13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/1

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2012. gadam “Eiropas atjaunošanas īstenošana” (1),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 15. decembra rezolūciju “Reģionu komitejas prioritātes 2012. gadam, pamatojoties uz Eiropas Komisijas likumdošanas un darba programmu” (2)

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 16. februāra rezolūciju Eiropadomes 2012. gada pavasara sanāksmei “Līguma projekts par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” (3),

—

ņemot vērā 2012. gada 16. februārī parakstīto un spēkā esošo Eiropas Komisijas un Reģionu komitejas sadarbības protokolu,

1.

pauž pārliecību: tā kā Eiropas Savienībai jārisina milzīgas problēmas, lai pārvarētu notiekošo finanšu, ekonomikas, sociālo un politisko krīzi, ir steidzami vajadzīga vērienīga Eiropas Komisijas darba programma 2013. gadam, kura veicina ilgtspējīgu izaugsmi, darba vietu radīšanu un dzīves kvalitāti Eiropā un palīdz atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas integrācijas procesam;

2.

uzskata, ka atveseļošanai jābalstās uz diviem vienlīdz svarīgiem strukturālo reformu pīlāriem: izaugsmes atjaunošanu un budžeta disciplīnas nodrošināšanu;

3.

atbalsta ekonomikas integrācijas padziļināšanu un politisko prioritāšu, ieņēmumu un izdevumu labāku saskaņošanu starp visiem pārvaldības līmeņiem, vienlaikus ievērojot valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes autonomiju un pilnvaras; pamatojoties uz subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principu, noraida jebkādu tiešu vai netiešu politikas renacionalizāciju vai centralizāciju;

4.

neapšaubot Lisabonas līgumā noteiktās pastiprinātās sadarbības nozīmi, tomēr aicina Eiropas Komisiju nepieļaut mēģinājumus izmantot starpvaldību nolīgumus, lai apietu Līgumos noteiktās Eiropas Savienības procedūras;

5.

atgādina iepriekš pausto RK nostāju (4), ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam savlaicīga pieņemšana 2012. gada beigās ir svarīgs signāls, ka ES ir spējīga reaģēt uz globāliem izaicinājumiem ar savu stratēģiju izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai, un priekšnoteikums, lai garantētu kohēzijas politikas nepārtrauktību;

6.

atkārtoti norāda, ka ES budžets ir ieguldījumu budžets; ka priekšlikumi samazināt finansējumu programmām, kas ir ES izaugsmes programmas daļa, ir noraidāmi un ka nepieciešams izveidot jaunus pašu resursus, it īpaši tādēļ, lai aizstātu valstu iemaksas ES budžetā;

7.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību apņēmību iesaistīties ES fondu vienkāršošanas procesā un finanšu regulas pārskatīšanā, lai mazinātu birokrātisko slogu, palielinātu publisko fondu sviras efektu Eiropas Savienības, valstu un reģionālajā līmenī, kā arī ES nodokļu maksātājiem nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību;

8.

uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāizanalizē Līguma par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ietekme uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši saistībā ar jautājumu, kā tiks saglabāta vietējā un reģionālā līmeņa fiskālā autonomija;

9.

atbalsta centienus nodrošināt budžeta disciplīnu, it īpaši, lai samazinātu lielos valsts parādus, kas nopietni apdraud paaudžu solidaritāti. Vietējo un reģionālo pašvaldību pietiekama veiktspēja vienlaikus var nodrošināt izaugsmi ar lietderīgu ieguldījumu palīdzību, piemēram, ar Eiropas fondu līdzfinansētiem projektiem un publisko iepirkumu;

10.

atkārtoti aicina Komisiju visos priekšlikumos ņemt vērā LESD 9. pantu par augsta nodarbinātības līmeņa un atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanas, kā arī sociālās atstumtības apkarošanas veicināšanu; tādēļ mudina Komisiju iesniegt līdzsvarotus ieteikumus saistībā ar Eiropas pusgadu un visos ar finanšu un ekonomikas krīzi saistītajos tiesību aktos ņemt vērā šīs Līgumā paredzētās saistības;

