Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AE0801

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem” COM(2011) 684 final – 2011/0308 (COD)

    OV C 181, 21.6.2012, p. 84–88 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    21.6.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 181/84


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem”

    COM(2011) 684 final – 2011/0308 (COD)

    2012/C 181/15

    Ziņotājs: Paulo BARROS VALE kgs

    Eiropas Parlaments 2011. gada 15. novembrī un Padome 2011. gada 29. novembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. panta 1. punktu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem

    COM(2011) 684 final – 2011/0308 (COD).

    Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 8. martā.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 479. plenārajā sesijā 2012. gada 28. un 29. martā (29. marta sēdē), ar 125 balsīm par, 2 balsīm pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    1.   Kopsavilkums un secinājumi

    1.1   Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir liels īpatsvars ES uzņēmējdarbībā, un EESK konsekventi atbalsta visas ierosmes, kas varētu uzlabot vienotā tirgus darbību un kas veicina pārrobežu ieguldījumus un tirdzniecību. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) visvairāk sekmē ekonomikas izaugsmi, darba vietu radīšanu un inovāciju. Tie arī visvairāk izjūt pārmaiņas un jauninājumus.

    1.2   Pašreizējā pārskatīšanā ierosinātie vienkāršojumi tāpēc atspoguļo stratēģijā “Eiropa 2020” izklāstīto mērķi ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, paziņojumā par Vienotā tirgus aktu atbalstīto vienkāršošanas principu un Komisijas paziņojumā “Vispirms domāt par mazākajiem — Eiropas “Mazās uzņēmējdarbības” akts” atbalstīto MVU galveno lomu ekonomikas attīstībā.

    1.3   Lieluma kritēriju pilnīga saskaņošana visā ES ir apsveicama iniciatīva, un EESK uzskata, ka tā būtu attiecināma arī uz t.s. mikrouzņēmumiem. Tādēļ ir jāatbalsta tādi tiesību akti, kuros noteiktie pamatprincipi attiecas uz visu uzņēmējdarbības vidi. Veicinot taisnīgumu visā ES, šai pārrobežu standartizācijai vajadzētu veicināt arī konkurētspēju.

    1.4   Būtu jāuzsver arī tas, ka dalībvalstis nevar pieprasīt, lai mazie uzņēmumi sniegtu informāciju, kas pārsniedz jaunajā direktīvā paredzētos limitus. Tas ir vienīgais līdzeklis pārskatīšanā ierosinātā vienkāršošanas mērķa sasniegšanai un īstenošanai tādā veidā, kas ir izdevīgs ikvienam, ievērojot finanšu informācijas visu izmantotāju — investoru, kreditoru, valsts vai sabiedrības locekļu — intereses.

    1.5   EESK uzskata: tā kā ir ievērotas iepriekš minētās intereses, priekšlikumi par vienkāršošanu un saskaņošanu būtu jāattiecina arī uz nodokļu jomu; dalībvalstīm tad nevajadzētu pieprasīt papildu informāciju nodokļu iekasēšanas vajadzībām. Bez tam būtu jāinformē bankas par izmaiņām un iespēju pielāgot savus analītiskos paņēmienus jaunajiem noteikumiem par finanšu pārskatiem, izvairoties no tā, ka jāsniedz papildu informācija.

    1.6   Nevar cerēt, ka ar finanšu pārskatu vienkāršošanu vien tiks veicināta uzņēmumu dibināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Minētais mērķis ir sasniedzams tikai tad, ja vienlaikus tiks noteikti arī citi pasākumi ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Tomēr atzinīgi vērtējama ir šī vai jebkura cita ierosme, kas palīdz samazināt administratīvās un alternatīvās izmaksas, vai citi pasākumi birokrātijas mazināšanai (informācijas atklāšanas pienākums, licenču un koncesiju saņemšana utt.).

    1.7   Attiecībā uz izmaksu — gan cilvēkresursu, gan finansiālo — samazināšanu ierosinātā vienkāršošana neapšaubāmi atbrīvos līdzekļus, ko uzņēmumi var izmantot citās savas uzņēmējdarbības jomās.

