30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/33

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai to valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politiku. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu apņēmību sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (3) par Vācijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza savu atzinumu par Vācijas stabilitātes programmu 2012.–2016. gadam.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2013. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (4), 2012. gada 28. novembrī pieņēma otro brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā Vācija nebija noteikta kā vienai no dalībvalstīm, par kurām paredzēts izstrādāt padziļinātu pārskatu.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Vācija 2013. gada 12. aprīlī iesniedza savu 2013. gada valsts reformu programmu un 2013. gada 17. aprīlī – savu stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2017. gadam. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(9)

Pamatojoties uz stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka valsts finanšu stāvoklis Vācijā kopumā ir bijis stabils un vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM) ir sasniegts. Programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Stabilitātes programmā sniegtās makroekonomikas prognozes kopumā atbilst Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēm attiecībā uz ekonomikas izaugsmes tempu un modeli 2013. un 2014. gadā, kā arī Komisijas aplēsei par Vācijas vidēja termiņa potenciālo izaugsmes rādītāju. Stabilitātes programmā ietvertās budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu VTM sasniegšanu. Stabilitātes programmā ir saglabāts iepriekšējais VTM -0,5 % no IKP apmērā. VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Vācija sasniedza strukturālu budžeta pārpalikumu un tātad arī VTM 2012. gadā. Saskaņā ar stabilitātes programmu (pārrēķinātā) (5) strukturālā bilance arī 2013. un 2014. gadā būs pozitīva, kas kopumā atbilst Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozei, un tādējādi ir sniegusi automātiskiem stabilizatoriem iespēju brīvi darboties. Vācija 2012. gadā arī izpildīja Stabilitātes un izaugsmes pakta izdevumu kritēriju. Saskaņā ar stabilitātes programmā sniegto informāciju valsts izdevumu pieauguma rādītājs, atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, 2013. gadā pārsniegs izdevumu kritēriju, bet 2014. gadā – atbildīs tam. Saskaņā ar stabilitātes programmu paredzēts, ka kopējais parāds 2013. gadā saruks līdz 80½ % no IKP un saglabās lejupejošu tendenci pēc tam.

Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas 2011. gadā Vācijā ir pārejas laiks attiecībā uz atbilstību parāda kritērijam un 2012. gadā guva ievērojamus panākumus ceļā uz atbilstību parāda kritērijam. Ja stabilitātes programma tiks īstenota, kā paredzēts, tā 2013. gadā gūs arī ievērojamus panākumus ceļā uz atbilstību parāda kritērijam un parāda samazināšanas kritērijs tiks sasniegts pārejas laika beigās 2014. gadā. Kopumā budžeta deficīta un parāda mērķi šķiet reālistiski.

(10)

Vācija veica tikai nelielus centienus, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā. Iepriekš veikto reformu centieni veselības aprūpes nozarē un šā gada ilgtermiņa aprūpes reforma, šķiet, nav pietiekami, lai apturētu nākotnē paredzamo izmaksu palielināšanos. Vācija, šķiet, veiksmīgi pilda valsts mērķi attiecībā uz izglītības un pētniecības izdevumiem, bet tai būtu jāparedz vēl vērienīgāki turpmāki mērķi, lai panāktu visnovatoriskākās valstis.

(11)

Vācija nepietiekami izmanto izaugsmei labvēlīgus ieņēmumu avotus. Samazinātās PVN likmes (pašlaik 7 %) piemērošanu samērā plašam preču un pakalpojumu klāstam varētu ierobežot, un varētu pārskatīt PVN administrēšanu tādā veidā, lai palielinātu efektivitāti, uzlabotu nodokļu iekasēšanu un apkarotu krāpniecību. Ieņēmumi no regulāriem īpašuma nodokļiem Vācijā ir īpaši mazi – 0,5 % no IKP 2011. gadā, pretēji 1,3 % ES 27 dalībvalstīs., Tas var sniegt iespēju palielināt ieņēmumus no pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (Grundsteuer), jo īpaši, no jauna novērtējot nodokļu bāzi.

