksas;

4)

Direktīvas 2000/31 12.–14. pantā paredzētie atbildības ierobežojumi ir piemērojami starp privātpersonām jautājumos par civiltiesisko atbildību goda un cieņas aizskāruma dēļ, tiklīdz ir izpildīti minētajos pantos minētie nosacījumi;

5)

ar Direktīvas 2000/31 12.–14. pantu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam nav atļauts iebilst pret to, ka pret viņu tiek uzsākta civiltiesiskās atbildības tiesvedība, un tātad iebilst arī pret valsts tiesas noteiktiem pagaidu pasākumiem. Pakalpojumu sniedzējs var atsaukties uz šajos pantos paredzētajiem atbildības ierobežojumiem saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir nodrošināta to transponēšana, vai tās neesamības gadījumā –, lai tiktu veikta tiem atbilstoša interpretācija. Turpretī tādā lietā kā pamatlietas strīds ar pašu Direktīvu 2000/31 nav noteikti pienākumi privātpersonām un tātad prasībā pret privātpersonām uz šo direktīvu kā tādu nevar atsaukties.