    1.8   Atzinīgi vērtējama ir mazo uzņēmumu atbrīvošana no obligātajām revīzijām neatkarīgi no tā, vai minētie uzņēmumi ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai nav, tomēr EESK uzskata, ka minētā procedūra joprojām obligāti jāpiemēro uzņēmumiem, kuros ir nodarbināti vairak nekā 25 darba ņēmēji. Iepriekš minētās procedūras izpilde, kas dažiem mazajiem uzņēmumiem ir obligāta, ir samērā liels slogs, un būtu jānodrošina atbrīvojums no tās mazajiem uzņēmumiem, kuri nav iekļauti biržas sarakstos, neatkarīgi no to juridiskās formas. Minētajai revīzijai vajadzētu būt fakultatīvai, un lēmums par to būtu jāpieņem partneriem vai akcionāriem.

    1.9   Ja uzskaite tiek veikta elektroniski un finanšu pārskatus sagatavo, izmantojot tirgū pieejamu grāmatvedības programmatūru, vienkāršošana sākumā tomēr varētu būt saistīta ar lielākiem izdevumiem, tāpēc ka uzņēmumiem vajadzēs aktualizēt minēto programmatūru un izmaksas būs ievērojamas.

    1.10   Vērā būtu jāņem arī tas, kā ar pieejamās informācijas apkopošanas veida pielāgošanu saistītās izmaksas ietekmēs statistikas un nodokļu iestādes.

    1.11   Lielākā daļa mazo uzņēmumu joprojām uzskata finanšu pārskatus tikai un vienīgi par likumā noteiktu pienākumu nodokļu iestāžu vajadzībām. Lai gan tam, ka uzņēmums ir mazs, var būt svarīga loma šāda uzskata veidošanā, jo ir grūti pieņemt darbā grāmatvežus kā štata darbiniekus, galvenais faktors tomēr ir tas, ka trūkst apmācības daudzu MVU vadītājiem un direktoriem. Mēs tādēļ iesakām un atbalstām apmācības un izpratnes veidošanas sistēmu turpmāku pastiprināšanu un izvēršanu, lai palīdzētu uzņēmējiem interpretēt pieejamo informāciju, tādējādi iespējami izvairoties no konkrētām kļūdām, ko rada “vizuālās vadīšanas” pieeja pārvaldībā. Vienlaikus vēlams apsvērt, cik svarīgi ir aktualizēt tehniskā personāla apmācību grāmatvedības birojos, kur galvenokārt notiek mazo uzņēmumu finanšu pārskatu sagatavošana. Būtu jāveicina un jāatbalsta arī tehniskā personāla apmācība par aktualizētajiem tiesību aktiem.

    1.12   EESK atzinīgi vērtē prasību ieguves rūpniecības un pirmatnējo mežu izstrādes uzņēmumiem atklāt informāciju par maksājumiem valstu pārvaldes iestādēm, bet aicina attiecināt minēto prasību arī uz citām atbilstošajām jomām. Pārredzamības labad šāda maksājumu atklāšana būtu jāattiecina uz ikvienu sabiedrības interešu nodošanu privātai struktūrai, tai skaitā darījumiem transporta tīklu, ūdens apgādes, enerģētikas un komunikāciju, kā arī azartspēļu jomā, kur ir iesaistītas ievērojamas naudas summas un kas, izņemot azartspēles, ir sabiedriskie pamatpakalpojumi.

    1.13   Daži noteikumi izskatāmajā direktīvā ir pretrunā starptautiskajos finanšu pārskatu standartos (IFRS) noteiktajai praksei, it īpaši nemateriālo aktīvu vērtības maksimālie amortizācijas periodi un tas, ka neapmaksātais parakstītais pamatkapitāls ir iekļauts bilancē. EESK atzinīgi vērtē to, ka direktīvas priekšlikumā nav paredzēta obligāta IFRS standartu pieņemšana MVU, kamēr nav izdarīti visaptveroši secinājumi par to vēl neilgo piemērošanu starptautiskā līmenī.

    1.14   Pašlaik risinās diskusijas par tādu mikrouzņēmumiem paredzētu noteikumu piemērošanu, kas attiecas vienīgi uz minētajiem uzņēmumiem. Svarīgi nodrošināt, ka mikrouzņēmumiem paredzētā normatīvā sistēma ir saderīga ar pašlaik izskatāmo sistēmu, lai izvairītos no informācijas izkliedēšanas dažādos dokumentos.