(12)

Kopš pagājušā gada ieteikuma ir gūti daži panākumi konstitūcijā iekļautā līdzsvarota budžeta noteikuma (parādu ierobežojuma) īstenošanā. Tomēr šķiet, ka vairākumā federālo zemju joprojām ir nepieciešami īpaši īstenošanas noteikumi, lai nodrošinātu parādu ierobežojuma efektīvu piemērošanu gada budžeta veidošanas procesā.

(13)

Finanšu nozarē ir veikti būtiski pielāgojumi un ir stiprināta regulējuma un uzraudzības sistēma. Komisijas lēmumi par valsts atbalstu turpināja virzīt federālo zemju banku (Landesbanken) pārstrukturēšanu. Tomēr šķiet, ka joprojām pastāv pārvaldības šķēršļi uz tirgu vērstai konsolidācijai banku nozarē, kas ietekmē finanšu nozares efektivitāti kopumā.

(14)

Vācija rīkojusies ierobežoti, lai novērstu ievērojamos šķēršļus, ar ko saskaras otrie pelnītāji mājsaimniecībā, un būtu jāturpina uzlabot bērnu pilna laika aprūpes iestāžu un pagarinātās dienas skolu pieejamība. Vācija ir guvusi zināmus panākumus, lai palielinātu nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu izglītības iegūšanu, taču visām federālajām zemēm būtu jāturpina ievērojami centieni izveidot skolu sistēmu, kas visiem sniedz vienlīdzīgas iespējas. Politiskā darbība attiecībā uz augstā nodokļu īpatsvara darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem samazināšanu līdz šim ir bijusi ierobežota. Būtu jāuzlabo pasākumi ilgstošo bezdarbnieku integrācijai darba tirgū. Vācijai būtu vēl vairāk jāsamazina augstie nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek piemēroti mazajām algām. Ir nepieciešami turpmāki centieni, lai uzlabotu pāreju no konkrētiem līgumu veidiem, piemēram, maziem darbiem (mini-jobs), uz ilgtspējīgākiem līgumu veidiem, tādējādi novēršot tirgus segmentāciju. Lai gan reālās algas joprojām ir zemākas par 2000. gada līmeni, kas veicināja bezdarba līmeņa strukturālus samazinājumus no 8 % līdz 5,5 %, kopš tā laika tās sāka dinamiski palielināties, neradot negatīvu ietekmi uz konkurētspēju. Tajā pašā laikā ir palielinājušās algu atšķirības.

(15)

Vācijas mērķis ir mazināt enerģētikas sistēmas pārveides kopējās ekonomiskās izmaksas. Ir gūti daži pirmie konkrētie rezultāti, bet kopējās izmaksas turpina pieaugt un joprojām pastāv lieli riski un iespējama neefektivitāte. Vācija veic būtiskus pasākumus, lai paātrinātu enerģētikas tīklu paplašināšanu. Valsts enerģētikas politika nav pietiekami saskaņota ar kaimiņvalstu politiku.

(16)

Situācija pakalpojumu nozarē kopš 2012. gada nav ievērojami mainījusies, un joprojām pastāv ierobežojumi attiecībā uz ienākšanu tirgū un strādāšanu konkrētās profesijās. Vācijai būtu jāiegulda lielāks darbs, lai atvērtu pakalpojumu nozari, novēršot nepamatotus ierobežojumus un šķēršļus ienākšanai tirgū, tādējādi sekmējot zemākus cenu līmeņus un pieejamākus pakalpojumus iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem. Daudzās amatniecības nozarēs, tostarp būvniecības nozarē, joprojām ir spēkā prasība par to, ka ir nepieciešams meistara sertifikāts (Meisterbrief) vai līdzvērtīga kvalifikācija, lai varētu veikt uzņēmējdarbību. Būvniecības nozarē ir arī ierobežojumi attiecībā uz komerciālām ziņām un atļauju piešķiršanas procedūrām. Uz daudziem profesionāliem pakalpojumiem attiecas prasības par juridisko statusu un kapitāla turējumiem. Vācija varētu izvērtēt, vai tādus pašus sabiedrības interešu mērķus nevarētu sasniegt, ieviešot mazāk stingru regulējumu. Regulējuma atšķirības federālajās zemēs arī liek domāt, ka pastāv iespējas veikt turpmākus pasākumus, lai identificētu pieejas regulējumam, kas rada vismazāko slogu, un ieviestu tās visā valstī, tādējādi samazinot birokrātiju uzņēmumiem. Efektīvas konkurences līmenis dzelzceļa nozarē saglabājas zems. Attiecībā uz publisko iepirkumu līgumu vērtība, ko Vācijas iestādes publicēja saskaņā ar Savienības tiesību aktiem iepirkuma jomā, ir ļoti zema. Likumdošanas process, tostarp arī likuma pret konkurences ierobežojumiem pārskatīšana, vēl nav pabeigti. Mazumtirdzniecības nozarē plānošanas regulējums būtiski ierobežo jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū.