11.

aicina Komisiju Eiropas administratīvo procedūru akta izstrādē sadarboties ar Reģionu komiteju;

12.

uzsver, ka Eiropas pusgada pasākumiem gan jāveicina ekonomikas izaugsme, fiskālā disciplīna un strukturālo jautājumu risināšana, taču Eiropas Komisijai un dalībvalstīm nemitīgi jāprognozē un cieši jāuzrauga minēto pasākumu ietekme uz vietējo un reģionālo pašvaldību autonomiju;

13.

kopumā atzinīgi vērtē Eiropadomes 2012. gada jūnijā pieņemto jauno “Izaugsmes un nodarbinātības paktu” un atbalsta tās nodomu, ka stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai “visos pārvaldības līmeņos Eiropas Savienībā ir jāsakopo visas sviras, instrumenti un rīcībpolitika” (5);

14.

atbalsta Eiropas Komisijas centienus pārvaldības uzlabošanai, it īpaši partnerības principu valsts reformu programmu izstrādāšanā, īstenošanā un izvērtēšanā; tomēr aicina Eiropas Komisiju visos konkrētai valstij adresētos ieteikumos iekļaut minēto aspektu izvērtēšanu;

15.

atgādina, ka valstu reformu programmās (6) jāiekļauj uz rezultātu vērstas struktūras, piemēram, teritoriālie līgumi; turklāt būtu jāatzīst un jāatbalsta iniciatīvas, kas vietējā un reģionālajā līmenī veicina konkurētspēju un inovāciju, piemēram, Eiropas reģiona, kas veicina uzņēmējdarbību, izcilības zīme;

16.

vēlas pastiprināt sadarbību ar Eiropas Komisiju visā stratēģijas “Eiropa 2020” politikas ciklā un aicina Komisiju iesaistīt Komiteju gada izaugsmes pētījuma sagatavošanā;

17.

ierosina, lai Eiropas Komisija regulāri aktualizē informāciju par stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu īstenošanu, it īpaši, sniedzot ziņojumus par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanos to īstenošanā;

18.

aicina Eiropas Komisiju 2013. gadā stratēģijas termiņa vidusposma novērtējuma kontekstā norādīt, kā Komisija iepriekš minētajā saistībā ir paredzējusi nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību ciešāku iesaistīšanu;

19.

pieprasa, lai neizmantotu struktūrfondu līdzekļu pārvirzīšanā uz jaunu izaugsmes programmu tiktu ievērots subsidiaritātes princips un iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;

20.

mudina Eiropas Komisiju, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu, turpināt risināt galvenos problēmjautājumus, tādus kā jauniešu bezdarbs, darba ņēmēju virs 55 gadiem, kā arī sociāli nelabvēlīgā situācijā esošu grupu nodarbinātība; aicina it īpaši Eiropas Komisiju nākt klajā ar Padomes regulas projektu par garantijām jaunatnei; aicina valstu nodarbinātības plānos iekļaut konkrētu vietējo un reģionālo dimensiju;

21.

aicina Komisiju nodrošināt, lai drīzumā gaidāmajos Ieteikumos par bērnu nabadzību un bērnu labklājību tiktu iekļauti RK ierosinājumi, kas izklāstīti atzinumā “Bērnu nabadzība”, (CdR 333/2011, 2012. gada februāris), un it īpaši ierosinājums pieņemt visaptverošu stratēģiju bērnu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, iekļaujot šajā stratēģijā valsts, reģionālo un vietējo līmeni, un izstrādāt uzraudzības sistēmu, kuras pamatā būtu piemēroti kritēriji un kura būtu sasaistīta arī ar UNCRC ziņošanas mehānismu. RK ir pārliecināta, ka 2013. gadā atbilstoši valsts reformu programmām un stratēģijai “Eiropa 2020”ir jāsagatavo uz dalībvalstu ziņojumiem balstīts izvērtējums par krīzes ietekmi uz bērnu nabadzību;

22.