    2.   Priekšlikuma pamatojums

    2.1   Šajā priekšlikumā direktīvai ir ierosināts atcelt Ceturto direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem un Septīto direktīvu 83/349/EEK par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem.

    2.2   Pārskatīšana ietilpst Komisijas plašajā iniciatīvu klāstā MVU paredzēto procedūru vienkāršošanai, lai samazinātu administratīvo slogu minētā veida uzņēmumiem un papildinātu 2009. gada priekšlikumu direktīvai par mikrouzņēmumu finanšu pārskatiem. Finanšu pārskatu sagatavošana ir atzīta par vienu no visapgrūtinošākajiem reglamentējošajiem pienākumiem, kas noteikti uzņēmumiem, jo īpaši mazākajiem.

    2.3   Norāde uz Grāmatvedības direktīvu pārskatīšanu ir iekļauta paziņojumā “Vienotā tirgus akts. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” ” kā viena no svirām izaugsmes veicināšanai, uzsverot, cik svarīgi ir samazināt reglamentējošās prasības MVU gan Eiropas, gan valstu līmenī.

    2.4   Pārskatīšanas mērķi ir samazināt un vienkāršot administratīvo slogu, kas saistīts ar finanšu pārskatu sagatavošanu, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, palielināt finanšu pārskatu saprotamību un salīdzināmību, kas ir īpaši svarīga pārrobežu darbībā iesaistītiem uzņēmumiem, aizsargāt finanšu informācijas izmantotājus un palielināt pārredzamību attiecībā uz ieguves rūpniecības un pirmatnējo mežu izstrādes uzņēmumu maksājumiem valstu pārvaldes iestādēm.

    2.5   Ir notikušas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm, tostarp ar finanšu pārskatu sagatavotājiem, lietotājiem, standartizācijas organizācijām un publiskā sektora iestādēm. Tika veikts arī ietekmes novērtējums un izdarīti šādi secinājumi.

    2.5.1

    Attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un, ņemot vērā, ka tas uzskatāms par pārāk apgrūtinošu uzdevumu uzņēmumiem, īpaši mazākajiem, direktīvas prasības ir grozītas, nosakot vienīgi mazajiem uzņēmumiem piemērojamu “minimālo režīmu”. Līdz ar to ir samazinātas prasības attiecībā uz pārskatiem pievienojamo informāciju, obligātā revīzija ir elastīgāka un nelielas grupas ir atbrīvotas no pienākuma sagatavot konsolidēto finanšu pārskatu.

    2.5.2

    Ir saskaņotas uzņēmumu lieluma robežvērtības, nodrošinot Eiropā vienlīdzīgu attieksmi pret vienāda lieluma uzņēmumiem.

    2.5.3

    Dalībvalstīm pieejamo variantu skaits attiecībā uz papildu informācijas iesniegšanu ir samazināts, lai saskaņotu ES īstenoto praksi un palielinātu finanšu pārskatu salīdzināmību.

    2.5.4

    Papildinot Komisijas atbalstu starptautiskajai Ieguves rūpniecības pārskatāmības iniciatīvai (Extractive Industry Transparency Initiative – EITI) un Dovilas G8 sammita nobeiguma deklarācijā izteikto apņemšanos, tagad uzņēmumiem ir noteikta prasība atklāt informāciju par maksājumiem valstu pārvaldes iestādēm gan individuālajā, gan konsolidētajā līmenī.

    2.6   Lai ieinteresētās puses aizsargātu pret pieejamās informācijas samazināšanu, tagad obligāti būs jāatklāj informācija par garantijām un saistībām, kā arī par darījumiem ar iesaistītajām pusēm. Dažās valstīs šāda prasība jau ir spēkā.

    2.7   Cerams, ka uzskaites noteikumu vienkāršošana MVU palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības vidi un veicinās uzņēmumu dibināšanu, līdztekus radot arī jaunas darba vietas. Vienlaikus un ņemot vērā to, ka ar šādu vienkāršošanu saistītie ietaupījumi radīsies, samazinot maksājumus grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem (grāmatvežiem un uzņēmējsabiedrībām), paredzama minimāli negatīva ietekme uz nodarbinātību, tomēr Komisija uzskata, ka minētais pasākums neietekmēs kopējo nodarbinātības līmeni.

