Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem saistībā ar pārāk lielu paļaušanos uz kredītreitingiem”

COM(2011) 746 final – 2011/0360 (COD)

2012/C 229/12

Ziņotājs: Jörg Freiherr FRANK VON FÜRSTENWERTH

Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 53. panta 1. punktu 2012. gada 9. februārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem saistībā ar pārāk lielu paļaušanos uz kredītreitingiem”

COM(2011) 746 final – 2011/0360 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 8. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 481. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā (23. maija sēdē), ar 130 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Ar šo atzinumu EESK turpina darbu reitinga aģentūru regulējuma jomā, lai sniegtu ieguldījumu pēdējo gadu krīžu pārvarēšanā (1). Komiteja tikai nesen izstrādāja atzinumu, kurā tā atzinīgi vērtēja Komisijas centienus izstrādāt jaunus tiesību aktus, lai novērstu būtiskos trūkumus pārredzamības, neatkarības, interešu konflikta un reitingu un reitinga metožu kvalitātes jomā (2). Vienlaikus Komiteja pauda nožēlu, ka reakcija uz kredītreitinga aģentūru nepietiekamo regulējumu bija tik novēlota un nekonsekventa.

1.2   Ar minēto priekšlikumu direktīvai oficiāli groza direktīvu par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un direktīvu par alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldniekiem. Regulējumā galvenā uzmanība ir pievērsta izmaiņām riska pārvaldībā, un to mērķis ir ierobežot vai aizkavēt to, lai uz ārējiem reitingiem nepaļautos automātiski un mehāniski, neveicot analīzi. Papildus minētajiem noteikumiem ir izstrādāti grozījumi regulā par kredītreitingu aģentūrām, un Komiteja par to jau ir izstrādājusi atzinumu (3). Abi priekšlikumi tiesību aktiem saturiski ir cieši saistīti.

1.3   Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikuma mērķi risināt problēmas, kas saistītas ar tirgus dalībnieku pārlieko paļaušanos uz reitingiem, kuri ir noteikti pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldniekiem, un centienus nepieļaut finanšu nozares dalībnieku pakļaušanos “pūļa instinktam”, ko izraisa neatbilstoši reitingi. Šiem pasākumiem jāaptver viss ES tiesiskais regulējums, valstu tiesību normas un arī privāttiesību līgumi.

1.4   Komiteja uzskata, ka regulējuma pieeja, kuras mērķis ir precizēt noteikumus par riska pārvaldību, ko veic PVKIU un AIF, ir pareiza. EESK norāda uz problēmām, kas varētu rasties mazajiem finanšu uzņēmumiem, ja tiem riska analīzei būtu jāizveido savas sistēmas. Tāpēc Komiteja ierosina deleģētos tiesību aktos paredzēt noteikumus attiecībā uz sadarbību, lai ārēji uzlabotu specializētās zināšanas un tā palielinātu mazo finanšu uzņēmumu neatkarību no ārējām reitinga aģentūrām. Komiteja noteikti neatbalsta ierosinājumus, ka jādod mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespēja uzticēt citiem pieņemt lēmumu par ieguldītāju kredītspēju.

1.5   Komiteja uzskata, ka ir jāvelta vairāk pūļu, lai riska pārvaldības jomā izstrādātu procedūras un kritērijus, ko var izmantot kā alternatīvu reitingiem.

1.6   Komiteja norāda, ka ir nepieciešama kopēja pieeja G-20 līmenī. Regulējuma trūkumus pasaulē varēs novērst tikai tad, ja vismaz minimāli būs saskaņoti valstu tiesību akti.