atgādina, ka krīzes un taupības laikā ES budžetā visos pārvaldības līmeņos (7) būtu pēc iespējas labāk jāizmanto publiskā un privātā līdzfinansējuma sviras efekts; pauž nožēlu par to, ka trūkst statistikas datu, kas ļautu kopumā novērtēt šādu sviras efektu un multiplikatora efektu;

23.

atbalsta Eiropas Komisijas nolūku nākt klajā ar ziņojumu par publisko izdevumu kvalitāti (8); iesaka budžeta deficīta aprēķinos pašreizējos izdevumus nodalīt no ieguldījumiem, lai ieguldījumus, kas neto ieguvumu nodrošina ilgākā laika posmā, neaprēķinātu kā negatīvu;

24.

uzsver, ka sinerģijas it īpaši iespējams radīt starp ES, valsts un vietēja līmeņa budžetiem, ja ir ieviesti pienācīgi un efektīvi koordinācijas mehānismi, tādi kā sadarbspēja starp valsts pārvaldes iestādēm, kuras nodarbojas ar budžeta jautājumiem, saskaņoti publisko finanšu grāmatvedības noteikumi un budžeta cikli un salīdzināmas budžeta struktūras, kā arī aicina Eiropas Komisiju izstrādāt zaļo grāmatu iespējamo konkrēto pasākumu izpētei minētajā jomā;

25.

aicina Eiropas Komisiju darba programmā 2013. gadam iekļaut Vienotā tirgus aktu III, kurā būtu jāietver visas Vienotā tirgus akta atlikušās politiskās iniciatīvas, kuru saistībā vēl nav veikti nekādi pasākumi un kurā, ievērojot četras pamatbrīvības, jāsaglabā līdzsvars starp ekonomikas, sociālo un pārvaldības pīlāru;

26.

lūdz Komisijai īpašu uzmanību veltītu darbaspēka pārrobežu mobilitātes uzlabošanai, lai nodrošinātu strādājošo tiesības, un aicina pilnveidot kvalifikāciju atzīšanas sistēmu, lai atbalstītu profesionāļu mobilitāti;

27.

mudina Eiropas Komisiju atsaukt priekšlikumu Padomes regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību; priekšlikums jau izraisījis 12 valstu parlamentu agrīnus brīdinājumus attiecībā uz subsidiaritātes principa ievērošanu;

28.

uzsver MVU nozīmīgo lomu ekonomikas atjaunošanā un vietējā un reģionālā līmeņa nodarbinātības jomā; to var nostiprināt vēl vairāk, izmantojot MVU, universitāšu un vietējo un reģionālo pašvaldību dalību ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmās;

29.

aicina Eiropas Komisiju atvieglot MVU piekļuvi finansējumam un publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī vēl vairāk samazināt administratīvo slogu;

30.

gaida, ka Eiropas Komisija iesaistīs Reģionu komiteju rūpniecības politikas pamatiniciatīvas pārskatīšanā;

31.

atbalsta Eiropas Parlamenta pieprasījumu Komisijai līdz 2013. gada janvārim iesniegt priekšlikumu direktīvai, ar ko, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, piekļuve maksājumu pamatpakalpojumiem tiek nodrošināta visiem Savienībā legāli dzīvojošiem patērētājiem;

32.

atkārtoti aicina izstrādāt Eiropas sociālo mājokļu programmu, kurā būtu skaidri noteikti sociālo mājokļu būvētājiem piemērojamie konkurences noteikumi un kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ļautu nodrošināt pienācīgus sociālos mājokļus par pieņemamu cenu, veicināt sociālo daudzveidību un apkarot diskrimināciju;

33.

aicina, lai Eiropas Komisija pēc pirmā projekta regulai par Eiropas savstarpējām sabiedrībām atsaukšanas nekavējoties iesniedz pārskatītu projekta priekšlikumu;

34.

