Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document E2012C0705(01)

Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu par valsts atbalstu saistībā ar iespējamo atbalstu uzņēmumiem AS Oslo Sporveier un AS Sporveisbussene Norvēģijā

OV C 197, 5.7.2012, p. 25–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

5.7.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 197/25


Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu par valsts atbalstu saistībā ar iespējamo atbalstu uzņēmumiem AS Oslo Sporveier un AS Sporveisbussene Norvēģijā

2012/C 197/07

Ar 2012. gada 28. marta Lēmumu Nr. 123/12/COL, kas autentiskajā valodā pievienots šim kopsavilkumam, EBTA Uzraudzības iestāde uzsāka procedūru saskaņā ar Nolīguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktu. Norvēģijas iestādes tika informētas, nosūtot tām lēmuma kopiju.

Ar šo EBTA Uzraudzības iestāde aicina EBTA valstis, ES dalībvalstis un ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas iesniegt savas piezīmes par minēto pasākumu, nosūtot tās uz adresi:

EFTA Surveillance Authority

Registry

Rue Belliard/Belliardstraat 35

1040 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Piezīmes paziņos Norvēģijas iestādēm. Ieinteresētās personas, kura iesniedz piezīmes, identitāti var neizpaust, ja tiek iesniegts rakstisks lūgums, kurā izklāstīti šāda lūguma iemesli.

KOPSAVILKUMS

Vispārīga informācija

Norvēģijā vietējo autobusa sektoru regulē 2002. gada Komerciālā transporta likums (KTL) un 2003. gada Komerciālā transporta noteikumi (KTN). Gan KTL, gan KTN atcēla iepriekšējos tiesību aktus, kas satura ziņā bija līdzīgi. Šis tiesiskais regulējums cita starpā paredz koncesiju sistēmu, lai uzņēmumiem varētu uzticēt veikt sabiedrisko autobusu pakalpojumu sniegšanu, un uzliek par pienākumu apgabaliem, kā piemēram, Oslo pašvaldībai, piešķirt kompensācijas uzņēmumiem, kas darbojas nerentablos maršrutos. Šādu kompensāciju var piešķirt, lai segtu starpību starp ieņēmumiem no biļešu tirdzniecības un pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

Jau pirms EEZ līguma stāšanās spēkā koncesionāriem Oslo tika piešķirta ikgadējā kompensācija par nerentabliem maršrutiem saskaņā ar pilsētas budžeta kārtību. Kompensācija tika izmaksāta ar ikgadēju vienreizējo maksājumu, balstoties uz izmaksām, kas radušās iepriekšējos gados, ņemot vērā dažādus korekcijas koeficientus. Kopš 2008. gada līgumi regulāro autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai tika piešķirti, izmantojot atklāta konkursa procedūru, un kopš tā laika AS Oslo Sporveier iepriekšminētā kompensācija par regulāro autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu vairs nav piešķirta.

AS Oslo Sporveier un vēlāk tā meitasuzņēmumam AS Sporveisbussene jau ilgi pirms EEZ līguma stāšanās spēkā un līdz 2008. gadam bija uzticēts Oslo nodrošināt regulāros pārvadājumus autobusos saskaņā ar iepriekš aprakstītajiem noteikumiem.

Kopš 1994. gada AS Oslo Sporveier ir notikušas vairākas reorganizācijas. Piemēram, 1997. gadā visu autobusu pakalpojumu sniegšana Oslo, tai skaitā komerciālo tūrisma autobusu pakalpojumu un regulāro autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana uz līguma pamata tika nodota meitasuzņēmumam AS Sporveisbussene. Tā rezultātā AS Oslo Sporveier un AS Sporveisbussene noslēdza tā saucamo Transporta nolīgumu, lai AS Sporveisbussene varētu kļūt par faktisko ikgadējās kompensācijas saņēmēju. Saskaņā ar Transporta nolīgumu kompensācija par regulārajiem autobusu pārvadājumiem tika samaksāta kā to paredz iepriekšminētie noteikumi. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka visā izmeklēšanā apskatītajā laika posmā – no 1994. līdz 2008. gadam – Oslo Sporveier group pastāvēja nodalīta grāmatvedība attiecībā uz komerciālo un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un ja komerciālo darbību veikšanai tika izmantoti pakalpojumi, kas sniegti sabiedrisko darbību ietvaros, par tiem vienmēr tika iekasēta tirgus cena.