1.7   Komiteja vēlreiz norāda uz tās jau 2012. gada 12. marta atzinumā (4) pausto skeptisko viedokli, ka pat ne pašu tirgus dalībnieku veiktais riska novērtējums un mazāka paļaušanās uz ārējiem reitingiem negarantē finanšu tirgus dalībnieku pieņemto lēmumu objektivitāti un to, ka ir ņemti vērā visi nozīmīgie aspekti, kas saistīti ar novērtējuma sekām. EESK arī uzskata, ka viena no svarīgākajām riska novērtēšanas problēmām ir reitinga aģentūru noteikto reitingu ticamība (un neatkarība) — tie pēdējos gados atkārtoti ir izrādījušies nepareizi vai tos pārlieku ir ietekmējušas intereses, domāšanas veids un struktūras, kas raksturīgas trešo valstu vietējam tirgum, kur šīs aģentūras darbojas, vai finanšu emitenti, kuri tās finansē. Tāpēc Komiteja aicina arī turpmākajās debatēs par reitinga aģentūru regulējumu vienmēr ņemt vērā, ka reitinga aģentūras līdz pat nesenai pagātnei atkārtoti — tieši vai netieši — ilgtermiņā ir kaitējušas visām sabiedrības grupām. EESK tāpēc pauž nozēlu, ka centieni izveidot neatkarīgu Eiropas reitinga aģentūru vēl joprojām nav bijuši sekmīgi.

2.   Priekšlikuma kopsavilkums un vispārīga informācija

2.1   Priekšlikums ir viens no reitinga aģentūru uzraudzības pasākumiem, ko īsteno, lai reaģētu uz sākotnējo banku krīzi, kas izvērsās par finanšu un beigās par valsts parāda krīzi. Kopš 2010. gada 7. decembra, kad pilnībā stājās spēkā Regula par kredītreitinga aģentūrām, tām ir jāievēro stingri darbības noteikumi, lai samazinātu iespējamos interešu konfliktus, nodrošinātu reitingu un reitingu piešķiršanas procesa augstu kvalitāti un pietiekamu pārredzamību. 2011. gada 11. maijā minēto regulu grozīja (5), un līdz ar to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) tika piešķirtas ekskluzīvas pilnvaras uzraudzīt ES reģistrētās kredītreitinga aģentūras (KA).

2.2   Regula par kredītreitinga aģentūrām un tās 2011. gada maija grozījumi tomēr neatrisina problēmu, kas bija viens no krīzes cēloņiem, proti, risks, ka finanšu tirgus dalībnieki, īpaši pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) un alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldnieki savās riska pārvaldības sistēmās pārāk daudz un mehāniski paļaujas uz ārējiem kredītreitingiem un paši neveic riska novērtējumu un rūpīgu analīzi. Finanšu nozares dalībniekus uz to varētu rosināt ar izmaksām un vienkāršošanu saistīti apsvērumi. Risku sabiedrībai tomēr rada tas, ka tirgus dalībnieki var pakļauties “pūļa instinktam” (6). Ja reakcija ir automātiska un to ietekmē vieni un tie paši reitingi, ieguldījumu vērtības samazināšanās gadījumā var notikt daudzu parāda instrumentu paralēla pārdošana, un tas var ietekmēt finansiālo stabilitāti. Risku rada arī procikliskums un “ķēdes” efekti (viena vērtspapīra vērtības samazināšana zem noteikta sliekšņa izraisa citu vērtspapīru pārdošanu). Jau atkārtoti ir norādīts, ka šie riski ir steidzami jāsamazina (7).

2.3   Ar minēto Komisijas priekšlikumu tiek risināta problēma, ka tirgus dalībnieki pārlieku paļaujas uz reitingiem, kas noteikti pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldniekiem. Citi priekšlikumi attiecas uz šīs pašas problēmas risināšanu kredītiestādēs, apdrošināšanas uzņēmumos un finanšu konglomerāta ieguldījumu sabiedrībās (8). Noteikumi par riska pārvaldību, kas attiecas uz PVKIU un AIF, 1. un 2. pantā tiek precizēti, nosakot, ka sabiedrības nedrīkst paļauties vienīgi vai mehāniski uz ārējiem kredītreitingiem. Tā tiek papildināti jau spēkā esošie uzraudzības noteikumi par to, ka finanšu dalībniekiem jāizmanto riska pārvaldības sistēmas, kas tiem ļauj jebkurā brīdī kontrolēt un novērtēt ieguldījumu pozīciju risku un to daļu kopējā riska profilā. Vienlaikus tiek paplašinātas Komisijas pilnvaras ar deleģētiem tiesību aktiem noteikt kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu riska pārvaldības sistēmu piemērotību un tā arī izvairītos no pārliekas paļaušanās uz ārējiem reitingiem.