mudina 2013. gadā veikt Enerģētikas ceļveža 2050. gadam īstenošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības var dot savu ieguldījumu, atbalstot decentralizētu ilgtspējīgu enerģiju un enerģētikas infrastruktūru, piemēram, viedos starptīklus, kas ir viens no resursu efektivitātes un vidi saudzējošas ekonomikas svarīgākajiem elementiem; tāpēc aicina Eiropas Komisiju izstrādāt visaptverošu ieguldījumu satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, lai gan tirgus dalībniekiem, gan vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošinātu nepieciešamo noteiktību;

35.

aicina Eiropas Komisiju izvērtēt iespējas izveidot decentralizētā līmenī vadītu papildu finanšu instrumentu, ar kuru vietējās un reģionālās pašvaldības un it īpaši Pilsētu mēru pakta partneri tiek stimulēti īstenot ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus; atbalsta arī energoefektivitātei un taupībai paredzētā finansiālā atbalsta pasākumu labāku apvienošanu turpmākajās ES finansējuma programmās (9);

36.

aicina Eiropas Komisiju veikt pasākumus, lai atrisinātu savienojamības problēmu starp dalībvalstīm un starp dalībvalstu reģioniem, kā arī atbalstīt iniciatīvas, kas atvieglo enerģijas maza mēroga ražošanas izplatību un tās ievadīšanu sadales tīklos;

37.

aicina atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu un vietējo un reģionālo pašvaldību piekļuvi Eiropas Investīciju bankas kredītiem, kas paredzēti ieguldījumiem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā;

38.

stingri norāda, ka ir jāsasnied z izvirzītais mērķis 2013. gada sākumā pieņemt tiesību aktu kopumu par kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam, lai vietējās un reģionālās pašvaldības 2014. gada 1. janvārī varētu sākt struktūrfondu programmas;

39.

aicina Eurostat kopā ar valstu statistikas aģentūrām ātrāk sagatavot salīdzināmus datus par reģionu IKP;

40.

atgādina, ka saskaņotāk un stingrāk jāņem vērā ES rīcībpolitiku teritoriālā dimensija; ierosina, lai Eiropas Komisija iekļauj minētos elementus savos turpmākajos ietekmes novērtējuma pasākumos un sniedz par tiem regulārus ziņojumus (10);

41.

aicina Eiropas Komisiju paplašināt ES civildienesta ierēdņu pagaidu norīkošanas programmu, attiecinot to arī uz vietējo līmeni (nevis pievērsties tikai valsts līmenim), lai Eiropas iestādēs uzlabotu zināšanas par ES tiesību aktu un projektu īstenošanas praksi vietējā un reģionālajā līmenī;

42.

ar interesi gaida topošo priekšlikumu par ES ostu politikas nākotni; aicina izstrādāt minētā priekšlikuma teritoriālās ietekmes novērtējumu un ir gatava piedalīties tā izstrādē;

43.

norāda, cik svarīga ir ilgtspējīga mobilitāte pilsētās, un aicina popularizēt elektronisku un viedu biļešu pārdošanu izmantošanai visos transporta veidos, ieskaitot autobusu, dzelzceļa, prāmju transportu, automobiļu koplietojumu, velosipēdu koplietojumu un ceļa nodevas, lai uzlabotu sistēmu sadarbspēju un palielinātu sabiedriskā transporta izmantošanu;

44.

secina, ka gaisa kvalitātes aizvien lēnāka uzlabošanās lielā mērā saistīta ar nepietiekami vērienīgu ES politiku emisiju avotiem un ar valstu līmeņa pasākumu neesamību. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir uzlikts ievērojams slogs un atbildība par gaisa kvalitātes problēmu risināšanu (11); nākamajā ES tiesību aktu par gaisa kvalitāti pārskatīšanas laikā gaida priekšlikumus par to, kā risināt minētās problēmas;

45.

sagaida, ka minētās pārskatīšanas rezultātā tiks savstarpēji saskaņots ES politikas emisiju avotiem un imisiju politikas mērķu līmenis un saskaņoti laika grafiki, kā arī pastiprināta it īpaši Valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (NEC) direktīva, lai samazinātu fona koncentrāciju; ka tiks paaugstināti ar NO2/NOx un makrodaļiņu emisiju saistītie standarti transportlīdzekļiem un risināts kuģu, gaisa satiksmes un lauksaimniecības radīto emisiju jautājums, vienlaikus vienkāršojot mērījumu rādītājus un kritērijus; aicina ES gaisa kvalitātes politiku iekļaut citās politikas jomās, it īpaši transporta, mājokļu, rūpniecības, enerģētikas un klimata politikā;