    2.8   Nav paredzams, ka grāmatvedības datu vienkāršošana mazākiem uzņēmumiem negatīvi ietekmēs izaugsmi. Lielāki izdevumi, kas uzņēmumam radīsies saistībā ar izmaiņām, nav uzskatāmi par galveno faktoru, uzņēmumam pieņemot lēmumu par paplašināšanos.

    3.   Galvenie pasākumi

    3.1   Nolūkā samazināt administratīvo slogu saistībā ar finanšu pārskatu sagatavošanu ir ieviesta īpaša, mazajiem uzņēmumiem paredzēta sistēma, ar ko ierobežo pienākumu atklāt noteiktu informāciju, pievienojot piezīmes pārskatiem. Tagad obligātas būs tikai šādas norādes: grāmatvedības politika; garantijas, saistības, iespējamie aktīvi un iespējamās saistības, kas nav atzītas bilancē; notikumi pēc bilances slēgšanas, kas nav atzīti bilancē; ilgtermiņa un nodrošināti parādi un ar tiem saistīti pušu darījumi. Lielākā daļa dalībvalstu ir paredzējušas atbrīvojumus no informācijas atklāšanas par notikumiem pēc bilances slēgšanas un ar tiem saistītiem pušu darījumiem, lai gan dažās dalībvalstīs šāda informācija ir obligāta. Tas varētu radīt jaunus pienākumus mazajiem uzņēmumiem. Šādas prasības iekļaušana tomēr uzskatāma par nepieciešamu, lai kompensētu pieejamās informācijas samazināšanos un aizsargātu šādas informācijas izmantotājus.

    3.2   Uzņēmumu lieluma robežvērtības ir saskaņotas, iedalot uzņēmumus mazos, vidējos un lielos (ņemot vērā aktīvu kopsavilkuma bilanci, tīro apgrozījumu un darbinieku skaitu), un šāda klasifikācija ir standartizēta visā ES. Līdz ar to pret viena lieluma uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs būs vienāda attieksme. Administratīvā sloga samazināšana, kas ir šā priekšlikuma nolūks, tādējādi radīs līdzvērtīgus konkurences apstākļus viena lieluma uzņēmumiem visās dalībvalstīs.

    3.3   Mazajiem uzņēmumiem likumā noteiktā revīzija vairs nebūs obligāta. Tomēr, ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu lielumu, pārskatu sagatavošanā nepieciešamā pārredzamība nebūs apdraudēta. Mazajiem uzņēmumiem tomēr arī turpmāk jāpiemēro pārskatu, tai skaitā vienkāršoto pārskatu, neatkarīgas apstiprināšanas prasības un prasības par pārredzamību šādu pārskatu sagatavošanā vai ieinteresēto pušu informēšanā, jo īpaši saistībā ar sociālo dialogu.

    3.4   Mazās grupas būs atbrīvotas no konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas (ja mātesuzņēmumi un meitas uzņēmumi, pamatojoties uz konsolidētajiem pārskatiem, nepārsniedz divas noteiktās robežvērtības).

    3.5   Tiks piemēroti vispārējie “būtiskuma” un “atspoguļošanas pēc būtības” principi. Kopā ar nedaudzajiem dalībvalstīm pieejamajiem variantiem attiecībā uz papildu informācijas iesniegšanu tas palīdzēs saskaņot ES īstenoto praksi, palielinot finanšu pārskatu salīdzināmību.

    3.6   Ir paredzēta jauna kārtība lielajiem uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm veikto maksājumu atklāšanu.

    4.   Piezīmes

    4.1   Finanšu pārskatu sagatavošanas pašreizējais slogs ir ievērojams, un EESK atbalsta Komisijas mērķi to vienkāršot, pamatojoties uz principu “vispirms domāt par mazākajiem”. Minētais administratīvais slogs un ar finanšu pārskatu sagatavošanu saistītās alternatīvās izmaksas visvairāk ietekmē tieši mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus; tāpēc vienkāršošanas ietekmi izjutīs lielais vairums Eiropas uzņēmumu.