2.4   Priekšlikums jāanalizē saistībā ar tajā pašā dienā publicēto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (9). Tajā — kopā ar citiem punktiem — ir izteikti vairāki papildu priekšlikumi, lai novērstu tirgus dalībnieku pārlieko paļaušanos uz reitingiem, nosakot, ka reitinga aģentūrām ir pienākums finanšu tirgus dalībniekiem sniegt plašu informāciju, tostarp informāciju par reitinga metodēm, to pamatā esošajiem pieņēmumiem un reitingu veidiem. Arī strukturētu finanšu instrumentu emitentu pienākums ir sniegt tirgum plašāku informāciju par saviem produktiem (kredītkvalitāte, bāzes aktīvu rezultāti, vērtspapīrošanas darījuma struktūra, naudas plūsmas u.c.). Kopumā ņemot, kredītreitingu regulas grozījumu mērķis ir atvieglot instrumentu kredītkvalitātes novērtējumu, ko paši veic PVKIU un AIF. Tāpēc abus priekšlikumus nedrīkst analizēt atsevišķi.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Komisijas priekšlikums attiecas uz vienu aspektu, kas saistīts ar trūkumiem reitinga aģentūru regulējumā, proti, reitinga ietekmi uz finanšu tirgus dalībnieku rīcību un tās sekām, kas ietekmē tirgu. Priekšlikums ir izstrādāts, veicot analīzi par pēdējo gadu krīžu cēloņiem. Reitinga aģentūru darbība ir viens no šiem cēloņiem. Tās izsaka vērtējumu par kreditoru — vai tie ir privātpersonas, vai valstis — maksātspēju un gatavību maksāt. Aģentūrām ir ļoti liela ietekme uz pasaules finanšu tirgu, jo daudzi tirgus dalībnieki (PVKIU, AIF, kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības), pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, paļaujas uz reitingiem. Komiteja pēdējos gados — arī 2012. gada 12. marta atzinumā (10) — atkārtoti ir norādījusi uz trūkumiem reitinga aģentūru regulējumā un paudusi skaidru viedokli, kas ir pamatā arī šim atzinumam, un uz ko tā vēlreiz norāda.

3.2   Nesenās pēdējo gadu krīzes skaidri liecina, ka kļūdaini reitingi ievērojami kaitē daudzām ekonomikas jomām, pat visām valstīm un sabiedrībai kopumā. Tās arī parādīja, ka tirgus nespēj aizkavēt pārmērības. Tāpēc kredītreitingu aģentūru jomā ir vajadzīgs stingrāks un saskaņots valsts līmeņa regulējums. Turklāt, ņemot G-20 līmenī notiekošos procesus, ir jāatbalsta ES līmeņa regulējums ar mērķi pasaulē nodrošināt noteikumu minimālu saskaņotību. Noteikti ir jāpanāk (11), ka reitingu izstrādē tiek ievēroti minimālie standarti, arī turpmāk respektējot integritātes, pārredzamības, atbildības un labas uzņēmējdarbības principus.

