Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem”

COM(2011) 866 final – 2011/0421 (COD)

2012/C 181/28

Vienīgā ziņotāja: OUIN kdze

Padome 2012. gada 19. janvārī un Eiropas Parlaments 2012. gada 17. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem”

COM(2011) 866 final – 2011/0421 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 29. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 28. un 29. martā (2012. gada 28. marta sēdē), ar 149 balsīm par, 2 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja priekšlikumu lēmumam par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem atbalsta.

1.2   Komiteja atzinīgi vērtē izmantoto pieeju, proti, izmantot infekcijas slimību gadījumos sekmīgi piemēroto pašreizējo sistēmu (1) un neseno krīžu izvērtējumu, lai novērstu nepilnības pašreizējā mehānismā, kā tas iespējams saskaņā ar Lisabonas līgumu.

1.3   Lai efektīvi novērstu apdraudējumus, kas nepazīst robežas, ir vajadzīga kontinentāla mēroga koordinācija, kura pārsniedz nozaru ietvarus.

1.4   Tomēr Komiteja uzsver, ka sagatavotības plānošanā un saziņā krīzes situācijās jāiesaista visi pilsoniskās sabiedrības dalībnieki. Koordinēšanas pienākuma uzticēšana tikai veselības jomas profesionālajiem dalībniekiem un civilās aizsardzības speciālistiem vairs neatbilst pašreizējai situācijai sabiedrībā, kurā plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme iedzīvotāju informēšanā.

2.   Pamatojums

2.1   Pagājušo gadsimtu plašās mēra, holēras un gripas epidēmijas ir palikušas kolektīvajā atmiņā kā apdraudējumi, kas dažās nedēļās, šķiet, būtu varējušas iznīcināt cilvēci.

2.2   XX gadsimta eiropieši bija pārliecināti, ka, pateicoties mūsdienu medicīnai, viņus šāds risks vairs neapdraud. Iedzīvotāju aizsardzībai dalībvalstis izveidojušas sabiedrības veselības aizsardzības sistēmas (obligāta vakcinācija, veselības uzraudzība), un Eiropā izstrādāti tiesību akti un izveidots tīkls infekcijas slimību efektīvai apkarošanai. Šī sistēma darbojas, ja vīrusi ir zināmi un sen identificēti. Jaunu slimību, piemēram, AIDS vai SARS (2), gadījumos sistēma ir mazāk efektīva.

2.3   Ir parādījušies arī citi apdraudējumi, kas var kaitēt veselu reģionu iedzīvotāju veselībai. Personu, pārtikas produktu, preču u.c. vispārēja mobilitāte ir radījusi jaunus riskus. Vīrusi, kas agrāk bija zināmi kādā konkrētā reģionā, var pārvietoties ļoti ātri un kļūt bīstami reģionos, kuros tie nav zināmi.

2.4   Jaunu ķīmisko vielu atklāšanai un masveida ražošanai, pat ja tās ļāvušas apkarot slimības, uzlabot lauksaimniecības ražīgumu, veicināt būvniecību un pārvietošanos, palielināt pieejamo preču apjomu, paātrināt visa veida komunikāciju un padarīt to visiem pieejamu, tomēr ir arī negatīvā puse. Mūsdienās cilvēki dzīvo “ķīmiskā vidē” ar dažādām gaisu, ūdeni un pārtiku piesārņojošām vielām.

2.5   Upes, lietus, vējš un vīrusi nepazīst robežas. Jā ir kāda joma, kurā organizatoriski pasākumi Eiropas mērogā ir pilnīgi nepieciešami, tad tā ir sabiedrības veselības aizsardzība.

2.6   Globālā sasilšana un tās radītā daudzējādā ietekme ir viena no masveida rūpnieciskās ražošanas sekām. Taču jāmin arī rūpnieciskas avārijas, jauni vīrusi utt.; veselības aizsardzību mūsdienās nevar saistīt tikai ar infekcijas slimībām un iedzīvotāju veselības medicīnisku uzraudzību.