46.

pieprasa, lai ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām būtu iekļauta nodaļa par īpašiem pielāgošanās pasākumiem reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī pamatnostādnes un atbalsts vietējā un reģionālā līmeņa lēmumu pieņēmējiem; būtu jāizskata arī iespēja izveidot darba grupu jautājumā par pielāgošanās stratēģijām īpaši apdraudētos Eiropas reģionos, kurā darbotos RK, Klimata politikas ģenerāldirektorāta, Eiropas Vides aģentūras, Kopīgā pētniecības centra, kā arī vietējo un reģionālo tīklu un apvienību pārstāvji;

47.

uzsver, ka ir nepieciešams mērķtiecīgs paziņojums par jaunu ES kvalitātes sistēmu vietējiem pārtikas produktiem, jo vietējās pārtikas nodrošinājuma sistēmas, radot darba vietas lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, sniedz atbalstu vietējai un reģionālajai ekonomikai;

48.

uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Komisija izrādītu lielāku elastīgumu, lai palīdzētu izkļūt no pašreizējās blokādes starp Eiropas Parlamentu un Padomi saistībā ar zivsaimniecības nozares daudzgadu plānu juridisko pamatu; pauž vēlmi, lai priekšlikumu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu tiktu ierosināts vairāk iniciatīvu, ar kurām atbalsta zivsaimniecības politikas decentralizāciju, un īstenošanas pasākumi, kas būtu piemērota atbilde uz piekrastes reģionu un reģionu, kas robežojas ar iekšējiem ūdeņiem, vajadzībām un problēmām;

49.

atbalsta jūras baseina stratēģijas kā integrētas jūrlietu politikas instrumenta izstrādi, tomēr uzskata, ka šajās stratēģijās, piemēram, stratēģijā Atlantijas reģionam, kuru pieņems 2013. gadā, jāiekļauj spēcīgāka teritoriālā dimensija un jāizmanto makroreģionālajās stratēģijās gūtā pieredze;

50.

aicina iniciatīvās pilsoņu tiesību atbalstam un stiprināšanai un centienos atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ES un tās iestādēm ņemt vērā vietējo un reģionālo dimensiju un norāda, ka tajās jāiesaista bērni un jaunieši, jo viņiem ir pilsoņu tiesības un pienākumi; aicina Komisiju pievērties minētajam uzdevumam Eiropas pilsoņu gadā (2013) plānotajos pasākumos, kuros RK vēlas dot savu ieguldījumu;

51.

ir apņēmusies sadarbībā ar pārējām ES iestādēm sekot līdzi Eiropas pilsoņu sekmīgu iniciatīvu īstenošanai;

52.

prasa atvieglot Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valstu vietējā un reģionālā līmeņa dalībnieku piekļuvi šim reģionam paredzētajiem īpašajiem ES fondiem un atbalsta esošo programmu, tostarp ETSG; atvēršanu partneriem kaimiņvalstīs;

53.

atkārtoti apstiprina nolūku turpināt labo sadarbību ar Eiropas Komisiju Vietējās administrācijas atbalsta instrumenta programmā, lai uzlabotu vietējā līmeņa veiktspēju un izplatītu zināšanas par ES un tās procedūrām ES kandidātvalstīs un iespējamajās kandidātvalstīs; aicina Komisiju izskatīt iespēju attiecināt minēto programmu arī uz EKP valstu pašvaldībām;

54.

paļaujas uz to, ka šie ieteikumi tiks pienācīgi ņemti vērā Komisijas 2013. gada darba programmas sagatavošanā un uzdod RK priekšsēdētājai iesniegt šo rezolūciju Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, ES Padomes pašreizējai prezidentvalstij Kiprai un nākamajām prezidentvalstīm Īrijai un Lietuvai.