2004.gadā Oslo pašvaldība – toreiz 98,8 % AS Oslo Sporveier akciju turētāja – iepludināja uzņēmumā kapitālu NOK 111 760 000 apmērā, lai segtu AS Sporveisbussenes darbinieku pensiju fondu nepietiekamo finansējumu. Nepietiekamais finansējums izveidojās laika posmā pirms 1997. gada sakarā ar AS Oslo Sporveier pensiju saistībām attiecībā uz darbiniekiem gan sabiedrisko pakalpojumu, gan tūrisma autobusu nodaļā. AS Oslo Sporveier bija pienākums novērst nepietiekamo finansējumu. Oslo pašvaldība, īpašnieka statusā, izvēlējās kapitāla iepludināšanu kā vislētāko risinājumu.

Pasākuma novērtējums

Valsts atbalsta esība

Uzraudzības iestāde uzskata, ka gan kapitāla iepludināšana, gan ikgadējās kompensācijas maksājumi uzskatāmi par valsts atbalstu.

Uzraudzības iestāde pašlaik nevar izslēgt, ka kapitāla iepludināšana, lai segtu komercdarbības nepietiekami finansētos pensijas kontus, piešķir AS Oslo Sporveier ekonomiskas priekšrocības, tā kā nav iesniegta informācija pierādot, ka tas būtu noticis saskaņā ar tirgus investora principu.

Turklāt, Uzraudzības iestādes provizoriskais viedoklis ir, ka gan ikgadējā kompensācija, gan kapitāla iepludināšana, lai segtu nepietiekami finansētos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pensiju kontus (kas ir saistīti ar izmaksām, kas arī varēja būt par pamatu ikgadējām kompensācijām) netika veikta, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru, un nelīdzinās izmaksām, kas būtu radušās labi pārvaldītam un atbilstoši nodrošinātam uzņēmumam. Tādējādi 4. kritērijs Altmark lietā, nav izpildīts, un tāpēc abi pasākumi uzskatāmi par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

Atbalsta raksturs

Uzraudzības iestāde šajā posmā nevarēja secināt, vai atbalsts ir piešķirts saskaņā ar pastāvošu atbalsta shēmu, kas pamatojas uz KTL un KTN, kā to piemēroja Oslo pirms EEZ līguma stāšanās spēkā. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada atbalsts vairs netika piešķirts saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem. Pieņemot, ka pastāvošā atbalsta shēma ir spēkā kopš 1994, Uzraudzības iestāde pašlaik nespēj noteikt precīzas šīs shēmas aprises, un vai viss atbalsts tika piešķirts pamatojoties uz šo shēmu. Turklāt nav iespējams izslēgt, ka atbalsta pasākumi, vismaz zināmā mērā, uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu, jo īpaši attiecībā uz pensiju saistību segšanu komercdarbībā iesaistītajiem.

Atbalsta saderīgums

Šajā posmā Uzraudzības iestādei šķiet, ka maksājumi, kas veikti līdz brīdim, kad 2008. gadā izbeidzās tieši piešķirtās koncesijas, un 2004. gada kapitāla iepludināšana ar mērķi kompensēt finansējuma nepietiekamību pensiju fondā, varētu, vismaz zināmā mērā, būt saderīgi kā kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas paredzēta EEZ līguma 49. pantā. Saderīguma novērtējums galīgajā lēmumā tādējādi būs jo īpaši vērsts uz to, lai noskaidrotu, vai kompensācija ir bijusi pārmērīga. Turklāt, atbalsts, vismaz daļēji, varētu būt saderīgs 61. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Uzraudzības iestāde nolēma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EEZ līguma 1. panta 2. punktu. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt piezīmes viena mēneša laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


Top