11.1.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/4

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) 2. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojums, ko veido pa kabeli pieejamas pamatpaketes nodrošināšana un par kuru tiek prasīta gan pārraidīšanas izmaksu segšana, gan arī atlīdzība raidorganizācijām un kolektīvajām autortiesību pārvaldīšanas sabiedrībām saistībā ar to darbu satura apraidi, ietilpst jēdzienā “elektronisko komunikāciju pakalpojums” un līdz ar to ietilpst gan šīs direktīvas, gan Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/66/EK par personu datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju nozarē, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kuras veido jauno tiesisko regulējumu, kurš ir piemērojams elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, materiālajā piemērošanas jomā, ciktāl šis pakalpojums galvenokārt ietver televīzijas signālu pārraidīšanu kabeļtelevīzijas tīklā līdz galapatērētāja uztveršanas terminālim;

2)

šīs direktīvas ir jāinterpretē tādējādi, ka no to transponēšanas termiņa beigām saskaņā ar tām tādai vienībai, par kuru ir runa pamatlietā un kurai nav valsts pārvaldes iestādes statusa, nav atļauts regulēt tarifus, kas tiek piemēroti galapatērētājam par pa kabeli pieejamās paketes piegādi;

3)

šīs pašas direktīvas ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, par kādiem ir runa pamatlietā, un ņemot vērā lojālas sadarbības principu, ar tām vienībai, kurai nav valsts pārvaldes iestādes statusa, nav atļauts atsaukties uz klauzulu, kura ir līgumā, kas noslēgts pirms jaunā tiesiskā regulējuma, kas ir piemērojams elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, pieņemšanas un ar kuru tiek ierobežota šī piegādātāja brīvība noteikt tarifus, pret pa kabeli pieejamu pamatpakešu piegādātāju.