3.3   Komiteja atzīmē, ka pēdējos gados — lai arī ļoti vēlu — reitinga aģentūru regulējumā ir panākti ievērojami uzlabojumi. Ja tagad, pateicoties 2011. gada 15. novembra priekšlikumam par grozījumiem kredītreitingu aģentūru regulā (12), šo aģentūru regulējumā tiek iekļauti tādi problēmjautājumi kā reitingu prognozes, reitinga aģentūru neatkarība, informācijas atklāšana, valstu reitingi, reitingu salīdzināmība, reitinga aģentūru rotācija, civiltiesiskā atbildība un ārējo reitingu izmantošana, tas ir jāvērtē atzinīgi. EESK par to jau ir pieņēmusi atzinumus (13) un sniegusi konkrētas norādes. Komiteja tomēr pauž nozēlu, ka pietiekami nav risinātas tādas problēmas kā lielo kredītreitinga aģentūru dominējošā pozīcija tirgū un alternatīvi maksāšanas modeļi.

3.4   Priekšlikumā — kā atbalsta pasākums — arī PVKIU un AIF līmenī ir pievērsta uzmanība arēju reitingu automātiskas un mehāniskas pārņemšanas problēmai, kas — kā norādīts priekšlikumā — var izraisīt finanšu nozares dalībnieku pakļaušanos “pūļa instinktam” vai — kā norādīts Komitejas atzinumā — var būt cēlonis pašpietiekamiem “pareģojumiem” (14). Šajā jautājumā priekšlikums saskan ar tajā pašā dienā ierosināto grozīto regulu par kredītreitingu aģentūrām. Šai divējādai pieejai ir loģisks pamatojums. Finanšu tirgus dalībnieku, kam (ārējie) reitingi ir paredzēti, automātiskā paļaušanās uz reitingiem ir jāizkavē vai jāierobežo, un reitinga aģentūru regulējumā ir jānodrošina, ka to darbība ir pietiekami pārredzama un tirgus dalībnieki saņem nepieciešamo informāciju.

3.5   Jāņem vērā, ka PVKIU un AIF zināmā mērā paši ir atbildīgi par izvairīšanos no “pūļa instinkta” vai ķēdes reakcijas. Ja to izveidotās riska pārvaldības sistēmas pieļauj šāda efekta rašanos, tie ir daļa no problēmas. EESK atbalsta Komisijas viedokli šajā jautājumā. Tāpēc arī minētā priekšlikuma īstenošanā galvenokārt jāraugās, lai ar deleģētajiem tiesību aktiem tiktu mērķtiecīgi īstenota likumdevēja griba. Jāatzīmē arī, ka finanšu jomas regulējuma efektivitāti atspoguļo tikai tā ievērošana uzraudzības praksē.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Neapšaubāmi, ka mehāniska, automātiska ārējo reitingu pārņemšana, neveicot analīzi, izraisa vai var izraisīt attiecīgo vērtspapīru paralēlu pārdošanu, un tādējādi tirgū var rasties šoks, kas apdraud finanšu stabilitāti. Tas ir secināts arī plašajās ārējās konsultācijās, ko veica Komisija (15), 2011. gada 8. jūnijā pieņemtajā Eiropas Parlamenta neleģislatīvajā rezolūcijā (16) un Finanšu stabilitātes padomes (FSP) principos (17).

4.2   Lai šo automātismu apturētu, jāveic vairāki pasākumi. Vispirms ir jānodrošina, ka tiek izmantotas un tālāk attīstītas visas iespējas, lai kā alternatīvu lielo aģentūru reitingiem varētu izmantot arī citus kredītspējas standartus. Vienlaikus jāpārbauda spēkā esošie uzraudzības noteikumi, kas, pamatojoties uz tiesību aktiem vai administratīviem noteikumiem, rada automātisku saikni starp ārējo reitingu un novērtējumu (arī kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās). Īstenojot tādus pašus pasākumus, jānovērš arī automātisms finanšu jomas dalībnieku riska pārvaldības sistēmās. Kopumā jāatzīmē, ka ES un valstu tiesību aktos nedrīkst saglabāt noteikumus, kas izraisa šo automātismu. Turklāt ir jānodrošina, lai nedarbotos arī privāttiesību līgumi, kuros ir paredzēts šāds automātisms. Finanšu tirgus dalībniekiem ir arī jāsaņem pietiekama informācija, lai tiem pašiem būtu vieglāk veikt savu analīzi.