2.7   Savstarpēji atkarīgā sabiedrībā apdraudējums veselībai var nākt no jebkuras vietas. Veselības krīzes cēloņi ir rūpniecisks piesārņojums, veterināra epidēmija vai dabas katastrofa. Tādēļ ir jāpārvar ne tikai no ģeogrāfiskās, bet arī nozaru robežas.

2.8   Infekcijas slimību gadījumos darbojas efektīva sistēma Pasaules Veselības organizācijas vadībā (3).

2.9   Eiropas Savienība nesāk tukšā vietā. Infekcijas slimību gadījumos sistēma ir pielāgota un efektīva; taču H1N1 gripas pandēmijas laikā tajā atklājās nepilnības, piemēram, attiecībā uz tādu vakcīnu iegādi, kuras var izstrādāt tikai tad, kad ir parādījies jauns vīruss. Ņemot vērā vakcīnas rūpniecisko ražošanu un vienošanos par cenām, Eiropas valstu pieeja vakcinācijai bija atšķirīga; ja vīruss būtu bijis postošāks, tā izplatīšanās būtu radījusi smagas sekas.

2.10   Pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem un ASV saņemtajām vēstulēm un sūtījumiem, kuros atrastas Sibīrijas mēra sporas, ES līmenī izveidoja Veselības drošības komiteju (4) riska situācijām, kas nav saistītas ar infekcijas slimībām, taču tai nav institūcijas statusa, un tādēļ tā nevar pieņemt politiskus lēmumus, ja tādi nepieciešami.

3.   Uzlabot pašreizējās sistēmas

3.1   Pamatojoties uz Lisabonas līgumu (5), ar kuru Savienībai piešķirtas jaunas pilnvaras šajā jomā, un neseno veselības krīžu laikā novēroto problēmu izvērtējumu, izskatāmais priekšlikums ļaus novērst pašreizējos trūkumus.

3.2   Iepriekš ir bijušas vairākas krīzes: govju trakumsērgas uzliesmojums, H1N1 gripas pandēmija, E.coli/STEC O104 uzliesmojums, Irākā notikušie atentāti, kuros izmantots hlors, inficēšanās ar melamīnu, toksiskās sarkanās dūņas, naftas noplūde, pelnu mākonis. Ikviena krīze ļauj saredzēt esošās sistēmas trūkumus un ierosināt uzlabojumus. Izskatāmā priekšlikuma mērķis ir, pamatojoties uz esošajiem ES instrumentiem, izveidot saskaņotu sistēmu un panākt efektīvāku dalībvalstu un nozaru sadarbību.

3.3   Priekšlikums neattiecas uz radioloģisko un kodolapdraudējumu, kas apskatīts citos ES tiesību aktos.

3.4   Spēkā esošie ES tiesību akti attiecas vienīgi uz infekcijas slimību radītu apdraudējumu (6). Epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkls, kas izziņo brīdinājumu un koordinē rīcību Eiropas līmenī, neatbilst pašreizējiem standartiem un vajadzībām. Tāpēc tiek ierosināts to aizstāt ar noteikumiem, kas ietverti izskatāmajā priekšlikumā.

3.5   Esošās sistēmas paplašināšana, iekļaujot tajā arī cita veida apdraudējumu, palielinās tās efektivitāti, neradot būtiskas papildu izmaksas.

3.6   Komiteja atbalsta priekšlikumā izvirzītos mērķus:

3.7   Komiteja, protams, atzinīgi vērtē šajā priekšlikumā norādītās ieceres, proti, uzlabot koordināciju, palielināt efektivitāti, veikt vienotu ES iepirkumu, lai vienotos par cenām ar farmācijas laboratorijām un tādējādi aizsargātu visus Eiropas iedzīvotājus, papildus starptautiskajai brīdināšanas sistēmai (PVO) izveidot Eiropas brīdināšanas sistēmu, kā arī iekļaut esošajās sistēmās ķīmiskas, bakterioloģiskas, vides u.c. izcelsmes apdraudējumu.