    4.2   Gandrīz 20 gadus pēc vienotā tirgus izveides Komisija tagad izrāda gatavību vienkāršot procedūras, kas apgrūtinājušas uzņēmumus. Vienkāršošanas nozīmīgums ir neapstrīdams, un tās mērķi ir apsveicami un atbalstāmi. Tomēr jābūt uzmanīgiem, lai virzība uz vienkāršošanu nekļūtu pārmērīga, nesagrautu ieinteresēto personu un finanšu informācijas izmantotāju uzticību un lai nebūtu apdraudēta informācijas sniegšana minētajām pusēm, kā tas, šķiet, ir noticis ar šo priekšlikumu. Vienkāršošana nedrīkst novest pie tā, ka finanšu pārskatos iekļautā informācija jāiegūst ar papildu līdzekļiem, lai apmierinātu nodokļu deklarācijās ietvertās prasības vai banku prasības. Tas būtu pilnīgā pretstatā izskatāmā priekšlikuma mērķiem un tam būtu kaitīga ietekme, jo tiktu radīts jauns izmaksu slogs uzņēmumiem, kuru pienākums būtu saglabāt trīs dažādu veidu informāciju juridiskām, fiskālām un investīciju vajadzībām.

    4.3   Tāpat kā jebkura jauna pieeja, arī pašreizējie priekšlikumi prasīs pārmaiņas, kas, lai gan sākotnēji var negūt vispārēju atbalstu vai pat radīt lielu saimniecisku ietekmi, nenovēršami izraisīs izmaksu mazināšanos un kritēriju un pieprasītās informācijas veidu standartizāciju visā ES. Minētajam principam varētu būt pat negatīva ietekme saistībā ar būtisku aspektu izmaksām, proti, programmatūras aktualizēšanu, apmācību, nodokļu un statistikas datu vākšanas pielāgošanu. To, protams, ātri kompensēs pārmaiņu radītie ieguvumi. Tāpēc jāatbalsta centieni īstenot vienkāršošanu, un virzību uz to ievērojami atvieglotu papildu pasākumi, piemēram, uzņēmēju, grāmatvežu un finanšu pārskatos iekļautās informācijas izmantotāju apmācības un informētības veicināšana.

    4.4   Īpaši svarīgs ierosinātā grozījuma aspekts ir mazo uzņēmumu atbrīvošana no obligātajām revīzijām neatkarīgi no tā, vai minētie uzņēmumi ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai nav. EESK neatbalsta šādu atbrīvojumu uzņēmumiem, kuros nodarbināti vairāk nekā 25 darba ņēmēji, jo neatkarīgas struktūras veiktā sertificēšana sniedz MVU būtisku atbalstu un drošību. Obligātajai revīzijai ir sociāla funkcija – nodrošināt finanšu pārskatu ticamību, kas ir sine qua non faktors sabiedrībā, kura lielā mērā ir atkarīga no uzņēmumu darbības tirgus ekonomikā. Šim pasākumam būs ļoti liela finansiāla ietekme uz mazajiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti biržas sarakstos un kam bija obligāti jāizpilda minētā procedūra vienkārši to juridiskās formas, nevis lieluma dēļ. Mazam, biržas sarakstā neiekļautam uzņēmumam, kam nav obligāti jāpilda prasības par informācijas atklāšanu un pārredzamību, kuras izriet no iekļaušanas minētajā sarakstā un kuru izpilde ir būtiska, nav jēgas veikt dārgu procedūru tikai tāpēc, ka tas ir izvēlējies tādas juridiskas personas statusu, kam jāpilda šāda procedūra, jo tā noteikts likumā. Pārskatu juridiskajai apstiprināšanai vajadzētu būt finanšu pārskatu saņēmēju interesēs, bet nevis vienkārši juridiskai procedūrai, kas akli jāpilda tāpēc, ka uzņēmumam ir noteikta juridiskā forma. Pieņemt lēmumu par kontu revīziju ir mazo uzņēmumu partneru un akcionāru, pārvaldnieku un administratoru ziņā; dalībvalstis būtu jāattur no šādas prasības noteikšanas un tādēļ nevajadzētu grozīt valstu tiesību aktus par uzņēmumu veidu tiesisko regulējumu.

    Obligātā revīzija būtu jāpieprasa veikt uzņēmumos, kuros nodarbināti vairāk nekā 25 darba ņēmēji.