4.3   Priekšlikumā ir iekļauta vispārēja pamatnostādne, kas precizē, kā izveidojamas PVKIU un AIF riska pārvaldības sistēmas. Šī pieeja pamatā ir pareiza. Tomēr tā īstenosies praksē tikai tad, kad būs attiecīgi deleģētie tiesību akti, un tas nozīmē, ka galvenais darbs, lai novērstu ārējo reitingu automātisku pārņemšanu un tās negatīvo ietekmi, vēl ir jāveic.

4.4   Praksē pilnīgi attiekties no ārējiem reitingiem nebūs iespējams. Pašlaik ļoti trūkst vajadzīgo resursu, īpašo zināšanu un pieredzes, lai varētu aizstāt ārējos reitingus. Tieši mazajām finanšu iestādēm ne vienmēr ir vajadzīgie līdzekļi, lai izveidotu vai attīstītu savas analīzes struktūras. Līdztekus ieteikumam uzlabot iespējas veikt iekšēju riska novērtēšanu un līdz ar to palielināt neatkarību no ārējām reitinga aģentūrām Komiteja vēlreiz rosina nodrošināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespēju riska analīzes veikšanu uzticēt ārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Atvieglojot piekļuvi ārējai informācijai, specializētos tirgos sadarbojoties var paplašināt speciālās zināšanas un panākt rentabilitāti. Tas dotu iespēju arī maziem un vidējiem uzņēmumiem būt neatkarīgākiem no reitinga aģentūrām. Attiecīgi pasākumi ir vērtējami atzinīgi. Komiteja tomēr uzskata, ka gala lēmums par ieguldītāju kredītspēju uzņēmumiem jāpieņem pašiem un to nedrīkst uzticēt ārējiem speciālistiem.

4.5   EESK uzskata, ka priekšlikuma īstenošana — dažkārt ievērojami — var paaugstināt ar šīs jomas regulēšanu saistītās izmaksas, jo vajadzēs paplašināt riska pārvaldības sistēmas, piemēram, izstrādāt un pilnveidot iekšējās procedūras. Taču, ņemot vērā pastāvošos draudus visai sabiedrībai, tas ir vienīgais risinājums.

(1)  Sk. galvenokārt OV C 277, 17.11.2009., 117. lpp. un OV C 54, 19.2.2011., 37. lpp.

(2)  OV C 181, 21.06.2012., 68. lpp. par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām”, COM(2011) 747 final – 2011/0361 (COD).

(3)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(4)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(5)  OV L 145, 31.5.2011., 30. lpp.

(6)  Sk. “Financial Cycle, Factors of Amplifiction and possible Implications for Financial and MonetaryAuthorities”, Banque de France, Bulletin No 95, 2001. gada novembris, 68. lpp.

(7)  COM(2010) 301 final; Eiropas Komisijas konsultāciju dokuments par KA direktīvas pārstrādāšanu, http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/2010/cra_en.htm.; Padomes secinājumi, 2011. gada 23. oktobris; Finanšu stabilitātes padomes principi, lai samazinātu iestāžu un finanšu iestāžu paļaušanos uz ārējiem reitingiem, 2010. gada oktobris.

(8)  COM(2011) 453 final.

(9)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (COM(2011)747 final – 2011/0361 (COD).

(10)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(11)  Skat. 2. zemsvītras piezīmi, 1.2. punkts.

(12)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (COM(2011)747 final – 2011/0361 (COD).

(13)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(14)  Skat. 2. zemsvītras piezīmi, 1.7. punkts.

(15)  Sk. 6. zemsvītras piezīmi.

(16)  Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcija par reitinga aģentūru nākotnes perspektīvām (2010/2302 (INI).

(17)  Sk. 6. zemsvītras piezīmi.