(17)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Vācijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Vācijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 4. ieteikumā.

(18)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(19)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (7). Vācijai kā valstij, kuras naudas vienība ir euro, būtu arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Kā paredzēts, saglabāt stabilu fiskālo stāvokli, kas nodrošina atbilstību VTM visā programmas laikā. Īstenot izaugsmei labvēlīgu fiskālo politiku, veicot papildu pasākumus, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā, labāk integrējot aprūpes pakalpojumus un lielāku uzmanību pievēršot prevencijai, rehabilitācijai un neatkarīgai dzīvei. Uzlabot nodokļu sistēmas efektivitāti, jo īpaši paplašinot PVN bāzi un no jauna novērtējot pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa bāzi. Izmantot pieejamās iespējas lielākiem un efektīvākiem izaugsmi veicinošiem izdevumiem izglītībai un pētniecībai visos valdības līmeņos. Pabeigt parādu ierobežojuma ieviešanu konsekventi visās federālajās zemēs, nodrošinot, lai uzraudzības procedūras un korekcijas mehānismi būtu savlaicīgi un atbilstīgi.

2.

Uzturēt apstākļus, kas ļauj pieaugt algām, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu. Šajā nolūkā samazināt augstos nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo īpaši zemu atalgotiem darba ņēmējiem, un palielināt nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu izglītības iegūšanu. Saglabāt atbilstīgus aktivizācijas un integrācijas pasākumus, īpaši ilgstošiem bezdarbniekiem. Atvieglot pāreju no nestandarta nodarbinātības, piemēram, maziem darbiem, uz ilgtspējīgākiem nodarbinātības veidiem. Veikt pasākumus, lai uzlabotu stimulus strādāt un darba ņēmēju nodarbināmību, jo īpaši otrajiem pelnītājiem mājsaimniecībā un mazkvalificētiem darbiniekiem, arī tādēļ, lai palielinātu viņu ienākumus. Šajā nolūkā novērst fiskālos šķēršļus otriem pelnītājiem mājsaimniecībā un vēl palielināt bērnu pilna laika aprūpes iestāžu un pagarinātās dienas skolu pieejamību.

3.

Uzlabot enerģētikas politikas saskaņošanu ar kaimiņvalstīm un līdz minimumam samazināt enerģētikas sistēmas pārveides kopējās izmaksas, jo īpaši papildus pārskatot to enerģētikas politikas instrumentu izmaksu efektivitāti, kas paredzēti, lai sasniegtu atjaunojamās enerģijas mērķus, un turpinot centienus, lai paātrinātu elektroenerģijas un gāzes valsts un pārrobežu tīklu paplašināšanu.

4.

Veikt pasākumus, lai vēl vairāk veicinātu konkurenci pakalpojumu nozarēs, tostarp atsevišķos arodos, jo īpaši būvniecības nozarē, un profesionālajos pakalpojumos, lai palielinātu iekšējos izaugsmes avotus. Steidzami rīkoties, lai būtiski palielinātu publisko iepirkumu līgumu vērtību. Pieņemt un īstenot paziņoto tiesību aktu reformu, lai uzlabotu konkurences tiesību īstenošanu attiecībā uz konkurences ierobežojumiem. Novērst ierobežojumus attiecībā uz plānošanu, kas pārmērīgi ierobežo jaunu dalībnieku ienākšanu mazumtirdzniecības nozarē. Veikt papildu pasākumus, lai atceltu atlikušos šķēršļus konkurencei dzelzceļa tirgos. Īstenot centienus, lai konsolidētu banku nozari, tostarp uzlabojot pārvaldības satvaru.