3.8   Veikt riska novērtējumu Eiropas speciālistu tīkla ietvaros, vienoties par riska pakāpi, lai pienācīgi reaģētu un kopīgi izstrādātu paziņojumus, veikt sensitīvu datu apmaiņu atbilstīgi noteikumiem (īpaši noteikumiem par personas datu aizsardzību), izmantojot salīdzināmus dalībvalstu datus un kaimiņvalstu datus, un izstrādāt kopīgus ieteikumus ceļotājiem nozīmē veicināt esošo sistēmu labāku darbību, neapgrūtinot tās ar jaunizveidotiem mehānismiem.

4.   Ņemt vērā pašreizējās tendences

4.1   EESK tomēr vēlas vērst ES un dalībvalstu pārvaldes iestāžu uzmanību norisēm neseno krīžu laikā.

4.2   Gan H1N1 gripas, gan E.coli/STEC O104 pandēmijas laikā novērots, ka valsts pārvaldes iestāžu izplatītā informācija nebija vienīgā un ka daļa iedzīvotāju vairāk uzticas internetā pieejamai nepārbaudītai informācijai. Pārāk lielais informācijas apjoms var apgrūtināt krīzes pārvaldību un radīt smagas sekas iedzīvotāju veselībai un veselām ekonomikas nozarēm, piemēram, gadījumos, kad daži ārsti kritiski vērtē vakcīnu vai izplatītā informācija par baktērijas izcelsmi ir kļūdaina.

4.3   Informācijas neatbilstīga izplatīšana var radīt lielus zaudējumus un mazināt sistēmas efektivitāti. Pedagoģiskajam aspektam jābūt tikpat svarīgam kā ekonomiskajiem apsvērumiem.

4.4   Tāpēc Komiteja iesaka krīzes pārvarēšanas mehānismos, piemēram, informācijas izplatīšanas tīklos, iesaistīt visus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un periodos ārpus krīzes veikt informācijas pasākumus skolās un darbavietās, lai skaidrotu Eiropas iedzīvotājiem, kā viņi tiek aizsargāti pret risku, kā darbojas uzraudzības un brīdināšanas sistēmas un kam jāuzticas krīzes gadījumā, un kas pilnvarots sniegt ticamu informāciju.

4.5   Sabiedrības veselības krīzes apstākļos izšķiroša nozīme ir saziņai, kas ir tikpat svarīga kā vakcīnas pieejamība, jo kāda gan nozīme ir efektīvām vakcīnām, ja iedzīvotāji nav pārliecināti par vakcinācijas lietderību.

4.6   Aicinājums iedzīvotājiem būt atbildīgiem gūst jēgu tikai tad, ja viņiem dotas iespējas atbildību reāli īstenot. Tādēļ iedzīvotājiem jau laikus jābūt sagatavotiem un informētiem par esošo sistēmu un par katra konkrēto lomu šajā sistēmā. Iedzīvotāji var piedalīties un viņiem var būt svarīga nozīme kopīgo aizsardzības pasākumu īstenošanā, bet ja viņiem nav skaidrota viņu atbildība un ja viņi nav pienācīgi informēti, iedzīvotāji var kavēt pasākumu īstenošanu. Vispārējās interesēs valsts pārvaldes iestādēm visas sabiedriskas nozīmes organizācijas ir jāiesaista iedzīvotāju aizsardzībā, rosinot pienācīgu savstarpēju informācijas apmaiņu.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmums Nr. 2119/98/EK par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā (OV L 268, 3.10.1998., 1.lpp).

(2)  Smags akūts respiratorais sindroms.

(3)  Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (SVAN): http://www.who.int/ihr/en/

(4)  Skatīt prezidentvalsts 2001. gada 15. novembra secinājumus par bioterorismu (13826/01) un Padomes 2007. gada 22. februāra secinājumus par Veselības drošības komitejas pilnvaru pagaidu pagarināšanu un paplašināšanu (6226/07).

(5)  LESD 6. panta a) punkts un 168. panta 1. punkts.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmums Nr. 2119/98/EK par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā (OV L 268, 3.10.1998., 1.lpp).