    4.5   Kā norādīts atzinumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz saimnieciskām mikrovienībām groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK par noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu par vienkāršošanu, kas veicinās uzņēmējdarbību un konkurētspēju, tādējādi sekmējot vienotā tirgus izveides pabeigšanu. Komiteja ar gandarījumu atzīmē arī centienus virzībā uz standartizāciju, proti, vienkāršošanu visās dalībvalstīs, kas tika atbalstīta minētajā dokumentā.

    4.6   Vēl viena inovācija, kas jāatzīmē un kam neapšaubāmi būs liela nozīme vienotā tirgus sekmēšanā, ir lieluma kritēriju noteikšana un to piemērošana visās dalībvalstīs. Tas ir vienīgais veids, kā visā ES vienāda lieluma uzņēmumiem nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Direktīvas 3. pantā norādītajās kategorijās tomēr nav iekļauti mikrouzņēmumi, un tas neatbilst tādos jautājumos lietotajām definīcijām kā, piemēram, valsts atbalsts, struktūrfondu un Kopienas programmu ieguldījums. Tā kā minētie uzņēmumi ir uzskatāmi par uzņēmējdarbības dinamisma un darba vietu radīšanas avotu, tie tomēr ir iekļauti Ieteikumā 2003/361/EK. Izskatāmajā direktīvā tāpēc jāiekļauj mikrouzņēmumu definīcija, lai vienā dokumentā var aptvert visas uzņēmumu kategorijas, kādas šobrīd ir Eiropas Savienībā.

    4.7   Joprojām nav beigusies 2009. gada direktīvas projekta apspriešana. Šķiet, ka situācija ar diviem dokumentiem par vienu un to pašu tematu ir bezjēdzīga. Šāda informācijas izkliedēšana rada sajukumu un izmaksas lietotājiem, un no tā ir jāizvairās, kas šajā gadījumā ir iespējams. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka mikrouzņēmumiem paredzētā normatīvā sistēma atbilst izskatāmajam priekšlikumam, līdz tā tiek iekļauta minētajā direktīvā, lai izvairītos no informācijas izkliedēšanas un no tā, ka uzņēmējiem un tehniskajiem darbiniekiem jāizskata vairāki dažādi dokumenti.

    4.8   Attiecībā uz jautājumu par maksājumu valsts pārvaldes iestādēm atklāšanu varētu būt zināma pretestība pret minētā pasākuma piemērošanu citiem sabiedriskas nozīmes sektoriem vai sektoriem, kuros ir publiskās koncesijas, kā arī ieguves rūpniecībai un mežsaimniecības nozarei. EESK tomēr uzskata, ka minēto mērķi vajadzētu censties sasniegt un nodrošināt informācijas pieejamību, ņemot vērā uzņēmumu un publiskā sektora saikni darījumos, kas saistīti ar transporta tīkliem, ūdens apgādi, enerģētiku un komunikācijām, kā arī azartspēlēm. Šāda pasākuma ieviešana ir inovatīva, bet šajā jomā ir iespējams un vēlams iet vēl tālāk.

    4.9   Daži noteikumi, šķiet, ir pretrunā IFRS praksei, bet lielākā daļa ES dalībvalstu jau ir pieņēmušas starptautiskos standartus, lai gan nav Eiropas mēroga prasības piemērot minētos noteikumus MVU. IFRS jau ir obligāti biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu finanšu pārskatu sagatavošanā, un ir vērojama tendence standartizēt grāmatvedības praksi, izmantojot minētos standartus; tādēļ izskatāmajā direktīvā šādu tendenci vajadzētu ņemt vērā. Šajā saistībā būtu jāuzsver pretrunas divos jautājumos: nemateriālo aktīvu vērtības norakstīšana, ilgākais, 5 gadu laikā un tas, ka neapmaksātais parakstītais pamatkapitāls bilancē ir iekļauts pozīcijā “pamatkapitāls”. Tiklīdz būs izdarīti visaptveroši secinājumi par IFRS standartu starptautisku piemērošanu attiecībā uz MVU un tiklīdz divu minēto neatbilstību izlabošana vairs nebūs nesaderīga ar procedūru vienkāršošanu, būs svarīgi ES piemērojamos noteikumus saskaņot ar starptautiski pieņemtiem standartiem.

    Briselē, 2012. gada 29. martā

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Staffan NILSSON


    Top