—

Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka tai inkriminētais pārkāpums tika izbeigts pēdējās sanāksmes laikā, kurā tā piedalījās, proti, 2006. gada 11. septembrī, nevis Komisijas 2007. gada 3. jūlijā veikto pārbaužu brīdī.

—

Šī pamata atbalstam prasītāja ir izvirzījusi šādus argumentus: i) nav ticis pierādīts, ka 2006. gada 11. septembra sanāksmē prasītāja ir noslēgusi nolīgumu par cenu paaugstināšanu 2007. gadā; ii) nav ticis pierādīts, ka prasītāja ir īstenojusi varbūtējo nolīgumu attiecībā uz cenu paaugstināšanu 2007. gadā; iii) nav ticis pierādīts, ka prasītāja pēc 2006. gada 11. septembra sanāksmes ir sazinājusies ar saviem konkurentiem.

—

Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija tai uzlikto naudas sodu nav noteikusi tādā apmērā, kas būtu samērīgs ar tās atbildības pakāpi salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir bijuši aizliegtās vienošanās dalībnieki, tādējādi pārkāpjot samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un sodu un sankciju individuālas piemērošanas pamatprincipus.

—

Šī prasības pamata atbalstam prasītāja ir izvirzījusi šādus argumentus: i) pārdošanas apmērs, kas izmantots naudas soda aprēķināšanai, ir pārmērīgi liels; ii) pakārtoti — atteikums atzīt prasītājas atbildību mīkstinoša apstākļa pastāvēšanu nav pamatots; iii) pakārtoti — Komisijai esot bijis lielākā mērā jāsamazina prasītājai uzliktā naudas soda apmērs.